Pēc padziļinātas kabeļtelevīzijas un elektronisko sakaru kompānijas Baltkom izpētes kabeļtelevīzijas operatora Izzi īpašnieki un investori nolēmuši atteikties no abu kompāniju vienlīdzīgas apvienošanās un izteikt piedāvājumu nopirkt 100% Baltkom kapitāla daļu, vienlaikus pieprasot Baltkom dibinātāja un vadītāja Pētera Šmidres atkāpšanos no jebkādām saistībām ar Baltkom, sacīja Izzi valdes priekšsēdētājs Helmuts Kols.

Kols sacīja, ka Izzi īpašnieki, kas pastarpināti ir investoru grupa, kam pieder Luksemburgas holdingkompānija Contaq Latvia Cable Holding S.a.r.l, jau vairākus gadus centušies iegūt Baltkom, lai veidotu kompāniju, kas spētu konkurēt ar SIA Lattelecom, un šis mērķis nav mainījies.

«Esam dziļi ieskatījušies Baltkom, visu izanalizējuši un mainījuši savu piedāvājumu. Sacījām Pēterim [Šmidrem], ka neesam vairs ieinteresēti abu kompāniju apvienošanā. Mēs gribam nopirkt visu Baltkom,» teica Kols.

Izzi vadītājs norādīja, ka darījums ar Baltkom vairs nav iespējams Konkurences padomes (KP) pērn atļautajā laikā līdz 15.aprīlim, taču viņš netic, ka termiņa pagarināšanai un darījuma atļaušanai pārpirkšanas, nevis apvienošanās formā KP varētu likt kādus šķēršļus. Pēc KP atļaujas atjaunošanas, Baltkom īpašniekiem piekrītot, darījums varētu notikt sešu nedēļu laikā, Kols teica.

Vienlaikus ar būvniecības attīstību pieaug arī dažādu zemes rakšanas darbu laikā bojātu kabeļu elektrolīniju skaits un šogad pusgada laikā kabeļu elektrolīnijas bojātas jau 139 reizes, informē AS «Sadales tīkls».

Uzņēmums akcentē, ka kabeļu līniju bojājumi ir bezatbildības un paviršības sekas, jo būvniecības un citu saimniecisko darbu veicēji rakšanas darbus nesaskaņo ar AS «Sadales tīkls» un to laikā neievēro darbu veikšanas tehnoloģiskās un drošības prasības. Ikviens šāds bojājums izraisa elektroapgādes pārtraukumu klientiem un apdraud cilvēka dzīvību, jo tehnikas saskaršanās ar elektrotīklu tās vadītājam var izraisīt nāvējošu elektrotraumu.

AS «Sadales tīkls» atgādina, ka zemes rakšanas darbus atļauts veikt tikai 1 m attālumā no kabeļu elektrolīnijas, bet mežos 1,5 m attālumā. Turklāt kabeļu līniju aizsargjoslā aizliegts rakt zemi dziļāk par 30 cm, aramzemēs - dziļāk par 45 cm, kā arī nedrīkst veikt grunts planēšanu ar tehniku. Lai noskaidrotu, vai un kurā vietā īpašumu šķērso kabeļu elektrolīnija, plānotais darbs jāsaskaņo ar AS «Sadales tīkls», savukārt, veicot zemes darbus dziļāk par 30 cm, darbs jāsaskaņo arī ar vietējās pašvaldības būvvaldi. Iesniegumu par plānotajiem darbiem var iesniegt mājaslapā sadalestikls.lv. Saskaņojot darbus, AS «Sadales tīkls» būs informēta par aktivitātēm elektrotīkla tuvumā un nepieciešamības gadījumā organizēs elektrolīnijas atslēgumu.

Televīzijas operators Viasat Latvija no pirmdienas, 7. decembra, kabeļoperatora Baltkom ilgstoši nenokārtoto parādsaistību dēļ, izslēgs četrus Viasat kanālus, informē Viasat. Tikmēr Baltkom apšauba Viasat godprātību tirgū.

Šādu soli Viasat spēris tādēļ, ka noteikto parādu apmaksas grafiku, par kuru iepriekš vienojušās abas puses, Baltkom neesot ievērojis.

Soda naudu Viasat neatklāj, norādot, ka parāda apjoms ir ievērojami liels.

Viasat uzsver, ka šis fakts nekādi neietekmēs sadarbību ar citiem operatoriem.

Viasat norāda, ka kanāli Baltkom piedāvājumā atgriezīsies tikai pēc parādu saistību izpildīšanas.

Tikmēr Baltkom savā paziņojumā norāda, ka Viasat paziņojums ir vērtējams kā nespēja atšķirt savā darbībā dalību abonenttelevīzijas tirgū un televīzijas satura izplatīšanu.

Pagājušajā gadā Eiropā tika uzstādītas jaunas vēja turbīnas 15,4 GW, 76 % no tām veidoja sauszemes vēja turbīnas. Līdz 2030. gadam Latvijai jānodrošina vismaz 45 % atjaunojamo enerģijas resursu (RES) īpatsvars valsts kopējā patēriņā, nevis iepriekš prognozētie 40 % – tas izriet no Ekonomikas ministrijas izstrādātā nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021.-2030. gadam.

Keilā strādājošā Prysmian Group Baltics AS ietilpst pasaulē lielākajā kabeļu ražošanas koncernā Prysmian Group, kuram ir plašs produkcijas klāsts vēja parku būvniecībai, kā arī spēcīgs know-how.

Vēja enerģija sniedz konkurenci

Jūras vēja enerģijai Baltijas jūrā ir liels neizmantots potenciāls, turklāt jūras vēja parki var sniegt būtisku ieguldījumu Latvijas klimata mērķu sasniegšanā, kā arī siltumnīcas gāzu samazināšanā, ražojot elektrību. Vēja turbīnas ir kļuvušas jaudīgākas un efektīvākas, kā arī jūras vēja parku izbūve ir kļuvusi straujāka atbilstoši tam, kā ir samazinājusies to izbūves cena. Pēc dāņu Kriegers Flak jūras vēja parka parauga jūras vēja enerģijas cena šobrīd ir nokritusies līdz līmenim, kas vēja enerģiju padara konkurētspējīgu salīdzinājumā ar citiem enerģijas avotiem.

Telekomunikācijas pakalpojumu sniedzējam Baltkom ir mainījušies īpašnieki. Kopš šī gada 11. maija par lielāko Baltkom daļu turētāju ir kļuvis Luksemburgas Lielhercogistē reģistrēts uzņēmums RPAX ONE S.A., liecina Uzņēmumu reģistra Lursoft apkopotā informācija.

Šobrīd Luksemburgā reģistrētā uzņēmuma ieguldījums Baltkom ir 14 miljoni latu, savukārt Kiprā reģistrētās kompānijas Mackonar Impex Limited ieguldījums – 6 miljoni latu. Attiecīgi Kiprā reģistrētā uzņēmuma daļu skaits ir samazinājies no 99,96% līdz 29,96%, savukārt jaunajam īpašniekam, Luksemburgā bāzētajai kompānijai, pieder 70% no Baltkom.

Līdz šī gada 18. aprīlim lielākais Baltkom TV daļu turētājs bija Latvijas Republikā reģistrētā akciju sabiedrība New Life Holding. Jau vēstīts, ka New Life Holding pilnībā pārņēmusi visas Baltkom kapitāldaļas no līdzšinējās tās īpašnieces Pēterim Šmidrem piederošās SIA Alīna.

Telekomunikāciju operatora Baltkom zaudējumi sakaru traucējumu dēļ, kas bija svētdien, 17.jūlijā, būs vairāki tūkstoši latu, pavēstīja Baltkom preses sekretārs Lauris Kļaviņš.

Viņš norādīja, ka interneta sakari Pārdaugavā un telefonsakari visā Baltkom tīklā pārtrūka svētdienas, 17.jūlija, rītā ap pulksten 10, kad Baltkom tehniskajā centrā Kurzemes prospektā izcēlās ugunsgrēks.

Sakaru zuduma dēļ klientiem daļu dienas nebija iespējams sazināties ar operatora Kontaktu centru, teica Kļaviņš un apliecināja, ka svētdienas vakarā uzņēmuma tehniskā dienesta speciālisti pilnībā atjaunoja ugunsgrēka dēļ traucētos interneta sakarus visā Pārdaugavā, bet naktī uz pirmdienu tika atjaunoti telefonsakari, kā arī sakari ar operatora Kontaktu centru.

«Uguns seku novēršanu Baltkom vērtē kā ļoti sekmīgu,» sacīja uzņēmuma preses sekretārs un minēja ‒ lai operatīvi atjaunotu visu pakalpojumu darbību, tika mobilizēti lieli «Baltkom» tehniskie resursi. Pēc sākotnējās informācijas, ugunsgrēka izcelšanās avots bija tehnisko telpu kondicionēšanas iekārtās. Kļaviņš uzsvēra, ka precīzākus datus varēs iegūt padziļinātā tehniskā izpētē.

Baltkom būs Lattelecom jāmaksā 77 tūkst. Ls par nenorēķināšanos par numura saglabāšanas pakalpojumu, Db informē Lattelecom pārstāve Līga Bite. Administratīvā rajona tiesa ir noraidījusi Baltkom sūdzību par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) lēmumu, ar kuru komisija noteica, ka Lattelecom tarifi par numuru saglabāšanu ir tuvināti izmaksām.

Tādējādi SPRK lēmums ir atstāts spēkā. «Minētais atkārtoti apliecina to, ka Baltkom beidzot vajadzētu uzņemties pildīt saistības par numuru saglabāšanas pakalpojuma apmaksu,» DB skaidro L. Bite.

Viņa atgādina, ka Baltkom jau ilgstoši izvairās no līguma noslēgšanas ar Lattelecom par numuru saglabāšanas pakalpojumu un ir vienīgais telekomunikāciju uzņēmums, kas ilgstoši nenorēķinās ar Lattelecom par šo pakalpojumu.

Līdzšinējie tiesas lēmumi apstiprinājuši, ka Baltkom par numuru pārvietošanu ir jāmaksā un, ka Lattelecom noteiktā maksa ir pamatota, atzīmē L. Bite. Pēc Lattelecom prasības kopš 2009. gada marta Baltkom kontiem uzlikts arests parāda apjomā, kas pārsniedz 70 tūkst. Ls.

Baltkom ir vienojies par finanšu investīciju piesaisti uzņēmuma ilgtermiņa attīstības mērķu sasniegšanai. «Ir uzsākts darījums, kurš ļaus jau tuvākajā laikā veikt būtiskus ieguldījumus Baltkom tīkla tehniskajā attīstībā, kā arī turpināt uzlabot klientu apkalpošanas un tehnisko kvalitāti,» DB informē Baltkom preses sekretārs Lauris Kļaviņš.

Informāciju par darījuma partneri Baltkom sniegs nākamās nedēļas laikā.

Skatot sākotnējo ieceri par kopuzņēmuma veidošanu ar IZZI, tika konstatēta šī operatora darbības neatbilstība Baltkom kvalitātes standartiem, skaidroja L. Kļaviņš.

Viņš vienlaikus atzīmēja, ka Baltkom joprojām ir atvērts iespējamam darījumam, kura rezultātā tiktu pārņemti 100% IZZI kapitāla daļu, kam sekotu vadības un uzņēmuma kvalitātes politikas maiņa.

Jau ziņots, ka IZZI īpašnieki un investori nolēmuši atteikties no abu kompāniju – IZZI un Baltkom vienlīdzīgas apvienošanās un izteikt piedāvājumu nopirkt 100% Baltkom kapitāla daļu, vienlaikus pieprasot Baltkom dibinātāja un vadītāja Pētera Šmidres atkāpšanos no jebkādām saistībām ar Baltkom.

Lielākie ieguvēji no pēdējā laika skaļākajām cīņām ir juristi un reklāmisti.

LMT prezidents Juris Binde (pa kreisi) un Tele2 valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs

Latvijas Mobilais telefons (LMT) un Tele2

Strīdus būtība

Kurš iegūs, kurš zaudēs

Konkurences padomes vadītāja Ieva Jaunzeme atgādina LMT prezidenta teikto, ka cenu kari nekad nevienam par labu nav nākuši. Tomēr kopumā eksperti ir vienisprātis, ka operatori no šādiem reklāmas rullīšiem neko neiegūst, jo aizmirsta sen zināma patiesība. Proti, lai reklāmai būtu vislabākie rezultāti, tā jāveido saprotami, lai uzrunātu konkrēto auditoriju. Šajās reklāmās operatori vairāk sazinās savā starpā, nevis precīzi «šauj» uz potenciālajiem klientiem. Skatītājiem identiski izmantotā zaļā un dzeltenā cilvēciņa dēļ ir grūti saprast, kura operatora reklāma tā ir. Tādējādi, pēc ekspertu domām, vislielākie ieguvēji no cīņas ir reklāmisti, kas tās rada, un tie, kas tās pārraida vai izvieto. Tiesa, savā ziņā reklāmas savu panākušas, jo ir pamanītas, bet neatbildēts paliek jautājums: vai ieguldītie līdzekļi ir sevi attaisnojuši un panākts pieaugums klientu bāzē?

Telekomunikācijas uzņēmums Baltkom neredz pamatu pārtraukt TV3 retranslēšanu kabeļtīklos, jo to nosaka Plašsaziņas līdzekļu likums. To apstiprināja arī Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) pārstāvji, uzklausot Baltkom un TV3 Latvia strīdu.

Tiesa, arī pēc ceturtdienas tikšanās ar NEPLP un TV3 Latvia pārstāvju piedalīšanos, Baltkom neizdevās sagaidīt skaidru atbildi jautājumā par TV3 nākotnes plāniem attiecībā uz turpmāku bezmaksas apraidi. Kabeļtelevīzijas operatoriem ar Plašsaziņas līdzekļu likumu ir noteikts par pienākumu retranslēt visas nacionālās TV programmas, tomēr TV3 Latvia atsakās atļaut TV3 retranslāciju, pastāvot uz abonēšanas maksas noteikšanu, DB skaidro Baltkom preses sekretārs Lauris Kļaviņš.

Līdz šim Baltkom pārrunās ar TV3 Latvia nav izdevies rast vienošanos, jo raidorganizācija vēlas noteikt abonēšanas maksu par kanāla retranslēšanu, kad tas vairāk nebūs pieejams bezmaksas zemes apraidē, apliecina L. Kļaviņš.

Baltcom plāno VIASAT TV programmas - TV1000 un TV1000 Russkoje Kino - aizstāt ar līdzvērtīgām vai pat labākām tematiskajām programmām.

Baltcom informē, ka tuvojoties TV programmu izplatīšanas līguma termiņa beigām, Baltkom saņēmis VIASAT priekšlikumu, kas paredz VIASAT piedāvātās TV programmas turpmāk vairs neizplatīt analogajā kabeļtelevīzijas apraidē.

Baltkom līdz šim nav panācis arī vienošanos par atsevišķu TV programmu pārraidi digitālajā formātā, jo VIASAT TV programmu komplektam noteiktā maksa ievērojami pārsniedz līdzšinējos apmērus un Baltkom klientiem, visticamāk, nebūs pievilcīga.

Izmaiņas VIASAT satura izplatīšanas stratēģijā skars arī Baltkom digitālās TV klientus, kuri bez jau minētajiem kanāliem vairs neredzēs arī VIASAT Explorer. VIASAT piedāvātās TV programmas par papildu samaksu, ko noteiks VIASAT, būs pieejamas tikai Baltkom digitālajā TV atsevišķa bloka abonentiem.

Neatkarīgi no tā, vai izdosies drīzumā nopirkt kabeļtelevīzijas un elektronisko sakaru operatoru Baltkom, Izzi mērķis ir kļūt par nopietnu konkurentu Lattelecom visās elektronisko sakaru jomās, saka Izzi valdes priekšsēdētājs Helmuts Kols.

Arī pēc Baltkom paziņojuma 7.aprīlī, ka tas atradis sev finanšu investoru un izsaka pretpiedāvājumu nopirkt 100% Izzi un nomainīt tā vadību, Izzi savu nostāju nemainīja. Izzi preses pārstāvis Oskars Lakšēvics pēc Baltkom paziņojuma informēja, ka Izzi joprojām drīzumā vai arī tālākā nākotnē vēlas nopirkt Baltkom un veidot elektronisko sakaru uzņēmumu, kas varētu konkurēt ar Lattelecom.

Kols jau pirms Baltkom paziņojuma sacīja - viņš zinot, ka Baltkom esot otrs pircējs vai investors.

Kols intervijā pirms šī notikumu pavērsiena teica, ka Izzi centīšoties izvērst konkurenci ar Lattelecom trīs galvenajās jomās, kurās abi uzņēmumi cīnās par klientiem, proti, maksas televīzijas tirgū, interneta pakalpojumu sniegšanā un balss telefonijā.

Baltkom no 21. decembra TV skatītājiem Viasat kanālu TV 1000 un TV 1000 Русское кино vietā piedāvās jaunus filmu kanālus - Illuzion+ un Русский Иллюзион, Db informēja Baltkom preses sekretārs Lauris Kļaviņš.

Viņš atgādināja, ka izmaiņas Baltkom TV piedāvājumā ir saistītas ar Viasat lēmumu TV programmas vairs neizplatīt analogajā kabeļtelevīzijas apraidē un vēlmi digitālajā formātā tās turpmāk piedāvāt tikai vienotā komplektā.

Viasat kanāli TV 1000 un TV 1000 Русское кино Baltkom TV klientiem nebūs pieejami no 2010.gada sākuma.

Db.lv jau ziņoja, Viasat Latvija kabeļoperatora Baltkom ilgstoši nenokārtoto parādsaistību dēļ draudēja izslēgt četrus Viasat kanālus - TV1000 un TV1000 Russkoje Kino, kā arī dokumentālo filmu kanālus Viasat History un Viasat Explorer.

Tiesa, vēlāk Viasat un Baltkom panāca savastarpēju vienošanos, kura paredz Baltkom parāda daļēju apmaksu šobrīd un pakāpenisku atlikušās summas dzēšanu, līdz ar to Viasat paziņoja, ka kanāli no Baltkom televīzijas paketēm netiks izslēgti. Tomēr vēlāk Baltkom paziņoja, ka Viasat kanāli TV1000 un TV1000 Russkoje Kino tiks aizstāti.

Lai atceltu pagaidu tiesas noregulējumu, kurā uzlikts telekomunikāciju uzņēmumam Baltkom pārtraukt TV3 retranslēšanu uzņēmuma kabeļtīklos, Baltkom ar sūdzību ir vērsies Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā, DB sacīja Baltkom preses sekretārs Lauris Kļaviņš.

Baltkom vērsies arī Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē (NEPLP) un 27.janvārī attiecīgais jautājums tiks pārrunāts, atzīmēja L. Kļaviņš.

DB jau rakstīja, ka Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnese Velga Gailīte ir uzdevusi Baltkom pārtraukt kabeļtīklos TV kanālu TV3, 3+ un TV6 retranslēšanu.

Nolēmums par TV3 retranslēšanas pārtraukšanu tika pieņemts 3.janvārī, bet par 3+ un TV6 – 24.janvārī.

«Jā, tā ir taisnība,» DB sacīja TV3 Latvia ģenerāldirektore Baiba Zūzena. Iemesls ir Baltkom un TV3 Latvia nenoslēgtais licences līgums par kanālu retranslēšanu Baltkom kabeļtīklos.

Pēdējo nedēļu laikā būtiski palielinājies Baltkom interneta un kabeļtelevīzijas kabeļu zādzību skaits, Db informēja Baltkom preses sekretārs Lauris Kļaviņš.

Viņš norādīja, ka uzņēmuma tehniskais dienests pēdējo 10 dienu laikā konstatējis, ka krāsaino metālu zagļi piesavinājušies kabeļus vairāk nekā 10 km kopgarumā, nodarot Baltkom zaudējumus vairāku tūkstošu latu apmērā.

Nav retums arī gadījumi, kad ar zagļiem Baltkom tehniķi sastopas aci pret aci. Šādos gadījumos nekavējoties tiek iesaistīta Valsts Policija, kuras pārstāvji ir aizturējuši jau vairākus krāsainā metāla zagļus, piebilda L.Kļaviņš.

«Dedzinot nozagtos kabeļus, ļaundari iegūst niecīgu daudzumu krāsaino metāla - tikai aptuveni 5% no kopējā kabeļa svara. Savukārt vienā objektā veiktās zādzības rezultātā uzņēmums cieš zaudējumus vidēji 300 latu apmērā. Tā kā ļoti svarīga ir ātra reakcija, iedzīvotāji tiek aicināti ziņot par aizdomīgām personām, kas manītas bēniņu telpās,» skaidro Baltkom tehniskā direktora vietnieks Imants Jākobsons.

«Krīze ir pārvarēta, un tagad Baltkom redz iespēju straujam kvalitatīvam lēcienam gan apkalpošanas, gan satura kvalitātes ziņā. Baltkom neizslēdz arī citu telekomunikāciju operatoru un tīklu iegādi,» intervijā laikrakstam Dienas Bizness norāda Baltkom valdes loceklis Pēteris Šmidre.

Runājot par investoru, ko Baltkom piesaistījis, lai izteiktu pārpirkšanas piedāvājumu IZZI, P. Šmidre atklāj, ka «finanšu partneri Baltkom nosauks šonedēļ».

Šmidre skaidro, ka sarunas par IZZI un Baltkom apvienošanos patlaban nav devušas rezultātu, taču tās vēl neesot galā. «Kad ambīcijas nesakrīt ar gala vērtību, tad ir grūti vienoties. Par Baltkom un IZZI sarunu iznākumu pagaidām ir pāragri spriest,» tā viņš.

Attiecībā uz iespējamo Lattelecom privatizāciju Baltkom pārstāvis norāda, ka šī uzņēmuma privatizācijas īstais laiks jau sen pagājis. «Īstais laiks Lattelecom privatizācijai bija pirms desmit gadiem. Lattelecom ir valsts kapitāla uzņēmums. Uzņēmuma darbinieki nav vainīgi, ka tas ir tendēts uz labāko, dārgāko un to, ka tam viss izmaksā dārgāk, nekā to dara privātais. No valsts puses - Lattelecom sen vajadzēja privatizēt. Es uzskatu, ka valsts sabiedrībām nav jāorientējas uz peļņu, izņemot gadījumu, ja tām ir nepieciešami kapitālieguldījumi. Lielīties valsts uzņēmumiem ar peļņu ir lepoties ar to, ka iedzīvotājiem ir mazinājušies ieņēmumi,» tā P. Šmidre.

Baltkom ir nemierā ar Lattelecom publiski izplatīto informāciju, kurā apgalvots, ka LTV7 programmā iekļautajām tiešraidēm no Pasaules kausa turnīra futbolā valodas izvēles funkcija pieejama «tikai» Lattelecom pakalpojumu lietotājiem.

Tas ir tāpēc, ka pēc Baltkom sniegtās informācijas valodas izvēles funkcija tiek nodrošināta visos digitālās televīzijas tīklos. Iespējamie pārkāpumi būs jāizvērtē Patērētāju tiesību aizsardzības centram.

«Baltkom kopš 2003.gada piedāvā digitālās televīzijas pakalpojumu, kurš nodrošina virkni papildfunkciju, tostarp arī valodas izvēli. LTV7 PK tiešraides visiem Baltkom digitālās TV skatītājiem ir pieejamas krievu un latviešu valodās, esam neizpratnē par televīzijas nozarē salīdzinoši jaunā uzņēmuma nekorekto informāciju. Grūti iedomāties kādu no TV nozarē ilgi strādājušiem uzņēmumiem šādi izpelnoties auditorijas uzmanību,» DB sašutumu pauž Baltkom komercdirektors Juris Ķezberis.

Telekomunikāciju uzņēmuma Baltkom kontrolpaketi iegādāsies starptautiskie investīciju fondi Axa un Resource partners, intervijā Bizness&Baltija norāda Baltkom vadītājs Pēteris Šmidre.

«Pateicoties stratēģiskā investora piesaistei, mēs palielināsim attīstības tempus. Krīzes momentā mēs skatījāmies, uz kuru pusi ies tirgus. Tagad situācija ir skaidra un mēs saprotam, kur jāiegulda investīcijas,» stāsta P. Šmidre. Viņš arī atzīmē, ka līdzekļi tiks ieguldīti tehnoloģijās, tīkla pārklājuma un platjoslas interneta attīstībā.

Minēto darījumu plānots pabeigt līdz aprīļa beigām, bet plašāka informācija par šo darījumu tiks sniegta maijā.

Iepriekš Izzi valdes priekšsēdētājs Helmuts Kols izteica vēlmi pirkt Baltkom, pārtraucot jebkādas saites ar P.Šmidri. Savukārt Baltkom nāca klajā ar paziņojumu, ka piesaistījusi finanšu investoru sava tīkla tehniskai attīstībai un piedāvāja nopirkt Izzi kapitāla daļas.

Sabiedrisko paklpojumu regulēšanas komisija (SPRK) ir nepamatoti novilcinājusi Baltkom iesnieguma izskatīšanu par ceturtās paaudzes (4G) datu pārraides uzsākšanu.

Tādējādi komisija ieguva laiku un virzīja izskatīšanai Ministru Kabinetā (MK) Nacionālā frekvenču plāna grozījumus, augusta beigās panākot to apstiprināšanu, uzskata telekomunikāciju uzņēmums Baltkom. SPRK Baltkom iesniegumu skatījusi šodien, 10. novembrī.

Atkārtoti demonstrējot nevienlīdzīgu attieksmi pret tirgus dalībniekiem, valsts regulējošās funkcijas zaudē nozīmi, pauda Baltkom valdes loceklis Pēteris Šmidre.

DB jau ziņoja, ka Baltkom saskata tiesību normu pārkāpumus Ministra kabineta veiktajos grozījumos Nacionālajā radiofrekvenču plānā.

Kad Baltkom vērsās SPRK, Nacionālais frekvenču plāns paredzēja tiesības izmantot neierobežotus tehnoloģiju veidus, sacīja P. Šmidre.

British Telecom (BT) sākusi lietot neredzamu krāsu SmartWater, kas iezīmēs metāla zagļus un policijai ļaus tos viegli notvert, vēsta Rochdale Online.

Komunikāciju gigantu šādi rīkoties pamudinājušas vara lūžņu cenu kāpums, kas veicinājis metāla zādzību skaitu. 2009. gadā uzbrukumu daudzums BT tīkliem palielinājās par 9%, radot kompānijai miljoniem mārciņu lielus zaudējumus.

Zagļi ir iecienījuši varu, kas atrodams vietējos komunikāciju tīklos, bieži vien liedzot cilvēkiem piekļuvi neatliekamās palīdzības dienestiem.

BT apsardzes pārstāvis Bērnijs Auguste (Bernie Auguste) skaidroja, ka ikviens noziedznieks, kurš mēģinās apzagt BT tīklus, tiks iezīmēts ar neredzamo SmartWater. Tas ļaus policijai zagļus viegli izsekot un atgūt nozagtos metālus.

SmartWater tiks izmantots, lai iezīmētu kabeļu ārējo apvalku un iekšējo serdi, ļaujot policijai noteikt no kurienes nāk nozagtie priekšmeti.

Ik dienu AS Sadales tīkls saskaras ar trešo personu – būvniecības, lauksaimniecības, mežizstrādes saimniecisko darbu veicēju, izraisītajiem elektrotīkla bojājumiem un šogad visā Latvijā ir reģistrēti 414 šādi gadījumi, informē AS Sadales tīkls.

Trešo personu izraisītos elektrotīkla bojājumus AS Sadales tīkls reģistrē visā Latvijā un visbiežāk tie ir negadījumi, kad ar tehniku bojāti gaisvadu elektrolīniju balsti un sarauti vadi (šogad reģistrēti 208 gadījumi) vai bojātas kabeļu līnijas – šogad reģistrēti 137 gadījumi. Gaisvadu elektrolīnijas visbiežāk tiek bojātas, neuzmanīgi veicot mežizstrādes un lauksaimniecības darbus, bet kabeļu līnijas – nesaskaņotu rakšanas vai būvniecības darbu laikā. Tomēr tikpat bieži elektroapgādes traucējumi rodas, ja ar tehniku tiek bojātas virszemes būves - transformatoru apakšstacijas, kabeļu un elektroenerģijas uzskaites sadalnes.

Tiesa pēc Lattelecom prasības uzlikusi arestu 74 tūkst. latu Baltkom kontos – tāda pēc Lattelecom aplēsēm ir summa, ko tai palicis parādā Baltkom, nenorēķinoties par numura saglabāšanas pakalpojumu, ziņo Dienas bizness.

Latvijā no 2005. gada decembra ir ieviests numura saglabāšanas pakalpojums, kad klienti var pāriet pie cita operatora, saglabājot tālruņa numuru. «Operatoram, kurš pārņem klientu, ir tiesības noteikt un pienākums publicēt tarifus, ja tiek uzskatīts, ka izmaksas, kas radušās nodrošinot šo numura saglabāšanas pakalpojumu, ir jāsedz iepriekšējam operatoram,» atgādina Lattelecom regulēšanas lietu nodaļas direktors Aivars Kreilis.

Visu rakstu lasiet šodien laikrakstā Dienas bizness.

Konkurences padome (KP) ir atļāvusi telekomunikāciju uzņēmumam Baltkom apvienoties ar TV operatoru Televideotīkls, liecina KP lēmums.

Šogad 9.martā KP saņēma Baltkom un Televideotīkls ziņojumu par apvienošanos. Proti, uzņēmumi konkurences uzraugus informēja, ka 5.februārī starp Baltkom īpašnieku - New Life Holding un Televideotīkls tika noslēgta vienošanās, saskaņā ar kuru 100% Televideotīkls kapitāldaļas nonāk New Life Holding rīcībā.

Izvērtējot paredzēto apvienošanās ietekmi maksas TV pakalpojumu tirgū Rīgā un Jelgavā, KP secināja, ka pēc plānotā darījuma Baltkom tirgus daļa maksas TV pakalpojumu tirgū Rīgā un Jelgavā palielināsies.

Tomēr stipras konkurences spiediena ietekmē no Lattelecom Baltkom tirgus daļu palielinājums apvienošanās rezultātā pēc KP domām nav vērtējams kā dominējošā stāvokļa rašanās vai nostiprināšanās, jo tirgus daļu palielinājumam būs īstermiņa efekts.

Latvijas telekomunikāciju uzņēmums Baltkom drīzumā plāno mainīt nosaukumu uz Baltcom, līdz ar to mainīsies arī uzņēmuma logo. Uzņēmums šobrīd izmaiņas ne apstiprina, ne noliedz, bet nozarē šādas runas ir jau labu laiku.

Plānots, ka izmaiņas varētu tikt reģistrētas septembra otrajā pusē, bet uzņēmums klajā ar plašāku informāciju varētu nākt pēc 19.septembra.

Izmaiņas paredzētas ne tikai nosaukumā, bet arī produktu piedāvājumā. Kopumā Latvijas tirgū Baltkom darbojas 20 gadus.

DB jau rakstīja, ka 11. maija par lielāko Baltkom daļu turētāju kļuva Luksemburgas Lielhercogistē reģistrēts uzņēmums RPAX ONE S.A., liecina Uzņēmumu reģistra Lursoft apkopotā informācija.

Aprīlī tapa zināms, ka Baltkom kontrolpaketi iegādāsies starptautiskie investīciju fondi Axa un Resource partners. Baltkom vadītājs Pēteris Šmidre intervijā DB stāstīja, ka investoru piesaiste uzņēmumam ļaus izaugsmē investēt lielus finanšu līdzekļus un uzņēmums pieļauj jaunu uzņēmumu iegādi.