Baltijas akciju tirgū atšķirīga dalībnieku uzvedība un motivācija 

Laikā, kad mūsu valdība ir nolēmusi neskatīt jautājumu par valsts uzņēmumu akciju kotēšanu biržā, citādas vēsmas valda Igaunijā, kur Tallinas osta (Tallinna Sadam) veiksmīgi īstenojusi sākotnējo publisko akciju piedāvājumu, piesaistot 147,7 milj. eiro.

Jānis Šķupelis, 18.6.2018

Foto: Nasdaqbaltic

Jau ziņots, ka Latvijā šāds solis tiek sperts, lai pārtrauktu sabiedrībā it kā radušās bažas un spekulācijas par iespējamu valsts kapitālsabiedrību privatizāciju. Tādējādi, visticamāk, kaut kāds progress, ja vispār tas būs, šajā ziņā varētu notikt tikai kaut kad pēc vēlēšanām.

Jāņem vērā, ka biržās kotēto Latvijas uzņēmumu tirgus kapitalizācijas procents pret valsts IKP mums ir ļoti mazs (zem 5% no IKP), ja to salīdzina ar Rietumvalstīm. Tas ir mazākais rādītājs Eiropā, lai gan šajā pašā laikā tas arī nozīmē, ka ir pietiekama telpa šīs jomas attīstībai (tajā gan mūsu politiķi nešķiet diez ko ieinteresēti). Dažādi pētījumi liecina, ka vietējā kapitāla tirgus attīstīšana noved pie spēcīgākas ekonomikas ilgtermiņā. Tāpat tas dod iespēju gan valsts iedzīvotājiem, gan institucionālajiem investoriem ieguldīt uzreiz vietējā ekonomikā (piemēram, pensiju fondu nauda vairāk paliek Latvijā). Arī lielo valsts uzņēmumu līdzdalība kapitāla tirgū varētu veicināt labāku to pārvaldību. Pastāv pieņēmums, ka tieši lielu valsts uzņēmumu akciju kotēšana biržā ļāvusi Lietuvas un Igaunijas vērtspapīru tirgiem aizsteigties priekšā Latvijai.

Jau pirms Saeimas vēlēšanām Jaunā Konservatīvā partija solīja, ka visas trīs Latvijas lielās ostas ir jāpaliek zem valsts jumta, tādēļ ASV sankcijas pret Aivaru Lembergu un vairākām juridiskajām personām ir uzlūkojamas kā politisko solījumu pildīšana un vienlaikus politiskās varas pārvēršana ekonomiskajā.

Piemēram, Igaunija iet pa gluži vai pretēju ceļu. Šīs valsts pavisam nesenā pieredze liecinājusi, ka jau minētajā Tallinas ostas akciju piedāvājumā piedalījās 102 institucionālie investori no 22 valstīm un 13,7 tūkst. privāto investoru. Pieprasījums piedāvājumu pārsniedza vairāk nekā trīs reizes (un daļa no piesaistītās summas aizies uz Igaunijas budžetu). Jau pagājušonedēļ arī ierindas investors Nasdaq Baltijas biržā varēja iegādāties minētā uzņēmuma akcijas.«Protams, var tikai apsveikt visas iesaistītās puses ar to, ka tirgū parādījušies vairāki jauni emitenti, turklāt tādi lieli un stabili uzņēmumi kā Tallinas osta, kas noteikti būs viens no likvīdākajiem emitentiem Baltijas valstīs. Gribētos, lai šis process būtu aktīvāks un lai vairāk lielo uzņēmumu, tajā skaitā valsts uzņēmumu vai uzņēmumu ar valsts kapitāla līdzdalību, izvietotu savas akcijas biržā (pat ja runa ir par salīdzinoši nelielas uzņēmuma kapitāla daļas izvietošanu).

Jo vairāk tirgū būs likvīdo un stabilo uzņēmumu, jo pievilcīgāks būs mūsu kapitāla tirgus gan lieliem, starptautiskiem investoriem, gan pašmāju institucionāliem investoriem, kuriem pašreiz tieši likviditātes un lielo emitentu trūkums liedz ieguldīt vairāk līdzekļu vietējā tirgū,» norāda INVL Asset Management aktīvu pārvaldnieks Aleksejs Marčenko.«Tallinas osta ir pirmais valstij piederošais uzņēmums divdesmit gadu laikā, kas Igaunijā iekļauts biržā kotēto uzņēmumu sarakstā. Piedāvājuma rezultāti skaidri parāda, ka šo brīdi ļoti gaidījuši investori: privāto investoru līdzdalības ziņā tas bija otrais lielākais IPO Igaunijā. Kotējot biržā tādu uzņēmumu kā Tallinas osta, Igaunijas valdība sasniedz vairākus būtiskus mērķus – dod iespēju vietējiem privātajiem investoriem un pensiju fondiem, kā arī ārvalstu institucionālajiem investoriem ieguldīt, vienlaikus rada uzņēmumam visus priekšnosacījumus, lai tas kļūtu vēl caurskatāmāks un efektīvāk pārvaldīts,» klāstīja Nasdaq Tallinn valdes priekšsēdētājs Karels Ots.

Visu rakstu Kaimiņi rāda priekšzīmi lasiet pirmdienas, 18.jūnija laikrakstā Dienas Bizness!