Skaidras naudas izmaksas no a/s Swedbank bankomātiem atgriezušās ikdienas līmenī un patlaban novērojams, ka naudas līdzekļi pakāpeniski atgriežas bankas klientu kontos, informēja Swedbank pārstāve Kristīne Jakubovska.

Viņa norādīja, ka vairāk nekā 95% Swedbank klientu baumas neietekmēja viņu uzticību bankai un viņi nereaģēja. Lielie uzņēmumu klienti un ilggadējie klienti saglabāja racionālu nostāju, sacīja Jakubovska.

Šodien aptuveni 85% no 300 bankomātiem pieejama skaidra nauda. Līdz šīs dienas beigām plānots uzpildīt visus bankomātus.

Swedbank mājaslapā pieejams saraksts ar bankomātiem, kuri patlaban darbojas.

Jakubovska arī informēja, ka šodien palielinājusies naudas iemaksāšanas aktivitāte - 32 no 79 Swedbank naudas iemaksas bankomātiem ir pilni vai gandrīz pilni.

Arī Zviedrijas banka Swedbank otrdien paziņojusi, ka situācija Latvijā pēc pēdējo dienu masveida naudas izņemšanas stabilizējas.

No SEB bankas automātiem vakar tika izņemts aptuveni trīs līdz četras reizes vairāk naudas nekā ierasti, taču šodien situācija ir stabilizējusies un aktivitāte ir aptuveni divas reizes mazāka nekā vakar. Arī Hipotēku banka novērojusi lielu cilvēku aktivitāti.

No SEB bankomātiem kopējā izņemtā līdzekļu apjoma 1/4 izņēma SEB bankas klienti, pārējo naudu izņēmuši citu banku klienti, Db.lv stāstīja SEB bankas pārstāve Agnese Strazda. Pirmdienas rītā Db.lv novēroja, ka vietās, kur Swedbank automāti neizdod naudu, cilvēki izveidojuši nelielas, aptuveni sešu septiņu cilvēku garas rindas pie SEB bankas automātiem. Tāda situācija novērota Cetrālajā stacijā, kur divi Swedbank naudas izmaksas automāti bija slēgti. Savukārt svētdienas vakarā, piemēram, Slokas ielā nauda tika ņemta paralēli gan no Swedbank, gan SEB bankomātiem.

Pašlaik SEB bankomāti tiek monitorēti un svētdien banka vienonjās ar partneri, kas uzpilda bankomātus, par strādāšanu aktīvākā režīmā nekā ierasts, stāstīja A. Strazda.

No gada sākuma līdz 7.janvārim no bankomātiem izņemta skaidra nauda 91,6 miljonu eiro apjomā, informē Latvijas Komercbanku asociācija.

Bankomāti naudas izņemšanai šajā periodā izmantoti 900,3 tūkstoši reižu jeb aptuveni 129 tūkstošu reižu dienā. Vidējā izņemtā naudas summa bijusi 101,74 eiro. Vismazāk skaidras naudas no bankomātiem izņemts 1.janvārī – vidējā summa 76,55 eiro, kopā diennakts laikā 4,98 miljoni eiro. Visvairāk skaidras naudas no bankomātiem izņemts 3.janvārī – vidējā summa 110,07 eiro, kopā 18,67 miljoni eiro. Vērojama tendence, ka iedzīvotāji vairāk naudas no bankomātiem izņem darba dienās un mazāk – brīvdienās.

Maksājumu kartes iedzīvotāji izmanto līdzīgi kā iepriekš. Lielākās izmaiņas saistītas ar naudas iemaksas bankomātiem. To izmantošana ir tikai nedaudz biežāka nekā iepriekš, toties būtiski pieaudzis iemaksāto summu apjoms, dažos bankomātu tīklos pat par 200 procentiem.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Ņemot vērā, ka šajā gadu mijā lati mainīsies pret eiro, bankas aicina ap pusnakti maksājumus neveikt, jo norēķinu sistēmā var būt traucējumi.

Swedbank

Swedbank eiro pārejas naktī karšu norēķinu darbībā traucējumi ir iespējami ap pusnakti, 30 minūtes, laika posmā no plkst. 23 līdz 0:15. Ja šajā laikā gadās norēķināties ar karti un saņemt atteikumu pirkuma apmaksai, banka iesaka nogaidīt un mēģināt veikt apmaksu vēlreiz.

31. decembrī Swedbank filiāļu darba laiks būs saīsināts, lai veiktu bankas IT sistēmas un visu procesu pāreju uz eiro. Filiāles apkalpos klientus līdz plkst. 15. Nākamgad sešas Swedbank filiāles darbosies arī 1. janvārī no plkst. 12 līdz plkst. 15. Šajā dienā filiāļu pakalpojumu klāsts vēl būs ierobežots, jo pirmajās janvāra dienās vēl turpināsies bankas procesu pārcelšana uz eiro.

Šodien Latvijas Krājbankas klienti, kas ir fiziskas personas, joprojām no bankas bankomātiem var izņemt «dienišķos» 50 latus, taču papildus tam, šodien tiek atvērtas arī Krājbankas filiāles, pie kurām jau agrā rītā sāk veidoties rindas, novēroja Db.lv.

Bankas filiālēs klienti var saņemt informāciju par šobrīd pieejamajiem pakalpojumiem, kuru skaitā ir arī privatizācijas sertifikātu pārskaitīšana uz citām iestādēm, kas ir aktuāli daudziem bankas klientiem.

Jau ziņots, ka trešdien, 23. novembrī, Krājbankas klienti no bankas bankomātiem varēja izņemt 50 latus dienā. Šādu summu cilvēki no bankas bankomātiem var izņemt vēl šodien, kā arī rīt, 25. novembrī.

23. novembrī no Krājbankas bankomātiem bankas klienti kopumā izņēmuši nedaudz vairāk par diviem miljoniem latu.

Ikdienā lietojam apzīmējumus: banku sektors, Lielais četrinieks, ārvalstu un vietējās bankas, banku filiāles. Piemēram, Rietumu Bankas vadība sociālajos tīklos min terminu Lielais piecinieks, bet Signet Bank un citas nereti retorikā izmanto apzīmējumu vietējās bankas.

Vai lietotie termini ir pašizdomāti, un kāds ir to pamats, uz šiem jautājumiem Dienas Bizness mēģināja rast atbildes, konsultējoties ar Latvijas Bankas speciālistiem.

Šādi jautājumi radās, lasot, piemēram, Rietumu Bankas ierakstus sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn, kur bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja lieto apzīmējumu Lielais piecinieks. “Esmu gandarīta, ka Rietumu Banka pārstāv Latvijas kapitālu banku lielajā pieciniekā, turklāt ar būtisku atrāvienu no citiem tirgus dalībniekiem,” tā Jeļena Buraja pauda pērn, 8. decembrī, soctīkla Facebook Rietumu Bankas vietnē. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kā arī jau pieminētā Jeļena Buraja plaši lieto vārdu salikumu vietējās bankas arī intervijās, tostarp Dienas Biznesā publicētajās. Līdztekus seko, ka tā sauktais Lielais četrinieks ir ārzemju kapitāla bankas, tomēr vai izteikumi ir precīzi un pamatoti ilgtermiņā – tas ir jautājums.

Pēc Latvijas Krājbankas kraha un Hipotēku bankas komercdaļas pārdošanas Latvijā palikušas astoņas bankas, kurām ir uzstādīti bankomāti.

Latvijas komercbanku asociācijas (LKA) dati liecina, ka uz šā gada septembra beigām bankas bija uzstādījušas 1249 bankomātus, tajā skaitā Hipotēku banka – 71 bankomātu. No visiem bankomātiem 1159 ir skaidras naudas izmaksas bankomāti, bet bez Hipotēku bankas bankomātiem to skaits tādējādi sarūk līdz 1088.

Visvairāk bankomātus šogad septembra beigās bija uzstādījusi Swedbank – 404, tai ar 247 bankomātiem seko SEB banka, bet 148 bankomātus uzstādījusi gan banka Citadele, gan DNB banka. 111 bakomātus bija uzstādījusi Nordea banka, 80 – GE Money Bank, 26 bankomātus uzstādījusi PrivatBank, bet 14 - Rietumu banka. Jau vēstīts, ka Krājbanka šobrīd neveiksmīgi mēģina pārdot 219 bankomātus.

No 2014. gada sākuma līdz 14. janvārim no bankomātiem izņemta skaidra nauda 200 miljonu eiro apjomā, kas neatšķiras no ierastā apjoma Latvijā, informē Latvijas Komercbanku asociācija.

Bankomāti naudas izņemšanai šajā periodā izmantoti 1,97 miljonus reižu jeb aptuveni 141 tūkstoti reižu dienā. Vidējā izņemtā naudas summa bijusi 101,35 eiro. Visvairāk skaidras naudas no bankomātiem izņemts 10. janvārī – vidējā summa 111,88 eiro, kopā 22,36 miljoni eiro. Vismazāk skaidras naudas no bankomātiem izņemts 1. janvārī – vidējā summa 76,55 eiro, kopā diennakts laikā 4,98 miljoni eiro. Vērojama izteikta tendence, ka iedzīvotāji vairāk naudas no bankomātiem izņem darba dienās un mazāk – brīvdienās.

Decembrī un janvārī abu valūtu vienlaicīgas apgrozības periodā bija vērojama banku klientu paradumu maiņa, jo būtiski pieauga skaidras naudas iemaksas kontā gan banku filiālēs, gan naudas iemaksas bankomātos, gan darījumi ar maksājumu kartēm. Ar maksājumu kartēm janvāra pirmajās četrpadsmit dienās tika veikti 6,6 miljoni darījumu, kas ir par 20-30% vairāk, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn. Pirkumu kopējā summa šajā periodā sastādīja vairāk nekā 122 miljonus eiro.

Tiesībsargājošajām iestādēm izdevies aizturēt viltotu maksājumu karšu izmantotāju, kurš nelikumīgi izņēmis skaidru naudu no bankomātiem Rīgā un Ogrē. Pagaidām gan vēl nav izdevies noskaidrot, cik lielu naudas summu aizturētais kopumā izņēmis no bankomātiem.

1969.gadā dzimušais vīrietis aizturēts Rīgā, brīdī, kad pastrādājis kārtējo noziedzīgo nodarījumu. Policijā noskaidrots, ka vīrietis pretlikumīgās darbības veicis aptuveni nedēļu un šajā laikā no dažādiem bankomātiem naudu izņēmis simts reizes.

Aizturētā vīrieša dzīvesvietā kratīšanas laikā policijas darbinieki atrada un atsavināja dažādus lietiskos pierādījumus, proti, tehniskos līdzekļus maksājumu karšu viltošanai, datortehniku, kurā tika glabāti maksājumu karšu dati, kā arī 160 viltotas maksājumu kartes.

Par šo faktu uzsākts kriminālprocess par atkārtotu viltotu maksāšanas līdzekļu izmantošanu, kas paredz sodu ar brīvības atņemšanu no pieciem līdz 15 gadiem, konfiscējot mantu. Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa aizdomās turētajam piemērojusi drošības līdzekli – apcietinājumu.

Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.

Tiekoties ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, Baltijas valstis ir saņēmušas apliecinājumu par ASV militārās klātbūtnes reģionā saglabāšanu un ASV gatavību turpināt atbalstīt Baltijas valstu aizsardzības spēju stiprināšanu, paziņojumā par trīs Baltijas valstu un ASV samita rezultātiem norādīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Valsts prezidents uzsvēra, ka Vašingtonā notikušais trīs Baltijas valstu un ASV prezidentu samits kalpo kā spēcīgs vēstījums Baltijas valstu un ASV ciešajai partnerībai. Īpašu simbolismu samitam piešķirot fakts, ka šogad tiek atzīmēta Baltijas valstu neatkarības simtgade, piebilda Vējonis.

Trīs Baltijas valstu prezidentu un ASV prezidenta preses konferencē Vējonis norādīja, ka samits apstiprinājis apņemšanos sargāt kopīgās vērtības, draudzīgās attiecības un veiksmīgās partnerattiecības, kas starp Baltijas valstīm un ASV pastāvējušas jau gandrīz 100 gadus. ASV ir uzticamākais un ciešākais sabiedrotais un partneris, kas atbalsta Baltijas veiktos pasākumus, kā arī palīdz cīnīties ar dažādiem drošības apdraudējumiem, ar ko Baltija saskaras.

Divas nedēļas pēc eiro ieviešanas - no 1. līdz 14.janvārim - bankas Citadele naudas iemaksas bankomātos varēs iemaksāt divas valūtas – gan latus, gan eiro, informēja bankas pārstāvji.

Savukārt izņemt no bankomātiem, sākot no 1.janvāra varēs tikai eiro valūtas banknotes.

Iemaksāt naudu savā kontā var bez maksas, izmantojot Citadeles naudas iemaksas bankomātus.

Ar bankas Citadele maksājumu kartēm - Citadeles norēķinu karti MasterCard, Citadeles norēķinu karti Maestro un Citadeles Win-win MasterCard karti - klienti skaidru naudu bez komisijas maksas var izņemt gan no Citadeles bankomātiem, gan Nordea bankas bankomātiem.

Tāpat klienti ar Citadeles norēķinu karti MasterCard un Citadeles Win-win MasterCard karti skaidru naudu reizi mēnesī bez komisijas maksas var izņemt jebkuras bankas bankomātos.

Jelgavas pilsētas pašvaldības administrācija no pašvaldības konta a/s Swedbank pārskaitījusi 134 273 latus, kam par iemeslu bijusi negatīva pieredze ar a/s Latvijas Krājbanka un ažiotāža finanšu tirgos. Swedbank konti turpina darboties un novada pašvaldība pavēstījusi, ka pamazām novirza līdzekļus no Valsts Kases atpakaļ Swedbank.

Jelgavas pilsētas pašvaldības preses sekretāre Līga Klismeta aģentūru LETA informēja, ka Jelgavas pilsētas pašvaldībai ir negatīva iepriekšējā pieredze ar Krājbanku, kad, neskatoties uz valsts amatpersonu apgalvojumiem, ka ar banku viss ir kārtībā, pašvaldībai, tās iestādēm, aģentūrām un kapitālsabiedrībām ir aizturēti 824 094 lati. Tāpēc, kad pagājušajā nedēļā finanšu tirgos valdīja noteikta neskaidrība, Jelgavas pilsētas pašvaldība, balstoties uz iepriekšējo negatīvo pieredzi, no Swedbank pārskaitīja 134 273 latus uz citiem kontiem.

Jelgavas pilsētas pašvaldība nav slēgusi nevienu kontu Swedbank, un plānotie maksājumi turpina tajos ienākt, skaidroja L. Klismeta.

Šodien līdz aptuveni plkst.18 no Latvijas Krājbankas bankomātiem izņemts nedaudz vairāk par diviem miljoniem latu.

«Izņemtā summa nepārsniedz bankas iepriekš prognozēto,» sacīja Latvijas Krājbankas pārstāve Dace Dūze.

Līdz šim Krājbankas bankomātos šodien veikti 47 000 transakciju.

«Iepriekš, kad Krājbankas bankomātus varēja izmantot arī citu Latvijas banku klienti, dienā vidēji notika ap 300 000 transakciju,» sacīja Dūze.

Šodienas naudas krājumi izbeigušies mazāk nekā desmit no 200 Krājbankas bankomātiem. Nauda bankomātos tikusi operatīvi papildināta.

Jau ziņots, ka no šodienas AS Latvijas Krājbanka bankomātos fiziskas un juridiskas personas varēs izņemt pa 50 latiem katru dienu līdz nākamajiem rīkojumiem, informēja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītāja Irēna Krūmane.

Starptautiskam kibernoziedznieku grupējumam no divām Tuvo Austrumu bankām izdevies nozagt 45 miljonus ASV dolāru, uzlaužot karšu apkalpošanas kompāniju datorsistēmas un izņemot naudu no bankomātiem 27 valstīs. Noziegums atklāts sadarbojoties vairāku valstu, tostarp arī Latvijas, varasiestādēm.

ASV Tieslietu departaments saistībā ar zādzībām arestējis septiņus cilvēkus, kas darbojušies grupējuma Ņujorkas šūniņā. Tās vadītājs aprīlī atrasts noslepkavots Dominikānas republikā. ASV likumsargi uzskata, ka grupējuma līderi atrodas ārvalstīs.

Likumsargus arī pārsteidzis nozieguma apmērs un ātrums, ar kādu tas izdarīts. Aptuveni desmit stundu laikā, noziedzniekiem izdevies no bankomātiem izņemt 40 miljonus ASV dolāru, veicot kopumā 36 tūkstošus transakciju. Noziegums pastrādāts ar «ķirurģisku precizitāti», atzinušas ASV varasiestādes.

Saskaņā ar apsūdzību, grupējumam 2012. gada decembrī izdevies uzlauzt divu karšu kompāniju datorsistēmas Indijā. Grupējuma rīcībā bija nokļuvuši Omānas Bank of Muscat un Apvienoto Arābu Emirātu National Bank of Ras Al Khaimah PSC klientu MasterCard karšu dati. Pēc ielaušanās datubāzēs, noziedznieki noņēmuši karšu īpašnieku ierobežojumus naudas izņemšanai. Tad noziedznieki saviem aģentiem pasaulē izplatījuši viltotas bankas kartes, tālāk tie no bankomātiem pāris stundu laikā izņēmuši naudu.

Vakar panikai saistībā ar izplatītajām baumām par Swedbank stabilitāti ļāvušies aptuveni 10 tūkstoši bankas klientu, kas kopumā no bankomātiem izņēmuši aptuveni 10 miljonus latu.

Tā LNT raidījumam 900 sekundes norādīja Swedbank vadītājs Latvijā Māris Mančinskis.

«Vakar caur bankomātiem ir izņemti vairāk nekā 10 miljoni latu,» sacīja Mančinskis, piebilstot, ka bankomātus izmantojuši līdz 10 tūkstošiem klientu. Pēc Swedbank vadītāja teiktā, 11. decembra svētdienā klientu aktivitāte, salīdzinot ar ierastu svētdienu, bijusi aptuveni 10 reizes lielāka.

Viņš arī norādīja, ka notikušais Swedbank ikdienas darbu neietekmēs, jo izņemtā nauda esot vien aptuveni procents no bankā esošo depozītu apjoma, turklāt, ja rastos kāda nepieciešamība pēc papildu līdzekļiem, palīgā nāktu arī Zviedrijas Swedbank.

Valsts policijas rīcībā pašlaik nav informācijas, kas liecinātu, ka baumas Daugavpilī par "Swedbank" stabilitāti, kas pirms mēneša izraisīja pastiprinātu skaidras naudas izņemšanu, būtu izplatītas apzināti, šorīt LTV "Rīta panorāmā" atzina policijas priekšnieks Ints Ķuzis.

Ķuzis informēja, ka kriminālprocess par šo gadījumu nav uzsākts un policijā joprojām rit resoriskā pārbaude, lai saprastu, vai ir pamats sākt kriminālprocesu.

Pēc Ķuža vārdiem, runa ir par baumām, par kurām jānoskaidro, vai tās bija apzinātas vai neapzinātas. No viņa teiktā bija noprotams, ka policijai pašlaik nav informācijas, ka baumas būtu izplatītas ar kādu konkrētu savtīgu mērķi.

Kā ziņots, Daugavpilī 23.oktobra vakarā tika novērota "Swedbank" klientu vēlme izņemt skaidru naudu no bankomātiem, jo bija izplatījušās baumas par it kā esošām bankas stabilitātes problēmām.

"Swedbank" tolaik informēja, ka tās rīcībā nonākusi informācija, ka 23.oktobra vakarā bijusi sākta "mērķtiecīga baumu izplatīšana" par tās stabilitāti, tādēļ pie bankomātiem veidojās rindas un atsevišķos bankomātos īslaicīgi beidzās izmaksājamā nauda.

Svētdienas notikumi, kad Swedbank klienti pastiprināti izmantojuši šīs bankas pakalpojumus pēc tam, kad izplatījās baumas par iespējamām Swedbank problēmām, bankai neradīs nekādus likviditātes riskus. Banka ir pielāgojusi savu stratēģiju un ir labākā situācijā, lai izmantotu Baltijas iespējas.

Tā Dow Jones Newswire norādījuši Swedbank Zviedrijas komunikācijas centra direktors Tomass Baktemans un Swedbank vadītāja Baltijas valstīs Birgite Bonesena.

Swedbank lēš, ka pagājušajā nedēļas nogalē bankas klienti kopumā no bankomātiem izņēmuši aptuveni 15 miljonus latu, kas ir septiņas reizes vairāk nekā parasti.

Baktemans norāda, ka Swedbank aktīvi strādā, lai nodrošinātu pieejamu naudu visos tās Latvijas bankomātos, kā arī bankas darbiniekiem dots uzdevums nomierināt klientus. Viņš arī informēja, ka saistībā ar notikušo Swedbank cieši sadarbojas ar Zviedrijas un Latvijas varasiestādēm, kā arī citām Zviedrijas bankām Latvijā.

Daugavpilī trešdienas, 23.oktobra, vakarā novērotā «Swedbank» klientu vēlme izņemt skaidru naudu no bankomātiem bija saistīta ar nepatiesas informācijas izplatīšanu, atzina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Jansone.

«Latvijas banku sektors ir stabils. Visas Latvijas bankas turpina savu darbu,» sacīja Jansone.

Viņa arī norādīja, ka FKTK pastāvīgi vērtē situāciju un rūpīgi seko līdzi norisēm banku sektorā.

«Situācija Daugavpilī trešdienas vakarā, kad «Swedbank» klienti pastiprināti vēlējās izņemt naudu no bankomātiem, bija saistīta ar nepatiesas informācijas izplatīšanu. Ikdienai neierasta «Swedbank» klientu rīcība tika novērota lokāli - tikai Daugavpilī,» teica Jansone.

Viņa arī atzīmēja, ka, pateicoties «Swedbank» operatīvi sniegtajai informācijai un klientu servisa nodrošināšanai, nepatiesās baumas tika kliedētas. «Naktī un šorīt situācija ir normalizējusies,» uzsvēra Jansone.

http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard02(352).jpg

Laika gaitā ir piedzīvotas dažādas spontānas cilvēku sapulcēšanās vietas, un katrai no šādām reizēm ir kāds vairāk vai mazāk svarīgs iemesls. Pēdējās pāris dienas Latvijas iedzīvotāji intensīvi pulcējās pie bankomātiem, no makiem un kabatām konsekventi vilkdami laukā Swedbank maksājumu kartes.

Iemesls tam bija vienkāršs - visapkārt bija dzirdams, ka, iespējams, Swedbank ir radušās problēmas, un tādēļ varbūt nebūtu slikti, ja nauda tomēr glabātos maksā, nevis bankā. Neviens gan neko konkrētu nebija redzējis vai dzirdējis, bet kaut kā bija izdevies lielā sabiedrības daļā radīt nedrošības sajūtu, kas lika cilvēkiem salt, bezcerīgi ilgu laiku pavadot rindā pie bankomātiem.

Aizvadītajā nedēļas nogalē Latvijā no Swedbank bankomātiem naudu lielākoties izņēmuši valsts krievvalodīgie iedzīvotāji, paziņojusi Igaunijas Swedbank banku mazumtirdzniecības pakalpojumu nodaļas vadītāja Julla Illisone (Ulla Illisoni), raksta Igaunijas plašsaziņas līdzekļi.

«Cik daudz mums ir zināms – baumas sāka izplatīties sociālajos tīklos. Lielākā aktivitāte pie bankomātiem tika novērota dzīvojamajos rajonos, kuros dominē krievvalodīgie iedzīvotāji,» sarunā ar Vikerraadio sacīja J. Illisone. Tāpat bankas pārstāve norādīja, ka Latvijas iedzīvotāji ir uzņēmīgāki pret spekulācijām nekā Igaunijas iedzīvotāji.

Db.lv jau vēstīja, ka nedēļas nogalē Latviju satricināja baumas, ka Swedbank ir iespējamas finanšu problēmas.

Sociālajos meidjos tika izplatīta informācija par to, ka apcietināts Swedbank Latvijā izpilddirektors un slēgta banka Igaunijā. Swedbank sadarbojas ar tiesībsargājošām institūcijām, lai noteiktu, kas baumas izplatīja, teikts Swedbank pārstāvja Tomasa Baktemana (Thomas Backteman) paziņojumā.

Saistībā ar nedēļas nogalē valstī sacelto paniku par iespējamo Swedbank darbības apdraudējumu šodien uz Drošības policiju izsaukts Jelgavas novada Domes priekšsēdētājs Ziedonis Caune (ZZS) un Jelgavas Domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš (ZZS).

Tā ārkārtas domes sēdē šodien atzina Z.Caune, žēlojoties kolēģiem, ka «prese pagriež, ka es esmu vienīgais vainīgais», vēsta portāls zz.lv.

Viņš saņēma arī deputāta pārmetumus par vienpersoniska lēmuma pieņemšanu. Sēdē atklājās, ka novada administrācijas namā ažiotāža ap Swedbank valdījusi jau piektdien, kad darbinieki steigušies tukšot savus kontus.

Jau ziņots, ka Jelgavas pilsētas pašvaldības administrācija no pašvaldības konta a/s Swedbank pārskaitījusi 134 273 latus, kam par iemeslu bijusi negatīva pieredze ar a/s Latvijas Krājbanka un ažiotāža finanšu tirgos. Swedbank konti turpina darboties un novada pašvaldība pavēstījusi, ka pamazām novirza līdzekļus no Valsts Kases atpakaļ Swedbank.

Mūžīgā trauksme ar labvēlīgām beigām - aptuveni tā varētu raksturot nu jau faktiski aizejošo gadu. Jau sākot no pavasara, šis gads ir radījis vienu pārsteigumu aiz otra, neļaujot sūdzēties par garlaicību ne Latvijā, ne Eiropā kopumā.

Laikam jau kā pirmais ārkārtas notikums ir jāmin Valda Zatlera solis, kad viņš savu gana neizteiksmīgo prezidentūru noslēdza ar pamatīgu kulmināciju - Saeimas atlaišanas rosināšanu.

Tauta iespēju parādīt politiķiem «īsto vietu» nelaida garām, tādējādi nodrošinot arī Saeimas ārkārtas vēlēšanas un diezgan pamatīgu politiskās elites maiņu. Tas gan nepalika bez sekām. Piemēram, līdz ar jaunās valdības darba sākumu faktiski tika uzlikta kārtīga bremze vairākus simtus latu vērtajam pasažieru vilcienu iepirkuma konkursam. Nu, acīmredzot šai koalīcijai ir citas intereses, bet nav vēl izdevies uzminēt - kādas. Protams, arī šis gads ir pagājis valsts budžeta konsolidācijas jeb, latviski izsakoties, griešanas zīmē, sadārdzinot gan energoresursus, gan plaša patēriņa preces mazumtirdzniecībā. Turklāt līdz pat gada beigām tika saglabāta laba teatrāļa cienīga intriga attiecībā uz to, kāds tad īsti būs nākamā gada budžets. Izrādījās gan, ka rezultāts diez ko neatpalika no iepriekšējām reizēm - budžeta veidotāji kā parasti samelojās, ka nodokļus necels, bet tomēr pacēla.

Izdevies aizturēt trīs personu grupu, kas, izmantojot viltotas maksājuma kartes, no bankomātiem izņēmuši aptuveni astoņus tūkstošus latu.

Divi Rumānijas pilsoņi un viens Moldāvijas pilsonis aizturēti brīdī, kad ar viltotu karti no bankomāta centās izņemt skaidru naudu. Policija noskaidrojusi, ka aizturētie no sākuma uz bankomātiem uzstādījuši ierīces, ar kuru palīdzību ieguva banku klientu maksājumu karšu datus un pēc tam, izmantojot viltotas maksājumu kartes, izņēma no bankomātiem skaidru naudu. Nauda izņemta dažādās Latvijas pilsētās: Rīgā, Cēsīs, Liepājā un Ventspilī.

Policijas rīcībā esošā informācija liecina, ka šādā veidā nauda izņemta aptuveni 200 reizes. Personu dzīvesvietu kratīšanas laikā atrasti arī lietiskie pierādījumi – 30 viltotas maksājumu kartes, ierīces maksājumu karšu viltošanai, datortehnika, kurā tika glabāti maksājumu karšu dati, kā arī skaidra nauda četri tūkstoši latu.