Apkopojot pārdošanas apjomus gada laikā, Latvijā tiek noteiktas populārākās un patērētāju iecienītākās preces, ko pircēji iegādājas ikdienā. Mūsu valstī šo produktu izcelšanai ir reģistrēta Eiropas preču zīme Gada prece (PRODUCT OF THE YEAR), un to kopš 2003.gada piešķir Latvijas Tirgotāju asociācija.

Šo gadu gaitā nosaukumu Gada prece ieguvuši aptuveni 500 dažādi pirktākie produkti un preces. Atbilstību Gada preces nosaukumam nosaka dažādās preču kategorijās aptaujājot nozīmīgākos tirgotājus un iepazīstoties ar tirgus izpētes datiem.

Līdzīgi kā katru gadu, vērojams, ka izvirzās jauni tirgus līderi un līdztekus tiem Gada preces statusu saglabā arī vairāki iepriekšējos gados pirktākie produkti. Šogad nosaukumu Gada prece 2015 ieguvuši 29 vairāk pārdotie produkti dažādās preču kategorijās. Lielākā daļa pircēju iecienīto preču ir vietējā ražojuma, savukārt, piemēram, HEINZ Tomātu kečups pēc pārdošanas apjomiem ir slavenākais arī pasaulē. Diviem vairumtirgotājiem piešķirts nosaukums Gada izplatītājs 2015 (DISTRIBUTOR OF THE YEAR • РАСПРОСТРАНИТЕЛЬ ГОДА).

Šā gada pirmajā pusgadā AS Jungent Latvia neto apgrozījums saglabājās 2013. gada līmenī, sasniedzot 8,149 miljonus eiro, bet mērojama ar 57,979 tūkstošiem eiro, liecina Lursoft dati.

Uzņēmums nodarbojas ar plaša patēriņa preču vairumtirdzniecību un izplatīšanu.

Uzņēmuma vadība norāda, ka sākot ar šo gadu uzņēmumam tika mainīts finanšu uzskaites periods, kā rezultātā Jungent Latvia finanšu gads tagad sāksies 1. jūlijā un beigsies nākamā gada 30. jūnijā. Uzņēmuma valdes locekļu amatus šobrīd ieņem Jurijs Kasjaničs un Ilona Muceniece, liecina Lursoft rīcībā esošā informācija.

Aizvadītajā pārskata periodā turpinājās darbs sadarbības modeļu precizēšanā un mārketinga atlaižu piemērošanas kritēriju optimizēšanā, kā arī tika veikti pasākumi sortimenta pilnveidošanai. Jungent Latvia ieņem stabilu vietu Latvijas vairumtirdzniecības uzņēmumu pirmajā pieciniekā. Uzņēmums šobrīd turpina iesākto pārdošanas, loģistikas, kā arī citu izmaksu samazināšanu, lai sasniegtu akcionāru uzstādītos peļņas rādītājus, norāda Jungent Latvia vadība.

Pārtikas produktu, dzērienu un tabakas vairumtirgotājas a/s Jungent Latvia valdē notikušas izmaiņas, to pametot līdzšinējam valdes loceklim Normundam Ozoliņam, liecina jaunākie Lursoft dati.

N. Ozoliņa vietā 10. decembrī uzņēmuma valdē stājusies Ilona Muceniece.

Darbu Jungent Latvia valdē turpina pildīt arī Jurijs Kasjaničs.

Uzņēmuma padomes sastāvs palicis nemainīgs – padomes priekšsēdētāja amata pienākumus turpina pildīt Igaunijas pilsonis Kaits Līnevs, padomes priekšsēdētāja vietnieka amatā darbojas Algers Narska, bet padomes locekļa amatā – Mēlis Sāresalu.

A/s Jungent Latvia atrodams Latvijas lielāko uzņēmumu sarakstā TOP 500, kurš tiek veidots, ņemot vērā uzņēmumu apgrozījumu. Jungent Latvia 2011. gadā apgrozīja 10,889 milj. Ls, bet kompānijas zaudējumi veidoja 90 tūkst. Ls. Vērtējot pēc pērn apgrozīto līdzekļu apjoma, uzņēmums ierindojas 408. vietā.

Plaša patēriņa preču vairumtirgotāja un izplatītāja AS «Jungent Latvia» valdes locekle Ilona Muceniece atstājusi amatu, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Uzņēmuma valde šobrīd turpina darboties divu cilvēku sastāvā - tajā strādā Sandra Dadze un Mart Liibert.

«Lursoft» izziņa liecina, ka Muceniece AS «Jungent Latvia» valdē darbojās kopš 2012.gada. Vēl šī gada februārī viņa tika pārapstiprināta amatā.

Izmaiņas komercreģistrā ierakstītas 6.aprīlī.

AS «Jungent Latvia» dibināta 1996.gadā, un, pēc kompānijas vēstītā, ir starp pieciem lielākajiem Latvijas plaša patēriņa preču izplatītājiem. Tās pamatkapitāls ir 1 138 297 eiro un tās mātes kompānija ir Igaunijas kompānija «JNG Investments OU».

Pagājušajā finanšu gadā (no 2016.gada 1.jūlija līdz 2017.gada 30.jūnijam) AS «Jungent Latvia» strādāja ar apgrozījumu 12,947 miljonu eiro apmērā un zaudējumiem, kuri sasniedza 143 tūkstošus eiro.

Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) šodien, 5.jūnijā pasniedza ikgadējās Gada preces balvas vietējiem ražotājiem un produkcijas izplatītājiem, informē LTA vadītājs Henrihs Danusēvičs.

Par gada izplatītāju šogad atzīta AS Jungent Latvia. Nosaukums Gada prece piešķirts SIA Rēzeknes gaļas kombināts produktiem Reālie pelmeņi, Rāznas jubilejas desa, Rēzeknes auksti kūpināta desa, SIA Simeks ūdenim Ķekavas avots, Risso rapša eļļai un vīnogu eļļai Olitalia, SIA Balttur-R majonēzei Provansas majonēze Francis, SIA Bauskas alus alum Meistara gaišais, SIA Forevers produktiem Galda desa un Doktordesa Extra, AS Smiltenes piens dzērienam Piena spēks, AS Dobeles dzirnavnieks produktiem Kviešu milti Ekstra un Plānās pankūkas, AS Cēsu alus dzērieniem Cēsu Džons Pina Colada un Cēsu premium pinte 5,2.

Gada preces titulu saņēma arī AS Latvijas maiznieks produkti Rudens baltmaize un Kūko medus kūka, AS Putnu fabrika Ķekava cāļa pusspārni Gardie, AS Jungent Latvia izplatītie produkti Evian minerālūdens un Zewa delux tualetes papīrs, AS Tukuma piens produkti Baltais exporta sviests un Oga jogurts, AS Aldaris alus līnija Craft un Mežpils alus, SIA Eļļas grupa olīvu izspaidu eļļa OiliO, SIA Altia Latvia degvīns Arsenirch, IDS Borjomi Europe minerālūdens, SIA Pērnes L kartupeļu plāksnītes ar bekona garšu, SIA TZMO Latvija ikdienas ieliktņi Panty soft un SIA BMS - Baltijas Marketing Serviss baterija Energizer AA Base.

Kompāniju plāni pāriet uz jaunām telpām īstenojas atšķirīgos ātrumos; šobrīd komersanti saskaņo dokumentus, būvē noliktavas vai arī jau pārvācas

Šogad un nākamgad turpināsies pērn uzsāktā loģistikas kompāniju pārvākšanās uz savām noliktavām vienā vietā – neatkarīgi no tā, vai tie ir pašu celti vai nomāti loģistikas parki. To kā kopumā pozitīvu attīstību vērtē Latvijas Loģistikas asociācijas (LLA) vadītājs Normunds Krūmiņš, jo loģistikas centri esot tā nepieciešamā infrastruktūras daļa, lai vispār varētu runāt par pievienotās vērtības loģistiku. Latvija gan šobrīd ir izvēlējusies savu attīstību tādējādi, ka šādu centru izveide ir privātā iniciatīva, kurpretim gan Lietuvā, gan Somijā, gan citās Eiropas valstīs tajā iesaistās valsts un pašvaldību uzņēmumi. Taču uz tranzīta koridora konkurētspējas paaugstināšanu tikpat lielu, ja ne lielāku, ietekmei atstājot dažādi ar akcīzes un muitas nodokļiem saistītie jautājumi. Tādēļ arī LLA ar Satiksmes ministrijas atbalstu iesniegusi valdībā priekšlikumus, kas paredz novērst šķēršļus šādu loģistikas centru attīstībai un darbībai. DB jau rakstīja, ka viens no ierosinājumiem ir ļaut uzglabāt nenodalītās telpās gan akcīzes, gan muitojamās, gan parastās preces. Runājot par nākotnes attīstību, lēcienu, pievienojot papildu vērtību loģistikas pakalpojumiem, viņaprāt, iespējams panākt, ka tiek veidots attīstības modelis publiskās un privātās partnerības veidā. Proti, valstij un pašvaldībām vajadzētu iesaistīties infrastruktūras izveidē, piemēram, pievedceļu izbūvē šādiem loģistikas centriem, kā arī ar elektrības un siltumapgādes risinājumiem.