Citas ziņas

Baltijas riska kapitāla tirgus zem viena karoga

Anda Asere, 30.08.2016

Igaunijas Privātā un riska kapitāla asociācijas (EstVCA) valdes priekšsēdētāks Kalmer Kikas, Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācijas (LVCA) valdes loceklis Jānis Janevics un Lietuvas Privātā un riska kapitāla asociācijas (LTVCA) valdes priekšsēdētājs Dovydas Varkulevicius.

Foto: Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācijas (LVCA)

Jaunākais izdevums

Vienojoties Igaunijas, Latvijas un Lietuvas privātā un riska kapitāla asociācijām, nodibināta Baltijas privātā un riska kapitāla asociācija (Pan-Baltic Private Equity and Venture Capital Association jeb Pan-Baltic VCA)

Pan-Baltic VCA mērķis ir attīstīt fondu vadītājiem un investoriem pievilcīgu un dzīvotspējīgu reģionālo riska kapitāla ekosistēmu.

Šādas organizācijas nodibināšana ļauj dalīt pienākumus, veidot vienotu sadarbību un tirgu. «The Baltic Innovation Fund ir piemērs veiksmīgai pārrobežu sadarbībai. Mums jāturpina stiprināt sadarbību un apvienot mazos tirgus zem viena jumta, jo citādi lielākas valstis ir konkurētspējīgākas, piesaistot privāto un riska kapitālu,» norāda Edgars Pīgoznis, Latvijas Riska kapitāla asociācijas valdes priekšsēdētājs.

Šāda asociācija esot unikāla sadarbības forma, jo citur Eiropā nav šādu pārrobežu riska kapitāla organizāciju. Viņa skatījumā Baltijas valstīm ar institucionālajiem investoriem, biznesa eņģeļiem un riska kapitāla fondiem ārpus Baltijas nav praktiski komunicēt atsevišķi. Centralizēts attiecību mārketings un vadība ir pamatota un efektīva visu Baltijas valstu un visu iesaistīto pušu skatījumā.

Jaunizveidotā organizācija palīdzēs arī organizēt pasākumus un forumus. «Starptautiskie investori drīzāk piedalīsies Baltijas līmeņa pasākumos, nevis tādos, kas organizēti atsevišķi Latvijai, Lietuvai vai Igaunijai,» uzskata E. Pīgoznis. Tāpat asociācija apkopos, sistematizēs, analizēs un publicēs nozares datus, kas būšot vieglāk pieejami jebkuram no industrijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Traumatiskā vēsture Latvijā ir radījusi pateicīgus apstākļus finanšu tehnoloģiju attīstībai, vērtē ZAB Cobalt Latvijas biroja vadošais partneris Lauris Liepa. Šī saruna notiek, ieskicējot problemātiku Baltijas finanšu un regulējumu samitam FINREG 2017, ko 3. martā DB rīko partnerībā ar ZAB Cobalt.

Fragments no intervijas:

Pērnais gads iezīmējās ar riska kapitāla investīciju kritumu fintech jomā, pirmām kārtām ASV. Bet varbūt tā nav problēma? Varbūt mēs varam piesaistīt sev uzmanību ar kaut kādu savu citādību?

Uz riska kapitālu neattiecas tie ierobežojumi, kurus mēs redzam likumsakarīgi piemērotus banku sektorā un pensiju kapitāla investīcijās. Riska kapitāls lielā mērā ir saistīts ar pārrobežu kustību, un faktiski tas nozīmē tiesības izvēlēties, kurā valstī riska kapitālists ir gatavs savu naudu pazaudēt. Es pasvītroju – riska kapitāls nozīmē gatavību naudu pazaudēt, nevis stabili, mierīgi nopelnīt. Riska kapitāla gadījumā viens supersekmīgais projekts no 100 atsvērs fonda un ieguldītāja veiksmīgu darbību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Lielākais risks biznesā ir neriskēt vispār

Juris Vaskāns, Attīstības finanšu institūcijas ALTUM valdes loceklis, 07.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Riska kapitālisti mēdz asociēties ar uzņēmējiem, kuri, nesaprotamu motīvu vadīti, iegulda naudu sarežģītās kosmosa tehnoloģijās, nepieredzējušu IT censoņu futūristiskās idejās un citās biznesa aktivitātēs, kurās bankas ieguldīt nevēlas. Par spīti šim priekšstatam, riska kapitāls pēdējos gados Baltijas valstīs piedzīvo stabilu izaugsmi, ik pa brīdim mūsu uzmanību piesaista kāds sekmīgs vietējo uzņēmumu pārdošanas gadījums, kas gan ir tikai šī stāsta redzamā daļa.

Vispirms jau jākliedē mīts par riska kapitālistu ieguldījumiem teju vai tikai nākotnes tehnoloģijās, kas top zinātniskās laboratorijās kaut kur tālu prom. Aptuveni astoņi no desmit ieguldījumiem ir ļoti tradicionālās nozarēs – piena pārstrādē, kokapstrādē, audio iekārtu ražošanā, būvniecībā utt. Ikviens sekmīgi augošs uzņēmums potenciāli var piesaistīt papildu investīcijas, kas ļauj tam attīstīties jaunā kvalitātē un apjomā. Un te nonākam pie psiholoģiskā šķēršļa, kas raksturīgs Latvijas uzņēmumu īpašniekiem, arī vadītājiem. Vienā vārdā – tas ir neveselīgs privātīpašnieciskums. Pretēja tam būtu adekvāta attieksme pret sevis izlolotu biznesa ideju un spēja ļaut tai turpināt augt tālāk, piesaistot riska kapitāla investīcijas. Pat tad, ja tas nozīmē zināmas izmaiņas īpašnieku struktūrā. Te vērts atsaukties uz Eiropas Investīciju fonda piemēru. Fonda visas darbības laikā finansētie riska kapitālisti teju pusei portfeļa uzņēmumu ir palīdzējuši to vērtību vismaz pieckāršot. Turklāt paši veiksmīgākie gadījumi uzņēmumu pārdošanas vērtību pret sākotnēji ieguldīto ir pārsnieguši pat 100 reizes, un tas notiek tepat Eiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvāko gadu laikā Latvijas uzņēmumiem pieejamas izaugsmes kapitāla investīcijas 172 miljonu eiro apjomā no Latvijā reģistrētajiem privātā un riska kapitāla fondiem.

Savukārt, skatoties plašāk Baltijas mērogā - tie ir papildu vismaz 300 miljoni eiro, ko uzņēmumi var izmantot straujākai izaugsmei, tā diskusijā “Riska kapitāls - neizmantota iespēja Latvijas uzņēmumu izaugsmei” informēja Latvijas Privātā un Riska un kapitāla asociācija (LVCA).

“Šobrīd izaugsmes kapitāla investīcijas ir pieejamas lielā apmērā un mēs aicinām uzņēmējus ar ambiciozām un drosmīgām idejām sadarboties ar investoriem, lai ātrāk īstenotu savas idejas un iekarotu jaunus tirgus,” norādīja LVCA valdes priekšsēdētāja, “Livonia Partners” partnere Kristīne Bērziņa.

“Kapitālam nav robežu, un Baltijas tirgus ir nonācis jau daudz lielāku investoru redzeslokā, ko apliecina virkne lielu ieguldījumu Baltijas uzņēmumos pēdējo gadu laikā.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Metālapstrādes uzņēmumos ieguldīti 3,2 miljoni eiro

Anda Asere, 09.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopējā Altum riska kapitāla portfeļa investīciju summa metālapstrādes uzņēmumos ir 3,2 miljoni eiro.

«Ražošanā ir atļauts ieguldīt visiem riska kapitāla fondiem visās uzņēmumu attīstības stadijās, un iespējamais investīciju apjoms ir līdz pat 3,75 milj. eiro. Līdz šim finansētie uzņēmumi riska kapitāla investīcijas izmantojuši tieši izaugsmes finansēšanai,» informē Sandra Eglīte, Altum sabiedrisko attiecību speciāliste. Šobrīd Altum riska kapitāla portfelī metālapstrādes nozarē ir BaltCap investīcija SIA Amateks, ZGI-3 investīcija SIA Mārupes Metālmeistars un Expansion Capital investīcijas uzņēmumā SIA SFM Latvia un saistītajā SFM Jelgava. Kopējā investīciju summa šajos uzņēmumos ir 3,2 milj. eiro, kur daļa ir Altum un daļa – privātais finansējums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Riska kapitālam ir jāaug

Didzis Meļķis, 22.08.2018

Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācijas (LVCA) valdes locekle un alternatīvo ieguldījumu fonda pārvaldnieka Livonia Partners partnere Kristīne Bērziņa.

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas konkurētspēju riska kapitāla nozarē bremzē virkne faktoru, no kuriem lielākā daļa ir novēršami.

Riska investīcijas uzņēmumos dod lielu ekonomisko efektu, un tā potenciāls Latvijā vēl ir ievērojams. Tā pirms ceturtdien, 23. augustā, Rīgā notiekošā gadskārtējā Baltijas Riska kapitāla samita sarunā ar DB vērtē Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācijas (LVCA) valdes locekle un alternatīvo ieguldījumu fonda pārvaldnieka Livonia Partners partnere Kristīne Bērziņa.

Nozare Latvijā attīstās strauji, tomēr varētu vēl daudz straujāk, saka K. Bērziņa. «Pirms desmit gadiem riska kapitāla fondu (RKF) pārvaldnieki Latvijā pārvaldīja ap 30 miljoniem eiro, tagad ‒ ap 300 miljoniem. Tomēr šo aktīvu lielums ekonomikā nav liels. Riska kapitāla ieguldījumu daļa no IKP Latvijā ir ap 0,1%, Eiropā vidēji – 0,3%, bet Lietuvā un Igaunijā tie ir 0,4%.» Viņas vērtējumā, atšķirības pamatā ir ekonomikas struktūra. «Tradicionālajos riska kapitāla sektoros – ražošanā, biznesa pakalpojumos, eksportējošajās nozarēs – investējamo uzņēmumu skaits Igaunijā un Lietuvā ir lielāks nekā Latvijā. Gandrīz jebkurā sektorā Igaunijā būs proporcionāli, piemēram, desmit potenciāli investējamo uzņēmumu, Lietuvā kādi astoņi, Latvijā – kādi pieci,» saka K. Bērziņa. Viņas vērtējumā, tas ir saistīts ar uzņēmumu ambīcijām un stratēģiju, kas savukārt sasaucas ar daudziem vēsturiskajiem faktoriem, «sākot ar to, kā šeit notika privatizācija un ar lata valūtas kursu».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunuzņēmumu ekonomiskais ieguvums var tikt vērtēts gan tieši – nomaksāto nodokļu, piesaistīto investīciju, jaunradīto darbavietu skaita ziņā, gan netieši, vērtējot ietekmi uz riska kapitāla nozari, zināšanu pārneses un inovācijas sistēmas veicināšanā

«Jaunuzņēmumu ekosistēma Latvijā attīstās un pieaug tās ekonomiskais ieguvums: gan jaunuzņēmumu skaits, radītās darbvietas, kā arī piesaistītais investīciju apjoms, pārsniedzot 210 miljonus eiro. Saskaņā ar Latvijas Startup uzņēmumu asociācijas «Startin.lv» datiem, šobrīd Latvijā darbojas aptuveni 350 jaunuzņēmumi. Piemēram, tikai 25 lielākie Latvijas jaunuzņēmumi ar apgrozījumu virs 300 tūkstošiem eiro katrs vidēji nodarbina aptuveni 20 pilnas slodzes darbiniekus, turklāt kopumā tie ir veikuši nodokļu iemaksas valsts budžetā piecu miljonu eiro apmērā,» norāda Madara Ambrēna, Ekonomikas ministrijas Jaunuzņēmumu atbalsta nodaļas vadītāja.

Jau otro gadu 12. septembrī Rīgā tiek atzīmēta «Startup diena», lai akcentētu jaunuzņēmumu pienesumu Latvijas inovāciju attīstībai un ekonomikai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

ERAB vecākais baņķieris: Cilvēkiem ir tieksme atgriezties

Didzis Meļķis, 19.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pāris gados Baltijas riska kapitāla tirgus ievērojami pieaugs, un labāk ir tam gatavoties laikus

Pusotra līdz divu gadu laikā Latvijā kļūs papildus pieejami apmēram 105 milj. eiro riska un privātā kapitāla, bet Baltijā kopumā aplēses ir par 788 milj. eiro. Šā jauninājuma gaidās Rīgā nesen notika Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) rīkotas mācībās privātā un riska kapitāla fondu pārvaldniekiem, bet šodien un rīt Viļņā šādas mācības notiek jau potenciālajiem šo fondu investoriem. DB izmantoja iespēju sarunai ar ERAB vecāko baņķieri Troju Vīksu (Troy Weeks).

Fragments no intervijas:

Kāda Latvijas jaunuzņēmumu pasākuma rīkotāja nesen stāstīja, ka ierēdņi viņai ir prasījuši, kā viņa var garantēt, ka tie riska kapitālisti neatnāks un neaizvedīs prom Latvijas jaunuzņēmumus, un viņa nav zinājusi, ko atbildēt. Vai jūs zinātu?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nereti situācijās, kad uzņēmumam ir nepieciešams finansējums attīstībai, bankas tiek uzskatītas kā vienīgais risinājums. Tomēr tas ir maldīgs priekšstats, jo gan Latvijā, gan pasaulē strauji attīstās alternatīvais finansējums, tostarp riska kapitāls, biznesa eņģeļi un ārpus banku aizdevumi uzņēmumiem. Taču kā noorientēties, kurš finansējums būs labākais tieši Jūsu biznesam?

Biznesa eņģeļu finansējums ir lieliski piemērots uzņēmumiem, kas ir jauni un kuriem nepieciešams kapitāls līdz 100,000 eiro. Biznesa eņģeli ir privātpersonas, kas iegulda uzņēmumā naudu un pretī saņem daļas kapitālā. Šādi investori bieži vien ir aktīvi dalībnieki uzņēmumā un cenšas palīdzēt ar savu pieredzi un kontaktiem biznesa attīstībā. Biznesa eņģeļi ir ieguldījuši, piemēram, tādos Latvijas uzņēmumos kā Airdog, Sonarworks un Funderful.

Savukārt riska kapitāls ļauj uzņēmumiem īstenot strauju palēcienu - iekarot jaunu ģeogrāfisko tirgu, attīstīt jaunu produktu, strauji paplašināt ražošanu vai pārdošanas apjomus. Riska kapitāla fondi arī kļūst par līdz-īpašniekiem attiecīgajā uzņēmumā, bet, atšķirībā no biznesa eņģeļiem, pretendē uz striktākiem sadarbības noteikumiem, tajā skaitā, biznesa pārdošanu pēc četriem līdz pieciem gadiem. Kā piemēru riska kapitāla piesaistē uzņēmuma darbības paātrināšanā var minēt tādus zīmolus kā Depo, Stenders un Primekss.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrā līmeņa pensiju naudu ieguldīšanas riska kapitālā stimulēšanas priekšlikumiem liela pretestība, redz daudz risku, tāpēc šādu ideju tālākai virzībai atbalsta nav.

Tāds ir Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdes darba rezultāts. Atbildīgās komisijas deputāti bija ļoti skeptiski noskaņoti, jo vairāk tāpēc, ka otrā līmeņa pensiju pārvaldnieku darba rezultāti nav iepriecinoši – plāna ieguldītāji ciešot zaudējumus, bet pārvaldnieki pelnot. Proti, pensiju plānu ienesīgums ir bijis negatīvs, turklāt šāda situācija esot novērota tikai trešo reizi, vienlaikus šo īstermiņa stāvokli nedrīkstot attiecināt uz visu laiku.

Trūkst 200 milj. eiro

«Informatīvais ziņojums ir vērsts uz to, kā panākt, lai valsts fondēto pensiju līdzekļi tiktu ieguldīti Latvijā, jo ieguldījumi riska kapitālā atpaliek ne tikai no Lietuvas un Igaunijas, bet pat no ES vidējā līmeņa,» skaidroja Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta direktors Kristaps Soms.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Ar robotisko roku mazgās vēja ģeneratorus Ziemeļeiropā

Anda Asere, 15.02.2019

IT un augstās tehnoloģijas attīstās tādos tempos, ka bez papildu investīcijām tā vienkārši būtu muļļāšanās, saka Jānis Zemītis, SIA Aerones Nordic valdes priekšsēdētājs

Foto: Zane Bitere/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Aerones Nordic piesaista 2,25 miljonu eiro riska kapitāla investīcijas vēja ģeneratoru turbīnu mazgāšanas pakalpojuma attīstīšanai Ziemeļeiropā.

«Iegūtais līdzfinansējums no riska kapitāla fonda mums dod iespēju ātrāk attīstīt biznesu. IT un augstās tehnoloģijas attīstās tādos tempos, ka bez papildu investīcijām tā vienkārši būtu muļļāšanās,» saka Jānis Zemītis, SIA Aerones Nordic valdes priekšsēdētājs. Ar investīcijas palīdzību Aerones Nordic plāno attīstīt industriālo dronu pakalpojumu eksportu Skandināvijas un Baltijas valstīs.

Skandināvijas valstis būs galvenais eksporta tirgus, jo tur pašreiz jau ir uzbūvētas vairāk kā 5 tūkstoši vēja turbīnas. Piemēram, Zviedrija plāno tuvāko 20 gadu laikā pilnībā pāriet uz atjaunojamās enerģijas izmantošanu un ir viena no vadošajām Eiropas Savienības valstīm vēja enerģijas ražošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Austrumeiropas riska kapitāla fonds Buran Venture Capital atver pārstāvniecību Latvijā, jo saredz iespējas piedalīties daudzsološu ideju finansēšanā

Fondam jau ir pārstāvniecības Budapeštā, Varšavā un Maskavā, un šīs vasaras beigās tas nostiprināja savu klātbūtni Baltijā, par savu bāzes vietu izvēloties Rīgu. Buran Venture Capital vadošais partneris Aleksandrs Konoplastijs (Alexander Konoplyasty) uzskata, ka šajā reģionā daudzi jaunuzņēmumi uzrāda labus rezultātus un jau agrīnā stadijā spēj būt pelnoši, kas daudzviet citur ir retums.

Tas saistīts ar to, ka valstu mazais izmērs spiež no pirmās jaunuzņēmumu eksistences dienas meklēt citus tirgus. Lai gan riska kapitāla bizness nav vienkāršs, šis fonds vēlas būt klātesošs visos reģiona tirgos un kļūt par labi zināmu un apjomīgu Austrumeiropas līmeņa riska kapitāla fondu. Vairāk par šo biznesu un saviem mērķiem tajā A. Konoplastijs stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamo gadu laikā "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum") izsniegto finanšu instrumentu portfelis varētu sasniegt miljardu eiro, intervijā prognozēja "Altum" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.

"Ja skatāmies uz mūsu izaugsmi pēdējo piecu gadu laikā, tas ir pilnīgi reāli. Tas ir vairāku gadu jautājums, bet mēs to izdarīsim," sacīja Bērziņš.

Vienlaikus viņš piebilda, ka aizdevumu portfelis, visdrīzāk, saglabāsies esošajā apmērā, jo "Altum" mērķis nav konkurēt ar bankām. Institūcija strauju izaugsmi paredz izsniegto garantiju apmērā, kā arī ir sākusies ceturtās paaudzes riska kapitāla fondu apguve.

"Sākām mēs ar 350-360 miljoniem eiro, un tagad mums ir vairāk nekā 600 miljonu eiro portfelis," atgādināja "Altum" vadītājs.

Viņš piebilda, ka liels pieaugums ir bijis mājokļu iegādes garantiju programmās. Papildus garantijām, kuras ir saistītas ar hipotekārajiem aizdevumiem ģimenēm ar bērniem, ir ieviesta garantiju programma jaunajiem speciālistiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

Šogad gaidāms aktīvs ieguldījumu periods

Anda Asere, 16.01.2019

Latvijas Biznesa eņģeļu tīkla (LatBAN) valdes loceklis Juris Birznieks (no kreisās) un Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācijas (LVCA) valdes priekšsēdētājs Edgars Pīgoznis

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad gaidāms jauns investīciju vilnis, jo pērn noslēdzās konkurss par vairāku riska kapitāla fondu pārvaldnieku atlasi; īpašs naudas pieplūdums gaidāms jaunuzņēmumu nozarē, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Riska kapitāla jomā pagājušais gads ir bijis fantastisks, jo veiksmīgi beigušies Altum organizētie konkursi par jauno ceturtās paaudzes riska kapitāla fondu pārvaldnieku izvēlēšanos. Līdz ar to ir vairāki jauni spēlētāji, un tie atbilst dažādām uzņēmumu attīstības stadijām, sākot no akseleratoriem un beidzot ar izaugsmes līmeni,» saka Edgars Pīgoznis, Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācijas (LVCA) valdes priekšsēdētājs. Pērn ar Altum atbalstu reģistrēti trīs jauni riska kapitāla fondu pārvaldnieki un izveidoti septiņi jauni riska kapitāla fondi, kuru rīcībā ir 105 miljoni eiro investīcijām uzņēmumos ar strauju izaugsmes potenciālu

Arī Latvijas Biznesa eņģeļu tīkla (LatBAN) valdes loceklis Juris Birznieks pagājušo gadu vērtē kā labu. Viņš īpaši priecājas, ka privātie investori tika iekļauti Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā un LatBAN ir paplašinājis savu starptautisko darbību un ar padomu palīdzējis izveidot biznesa eņģeļu tīklu Lietuvā, kā arī bijis pieredzes apmaiņā Moldāvijā un Baltkrievijā. «Tas, ka nozarē ir ienākuši jauni spēlētāji, LVCA ir liels pluss, bet eņģeļiem neliels mīnuss, jo paaugstinās konkurence. Protams, tirgus iegūst, ka nozarē ir jauni spēlētāji, jo pieejams vairāk finansējuma, bet vienlaikus tas ir trūkums, jo Latvijā tāpat nepietiek labu projektu. Jo lielāka nauda ir nozarē, jo grūtāk sagaidīt kvalitatīvu projektu pieaugumu, jo uzņēmēji kļūst izvēlīgāki. Taču, protams, ir labāk, lai nozarē ir vairāk naudas nekā mazāk,» viņš norāda.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: Zobi, veselība un kapitāla tirgus

LHV bankas institucionālo tirgu vadītājs Ivars Bergmanis, 21.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mutes dobuma veselība norāda uz ķermeņa vispārējo veselību - tātad problēmas, kas atrodas cilvēka mutē, var ietekmēt pārējo ķermeni. Tas ir ideāls analogs par to, kā mūsu valsts šobrīd neizmanto savu pilno potenciālu ekonomikas attīstībai.

Kāda sakarība zobiem ar kapitāla tirgu? Ļoti vienkārša! Ja ķermenis ir mūsu valsts ekonomika, barību ir veiksmīgi jāsagremo, lai to pareizi izmantotu. Ja kādam zobam ir bojājumi, to nevar risināt ar maksimālo efektivitāti. Ekonomiskai izaugsmei viena no svarīgākajām barības vielām ir kapitāls. Atcerēsimies, ka cilvēkam zobi vajadzīgi arī artikulēto skaņu veidošanā, tātad komunikācijā ar citiem (šeit tā ir starptautiskā komunikācija ar citām valstīm).

Kapitālu tālākai izaugsmei iegūst no dažādiem avotiem, tātad nosauksim to par kapitāla ekosistēmu. Tajā ietilpst: kredīti/obligācijas (no bankām, starptautiskajām iestādēm, obligāciju emisijām utml.), uzkrājumi (pensiju fondu, kā arī privātpersonu un juridisko personu uzkrājumi utml.), privātais (riska) kapitāls (angliski: ‘private equity’, kā arī ‘venture capital’) un publiskais kapitāls (angliski: ‘public equity’). Šis pēdējais avots galvenokārt nāk no regulētas tirdzniecības vietas, kuru ikdienā aprakstam kā ‘kapitāla tirgu’ un tā šobrīd klibo. Kopējo vērtību no publiskā kapitāla tirgus akcijām nosauksim par ‘tirgus kapitalizāciju’.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kapitāls Baltijā uzkrājas - cilvēkiem paliek pāri nauda, nosedzot ikdienas vajadzības, un viņi sāk domāt, kur izvietot brīvos līdzekļus. Savukārt banku tirgus ir mainījies - līdz šim ierastajam finansējuma veidam piekļūt ir aizvien grūtāk, tādēļ pieaug alternatīvo finansētāju loma tirgū, intervijā stāsta Redgate Capital Jānis Dubrovskis.

Nereti dzirdams, ka uzņēmumi vēlas attīstīties, taču nepieciešams ārējais finansējums. Kāda situācija patlaban ir aizņēmumu tirgū un kur ņemt naudu tālākai izaugsmei?

Banku tirgus nenoliedzami ir mainījies, pieaugusi regulācija ne tikai nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas virzienā, bet arī augušas kapitāla pietiekamības, likviditātes un citas prasības, kas būtiski sarežģījušas situāciju tirgū. Pēdējo gadu laikā banku tirgus ir konsolidējies – banku skaits it kā aizvien ir liels, taču faktiski tās bankas, kas ir gatavas kreditēt Baltijas uzņēmumus un reāli izsniedz kredītus, ir palikušas vien 5-6. Lielajiem uzņēmumiem situācija ir vēl sarežģītāka, jo pastāv kapitāla ierobežojumi – viens kredīts vienam aizņēmējam nedrīkst pārsniegt ceturtdaļu kapitāla, bet tik lielas summas reti kura banka aizdod, un visbiežāk šie limiti ir vēl daudz mazāki. Tāpat pēdējo pāris gadu laikā no tirgus aizgājušas arī vairākas bankas, kas aktīvi kreditēja uzņēmumus. Daudzi uzņēmumi, kuriem ik pa laikam jārefinansē kredīts vai jāatjauno ilgtermiņa kredīts, saskaras ar situāciju, ka aizdevumu likmes ir pieaugušas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kuru pensiju pārvaldīšanas metodi izvēlēties - aktīvo vai pasīvo?

Kārlis Purgailis, Bankas Citadele meitas uzņēmuma CBL Asset Management valdes priekšsēdētājs, 27.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Palielinoties izpratnei par to, ka mūsu nākotnes pensijas lielums vispirms jau būs atkarīgs no katra paša ieguldījumiem, aug arī iedzīvotāju interese gan par pensiju kapitāla veidošanu, gan par atbilstošāko pensiju fondu un pārvaldnieku izvēles principiem.

Tikpat svarīgi, kā noskaidrot pensiju plāna vēsturisko ienesīgumu ilgākā laika posmā, ir izvēlēties piemērotāko pensiju plāna riska profilu un pārvaldnieku, kura stratēģija atbilst ieguldītāja vēlmēm un vajadzībām. Jau vairāk nekā pirms gadiem desmit ir izveidojušās divas populārākās metodes – aktīvā un pasīvā pārvaldīšana.

Aktīvā pārvaldīšana nozīmē, ka pārvaldnieks pastāvīgi seko līdzi procesiem finanšu tirgos, makroekonomikā un pat uzņēmumu mikroekonomikā, analizē gan kopējās tendences, gan atsevišķu nozaru un uzņēmumu darbību un nākotnes perspektīvas, cenšas prognozēt procesu tālāko virzību un mēģina tai pielāgot pārvaldāmo portfeļa struktūru. Aktīvās pārvaldīšanas primārais mērķis ir nodrošināt pēc iespējas lielāku portfeļa ienesību, no ļoti plašā finanšu instrumentu piedāvājuma izvēlēties tādus, kam ir vislielākais potenciāls sniegt peļņu, kā arī, prognozējot finanšu tirgus attīstību, nepieciešamības gadījumā koriģēt kopējo portfeļa struktūru un riska profilu. Piemēram, aktīvie pārvaldnieki no visu akciju lielā klāsta izvēlas tās, kas pagaidām ir nepietiekami novērtētas un izdevīgi iegādājamas, bet kam ir liels potenciāls, kas nākotnē nesīs augstāku peļņu. Mūsdienās analīzi atvieglo arī tehnoloģiju attīstība. Pieejamie milzīgie datu apjomi un to automatizētas apstrādes iespējas ļauj arvien precīzāk izvēlēties optimālākos ieguldījumu mērķus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Altum", "Baltic International Bank" un "Imprimatur" vadītāju saruna par biznesa finansēšanu krīzes apstākļos un pēckrīzes laikā.

Puse no 2020. gada ir pagājusi. Aizvadītie seši mēneši ir nesuši negaidītas, neprognozējamas pārmaiņas, ar kurām tikai tagad sākam aprast un sadzīvot. Viens no lielākajiem izaicinājumiem pēc pandēmijas ierobežošanas ir un būs ekonomikas stabilizēšana, uzņēmumu atgriešanās ekonomikā. Būtisks faktors tam, lai bizness spētu nostāties uz kājām un atsākt attīstīties jaunajos apstākļos, ir finanšu pieejamība. Tāpēc biznesa kreditēšana kļūst par vienu no 2020. gada otrās puses aktualitātēm. Vai globālās ekonomikas sarukšana un tradicionālo biznesa nozaru pielāgošanās jaunajai, dziļi digitalizētajai realitātei ir mūsu iespēja? Vai pēckrīzes laikā esam gatavi izdzīvot, vai arī, iespējams, šis laiks ir piemērots atsevišķu nozaru attīstības izrāvienam? Par aktualitātēm uzņēmumu finansēšanā diskutēja "Altum" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, "Baltic International Bank" valdes priekšsēdētājs Viktors Bolbats un riska kapitāla fonda "Imprimatur Capital" partneris Jānis Janevics.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā likt savam pensiju 2.līmeņa kapitālam pelnīt gan krītošos, gan augošos finanšu tirgos?

Luminor Pensions Latvia valdes priekšsēdētājs Iļja Arefjevs, 10.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No finanšu tirgus svārstībām nav iespējams izvairīties, un no tām nav arī jābaidās, ja mērķis ir vairot savu kapitālu.

Galvenais ir izvēlēties optimālo ieguldījuma stratēģiju atbilstoši savam ieguldījumu periodam un attieksmei pret risku. Kļūstot negatīvam pensiju plānu ienesīgumam, pirmā reakcija ir sašutums un pat pensiju sistēmas lietderīguma apšaubīšana. Bet ikdienas vai ikmēneša ieguldījumu vērtības svārstības nevar uzskatīt par finansiāliem zaudējumiem, gluži pretēji – tās var ļaut pelnīt ilgtermiņā.

Finanšu tirgus mīnusi nenozīmē zaudējumus klientiem

Izvērtējot finanšu tirgus rezultātus, svarīgi ņemt vērā, ka finanšu ieguldījumi parasti ir ilgtermiņa, tādēļ nevar izdarīt viennozīmīgus secinājumus pēc dažu mēnešu svārstībām. Arī pensiju fondu atdeve jāvērtē ilgtermiņā, līdzīgi kā iegādājoties mājokli vismaz uz 20 gadiem, par tā izdevīgumu nespriedīs, izvērtējot ikmēneša vērtību. Attīstoties ekonomikai kopumā un katram saimniekam kopjot savu nekustamo īpašumu, ir pamats uzskatīt, ka ilgtermiņā tā vērtība pieaugs. Taču šajā posmā sagaidāmi gan kāpuma, gan krituma periodi. Līdzīgi notiek arī finanšu tirgos. Situāciju ar ikdienas vai ikmēneša ieguldījumu vērtības svārstībām nevar īsti uzskatīt par finansiāliem zaudējumiem. Finansiāli zaudējumi gan mājokļa piemērā, gan finanšu ieguldījumos var rasties vien tad, ja ieguldījums tiek pārdots par zemāku vērtību, nekā tika iegādāts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju uzņēmums BaltCap izveidojis jaunu reģionālo fondu - BaltCap Izaugsmes fonds (BaltCap Growth Fund), kas nodrošinās riska kapitālu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) visās trīs Baltijas valstīs, informē BaltCap pārstāvji.

Jaunais BaltCap Izaugsmes fonds nodrošinās riska kapitālu 15-20 uzņēmumiem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā kopumā 50 miljonu eiro apmērā. Tā mērķis ir veicināt reģionālo tirgus līderu attīstību un palielināt eksporta līmeni Baltijas valstīs.

Saskaņā ar BaltCap veiktajiem aprēķiniem, Baltijas valstu pieprasījums pēc riska kapitāla joprojām ir augsts. Vienlaicīgi izaugsmes iespējas Latvijas, Lietuvas un Igaunijas tradicionālajās un jaunajās nozarēs ir ļoti labas. Tāpēc BaltCap ir secinājis, ka MVU reģionā ir nepieciešamas investīcijas, lai saglabātu to konkurētspēju un palielinātu produktivitāti.

BaltCap investīciju direktors Mārtiņš Jaunarājs uzsver: «Jaunā fonda darbība ir vērsta gan uz vietējiem, gan reģionāliem uzņēmumiem Baltijā, kas plāno tirgū ieviest jaunus produktus un pakalpojumus, paplašināt uzņēmuma darbību un kuru mērķis ir kļūt par reģionālā tirgus līderiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Septembrī noslēgusies pieteikšanās un biznesa projektu vērtēšana Latvijā pirmo reizi izveidotajos publiskajos jaunuzņēmumu akcelerācijas fondos.

Trīs fondu pārvaldnieki Overkill Ventures, Buildit Latvia un Commercialization Reactor saņēmuši vairāk nekā 600 pieteikumus, kas ir vērtējama kā ļoti liela interese un pārsniedz sākotnējās gaidas, informē Altum.

Pirmajā uzņemšanā trīs akcelerācijas fondiem pieteicās 641 uzņēmums un startup komandas, nepilni 30 no tiem jau ar pirmo mēģinājumu ieguvuši vietu akcelerācijas programmā un varēs pretendēt uz preseed jeb pirmssēklas investīciju. Vienlaikus uzņemšana turpināsies līdz 2021. gadam – katrs fonda pārvaldnieks izsludinās piecas uzņemšanas akcelerācijas fondu programmās, kurās kopumā varēs piedalīties 150 uzņēmumi un startup komandas.

Akcelerācijas fondiem, kurus publiskā atlasē aizvadītajā gadā izraudzījās Attīstības finanšu institūcija ALTUM, no Eiropas Reģionālā attīstības fonda paredzēti 15 miljoni eiro. Papildus tam fondu pārvaldnieki ir veiksmīgi piesaistījuši vēl 1,35 miljonus eiro no privātajiem investoriem, kopumā izveidojot ieguldījumu fondus 16,35 miljonu eiro apmērā. Līdz ar to šis ir lielākais jebkad Latvijā pieejamais riska kapitāls agrīnās stadijas biznesa projektiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsu produkts ir tehnoloģija, ar kuras palīdzību var uzlabot skaņu skaņas ierīcēs – austiņās un skaļruņos. Vēlamies radīt jaunu skaņas standartu, kas atļauj lietotājiem izdzirdēt tieši to pašu, kas bija oriģināli ierakstīts studijā, neatkarīgi no izmantotās ierīces. Tā ir diezgan revolucionāra lieta, ko mūzikas industrijā 50 gadus neviens principā nav varējis izdarīt – atklāj SONARWORKS līdzdibinātājs Helmuts Bēms.

Ideja radās 2012.gadā, aptuveni gadu pavadījām attīstot pašu tehnoloģiju. Pārdošanai produkts bija gatavs 2015. gadā, un tirgus iekarošanu sākām ar profesionālām skaņu ierakstu studijām.

Ļoti ātri sapratām, ka viedokļu līderi nedzīvo šeit, viņi dzīvo Amerikā, pārsvarā Losandželosā. Aizbraucām uz Losandželosu, sākām ar pirmo studiju, kur es vienkārši privātā kārtā atradu kontaktu. Pirmais inženieris, pie kā aizbraucām, bija strādājis ar Ēriku Kleptonu, un viņam ļoti patika mūsu produkts. Viņš uzreiz saprata, ko tas dara, viņš bija sajūsmā, un uzreiz mums iedeva nākamos kontaktus. Tā mēs no mutes mutē gājām no vienas studijas uz otru.

Šobrīd mūsu programmatūru izmanto jau 20 tūkstoši ierakstu studiju. Mūsu lietotāji ir producenti, audio inženieri, komponisti. Daudzi no viņiem ir slavenības. Piemēram, Maikls Lēmans Bodikers (Michael Lehmann Boddicker) bija taustiņinstrumentālists Maiklam Džeksonam, pēc tam strādājis ar Vitniju Hjūstoni. Rafa Sardina strādājis ar Lēdiju Gāgu, Selīnu Dionu, viņam jau ir 13 Grammy balvas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Nordigen piesaista 150 tūkstošus eiro

Anda Asere, 05.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tehnoloģiju kompānija Nordigen piesaistījusi 150 tūkstošus eiro investīciju no sēklas stadijas riska kapitāla kompānijas Change Ventures

Lielākā daļa finanšu tiks ieguldīta, lai veidotu spēcīgu pārdošanas komandu. Nordigen jau strādā ar vairāk nekā 30 kredītiestādēm 12 valstīs, tostarp Citadele Bank, IPF Digital un Prestamos Prima.

DB jau rakstīja, ka šā gada maijā darbu sācis jauns sēklas stadijas riska kapitāla fonds Baltijā Change Ventures, kas investēs jaunuzņēmumos līdz 500 tūkstošiem eiro. Fonda sākotnējais apjoms ir 10 miljoni dolāru un fonds galvenokārt fokusējas uz trim Baltijas valstīm, kā arī jaunuzņēmumu dibinātājiem no Baltijas valstīm, kas izveidojuši kompānijas citur. Kamēr gudri eņģeļinvesotri un izaugsmes kapitāls kļūst Baltijas jaunuzņēmumiem pieejamāks, uzņēmējiem draudzīgs un elastīgs sēklas stadijas kapitāls ar pievienoto vērtību joprojām ir maz pieejams. «Mēs vēlamies to mainīt,» iepriekš norādīja Andris K. Bērziņš, Change Ventures vadošais partneris. Fonds un tā sākotnējie investori ir bāzēti ASV, bet Change Ventures investē starptautiski. Fonda vadošais partneris ir TechHub Riga līdzdibinātājs Andris K. Bērziņš, bet fonda investīciju partneri Tallinā ir tehnoloģiju uzņēmēji Yrjö Ojasaar un Rait Ojasaar.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā sadarbībā ar Attīstības finanšu institūciju Altum uzsākusi informatīvu semināru ciklu ar mērķi vairot izpratni par Eiropas Savienības Investīciju plāna jeb tā dēvētā Junkera plāna darbību un veicināt kvalitatīvu investīciju projektu sagatavošanu, informē EK.

Abas institūcijas mudina uzņēmējus, valsts un pašvaldību uzņēmumus un citus interesentus izzināt Junkera plāna iespējas un pieteikt projektus atbalsta saņemšanai.

Potenciālie projektu pieteicēji, bankas un dažādu nozaru pārstāvji cikla pirmajā seminārā interesējās par Latvijas projektu iespējām gūt finansiālu atbalstu, rodot atbildes kā uz teorētiskiem, tā praktiskiem jautājumiem par projektu sagatavošanu un iesniegšanu. Eiropas Stratēģisko investīciju fonds, kas ir daļa no Junkera plāna Eiropas ekonomikas attīstībai, ir iespēja Latvijai un Latvijas uzņēmumiem ar Eiropas Investīciju bankas līdzdalību piesaistīt investīcijas stratēģisku un augstas pievienotās vērtības projektu finansēšanai un īstenošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Jauns sēklas stadijas riska kapitāla fonds Baltijā

Anda Asere, 25.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tikko darbu sācis jauns sēklas stadijas riska kapitāla fonds Baltijā, kas investēs jaunuzņēmumos līdz 500 tūkstošiem eiro; fonda sākotnējais apjoms - 10 miljoni dolāru

Change Ventures ir sēklas stadijas riska kapitāla fonds, kas bāzēts Baltijas valstīs. Fonds galvenokārt fokusējas uz trim Baltijas valstīm, kā arī jaunuzņēmumu dibinātājiem no Baltijas valstīm, kas izveidojuši kompānijas citur. Paredzēts, ka fonds investēs līdz 500 tūkstošiem dolāru vienā jaunuzņēmumā, vairāk koncentrējoties uz bizness biznesam (B2B) un programmatūra kā pakalpojums (SaaS) uzņēmumiem.

Pēdējās dekādes laikā Baltijas valstu uzņēmēji ir pierādījuši, ka Skype gadījums nebija anomālija, norāda Change Ventures. Veiksmīgi nākamās paaudzes jaunuzņēmumi – TransferWise, Pipedrive, Infogr.am, Vinted un daudzi citi ir pierādījuši trīs Baltijas valstis kā tehnoloģiju spēkstacijas. Tomēr, kamēr gudri eņģeļinvesotri un izaugsmes kapitāls kļūst Baltijas jaunuzņēmumiem pieejamāks, uzņēmējiem draudzīgs un elastīgs sēklas stadijas kapitāls ar pievienoto vērtību jopprjām ir maz pieejams. «Mēs vēlamies to mainīt,» teic Andris K. Bērziņš, Change Ventures vadošais partneris.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl grūti paredzēt, cik ilgu laiku prasīs ekonomikas atveseļošanās pēc pandēmijas, bet ir skaidrs, ka mūsu ikdienā ienāk dažādi paradumi, kas, visticamāk, saglabāsies arī turpmāk.

Vienā mirklī viss notiek tiešsaistē – mācības, ārstu konsultācijas, komunikācija ar kolēģiem un biznesa partneriem. Finanšu tehnoloģiju kompānijas "Twino", riska kapitāla fonda "Expansion Capital" un "Dienas Biznesa" organizētajā diskusijā "FinTech talks by "Twino". Tech revolution: Covid-19" "Twino" grupas dibinātājs Armands Broks pauž pārliecību, ka turpmāk daudz kas mainīsies. Šis brīdis parāda, ka ir iespējams strādāt attālināti, un viņš paredz, ka būs cilvēki, kuri izmantos iespēju strādāt ārpus pilsētas, būt tuvāk dabai un iegūt lielāku līdzsvaru starp privāto un darba dzīvi, notiks aizplūšana no pilsētām.

"Agrāk vajadzēja ieplānot tikšanos, lai apspriestu nopietnus jautājumus, bet tagad attālināta saziņa ir parādījusi savu potenciālu, var ieplānot zvanu, nevis pielāgoties lidojumu laikiem. Šis ieradums varētu palikt arī turpmāk. Daudz kas no šī brīža paradumiem saglabāsies, piemēram, attālināta pārtikas iegāde," teic A. Broks. Arī eņģeļinvestors un riska kapitāla fonda "Change Ventures" partneris Jānis Krūms spriež, ka cilvēki sapratīs, ka ne vienmēr ir liela nozīme speciāli lidot uz vienu tikšanos klātienē, jo šobrīd attālinātā komunikācija ir pierādījusi savu spēku.

Komentāri

Pievienot komentāru