Enerģētika

Baltijas valstīm un Latvijai ir liels elektroenerģijas eksporta potenciāls

Armanda Vilciņa, 23.04.2024

Jaunākais izdevums

Ap 2030. gadu Baltijas valstis, visticamāk, būs spējīgas pilnībā nodrošināt sevi ar visu tām nepieciešamo elektroenerģiju, turklāt tas tiks panākts, ražošanā izmantojot tikai atjaunojamos energoresursus (AER).

Šādas prognozes intervijā DB izsaka Darjus Maikštens (Darius Maikstenas), Ignitis Group valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors. Viņš norāda, ka jau šobrīd uzstādītās vēja un saules jaudas Latvijā, Lietuvā un Igaunijā ik gadu būtiski palielinās, kā rezultātā septiņu, astoņu gadu laikā Baltija varētu kļūt pilnībā energoneatkarīga, bet vēlāk - eksportēt zaļo enerģiju arī uz citām Eiropas valstīm, galvenokārt - Vāciju.

D.Maikštens atzīmē, ka AER projektu attīstīšanā aktīvi iesaistās arī Ignitis Group. Tuvāko gadu laikā uzņēmums iecerējis Latvijā investēt vairākus simtus miljonus eiro, ieguldot gan saules un vēja enerģijas ražošanā, gan citos zaļajos projektos, stāsta Ignitis Group valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors.

Fragments no intervijas

Februāra beigās Ignitis Group nāca klajā ar ambicioziem plāniem AER jomā. Ko tieši tuvākajos gados esat iecerējuši paveikt?

Mūsu galvenais mērķis Baltijas valstīs ir izveidot 100% drošu zaļās enerģijas ekosistēmu. Šī iemesla dēļ tuvāko gadu laikā plānojam vērienīgas investīcijas atjaunīgās enerģijas attīstības projektos Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, jo šajā reģionā saredzam milzīgu attīstības potenciālu AER ražošanā. Turklāt redzam, ka nākotnē šīs valstis spēs ne tikai apmierināt savu pieprasījumu pēc zaļās elektroenerģijas, bet arī nodrošināt ar to citas Centrāleiropas valstis. Kopumā jāsaka, ka uz Baltijas valstīm mēs raugāmies kā uz vienotu un neatdalāmu tirgu, novirzot būtisku investīciju daļu AER projektu attīstīšanai arī Latvijā, ko uzskatām par vienu no svarīgākajiem atjaunīgās enerģijas attīstīšanas tirgiem Baltijas reģionā, īpaši vēja un saules enerģijas ražošanas jomā.

Ja runājam par konkrētiem plāniem, jāatzīmē, ka, piemēram, pērn Ignitis Group apstiprināja investīciju plānu atjaunīgās saules enerģijas pirmā projekta attīstīšanai Latvijā, kas sākotnēji paredz 239 megavatu (MW) divu saules enerģijas parku izbūvi, kas gadā ar elektrību spēs apgādāt ap 100 tūkstošiem mājsaimniecību. Saules enerģijas parku būvniecība ir sākusies šī gada pirmajā ceturksnī, un kopējās projekta investīcijas varētu sasniegt 178 miljonus eiro. Papildus tam mēs Latvijā strādājam arī pie citiem attīstības stadijā esošiem AER projektiem un tuvākajā nākotnē plānojam attīstīt saules un vēja enerģijas hibrīda tehnoloģiju parkus ar kopējo jaudu līdz 478 MW. Vienlaikus paplašināsim arī mūsu elektroauto uzlādes staciju tīklu. 2023. gadā Latvijā jau tika atklāti pirmie 12 publiski pieejamie Ignitis ON elektroauto uzlādes punkti, taču šogad plānojam to skaitu būtiski palielināt, kļūstot par vienu no lielākajiem elektroauto uzlādes staciju operatoriem Latvijā.

Minējāt, ka nākotnē Baltijas valstis zaļo enerģiju varētu arī eksportēt. Kas šajā gadījumā varētu būt galvenie mērķa tirgi?

Zināms, ka līdz 2040. gadam Eiropas Savienība (ES) iecerējusi par 90% samazināt kopējo oglekļa emisiju apjomu, kas nozīmē, ka tirgus transformēsies. Ar sevišķi būtiskiem izaicinājumiem šajā gadījumā varētu saskarties Vācija, kas būs spiesta importēt ļoti lielu daudzumu zaļās enerģijas, jo viņi nespēs tik strauji attīstīt saules un vēja ražošanu pašu spēkiem. Šo mēs saredzam kā iespēju, jo Baltijas valstīm ir potenciāls saražot elektroenerģiju, izmantojot AER ne tikai savām vajadzībām, bet arī eksportam. Mums ir pietiekami liela kapacitāte, tāpēc Baltijas valstu enerģētikas integrācija un strauja atjaunīgo energoresursu attīstība nākotnē varētu sniegt iespējas mūsu reģionam kļūt par zaļās enerģijas eksportētāju.

Pēc mūsu aprēķiniem Latvija, Lietuva un Igaunija var saražot aptuveni septiņas reizes vairāk zaļās elektroenerģijas, nekā mēs šobrīd patērējam, kas nozīmē, ka nākotnē varētu veidoties pārpalikums. Baltijas valstu kopējais atkrastes vēju parku potenciāls ir ap 26-30 gigavatiem (GW), no kura apmēram puse sasniedzama tieši Latvijā. Sauszemes vēju parku dabiskais potenciāls Baltijā savukārt ir ap 18-20 GW, kas nozīmē, ka izaugsmes iespējas ir milzīgas. Protams, šāds attīstības līmenis netiks sasniegts uzreiz, arī ne divos, trīs un piecos gados, taču kopumā tas ir iespējams. Šo potenciālu saredzam ne tikai mēs, bet arī citi attīstītāji, tāpēc domāju, ka tuvākajos 30 gados Baltijas valstis būs ļoti interesantas AER investoriem. Īsāk sakot - Baltijas valstis ir spējīgas nodrošināt ne tikai savas vajadzības, bet arī spēlēt nozīmīgu lomu citu valstu enerģētikas sektoros. Tā Baltijas valstīm ir vēsturiska iespēja, tāpēc mēs esam gatavi ieguldīt šajā reģionā.

Visu rakstu lasiet žurnāla Dienas Bizness 23.aprīļa numurā!

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.

Meklē arī lielākajās preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Ignitis Group līdz 2027.gadam attīstībā plāno investēt trīs līdz četrus miljardus eiro

Db.lv, 15.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā enerģētikas kompānija "Ignitis Group" ar fokusu uz atjaunīgo enerģiju, palielina investīcijas un līdz 2027. gadam plāno dubultot savu zaļās enerģijas kapacitāti.

“Ignitis Group” veicina enerģētikas nozares attīstību un plāno Baltijas valstīm un Polijai sniegt zaļās enerģijas tehnoloģiju priekšrocības.

Kompānija ir publicējusi stratēģisko plānu no 2024. līdz 2027. gadam, kurā uzsvars ir uz turpmāku investīciju palielināšanu, mērķtiecīgu zaļās enerģijas un elastīgo tehnoloģiju attīstību, elektrotīkla balansēšanas nolūkos. Kā arī sadales tīklu paplašināšana, lai nodrošinātu enerģētikas nozares pārveidi un sekmētu citu nozaru elektrifikāciju.

"Mēs esam vēsturisku enerģētikas nozares tirgus pārmaiņu priekšā, turklāt esam šo pārmaiņu virzītājspēks. Turpinām attīstīt 100% videi nekaitīgu un drošu enerģijas ekosistēmu šodienas un nākamajām paaudzēm. Atbilstoši “Ignitis Group” stratēģijai mēs turpinām attīstīt zaļo enerģiju, lai panāktu klimatneitrālu enerģētikas sistēmu," teic "Ignitis Group" ģenerāldirektors Darjus Maikštens (Darius Maikštėnas).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā enerģētikas kompānija „Ignitis Group“ šodien publicēja 2023. gada rezultātus, izziņojot apjomīgākās investīcijas uzņēmuma vēsturē, kas paredz vērienīgu atjaunīgās enerģijas projektu attīstīšanu Latvijā un Baltijā kopumā.

Uz atjaunīgajiem energoresursiem orientētā kompānija „Ignitis Group“ Latviju uzskata par vienu no svarīgākajiem atjaunīgās enerģijas attīstīšanas tirgiem Baltijas reģionā, īpaši vēja un saules enerģijas ražošanas jomā.

Saskaņā ar 2023.gada rezultātiem, pērn viss “Ignitis Group” atjaunīgās enerģijas ražošanas portfelis pieauga līdz 7,1 GW, nodrošinot līdz pat 19 TWh elektroenerģijas jaudas ģenerēšanu. Šāds elektroenerģijas apjoms ir pietiekams, lai nodrošinātu Latvijas un Lietuvas kopējo elektroenerģijas vajadzību apmierināšanu. Pašlaik “Ignitis Group” atjaunīgās enerģijas ražošanas portfelis Latvijā sasniedz 1,3 GW un pēc apjoma, tas ir otrs lielākais aiz Lietuvas 4,4 GW.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Investējot 115 miljonus eiro, Ignitis plāno savienot Baltiju vienotā elektrouzlādes maģistrālē

Db.lv, 13.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viedo enerģētikas risinājumu uzņēmums Ignitis Latvija, kas ir daļa no Baltijā vadošās atjaunīgās enerģijas uzņēmumu grupas Ignitis Group un pārvalda Baltijā lielāko elektroauto ātrās uzlādes tīklu Ignitis ON, ir uzsācis investīciju projektu Latvijā.

Ieguldot vairāk nekā 115 miljonus eiro līdz 2026. gadam, uzņēmumu grupa plāno izveidot plašāko elektroauto ātrās uzlādes tīklu un savienot Baltiju vienotā elektrouzlādes maģistrālē.

“Investīcijas elektroauto ātrās uzlādes tīkla izveidē Latvijā ir daļa no Ignitis uzņēmuma ambiciozajiem plāniem, izveidot plašāko Ignitis ON ātrās elektrouzlādes maģistrāli, kas savieno Baltijas valstis ar Polijas un Skandināvijas reģionu. Līdz ar pieprasījuma pieaugumu pēc elektroauto, strauji aug vajadzība pēc ērtas un pieejamas elektroauto publiskās uzlādes infrastruktūras. Paredzot vērienīgu investīciju programmu, Ignitis plāno Baltijas valstīs izveidot lielāko ātrās elektrouzlādes tīklu un nodrošināt mūsdienīgu, ērtu un videi draudzīgu elektromobilitātes infrastruktūru. Esam pārliecināti, ka zaļā enerģija ir nākotnes transporta dzinējspēks, un mēs neatlaidīgi virzāmies uz to,” norāda Eimantas Balta, Ignitis Group e-mobilitātes vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Ignitis Renewables sāk īstenot 178 miljonus eiro vērtos attīstības plānus Latvijā

Db.lv, 20.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais atjaunīgās enerģijas uzņēmums Ignitis Renewables, kas darbojas Baltijas valstīs un Polijā, ir sācis darbu pie saules enerģijas portfeļa izveides Latvijā.

Tas sākotnēji paredz 239 megavatu (MW) saules enerģijas projekta izbūvi, kas būs viens no lielākajiem šāda veida projektiem Baltijā. Projekta būvniecības darbi tiks uzsākti šī gada pirmajā ceturksnī, un kopējais investīciju apjoms tiek lēsts ap 178 miljoniem eiro.

Tas iezīmē nozīmīgu pagrieziena punktu visa reģiona ceļā uz ilgtspējīgu atjaunīgo enerģiju un vēlreiz apliecina Ignitis Renewables apņemšanos veidot videi draudzīgāku nākotni.

"Latvija ir daļa no Ignitis Renewables vietējā tirgus, kurā uzņēmums aktīvi paplašina savu darbību un saskata lielu izaugsmes potenciālu. Trešdaļu no kopējā reģiona projekta attīstības plāna ir paredzēts īstenot Latvijā. Lēmums uzsākt saules enerģijas parku būvniecību Latvijā ir nozīmīgs solis ceļā uz uzņēmuma paplašināšanos Baltijas valstīs un plašāku atjaunīgās enerģijas attīstības stratēģiju," skaidro Ignitis Renewables izpilddirektors Tjerī Elenss (Thierry Aelens).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enerģētikas uzņēmums "Ignitis Latvija" vienojies ar SIA "Latvian Retail Management", kas Latvijas tirgū pārstāv mazumtirdzniecības veikalu tīklus "Citro", "Eldo" un "Mājai un dārzam", par elektroauto uzlādes staciju tīkla "Ignitis ON" attīstīšanu Latvijas reģionos, informē "Ignitis Latvija" pārstāvji.

Sākotnēji plānots uzstādīt vairāk nekā 130 elektroauto uzlādes punktus.

"Ignitis Latvija" elektroauto uzlādes tīkla vadītājs Arturs Svekris skaidro, ka visā Latvijas teritorijā iecerēts veicināt ciešāku sadarbību ar dažādiem partneriem par elektroauto uzlādes punktu izbūvi to apsaimniekotajās teritorijās. Kā perspektīvu segmentu "Ignitis ON" tīkla attīstībai, "Ignitis Latvija" saskata mazumtirdzniecības veikalu tīklus ar plašu pārklājumu Latvijas pilsētās un reģionu centros, kā arī komercsektora pārstāvjus, kuru pārziņā ir biznesa centri un citas komercplatības ar aktīvu auto plūsmu.

Sadarbībā ar "Latvian Retail Management" ir sākti elektroauto uzlādes punktu izbūves darbi pie mazumtirdzniecības veikalu tīkla tirdzniecības vietām vairāk nekā 30 dažādās lokācijās Latvijas reģionos un novadu centros. Plānots, ka pirmie "Ignitis ON" elektroauto uzlādes punkti tiks nodoti ekspluatācijā 2025.gada pavasarī. Lielākā daļa elektroauto uzlādes punktu pieslēguma jauda būs virs 150 kilovatiem (kW).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas elektromobiļu uzlādes pakalpojumu sniedzējs "Ignitis ON" svētdien piedzīvojis kiberuzbrukumu, kurā noplūdināti vismaz 20 000 klientu dati, paziņoja uzņēmumā.

Svētdienas pēcpusdienā daļai "Ignitis ON" klientu tika atvienota piekļuve pakalpojuma lietotnei un viņi nevarēja uzlādēt savas automašīnas ar elektrisko dzinēju. Uz vairākām stundām tika atslēgtas arī visas kompānijas uzlādes stacijas Lietuvā.

Kompānija informēja, ka kiberuzbrukumā noplūdušo datu vidū ir klientu vārdi un uzvārdi, elektroniskā pasta adreses, radiofrekvenču identifikācijas (RFID) marķierus un atsevišķu automobiļu reģistrācijas numurus.

"Ignitis ON" apliecināja, ka maksājumu informācija, piemēram, bankas konti, maksājumu kartes dati, netika glabāti sistēmā, kas cieta kiberuzbrukumā, un tādēļ nav noplūdināti.

Kā norādīja kompānijā, tiek izmeklēts, kā hakeri piekļuva datiem. Par notikušo informētas tiesībsargājošās institūcijas, Valsts datu aizsardzības inspekcija, Nacionālais kiberdrošības centrs un Nacionālais krīžu pārvaldības centrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Norne Securities vērtēs Ignitis Group akciju segumu

Db.lv, 08.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā enerģētikas kompānija “Ignitis Group” sākusi sadarbību ar Norvēģijā reģistrētu investīciju banku “Norne Securities”, kas nodarbojas ar pašu kapitāla izpēti, kā arī akciju brokeru un akciju un fondu tirdzniecības pakalpojumiem.

Sadarbība paredz “Ignitis Group” darbības un akciju seguma izvērtējumu. “Norne Securities” jau sagatavojusi sākotnējo uzņēmuma novērtējuma ziņojumu.

“Ignitis Group” darbības izvērtējuma ietvaros tiks apskatīti uzņēmuma grupas darbības rādītāji, veikta potenciāla analīze, kā arī sniegtas prognozes un darbības vērtējums. Papildus sākotnējam ziņojumam “Norne Securities” sniegs arī ceturkšņa novērtējuma atskaites, kas būs pieejamas “Ignitis Group” mājaslapā.

“Kopš sākotnējā publiskā akciju piedāvājuma 2020. gadā mūsu akcionāru skaits ir pieaudzis vairāk nekā trīs reizes. Tas lielā mērā ir skaidrojams ar būtisku privāto investoru piesaisti akciju iegādei. Patlaban investoru skaits jau pārsniedz 20 000 akcionāru. Ņemot vērā, ka “Ignitis Group” ir kļuvusi par lielāko akciju emitentu Baltijas valstīs un bauda arvien lielāku privāto investoru uzticību, esam nolēmuši palīdzēt investoriem, piedāvājot augstas kvalitātes objektīvu vērtējumu par “Ignitis Group” aktuālajiem darbības rādītājiem un to nākotnes perspektīvām. Mēs sagaidām, ka sadarbības ietvaros ar “Norne Securities” tiks veicināta arī Skandināvijas valstu institucionālo investoru interese par “Ignitis Group” akcijām,” norāda “Ignitis Group” finanšu direktors Jonass Rimavičiuss (Jonas Rimavičius).

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Ignitis Renewables tomēr piedalās arī konkursā par Lietuvas otrā vēja parka Baltijas jūrā būvniecību

LETA/BNS, 15.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valsts enerģētikas grupas "Ignitis grupe" uzņēmums "Ignitis Renewables" pirmdien apstiprināja, ka ir iesniedzis pieteikumu konkursā par tiesībām būvēt Lietuvas otro vēja parku Baltijas jūrā, kura jauda būs 700 megavatu (MW) un vērtība sasniegs 2,4 miljardus eiro.

Janvārī izsludinātā konkursa pieteikumus Lietuvas Valsts enerģētikas regulēšanas padome (VERT) pieņems līdz pirmdienas plkst.17. Līdz šim ir saņemts viens pieteikums. Lai konkursa process turpinātos, VERT noteiktajā termiņā ir jāsaņem vismaz divi pieteikumi.

Lietuvas valstij piederošā grupa iepriekš bija paziņojusi, ka konkursā par otrā vēja parka Baltijas jūrā būvniecību nepiedalīsies, jo jau ir ieguvusi tiesības būvēt pirmo vēja parku.

Tomēr pirmdien "Ignitis Renewables" apliecināja, ka tomēr ir iesniedzis piedāvājumu arī otrajā konkursā, jo esot "mainīts projekta izpildes grafiks".

"Saskaņā ar konkursa nosacījumiem projekts būs jāīsteno astoņu gadu laikā. Tas nozīmē, ka investīciju grafiks potenciāli nesakritīs ar Lietuvas pirmā jūras vēja parka projekta realizāciju, kas veiksmīga konkursa gadījumā ļaus finansiāli sekmīgi īstenot abus projektus," informēja "Ignitis Renewables".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viedo enerģētikas risinājumu uzņēmums “Ignitis ON” Lietuvas kūrortpilsētā Palangā, Taikos ielā, atklājis elektroauto ātrās uzlādes centru, kas vienlaikus spēj uzlādēt 20 elektroauto.

Papildus četri uzlādes punkti ir uzstādīti Ronžės ielā, kur ir 16 uzlādes punkti ar 60 kW jaudu un četri uzlādes punkti ar 150 kW jaudu. Ronžės ielā 2 uzstādītie četri uzlādes punkti nodrošina 60 kW uzlādes jaudu.

Kopējās “Ignitis” investīcijas šajos projektos pārsniedz 0,5 miljonus eiro.

“Līdz šim Palangā nebija, kur ērti un bez rindas uzlādēt elektroauto, nemaz nerunājot par elektroauto uzlādes centru”, norāda “Ignitis” E-mobilitātes vadītājs Eimants Balta (Eimantas Balta).

“Palanga ir, iespējams, viena no perspektīvākajām vietām, kur izvērst elektroauto uzlādes tīklu. Tam par iemeslu kalpo tas, ka kūrorta viesi un vietējie iedzīvotāji atbalsta ilgtspējīgu dzīvesveidu, vēlas elpot svaigu gaisu un dzīvot saskaņā ar dabu. Viņi pašlaik ne tikai apsver iespēju tuvākajā nākotnē braukt ar elektroauto, bet tos arī iegādājas. Tāpēc esam patiesi gandarīti, ka “Ignitis ON” ieguva iespēju izveidot ērtu elektroauto infrastruktūru vasaras galvaspilsētā Palangā,” komentē E. Balta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas pirmā vēja parka Baltijas jūrā attīstītājs - Lietuvas valsts enerģētikas grupas "Ignitis grupe" uzņēmums "Ignitis Renewables" kopā ar stratēģisko partneri "Ocean Winds" - saņēmis regulatora atļauju sākt vēja parka izbūvi.

Lietuvas Valsts enerģētikas regulēšanas padome (VERT) piektdien paziņoja, ka attīstītājam "Offshore Wind Park 1" ir izsniegta atļauja iz 41 gadu 700 megavatu (MW) atkrastes vēja parka izbūvei.

Regulators paskaidroja, ka atļaujas izsniegšana nozīmē, ka kompānija var sākt atkrastes vēja parka būvniecību.

"Ignitis Renewables" un "Ocean Wind' izveidotais "Offshore Wind Park 1" ir apņēmies Baltijas jūrā 35 kilometrus no Palangas uzbūvēt vēja parku ar 735 MW uzstādīto jaudu un atļauto ražošanas jaudu 700 MW.

"Ignitis grupe" un "Oecan Wind" pērn uzvarēja iepirkuma konkursā par Lietuvas pirmā atkrastes vēja parka izveidi Baltijas jūrā. Kompānijas piedāvāja 20 miljonus eiro projekta attīstīšanas nodevā valstij. Projekta sākotnējās izmaksas tiek lēstas ap 1,8 miljardiem eiro, un tas jāattīsta bez valsts atbalsta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot uzsākto zaļo kursu, VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) un SIA “Ignitis Latvija” atklājuši pirmo publisko elektrouzlādes staciju Čiekurkalnā, Talejas ielas 1, Rīgā, kur vienlaicīgi var veikt uzlādi četri elektromobīļi.

VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs pauda gandarījumu par veiksmīgo sadarbību ar SIA “Ignitis Latvija”: “Elektromobilitāte ir mūsu nākotne, un šī stacija ir tikai viens no soļiem virzībā uz tīrāku un zaļāku vidi. Mēs esam gandarīti par veiksmīgo sadarbību un iespēju sniegt ieguldījumu šajā virzienā, veicinot ilgtspējīgas mobilitātes risinājumu izplatību Čiekurkalna apkārtnē. Šogad plānots iznomāt zemesgabalus vēl trīs lokācijās publiski pieejamu elektrostaciju izvietošanas nolūkā”.

“Elektromobilitātes veicināšana ietver efektīvu publiskās pieejamības elektrouzlādes tīkla izveidi tuvāk iedzīvotāju dzīvesvietai vai darbavietai. Sadarbībā ar “Valsts nekustamie īpašumi” Čiekurkalna iedzīvotājiem tiek piedāvāts mūsdienīgs un moderns ātrās elektroauto uzlādes risinājums publiskai lietošanai, izmantojot 100% atjaunīgās enerģijas resursus. Esmu pārliecināts, ka tas ir pozitīvs sākums ilgtspējīgai sadarbībai ar “Valsts nekustamie īpašumi”, lai kopā īstenotu zaļā kursa virziena attīstību Latvijā,” norāda Arturs Svekris, Ignitis Latvija Elektroauto uzlādes tīkla vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Konkurss par tiesībām būvēt Lietuvas otro vēja parku Baltijas jūrā beidzies bez rezultāta

LETA--ELTA, 16.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurss par tiesībām būvēt Lietuvas otro vēja parku Baltijas jūrā, kura jauda būs 700 megavatu (MW) un vērtība sasniegs 2,4 miljardus eiro, noslēdzies bez rezultāta, pirmdien paziņoja Lietuvas Valsts enerģētikas regulēšanas padome (VERT).

Janvārī izsludinātā konkursa termiņš beidzās pirmdien, un VERT paziņoja, ka ir pieteicies tikai viens pretendents. Atjaunīgo resursu un enerģijas likums noteic, ka konkursā jāpiedalās vismaz diviem pretendentiem, lai to uzskatītu par notikušu.

Valdībai tagad būs jānosaka jauna konkursa termiņš. Lēmums par atkārtota konkursa organizēšanu gaidāms drīzumā.

VERT pārstāve Jeļena Diliene pauda neizpratni, kādēļ piedāvājumu iesniegusi tikai viena kompānija, jo vairākas vietējās un ārvalstu kompānijas bija izrādījušas interesi par projektu.

Enerģētikas ministrs Daiņus Kreivis paziņoja, ka ministrija ar tirgus dalībniekiem pārrunās, kā uzlabot konkursa noteikumus, lai gan arī šajā konkursā tie bija pēc iespējas elastīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskās risku pārvaldības kompānijas "Coface" publiskotajā Baltijas valstu lielāko uzņēmumu "Top50" reitingā šogad iekļuvuši 27 Lietuvas uzņēmumi, 17 Igaunijas un seši Latvijas uzņēmumi, aģentūru LETA informēja "Coface" pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka Latvijas pozīcijas šajā reitingā ir vispieticīgākās un turklāt tās šogad pasliktinājušas - ja iepriekšējos divus gadus Baltijas "Top50" klasificējās astoņi uzņēmumi no Latvijas, tad šajā gadā - par diviem mazāk.

Kopumā Baltijas valstu 50 lielāko uzņēmumu apgrozījums pērn veidoja 74 miljardus eiro, bet peļņa - 2,78 miljardus eiro. Latvijas uzņēmumu pienesums starp Baltijas "Top50" lielākajām kompānijām ir 9,4% apgrozījuma un 10,6% peļņas ziņā.

Igaunija savas pozīcijas šī gada Baltijas "Top50" uzņēmumu reitingā nostiprinājusi un tajā pārstāvēto uzņēmumu skaits ik gadu būtiski pieaug - šogad reitingā iekļuvuši 17 Igaunijas uzņēmumi, pērn - 14, bet 2021.gadā tādu bija tikai 10. Lietuvas uzņēmumu pozīcijas uzņēmumu reitingā ir samērā stabilas - šogad reitingā pārstāvēti 27 uzņēmumi no Lietuvas, pērn - 28, savukārt 2021.gadā - 32.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Lietuva izsludina konkursu par tiesībām būvēt otro vēja parku Baltijas jūrā

LETA/BNS, 15.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas Valsts enerģētikas regulēšanas padome (VERT) pirmdien izsludināja konkursu par tiesībām būvēt Lietuvas otro vēja parku Baltijas jūrā, kura jauda būs 700 megavatu (MW) un vērtība sasniegs 2,4 miljardus eiro.

Atšķirībā no pērn notikušā konkursa par Lietuvas pirmo vēja parku Baltijas jūrā, otrā vēja parka attīstītājiem būs iespēja pieteikties valsts atbalstam uz 15 gadiem.

Neskatoties uz sarežģītajiem apstākļiem pasaules atkrastes vēja enerģijas tirgū, gan Lietuvas Enerģētikas ministrija, gan tirgus dalībnieki sagaida, ka konkursā būs lielāka interese nekā pērn, kad uz tiesībām būvēt vēja parku pieteicās tikai divi pretendenti, kas ir minimālais skaits, lai konkurss notiktu.

Līdz šim tikai Dānijas atjaunīgās enerģijas kompānija "European Energy" publiski ir apstiprinājusi interesi par dalību konkursā kopā ar Norvēģijas atkrastes vēja enerģijas uzņēmumu "Vargronn".

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Paziņoti gada M&A darījumi Baltijā

Db.lv, 17.04.2024

Gada Baltijas M&A darījums – Maag Grupp iegādājās HKScan Baltijas uzņēmumus par 90 miljoniem EUR.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viļņā notiekošajā Baltijas uzņēmumu iegādes un apvienošanās (M&A) un privātā kapitāla forumā 16.aprīlī tika paziņoti Baltijas gada darījumi. Titula ieguvēji ir Maag Grupp un Skeleton Technologies no Igaunijas un PVcase no Lietuvas.

Gada Baltijas M&A darījums – Maag Grupp iegādājās HKScan Baltijas uzņēmumus par 90 miljoniem EUR. Igaunijas pārtikas uzņēmums iegādājās Somijas uzņēmuma HKScan Igaunijas, Latvijas un Lietuvas meitasuzņēmumus. Meitas uzņēmumi ražo un pārdod gaļas un putnu gaļas produktus ar tādiem patēriņa zīmoliem kā Rakvere, Tallegg, Rigas Miesnieks, Jelgava un Klaipėdos maistas.

Kategorijā Gada M&A darījums Baltijas valstīs tika nominēts arī INVL un Šiauļu bankas mazumtirdzniecības uzņēmumu apvienošanās par 41,8 miljoniem eiro; Ignitis Renewables iegādājās Lietuvas vēja enerģijas attīstības projektu no E Energija un Aktiva Finance Group iegādājās Intrum Baltijas uzņēmumus par 30 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektroenerģijas cenu kāpums ir parādība, kas rada ievērojamu izaicinājumu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) Latvijā. Šis pieaugums, kurš pēdējā laikā ir novērojams, negatīvi ietekmē uzņēmējdarbības rentabilitāti un kopējo ekonomisko vidi.

Pirmkārt, elektroenerģija ir būtisks faktors daudzu uzņēmumu darbībā, būdams pamatresurss dažādu procesu darbībai, ražošanai un pakalpojumu sniegšanai. Tā kā elektroenerģijas cenas pieaug, tas automātiski palielina uzņēmumu izmaksas saistībā ar darbību un ražošanu. MVU ir spiesti saskarties ar šīm palielinātajām izmaksām, kas var radīt spiedienu uz jau tā ierobežotajām peļņas iespējām.

Pieaugošās elektroenerģijas cenas rada arī izaicinājumus attiecībā uz uzņēmumu peļņas robežām. Dažām nozarēm, kur peļņas slieksnis jau ir plāns, pat neliels elektroenerģijas izmaksu pieaugums var ievērojami samazināt to. Uzņēmumi, kuriem ir ierobežotas iespējas palielināt savas cenas, var atrasties sarežģītā situācijā, cenšoties saglabāt savu rentabilitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #17

DB, 23.04.2024

Dalies ar šo rakstu

Ap 2030. gadu Baltijas valstis, visticamāk, būs spējīgas pilnībā nodrošināt sevi ar visu tām nepieciešamo elektroenerģiju, turklāt tas tiks panākts, ražošanā izmantojot tikai atjaunojamos energoresursus (AER).

Šādas prognozes intervijā DB izsaka Darjus Maikštens (Darius Maikstenas), Ignitis Group valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 23.aprīļa numurā lasi:

Statistika

Vai jūnijā ECB procentu likmes kritīs?

Tēma

Vai Latvijas mazākumtautību informatīvā blokāde sāksies 2026. gadā?

Aktuāli

Investēt, lai dzīvotu labāk

Uzņēmējdarbība

Baltijas lielāko darba devēju līderos ir tirgotāji un slimnīcas

Nodokļi

Virtuālā ekonomika — pagaidām nodokļu ofšors? EY Latvija nodokļu prakses vadītāja Ilona Butāne

Paēdusi sabiedrība – stabila valsts

Drīz būsim trūcīgākie Eiropā

Enerģētika

Ūdeņraža izmantošana Baltijā - pagaidām vēl bērnu autiņos

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ārkārtas desinhronizācija no BRELL tiek uztverts kā pietiekami būtisks risks, tāpēc Baltijas valstis ir gatavas arī šādam scenārijam, norāda Rolands Irklis, AS Augstsprieguma tīkls (AST) valdes priekšsēdētājs.

Principā mēs apzināmies, ka Krievija varētu situāciju eskalēt un vienpusēji atslēgt Baltijas valstis no BRELL tīkla ātrāk, nekā tas šobrīd paredzēts, neslēpj R.Irklis, norādot, ka pašlaik Baltijas valstu sinhronizācija ar Eiropas tīkliem plānota 2025. gada februārī jeb gandrīz gadu agrāk, nekā plānots sākotnēji. Šāds lēmums pieņemts pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, teic R.Irklis, uzsverot, ka tehniski Baltijas energosistēmas sinhronizācijai ir gatavas jau šobrīd. Tas gan varētu nozīmēt papildu izmaksas balansēšanas jaudu nodrošināšanas dēļ, taču mēs esam gatavi, teic AST valdes priekšsēdētājs.

Jau vairākus gadus AST strādā pie Baltijas energosistēmas sinhronizācijas ar Eiropas tīkliem. Kā šobrīd veicas ar šī projekta īstenošanu - kad mēs beidzot būsim gatavi atslēgties no BRELL loka?

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Nausēda rosina apsvērt Baltijas valstu elektrības solīšanas zonu apvienošanu

LETA--BNS/ELTA, 13.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielāka konkurence elektropiegādes tirgū veicinātu straujāku cenu samazinājumu, tādēļ jāapsver esošo Baltijas elektrības solīšanas zonu apvienošana, paziņoja Lietuvas prezidents Gitans Nausēda.

Pēc viņa teiktā, tādas apvienošanas mērķis būtu palielināt konkurenci un padarīt tirgu pievilcīgāku jaunu dalībnieku ienākšanai.

Par konkurenci elektrības piegādes tirgū Nausēda pirmdien, 12.februārī, runāja ar Lietuvas Valsts enerģētikas regulēšanas padomes (VERT) vadītāju Renatu Pocjus, informēja Lietuvas prezidenta birojā.

Pocjus teica, ka jau 2022.gadā tika plānotas sarunas ar pārējo Baltijas valstu elektropārvades sistēmu operatoriem par triju Baltijas valstu solīšanas zonu apvienošanu pirms nākamgad plānotās Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācijas ar kontinentālās Eiropas tīkliem.

VERT vadītājs skaidroja, ka atsevišķas Lietuvas, Latvijas un Igaunijas solīšanas zonas ir diezgan mazas un nespēj piesaistīt tirgus dalībniekus no Rietumvalstīm. To apvienošana palielinātu elektrības tirdzniecības apmērus, tirgū ienāktu jauni dalībnieki un tam būtu pozitīva ietekme uz cenu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektroenerģijas cena ir būtisks faktors gan uzņēmumu, gan mājsaimniecību budžetā. Šajā rakstā apskatīsim elektroenerģijas cenas izmaiņas Latvijā, to iemeslus un ietekmi uz patērētājiem.

Elektroenerģijas cenu izmaiņu iemesli

Tirgus pieprasījuma un piedāvājuma likumi

Elektroenerģijas cena bieži vien svārstās atkarībā no tirgus pieprasījuma un piedāvājuma likumiem. Ja pieprasījums pārsniedz pieejamo piedāvājumu, cenas var pieaugt, bet, ja piedāvājums pārsniedz pieprasījumu, cenas var nokrist.

Enerģijas resursu izmaksas

Elektroenerģijas cena ir cieši saistīta ar enerģijas resursu izmaksām, piemēram, ar dabasgāzes, ogļu un atjaunojamo enerģijas avotu cenām. Ja enerģijas resursu cenas pieaug, tas var ietekmēt arī elektroenerģijas cenu.

Tirgus regulējums un nodokļi

Tirgus regulējums un nodokļi ir citi faktori, kas var ietekmēt elektroenerģijas cenu. Dažādu valstu regulējums un nodokļi var ievērojami atšķirties, kas var radīt cenu atšķirības starp valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku peļņa šogad būs krietni pieticīgāka un kreditēšana - piesardzīga, toties finansējuma piesaiste kapitāla tirgos var augt pat reizēs, ja parādīsies lielais biržas piemērs.

To intervijā Dienas Biznesam atklāj Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Banku peļņas rādītāji 2023. gadā raksturojami kā lieliski, līdztekus – inflācija ir apturēta, un maz ticams, ka vēl tiks palielinātas Eiropas Centrālās bankas (ECB) procentu likmes, kas bija virspeļņas cēlonis. Kādu paredzat 2024. gadu? Kādas būs galvenās tendences banku darbībā kopumā? Vai nesākas otrāds process un termiņnoguldījumi ar augstām likmēm šobrīd nerada riskus nākotnē?

Kopumā, protams, banku sektoram pērnais gads bija ļoti labs, bet Saeima un Ministru kabinets arī to ievēroja un, redzot šo peļņu, nolēma nedaudz mazināt baņķieru prieku. Tajā pašā laikā, skatoties nākotnē, ir skaidrs, ka šādus rezultātus atkārtot neizdosies. Tik labu gadu, manuprāt, banku sektorā tuvākajā laikā vairs nepiedzīvosim. Euribor varētu samazināties, bet, visticamāk, ne tik strauji, kā finanšu tirgos tiek gaidīts. Ir jau redzams neliels samazinājums, ievērojot to, ka ir ECB likmes samazinājuma gaidas. Tas vien nozīmē, ka banku ienākumi jau sākuši sarukt. Savukārt, ja runājam par depozītiem, kas pērn tika piesaistīti par samērā augstām procentu likmēm, – tie tūdaļ nebeigsies. Tie ir noguldījumi vismaz uz gadu, diviem, dažkārt trim. Tas nozīmē, ka augstās likmes būs jāturpina maksāt. Vēl viens aspekts - bilances struktūra visām bankām ir mainījusies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Jāizmanto līdz šim neizmantotās atkritumu reģenerācijas iespējas

Māris Ķirsons, 12.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija, atšķirībā no citām Baltijas un Eiropas valstīm, neizmanto atkritumu reģenerācijas iespējas, tādējādi ik gadu neiegūst apmēram 2 TWh enerģijas ekvivalenta, līdztekus tam turpina piepildīt atkritumu poligonus, tieši tāpēc situācija jāmaina.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Ziemeļeiropas zaļās enerģijas uzņēmuma Gren biznesa vadītājs Latvijā, Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas (LASUA) biedrs, reģenerācijas virziena pārstāvis Andris Vanags. Viņš norāda, ka daudzus gadu desmitus Latvijā atkritumu reģenerācija ir bijusi savdabīga aizliegtā teritorija, taču ir jāsaprot, ka šī nozare ir būtiska tautsaimniecības attīstībai, tajā tiek izmantotas labākās tehnoloģijas un bez tās nav iespējams sasniegt vairākus Eiropas Savienības uzstādītos mērķus.

Kāda ir situācija ar atkritumu izmantošanu enerģētikā?

Eiropas atkritumu reģenerācijas uzņēmumu asociācijas (CEWEP) veidotās statistikas dati rāda, ka Latvijā tikai aptuveni 3% atkritumu tiek izmantoti enerģētikā, Lietuvā — 26% bet Igaunijā - pat 43%. Vienlaikus atkritumu pārstrādē Latvija ar 40% ir ļoti tuvu Somijai (42%), Dānijai (45%). Protams, Latvijai ir iespējas palielināt atkritumu pārstrādi, tādējādi tos pārvēršot par izejvielām jaunu produktu ražošanai, tomēr būtiskākais jautājums Latvijā bija un būs par to, kā samazināt poligonos noglabājamo atkritumu daudzumu, kas pašlaik ir vairāk nekā 50% no savāktajiem sadzīves atkritumiem, jo līdz 2035. gadam šis apjoms ir būtiski jāsamazina līdz 10%. Līdz šādam poligonos apglabājamo atkritumu apjomam nevar nonākt ar atkritumu neradīšanu un samazināšanu vien.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai valsts kapitālsabiedrībām ir skaidrs, ko akcionārs no tām sagaida?

Andris Grafs, Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta viceprezidents, vadītājs Latvijā, 15.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valstij ir tieša līdzdalība 77 kapitālsabiedrībās, no tām 62 ir valsts kapitālsabiedrības (100 % pieder valstij). Kapitālsabiedrību kopējo aktīvu vērtība 2022. gadā bija 12,4 mljrd. EUR, kopējais apgrozījums - 5,64 mljrd. EUR, savukārt tajās bija nodarbināti 5% no visiem Latvijā nodarbinātajiem.

Tātad, valsts kapitālsabiedrībām un to sniegumam gan saistībā ar sabiedrībai svarīgu funkciju veikšanu, gan finanšu rezultātiem, ir liela ietekme ekonomikā.

Tautsaimniecības izaugsme ir viens no svarīgākajiem mērķiem jebkurai valstij. To iespējams sasniegt ar dažādiem līdzekļiem, tostarp ar investīcijām, eksportu un inovācijām. Valsts kapitālsabiedrībām ir būtiska loma šajā procesā, un, izmantojot šo uzņēmumu potenciālu, tās var sniegt nozīmīgu ieguldījumu valsts attīstībā, īpaši apzinoties “iedzinēja” lomu Baltijas valstu ekonomikā.

Lai gan pēc iestāšanās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD) ir uzlabojusies valstij piederošo uzņēmumu pārvaldība, joprojām saglabājas vērā ņemami izaicinājumi. Viens no tiem ir ļoti būtisks – stratēģiskā redzējuma trūkums no valsts kā akcionāra par uzņēmumu ilgtermiņa attīstības kursu un lomu tautsaimniecībā. Šobrīd tikai 15 uzņēmumiem no vairāk nekā 60, kas valstij pieder pilnībā, valsts ir definējusi akcionāra jeb īpašnieka gaidas, turklāt piektā daļa no uzņēmumiem vispār strādā bez apstiprinātas attīstības stratēģijas, kas ir pretrunā ar likumā noteikto.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēja enerģijas potenciāls Latvijā pašlaik netiek izmantots, taču perspektīvā vējš kļūs par būtisku spēlētāju enerģētikas sektorā un varēs aizstāt elektroenerģijas importu, tādējādi paaugstinot valsts energodrošību.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Latvijas vēja parki valdes priekšsēdētājs Jānis Urtāns. Viņš norāda, ka iecerēto vēja parku izveide Latvijā prasa ne tikai daudz pūļu un zināšanu, lai varētu iegūt attiecīgās atļaujas, bet arī izskaidrošanas darbu.

Kāda ir pašreizējā situācija ar vēja parku izveidi valsts mežos?

Saskaņā ar 2023. gada 28. novembra Latvijas valdības lēmumu SIA Latvijas vēja parki ir piešķirtas astoņas teritorijas ar kopējo platību 39 941 ha, lai tajās uzstādītu elektroenerģijas ģenerācijas jaudas 800 MW apmērā (aptuveni 120 vēja staciju torņi ar vienas turbīnas jaudu līdz 8MW). Ir noteiktas astoņas vēja parku lokācijas vietas — divas Kurzemē (Ventspils 1 un Ventspils 2) , divas — Vidzemē (Limbaži un Valmiera- Valka), divas Vidzemē - Zemgalē (Ogre- Aizkraukle- Bauska un Bauska - Ķekava - Ogre) un divas Latgalē (Balvi- Ludza un Augšdaugava).

Komentāri

Pievienot komentāru