Eiropas Investīciju fonds (EIF) ar 20 miljonus eiro vērtām investīcijām Latvijas investīciju fonda SG Capital iniciatīvā panāks aptuveni 100 miljonus eiro vērtu finansējuma pieejamību Latvijas uzņēmumiem.

Par fonda mērķiem, naudas pieejamību un citām niansēm Dienas Biznesa saruna ar SG Capital partneri Hariju Švarcu.

Fragments no intervijas

Pastāstiet īsumā par šo iniciatīvu - kādiem uzņēmumiem finansēšana paredzēta, un kāda ir paredzamā investīciju ģeogrāfija?

Mēs zinājām, ka EIF sniedz iespēju piesaistīt līdzekļus mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, un izveidojām savu piedāvājumu, kuru apstiprināja. SG Capital veido atsevišķu fondu tieši mazo un vidējo (MVU) finansēšanai, un EIF ar savu finansējumu nāk daļā. Bez EIF plāns ir piesaistīt vēl vismaz 80 miljonus no dažādiem fondiem Latvijā un Baltijā, tostarp pensiju fondiem un citiem institucionālajiem investoriem. EIF īpaši fokusējas uz MVU attīstības veicināšanu Eiropā un Latvijā. Un jāatzīst, ka Latvijas situācijai uzņēmums ar 250 vai 500 darbiniekiem nemaz nav uzskatāms par mazu vai vidēju. Latvijas gadījumā MVU definīcijai atbilst vairāk nekā 90% visu uzņēmumu, un šis instruments būs pieejams ļoti plašai uzņēmumu daļai.

Eiropas Investīciju fonds (EIF) ir apņēmies ieguldīt 20 miljonus eiro, kļūstot par galveno investoru Latvijā bāzētā uzņēmuma "SG Capital Partners" ("SG Capital") iniciatīvā, lai paplašinātu finansējumu konkrētam uzņēmumu lokam Baltijas jūras reģionā, informē EIF un "SG Capital" pārstāvji.

EIF solījums ieguldīt "SG Capital" Baltijas privātajā kredītu fondā "SG Capital Baltic Private Credit Fund" ir sniegts ar mērķi nodrošināt plašākas kreditēšanas iespējas maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) un uzņēmumiem ar vidēji lielu kapitālu Igaunijā, Latvijā un Lietuvā.

"SG Capital" Baltijas privātais kredītu fonds, ko pārvaldīs īpaši šim mērķim izveidota "SG Capital" komanda, vēlas piesaistīt 100 miljonus eiro no dažādiem institucionāliem investoriem, lai atbalstītu uzņēmumus, kuriem nav pieejami pietiekami banku aizdevumi. Tas nodrošinās prioritāru finansējumu MVU un uzņēmumiem ar vidēji lielu kapitālu, galvenokārt, Latvijā un Lietuvā.

EIF ģenerāldirektore Marjuta Falkšteta norāda, ka šai iniciatīvai ir centrāla nozīme būtiska finansējuma nodrošināšanā maziem uzņēmumiem Baltijas valstīs, lai veicinātu ekonomikas izaugsmi un inovāciju.

Swedbank un Eiropas Investīciju fonds (EIF) ir noslēguši InvestEU Ilgtspējas garantiju līgumu, atbalstot Baltijas valstu uzņēmumu un dzīvokļu īpašnieku biedrību pāreju uz zaļiem un ilgtspējīgiem risinājumiem.

Šis līgums vietējiem uzņēmumiem un dzīvokļu īpašnieku biedrībām Latvijā, Lietuvā un Igaunijā nodrošinās piekļuvi finansējumam līdz pat 300 miljonu eiro apmērā.

Ilgtspējas garantija ir viena no sešām InvestEU garantiju programmām, kas paredzēta Eiropas Savienības (ES) mazo un vidējo uzņēmumu un iedzīvotāju atbalstam pārejā uz zaļiem un ilgtspējīgiem risinājumiem. Paredzams, ka šis ilgtspējas finansējums palīdzēs sasniegt ES mērķi pakāpeniski mazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas un līdz 2050. gadam, pārejot uz oglekļneitrālu ekonomiku.

Swedbank Valdes loceklis un Uzņēmumu pārvaldes vadītājs Jevgenijs Ivanovs uzsver: “Uzskatām, ka šī pāreja ir lieliska iespēja gan uzņēmumiem, gan iedzīvotājiem. EIF programmās piešķirot finansējumu jau vairāk nekā 720 miljonu eiro apmērā, turpinām būt līdzās saviem klientiem, palīdzot tiem spert nākamo soli. Finansējums būs pieejams investīciju aizdevumu veidā, kas pielāgoti mūsu klientu vajadzībām - ar InvestEU Ilgtspējas garantiju mēs varēsim piešķirt finansējumu plašākam klientu lokam, padarot ilgtspējas investīcijas pieejamākas”.

Eiropas Savienības (ES) iniciatīva, kas paredzēta eksporta veicināšanai uz Ukrainu, šodien guva papildu impulsu, kad tai pievienojās Latvija.

Parakstot līgumu, attīstības finanšu institūcija Altum pievienojās InvestEU Ukrainas eksporta kredītu garantiju mehānismam – Eiropas Komisijas un Eiropas Investīciju fonda (EIF) kopīgai iniciatīvai.

Saskaņā ar šo mehānismu ES valstu eksporta kredītaģentūras piedāvā garantijas maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) un uzņēmumiem ar vidēju kapitālu, kas eksportē uz Ukrainu. Savukārt valstu garantijas nodrošina EIF, kas ir daļa no Eiropas Investīciju bankas (EIB) grupas. Latvija piedalās šajā iniciatīvā kopā ar deviņām citām ES valstīm: Dāniju, Somiju, Franciju, Vāciju, Itāliju, Rumāniju, Slovākiju, Slovēniju un Spāniju. Mērķis ir veicināt tādu ES preču kā iekārtas, būvmateriāli un progresīvās tehnoloģijas, kā arī pakalpojumu eksportu uz Ukrainu, kas ir ļoti svarīgi valsts ekonomikai un atjaunošanai Krievijas kara apstākļos.

Eiropas Investīciju bankas (EIB) grupa šodien atvēra biroju Latvijā, lai stimulētu stratēģiskās investīcijas un ilgtspējīgu valsts izaugsmi.

Jaunais birojs, kas atrodas Rīgā, īpaši pievērsīsies prioritāriem projektiem tādās jomās kā klimatrīcība, digitalizācija, mājokļi, drošība un aizsardzība.EIB grupa, kurā ietilpst arī Eiropas Investīciju fonds (EIF), izmantos savu klātbūtni Latvijā, lai padziļinātu sadarbību ar partneriem publiskajā un privātajā sektorā, tostarp ar maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU).

“Mūsu biroja atvēršana Rīgā ir pagrieziena punkts mūsu centienos uzlabot finanšu pieejamību un stiprināt vietējos finanšu tirgus,” sacīja EIB priekšsēdētājas vietnieks Tomass Estross (Thomas Östros). “Birojs sniegs mums iespēju ieklausīties, iesaistīties un aktīvāk atbalstīt vietējās vajadzības. Mūsu mērķis ir virzīt inovācijas, ilgtspējīgu attīstību un ekonomikas izaugsmi dažādās nozarēs Latvijā un Baltijas reģionā.”

Citadele Leasing par 480 000 eiro finansējis jaunas tehnikas iegādi kravu transportēšanas pakalpojumu sniedzējam SIA “Transnoma”, kas ļaus paplašināt uzņēmuma darbību.

SIA “Transnoma” nodrošina dažādus kravu transportēšanas un speciālās tehnikas pakalpojumus, kā arī tehnikas nomu klientiem Latvijā.

Viens no pieprasītākajiem pakalpojumiem ir transportbetona piegāde dažādos būvobjektos, ar ko nodarbojas uzņēmuma meitasuzņēmums SIA “JC Betons”. Tāpēc, turpinot mērķtiecīgi attīstīt savu tehnikas parku, piešķirtais finansējums izmantots, lai iegādātos betona pumpi Betonstar H58.16. Šāda tehnika šobrīd ir vienīgā Latvijā.

“Pumpja strēles sniedzamības garums ir 58 metri, kas ļauj ieliet betonu grūtāk aizsniedzamās vietās. Tāpat arī ir nepieciešams mazāk manevru tehnikas pārvietošanai darba laikā, līdz ar to var efektīvāk izmantot betona pumpja darbības laiku vienā objektā. Pateicoties tehniskajiem risinājumiem, mašīnai ir mazs pagrieziena un apgriešanās rādiuss, kas ļauj šo tehniku izmantot šaurās ielās un citās apgrūtinātas pieejamības vietās. Savukārt mūsu klientiem tas ir ļoti būtisks ekonomisks ieguvums. Turpināsim uzņēmuma attīstību, un jau tuvākajā laikā plānojam jaunas investīcijas autoparka paplašināšanā un nomaiņā, tā uzlabojot savu konkurētspēju Latvijas tirgū,” stāsta SIA “Transnoma” un SIA “JC Betons” valdes loceklis Arvis Šmits.

Īstenojot konstruktīvu sadarbību starp politikas veidotājiem un banku sektoru, 2025.gads var būt izaugsmes un iespēju gads gan finanšu sektoram, gan arī ekonomikai kopumā, norādīja bankas "Citadele" valdes priekšsēdētāja Rūta Ežerskiene.

"Raugoties uz 2025.gadu, es mudinātu uz lielāku dialogu starp politikas veidotājiem un finanšu sektoru, lai nodrošinātu, ka turpmākās nodokļu reformas atbalsta gan valsts mērķus, gan mūsu ekonomikas ilgtermiņa konkurētspēju," atzīmēja Ežerskiene.

Viņa norādīja, ka ciešāka sadarbība un dialogs palīdzēs atrast pareizo līdzsvaru starp ieguldījumu valsts budžetā un iespēju bankām sniegt stabilu atbalstu uzņēmumiem un mājsaimniecībām.

Tāpat Ežerskiene minēja, ka Eiropas Centrālās bankas (ECB) turpmākā procentu likmju samazināšana, visticamāk, veicinās kreditēšanas aktivitāti arī uzņēmumu segmentā, jo īpaši ar ilgtspēju un digitālo transformāciju saistītās nozarēs. Tomēr bankām ir jāsaglabā modrība, jo ekonomikas atveseļošanās tempam un regulējumam būs nepieciešama pastāvīga pielāgošanās.

Eiropas Centrālā banka (ECB) ir piekritusi Edvarda Rebanes iecelšanai par bankas "Citadele" valdes locekli privātpersonu apkalpošanas jautājumos, informē bankas pārstāvji.

Rebanem ir 14 gadu pieredze banku sektorā, sākot karjeru 2010.gadā "SEB bankā". Savas darbības laikā Rebane ir ieņēmis vadošus amatus, pēdējā laikā attīstot digitālos risinājumus klientu pieredzes uzlabošanā. Rebanes profesionālā pieredze un zināšanas iegūtas, studējot piecās universitātēs, tostarp Oksfordas Universitātē.

Bankas "Citadele" valdē strādā arī valdes priekšsēdētāja Rūta Ežerskiene un valdes locekļi Vaids Žagūnis, Slavomirs Mizaks, Jūlija Ļebedinska-Ļitvinova un Valters Ābele.

Jau vēstīts, ka banka "Citadele" pagājušajā gadā strādāja ar 91,7 miljonu eiro peļņu, kas ir 2,2 reizes vairāk nekā 2022.gadā.

Pēc aktīvu apmēra banka "Citadele" 2023.gada beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Tās obligācijas ir iekļautas biržas "Nasdaq Riga" parāda vērtspapīru sarakstā. Aptuveni 75% bankas "Citadele" akciju pieder starptautiskai investoru grupai un citiem mazākuma akcionāriem, ko pārstāv investīciju kompānija "Ripplewood Advisors LLC". Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas īpašumā ir gandrīz 25% akciju.

Banka "Citadele" vadība rosinājusi akcionāriem dividendēs no pērnā gada peļņas izmaksāt 44,8 miljonus eiro, teikts bankas "Citadele" 2024.gada pārskatā.

Pārskatā teikts, ka bankas vadība ierosina dividendēs izmaksāt 0,282 eiro par akciju un pārējo ieskaitīt nesadalītajā peļņā, lai stiprinātu kapitāla pozīciju.

Bankas "Citadele" finanšu direktors un valdes loceklis Valters Ābele norādīja, ka dividenžu izmaksa tiek veikta saskaņā ar dividenžu politiku - mērķis ir izmaksāt dividendes 50% apmērā no iepriekšējā gada peļņas, ņemot vērā iekšējos kapitāla mērķus un atsevišķus citus priekšnoteikumus.

Tā kā banka "Citadele" ir publiska kompānija ar biržā kotētām obligācijām, Ābele norādīja, ka informāciju par akcionāru sapulcē pieņemtajiem lēmumiem banka sniegs caur biržu "Nasdaq".

Jau ziņots, ka banka "Citadele" pagājušajā gadā strādāja ar 70,656 miljonu eiro peļņu, kas ir par 23% mazāk nekā 2023.gadā. Savukārt bankas koncerns pērn strādāja ar 89,756 eiro peļņu, kas ir par 13,5% mazāka nekā 2023.gadā.

Banka Citadele piešķīrusi 7,9 miljonu eiro finansējumu nekustamā īpašuma attīstības grupas Kenova meitasuzņēmumiem tuneļveida automazgātavu PRO BRO izveidei Rīgā.

Pirms gada banka finansēja PRO BRO tuneļveida automazgātavu attīstību Latvijā, piešķirot 3,56 miljonus eiro aizdevumu citam Kenova grupas uzņēmumam – SIA KNVPP LV 2.

“Elastība, savstarpēja uzticēšanās un ātra lēmumu pieņemšana mums ir īpaši svarīga, tāpēc priecājamies par finanšu partnerību ar banku Citadele. Sadarbojoties ar banku, turpināsim veiksmīgi īstenot plānotos projektus,” stāsta Norbertas Faktorovičius, Kenova direktors.

“Viens no Baltijas reģiona ekonomikas attīstības stūrakmeņiem ir konkurētspējīga uzņēmējdarbība. Bankas Citadele un Kenova ilgtermiņa sadarbība apliecina mūsu uzticību šīs uzņēmumu grupas stratēģiskajiem lēmumiem un pieredzei, attīstot klientiem draudzīgus un mūsdienīgus pakalpojumus,” saka Vaidas Žagūnis, bankas Citadele korporatīvo klientu pārvaldības vadītājs Baltijā, valdes loceklis.

Svētku sezona, kas tiek uzskatīta par prieka un svinību laiku, var radīt arī ievērojamu stresu. Bankas Citadele veiktā aptauja liecina, ka šis risks ir lielāks tieši sievietēm.

Lai sekmētu dzimumu vienlīdzības jautājumu risināšanu sabiedrībā, banka Citadele uzsāk sadarbību ar organizāciju Novatore, kas nodarbojas ar sieviešu ekonomisko iespēju veicināšanu. 49 % ģimeņu par svētku darbiem rūpējas sieviete, savukārt 32 % – abu dzimumu ģimenes locekļi ir vienlīdz iesaistīti svētku sajūtas radīšanā. Tikai 4 % ģimeņu svētku darbus uzņemas vīrietis. Aptaujā noskaidrotais akcentē dzimumu nevienlīdzības jautājumus Latvijas sabiedrībā, ar kuriem saskaras sievietes.

Nevienlīdzība izpaužas, sākot ar mājas pienākumu sadali un beidzot ar nepietiekamu pārstāvniecību uzņēmumu vadībā un vadošos amatos kopumā.

Aptauja norāda uz nevienlīdzību ne tikai Latvijā

Citadele piešķīrusi 3 585 000 eiro aizdevumu Lietuvas investīciju grupas uzņēmumiem trīs saules elektrostaciju ar kopējo jaudu 9,56 MWp būvniecībai Talsu un Siguldas novados.

Finansējums piešķirts Eiropas Investīciju bankas atjaunojamo energoresursu programmas ietvaros, kā arī izmantojot Altum garantiju no Eiropas fondu resursiem.

Elektrostacijas vairāk nekā 17 ha platībā tiks būvētas Talsu novada Upeslejās un Ievkalnos, kā arī Siguldas novada Vecļugās. Plānots, ka spēkstacijas ar kopskaitā 13 650 saules paneļiem gada laikā saražos aptuveni 11 545 MWh. Pēc aprēķiniem tas ir pietiekami, lai nodrošinātu enerģiju aptuveni 2900 mājsaimniecībām gadā un ietaupītu ap 4620 tonnas CO2. Būvniecības darbi spēkstacijās jau ir uzsākti, un plānots, ka elektrostacijas ekspluatācijā tiks nodotas šī gada otrajā ceturksnī.

“Kopā ar profesionālo Citadeles komandu varam īstenot šo projektu ātri un gludi. Viņu pieredze un padziļinātās zināšanas atjaunojamo energoresursu jomā, kā arī uz sadarbību vērstā pieeja ļāva ļoti viegli vienoties par finansējuma nosacījumiem. Esam gandarīti, ka šie projekti būs vēl viens solis uz priekšu zaļās enerģijas ražošanā Latvijā, kas ir viena no līderiem atjaunojamo energoresursu jomā Eiropas Savienības enerģijas galapatēriņā,” saka investīciju kompānijas LV PV direktors Domas Kačinskas.

2025.gada 1.janvārī spēku zaudēs sadarbības memorands, ar kuru Latvijas Banka, Finanšu nozares asociācija (FNA) un komercbankas ar plašāko bankomātu un filiāļu tīklu - "Swedbank" AS, AS "SEB banka", Luminor Bank AS Latvijas filiāle un AS "Citadele banka" - vienojās īstenot pasākumus skaidrās naudas pieejamības nodrošināšanai Latvijas iedzīvotājiem.

Šie pasākumi iekļauti 2021.gada rudenī parakstītajā sadarbības memorandā, kas tika atjaunots vairākas reizes.

Tomēr, arī zaudējot spēku sadarbības memorandam, kredītiestādes turpinās nodrošināt skaidrās naudas pieejamību - atbilstoši Saeimā 2024.gada septembrī pieņemtajiem Latvijas Bankas ierosinātajiem grozījumiem Kredītiestāžu likumā un uz to pamata izdotajiem Latvijas Bankas noteikumiem.

Regulējums attiecas uz tām kredītiestādēm, kuru klientu maksājumu kontu skaits un rezidentu mājsaimniecību noguldījumu apjoms veido vismaz 5% no attiecīgi kopējā kontu skaita un noguldījumu apjoma Latvijā reģistrētajās kredītiestādēs, ārvalstu kredītiestāžu filiālēs vai citā dalībvalstī reģistrētu kredītiestāžu filiālēs Latvijā. Pašreizējā tirgus situācijā tās ir "Swedbank" AS, AS "SEB banka", AS "Citadele banka" un Luminor Bank AS Latvijas filiāle. Minētajām kredītiestādēm ir lielākie bankomātu tīkli Latvijā un tās ir arī kritisko finanšu pakalpojumu sniedzējas.

Banka "Citadele" piešķir Igaunijā reģistrētam finanšu tehnoloģiju uzņēmumam "Esto" overdraftu 4,9 miljonu eiro apmērā, informē "Citadele" pārstāvji.

Overdrafta mērķis ir dažādot uzņēmuma finanšu struktūru un nodrošināt papildu elastību naudas plūsmas pārvaldībā, uzņēmumam turpinot paplašināties visā reģionā.

Šobrīd "Esto" apkalpo vairāk nekā 5500 tirdzniecības vietu visā Baltijā. Turpinot paplašināties, uzņēmums koncentrējas uz savu finansējuma avotu dažādošanu, izmantojot gan banku finansējumu, gan obligācijas un alternatīvus finansējuma veidus.

"Esto" ir izveidots 2017.gadā un ir finanšu tehnoloģiju uzņēmums.

Mazumtirgotāja "Rimi Baltic" pārdošana Dānijas "Salling Group" varētu Latvijā veicināt konkurenci zemāku cenu preču sortimentā, komentējot Zviedrijas koncerna "ICA Gruppen" lēmumu pārdot "Rimi Baltic", atzina banku ekonomisti.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis norādīja, ka patiesie darījuma iemesli var palikt nezināmi, tomēr ir pozītīvi, ka pircējs ir labi pazīstams un apjomīgs Dānijas uzņēmums.

"Salling Group" ir vadošais mazumtirgotājs Dānijā, kura tirgus daļa ir aptuveni 36%, kā arī kompānija darbojas Vācijā un Polijā. Grupai ir arī nozīmīga līdzdalība citās uzņēmējdarbības jomās, tostarp universālveikalos un franšīzes uzņēmumos, tostarp "Starbucks" un "Carls Jr.". "Salling Group" pārvalda aptuveni 1726 veikalus, kuru kopējie ieņēmumi 2023.gadā bija 70,3 miljardi Dānijas kronu.

"Tādējādi, lai arī uzņēmums nav nācis klajā ar savu skatījumu par tā stratēģiju Baltijas tirgū, mans pieņēmums ir, ka varētu pieaugt tirdzniecības politikas centralizācija Baltijas līmenī, ar visiem izrietošajiem plusiem un mīnusiem," norādīja Gašpuitis, piebilstot, ka tā ietekmē pamainīsies arī preču sortiments un var parādīties jauni, līdz šim nezināmi zīmoli.

No vienas puses, iedzīvotāju interese par pensiju plānošanu pieaug. Latvijā privāto pensiju fondu plānu neto aktīvu vērtība pērn tuvojās vienam miljardam eiro – to vērtība pieaugusi par 21 %, sasniedzot 0,98 miljardus eiro, liecina Latvijas Bankas apkopotā informācija. Arī CBL pārvaldītie pensiju plāni aizvadītajā gadā piedzīvojuši izaugsmi – dalībnieku skaits pieaudzis par 21 % un iemaksas nākotnes pensijas uzkrājumā vidēji kļuvušas par 11 % lielākas.

No otras puses, arvien aktuālāks kļūst jautājums par pensiju 3. līmeņa uzkrājumu izņemšanu, ņemot vērā finanšu tirgus svārstības un neskaidrību par nākotnes ekonomisko attīstību. Vai izņemt uzkrājumus pašlaik ir labākais risinājums vai tomēr izvēlēties nogaidīt? Pieņemot lēmumu izņemt līdzekļus, var zaudēt iespējamo kapitāla pieaugumu nākotnē, kad tirgus būs stabilizējies.

Pensiju fondu ienesīgums atklājas ilgtermiņa griezumā

ASV administrācijas neprognozējamās politikas un prezidenta D. Trampa “tarifu karu” iekustinātie finanšu tirgu “amerikāņu kalniņi” uz pensiju plānu ienesīgumu, visticamāk, atspoguļosies vien īslaicīgi. Pensiju fondu ienesīgums jāskatās ilgākā termiņā – nevar izdarīt tālejošus secinājumus pēc viena mazāk veiksmīga pusgada vai gada rezultātiem.

2025.gada pirmajā pusē Latvijā par 21% pieaudzis parakstīto hipotekāro kredītu līgumu skaits, salīdzinot ar attiecīgo periodu iepriekšējā gadā, liecina bankas Citadele dati.

Turklāt izsniegto aizdevumu apjoms pārsniedzis 2022.gada pirmā pusgada rādītājus - proti, laiku pirms Euribor likmes straujā kāpuma.

Vidējā aizdevuma summa šī gada pirmajos sešos mēnešos sasniedza 92 503 eiro, kas ir par aptuveni 10 000 eiro jeb 12% vairāk nekā pērn. Attiecīgi par 28,7% pieaugusi arī kopējā hipotekārajos kredītos izsniegtā summa.

"Redzam, ka parakstīto hipotekāro kredītu līgumu skaits salīdzinājumā ar pērnā gada pirmo pusgadu ir audzis straujāk nekā vidējā aizdevuma summa. Tas liecina par kopējas aktivitātes pieaugumu gan dažādos īpašumu veidos, gan reģionos - tātad pieaugums nav skaidrojams tikai ar lielākām aizdevuma summām, bet ar plašāku darījumu dinamiku kopumā," norāda Artis Zeiļa, bankas Citadele sadarbības partneru darījumu vadītājs.

Latvijā īres dzīvojamo namu tirgus joprojām ir maz attīstīts, tāpēc ir vieta jaunu vērienīgu projektu īstenošanai, kas spēj apmierināt iedzīvotāju pieprasījumu pēc kvalitatīvas un modernas dzīvesvietas. Viens no šādiem namiem tiek celts Rīgā, Katoļu ielā 11 – SIA “Katoļu 11”, kas realizē šo projektu, banka Citadele piešķīrusi finansējumu 1,85 miljonu eiro apmērā ēkas būvniecībai un dzīvokļu iekārtošanai.

Projekta pabeigšana ir plānota šogad. Tā ir sešu stāvu ēka ar 76 īres dzīvokļiem, kuru platība ir no 17,8 m² līdz 36,6 m².

"Projekta kopējā platība ir 2764,9 m², bet dzīvojamā platība – 2307 m². Ēka atrodas gandrīz pilsētas centrā, tās apkārtnē ir parks, sabiedriskā transporta pieturvietas, kā arī pie ēkas tiks labiekārtots pagalms ar bērnu rotaļu laukumu un vietu 12 autostāvvietām," stāsta Olga Muhanberga, SIA “Katoļu 11” valdes locekle.

"Ne katrs var atļauties iegādāties dzīvokli jaunā projektā – ne tikai finansiālu apsvērumu, bet arī mobilitātes dēļ. Taču klients var atļauties maksāt par ikmēneša īri, lai dzīvotu mūsdienīgā, komfortablā dzīvoklī. Tajā pašā laikā investoru vidū pieaug pieprasījums pēc kvalitatīva nekustamā īpašuma un uzticamas pārvaldīšanas kompānijas, kas var pārņemt rūpes par investīciju objektu. Redzot šo nepieciešamību, mainījām savu stratēģiju un sākām būvēt vai iegādāties un renovēt daudzdzīvokļu ēkas, lai tās izīrētu."“Redzam, ka nekustamā īpašuma tirgū Latvijā ir nepieciešamas pārmaiņas, kas padarītu to draudzīgāku gala pircējam. Trūkst piedāvājuma, kas apmierinātu to iedzīvotāju pieprasījumu pēc mūsdienīga mājokļa, kuri nevar vai nevēlas iegādāties mājokli jaunbūvēs. Esam gandarīti atbalstīt SIA “Katoļu 11” projektu, jo tas spēs piedāvāt risinājumu tieši šim segmentam – kvalitatīvu, ilgtspējīgu un pieejamu īres mājokli pašā Rīgas centrā, vienlaikus sekmējot arī pilsētvides attīstību,” saka Mārtiņš Bočkāns, bankas Citadele Lielo uzņēmumu apkalpošanas daļas vadītājs.

Latvijas jauno auto tirgū 2024. gada noslēgumā vērojams aktivitātes pieaugums – oktobra un novembra auto darījumos attiecīgi 7 % un 13 % kāpums, ja salīdzina darījumu skaitu ar laika periodu vēl pirms gada, liecina Citadele Leasing apkopotā informācija.

Vienlaikus kopējais līzinga darījumu skaits oktobrī un novembrī audzis vēl vairāk – par 14 % un 16 %, liecina tirgus dati. Gada nogalē aktivitātes kāpumu galvenokārt sekmējis privātpersonu veiktais darījumu skaits, kas oktobrī audzis par 33 %, bet novembrī – par 10 %. Juridisko personu segmentā novembrī vērojams kāpums 14 % apmērā.

Kopējais auto tirgus gan 2024. gadā piedzīvojis kritumu – jaunu auto darījumu skaits samazinājies par 6 % jeb reģistrēts par 1287 jaunām automašīnām mazāk nekā 2023. gadā. Iegādājoties automašīnu, privātpersonu darījumos līzings tiek izmantots aptuveni 65 % gadījumu, kamēr juridiskas personas to izmanto vidēji katrā otrajā darījumā.

2025. gada perspektīva liecina par atjaunotu optimismu un ekonomikas izaugsmi, kurai nepieciešama cieša sadarbība starp politikas veidotājiem un finanšu sektoru. Kādas tendences mums ir iezīmējis 2024. gads un kas ir atslēgas punkti spēcīgai un noturīgai izaugsmes iespēju izmantošanai nākamgad?

Baltijas ekonomikā gaidāma izaugsme

2025. gadā prognozējam spēcīgāku ekonomisko izaugsmi katrā Baltijas valstī. Paredzam, ka Latvijas IKP pieaugums paātrināsies no 0,9 % 2024. gadā līdz 2,2 % 2025. gadā. Savukārt Lietuvas ekonomika 2025. gadā pieaugs par 2,9 %, salīdzinot ar 2,3 % pieaugumu 2024. gadā. Tāpat mūsu prognozes liecina, ka Igaunija 2025. gadā izkļūs no recesijas un atgriezīsies pie izaugsmes, IKP pieaugot par 2,4 % pēc vairāku gadu ekonomiskās lejupslīdes.

Viens no galvenajiem katalizatoriem spēcīgākai Baltijas reģiona ekonomiskajai izaugsmei ir lētāka nauda, proti, gaidāmais procentlikmju turpmāks samazinājums. Tirgus prognozē, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) turpinās samazināt procentu likmes inflācijas un ekonomiskās aktivitātes palēnināšanās dēļ. Rezultātā tiek sagaidīts, ka ECB līdz 2025. gada jūnijam četras reizes samazinās likmes, kas atspoguļojas arī Euribor prognozēs – analītiķi prognozē, ka Euribor līdz 2025. gada vasarai samazināsies līdz aptuveni 2 %. Runājot par eirozonas valstīm, Baltijas reģions būs lielākais ieguvējs no zemākām ECB likmēm, pateicoties mainīgo likmju izplatībai aizdevumu struktūrā. Tāpēc, aizņemšanās izmaksām turpinot samazināties, mēs sagaidām, ka pieprasījums pēc aizdevumiem no uzņēmumiem un mājsaimniecībām pieaugs.

Ekonomikas ekspertu viedokļi par "Sodra" grupas Latvijā esošo meža īpašumu iespējamo iegādi valsts vai Latvijas pensiju fondu īpašumā ir atšķirīgi.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis domā, ka "Sodra" mežu portfeļa iegādes iespēju Latvijas kapitālam vajadzētu censties izmantot. Gašpuitis uzskata, ka pensiju līdzekļu pārvaldītāji varētu būt ieinteresēti šādām investīcijām, taču tad ir jāizveido pensiju fondu ieguldījumiem piemērota juridiskā struktūra ar labu pārvaldības mehānismu. Ekonomists uzsver, ka ļoti svarīga būs arī meža cena un sagaidāmā investīciju atdeve.

Ekonomists vērtē, ka "Latvijas valsts mežu" (LVM) speciāli šim darījumam veidots meitasuzņēmums varētu būt viens no risinājumiem. Ja to kotētu biržā, tad tas būtu nozīmīgs solis arī vietējā kapitāla tirgus attīstībā, norāda Gašpuitis. Ekonomists piebilst, ka šādam uzņēmumam primāri būtu efektīvas pārvaldes sistēmas izveidošana.

Apgrozāmā kapitāla ātra aprite ir būtiska uzņēmumu naudas plūsmai un finansiālajai stabilitātei. Latvijā gari norēķinu termiņi un to apmaksas kavēšanās nereti skar mazos un vidējos uzņēmumus, ierobežojot to spēju investēt un efektīvi pārvaldīt finanšu resursus.

Šādās situācijās piemērots ir faktoringa risinājums, kas palīdz paātrināt naudas apriti, ļaujot ātrāk saņemt līdzekļus par pārdotajām precēm vai pakalpojumiem, pat ja pircējs norēķinās ar atlikto maksājumu. Taču izpratne par faktoringa iespējām uzņēmumu vidū ir atšķirīga, un diemžēl Latvijā būtiski atpaliek no kaimiņvalstīm.

Bankas Citadele Baltijas tirdzniecības finansēšanas un faktoringa daļas faktoringa projektu vadītājs Kristaps Velmers stāsta: “Mums šobrīd ir vismazākais faktoringa apjoms Baltijā. Igaunijā un Lietuvā tas ir divas līdz trīs reizes lielāks, ja skatāmies gan portfeļa, gan apgrozījuma līmenī.”

Statistika apstiprina: faktoringa apgrozījums Latvijā ir tikai aptuveni 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kamēr Igaunijā un Lietuvā šis rādītājs pārsniedz 7%. Velmers skaidro, ka viens no iemesliem, kāpēc Igaunija un Lietuva ir ievērojamu soli priekšā Latvijai faktoringa jomā, ir uzņēmēju gatavība eksperimentēt ar dažādiem finanšu rīkiem un plašāka izpratne par to priekšrocībām. “Igaunijā īpaši aktīvi darbojas tehnoloģiju uzņēmumi un jaunuzņēmumi, kuri meklē dinamiskas finansēšanas iespējas, savukārt Lietuva ir attīstījusi spēcīgu alternatīvā finansējuma ekosistēmu,” viņš piebilst.

Latvijas Finanšu nozares asociācija (FNA) un Latvijas Privātā un Iespējkapitāla asociācija (LVCA) parakstīja sadarbības memorandu, lai veicinātu pensiju fondu dalībnieku interesēm atbilstošus ieguldījumus Latvijas uzņēmumos un projektos.

“Sadarbības memorands ir būtisks solis ceļā uz strukturētu un mērķtiecīgu pensiju fondu ieguldījumu veicināšanu Latvijas tautsaimniecībā. Uzkrātais pensiju kapitāls var kļūt par nozīmīgu finansējuma avotu Latvijas uzņēmumiem un infrastruktūras projektiem, ievērojot valsts fondēto pensijas shēmas dalībnieku intereses. Turklāt pensiju fondu kapitāls var kalpot kā viens no infrastruktūras finansējuma avotiem, mazinot atkarību no publiskā sektora līdzekļiem laikā, kad ekonomika Latvijā attīstās lēnāk, nekā tika prognozēts,” pēc memoranda parakstīšanas norādīja FNA valdes priekšsēdētājs Uldis Cērps.

“Vērtējot investīciju iespējas Latvijā, pievilcīgākās aktīvu klases ir nekustamais īpašums un infrastruktūra, uzņēmumi, kā arī meži. Potenciālais ieguldījumu apjoms, ko tuvākajiem diviem gadiem ir aprēķinājuši mūsu asociācijas biedri, lēšams divu miljardu eiro apjomā. Papildus tam plānoti arī ieguldījumi privātās un publiskās partnerības projektos un aizsardzības nozarē. Parakstot šo memorandu, esam spēruši būtisku soli, lai paplašinātu pensiju kapitāla ieguldījumu iespējas perspektīvos aktīvos Latvijā,” sacīja LVCA valdes loceklis, SG Capital partneris Harijs Švarcs.

Koalīcijas apspriedēs par jauno Latvijas Bankas vadītāju parādās arvien jauni uzvārdi, ceturtdien vēsta Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "Panorāma".

Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātu vidū ir arī Fiskālās disciplīnas padomes vadītāja, Latvijas Universitātes profesore, maģistra studiju programmas "Eiropas studijas" direktore Inna Šteinbuka, kuru varētu atbalstīt gan Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS), gan "Jaunā Vienotība".

Starp amata pretendentiem minēta arī bankas "Citadele" padomes locekle Daiga Auziņa-Melalksne, kā arī "Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija.

Raidījumā norāda, ka koalīcijā esošās partijas sola šonedēļ vienoties par kandidatūru Latvijas Bankas prezidenta amatam. Līdz kandidāta nominēšanai partijas pagaidām no plašākiem komentāriem atturas, taču kuluāros iezīmējušies vairāki favorīti.

Saldējuma un piena produktu ražošanas un izplatīšanas uzņēmums “Food Union” pārfinansējis kopumā 125 miljonus eiro, tostarp iegūstot pieeju 20 miljonu eiro kredītlīnijai, ko sadarbībā ar “Deutsche Bank” nodrošina Swedbank. Pārfinansēšanās projekts ļāvis uzlabot aizņēmumu struktūru un palielināt finanšu resursu elastību.

“Viens no mūsu galvenajiem mērķiem, kas tika izvirzīts 2024. gadā, bija veiksmīga refinansēšana ar vienu no vadošajām Eiropas bankām. Pēc rūpīgas vairāku finanšu iestāžu izvērtēšanas, mēs noslēdzām vienošanos uz abpusēji izdevīgiem nosacījumiem ar mūsu uzticamo finanšu partneri “Deutsche Bank” vēl pagājušā gada beigās, bet visus nepieciešamos sagatavošanās pasākumus pabeidzām pavisam nesen. Šī sadarbība mums nodrošina ne vien lielāku finanšu elastību, bet arī vairākas stratēģiskas priekšrocības, kas stiprina mūsu konkurētspēju un atbalsta izaugsmes īstenošanu visā Eiropā – mūsu mājas tirgos Latvijā, Igaunijā, Lietuvā, Dānijā, Norvēģijā un Rumānijā,” norāda Artūrs Čirjevskis, “Food Union” vadītājs Latvijā un Eiropā.