Viens no lielākajiem neatkarīgajiem riepu vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības uzņēmumiem SIA Latakko kļūs par Skandināvijas Nordic Tyre Group daļu.

To liecina uzņēmuma sniegtā informācija. Lai šis darījums būtu pabeigts, tam nepieciešama tirgus uzraugu piekrišana. Darījumu konsultēja Auctus Capital (M&A konsultācijas) un drill (juridiskās konsultācijas).

Darījuma summa netiek atklāta.

«Pēc uzņēmumu grupas veiksmīga snieguma Skandināvijas tirgū esam priecīgi turpināt sasniegt savus mērķus arī Baltijā. Mēs esam apņēmušies vēl vairāk nostiprināt savas pozīcijas Ziemeļvalstīs un Baltijā un esam gatavi atbilstoši ieguldīt savus resursus,» tā darījumu komentē Nordic Tyre Group vadītājs saka Mats-Ove Erikssons.

Plašāks klāsts

«Kļūstot par Nordic Tyre Group daļu, tiks papildināts Latakko klientiem piedāvātais produktu klāsts un uzlabota klientu apkalpošana, izmantojot labāko praksi starp Grupas uzņēmumiem. Sadarbība tāpat nodrošinās plašāku un spēcīgāku izplatīšanas tīklu grupas piegādātājiem. Kā līdzīpašnieks jaunajā grupā, veicināšu veiksmīgu parēju jaunajam vairākuma īpašniekam,» skaidro SIA Latakko īpašnieks un direktors Jevgēnijs Kopilkovs.

Automobiļu apkopes un servisa paklpojumu sniedzējs kā arī automašīnu rezerves daļu tirgotājs SIA Latakko un SIA Latakko serviscentru tīkls cer piesaistīt klientus no Igauijas un Lietuvas, piedāvājot garāku apmaksas termiņu, Db.lv stāstīja uzņēmuma SIA Latakko finanšu direktors Oļegs Mjasņikovs.

Automobiļu rezerves daļu mazumtirgotājs SIA Latakko serviscentru tīkls reģistrējis jaunu komercķīlu vairāk nekā 5,879 miljonu latu apmērā, savukārt saistītais uzņēmums, kas nodarbojas ar automobiļu rezerves daļu un piederumu vairumtirdzniecību un automašīnu apkopi un remontu – SIA Latakko, reģistrējis vairāk nekā 6,123 miljonu latu vērtu ķīlu, liecina informācija Uzņēmumu reģistru apklpojošā uzņēmuma Lursoft datu bāzē. Komrecķīlas reģistrētas a/s Swedbank, un tās nepieciešamas, lai palielinātu apgrozāmos līdzekļus.

Tiek plānota Latakko noliktavu paplašināšana un jaunu iekārtu iegāde šīm nolktavām. Uzņēmums plāno arī piesaistīt klientus Igaunijā un Lietuvā, piedāvājot tiem ilgāku laika posmu automašīnu rezerves daļu un piederumu iegādes apmaksai, Db.lv norādīja SIA Latakko finanšu direktors.

Riepu, disku, akumullatoru un eļļu mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības holdings Latakko šogad kaļ plānus palielināt apgrozījumu līdz 57 milj. eiro, tostarp arī verot vaļā veikalus Lietuvā. Šādu plānu īstenošana prasīs aptuveni 40 jaunu darba vietu radīšanu un vairāk nekā miljonu eiro investīcijas, norādīja Latakko dibinātājs un īpašnieks Jevgēnijs Kopilkovs.

Attīstības plāni paredz, ka šogad Latakko plāno atvērt pirmos astoņus starptautiskā tīkla Pirelli Key Point riepu centrus Lietuvā.

Holdinga Latakko, ko veido seši uzņēmumi Baltijas valstīs, apgrozījums pērn pieauga par 64% līdz 46 milj. eiro pēc neauditētiem finanšu rezultātiem. Pērn apgrozījuma pieauguma «lokomotīves» bija riepas vieglajām un kravas automašīnām, kā arī lauksaimniecības tehnikai. 2011. gadā Latakko turpināja attīstīt Pirelli Key Point riepu centru starptautisko tīklu, ieejot Igaunijas tirgū.

Ņemot vērā pērnā gada rezultātus, uzņēmums cer iekļūt 120 lielāko Latvijas kompāniju skaitā, vērtējot pēc apgrozījuma, savukārt pēc 2012. gada rezultātiem Latakko cer nostiprināties Latvijas lielāko kompāniju pirmajā simtniekā, uzņēmuma plānus ieskicēja Latakko izpildirektors Mārtiņš Stelps.

Ar Pirelli oficiālā pārstāvja Latvijā Latakko gādību Latviju sasniedzis jau trīsdesmit astotais Pirelli kalendārs, kas 9. februārī tiks prezentēts Domenikss Auto tirdzniecības centrā.

Šā gada Pirelli kalendāru pavada īpaša intriga – to veidojis pasaulslavenais dizainers Karls Lāgerfelds. Kā ierasts, kalendāra pamata tēma ir sievietes ķermeņa skaistums, kas šoreiz ved ceļojumā uz Grieķijas un Romas varoņu un dievību pasauli.

«Mēs ar lielu nepacietību gaidījām šī fotomākslas šedevra radīšanu. Esmu pārliecināts, ka 36 kontrastainais melnbaltās fotogrāfijas, vienaldzīgu neatstās nevienu,» stāsta uzņēmuma Latakko direktors Jevgēnijs Kopilkovs. Viņš norāda, ka «prezentācijas vietas izvēle – Domenikss Auto tirdzniecības centrs - nav nejaušība. Mercedes-Benz ir viens no vecākajiem autoražotājiem ar bagātu vēsturi un joprojām ir uzskatāms par stila un modes noteicēju auto nozarē visā pasaulē. Šāda ideoloģija perfekti sakrīt ar Pirelli ideoloģiju».

Riepu, smērvielu, akumulatoru un autopiederumu importētājs un vairumtirgotājs SIA Latakko neto apgrozījums pagājušajā gadā sasniedzis 36,13 miljonus latu, kas ir par 20,87% vairāk nekā 2011.gadā, liecina Lursoft dati.

Tiesa gan, neskatoties uz apgrozījuma kāpumu, uzņēmuma peļņa samazinājusies no 1,542 miljoniem latu 2011.gadā līdz 945,6 tūkstošiem latu pērn.

Kā skaidro uzņēmuma vadība, Latakko pērn galveno uzmanību veltījis pasaulē zināmo ražotāju (Pirelli, Yokohama, Champion) produkcijas izplatīšanai un atpazīstamības celšanai, kā arī uzņēmuma efektivitātes palielināšanai.

SIA Latakko vadība skaidro, ka uzņēmums plāno rast iespēju realizēt preces ārpus Latvijas, pielāgojoties ārvalstu tirgus prasībām, kā arī pilnveidot pašreizējo produkcijas sortimentu un kvalitāti.

SIA Latakko dibināts 1994.gadā un šo gadu laikā uzņēmumam reorganizācijas ceļā pievienoti divi uzņēmumi – SIA V Makss un SIA Jukona. Uzņēmuma vienīgais kapitāldaļu turētājs ir Kipras Piruzzio Enterprises Limited.

Latvijas Riepu apsaimniekošanas asociācijas (LRAA) biedru skaitam pievienojies auto nozares uzņēmums «Latakko». Uzraudzības padomē SIA «Latakko» pārstāvēs tās dibinātājs un īpašnieks Jevgēnijs Kopilkovs.

Šobrīd Latvijas Riepu apsaimniekošanas asociācija apvieno četrus riepu tirgotājus – «Latakko», «Laneks riepas», «Autostarts» un «Inter Cars». Tāpat asociācijas biedru sastāvā ir arī ražotāju atbildības sistēma «Latvijas Zaļais punkts», kā arī vides apsaimniekošanas uzņēmums «Eco Baltia vide», kurš pašreiz nodrošina riepu savākšanu un nākotnē plāno atvērt riepu pārstrādes rūpnīcu.

««Latakko» ir svarīgi, lai tirgus ir sakārtots un visi riepu tirgotāji riepu apsaimniekošanu nodrošinātu pēc vienlīdzīgiem noteikumiem, kā arī atbilstoši likuma prasībām. Riepas ir bīstamie atkritumi un visām riepām, kas ievestas valstī, ir jābūt dabas resursu nodokļa sistēmā – importētājam ir jāmaksā pilns nodoklis vai arī jāslēdz līgums ar ražotāja atbildības sistēmu, lai nodrošinātu riepu savākšanu un pārstrādi. Līdz ar to mums bija svarīgi pievienoties LRAA, lai kopā strādātu tirgus sakārtošanas virzienā,» saka J. Kopilkovs.

Auto nozares uzņēmums SIA Latakko un franču ražotājs Michelin ir parakstījuši vienošanos, saskaņā ar kuru, sākot ar 2014. gada 1. jūliju SIA Latakko kļūst par vienu no diviem Michelin Group produkcijas oficiālajiem izplatītājiem Latvijā un Igaunijā.

No šā gada 1. jūlija SIA Latakko nodrošinās Michelin Group produktu grupas Michelin, BF Goodrich, Kleber, Kormoran un Tigar pasažieru automašīnu, vieglo kravas automašīnu, 4x4 automašīnu riepu pārdošanu un izplatīšanu Latvijas un Igaunijas tirgos.

Olivers Dakuins (Olivier Dacquin), Michelin Group komercdirektors Centrāleiropas un Ziemeļeiropas reģionā (Baltijas valstis, Polija, Čehijas Republika, Slovākija), skaidro: «Ar mērķi nodrošināt efektīvākus un elastīgākus procesus, Michelin Group pieņēmis lēmumu mainīt savu darbības formu Igaunijā un Latvijā. Rīkojot tenderi, tika izvēlēti divi biznesa partneri, kuri turpmāk pārdos un izplatīs mūsu riepas vieglajām, vieglajām kravas automašīnām, 4x4 un kravas auto. Izvēlētie uzņēmumi ir SIA Latakko, kas nodrošinās distribūciju vieglajam auto transportam, un SIA Inter Cars Latvia, kas strādās ar vieglajiem un kravas auto. Šie uzņēmumi bāzējas Rīgā un strādā Latvijas un Igaunijas tirgos.»

Esošo riepu ražotnēm nespējot nodrošināt pieprasījumu, dažādu cenu un segmentu auto riepu deficīts, kas sākās jau pagājušajā ziemā, turpināsies arī šosezon, kā rezultātā turpinās augt arī riepu cenas, norāda auto riepu un akumulatoru vairumtirgotāja Baltijas valstīs SIA Latakko valdes priekšsēdētājs Jevgēnijs Kopilkovs.

Uzņēmējs stāstīja, ka kopš pagājušās ziemas pastāv riepu deficīts visos cenu segmentos, kā arī vieglo un kravas auto, lauku tehnikas u.c. sektoros.

«Patlaban ļoti strauji aug Indijas un Ķīnas ekonomikas un iedzīvotāju skaits. Šajās valstīs strauji palielinās vieglo automašīnu, kravas transporta un citu tehnikas vienību skaits, kurām ir nepieciešamas riepas. Tāpat pasaulē aug auto pārdošanas apjomi, kā arī nemazinās uz ceļiem esošo auto skaits. Krīzes gados vairākas vecās riepu rūpnīcas tika slēgtas un to vietā neradās jaunas. Skaidrs, ka esošās riepu rūpnīcas nevar nodrošināt pieprasījumu. Jau patlaban atsevišķas riepas tiek piegādātas ļoti vēlu, kas traucē strādāt, bet šo situāciju ietekmēt ir grūti,» norādīja Kopilkovs.

Kompānijā Latakko, kas nodarbojas ar riepu, disku, akumulatoru un eļļu importu, eksportu un vairumtirdzniecību, patlaban bez Latvijas kompānijām ietilpst arī Igaunijas un Lietuvas uzņēmumi.

Pēc neauditētiem finanšu datiem Latakko apgrozījums šā gada deviņos mēnešos ir pārsniedzis 11 milj.Ls, un tas ir par 75% vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā, un par 32% vairāk nekā 2008.gadā. Holdinga finanšu direktors Oļegs Mjasņikovs uzskata, ka pārtapšana par holdingu veicinās pārdošanas rādītāju pieaugumu.

Šogad uzņēmums veicis arī strukturālas reformas. Riepu piegāžu apjoms uz Lietuvu un Igauniju palielinājies trīs reizes, bet eksporta apjoms uz citām valstīm salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir pieaudzis divas reizes. Darbinieku skaits arī ir palielinājies no 113 līdz 154.

Pagājušajā nedēļā lielākās komercķīlas devējs bijis SIA Latakko, kurš reģistrējis komercķīlu Swedbank 9,9 miljonu latu apmērā, liecina Lursoft dati.

Kā portāls db.lv uzzināja SIA Latakko, uzņēmums saņēmis papildus finansējumu apgrozāmo līdzekļu papildināšanai ar mērķi paplašināt esošo preču klāstu un noliktavas krājumus.

Pagājušajā nedēļā SEB bankā reģistrēta 4,1 miljona latu vērta komercķīla uz SIA Latsaule vārda.

Savukārt Citadele banka ņēmusi 3,1 miljona latu lielu komercķīlu, kuras devējs bijis Rolf Zeh, bet kā parādnieks reģistrēta SIA Eko Air.

Rietumu bankā reģistrēta 1,867 miljonu latu vērta komercķīla, kuras devējs bijis Grainbow AG, savukārt SEB bankā – 1,5 miljonu latu vērta komercķīla, kuru devusi SIA R Grupa.

Līdz augusta vidum no Latvijas atkritumu apsaimniekošanas poligoniem izvestas 433,33 tonnas nolietoto riepu, liecina Latvijas Riepu apsaimniekošanas asociācijas (LRAA) biedru apkopotā informācija.

Šopavasar dibinātā LRAA kā vienu no galvenajiem uzdevumiem izvirzīja vēsturiskā riepu uzkrājuma samazināšanu. Pirmais solis bija izvietot nolietoto riepu savākšanas konteinerus 10 atkritumu poligonos visā Latvijā, kuros iedzīvotāji var nodot riepas. Līdz šī gada beigām bija plānots izvest pārstrādei 1000 tonnas šīs vēsturiski uzkrātās riepas.

«Ar šīs iniciatīvas palīdzību mēs sniedzam savu ieguldījumu ilgtspējīgas riepu apsaimniekošanas veicināšanā, un tādējādi arī nozares sakārtošanā,» skaidro LRAA vadītāja Tīna Lūse.

Saskaņā ar LRAA informāciju, no atkritumu poligoniem izvests šāds daudzums nolietoto riepu: SIA «AADSO» izvestas 36,3 tonnas, SIA «ALAAS» - 34,46 tonnas, SIA «AP Kaudzītes» – 6,22 tonnas, SIA «Getliņi EKO» – 2,88, SIA «Jelgavas komunālie pakalpojumi» – 38,94 tonnas, SIA «Piejūra» – 53,68 tonnas, SIA «Ventspils labiekārtošanas kombināts» – 60,71 tonnas, SIA «Vidusdaugavas SPAAO» – 100,08 tonnas, bet SIA «ZAAO» - 100,06 tonnas nolietoto riepu.

Ar katru nākamo sezonu strauji samazinās pircēju interese par radžotajām riepām, atzīst specializētie riepu servisa centri

Tā vietā priekšroka tiek dota Skandināvijas tipa mīkstajām vai pat Eiropas tipa ziemas riepām.

Laika apstākļi ir tie, kas nosaka pircēju izvēli, turklāt jaunākie mīkstā sastāva bezradžu riepu modeļi jau vairs daudz neatpaliek no radžoto riepu snieguma. «Jaunākie ziemas riepu salīdzinošie testi apliecina, ka bezradžu riepas zaudē tikai uz ledus, savukārt uz irdena vai sablietēta sniega, nerunājot par slapju sniegu vai slapju asfaltu, ir pat ievērojami labākas par radžotajām,» tā DB teic Autoriepu nama direktors Oskars Krampāns. Sava kolēģa teiktajam pievienojas Latakko pārdošanas kvalitātes vadītājs Gints Garuts, atklājot, ka mīkstā gumijas sastāva riepas šobrīd ir kompānijas Latakko ejošākā prece. «Tas, protams, attiecas uz to pircēju auditoriju, kas necenšas nopirkt pēc iespējas lētāku riepu modeli un likuma ietvaros ar to braukt visu gadu. Tie ir autoīpašnieki, kas rūpējas ne tikai par savu, bet apkārtējo drošību. Tie ir pircēji, kas ir rūpīgi izpētījuši produktu klāstu un zina, kāpēc viņiem ir nepieciešams tieši šāds riepu modelis, saprot, ka tas maksā vairāk. Viņi apzinās, ka šis ieguldījums ir viņu pašu drošībā,» tā viņš.

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Latvijas atkārtoti izstrādāto pieteikumu 1,82 miljardu eiro piesaistei no Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) norādīja, ka, lai arī plāns līdz iesniegšanai Eiropas Komisijā vēl tiks pilnveidots, tomēr viņš pauda gandarījumu par izstrādāto plāna projektu.

Premjers uzsvēra, ka, pateicoties no ES Atveseļošanas fonda piesaistītajiem līdzekļiem, Latvija varēs īstenot "nevis Eiropas, bet mūsu pašu nodomus, kā audzēt ekonomiku nākotnē". "Šis nav politisks, bet gan visas valsts attīstības projekts," piebilda premjers.

No Atveseļošanās plāna gaida ieguvumus sešās jomās 

Šodien, 20. aprīlī, valdība skatīs informatīvo ziņojumu par Latvijas Atveseļošanas un noturības...

Lai Latvija saņemtu ES Atveseļošanas fondā iezīmētos1,82 miljardus eiro, Latvijai ir jāizstrādā ekonomikas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāns un tas jāsaskaņo ar EK, savukārt plānu apstiprina ES Padome.

Vēlamais termiņš oficiālai Latvijas ekonomikas atveseļošanas plāna iesniegšanai EK ir šā gada 30.aprīlis. Paredzams, ka EK divu mēneša laikā izvērtēs plāna atbilstību regulas prasībām pēc plāna oficiālas iesniegšanas. Ja plāns atbildīs šīm prasībām, tad EK sagatavos padomes ieviešanas lēmumu, kas tiek iesniegts ES Padomei apstiprināšanai.

Iepriekš finanšu ministra Jāņa Reira (JV) padomnieks Ints Dālderis (JV) atzina, ka pārstrādātajā ES Atveseļošanās un noturības mehānisma plānā Latvija prasīs 1,82 miljardus eiro līdz šim plānoto 1,65 miljardu eiro vietā.

Viņš skaidroja, ka pārskatītajā plānā integrēti Eiropas Komisijas (EK) un sociālo partneru priekšlikumi - paredzēts lielāks atbalsts privātajam sektoram un stiprināti sociālās noturības elementi.

Tāpat pārstrādātajā plānā lielāka vērība pievērsta Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā (NEKP) paredzētajiem pasākumiem ar skaidrāku ietekmi uz klimata mērķu sasniegšanu, kā arī papildu uzsvars likts uz Nacionālās industriālās politikas 2021.-2027.gada prioritātēm.

Dālderis uzsvēra, ka pilnīgi visus sociālo partneru priekšlikumus plānā nebija iespējams iekļaut.

Vienlaikus Dālderis norādīja, ka, FM ieskatā, nav atbalstāmi EK mudinājumi celt jebkādus nodokļus.

Dālderis skaidroja, ka pārstrādātajā plānā par 40% - līdz 643,21 miljonam eiro palielināts tiešais atbalsts komersantiem, savukārt publiskais pasūtījums komersantiem samazināts līdz 1,154 miljardiem eiro.

Finanšu ministra padomnieks sacīja, ka pārstrādātā plāna tiešā ietekme uz Nacionālās industriālās politikas 2021.-2027.gada prioritātēm pieaugusi par 24% - līdz 1,164 miljardiem eiro. Netiešā ietekme pieaugusi par 1% - līdz 327,681 miljonam eiro.

Pārstrādātajā plāna projektā klimata sadaļā kopējais prasītais finansējums palielināts par 65,707 miljoniem eiro - līdz 676,207 miljoniem eiro.

Šajā sadaļā par 20,652 miljoniem eiro - līdz 57,282 miljoniem eiro paredzēts palielināt prasīto finansējumu daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes paaugstināšanai, bet par 40 miljoniem eiro - līdz 120,586 miljoniem eiro plānots palielināt finansējumu uzņēmējdarbības energoefektivitātei finanšu instrumenta veidā.

Vienlaikus klimata sadaļā tiks prasīts 80 miljonu eiro finansējums elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu modernizācijai atjaunojamo energoresursu integrācijai un izmaksu mazināšanai, kas līdz šim plānā nebija paredzēts.

Pārstrādātajā plānā vairs nav paredzēts 40,293 miljonu eiro finansējums biometāna ražošanas un izmantošanas sistēmai, kā arī 21,978 miljonu eiro finansējums meža ekosistēmu noturības un vērtības celšanai.

Tāpat pārstrādātajā plānā klimata sadaļā par 12,674 miljoniem eiro - līdz 20,293 miljoniem eiro samazināts prasītais finansējums plūdu risku samazināšanas pasākumiem.

Pārstrādātā plāna digitālās transformācijas sadaļā prasītais finansējums palielināts par 35,293 miljoniem eiro - līdz 365,293 miljoniem eiro.

Būtiskākais pieaugums - par 54 miljoniem eiro, sasniedzot 94,788 miljonus eiro, šajā sadaļā paredzēts digitālo prasmju attīstībai. Uzņēmumu digitalizācijai un inovācijām prasītais finansējums palielināts par 11,293 miljoniem eiro - līdz 125,143 miljoniem eiro.

Savukārt valsts pārvaldes digitālajai transformācijai prasītais finansējums pārstrādātajā plānā samazināts par 30 miljoniem eiro - līdz 128,862 miljoniem eiro.

Pārstrādātā plāna nevienlīdzības mazināšanas sadaļā prasītais finansējums palielināts par 40 miljoniem eiro - līdz 370 miljoniem eiro.

Šajā sadaļā lielākais pieaugums - par 40 miljoniem eiro, sasniedzot 111,61 miljonu eiro, paredzēts sociālo pakalpojumu attīstībai.

Pašvaldību kapacitātes stiprināšanai nevienlīdzības mazināšanas sadaļā tiks prasīti 2,5 miljoni eiro, kas iepriekš plānā nebija paredzēti, savukārt reģionālajiem industriālajiem parkiem paredzētais finansējums samazināts par 2,5 miljoniem eiro - līdz 80 miljoniem eiro.

Pārstrādātā plāna veselības sadaļā prasītais finansējums saglabāts nemainīgs - 181,5 miljoni eiro.

Savukārt ekonomikas transformācijas un produktivitātes sadaļā prasītas finansējums palielināts par 31 miljonu eiro - līdz 196 miljoniem eiro. Šie līdzekļi paredzēti inovāciju un privāto investīciju veicināšanai pētījumos un attīstībā, kur prasītais finansējums pieaudzis līdz 113,5 miljoniem eiro.

Pārstrādātā plāna likuma varas stiprināšanai prasītais finansējums palielināts par četriem miljoniem eiro - līdz 37 miljoniem eiro. Papildus prasītais finansējums paredzēts jauniem pasākumiem ēnu ekonomikas mazināšanai.

Jau vēstīts, ka no ES Atveseļošanas fonda Latvijai līdz 2026.gadam grantu veidā būs pieejams finansējums līdz diviem miljardiem eiro.

Februāra sākumā Latvija nosūtīja saskaņošanai EK pieteikumu par ES Atveseļošanas fondā pieejamo finansējuma garantēto daļu 1,65 miljardu eiro apmērā. Pēc Finanšu ministrijā sniegtās informācijas, Latvijai pastāv iespēja pieteikties ES finansējuma mainīgajai daļai, kas patlaban aplēsta aptuveni 300 miljonu eiro apmērā. Papildus tam Latvijai būs pieejami aizdevumi indikatīvi 2,5 miljardu eiro apmērā.

No EK puses par iesniegto plāna projektu izskanēja kritika, un Latvijas politiķi atzina, ka tas būs jāpārstrādā un jāpilnveido. Finanšu ministrijā iepriekš atzina, ka valdībā ar EK izdiskutētais Latvijas ekonomikas atveseļošanas plāns varētu nonākt aprīļa beigās.

Eiropas Savienības fondu 2014.–2020. gada plānošanas perioda kopējais finansējums labklājības nozarē būs 399,6 miljoni eiro, tai skaitā ESF finansējums – 351,1 miljons eiro un ERAF finansējums – 48,5 miljoni eiro, informē Labklājības ministrija.

ESF finansējumu Labklājības ministrija (LM) vērsīs uz pasākumiem personu atbalstam, savukārt ERAF finansējums veicinās sociālās infrastruktūras attīstību.

Tāpat kā līdz šim, arī turpmākajos gados LM īstenos jauniešu nodarbinātību (Jauniešu garantija), veicinot jauniešu vecumā no 15 līdz 29 gadiem iekļaušanos mūsdienu darba tirgū. Jaunieši varēs piedalīties konkurētspējas paaugstināšanas pasākumos, saņemt karjeras konsultācijas, individuālās konsultācijas un grupu nodarbības, varēs apgūt neformālās izglītības programmas un iegūt pirmo darba pieredzi jaunietim u.c.

Atbalsta sniegšana jauniešiem ir paredzēta līdz 2018. gada trešajam ceturksnim. Pasākuma īstenošanai kopējais finansējums ir 33,98 miljoni eiro, tai skaitā Eiropas Savienības budžeta speciālais piešķīrums Jauniešu nodarbinātības iniciatīvas finansēšanai – 15,52 miljoni eiro, ESF finansējums – 15,7 miljoni eiro, valsts budžeta līdzfinansējums – 1,6 miljoni eiro.

Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) un Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācija (LVCA) noteikuši nominantus apbalvojumam “Gada investors 2021” par pērnā gada Latvijas nozīmīgākajām investīcijām industrijā.

Uz apbalvojumu pretendē gan privātie investori (komerceņģeļi), gan juridiskie un institucionālie investori, gan privātā un riska kapitāla darījumu konsultanti.

“Gada investors 2021” konferences un apbalvošanas ceremonijas laiks ir pārcelts uz ceturtdienu, 31. martu, plkst. 16.00. Ņemot vērā notikumus Ukrainā, mainīta pasākuma programma, iekļaujot divas ekspertu paneļdiskusijas.

Pirmajā diskusijā informēs par ekonomikas tendencēm un attīstības scenārijiem Latvijā. Otrajā diskusijā uzņēmējdarbības un investīciju vides eksperti no Gruzijas un Izraēlas stāstīs par savu valstu pieredzi – kādas pārmaiņas notiek un kā var atbalstīt valsts ekonomiku kara laikā un pēckara periodā. Savukārt pārstāvis no Ukrainas dalīsies pieredzē galvenokārt par uzņēmējdarbības situāciju līdz karam. “Gada investors 2021” būs skatāms tiešsaistē, LatBAN un LVCA Facebook lapās un LatBAN YouTube kanālā.

Turpinot uzņēmuma darbības mērķu īstenošanu, New Hanza Capital papildinājis tās pārvaldībā esošo īpašumu portfeli ar loģistikas kompleksu Rīgā, kuru veido noliktavu ēkas Maskavas ielā 462 un Maskavas ielā 464A, liecina uzņēmuma paziņojums Nasdaq Riga.

Īpašums iegādāts izsolē par 4,6 miljoniem eiro, kā arī veikti mazāki papildu ieguldījumi saistīto būvju iegādē.Loģistikas kompleksa teritorija aizņem 12,55 hektārus un tajā atrodas trīs modernas noliktavu ēkas ar biroju telpām, kuras celtas pēdējo 10 gadu laikā.

Šo ēku kopējā iznomājamā platība sasniedz 26 000 m2 un lielākais nomnieks ir viens no vadošajiem auto nozares uzņēmumiem Baltijas valstīs Latakko, SIA. Teritorijā atrodas arī mazvērtīga apbūve, kuru plānots demontēt, atbrīvojot 7,5 hektāru lielu zemes gabalu attīstībai.

Līdz ar to, šobrīd jau ir uzsākti vēl vienas 25 000m2 lielas A klases noliktavu ēkas projektēšanas darbi.Loģistikas komplekss Rīgā ievērojami papildina New Hanza Capital iznomājamo noliktavu telpu klāstu.

Riepu tirgū saglabājas deficīts, un šī tendence atstāj nopietnu iespaidu uz ziemas riepu pieejamību. Par to ir vienisprātis visi riepu tirgotāji. Galvenie iemesli ir divi – neparedzēti ātrā ekonomikas un globālā autotirgus atgūšanās pēc 2008. gada krīzes un riepu ražošanai nepieciešamā dabiskā kaučuka deficīts.

«Neviens nespēja prognozēt, ka pieprasījums pēc riepām atgriezīsies tik ātri,» atzīst SIA Latakko tirdzniecības vadītājs Baltijas valstīs Mārtiņš Grīnbergs, «2010. gadā riepu tirgus pasaulē bija 333,6 miljoni gabalu, par 29% vairāk kā 2009. Gadā un tikai pa 0,6% mazāk nekā 2007. Gadā pirms recesijas.» Tas nozīmē, ka riepu deficīts būs novērojams arī šoziem, un ražotāji spēs atgriezties pie pirmsrecesijas ražošanas jaudām tikai 2012. Gadā.

Deficīts mainījis arī pircēju ieradumus, saka SIA Atlas Motors direktors Pēteris Priede: «Ja agrāk pirmie ziemas riepu pircēji parādījās tikai oktobrī, tad tagad par tām sāka jautāt jau septembrī un pat augustā. Iemesls ir vienkāršs -baumas par deficītu.»

Saeimas vairākums 16.novembrī konceptuāli atbalstīja likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam".

Tāpat konceptuāli atbalstīti grozījumi 19 saistītajos likumos - Sporta likumā, Enerģētikas likumā, likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", likumā "Par akcīzes nodokli", Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā, likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, Dabas resursu nodokļa likumā, Pievienotās vērtības nodokļa likumā, Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, Likumā par budžetu un finanšu vadību, likumā "Par valsts pensijām", Bērnu tiesību aizsardzības likumā, likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli", Augstskolu likumā un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā.

Saeima šodien galīgajā lasījumā sāks skatīt 2024.gada valsts budžeta projektu un to pavadošos likumus.

Ar budžetu saistītajā likumu izmaiņu paketē ir vairāki tādi, kas izraisījuši plašas debates, piemēram, grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kur lielākie strīdi ir par PVN lauksaimniecības produktiem. Deputāti visvairāk priekšlikumu ir iesnieguši tieši ar nodokļiem saistītajiem likumiem - par iedzīvotāju ienākuma nodokli, par akcīzes nodoklim par uzņēmumu ienākuma nodokli un PVN likumā.

No šo likumprojektu pieņemšanas gaitas būs atkarīgs, vai šodien izdosies sākt skatīt likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam" un tam iesniegtos priekšlikumus.

Tieši budžeta projektam deputāti ir iesnieguši ap 350 priekšlikumus. Deputātu budžeta ieceru summas sasniedz ap 5 miljardus eiro, taču valdība ir atbalstījusi tikai Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas (ZZS) priekšlikumu par 150 000 eiro samazināt Saeimas izdevumus 2024.gadā. Valdošās koalīcijas politiķi ir solījuši, ka "deputātu kvotu", proti, salīdzinoši nelielu summu piešķiršanas pamatā valdošās koalīcijas deputātu atbalstītiem projektiem, šogad nebūšot.

Nav šaubu, ka abos iepriekšējos Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periodos šis finansējums devis būtisku ieguldījumu Latvijas attīstībai – ES fondi veido ap 70% no kopējām publiskajām investīcijām valstī.

Turklāt krīzes laikā ES fondu finansējums bija gandrīz vienīgais publisko investīciju avots, kas nodrošināja attīstību. Tā, piemēram, 2007. – 2013. gada plānošanas periodā ieguldīti vairāk kā 4,5 miljardi eiro, nodrošinot infrastruktūras attīstību, sociālās un izglītības jomas atbalstu un radot vairāk kā 5000 jaunas darba vietas iedzīvotājiem.

Tomēr pēdējā laikā, kad zināms, ka ES izaugsmes tempi kļūst lēnāki, arvien aktuālāks kļūst jautājums par to, kas notiks pēc 2020. gada?

Jāsaka, ka uz jautājumu par to, cik liels būs ES fondu finansējums nākamajā ES daudzgadu budžetā no 2021. līdz 2027. gadam, pašlaik atbildi dot nav iespējams. Ir pārāk daudz nezināmo. Vienīgais, ko pašlaik varam darīt, ir prognozēt dažādu procesu norisi un to ietekmi uz ES budžetu.

Saeima ceturtdien pēc aptuveni diennakti garas sēdes, debatēs pavadot arī visu nakti, galīgajā lasījumā pieņēma šā gada valsts budžetu un budžeta ietvaru nākamajiem trim gadiem.

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, bet pret bija 39 parlamentārieši.

Budžeta skatīšanas gaitā parlaments noraidīja visus opozīcijas priekšlikumus, bet atbalstīja vairākus valdības un ministriju priekšlikumus par izmaiņām kopā ap 10 miljonu eiro apmērā. Tāpat nolemts ap 135 000 eiro piešķirt Centrālās vēlēšanu komisijas darbinieku atalgojuma palielināšanai.

Darbs pie budžeta likumu pakotnes galīgajā lasījumā un ar to saistīto jautājumu skatīšanas sākās 8.martā plkst.9 no rīta. Debatēm iestiepjoties naktī, tika saīsināts izteikšanās ilgums un daudz repliku veltīts darba kvalitātes trūkumam šādos apstākļos, taču budžeta skatīšana tika turpināta. Iepriekšējos gados līdzīga prakse - budžeta skatīšana visu nakti - ir saņēmusi nopēlumus kā neauglīga, ir mēģināts no tās atteikties un budžetu skatīt vairākas dienas pēc kārtas, taču šoreiz deputāti atgriezās pie "nakts sēdes tradīcijas".

Saeima 17.februārī konceptuāli atbalstīja valdības virzīto likumprojektu "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam", kurā 2023.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 14,673 miljardu eiro apmērā.

Kā priekšlikumu iesniegšanas pēdējā diena noteikta pirmdiena, 20.februāris.

Tāpat deputāti konceptuāli atbalstīja grozījumus vairākos saistītajos likumos - Pasta likumā, likumā "Par piesārņojumu", Izglītības likumā, likumā "Par valsts pensijām", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā, Valsts sociālo pabalstu likumā, Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, Valsts kultūrkapitāla fonda likumā, Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā, likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām", likumā "Par sociālo drošību" un Ceļu satiksmes likumā.

Ceturtdien, 13. oktobrī, Ministru kabineta ārkārtas sēdē valdība apstiprināja 2017. gada valsts budžeta projektu, kā arī likumprojektu par vidējā termiņa budžeta ietvaru 2017., 2018. un 2019. gadam. Nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 8,066 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi – 8,367 miljardi eiro, informē Finanšu ministrijā.

«Strādājot pie nākamā gada budžeta, valdībai ir izdevies pieņemt svarīgus lēmumus mūsu valsts turpmākajai attīstībai. Ir rasts papildu finansējums tādām sabiedrībai būtiskām prioritārām jomām kā aizsardzība un drošība, veselība un izglītība. Lielu daļu no šiem līdzekļiem mums izdevās rast, rūpīgi pārskatot esošos izdevumus nozarēs un ieviešot vairākus pasākumus ēnu ekonomikas mazināšanai. Pozitīvi, ka no nākamā gada mums būs arī fiskālā nodrošinājuma rezerve,» norāda finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Salīdzinot ar 2016. gada budžetu, nākamgad plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 664 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi nākamgad paredzēti par 681 miljonu eiro lielāki kā šogad.

Saeima šonakt pēc aptuveni 20 stundas ilgas sēdes pieņēma nākamā gada valsts budžetu, kurā plānotie ieņēmumi ir lielāki nekā 8 miljardi eiro, savukārt izdevumi - ap 8,4 miljardiem eiro, līdz ar to plānots budžeta deficīts.

Deputāti budžeta pieņemšanu sagaidīja ar ovācijām. Par budžeta apstiprināšanu balsoja 59 koalīcijas parlamentārieši, bet pret bija 36 opozīcijas deputāti.

Saeima sāka skatīt budžeta jautājumus trešdien no rīta plkst.9, tomēr sēde ieilga, opozīcijas deputātiem prasot balsot par ļoti daudziem priekšlikumiem. Koalīcija arī noraidīja vairākus opozīcijas piedāvājumus pārtraukt sēdi un turpināt budžeta izskatīšanu ceturtdienas rītā, izvēloties strādāt naktī. Kopumā deputāti pieņēma 59 likumus - nākamā gada budžetu, vidējā termiņa budžeta ietvaru, kā arī 57 saistīto likumu grozījumus.

Parlamentārieši debatēja par pretrunīgākām iecerēm un ierosinājumiem par papildu finansējumu dažādiem projektiem. Opozīcija kritizēja tā dēvētās "deputātu kvotas", kā arī lojalitātes grozījumus Izglītības likumā, ieceri ļaut darboties mikrouzņēmumu nodokļa režīmam tikai līdz 2019.gadam un citas ieceres. Koalīcijas deputāti un ministri mēģināja atspēkot kritiku un pamatot ieceres.