Pārtika

Baltijas Dārzeņi turpina attīstību ar jaunas burkānu pirmapstrādes līnijas iegādi

Gunta Kursiša, 14.11.2012

Jaunākais izdevums

Kooperatīvā sabiedrība Baltijas Dārzeņi ieguldīs 1,168 miljonus Ls jaunas burkānu pirmapstrādes līnijas iegādē, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Burkānu pirmapstrādes līniju KS Baltijas Dārzeņi piegādās Alsungas puses uzņēmums SIA Goldingen Invest. Savu dalību iepirkumu konkursā pieteica arī Tallinā bāzētais Atsit OU.

Šī gada laikā KS Baltijas Dārzeņi ir veikuši vairākus apjomīgus iepirkumus. Viens no lielākajiem šogad veiktajiem iepirkumiem ir 1,237 milj. Ls vērtā dārzeņu pieņemšanas un pirmapstrādes nodrošinājuma iegāde, un arī šajā iepirkumu konkursā uzvarēja SIA Goldingen Invest. Tāpat Baltijas Dārzeņi šā gada maijā noslēdza 1,198 milj. Ls vērtu iepirkumu konkursu par dārzeņu pirmapstrādes iekārtas un aprīkojuma iegādi, kurā uzvarēja Pege Foodtec BV, bet aprīlī tika slēgts iepirkums par dārzeņu pirmapstrādes un glabāšanas nodrošinājuma piegādi, ko saskaņā ar konkursa rezultātiem veica SIA Piche.

Db.lv jau vēstīja, ka pērno gadu Baltijas Dārzeņi noslēdza ar 376,9 tūkst. Ls zaudējumiem pēc nodokļu nomaksas. Uzņēmuma pārstāvji pauda, ka lielu daļu zaudējumu radīja 2011. gada maijā un jūnijā E.Coli baktērijas izplatība, kuras rezultātā Krievija uz laiku slēdza savu tirgu Eiropas Savienības dārzeņu produkcijai. Pieprasījums pēc dārzeņu produkcijas ES strauji samazinājās par par 10 – 85%, ar ko arī izskaidrojami kooperatīva finansiālie zaudējumi, iepriekš norādīja Baltijas Dārzeņu vadība.

Baltijas Dārzeņu kopējais neto apgrozījums 2011. gadā bijis 9,658 milj. Ls, kas ir par 113,973 tūkst. Ls mazāk nekā 2010. gadā, liecina Lursoft dati.

Kooperatīvā sabiedrība dibināta 2005. gada nogalē un pagājušā gada beigās tā apvienoja jau 16 dārzeņu audzēšanas saimniecības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielveikalu Maxima un Rimi pārstāvji uzsver, ka sezonas laikā lielveikalos sortimenta izveidē priekšroka vienmēr tiekot dota vietējo ražotāju produkcijai, un pārmetumi par vietējo lauksaimnieku ignorēšanu esot nepamatoti.

Sezonas laikā Maxima Latvija veikalos vietējie dārzeņi un augļi ir līdz pat 70% no visiem piedāvātajiem dārzeņiem un augļiem, norāda tirdzniecības tīkla pārstāvis Jānis Beseris.

«Esam pārsteigti par šādiem Lazdiņa kunga izteikumiem, kas neatspoguļo reālo situāciju Maxima Latvija veikalos. Vietējos dārzeņus un augļus ļoti gaida mūsu pircēji, tādēļ arī pēc iespējas vairāk cenšamies viņiem tos piedāvāt. Piemēram, šobrīd Maxima Latvija veikalos ir pieejamas gan vietējās bietes, sešu veidu kartupeļi, burkāni, gan sarkanie kāposti, sveramie kāposti, riekstu ķirbji, fasētie zaļie loki, salāti podiņos un dzeltenie tomāti. Tāpat Maxima veikalos pieejami arī pašmāju āboli, » norāda J.Beseris.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Vietējie dārzeņi poļu ražas ēnā

Raivis Bahšteins, 19.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tonnu daudz, kvalitāte klibo – sausā un slapjā sezona ietekmējusi pašmāju dārzeņu ražu, bet tirgū valda lētās ārvalstu produkcijas ražotāju diktēti noteikumi, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Dažas kultūras auga izteikti slikti, piemēram, Ķīnas kāposti un zaļumi vasaras beigās, savukārt sakņu dārzeņi, vēlie ķirbji un kāposti ražojuši samērā labi, DB stāsta Latvijas lielākā dārzeņu audzētāju kooperatīva Baltijas dārzeņi izpilddirektors Jānis Bušs.

Mūsu audzētājiem par postu labu ražu piedzīvojuši poļu zemnieki, tāpēc dārzeņu cenas pašlaik ir šokējoši zemas. «Tās ir poļu zemnieku izmisuma radītas, jo, iespējams, ražu fiziski nav kur likt, vai arī viņiem ir bažas par tās glabāšanos. Daudzās pozīcijās esam spiesti pielāgoties šim cenu līmenim,» norāda J. Bušs. Viņš ilustrē: poļu kartupeļi ir par 6 centiem kilogramā, sīpoli – 7 centiem, kāposti – 5 centiem. «Pajautājiet jebkuram audzētājam – par šādu cenu dārzeņus izaudzēt nav iespējams, tāpēc man šīs cenas liekas neloģiskas. Acīmredzot, tās rodas no kādiem neloģiskiem gājieniem.» Vietējam zemniekam, kas atbrauc uz tirgu ar saviem dārzeņiem, ko vēlas pārdot par objektīvu cenu, tur nav vietas. Turklāt ievestie dārzeņi tiek uzdoti par Latvijā augušiem, pavisam izspiežot pašmāju zemniekus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Baltijas Dārzeņu saimniecības ieguldīs miljonu latu attīstībā

Gunta Kursiša, 19.09.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kooperatīvā sabiedrība Baltijas Dārzeņi noslēgusi iepirkumu konkursu par dārzeņu pieņemšanas un pirmapstrādes nodrošinājumu, kopumā ieguldot tajā vairāk nekā 1,23 milj. Ls, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Kā liecina konkursa rezultāts, Baltijas Dārzeņiem nepieciešamo nodrošinājumu piegādās Alsungā reģistrētā SIA Goldingen Invest. Kopumā konkursā piedalījās divi uzņēmumi – Golingen Invest un ID House.

Baltijas Dārzeņi šā gada laikā slēgusi vairākus apjomīgus iepirkumu konkursus, tostarp 1,19 milj. Ls vērto konkursu par dārzeņu pirmapstrādes iekārtas un aprīkojuma piegādi, kurā uzvarēja Pege Foodtec BV, 2,55 milj. Ls vērto konkursu par organisko atkritumu uzglabāšanas iekārtas piegādi un dabas resursu vairākkārtējās izmantošanas veicinātāja izveidi – arī šajā konkursā uzvarēja Goldingen Invest. Tāpat šā gada aprīlī kooperatīvā sabiedrība slēdza 1,89 milj. Ls vērtu iepirkumu konkursu par dārzeņu pirmapstrādes un glabāšanas nodrošinājumu, kurā uzvarēja SIA Piche, un daudzus citus vairākus tūkstošus vērtus iepirkumu konkursus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Gulbe: Neskatoties uz samazināto PVN likmi, daudzi augļi un dārzeņi Latvijā nav lētāki nekā citās Baltijas valstīs

LETA, 27.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem ir piemērota samazinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme, daudzi augļi un dārzeņi Latvijā nav lētāki nekā pārējās Baltijas valstīs, ceturtdien žurnālistiem sacīja Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Inguna Gulbe.

Komentējot samazinātās PVN likmes ieviešanas rezultātus, Gulbe norādīja, ka šis solis ir vērtējams pozitīvi, jo to cenas ir zemākas nekā pirms samazinātās PVN likmes ieviešanas, kā arī palielinājušies PVN ieņēmumi valsts budžetā. «PVN ieņēmumi no augļiem un dārzeņiem valsts budžetā ir pieauguši, līdz ar to valsts nezaudē. Arī PVN maksātāju skaits ir pieaudzis,» sacīja Gulbe, norādot, ka nodokļu ieņēmumu ziņā valstij nav nekādu zaudējumu, un arī augļu un dārzeņu pārdošanas apmēri palielinājušies.

Vienlaikus viņa atzina, ka, neraugoties uz samazinātās PVN likmes ieviešanu, ne visi augļi un dārzeņi Latvijā ir lētāki kā pārējās Baltijas valstīs. «Daži produkti ir lētāki, bet ļoti daudzi nav,» atzina Gulbe, piebilstot, ka aizvadītajā nedēļā esot apmeklējusi kaimiņvalstu galvaspilsētas, lai salīdzinātu minētās produkcijas cenas starp Baltijas valstīm, un rastu izskaidrojumu to atšķirībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Baltijas dārzeņi dzēš iepriekšējo un reģistrē jaunu komercķīlu

Žanete Hāka, 02.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kooperatīvā sabiedrība Baltijas dārzeņi dzēsusi pērn reģistrēto un reģistrējusi jaunu komercķīlu, liecina Lursoft dati.

Pērn uzņēmums ieķīlāja traktortehniku, un nodrošinātā prasījuma maksimālā summa bija 60 tūkstoši latu. Ķīla reģistrēta SIA Auctus Capital. Tagad šī komercķīla ir dzēsta, taču reģistrēta jauna – kompānijā Citadele līzings un faktorings, un tās nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 90,4 tūkstoši latu.

Db.lv jau vēstīja, ka 2011. gadu Baltijas dārzeņi noslēdza ar 376,9 tūkst. Ls zaudējumiem pēc nodokļu nomaksas. Uzņēmuma pārstāvji pauda, ka lielu daļu zaudējumu radīja 2011. gada maijā un jūnijā E.Coli baktērijas izplatība, kuras rezultātā Krievija uz laiku slēdza savu tirgu Eiropas Savienības dārzeņu produkcijai. Pieprasījums pēc dārzeņu produkcijas ES strauji samazinājās par par 10 – 85%, ar ko arī izskaidrojami kooperatīva finansiālie zaudējumi, iepriekš norādīja Baltijas dārzeņu vadība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Baltijas dārzeņi: Aizvest produktu uz Daugavpili maksā aptuveni tikpat, cik uz Barselonu

Žanete Hāka, 25.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban globalizācija ir tāda, ka piegādāt preces 5000 kilometru rādiusā nav nekādu problēmu, jaunākajā Citadele Index pētījuma prezentācijā sacīja kooperatīvās sabiedrības Baltijas dārzeņi izpilddirektors Jānis Bušs.

Salīdzinājumam - aizvest produktu uz Daugavpili izmaksā aptuveni tikpat dārgi kā uz Barselonu, viņš piebilst. Loģistikas izmaksas ir mazas, bet īsti nav, kur dārzeņus vest.

J. Bušs uzsver, ka Baltijas dārzeņi skatās uz eksporta iespējām, tomēr tās ierobežo esošā situācija, kad Skandināvijai lielā mērā pietiek ar saviem dārzeņiem, bet Dienvideiropā laikapstākļi ir labāki nekā Latvijā, kas ļauj audzēt produktus pašiem. Līdz ar to kā mērķa tirgus izvirzīts Baltijas valstis.

Baltijas dārzeņi nākamo piecu gadu laikā plāno investēt attīstībā un nevienu gadu investīciju apmērs nav plānots mazāks par vienu miljonu eiro. Pēc J. Buša teiktā, finansējuma avoti ir divi – valsts un Eiropas Savienības līdzekļi, kā arī uzņēmuma apmērs ir pietiekami liels, lai saņemtu kredītiestādes aizdevumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Dārzeņi kļuvuši lētāki, cenas tomēr augstākas nekā Viļņā un Tallinā

Sandra Dieziņa, 01.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Augļi un dārzeņi nav cukurs un milti, kam līgumus slēdz un cenas nosaka ilgam laikam uz priekšu.

Pēc samazinātā PVN ieviešanas pilnīgi visiem augļiem un dārzeņiem cenas janvārī, salīdzinot ar decembri, ir sarukušas, tomēr salīdzinājumā ar citām Baltijas valstīm cenas Rīgas veikalos ir augstākas, secināts Agroresursu un ekonomikas institūta veiktajā pētījumā.

Pētījuma ietvaros pēc noteiktas metodikas no 14. līdz 29. janvārim apsekoti Rīgas, Tallinas un Viļņas lielveikali. Lauksaimniecības Tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe atzīst, ka tagad ir tikai pirmie novērojumi un vēl nav pienācis brīdis, lai varētu izdarīt secinājumus, vai mērķis ir sasniegts. Tikai tagad parādās pirmās tendences, kas notiek saistībā ar izmainīto PVN, uzsver Gulbe. Baltijas valstu vidū cenas dārzeņiem veikalos nav lētākās. Gulbe stāsta, ka Rīgā lētākas ir galda bietes, bet citiem dārzeņiem cenas ir augstākas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kooperatīvā sabiedrība Baltijas dārzeņi reģistrējusi jaunu komercķīlu, kuras kopējā vērtība sasniedz 225 tūkstošus eiro, liecina Lursoft dati.

Pieejamā komercķīlas izziņa rāda, ka Baltijas dārzeņi par labu AS Citadele banka ieķīlāja vienu ķermenisko pamatlīdzekli. Komercķīlas parādnieks ir SIA Jaunkrasts. Šī ir pirmā komercķīla, ko uzņēmums reģistrējis šogad.

Baltijas Dārzeņu neto apgrozījums pagājušajā gadā sasniedza 18,869 miljonus eiro, kas ir augstākais apgrozījuma rādītājs kopš uzņēmuma dibināšanas. Aizvadītajā gadā uzņēmums atkal iekļuva zaudējumos, kas bija mērojami ar 31,129 tūkstošiem eiro. Jāpiebilst, ka uzņēmums bez peļņas gūšanas darbojās arī 2011. un 2012. gadā, savukārt 2013.gadu noslēdza ar 32,392 tūkstošu eiro peļņu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Baltijas dārzeņi pēc divu gadu pārtraukuma atgriezušies peļņā

Žanete Hāka, 16.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kooperatīvā sabiedrība Baltijas dārzeņi pērn realizējusi biedru un citu piegādātāju produkciju 16,453 miljonu eiro vērtībā, savukārt kopējais apgrozījums audzis par 12,66%, sasniedzot 17,989 miljonus eiro, liecina Lursoft dati.

Finanšu gadu Baltijas dārzeņi noslēguši ar 32,39 tūkstošu eiro peļņu pēc divu gadu strādāšanas ar zaudējumiem.

Iesniegtajā gada pārskatā kooperatīvā sabiedrība norāda, ka 2013.gadā tā ieguvusi Ražotāju organizācijas statusu, savukārt vidējais darbinieku skaits palielinājies no 96 līdz 103 darbiniekiem.

Kooperatīvā sabiedrība Baltijas dārzeņi reģistrēta 2005.gada decembrī, šo gadu laikā kooperatīvam reģistrētas 12 komercķīlas, no kurām pēdējā – šogad. Šogad reģistrētās komercķīlas ņēmējs ir AS Baltic International Bank, parādnieks – SIA Jaunkrasts, bet nodrošinātā prasījuma maksimālā summa – 1,754 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Ļaunprātīgi nodedzina dārzeņu noliktavas vairāk nekā pusmiljona eiro vērtībā

Lelde Petrāne, 07.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 10. maijā Lēdmanes novadā uzņēmumam Lēdmanes lauki piederošajās dārzeņu noliktavās izcēlās plašs ugunsgrēks. Postošajā ugunsgrēkā pilnībā nodega divas dārzeņu noliktavas, kā arī saldēšanas iekārta un dārzeņu uzglabājamie konteineri 650 000 eiro vērtībā. Noliktavas ražas uzglabāšanai izmanto dārzeņu audzēšanas kooperatīva Baltijas dārzeņi biedri. Izmeklēšana vēl turpinās, taču, lai uzņēmums pagūtu sagatavoties rudens ražas novākšanas sezonai, If Apdrošināšana dārzeņu audzētājiem atlīdzinājusi zaudējumus, izmaksājot pēdējos trīs gados lielāko apdrošināšanas atlīdzību – 650 000 eiro.

2016. gada 10. maijā izcēlušos ugunsgrēku Lēdmanes pagastā ugunsdzēsēji dzēsa 11 stundas. Ieradušies notikuma vietā ugunsdzēsēji konstatēja, ka deg divas lielas noliktavas 1250 un 600 kvadrātmetru platībā un starp tām novietotie konteineri 40 kvadrātmetru platībā.

«Uzsākot ugunsgrēka izcelšanās apstākļu izmeklēšanu, tika secināts, ka notikusi ļaunprātīga dedzināšana. Kaut arī vainīgās personas vēl nav atrastas, If Apdrošināšana, ievērojot noslēgto apdrošināšanas līgumu, jau ir atlīdzinājusi ugunsnelaimes radītos zaudējumus. Lai gan uzņēmumam nodarītie zaudējumi ir visai ievērojami, mēs atlīdzības izmaksu izskatījām pēc būtības un ātrā termiņā, izprotot uzņēmuma darbības specifiku: jau rudenī sākas jaunās dārzeņu ražas novākšana, un ir vajadzīgas noliktavas, kur šo ražu uzglabāt,» stāsta If Apdrošināšanas Īpašuma atlīdzību grupas vadītāja Una Vilgerte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Papildināts ar foto: Ierosināts «biešu karos» iejauktās SIA Jaunkrasts tiesiskās aizsardzības process

Kristīne Stepiņa, 20.02.2017

SIA Jaunkrasts valdes loceklis Gints Druseiks DB apgalvo, ka uzņēmums Nīderlandes kompānijai neko nav parādā un prasība ir saistīta ar ieilgušo strīdu starp uzņēmumu un kooperatīvo sabiedrību (KS) Baltijas Dārzeņi, kas esot ieinteresēta apgrūtināt SIA Jaunkrasts darbību un pārņemt to savā īpašumā.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir ierosināts «biešu karos» iejauktās SIA Jaunkrasts tiesiskās aizsardzības process, uzņēmums apņēmības pilns nepadoties un turpināt attīstību, pirmdien ziņo laikraksts Dienas Bizness.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pieņēmusi SIA Jaunkrasts iesniegto tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) pieteikumu, uzņēmumam līdz 2. aprīlim ir jāizstrādā un ar kreditoriem jāsaskaņo TAP plāns, liecina tiesas lēmums.

Savukārt janvāra beigās ierosināta maksātnespējas procesa lieta, ar pieteikumu tiesā vērsusies Nīderlandes Karalistes kapitālsabiedrība PeGe Handelsonderneming B.V. SIA Jaunkrasts valdes loceklis Gints Druseiks DB apgalvo, ka uzņēmums Nīderlandes kompānijai neko nav parādā un prasība ir saistīta ar ieilgušo strīdu starp uzņēmumu un kooperatīvo sabiedrību (KS) Baltijas Dārzeņi, kas esot ieinteresēta apgrūtināt SIA Jaunkrasts darbību un pārņemt to savā īpašumā. «Ja rūpnīca bankrotēs, KS Baltijas Dārzeņi varēs paturēt pamatlīdzekļus, pārņemt bankas saistības un turpināt rentablo biznesu,» viņš ir pārliecināts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skolas augļa programmā, iespējams, daži piegādātāji mēģina likumu apiet ar līkumu, skolām piegādājot kaimiņvalsts preci.

Informēts avots - augļkopis no Tukuma novada, kurš vēlējās palikt anonīms, nododot izaudzēto ražu pieņēmējam, viņš konstatējis automašīnas ar Lietuvas numuriem, kuri nodeva savu preci Skolas augļa programmai. Augļkopis ir sašutis par šādu kārtību, jo tādējādi lietuvieši izkonkurē vietējos ražotājus. Uzņēmējs par notikušo jau esot informējis Skolas augļa programmas administrētāju – Lauku atbalsta dienestu (LAD), taču interese no kontrolējošā dienesta neesot saņemta. Konkrētais augļkopis gan atsakās publiski nosaukt «vainīgā» vārdu.

Par kaimiņvalsts aktivitātēm ir dzirdējuši arī citi ražotāji, taču viņu rīcībā nav konkrētu faktu. Viena no lielākajiem augļu un dārzeņu piegādātājiem KS Baltijas dārzeņi izpilddirektors Jānis Bušs stāsta, ka kooperatīvs piegādā augļus un dārzeņus aptuveni 120 skolām un šogad, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, piegādātie apjomi auguši par 10 – 15 %. Baltijas dārzeņiem preci piegādā KS sastāvā esošās saimniecības, līdz ar to tās ir uzticamas un pārbaudītas. J. Bušs atklāj, ka neoficiāla informācija par lietuviešu interesi par programmu Skolas auglis ir saņemta, bet viņa rīcībā nav faktu, kas šo informāciju varētu apstiprināt. J. Bušs norāda, ka tas ir kontrolējošo dienestu kompetencē – pārbaudīt piegādātājus un preces izcelsmi, jo «vietējie ražotāji ir jāaizstāv». Ja kāds no programmas dalībniekiem rīkojas negodprātīgi, tad tas ir rupjš pārkāpums, vērtē KS Mūsmāju dārzeņi vadītāja Edīte Strazdiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielveikalu tīkli Rimi un Maxima šodien sākuši vietējo agro kartupeļu tirdzniecību, informēja veikalu pārstāvji.

Latvijā audzēto kartupeļu cena patlaban ir 0,59 lati par vienu kilogramu. Savukārt no Itālijas vai Marokas ievestie kartupeļi līdz šim maksāja vidēji 0,75 latus par vienu kilogramu.

Rimi veikalos visā Latvijā jauno kartupeļu ražu piegādā kooperatīvā sabiedrība Mūsmāju dārzeņi. Jaunie pašmāju kartupeļi nopērkami gan sveramā veidā, gan 2,5 kilogramu iepakojumā. Fasētos Lielpilsētas kartupeļus Rimi veikaliem piegādā SIA Ads pagrabs.

Tāpat Rimi veikalos jau pieejami jaunie kabači, cukini, Ķīnas kāposti, zaļie zirnīši, kā arī loki un dilles. Tuvākajās dienās Rimi pircējiem piedāvās iegādāties jaunās ražas sīpolus, ziedkāpostus, lielās pupas pākstīs, gailenes, kā arī Latvijā audzētus ķiplokus un ledus salātus, kurus piegādās kooperatīvā sabiedrības Mūsmāju dārzeņi un Baltijas dārzeņi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO, VIDEO: No modes skatēm uz Rītausmas siltumnīcām

Laura Mazbērziņa, 14.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms trīs gadiem dārzeņu audzētājs Rītausma piedzīvoja lielu pārmaiņu laiku - viņsaulē aizgāja uzņēmuma izveidotāja un vadītāja Valda Bekina, kā rezultātā uzņēmumu pārņēma viņas meita Lāsma Bekina, kura līdz tam strādāja modes industrijā un par dārzeņu audzēšanu tikpat kā neko nezināja. Viņa pārliecinājusies, ka ilgtspējīgas attīstības stūrakmens ir pareizes komandas izveide.

L. Bekina piecus gadus strādāja par projektu vadītāju modes pasākumā «Riga Fashion Week». Taču pieredze projektu vadībā, komunikācijas prasmes un angļu valodas zināšanas kalpoja kā labs pamats atspērienam. Pārņemt uzņēmumu iedrošinājis mammas ilggadējais sadarbības partneris no Nīderlandes. Ar viņa atbalstu L. Bekina 2015. gadā intensīvā kursā apguva teorētiskās un praktiskās pamatzināšanas dārzeņu audzēšanā mācību centrā Maķedonijā. «Sākums bija ļoti grūts. Ļoti īsā laika periodā nācās apgūt daudz informācijas - gan teorētiskas, gan praktiskas zināšanas, par kurām pirms tam bija visai vāja nojausma. Saskāros arī ar apkārtējo cilvēku neticību - jauna, bez izglītības lauksaimniecībā, bez pieredzes uzņēmuma vadīšanā,» atceras L. Bekina.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Uzņēmējs: Polijas dārzeņi Latvijas preci no veikalu plauktiem neizspiedīs

Žanete Hāka, 17.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tomātu un gurķu audzētājs Vidzemes reģionā Z/S Kliģeni, līdzīgi kā citi dārzeņu audzētāji Latvijā ir nobažījušies par to, kā jauno sezonu ietekmēs Krievijas noteiktais embargo eiropas dārzeņu audzētājiem.

Uzņēmuma vadītājs Aleksandrs Raubiško ir pārliecināts – Polijas dārzeņi Latvijas preci no veikalu plauktiem neizspiedīs – taču cenas konkurētspēja lielā mērā būs atkarīga no laika apstākļiem, gāzes cenas un citām izmaksām.

Latvijā pirmā gurķu raža tiek ievākta martā, savukārt tomāti – aprīlī, tāpēc pircēji var justies maldināti, lielveikalu plauktos neredzot Latvijas dārzeņus plašā sortimentā. Tas nav tāpēc, ka Polijas vai Ukrainas dārzeņi ir lētāki, gluži vienkārši – pagaidām Latvijas siltumnīcās nav sācies ražas laiks. A. Raubiško līdz šim izskanējušos viedokļus par to, ka lielveikalu ķēdes atteiksies pieņemt pašmāju dārzeņus, uzskata par pārpratumu, jo tiešā komunikācijā ar lielveikaliem šādi signāli par tomātiem un gurķiem nav saņemti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Šogad mazpulcēni Maximai nodevuši piecas tonnas sīpolu un biešu

Jānis Rancāns, 16.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas produktu dienu ietvaros veikalu tīklā Maxima uzsākta Latvijas Mazpulku izaudzēto dārzeņu tirdzniecība. Kopumā visos Maxima XXX veikalu plauktos nonāks aptuveni piecas tonnas sīpolu un biešu.

Mazpulku izaudzētā produkcija Maxima lielveikalos pirmo reizi nonāca pirms četriem gadiem. Iepriekšējos gados pircējiem bija iespēja iegādāties bērnu un jauniešu audzētos kartupeļus, burkānus un bietes, savukārt šogad Maxima veikalu dārzeņu stendus pildīs mazpulcēnu audzētie sīpoli un bietes.

Lai pircēji varētu orientēties piedāvājumā, bērnu un jauniešu izaudzētie dārzeņi veikalu plauktos atzīmēti ar īpašu marķējumu. «Tāpat Latvijas produktu mēneša ietvaros arī cita veida pašmāju produkciju esam atzīmējuši ar īpašu atzīmi – Jāpērk! Latvijas produkts,» sacīja Maxima Latvijas preses sekretārs Ivars Andiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Baltijas dārzeņiem zaudējumus radīja pērnā eColi krīze Eiropā

Sandra Dieziņa, 09.08.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kooperatīvā sabiedrība Baltijas dārzeņi pērno gadu pabeigusi ar 376.9 tūkstošu Ls zaudējumiem pēc nodokļu nomaksas.

Jau ziņots, ka pēc pērnā gada krīzes un zemajā cenām šogad dārzeņu cenas ir salīdzinoši augstas. Šā gada vēlais un vēsais pavasaris bijis par iemeslu vēlākām ražām, kā rezultātā dārzeņu tirgū cenas turas augstas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad, tāpat kā iepriekšējā gadā, jau 4.martā Mārupes siltumnīcās tiks vākta pirmā šī gada garo gurķu raža, kas dienas beigās tiks piegādāta veikalu noliktavām.

Kā informē KS Baltijas dārzeņi izpilddirektors Jānis Bušs, ražai gatavojoties, pirmajās dienās tiks novākts neliels apjoms produkcijas, tāpēc veikalu skaits, kuros Mārupes gurķi būs nopērkami, palielināsies pakāpeniski. Neskatoties uz to, ka visu resursu cenas ir tikai palielinājušās, pirmo garo gurķu pārdošanas cena veikala plauktā paliks pagājušā gada līmenī – 2.89 līdz 2.95 Ls/kg.

Siltumnīcu saimniecībās agronomi jau strādā arī ar īso gurķu un tomātu stādiem, kuru raža pie klientiem nonāks attiecīgi marta beigās un aprīļa sākumā.

KS Baltijas dārzeņi – uz šo brīdi kooperatīvā ir apvienojušās 17 saimniecības no visas Latvijas. Siltumnīcu apjoms sasniedz 23ha - tajās darbojas SIA Mārupes siltumnīca, SIA Rītausma, ZS Kliģēni, ZS Liepziedi un ZS Bušas. Ar attiecīgās saimniecības nosaukuma marķējumu uz preces pircējs varēs atpazīt Latvijas ražotāju preci veikalu plauktos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kooperatīvās sabiedrības Baltijas Dārzeņi neto apgrozījums pagājušajā gadā sasniedza 18,869 miljonus eiro, kas ir augstākais apgrozījuma rādītājs kopš uzņēmuma dibināšanas, liecina Lursoft dati.

Aizvadītajā gadā uzņēmums atkal iekļuva zaudējumos, kas sasniedza 31,129 tūkstošus eiro. Jāpiebilst, ka uzņēmums bez peļņas gūšanas darbojās arī 2011. un 2012. gadā, savukārt 2013.gadu noslēdza ar 32,392 tūkstošu eiro peļņu.

Uzņēmuma vadība norāda, ka viens no galvenajiem uzdevumiem turpmāk ir realizēt visu izaudzēto produkciju un papildus piesaistīt jaunus piegādātājus, lai palielinātu realizācijas apjomu un stabilizētu savu piedāvājumu tirgū. Realizējot ražotāju organizācijas izvirzītos mērķus, kooperatīvs pievērsīs uzmanību produktu ar pievienoto vērtību ražošanai.

Baltijas Dārzeņi, kas pērn nodrošināja 97 darbavietas, ir iekļauts Lursoft un laikraksta Dienas Bizness kopīgi veidotajā Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500 sarakstā, pēc 2013. gada apgrozījuma ieņemot 410. vietu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

KS Baltijas dārzeņi izsludinājusi vairākus konkursus iekārtu iegādei, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Uzņēmums par 105 tūkstošiem eiro vēlas iegādāties dārzeņu iepakošanas iekārtu. Pretendenti savus piedāvājumus var iesniegt līdz 6.oktobrim.

Tāpat uzņēmums par 78 tūkstošiem eiro vēlas pirkt organiskā mēslojuma izkliedes un pārvadāšanas iekārtu.

Nupat noslēdzies arī uzņēmuma iepirkums par dārzeņu transportēšanas iekārtas – trīs elektrisku hidraulisku pašgājējratiņu iegādi.

Uzņēmums tos par 17,2 tūkstošiem eiro pirks no SIA A.M. Ozoli.

Kompānija izsludinājusi iepirkumu par dārzeņu pirmapstrādes telpu atjaunošanu. Paredzamā līgumcena ir 260 tūkstoši eiro un darbus plānots veikt līdz šā gada 10.decembrim.

2005. gada nogalē tika izveidota kooperatīvā sabiedrība Baltijas dārzeņi, kas veic dārzeņu iepirkumu, konsultē audzētājus, plāno audzējamo kultūru apjomus un šķirnes. Patlaban tā apsaimnieko vairāk nekā 2500 ha lauksaimniecības zemes, gadā izaudzē 50000 tonnas produkcijas un nodrošina 380 darbavietas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Baltijas Dārzeņi par 200 tūkstošiem eiro automatizēs gurķu iepakošanas līniju

Žanete Hāka, 17.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzies KS "Baltijas Dārzeņi" izsludinātais iepirkums par gurķu iepakošanas līnijas automatizāciju, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Uzņēmums skaidro, ka iepirkuma mērķis ir veikt automatizētu uz paletēm novietotu kastu ar gurķiem depaletizāciju, gurķu pieņemšanu, izbēršanu, izretināšanu un vienlaicīgu padevi divām esošām gurķu iepakošanas iekārtām.

Konkursā tika saņemti četru pretendentu piedāvājumi, un par uzvarētāju atzīta SIA "Peruza". Uzvarētāja piedāvātā līgumcena bez PVN ir 197,75 tūkstoši eiro. Iepirkums tiek īstenots ar Lauku atbalsta dienesta atbalstu. Paredzamais līguma izpildes termiņš ir 2020.gada 1.decembris.

KS "Baltijas dārzeņi" vēl nav iesniedzis 2019.gada darbības pārskatu. 2018.gadā uzņēmuma neto apgrozījums sasniedza 22,377 miljonus eiro. Salīdzinot ar 2017.gadu, apgrozījums pieauga par 237 tūkstošiem eiro. Uzņēmums gan 2018.gadu noslēdza ar 380,5 tūkstošu eiro zaudējumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Augsto izmaksu dēļ Latvijas rožu audzētājs pievēršas gurķiem

Sandra Dieziņa, 16.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas rožu audzētājs SIA Ar B Agro sācis audzēt gurķus, ko realizē kooperatīvam Baltijas dārzeņi.

Ar B Agro direktore Eva Bumbiere pastāstīja, ka šāds lēmums pieņemts vairāku iemeslu dēļ. Proti, uzņēmumā izaudzēto rožu realizāciju būtiski apgrūtinājusi ziedu loģistika.

«Manu izvēli pāriet no rozes uz dārzeni noteica augstās ziedu audzēšanas izmaksas un atbalsta trūkums šai nozarei. Biju nogurusi vest pa vienai divām rožu paciņām uz veikaliem. Faktiski ziedu loģistika ļoti sadārdzina izmaksas. Strādājam arī ar vairumtirdzniecības bāzēm, bet tur ir ļoti liels spiediens uz cenām,» atklāj Ar B Agro direktore. Pluss esot arī samazinātais PVN dārzeņiem, kas licis sarosīties vietējiem ražotājiem.

Lēmums par gurķu audzēšanu nācis strauji, izdevās piesaistīt Eiropas Savienības finansējumu un rekordīsā laikā – no šā gada janvāra līdz martam rekonstruētas divas siltumnīcas astoņu tūkstošu kvadrātmetru platībā un iedēstīti īsie lauku gurķi. Ieguldītās investīcijas vēl esot jārēķina. Lai arī tempi bija lieli, Eva Bumbiere ir gandarīta, ka viss izdevies un jau 28. martā novākta pirmā gurķu raža. Gurķu loģistika uz veikaliem ir Baltijas dārzeņu pārziņā un Eva Bumbiere teic, ka tas atvieglo ražotāja dzīvi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dārzeņu audzētāju izteikumi par Latvijas ražotāju bankrotiem un tirgus sabrukšanu ir pārsteidzīgi, uzskata zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).

Nesen Dūklavs ticies ar lielveikalu ķēžu vadītājiem, ar kuriem runājis par dārzeņu tirgu kontekstā ar Ukrainu.

«Vietējiem ražotājiem ir noslēgti līgumi ar lielveikaliem, un tie ir jāpilda,» intervijā LNT raidījumam 900 sekundes teica Dūklavs.

Viņš norādīja, ka vārdu bankrots nelietotu. Lielveikalu vadītāji ministram apliecinājuši, ka ar Latvijas ražotājiem noslēgtos līgumus gatavi izpildīt.

Turklāt veikalu vadītāji informējuši, ka pie salīdzinošām cenām pircēji labprātāk izvēlas vietējo produkciju.

Tiesa, ministrs gan atzina, ka šobrīd apgalvot, ka neviens nebankrotēs, arī būtu nepareizi.

Kooperatīvās sabiedrības Mūsmāju dārzeņi vadītāja Edīte Strazdiņa izteicās, ka Latvijas ražotājiem draud bankroti un dārzeņu tirgus sabrukšana, ieplūstot produkcijai par dempinga cenām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dārzeņu audzētājs «Rītausma» oktobrī pircējiem sāks piedāvāt tomātu sulu trīs litru iepakojumā, biznesa portālam db.lv pastāstīja SIA «Rītausma» īpašniece Lāsma Bekina.

«Sākumā tomātu sulu testējām darbinieku vidū. Pārprodukcijas brīžos ne vienmēr visu bija iespējams realizēt, līdz ar to sākām izskatīt pārstrādes iespējas,» skaidro L. Bekina. Tomātu sulai būs pievienots neliels sāls daudzums garšas uzlabošanai, tā būs bez konservantiem.

Sulu sākotnēji plānots piedāvāt vietējiem Jēkabpils veikaliem, jo saražotais apmērs pagaidām nav tik liels, lai apmierinātu veikalu tīklu pieprasījumu. Taču nākotnē šāda iespēja tiks apsvērta. Sulas cenu veidos ražošanas un loģistikas izmaksas, bet L. Bekina konkrētu cenu vēl neatklāj.

SIA «Rītausma» īpašniece teic, ka no citiem tomātu sulas ražotājiem nebaidās, jo tirgū ir nepieciešama dažādība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ezerkauliņu apgrozījums palielinājies par ceturtdaļu

Žanete Hāka, 30.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ZS Ezerkauliņi apgrozījums audzis par 25,75%, sasniedzot 1,332 miljonus eiro, savukārt peļņa pēc nodokļu nomaksas ssasniedz 10,632 tūkstošus eiro, liecina Lursoft dati.

ZS Ezerkauliņi pērn turpinājuši iepriekšējos gados uzsākto ražošanas procesu pilnveidošanu, liecina gada pārskatā publicētā informācija. 2014.gadā saimniecība 186ha platībā audzējusi burkānus, savukārt pārējā platībā augu sekas nodrošināšanai audzēta kukurūza un zālāji, kā arī daļa platības atstāta papuvēs, lai to sagatavotu turpmāko gadu ražošanai.

Gada pārskatā publicētie dati liecina, ka pērn ZS Ezerkauliņi vadības ziņojumā norādīts, ka, ņemot vērā, ka 2014.gadā darbaspēka nodokļu likmes būtiski nemainījās, saimniecība neatsāka to dārzeņu kultūru audzēšanu, kurām nepieciešams roku darbs. Pērn saimniecībā strādājis viens darbinieks, jo lauksaimniecības produkcijas ražošanai tiek izmantoti citu lauksaimniecības uzņēmumu ārpakalpojumi.

Komentāri

Pievienot komentāru