Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Šoruden par darbības uzsākšanu Latvijā paziņoja kārtējais Lietuvas fintech uzņēmums – Arcapay. Atšķirībā no daudziem citiem nozares uzņēmumiem Arcapay orientējas nevis uz privātpersonām, bet biznesa klientiem, īpaši uz maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar importu un eksportu.

Uz sarunu par uzņēmuma plāniem Latvijā un fintech nozares attīstību Baltijā uz sarunu aicinājām Arcapay vadītāju Marusu Bausis (Marius Bausys).

Fintech ir visai plašs jēdziens. Kāda ir jūsu biznesa niša – ar ko tieši nodarbojaties?

Arcapay specializējas ārvalstu valūtu pārrobežu maksājumu pakalpojumu sniegšanā biznesa klientiem. Esam elastīgi un maksājumu risinājumus nepārtraukti pilnveidojam, atbilstoši starptautiskā biznesa aktualitātēm un klientu vajadzībām. Esam izveidojuši tiešsaistes platformu ar plašu valūtu portfeli un dažādām konvertācijas iespējām, nodrošinot ātrus bezmaksas pārrobežu maksājumus. Platformu izveidojām atsaucoties mazo un vidējo uzņēmumu interesei pēc elastīgiem valūtu konvertēšanas brokeru risinājumiem.

Banka Citadele klientiem ieviesusi iespēju valūtas maiņu veikt bankas mobilajā lietotnē. Šobrīd valūtas maiņas funkcionalitāte ir pieejama iOS platformā, tomēr drīz tā būs pieejama arī Android mobilo tālruņu lietotājiem, informē bankā.

“Ja iepriekš valūtas darījumu veikšana bija laikietilpīga un neērta – bija nepieciešams zvanīt uz banku un tad darījumu apstiprināt internetbankā, pirms gada, lai atvieglotu šo procesu, klientiem tika piedāvāta iespēja valūtas maiņu veikt internetbankā. Savukārt tagad ir vēl ātrāks risinājums – valūtas maiņa mobilajā lietotnē,” skaidro Mārtiņš Bērziņš, Citadeles digitālās pieredzes attīstības daļas vadītājs un vietnieks bankas biznesa attīstības jautājumos.

Bankai šī inovācija ļauj apkalpot neierobežotu klientu skaitu, nepalielinot darījumu slēgšanas izmaksas, vienlaicīgi pielāgojot valūtas kursu individuālam klientam un darījuma summai.

“Šādas funkcionalitātes ieviešana bija zināms tehnoloģisks izaicinājums, jo valūtas tirgos cenu izmaiņas notiek nepārtraukti un valūtas kursu aktualizēšanai un darījumu slēgšanai ir jānotiek reālajā laikā, ievērojot papildu prasības attiecībā uz darījumu apstrādes un izpildes ātrumu. Šobrīd automatizētā procesa ietvaros valūtas maiņas darījumi notiek tūlītēji, un klientiem iegādātā valūta ir pieejama uzreiz,” piebilst M.Bērziņš.

Pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs izteiktajiem viedokļiem un priekšlikumiem, ir izstrādāts darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējums un 15 potenciālie darbaspēka darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Ministrijā norāda, ka izvērtējumā ir iekļauti 15 darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, kas parāda pieejamās alternatīvas definēto mērķu sasniegšanai, kā arī to potenciālās ietekmes un izmaksas to ieviešanai.

Pirmais scenārijs paredz fiksēta neapliekamā minimuma ieviešanu no pirmā gada un progresīvāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju piemērošanu. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 4,2% jeb mīnus 114,3 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 9,4% jeb mīnus 255,3 miljoni eiro.

Pirmajā scenārijā neapliekamais minimums pirmajā gadā tiek piedāvāts 620 eiro, otrajā gadā - 670 eiro un trešajā - 720 eiro, kā arī pirmajā gadā ienākumiem līdz 9240 eiro gadā paredzēts noteikt IIN 19% apmērā, ienākumiem no 9240 līdz 20 000 eiro - 26%, ienākumiem no 20 000 līdz 78 100 eiro - 29%, bet ienākumiem virs 78 100 eiro - 37,1%. Nākamajos gados plānots paaugstināt gada ienākumu summas attiecīgajām likmēm.

Šprotu ražotājiem Krievijas un Ukrainas krīzes dēļ vasaras mēnešos būs piespiedu dīkstāve, jau šobrīd darba apjoms ir samazinājies, turklāt netiek izslēgta darbinieku atlaišana.

Daļa uzņēmumu vēl šobrīd lemj, kā rīkoties, lai darbinieki neciestu. Zināms, ka jau šobrīd eksporta problēmu dēļ daļa uzņēmumu strādā nepilnu darba laiku, ražojot produkciju uzkrājumiem.

Plāno samazināt

SIA Gamma – A izpilddirektors Ivars Pūciņš stāsta, ka šobrīd uzņēmumu būtiski ietekmē vairāki faktori – valūtas nestabilitāte NVS valstīs, Ukrainas notikumi un neziņa par turpmāko saistībā ar iespējamām sankcijām. «NVS valstīs un Krievijā vērojama valūtas kursa nestabilitāte. Ukraina šobrīd nav pirktspējīga un strādātspējīga. Visi šobrīd nogaida un ir neziņā par turpmāko. Arī politiķu rīcība nevieš nekādu skaidrību, jo visi tikai domā par divām vēlēšanām, kas tuvojas, nevis par uzņēmējiem,» klāsta I. Pūciņš. Tas viss atstāj ietekmi uz uzņēmumu, kas vasarā plāno pārtraukt darbu uz diviem trim mēnešiem. Šobrīd ir skaidrība, ka jūnijā darbinieki tiks laisti apmaksātā atvaļinājumā, izņemot 7–10% strādājošo, ko nodarbinās remontdarbos, bet jūlijā tiem nāksies pieteikties bezdarbniekos. Kā būs augustā, vēl nav zināms, jo nav iespējas paredzēt notikumu attīstību tirgū.

Pasākumi, kas tika veikti, gatavojoties eiro ieviešanai, kā cenu monitorings, «Godīgs eiro ieviesējs» un paralēlā cenu atspoguļošana, ir sevi attaisnojuši, un janvārī novērotais inflācijas kāpums nav pārsniedzis Finanšu ministrijas (FM) prognozes.

«Valūtas maiņa mūsu valstī notika laikā, kad pasaulē energoresursu un pārtikas cenas samazinājās. Tas veicina cenu stabilitāti gan aizvadītajos, gan nākamajos mēnešos, tāpēc var apliecināt, ka Latvijas pāreja uz vienoto Eiropas Savienības valūtu notika stratēģiski pareizajā laikā, neatstājot būtisku ietekmi uz inflāciju,» saka finanšu ministrs Andris Vilks.

Tajā pat laikā FM gan nenoliedz, ka neliela ietekme ir vērojama arī saistībā ar pāreju uz eiro valūtu.

Pēc FM aprēķiniem tīrā ietekme no eiro ieviešanas būs aptuveni 0,2 – 0,3 procentpunkti 2014. gada laikā. Arī šī ietekme lielākoties skars pakalpojumu cenas, jo tieši pakalpojumu cenām ir svarīgi būt reprezentatīvām un ērtām, un, protams, ir grūti noliegt, ka pakalpojuma sniedzējam ir vēlme apaļot cenas uz augšu. Preču cenas savukārt ir daudz vājāk pakļāvušās cenu noapaļošanai, jo ikdienas lietošanas preču tirgū konkurence tomēr ir samērā spēcīga un šādu nepamatotu cenu celšanu var atļauties tikai retais tirgotājs.

Ir dažādi uzkrāšanas veidi. Viens no tādiem ir ieguldīt līdzekļus uzņēmumu akcijās. Izplatītākais ieguldījuma veids uzņēmumu akcijās ir, pērkot un pārdodot publiski kotētu uzņēmumu akcijas biržā. Latvijā šo ieguldījuma veidu piedāvā Nasdaq Riga.

Šis apskats ir veidots, lai aplūkotu Nasdaq Riga (turpmāk tekstā Rīgas birža) piedāvāto Latvijas publiski kotēto uzņēmumu akciju cenu izmaiņas un veiktu analīzi par cenu svārstībām un iespējamām izmaiņām nākotnē.

Rīgas birža nav atrauta no kopējās pasaules ekonomikas, tādēļ pievienoju S&P 500 indeksu. S&P 500 indekss ietver kompānijas ar lielāko kapacitāti, ko tirgo Amerikas vērtspapīru tirgū. Atļaušos turpmāk tekstā šo indeksu asociēt ar pasaules kopējo akciju cenu indeksu par 2018. gadu un pēdējiem 11 gadiem.

(Avots: tradingview.com)

Ja aplūkojam indeksus 11 gadu garumā, tie ir iepriecinoši. Rīgas biržas izaugsme ir 56%, S&P 500 izaugsme - 76%. Pa vidu šim periodam, ar zemāko punktu 2009. gada martā, bija 2008.-2009. gada pasaules ekonomiskā krīze. Kopš 2009. gada marta zemākā punkta, kopējais indekss pasaulē līdz šā gada vidum, kad tika sasniegts maksimums, izauga par 437%, Latvijā 443%. Izaugsme iespaidīga.

Starptautisko sankciju dēļ Krievijā ir ierobežots finanšu tirgus, un sociālajos tīklos parādījies valūtas melnais tirgus, kurā maiņas kurss sasniedzis 200 rubļus par vienu ASV dolāru.

Tīmekļa medijs "Meduza" vēstīja, ka vietnē "Telegram" ir desmitiem kanālu par tēmu "valūtas maiņa", "nopirkt dolārus", kuros pieejami piedāvājumi valūtas maiņas darījumiem. Lielākā daļa šo kanālu izveidota vai aktivizēta marta pirmajās divās nedēļās.

Viens veids šādām grupām ir sadalījums pēc pilsētām, kad noteiktā apkaimē dzīvojošie vienojas par valūtas pirkšanas un pārdošanas darījumu un sarunā tikšanos. Dolāra un eiro kurss tādos darījumos būtiski pārsniedz oficiālo kursu un sasniedz pat 200 rubļus.

Krievijas varasiestādes brīdina, ka tādi darījumi var tikt uzskatīti par nelikumīgām bankas operācijām, par ko draud līdz septiņiem gadiem ilgs cietumsods.

Apritējuši pieci gadi, kopš Latvija ir pievienojusies eirozonai, un ir vērts atskatīties, kas kopš tā laika eirozonā mainījies finanšu stabilitātes jomā.

Jāteic, ka tieši pēdējos piecos gados eiro zonas un līdz ar to arī Latvijas finanšu sektora stabilitātes nodrošināšanas jomā notikušas iespaidīgas, fundamentālas pārmaiņas.

Šīs pārmaiņas eiro zonā galvenokārt saistāmas ar Banku savienības izveidi. Banku savienība nozīmē, ka tās dalībvalstīs tiek īstenota:

Vienotā banku uzraudzība, atveseļošana un noregulējums balstās uz vienotu regulējošo prasību kopumu[2] (Single rule book), kurā ietverti:

Ekonomikas sabrukums rada reģionālo migrācijas krīzi; režīma maiņa tomēr nebūtu panaceja

Venecuēlas nacionālās valūtas bolivāra hiperinflācija ir ne vien ekonomikas sabrukuma simptoms, bet arī sociālistiskas aizbildniecības un autokrātisma mantojums. Centieni maskēt nemākulīgu, jo ekonomiski neargumentētu, valsts pārvaldi aiz piedrukātas naudas kalniem ir šīs Latīņamerikas valsts iesīkstējusi tradīcija. Investīciju analītikas portāls investing.com lēš, ka Venecuēlā kopš 60. gadu sākuma naudas masa ir pieaugusi gigantiskā apmērā – vairāk nekā par 46 miljardiem procentu.

Pēc Venecuēlas politiskās opozīcijas aplēsēm, jūlijā inflācija sasniedza rekordu Latīņamerikas vēsturē – 83 tūkstošus procentu pret pērnā gada jūliju, raksta Financial Times. Visa gada griezumā inflācija noteikti būs vairākos simtos tūkstošu procentu liela, un Starptautiskais Valūtas fonds to prognozē pat miljonu procentu apmērā.

Digitalizācijas attīstība pasaulē notiek strauji, un iegūs tie, kuri tai spēs pielāgoties. Paredzams, ka nākotnē pieaugs to darījumu skaits, kuros izmantotas kriptovalūtas.

Loģiska attīstība

Šobrīd finanšu tirgi nonākuši pagrieziena punktā, kad tradicionālie maksāšanas veidi transformējas, notiek arvien lielāka digitalizācija, un uzvarētāji būs tie, kas ies pa priekšu vai vismaz vienā solī kopā ar tirgū. Pārmaiņas ir likumsakarīgas, jo maksāšanas līdzekļu evolūcija notikusi vienmēr, pat sensenos laikos – sākotnēji pastāvēja naturālā saimniecība, kad notika preču apmaiņa, pēc tam ērtākiem norēķiniem un vērtību uzskaitei tika ieviestas monētas un banknotes, taču pēdējo gadu desmitu laikā arī tās nomainījušas maksājumu kartes. Tomēr attīstība neapstājas, aizvien biežāk tiek izmantoti bezkontakta maksājumi, elektroniskā nauda, sākas kriptovalūtu ēra, ar e-komercijas platformu palīdzību veidojot jaunu digitālo ekonomiku. Šī tendence ir loģiska, jo cilvēki visos gadsimtos ir meklējuši veidus, kā norēķināties ātrāk un ērtāk. Šo virzienu uzsver arī pasaules amatpersonas, norādot, ka digitalizācija neizbēgami mūsu dzīvē ieņems aizvien lielāku lomu. Par šo tēmu izteikusies arī nesen ieceltā Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidente Kristīne Lagarda, uzsverot, ka vairākās pasaules valstīs strauji attīstās platformas, kas piedāvā elektronisko naudu, un attīstība nebūtu iespējama, ja nepastāvētu aizvien augošais patērētāju un tautsaimniecības pieprasījums pēc šiem maksājumu risinājumiem, un tam ir jāseko. Nereti kā digitālās naudas un kriptovalūtu risks tiek minēta drošība, taču, laikam ejot, tās radītāji un attīstītāji kriptovalūtas padara daudz drošākas, piedāvājot gan stabilāku vērtību, gan arī ātrākus un lētākus norēķinus. Arī vairāku valstu centrālās bankas izteikušās par savu digitālo naudu veidošanu, tādējādi sekojot līdzi notiekošajam finanšu tirgos, jo zina - ja par to nedomās, tad paliks zaudētājos.

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, paredzot veikt virkni pasākumu siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām.

Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā veikti, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summa būs ap 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas nosaka sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Kārtējais stratēģiskais Latvijas solis ir sperts – visas atbildīgās Eiropas institūcijas ir akceptējušas mūsu valsts uzņemšanu eirozonā no nākamā gada 1. janvāra.

Droši vien var teikt, ka šis solis ir viens no vispretrunīgāk vērtētajiem, turklāt tam joprojām nav sabiedrības vairākuma atbalsta. Jāatzīst, ka eiro ieviešana Latvijā ir loģisks un pat neizbēgams solis, lai gan, protams, katram no mums lats ir saistīts ar zināmām sentimentālām izjūtām.

Igaunijā eiro jau ir ieviests un prognozē, ka 2015. un 2016. gadā tas tiks ieviests attiecīgi Lietuvā un Polijā. Tātad, ja Latvija attiecīgo soli nespertu, mēs vienā brīdī nonāktu finanšu anklāva situācijā, un tas neizbēgami sadārdzinātu darbu visiem tiem Latvijā strādājošajiem uzņēmumiem, kuri saistīti ar importu vai eksportu. Tādējādi eiro ieviešana Latvijā ir apsveicams solis. Protams, var teikt, ka, piemēram, Zviedrija vai Lielbritānija joprojām nav atteikušās no savas nacionālās valūtas un arī netaisās to darīt. Tomēr jāņem vērā, ka abos minētajos gadījumos runa ir par valstīm ar ļoti spēcīgām centrālajām bankām, kas spēj veiksmīgi manipulēt ar savas valūtas kursu, to nosakot atbilstoši konkrētā brīža ekonomiskajai situācijai, tādējādi to uzlabojot. Latvijas Banka neko tādu nekad nav darījusi un mums nav nekādu garantiju, ka gadījumā, ja mūsu valstī šādas manipulācijas ar valūtas kursu tomēr tiktu mēģināts īstenot, tas beigtos labi. Un tas ir vēl viens arguments par labu iestājai eirozonā. Tajā pašā laikā jāsaprot, ka valūtas maiņa nekādā gadījumā nedrīkst būt valsts mērķis – tas ir līdzeklis! Šajā kontekstā droši vien jāmin ne viena vien jaunieša izjūtas, gaidot savu 18. dzimšanas dienu. Nereti šādā brīdī cilvēkiem šķiet – kad man būs 18, tad gan... Kā zināms, brīdī, kad tiešām tiek sagaidīts 18 gadu vecums, nekas jau nenotiek. Jā, cilvēks ir sasniedzis pilngadību, taču viss ir atkarīgs tikai un vienīgi no tā, kā viņš pats veido savu tālāko dzīvi. Situācija ar eiro ieviešanu Latvijā ir tieši tāda pati – tā nebūt nav garantija labākai, skaistākai un saulainākai dzīvei. Tas ir visnotaļ labs līdzeklis, instruments, kā sasniegt valstiski svarīgus mērķus. Šeit runa ir par investīciju piesaisti, ražošanas attīstību, konkurētspējas palielināšanu un tamlīdzīgiem faktoriem. Pats fakts vien, ka eiro būs ieviests, to vēl nebūt nenodrošinās, bet tā ir iespēja, ar kuras palīdzību to sasniegt, strādājot un gudri pieņemot lēmumus.

47% uzņēmēju, kuru darbība ir saistīta ar skaidras naudas apgrozību, riskē eiro saņemšanu atlikt uz pēdējo brīdi, jo vēl nav pieteikušies eiro priekšpiegādei, liecina bankas Citadele un tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktā uzņēmēju aptauja.

Aptaujas dati liecina, ka kopumā Latvijā 53% uzņēmumu, kuru darbība ir saistīta ar skaidras naudas apgrozību, ir pieteikušies vai plāno pieteikties eiro priekšpiegādei. Eiro priekšpiegāde nozīmē, ka banka laikā no 10. līdz 31. decembrim piegādās uzņēmējam nepieciešamo eiro daudzumu uz uzņēmuma norādītājām adresēm. Saņemt eiro šā gada decembrī uzņēmumiem ir nepieciešams, lai no 1. janvāra būtu eiro, ko izdot klientiem pirkumu atlikumos.

Uzņēmēju aptauja liecina, ka 10% no uzņēmumiem, kuru darbība ir saistīta ar skaidras naudas apgrozību, plāno pieteikties eiro priekšpiegādei novembrī vai decembrī, kad priekšpiegādes pieteikšanās termiņi jau būs beigušies.

Pagājušajā gadā par aptuveni 30% samazinājās SIA Tavex neto apgrozījums, sasniedzot 12,058 miljonus eiro, liecina Lursoft dati.

Neskatoties uz apgrozījuma kritumu, uzņēmuma peļņa pieauga vairāk nekā divas reizes, sasniedzot 440,245 tūkstošus eiro. 2014. gadā Tavex rentabilitātes rādītājs sasniedza 13,36.

SIA Tavex pamatdarbība ir valūtas maiņa un investīciju zelta pirkšana un pārdošana, kā arī zelta izstrādājumu iepirkšana Latvijā. Pagājušajā gadā Tavex galvenais mērķis valūtas maiņas nozarē bija adaptēties jaunajiem tirgus apstākļiem saistībā ar valūtas maiņu Latvijā, noturēt vai palielināt tirgus daļu, kā arī paplašināt valūtu piedāvājumu klientiem.

2014. gadā Tavex filiālēs skaidrā naudā veikto valūtas maiņas darījumu kopējais apjoms bija vairāk nekā 135 miljoni eiro. Jānorāda, ka pērn uzņēmums ne tikai saglabāja līdera pozīciju, bet arī palielināja tirgus daļu no 20% līdz 28,3%.

Patlaban uz Latviju jau nogādāts tik daudz eiro monētu un banknošu, lai nodrošinātu eiro priekšpiegādēm nepieciešamo apjomu, norāda Latvijas Bankas Kases un naudas apgrozības pārvaldes vadītājs Jānis Blūms.

Latvijas Banka eiro banknošu un monētu piegādi komercbankām sāks 1.novembrī, un līdz šim datumam kredītiestādēm jāinformē centrālā banka par priekšpiegādēm nepieciešamo eiro apjomu. Tomēr Latvijas Banka jau pavasarī iztaujājusi komercbankas par prognozēm, cik daudz eiro tām būtu nepieciešams. Blūms lēsa, ka patlaban Latvijā nogādāts jau pietiekami daudz eiro monētu un banknošu, lai nodrošinātu priekšpiegādēm nepieciešamo Eiropas vienotās valūtas apjomu. Eiro valūtas piegāde uz Latviju regulāri turpinās.

No septembra norit arī latu iznīcināšana, apstiprināja centrālās bankas pārstāvis.

No šodienas paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

Savukārt par alkoholiskajiem dzērieniem par vien litru stiprā alkoholiskā dzēriena (degvīns, brendijs u.tml. ar spirta saturu 40%) cena varētu pieaugt par 0,67 eiro, sidra ar alkohola saturu līdz 6% cena varētu pieaugt par 0,07 eiro, vīna vai raudzētā dzēriena virs 6% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro un starpproduktu (vermuti) līdz 15% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro.

Šogad pakāpeniski paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem, kā arī atsevišķiem naftas produktiem, kurus izmanto speciālajās ekonomiskajās zonās (SEZ) un brīvostās.

To paredz grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli", kas iekļauti 2024.gada budžeta likumprojektu pakotnē.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 2024.gada 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

Saeima ceturtdien pēc aptuveni diennakti garas sēdes, debatēs pavadot arī visu nakti, galīgajā lasījumā pieņēma šā gada valsts budžetu un budžeta ietvaru nākamajiem trim gadiem.

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, bet pret bija 39 parlamentārieši.

Budžeta skatīšanas gaitā parlaments noraidīja visus opozīcijas priekšlikumus, bet atbalstīja vairākus valdības un ministriju priekšlikumus par izmaiņām kopā ap 10 miljonu eiro apmērā. Tāpat nolemts ap 135 000 eiro piešķirt Centrālās vēlēšanu komisijas darbinieku atalgojuma palielināšanai.

Darbs pie budžeta likumu pakotnes galīgajā lasījumā un ar to saistīto jautājumu skatīšanas sākās 8.martā plkst.9 no rīta. Debatēm iestiepjoties naktī, tika saīsināts izteikšanās ilgums un daudz repliku veltīts darba kvalitātes trūkumam šādos apstākļos, taču budžeta skatīšana tika turpināta. Iepriekšējos gados līdzīga prakse - budžeta skatīšana visu nakti - ir saņēmusi nopēlumus kā neauglīga, ir mēģināts no tās atteikties un budžetu skatīt vairākas dienas pēc kārtas, taču šoreiz deputāti atgriezās pie "nakts sēdes tradīcijas".

Pirmajā pusgadā pēc eiro ieviešanas tautsaimniecība ietaupījusi vismaz 106 miljonus eiro, sarēķinājušas valsts iestādes.

Ietaupījums radies, jo daudzkārt samazinājušās maksājumu komisijas SEPA jeb vienotajā eiro maksājumu telpā eiro pārskaitījumiem - tās samazinājušās vidēji no 7,11 eiro līdz 0,36 eiro. Gada laikā tas veidos ietaupījumu vismaz 100 miljonu eiro apmērā. Izzudušas latu uz eiro konvertācijas izmaksas, ietaupot ap 70 miljoniem eiro gadā.

Tāpat uzlabojušies Latvijas kredītreitingi, kas pozitīvi ietekmē procentu likmi, par kādu valdība un uzņēmumi var piesaistīt finansējumu. Tādējādi samazinās valsts parāda apkalpošanas izmaksas. Valsts parāda apkalpošanas vidēja termiņa likmju samazinājums par 1,2-1,6% ļauj gadā ietaupīt vidēji 36-48 miljonus eiro.

Pagājis jau mēnesis kopš Latvija kļuvusi par 18 eiro zonas dalībvalsti un ieviesusi vienu no nozīmīgākajām valūtām globālajos finanšu tirgos - eiro. Kādi secinājumi?

Kopumā šim notikumam vajadzētu atstāt ilgstošu pozitīvu ietekmi uz valsts ekonomisko stabilitāti un attīstību. Raugoties ilgtermiņā, šis fakts padara Latviju par uzticamāku starptautiskā biznesa partneri gan eiro zonā, gan ārpus tās. Mēs sagaidām, ka tā rezultātā palielināsies Latvijas eksporta apjomi. Jo tādējādi Latvija var paplašināt starptautisko tirdzniecību, kas, savukārt, palielinās pārrobežu naudas plūsmas – it īpaši uzņēmējdarbības segmentā. Tāpēc, manuprāt, šīs ir labas ziņas Latvijas ekonomikai ilgtermiņa perspektīvā.

Arī starptautiskajam maksājumu tirgum tās ir pozitīvas tendences. Palielinoties starptautisko naudas pārskaitījumu plūsmai, paveras jaunas iespējas šajā industrijā. Tiesa, galvenās izmaiņas būs novērojamas jomās, kur tirdzniecībai nepieciešama valūtas maiņa.

Saeima 17.februārī konceptuāli atbalstīja valdības virzīto likumprojektu "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam", kurā 2023.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 14,673 miljardu eiro apmērā.

Kā priekšlikumu iesniegšanas pēdējā diena noteikta pirmdiena, 20.februāris.

Tāpat deputāti konceptuāli atbalstīja grozījumus vairākos saistītajos likumos - Pasta likumā, likumā "Par piesārņojumu", Izglītības likumā, likumā "Par valsts pensijām", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā, Valsts sociālo pabalstu likumā, Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, Valsts kultūrkapitāla fonda likumā, Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā, likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām", likumā "Par sociālo drošību" un Ceļu satiksmes likumā.

Ceturtdien iedzīvotāju aktivitāte saistībā ar latu nomaiņu uz eiro pieaugusi, norāda banku pārstāvji.

Ceturtdien SEB bankas bankomātos līdz plkst.14 kopā izmaksāti 1,8 miljoni eiro (1. janvārī pa visu diennakti eiro izmaksāts 1,1 miljons eiro), bet iemaksāti - 673 tūkstoši latu (1. janvārī pa visu diennakti - 363 tūkstoši latu), un bankomātus kopā izmantojuši 26,4 tūkstoši klientu, informē SEB bankas valdes locekle Ieva Tetere.

Viņa norāda, ka jau šobrīd var novērot, ka šī būs viena no aktīvākajām bankomātu izmantošanas dienām pēdējo nedēļu laikā. Redzams, ka cilvēki vēlas iepazīties ar jauno valūtu, par ko liecina bankas dati - vakardienas laikā 17% apmeklētāju bija izvēlējušies izņemt 5 eiro un 21% - 10 eiro. Tāpat banka saņem daudz jautājumus, piemēram, filiālē klients lūdza Vācijas eiro un eiro centu monētas samainīt pret latu monētām, jo tas palielina viņa drošības sajūtu. Tāpēc banka atgādina klientiem, ka Latvijā visu eirozonas valstu eiro banknošu un monētu nomināli ir vienlīdz oficiāli maksāšanas līdzekļi.

Banku ienākumi no ārvalstu valūtas tirdzniecības veido 8,6% no banku pamatdarbības ienākumiem, norāda Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK).

Tādējādi, kā informē FKTK, tas nav galvenais banku ienākumu avots un konvertāciju izmaksām nevajadzētu būt lielai ietekmei uz kredītiestāžu pelnītspēju.

Banku, kuras orientējas uz vietējo tirgu, ienākumi no eiro konvertācijas ir vēl mazāki, bet bankām, kas orientējas uz ārvalstu klientiem, īpatsvars ienākumos no valūtas konvertācijas ir lielāks, taču to veido citu valūtu pāri - dolāru, rubļu maiņa uz eiro, bet ne maiņa uz latiem, norāda FKTK, tādēļ eiro konvertācijas izmaksu ietekme uz Latvijas kredītiestāžu peļņu visdrīzāk nebūs būtiska