Finanses

Baltijas valstis uzrāda labu noturību pret Krievijas embargo sekām

Žanete Hāka, 01.04.2015

Jaunākais izdevums

Baltijas un Centrāleiropas valstis turpina uzrādīt labu noturību pret Krievijas - Ukrainas konflikta, Krievijas pārtikas importa aizlieguma un augošās recesijas ietekmi, norāda SEB bankas eksperts Dainis Gašpuitis.

Viņš uzsver, ka tā pamatā ir labvēlīgie ekonomiskie faktori, tajā skaitā spēcīgs reālā mājsaimniecību ienākumu, it īpaši Baltijas valstīs, pieaugums, kas ļauj uzturēt stabilu privāto patēriņu.

Raugoties nākotnē, eksperts paredz, ka Vācijas ekonomikas izaugsmes uzlabošanās sniegs turpmāku atbalstu reģionam. Tomēr nākamo pāris gadu laikā kopējais pieauguma temps būs pieticīgs, jo eksports uz Krieviju samazināsies, bet ģeopolitiskās spriedzes ietekmē investīcijas pieaugs gausi. Tāpat kā pārējā Eiropā, Baltijā un Centrāleiropā inflācija būs ļoti zema, jo īpaši energoresursu cenu dēļ. Igaunijā inflācija atgūsies salīdzinoši raitāk, jo to ietekmē arvien saspringtāka situācija darba tirgū un turpmāka emigrācija, kas veicinās darbaspēka trūkumu un strauju algu pieaugumu. Visas trīs Baltijas valstis turpinās saskarties ar emigrācijas un demogrāfijas problēmām, uzskata D. Gašpuitis.

Viņš uzsver – viss liecina par to, ka Krievijas un Ukrainas konflikts būs ilgstošs, tāpēc sankciju turpmāko attīstību ir grūti novērtēt, jo Eiropas Savienībā pastiprinās uzskatu atšķirības nostājā pret Krieviju. Tikmēr Krievijas ekonomiku sakarā ar naftas cenas kritumu, inflāciju un sankcijām, sagaida dziļa lejupslīde. Esošās valdības finanšu rezerves tuvākajā laikā nodrošinās daļēju problēmu amortizāciju. Krievijas IKP šogad saruks par 5% un par 1% 2016.gadā, uzskata SEB eksperts. Viņš gan bilst, ka neliela naftas cenu augšupeja var palīdzēt stabilizēt ekonomiku, savukārt rublis ir ievainojams, taču pakāpeniski atgūsies.

Ukraina ir akūtas ekonomiskās krīzes priekšā un gandrīz izsmeltām centrālās bankas rezervēm. Nesen apstiprinātā starptautiskās palīdzības programmas paplašināšana un daļēja privāto parādu norakstīšana valstij ļaus izvairīties no saistību nepildīšanas. Ukrainas IKP kritums šogad sasniegs 6%. Valūtas kursa kritums veicinās eksportu, kā dēļ nākamgad ekonomika varētu pieaugt par 1%.

Latvijas izaugsme šogad sagaidāma pērnā gada līmenī – 2,4%, bet nākamgad 2,7% apmērā, domā eksperts. Primārais izaugsmes virzītājspēks, pēc viņa teiktā, būs privātais patēriņš, ko nodrošinās reālās darba samaksas pieaugums. Eksports balansēs uz pērnā gada līmeņa sasniegtā apjoma, kaut rezultāts izrietēs no daudzu uzņēmēju spējas atrast alternatīvas Krievijas tirgum. Labākas eirozonas perspektīvas paver papildus iespējas šajos tirgos. Investīcijas pieaugs lēni, ko ietekmēs reģionā valdošā nenoteiktība un ES fondu pieejamība.

Lietuvas pieaugums šogad sagaidāms 2,6% apmērā, 2016.gadā izaugsme paātrināsies līdz 3,5%. Igaunijas ekonomika, kas ir izteikti uz eksportu orientēta, lēnām atgūstas no 2013.-2014.gadā piedzīvotās palēnināšanās. Šogad Igaunijas ekonomika pieaugs par 2,2%, 2016.gadā - par 2,7%. Polija šogad uzrādīs stabilu IKP pieaugumu 3,4% apmērā, nākamgad izaugsme sasniegs 3,6%, saka eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Krievijas ēna preču eksportā pamazām sarūk

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce, 10.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augustā apritēja divi gadi, kopš Krievijas Federācija noteikusi sankcijas Eiropas Savienības, t.sk., Latvijas pārtikas produktiem. Vai divi gadi Latvijas eksportētājiem ir bijis pietiekošs laiks, lai kompensētu Krievijas tirgus zaudēšanu un atrastu jaunus noieta tirgus?

Kopējais Latvijas preču eksports 2015. gadā pieauga par 1,1%, kas vērtējams kā labs sniegums, ņemot vērā Krievijas noteikto embargo pārtikai un sarežģīto un nelabvēlīgo situāciju vairākos Latvijas eksporta tirgos. Diemžēl šogad Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji pārsvarā atrodas negatīvajā zonā, un šā gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports ir sarucis par 1,5%.

Nav šaubu, ka 2015. gadā Latvijas kopējo preču eksporta izaugsmi būtiski bremzēja eksporta kritums uz Krieviju, kas salīdzinājumā ar 2014. gadu saruka par 24%. Tomēr preču eksportu uz Krieviju nesamazināja tikai sekas, ko izraisīja 2014. gada 7. augustā Krievijas noteiktais embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam, piena produktiem un 2015. gada 4. jūnijā pasludinātais beztermiņa aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krieviju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Noteikts, kāda ir Krievijas embargo un rubļa vērtības krituma ietekme uz Latvijas ekonomiku

Žanete Hāka, 31.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Tehniskās Universitātes eksperti veikuši pētījumu par to, kāda ir bijusi ekonomikas embargo un Krievijas rubļa krituma ietekme uz Latvijas tautsaimniecību, DB rīkotajā diskusijā «Latvijas – Krievijas ekonomiskā sadarbība vakar, šodien, rītdien?» informēja Rīgas Tehniskās Universitātes profesors Remigijs Počs.

Pētījumā secināts, ka ekonomikas embargo rezultātā Latvijas eksports uz Krieviju sankciju skartajās preču grupās 2014.gadā samazinājās par 6,7 miljoniem eiro, bet 2015.gadā – par 50,4 miljoniem eiro, kopumā sasniedzot 57,3 miljonus eiro,

Lielākais kritums vērojams gaļas, zivju izstrādājumu apjomam.

Jāņem vērā, ka, piemērojot sankcijas, pieauga arī citu valstu saražoto preču apjomi tirgū, palielinot konkurenci ES, līdz ar to pētījumā ir aprēķināti zaudējumi no eksporta uz citām valstīm. Secināts, ka reģionālās konkurences pieauguma dēļ Latvijas eksports sankcijas precēm 2014.gadā samazinājās par 77 miljoniem eiro, bet 2015.gadā – par 124 miljoniem eiro, kopējai summai sasniedzot 200 miljonus eiro, liecina pētījums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Gāzes embargo paliek kā sankciju rezerves variants, ja Krievijas agresija pieņemsies spēkā

LETA, 01.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas gāzes aizliegums patlaban paliek kā sankciju rezerves variants, ja šīs valsts agresija pieņemsies spēkā, šādi jaunākās Eiropas Savienības atbalstītās sankcijas pret Krieviju vērtēja Eiropas politikas pētījumu institūta pētnieks Aldis Austers.

Nedēļas sākumā samitā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis vienojās par sesto sankciju paketi, kas paredzēs aizliegt vairāk nekā divas trešdaļas Krievijas naftas importa, taču neiekļāva šajā aizliegumā naftas importu pa cauruļvadiem, ņemot vērā Ungārijas iebildumus. Sankcijas netiek vērstas arī pret gāzi.

Austers atzīmēja, ka Krievijas naftas importa daļējs aizliegums ir būtisks solis sankciju jomā, par ko liecināja smagās dalībvalstu sarunas teju mēneša garumā. Atsevišķām bloka dalībvalstīm tas ir salīdzinoši grūti panesams solis, jo īpaši tām, kuras nevar saņemt naftu pa jūtas ceļiem.

"No Eiropas tirgus līdz gada beigām plānots izskaust 90% naftas, kas nāk no Krievijas. Tas ir naftas daudzums, ko dalībvalstis saņem no Krievijas pa jūras ceļiem. Sankcijām netiek pakļauta nafta, kas tiek saņemta no cauruļvada "Družba". Valstis, kas saņem naftu šādā veidā, ir Čehija, Slovākija, Austrija un Ungārija," skaidroja pētnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Dienas tēma: Diētu govīm pārtrauks kvotu brīvlaišana

Raivis Bahšteins, 10.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sagaidāms, ka martā piena iepirkuma cena būs atpakaļ vismaz decembra līmenī, ja ne pat nedaudz augstāka, tomēr nozarē problēmu netrūkst

Tā DB intervijā stāsta Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks. Pieninieki negrib attapties panikas lēkmē, tāpēc nekavējoties pieprasa pārstrādātājiem pieejamu atbalstu, nediskriminējot nevienu no iesaistītajiem posmiem.

Piena nozare grīļojas uz kraujas malas. Kas īsti bijuši lielākie grūdieni?

Latvieši ir izturīga tauta, bet pašlaik mūsu nozarē visas nelaimes sanākušas vienkopus. Jau pagājušā gada maijā bija pirmās piezīmes, ka eiforijai jābeidzas, jo cenu kāpums industriālajiem produktiem apstājās un sāka kristies – sausajam vājpienam, sausajam pilnpienam, sūkalu pulverim, industriālajiem sieriem un arī sviestam, kas ir sausā vājpiena ražošanas blakusprodukts. Tajā pašā laikā ziemeļu puslodē pieauga piena ražošanas apjoms, jo nāca vasara. Tas bija vēl pirms embargo. Visi grib teikt, ka embargo bija vienīgais, kas noveda piensaimniekus krīzē, bet nebūt ne. Krievija nav tik stipra, lai sašūpotu visu pasauli, vēl jo vairāk – piena nozarē. Nekādi. Vienlaikus embargo nenoliedzami bija kārtīgs spēriens Baltijai un Polijai. 2013. gadā uz Krieviju aizvedām produkciju par 25,4 milj. eiro, bet pērn tikai pirmajā pusgadā – par 24,5 milj. eiro. Tikpat, cik iepriekš gada laikā. Galvenokārt pateicoties Food Union aktivitātēm un īpašnieku struktūrai. Mūsu piena produktiem Krievija zuda, izņemot atsevišķas sīkas produktu kategorijas. Un saldējumu, kam vismaz šobrīd durvis nav ciet, tomēr rubļa devalvācija ir novedusi pie tā, ka mūsu saldējums Krievijā kļuvis konkurētnespējīgs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Putins pagarina lauksaimniecības produktu importa embargo līdz 2017.gada beigām

LETA, 30.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas prezidents Vladimirs Putins līdz 2017.gada beigām pagarinājis lauksaimniecības produktu importa embargo no Eiropas Savienības (ES) un citām valstīm, kas noteikušas sankcijas pret Krieviju saistībā ar tās agresiju Ukrainā.

Krievijas valdības oficiālajā portālā publicētajā Putina dekrētā teikts, ka embargo tiek pagarināts līdz 2017.gada 31.decembrim.

Dekrētā arī norādīts, ka Krievijas valdībai tiek dotas pilnvaras nepieciešamības gadījumā iesniegt priekšlikumus par šo pasākumu termiņa maiņu.

Jau vēstīts, ka Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs 27.maijā paziņoja, ka Krievijas valdība ierosinās Putinam pagarināt embargo līdz 2017.gada beigām.

Krievija no 2014.gada 7.augusta noteica lauksaimniecības produkcijas embargo no ASV, ES, Austrālijas, Norvēģijas un Kanādas. 2015.gadā embargo tika pagarināts līdz šā gada 5.augustam. No pagājušā gada 13.augusta embargo noteikts arī pret Albāniju, Melnkalni, Islandi un Lihtenšteinu, bet no šā gada 1.janvāra - pret Ukrainu, kas arī pievienojās starptautiskajām sankcijām pret Krieviju, kuras noteiktas saistībā ar tās agresiju Ukrainā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Apstiprina ES ārkārtas atbalsta piešķiršanas kārtību piena nozarē

Baiba Zālīte, speciāli db.lv, 17.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien, 17. februārī, valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavoto noteikumu projektu, kas nosaka Eiropas Savienības pagaidu ārkārtas atbalsta piešķiršanas kārtību piena nozarē, informē ZM.

Noteikumu projekta mērķis ir noteikt kārtību šī atbalsta mērķtiecīgai piešķiršanai Latvijas piena ražotājiem, nosakot objektīvus kritērijus un ņemot vērā embargo ietekmi uz konkrētiem ražotājiem.

Jau ziņots, ka Eiropas Komisija piešķīra pagaidu ārkārtas atbalstu Lietuvas, Latvijas un Igaunijas piena ražotājiem kopumā 28,7 miljonu eiro apmērā, no kuriem Latvijai iedalīti 7,7 miljoni eiro. Tas darīts, lai reaģētu uz Krievijas importa embargo radītajiem tirgus traucējumiem, būtiski samazinoties piena iepirkuma cenām. Tā iemesla dēļ piena ražotājiem visās trīs Baltijas valstīs veidojās likviditātes problēmas.

Novērtējot Krievijas noteiktā embargo ietekmi uz konkrētiem piena ražotājiem, ZM analizēja Lauksaimniecības datu centra (LDC) rīcībā esošos ikmēneša piena iepirkuma datus, ko iesniedz piena kvotu sistēmā reģistrētie pircēji. Šie dati norādīja, ka piena iepirkuma cena ir samazinājusies vienlīdz būtiski visiem piena ražotājiem Latvijā. Līdz ar to šajā aspektā var uzskatīt, ka embargo ir vienādi ietekmējis visus Latvijas piena ražotājus, kas piegādāja pienu pārstrādei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Krievijas vēstnieka vērtējums: Latvijas un Krievijas ekonomiskajām attiecībām ir perspektīva

Jeļena Šaldajeva, 04.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija kā Eiropas Savienības (ES) pierobežas teritorija un Krievijas kaimiņvalsts asāk par pārējām ES dalībvalstīm izjūt pret Krieviju ieviesto ekonomisko sankciju sekas

Taču par spīti grūtajai politisko notikumu paredzamībai un pastāvošajiem tirdzniecības ierobežojumiem, ekonomiskā sadarbība starp Latviju un Krieviju nav apstājusies, bet gan pretēji – attīstās.

Dienas Bizness tikās ar Krievijas Federācijas (KF) ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā Jevgeņiju Lukjanovu, lai uzklausītu viņa viedokli par aktuālajiem Latvijas-Krievijas sadarbības jautājumiem, kā arī par Krievijas ekonomikas prioritāšu maiņu sankciju ietekmē.

Jevgeņijs Lukjanovs ir pieredzējis diplomāts, kurš pārliecināti orientējas ne vien politikā, bet ir arī kompetents enerģētikas jautājumos. Vēstnieks uzsver, ka ES ekonomikas ir kā savienotie trauki-sankciju karš neizbēgami ietekmē arī Latvijas ekonomiku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Krievija pagarinās lauksaimniecības produktu embargo līdz 2017.gada beigām

LETA, 27.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maskava pagarinās Eiropas Savienībai (ES) un citām rietumvalstīm noteikto lauksaimniecības produktu embargo līdz 2017.gada beigām, piektdien paziņoja Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs.

Mūsu ražotāji vairākkārt ir aicinājuši saglabāt pārtikas produktu embargo lauksaimniecības precēm un produktiem no valstīm, kas ieviesa sankcijas pret Krieviju vai pievienojās to ieviešanai. Vēlos teikt, ka esmu devis rīkojumu attiecīgo pasākumu pagarināšanai nevis par gadu, bet līdz 2017.gada beigām, Medvedevs pavēstīja Krievijas Rūpnieku un uzņēmēju savienības biedriem.

Viņš norādīja, ka tiks sagatavots atbilstošs aicinājums Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam un izstrādāti nepieciešamie valdības lēmumi.

Tādēļ tie, kas nodarbojas ar lauksaimniecības biznesu, agrāro rūpniecību iegūs vēl ilgāku, vēl tālāku horizontu savu investīciju plānošanai, ko mums vairākkārt lūdza. Gan lielās, gan salīdzinoši nelielās lauksaimniecības kompānijas iegūs iespēju rēķināties ar to, kas notiks tālākā perspektīvā, piebilda Krievijas premjerministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Lauksaimniecība – sentēvu tradīciju glabātāja vai nākotne ar plašām iespējām?

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce, 09.08.2018

1. attēls. Lauksaimniecības (augkopības, lopkopības, medniecības un zivsaimniecības) nozares īpatsvars kopējā pievienotajā vērtībā 2015. gadā, %

Avots: Eurostat

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauku tēma latviešiem visos laikos ir bijusi aktuāla. Mediju telpā Latvija sevi visvairāk pozicionē kā zaļu valsti un latviešus kā tautu ar iedzimtu mīlestību uz zemi un zemes darbiem. Lauku tēma ir iecienīta arī daudzos televīzijas šovos, piemēram, «Izdzīvošana laukos», «Lauku sēta», «Saimnieks meklē sievu», «Špilkas un galošas» u.c. Arī klimata pārmaiņu radītās problēmas aktualizē diskusijas par lauksaimniecības nozari un tās izaicinājumiem.

Brīžiem lauksaimnieku darbošanās, kā arī centieni saglabāt un palielināt savas produkcijas apjomus, saskaroties ar dažāda veida izaicinājumiem, visai tuvu līdzinās televīzijas realitātes šovam, kam varētu dot nosaukumu «izdzīvošanas skola». Bet šoreiz ne par kaislībām televīzijas šovos, bet par aktuālo Latvijas lauksaimniecībā, lauksaimniecības produktu eksportā un nozares iespējām nākotnē.

Kas raksturo Latvijas lauksaimniecības nozari

Pirmkārt, lauksaimniecības nozare ir tā, kas apgādā mūs ar pārtiku. Ēst cilvēki gribēs vienmēr un visos laikos. Turklāt savā zemē saražotā pārtika ir augstvērtīgāka un veselīgāka salīdzinājumā ar importēto. Lauksaimniecības nozare sniedz resursus arī citām nozarēm: primārajām, piemēram, enerģētikas nozarei; sekundārajām, piemēram, pārtikas nozarei, kā arī terciārajām nozarēm, piemēram, transporta nozarei. Lauksaimnieki sakopj un saglabā lauku vidi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas noteiktais embargo ietekmējis arī konservu kārbu ražotāja SIA Kalmeta darbību, atzīst kompānijas direktors Andris Vītiņš.

Uzņēmuma saknes meklējamas 1972.gadā, taču 1992.gadā tika nodibināta SIA Kalmeta, kas sākumā nodarbojās ar tirdzniecību.

Ar kārbu ražošanu SIA Kalmeta sāka nodarboties 90.gadu beigās pēc tam, kad iegādājās nepieciešamās iekārtas un ēkas konservu kārbu ražošanai.

Patlaban kompānijas klienti ir zivju un gaļas konservu ražotāji, bet pēdējo gadu laikā audzis arī mazāku klientu skaits, kuri audzē mājdzīvniekus un ražo konservus.

Kompānijā strādā aptuveni 50 darbinieki. «Ventspilī pagaidām mums nav bijušas problēmas ar darbinieku atrašanu, esam atraduši arī atslēdzniekus, kuri, protams, bija jāapmāca,» saka A. Vītiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Krievijas elektrības importa pārtraukšana neietekmēs nodrošinājumu Baltijā

Db.lv, 23.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas elektrības importa pārtraukšana neietekmēs elektroapgādes nodrošinājumu Baltijā, informē AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) Komunikācijas daļas vadītāja Elīna Grīvāne.

Kā ziņots, no svētdienas pārtraukts elektroenerģijas imports no Krievijas uz Baltijas valstīm un Somiju. Kā norāda AST, tirdzniecība ir apstājusies uz Krievijas-Latvijas, Kaļiņingradas-Lietuvas un Krievijas-Somijas robežām, caur kurām līdz šim notika Krievijas elektroenerģijas komerciālais imports.

"Tas nozīmē, ka Krievijas elektroenerģija vairs nenonāk ne tikai Baltijas valstīs, bet arī visā vienotajā Eiropas elektroenerģijas tirgū. Krievijas elektroenerģijas importa pārtraukšana nav ietekmējusi Baltijas energosistēmas paralēlo sinhrono darbu ar Krievijas energosistēmu - Baltijas energosistēmas joprojām tehniski ir savienotas ar Krievijas energosistēmu", skaidro AST valdes loceklis Gatis Junghāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vējonis: Baltijas valstis un ASV apņēmušās aktivizēt ekonomisko sadarbību

LETA, 03.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiekoties ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, Baltijas valstis ir saņēmušas apliecinājumu par ASV militārās klātbūtnes reģionā saglabāšanu un ASV gatavību turpināt atbalstīt Baltijas valstu aizsardzības spēju stiprināšanu, paziņojumā par trīs Baltijas valstu un ASV samita rezultātiem norādīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Valsts prezidents uzsvēra, ka Vašingtonā notikušais trīs Baltijas valstu un ASV prezidentu samits kalpo kā spēcīgs vēstījums Baltijas valstu un ASV ciešajai partnerībai. Īpašu simbolismu samitam piešķirot fakts, ka šogad tiek atzīmēta Baltijas valstu neatkarības simtgade, piebilda Vējonis.

Trīs Baltijas valstu prezidentu un ASV prezidenta preses konferencē Vējonis norādīja, ka samits apstiprinājis apņemšanos sargāt kopīgās vērtības, draudzīgās attiecības un veiksmīgās partnerattiecības, kas starp Baltijas valstīm un ASV pastāvējušas jau gandrīz 100 gadus. ASV ir uzticamākais un ciešākais sabiedrotais un partneris, kas atbalsta Baltijas veiktos pasākumus, kā arī palīdz cīnīties ar dažādiem drošības apdraudējumiem, ar ko Baltija saskaras.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Sankcijas pret Krieviju varētu atsaukties augstākā inflācijā un lēnākā ekonomikas izaugsmē

LETA, 23.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sankcijas pret Krieviju varētu atsaukties augstākā inflācijā un lēnākā Latvijas ekonomikas izaugsmē, taču tam nevajadzētu atturēt no sankciju ieviešanas, pauda banku analītiķi.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš sacīja, ka situācija Ukrainā ir ļoti mainīga un ir iespējami dažādi situācijas attīstības scenāriji.

"Ja runa ir tikai par pašreizējām sankcijām finanšu sektorā, tad jūtamai ietekmei uz Latvijas ekonomikas rādītajiem nevajadzētu būt. Arī energoresursu cenas pēdējos nedēļu laikā pagaidām nav būtiski mainījušās. Tomēr dabasgāzes, naftas un elektrības cenas joprojām ir augstas, un šobrīd valsts tērē aptuveni 60 miljonus eiro mēnesī, kompensējot izmaksu kāpumu mājsaimniecībām un uzņēmumiem," pauda Āboliņš.

Viņš arī norādīja - ja dabasgāzes cenas saglabāsies esošajā līmenī līdz vasarai un par šādu cenu tiks iegādāta dabasgāze nākamajai apkures sezona, apkures tarifi rudenī Latvijā vēl būtiski kāps un energoresursu importam gadā tērēsim par 1-1,5 miljardiem eiro vairāk nekā iepriekšējos gados.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) valstu sūtņi trešdien plāno lemt par jaunām sankcijām pret Krieviju saistībā ar tās sākto karu Ukrainā un pastrādātajiem kara noziegumiem, atsaucoties uz anonīmiem avotiem diplomātiskajās aprindās, vēstīja izdevums "Financial Times".

Avoti atklājuši, ka vairākas valstis piedāvājušas sankcijas vērst gan pret atsevišķām personām, gan arī noteikt Krievijas preču eksporta embargo.

Tiek piedāvāti papildu ierobežojumi un embargo Krievijas energoresursu, piemēram, ogļu, naftas un gāzes ievešanai ES, kā arī aizliegums Krievijas izmantotiem kuģiem ienākt ES ostās.

"Financial Times" atgādina, ka iepriekš pret embargo Krievijas energoresursiem iebilda "dažas lielas Eiropas ekonomikas", tomēr tagad "arvien skaļāki kļūst aicinājumi noteikt sankcijas pret Krievijas energoresursu eksportu, no kuriem zināmā mērā ES ir atkarīga".

Publiski "sankciju pret Krieviju pastiprināšanu un vēl lielāka atbalsta sniegšanu Ukrainas aizsardzībai" solījusi Vācijas ārlietu ministrs Annalēna Bērboka, un viņas Francijas kolēģis Žans Īvs Ledriāns aicināja pret Maskavu izdarīt "visspēcīgāko iespējamo starptautisko ekonomisko spiedienu".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) ir ierosinājusi noteikt jaunas sankcijas Krievijas naftas eksportam saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā, otrdien Vācijas ziņu aģentūrai DPA apstiprināja EK amatpersonas.

Eiropas Savienības (ES) sestā sankciju pakete aizliegs uzņēmumiem Eiropas Savienībā pirkt naftu no Krievijas. Tai arī ir mērķis pakāpeniski izbeigt importu no ES uz Krieviju.

Šī ir jaunākā ES sankciju kārta pret Krieviju, lai to sodītu par iebrukumu Ukrainā. Lēmums par to pieņemts pēc nedēļām ilgām ES iekšējām sarunām, jo dalībvalstīm jārēķinās ar ekonomiskām sekām.

Vācija sākumā vadīja ES valstu pretestību Krievijas naftas embargo noteikšanai, neraugoties uz kritiku no Ukrainas puses, bet pēc alternatīvu naftas piegādes avotu nodrošināšanas sāka atbalstīt šo embargo.

Vācijas ekonomikas ministrs Roberts Habeks pagājušonedēļ paziņoja, ka Berlīne astoņās nedēļās ir samazinājusi Krievijas naftas īpatsvaru savā naftas importā - no 35% pirms kara Ukrainā līdz 12% tagad.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Francijai nav vajadzīga Krievijas gāze, un turpmāk tā mēģinās panākt sankciju noteikšanu Krievijas gāzes piegādei, telekanālā "France 5" paziņoja Francijas prezidents Emanuels Makrons.

"Eiropa ir atkarīga no Krievijas gāzes, bet Francijai tā nav vajadzīga," paskaidroja Makrons, piebilstot, ka viņa valsts cenšas iepirkt gāzi citos tirgos.

Viņš atzīmēja, ka Francija turpmāk virzīs Eiropas Savienības (ES) sankciju noteikšanu Krievijas gāzes piegādei.

Makrons arī noliedza, ka jautājums par Krievijas naftas embargo pēc viņa iniciatīvas esot atlikts līdz Francijas prezidenta vēlēšanu beigām. Viņš sacīja, ka šī embargo noteikšanu bloķē cita valsts, bet nenosauca šo valsti. "Eiropas tirgus ir savstarpēji saistīts, bet Eiropa ir atkarīga no Krievijas gāzes," sacīja Makrons.

Viņš atzina, ka Eiropas valstīm ir jāpārtrauc naftas un gāzes pirkšana no Krievijas, lai "vājinātu Maskavas spēju" karot Ukrainā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Sankcijas pret Baltkrieviju tomēr nesasniedz cerēto mērķi

Edžus Ozoliņš, 22.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikraksts Diena rakstu sērijā turpina pētīt mūsu kaimiņvalstī Baltkrievijā notiekošos procesus. Pret Baltkrieviju vērsto ierobežojumu efektivitāte ir apšaubāma, kas raisa jautājumu, cik ļoti civilizētajai pasaulei rūp zeme, kuras priekšgalā atrodas pēdējais Eiropas diktators un kurā vērojamas masveidīgākās represijas Eiropā pēdējo 50 gadu laikā.

Daudz šķēpu lauzts ap civilizētās pasaules sankcijām pret Baltkrieviju. No vienas puses, kopš 2006. gada Rietumi ievieš virkni ierobežojumu par cilvēktiesību pārkāpumiem, represijām, vēlēšanu rezultātu viltošanu. No otras puses, eksistē izteikta pretdarbība, kā rezultātā virkne Baltkrievijas individuālu personu, organizāciju un kompāniju neiekļūst melnajos sarakstos, ko lielā mērā var uzskatīt par valsts vadītāja Aleksandru Lukašenko atbalstošo spēku un lobistu panākumu.

Sankcijas ir viens no būtiskākajiem instrumentiem, ar kā palīdzību ES, ASV, Lielbritānija, Kanāda un citas valstis var ietekmēt demokrātiskos procesus noteiktā valstī. Tomēr vēl līdz šim pret Baltkrieviju vērsto ierobežojumu efektivitāte ir apšaubāma, kas raisa jautājumu, cik ļoti civilizētajai pasaulei rūp zeme, kuras priekšgalā atrodas pēdējais Eiropas diktators un kurā vērojamas masveidīgākās represijas Eiropā pēdējo 50 gadu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eirozonas reformas: vai pienācis laiks fiskālās politikas pārmaiņām?

Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Vilerts, 18.04.2018

1. attēls. Nominālais budžeta deficīts eiro zonas valstīs periodā no 1997. līdz 2016. gadam (% no IKP)

Avots: Eurostat

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirozonas ekonomiskā izaugsme 2017. gadā sasniedza 2.3%, turpinot pēdējos gados vērojamo ekonomikas atlabšanu. Šķiet, ka pašreizējā ekonomiskā augšupeja atzīmē beigu punktu ieilgušam lejupslīdes un stagnācijas periodam, kas raisījis daudz jautājumu par eirozonas nākotni. Vai eirozonas fiskālai politikai pienācis laiks pārmaiņām?

Kopš vienotas valūtas ieviešanas 1999. gadā, tālāka eiro zonas integrācija ir bijusi visai gausa. Īpaši izteikti to var novērot fiskālās politikas jomā. Atšķirībā no citām monetārajām savienībām – eiro zonā faktiski nepastāv centralizēts budžets, līdz ar to visas fiskālās politikas sviras atrodas dalībvalstu rokās. Proti, lēmumi par nodokļu regulējuma pārmaiņām, tēriņiem aizsardzībai un pensiju indeksāciju netiek pieņemti centralizēti Eiropas institūcijās – tos pieņem dalībvalstu valdības. Līdz ar to arī atbildībai par fiskālās politikas sekām būtu jāgulstas uz pašu dalībvalstu pleciem, un, palielinoties atsevišķu valstu maksātnespējas draudiem, citām monetārās savienības valstīm nevajadzētu ciest. Tomēr vēl salīdzinoši nesenā Grieķijas krīze atgādina, ka realitātē aina ir citāda un bažas par atsevišķu dalībvalstu fiskālās politikas ilgtspēju ir saistošas gan eiro zonai kopumā, gan arī pārējām tās dalībvalstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Jūsma par embargo mācībām ir mazohistiska

Raivis Bahšteins, DB viedokļu redaktors, 30.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sankciju apmaiņas un rubļa vērtības krituma sakausējuma bomis smagi iedragājis ekonomikas pakausi ne tikai Latvijā

Tāpat kā nevar ietekmēt saulaino dienu skaitu vai novecošanos, uzņēmēji ir bezspēcīgi pret ģeopolitiskās «gaļasmašīnas» darbību. Lielvaru cīkstiņus starp Krieviju un ES uz savas ādas visvairāk izjutuši uzņēmēji, jo tieši viņiem uz saviem pleciem bija jāiznes politisko teķu ragošanās radītās sekas. Diemžēl par politiskās varas dalīšanu un ietekmes demonstrēšanu nācies norēķināties ražotājiem un eksportētājiem. Latvijas uzņēmēji par to samaksājuši pusmiljardu eiro, bet kopumā ES ienākumi no eksporta uz Krieviju sarukuši par 45,5 miljardiem eiro. Kopš 2014. gada augusta, kad Krievija, atbildot ES par tās ieviestajām ekonomiskajām sankcijām, noteica pilnīgu embargo piena, gaļas un citu pārtikas produktu importam, Latvijas biznesa vidē sērga sāka izplatīties kā vēzis. Tas smagi skāra arī virkni citu nozaru bez šajā sakarā plaši daudzinātā piena nozares kraha vai zivrūpniecības krīzes apogejas. Lai gan kaimiņzemes embargo sarakstā nebija ne tūrisma, ne iekārtu ražotāju, ne arī tekstila izstrādājumu ražošanas, farmācijas, vieglās rūpniecības un daudzu citu jomu, cieta arī tās, jo pēc rubļa krituma Krievijas tirgus faktiski aizvērās. Pirktspējas panīkums Krievijā līdz tādam līmenim, kad mūsu ražotos produktus var atļauties tikai bagātie, nav pat vājš mierinājums. Tomēr nevar neņemt vērā, ka, ievērojami sarūkot krievu valūtas vērtībai, arī mūsu zemē tapušo izstrādājumu realizācija ciestu pamatīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas embargo pēdējā gada laikā Latvijas piena ražotājiem nesis 53-60 miljonus eiro zaudējumus, un Eiropas Komisijas (EK) piešķirtais finansējums 8,5 miljonu eiro apmērā zemniekus neapmierina, šodien Latvijas radio programmā Labrīt teica Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pārstāvis Guntis Gūtmanis.

Katastrofa, izmisums, milzīgi dziļa bedre, no kuras netiksim ārā - ar šādiem epitetiem situāciju piensaimniekiem raksturoja Gūtmanis.

Viņš klāstīja, ka tieši Baltijas valstu lauksaimnieki no Krievijas embargo cieš visvairāk, un piena iepirkuma cenu kritums ir visdramatiskākais Eiropā. Tieši ražotājs ir tas, kas šajā situācijā «iznes vislielāko smagumu», apgalvoja LOSP pārstāvis. Piena iepirkuma cenu krituma dēļ dienā vidēji zemnieku saimniecība zaudē 173 eiro, kas ir apmēram 63 000 eiro gadā.

Gūtmanis uzskata, ka EK piešķirtais finansējums nesedz zaudējumus, kurus pēdējā gada laikā ir ieguvši lauksaimnieki un tikai dos iespēju pavilkt laiku - apmēram līdz jaunajam gadam. Viņš īsti neredz izeju no situācijas - par Eiropas piešķirto naudu piensaimnieki varēs nosegt daļu tikai zaudējums un atmaksāt aktuālos parādus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas darba devēji un arodbiedrības iebilst pret tūlītēju Eiropas Savienības (ES) aizliegumu importēt dabasgāzi no Krievijas, uzstājot, ka tas nozīmētu rūpnīcu slēgšanu un darbavietu zaudēšanu Eiropas lielākajā ekonomikā.

"Straujš gāzes embargo novedīs pie ražošanas zaudēšanas, slēgšanas un tālākas deindustrializācijas un ilgtermiņa darbavietu zaudējuma Vācijā," pirmdien kopīgā paziņojumā apgalvoja Vācijas darba devēju asociāciju konfederācijas BDA priekšsēdētājs Rainers Dulgers un arodbiedrību konfederācijas DGB priekšsēdētājs Reiners Hofmans.

Paziņojums izplatīts laikā, kad ES līderi izskata jaunas sankcijas Krievijas enerģētikas sektoram pēc tam, kad 7.aprīlī bloks nolēma no augusta aizliegt Krievijas ogļu importu.

Ukrainas līderi uzstāj, ka Krievijas enerģētikas eksporta ieņēmumi ļauj Maskavai finansēt karu Ukrainā.

Tomēr atteikšanās no Krievijas energoresursiem varētu būt sarežģīta, jo 27 ES valstīs 40% patērētās dabasgāzes un 25% naftas iepērk no Krievijas. Enerģētikas analītiķi norāda, ka atteikšanās no dabasgāzes varētu būt vissarežģītākā, jo lielākā daļa tiek saņemta pa gāzesvadiem no Krievijas, savukārt sašķidrinātās dabasgāzes piegādes lielā pieprasījuma pasaulē dēļ ir ierobežotas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Eksperte: ES dārzeņu ražas šogad ir pietiekamas, cenas - zemas

LETA, 17.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan augļu un dārzeņu ražu Eiropas Savienības (ES) valstīs šajā sezonā ietekmēja sausums, kopumā ražas bijušas pietiekami labas. Vienlaikus vairumā ES valstu, tostarp arī Latvijā, lielveikali cenšas nospiest maksimāli zemas iepirkuma cenas, mazinot zemnieku ienākumus līdz kritiskam līmenim, aģentūrai LETA atzina kooperatīva Mūsmāju dārzeņi vadītāja Edīte Strazdiņa.

Viņa norādīja, ka situācija analizēta nupat notikušajā ES nevalstiskās organizācijas Copa/Cogeca darba grupā. Tajā Latvijas pārstāve norādīja, ka šajā sezonā ļoti būtiska ir iekšējā tirgus nosargāšana un sakārtošana.

Salīdzinājumā ar pērno gadu, kad dārzeņu cenas būtiski samazināja lētais imports, šogad cenas pieņemamā līmenī ir atgriezušās tomātiem, gurķiem, burkāniem un sīpoliem, bet zemākas ir kāpostiem. Tirgus nav prognozējams, ir pārāk lielas svārstības, kur dārzeņu pārprodukcija mainās ar to trūkumu, un zemniekiem grūti prognozēt stabilu ražošanu, sagatavot biznesa plānus, kalkulēt naudas plūsmu. Šādā situācijā būs apgrūtinoši pavasaros saņemt apgrozāmo līdzekļu kredītus no bankām un plānot attīstību, sacīja Strazdiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlaments (EP) prasa pilnu embargo Krievijas naftai, oglēm, kodoldegvielai un gāzei, informē EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš.

Paužot vislielāko sašutumu par ziņām par Krievijas bruņoto spēku pastrādātajiem nežēlīgajiem noziegumiem, EP pieprasa saukt pie atbildības tos, kas izdarījuši kara noziegumus.

Ceturtdien ar 513 balsīm par, 22 pret un 19 atturoties pieņemtajā rezolūcijā EP deputāti prasa papildu sankcijas, tostarp "pilnībā ieviest Krievijas naftas, ogļu, kodoldegvielas embargo un pēc iespējas ātrāk īstenot gāzes importa embargo".

Tam jānāk kopā ar plānu, ar kuru īstermiņā nodrošināt Eiropas Savienības (ES) energoapgādi, kā arī pakāpeniskiem pasākumiem "sankciju atcelšanai gadījumā, ja Krievija veic pasākumus, lai atjaunotu Ukrainas neatkarību, suverenitāti un teritoriālo integritāti tās starptautiski atzītajās robežās, un pilnībā izved savu karaspēku no Ukrainas teritorijas".

Komentāri

Pievienot komentāru