Eiropas Savienība (ES) piekritusi samazināt tarifu banānu importam no Latīņamerikas. Tādējādi, iespējams, tiks izbeigts pasaulē ilgākais tirdzniecības strīds, ziņo BBC.

Tarifu samazināšanas rezultātā Latīņamerikas banānu audzētāju konkurētspēja Eiropas tirgū krietni uzlabosies, jo patlaban Āfrikas un Karību jūras piekrastes banānu ražotāji par savas produkcijas importu Eiropā nav jāmaksā.

Eksperti prognozē, ka šādas ES rīcības gadījumā banānu cenas varētu samazināties par aptuveni 12%.

Db.lv jau vēstīja, ka 2006. gada nogalē Ekvadora atsākusi uzbrukumu ES banānu importa režīmam Pasaules Tirdzniecības organizācijā, sakot, ka tas ir netaisns pret Latīņamerikas ražotājiem.

Otrdien, 29.maijā, Ministru kabineta (MK) sēdē tika apstiprināti Finanšu ministrijas sagatavotie MK noteikumi par kārtību, kādā komersantam piešķir atzītā svaigu banānu svērēja statusu un izsniedz atļauju svaigu banānu svēršanai, Db.lv informēja Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta direktore Baiba Melnace.

MK noteikumi izstrādāti, lai realizētu Eiropas Komisijas (EK) regulu par Kopienas muitas kodeksa izveidi un tās normu īstenošanai nacionālā līmenī. Noteikumu sagatavošanas nepieciešamību paredz Muitas likuma deleģējums MK noteikt muitas un kontroles kārtību.

Svērēji ar īpašo statusu strādās tikai Latvijas muitas zonās, tas ir, šis statuss nekādi neattiecas uz tirdzniecību. Nepieciešamību ieviest Eiropas Savienībā (ES) šādu īpašu svaigu banānu svērēju statusu ir noteikuši daudzie ES atklātie krāpšanās gadījumi ar banānu kravu ievešanu ES no trešajām valstīm – tā kā ievedmuitas maksājumi tiek rēķināti no kravas svara, dokumentos tika uzrādīts ievērojami mazāks banānu svars, attiecīgi samazinot nomaksājamos nodokļus. Lai novērstu šo situāciju, tiek ieviests atzītā banānu svērēja statuss.

Eiropas Savienība (ES) un Latīņamerikas valstis atrisinājušas divas desmitgades ilgušu strīdu par banānu tirdzniecības tarifiem. Panāktā vienošanās paredz, ka ES pakāpeniski samazinās tarifus, kas noteikti no Latīņamerikas ievestajiem banāniem.

[Papildināta no 7. rindkopas]

Eiropa ir lielākā banānu importētāja pasaulē, no ārvalstīm ievedot 90% patērēto banānu. Banāni uz Eiropu tiek importēti no Latīņamerikas, Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīm. Līdz šim ne visām valstīm importa noteikumi bija vienādi, informē Eiropas Parlaments.

Panāktā vienošanās paredz, ka ES pakāpeniski samazinās tarifus, kas noteikti no Latīņamerikas eksportētajiem banāniem, proti, pašreizējo līmeni 176 eiro par tonnu apmērā samazinot līdz 114 eiro par tonnu līdz 2017. gadam.

Latīņamerikas banānu eksportētāji ilgus gadus iebilda pret ES tarifiem, kas bija veidoti, lai aizsargātu banānu audzētājus bijušajās Eiropas kolonijās Āfrikā un Karību jūras salās.

Pagājušogad Latvijā ievestas 16 tonnas banānu, kuru kopējā vērtība ir 5.1 milj. Ls. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu ievesto banānu daudzums ir samazinājies (2003. gadā ievestas 18 tonnas banānu, bet 2002. gadā — 14 tonnas), savukārt vērtība pieaugusi. 2003. gadā Latvijā ievesto banānu vērtība bija 4.9 milj. Ls, bet 2002. gadā — 4.5 milj. Ls. lai cik tas dīvaini neliktos, Latvijā lielākā daļa banānu tiek importēta no Lietuvas. Šo situāciju var skaidrot ar faktu, ka Latvijas tradicionālais banānu importētājs uzņēmums «Banalat» savu kravu izkraušanu loģistikas apsvērumu dēļ veic Klaidēpas ostā. Banānu mazumtirdzniecības vidējā cena šā gada martā lielveikalos sasniedza 0.94 lati par kilogrammu, tirgos — 0.83 latus par kilogramu.

Saskaņā ar Finanšu ministrijas sniegto informāciju svaigu banānu svērēja statusu izsniegs Valsts ieņēmumu dienesta (VID) teritoriālā muitas iestāde.

7.decembrī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Finanšu ministrijas sagatavotais Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts par kārtību, kādā komersantam piešķir atzītā svaigu banānu svērēja statusu un izsniedz atļauju svaigu banānu svēršanai, Db.lv informēja Finanšu ministrija.

Ministru kabineta noteikumu projekts sagatavots, lai realizētu Eiropas Komisijas (EK) regulu par Kopienas muitas kodeksa izveidi un tās normu īstenošanai nacionālā līmenī. Projekta izstrādāšanas nepieciešamību paredz Muitas likuma deleģējums MK noteikt muitas un kontroles kārtību.

Saskaņā ar noteikumu projektu atzītā svaigu banānu svērēja statusu un atļauju svēršanai izsniegs Valsts ieņēmumu dienesta (VID) teritoriālā muitas iestāde. Lai saņemtu svērēja statusu un atļauju, komersantam VID teritoriālajā muitas iestādē būs jāiesniedz iesniegums par statusa un atļaujas saņemšanu, kā arī svēršanas iekārtu pases kopija. Pēc muitas darbinieka svēršanas vietas apsekojuma VID teritoriālā muitas iestāde sniegs rakstisku paziņojumu par savu lēmumu piešķirt atzītā svērēja statusu un izsniegt atļauju, vai arī to atteikt. Saņemot svaigu banānu svērēja statusu un atļauju, komersantam būs jānosūta iepriekšējais paziņojums uzraudzības muitas iestādei, kurā obligāti jānorāda svaigu banānu sūtījuma svēršanas vietu, datumu un laiku.

Slimība, kas ir nodarījusi kaitējumus banānu ražai Dienvidaustrumu Āzijai, izplatījusies arī Tuvajos Austrumos un Āfrikā, tādējādi palielinot risku, ka nākotnē saruks pasaules vistirgotākā augļa ražošanas apjomi, liecina ANO Pārtikas un Lauksaimniecības organizācija.

Augsnes sēnīte, kas nodara kaitējumus augu saknēm, ir nāvējošas Kavendiša banāniem, kuri veido 95% no piegādes apjoma importētājiem Ziemeļamerikā un Eiropā, stāsta organizācijas pārstāvis Fazils Dusunceli.

Pagaidām slimība nav sasniegusi lielākos Latīņamerikas eksportētājus, piemēram, Ekvadoru, Kostariku vai Kolumbiju, taču tā atklāta Jordānijā un Mozambikā, liecinot, ka tā pārvietojusies uz Āziju.

«Eksporta tirgū dominē Kavendiša banāni, un tie diemžēl ir uzņēmīgi pret šo slimības veidu,» sacījis organizācijas pārstāvis, piebilstot, ka tas ir nopietns faktors vidējā termiņā, tomēr tajā pašā laikā jāizvairās no panikas.

Šodien Eiropas Komisija ierosināja lēmumu par radikālu reformu banānu ražotāju atbalsta sistēmā, lai to saskaņotu ar citu lauksaimniecības nozaru reformām, vienlaikus saglabājot pienācīgi augstu dzīves līmeni ES banānu ražotājiem un ņemot vērā banānu audzēšanas reģionu īpatnības. Eiropas Komisija atbalsta pašreizējās banānu audzētāju kompensāciju atbalsta shēmas likvidēšanu un ir izvirzījusi pieņemšanai tā saukto POSEI variantu. Pašreizējā ES atbalsta shēmā maksājumi automātiski kompensē cenu izmaiņas, ražotājus mākslīgi nošķir no tirgus. Tas ir pretrunā jaunajai kopējai lauksaimniecības politikai, kuras mērķis ir tuvināt ražotājus procesiem tirgū. Līdz ar to Eiropas Komisija ierosina likvidēt pašreizējo atbalsta shēmu, ar ko ražotājiem kompensē cenu kritumu. Tos aizstās ar līdzekļu ieskaitīšanu POSEI shēmā, kura kļūs par galveno banānu nozares regulatīvo instrumentu attālākajos reģionos. Ar POSEI programmu piešķir finansējumu lauksaimnieciskajai ražošanai attālākajos reģionos, un attiecīgās dalībvalstis pašas lemj par līdzekļu tālāku sadali.

Postoša sēnīte banānus nākotnē var padarīt par luksusa preci, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Globālā mērogā izplatījusies banānu ražu iznīcinoša sēnīte, kas tiek saukta par Panamas slimības paveidu Tropical Race 4 (arī par banānu plantāciju HIV). Tiek norādīts, ka šī slimība, pret ko turklāt neesot izdomāti pretlīdzekļi, dažu pēdējo gadu laikā izplatījusies Dienvidāzijā, Tuvajos Austrumos, Āfrikā un Austrālijā. Biznesa ziņu vietnes Quartz aptaujātie eksperti arī uzskata, ka tas ir tikai laika jautājums, kad šī sēnīte pārcelsies uz Latīņameriku (un varbūt tas jau esot noticis), kas ir lielākais pasaules banānu audzēšanas reģions. Jāpiebilst, ka Latīņamerika ir atbildīga aptuveni par trīs piektdaļām no pasaules banānu eksporta. Quartz savos izteikumos pat iet tik tālu, ka norāda: «Ikoniskā dzeltenā augļa dienas ir skaitītas.»

Ekvadora sākusi uzbrukumu Eiropas Savienības (ES) banānu importa režīmam Pasaules Tirdzniecības organizācijā, sakot, ka tas ir netaisns pret Latīņamerikas ražotājiem, ziņo eubusiness.com

Valsts pārstāve norādījusi, ka šis Ekvadoras solis jāsaprot kā "uzaicinājums sarunām". Kāda diplomāte, kura nevēlējusies atklāt savu vārdu, sacījusi: "Banānu karš ir atsācies."

Ekvadora iebilst pret ES muitas nodevu 176 eiro par tonnu apmērā banāniem, kas importēti no Latīņamerikas.

Ekvadoras daļa Eiropas banānu tirgū šā gada astoņos mēnešos ir samazinājusies līdz 27.5%. Pērn attiecīgajā laika posmā tās daļa bija 29.5%.

ES pārstāvis Maikls Manns (Michael Mann) akcentējis: "Ir žēl, ka Ekvadora juta nepieciešamību sūdzēties par mūsu importa shēmu." Šis ir pirmais mēģinājums apstrīdēt ES banānu importa noteikumus kopš jaunās sistēmas ieviešanas šā gada janvārī. Jaunie noteikumi attiecas uz banāniem, kas nāk ārpus Āfrikas-Karību-Klusā okeāna (African-Caribbean-Pacific (ACP)) zonas, kas sastāv galvenokārt no bijušajām Eiropas kolonijām. ACP zonas valstīm ir ar muitas nodokli neapliekama pieejam ES tirgum. Valstis Latīnamerikā ir bijušas pret šo priviliģēto sistēmu jau vairākus gadus.

Šogad pakāpeniski paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem, kā arī atsevišķiem naftas produktiem, kurus izmanto speciālajās ekonomiskajās zonās (SEZ) un brīvostās.

To paredz grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli", kas iekļauti 2024.gada budžeta likumprojektu pakotnē.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 2024.gada 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

No šodienas paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

Savukārt par alkoholiskajiem dzērieniem par vien litru stiprā alkoholiskā dzēriena (degvīns, brendijs u.tml. ar spirta saturu 40%) cena varētu pieaugt par 0,67 eiro, sidra ar alkohola saturu līdz 6% cena varētu pieaugt par 0,07 eiro, vīna vai raudzētā dzēriena virs 6% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro un starpproduktu (vermuti) līdz 15% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro.

Tūkstošiem banānu izskaloti pie divām salām (Terschelling un Ameland) Ziemeļjūrā, vēsta BBC.

Banāni jūrā nonākuši pēc tam, kad vētras laikā no kāda kuģa izkrituši vairāki konteineri.

Salu pludmales ir piemētātas ar negatavu banānu ķekariem. Tas, protams, sagādājis prieku vietējiem iedzīvotājiem.

"Man šķiet, ka katram iedzīvotājam tagad ir banānu ķekars," medijiem stāstījusi kāda amatpersona.

Mediji gan spriež, ka banāni, iespējams, vairs nebūs lietojami pēc peldes sāļajā ūdenī.

Ūdenī esot iekrituši seši konteineri ar augļiem, kas tika vesti no Kubas.

Vietējās amatpersonas patlaban runājot ar kuģa apdrošinātājiem par to, ko iesākt ar banāniem.

Salu iedzīvotājiem gan preču izskalošana no jūras vairs nav nekāds pārsteigums, iepriekš pludmalēs izskalotas arī kurpes, rotaļlietas, portfeļi un citas lietas.

Īrijas augļu kompānija Fyffes un tās sāncense, amerikāņu Chiquita, lēmusi mesties uz vienu roku, tādējādi izveidojot pasaulē lielāko banānu kompāniju, kuras vērtība tiek lēsta aptuveni viena miljarda ASV dolāru apjomā, vēsta BBC.

Jauno firmu sauks ChiquitaFyffes, un tiek paredzēts, ka gadā tā pārdos aptuveni 160 miljonus kastu banānu, kas ir vairāk nekā jebkura cita konkurējoša kompānija.

Uzņēmuma akcijas tiks tirgotas Ņujorkas biržā.

Īru uzņēmuma Fyffes peļņa pirms nodokļu nomaksas 2013. gadā augusi par 9,8% un sasniedza 28,7 miljonus eiro. Uzņēmums savus rezultātus banānu tirdzniecības segmentā kopumā novērtēja pozitīvi, lai arī peļņa, salīdzinot ar 2012. gadu, ir nedaudz kritusies. Kopīgajā uzņēmumā Fyffes piederēs 49,3% akciju.

Chiquita ikgadējie ieņēmumi ir aptuveni trīs miljardi ASV dolāru. Uzņēmumā strādā aptuveni 20 tūkstoši cilvēku.

Banānu kompānija Chiquita Brands International piekritusi samaksāt 25 miljonus ASV dolāru lielu sodu, atzīstot, ka banānu audzētāji maksājuši teroristiem par aizsardzību, ziņo Associated Press.

Tiesā prasītājs apgalvojis, ka Chiquita un vēl vairāki nezināmi augstu stāvoši kompānijas sadarbības partneri samaksājuši gandrīz 2 miljonus USD Apvienotajam Kolumbijas pašaizsardzības karaspēkam, lai tas aizsargātu banānu audzētāju darbiniekus.

Apvienotais Kolumbijas pašaizsardzības karaspēks jeb AUC ir atbildīgs par vairākiem nežēlīgākajiem slaktiņiem Kolumbijā, kā arī par kokaīna eksportu no valsts.

Kolumbijā slepenas vienošanās starp kompānijām un partizāniem vai citām militārajām organizācijām neesot retums. Tāpēc arī valstī ir vislielākais nolaupīto cilvēku skaits pasaulē.

2014. gadā klusā Laosas ciematā ieradušies ķīniešu investori, vietējiem solot viegli iegūstamu naudu. Ķīnieši piedāvāja līdz 720 ASV dolāriem par hektāru lielas zemes nomu, informējot, ka vēlas audzēt banānus.

Nabadzīgajiem Laosas iedzīvotājiem šis piedāvājums šķitis dāsns.

Taču pēc trīs gadiem ķīniešu banānu bums skāris gandrīz ikvienu vietējo un ne visi ir laimīgi. Ķīnieši atveduši ne vien darba vietas un lielāku atalgojumu, bet arī pesticīdus un citas ķimikālijas.

Pagājušajā gadā Laosas valdība aizliedza jaunu banānu plantāciju atvēršanu - intensīvās ķīmisko vielu izmantošanas dēļ cieš strādnieku veselība un tiek piesārņota vide.

Aģentūras Reuters fotogrāfijas, kurās redzamas ķīniešu banānu plantācijas Laosā, skatāmas raksta galerijā!

Naftas cenai pieaugot par 10%, patēriņa cenu līmenis Latvijā vidējā termiņā palielinās par 0.6%, liecina pētījuma rezultāti. (Raksts balstīts uz Latvijas Bankas ekspertu veikta pētījuma, kas pilnā apjomā tiks publicēts vēlāk.)

Pēdējo mēnešu laikā tirgus vairākas reizes pārskatīja naftas cenu prognozes uz leju. Investoru bažas noteica gan lēnāks globālās ekonomikas attīstības temps (kas nozīmē arī mazāku pieprasījumu pēc naftas produktiem), gan arvien pieaugošā naftas ieguve ASV. Šķita, ka situācija būtiski mainījās 14. septembrī, kad uzbrukumā cieta vairāki Saūda Arābijas naftas rūpniecības objekti, tajā skaitā pasaules lielākā naftas pārstrādes rūpnīca Abkaikā. Jau pirmajās stundās pēc biržas atvēršanas tas noteica naftas cenas kāpumu par vairāk nekā 10%.

Trīs nedēļu laikā pēc uzbrukuma naftas cena atgriezās iepriekšējā līmenī. Saūda Arābijai atjaunojot naftas ieguves apjomu ātrāk, nekā to gaidīja investori. Tomēr šīs gadījums uzskatāmi parāda, cik svārstīga var būt naftas cena. Ja naftas cenas kāpums izrādītos noturīgs, cik lielā mērā tas ietekmētu patēriņa cenu dinamiku Latvijā? Kādu produktu un pakalpojumu cenas visvairāk reaģē uz naftas cenas svārstībām? Caur kādiem kanāliem un cik ātri naftas cenu dinamika izpaužas Latvijas patēriņu cenās? Vairāk par to – šajā rakstā.

Piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” ir paplašinājis zīmola “Valmiera” inovatīvo piedāvājumu ar diviem jauniem “Shake Me Up” jogurta kokteiļiem, to attīstībā ieguldot 25 000 eiro.

Jaunie jogurta kokteiļi ir ar ķiršu un banānu garšu, kā arī ar ar cepumu un krēma garšu.

“Pēc pirmajiem pārdošanas rādītājiem jau redzam, ka abi jaunie kokteiļi ar banānu-ķiršu un cepumu-krēma garšām patērētājiem jau ir iegaršojušies – tas priecē un rada pārliecību, ka dzeramo uzkodu kategorijai Latvijā ir labs izaugsmes potenciāls,” saka “Food Union” piena produktu zīmolu vadītāja Ilona Jaroša.

Jauno “Valmieras” jogurta kokteiļu receptes ir izstrādātas “Food Union” Svaigo piena produktu izcilības centrā. Ražošana notiek “Rīgas piena kombinātā” uz PET līnijas, līdz ar to produkta iepakojums ir šķirojams un pārstrādājams.

Uzņēmumu grupā ir Latvijas "Valmieras piens" un "Rīgas piena kombināts", kas 2020.gada februārī pievienoja "Rīgas piensaimnieku", tāpat grupā ir lielākais saldējuma ražotājs Igaunijā "Premia", lielākais saldējuma ražotājs Dānijā "Premier Is" un saldējuma izplatītājs "Hjem Is", saldējuma ražotājs Norvēģijā "Isbjrn Is", saldējuma ražotājs Rumānijā "Alpin57Lux". "Food Union" ir arī divas piena produktu un bērnu pārtikas ražotnes Ķīnā.

ASV prezidents Donalds Tramps trešdien aicināja boikotēt kompānijas "Goodyear" ražotās riepas, apsūdzot uzņēmumu, ka tas aizliedzis darbiniekiem valkāt cepurītes ar viņa iepriekšējās prezidenta vēlēšanu kampaņas saukli "Padarīsim Ameriku atkal diženu!" ("Make America Great Again!").

"Nepērciet "Goodyear" riepas. Viņi ir paziņojuši par MAGA cepurīšu aizliegumu. Pērciet labākas riepas daudz lētāk!" tviterī ierakstīja Tramps. MAGA ir saīsinājums no "Make America Great Again!"

Kanzasas telekanāls WIBW, atsaucoties uz kādu anonīmu "Goodyear" darbinieku, ziņoja, ka "Goodyear" darbiniekiem norādījusi, ka nav pieņemami ierasties darbā, valkājot politisko simboliku, kā piemēru minot arī MAGA. Kompānijai gan neesot iebildumu pret saukli "Black Lives Matter" ("Melnādaino dzīvības ir nozīmīgas") un pret seksuālo minoritāšu simboliku.

"Goodyear" savukārt skaidroja, ka neko neesot aizliegusi, bet lūgusi darbiniekiem neierasties uzņēmuma teritorijā ar simboliku, kas pārkāpj vienlīdzības principus, kā arī ar politisko simboliku.

Pēc spēcīgas kritikas saņemšanas sociālajos tīklos, vācu autoražotājs "Audi" ir atvainojies par reklāmu, kurā redzama maza meitene, kas automašīnas priekšā ēd banānu, vēsta "BBC".

"Mēs dzirdam jūs un pasakām skaidri: Mums rūp bērni. Mēs no sirds atvainojamies par šo bezjūtīgo attēlu un nodrošināsim, ka tas netiks izmantots nākotnē," atvainojoties norādījis "Audi".

Kritikā tika akcentēts, ka bērna poza ir "provokatīva" un bērns ir dzīvībai bīstamā situācijā, jo autovadītājs šādā veidā bērnu nespētu pamanīt. Saistībā ar šo reklāmu "Audi" saņēmis arī pārmetumus, ka tā ir ar seksuālu pieskaņu, jo banāni, sporta automašīnas, meitenes apģērba apdruka un sarkanā krāsa bieži tiek uzskatīti par iekāres simboliem.

"Audi" sauklis virs attēla vēstīja: "Ļauj sirdij pukstēt ātrāk - visos aspektos." Arī tas kombinācijā ar fotogrāfiju izsaucis sašutumu sabiedrībā.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Pēdējo divu gadu laikā naftas cena pasaules tirgos ir nozīmīgi samazinājusies. To savos maciņos izjutuši arī Latvijas patērētāji. Vai drīkstam pie šīs sajūtas pierast vai tomēr jāgatavojas naftas cenu kāpumam?

2015. gadā naftas cenas kritums sasniedza 47%, samazinājumu, tam turpinoties arī 2016. gada sākumā. Savukārt 2016. gadā beigās - pēc sarunām starp nozīmīgākajiem spēlētājiem starptautiskajā naftas tirgū - iezīmējās naftas cenas kāpuma tendence. Šādas naftas cenas pārmaiņas atstāj ietekmi uz Latvijas inflācijas līmeni divos veidos:

tiešā veidā (mainot degvielas cenu, kā arī dabasgāzes un siltumenerģijas tarifus);

netiešā veidā (paaugstinot/samazinot preču un pakalpojumu ražošanas izmaksas un tādējādi arī to cenas).

Tiešā veidā radīto ietekmi Latvijas patērētāji izjūt diezgan ātri (piemēram, 85% no naftas cenas palielinājuma/samazinājuma benzīna un dīzeļdegvielas cenās atspoguļojas apmēram divu mēnešu laikā). Taču preču un pakalpojumu cenu korekcija var aizņemt noteiktu laiku, kamēr uzņēmēji pārnes enerģijas cenu izmaiņas uz pārdošanas cenām.

SEB Unibanka

• Latvijas kuģniecības peļņa 2004. gadā pieaug līdz 40 miljoniem latu; apgrozījums sarūk par 6,6%.

• Rīgas kuģu būvētavas apgrozījums pērn - 19,7 miljoni latu; peļņa palielinās nedaudz.

• Grindeks 2004. gada peļņu novirza attīstībai. Grindeks akcionāri pirmpirkuma tiesības uz jaunās emisijas akcijām varēs izmantot līdz jūnija vidum. Grindeks divu gadu laikā plāno uzbūvēt jaunu tablešu un kapsulu ražotni.

• Ventspils naftas holdinga peļņa pērn 19,2 miljoni latu.

Aizvadītās nedēļas laikā Rīgas Fondu Biržas apgrozījums bija LVL 2.25 miljoni, kas ir 2.8 reizes vairāk nekā nedēļu iepriekš. Akciju tirgus apgrozījums pieauga nepilnas 3 reizes līdz LVL 2.2 miljoniem. Starp emitentiem visaktīvākā tirdzniecība notika ar SAF Tehnikas, Latvijas Kuģniecības un Grindeks akcijām, kas kopā veidoja 83% no biržas akciju tirgus apgrozījuma.