Jaunākais izdevums

Pakalpojumu cenas nākotnē varētu pieaugt, tā kompensējot negūtos ieņēmumus.

Pēc eiro ieviešanas, zūdot komisijas maksām par valūtu konvertāciju un ieņēmumiem no valūtas kursa maiņas, banku nozare un valūtu maiņas kompānijas kopumā varētu neieņemt ap 10 miljoniem latu gadā, liecina ekspertu teiktais un DB aplēses. Banku pārstāvji gan atzīst, ka šo ienākumu izzušana vien visdrīzāk nebūs par iemeslu banku pakalpojumu cenu pieaugumam, tomēr citu faktoru ietekmē cenas tomēr sadārdzināsies.

Banku un valūtu maiņas kompāniju kopējie ieņēmumi, kas pazudīs līdz ar latu – komisijas naudas par valūtu konvertāciju un ieņēmumi no valūtas kursa maiņas –, būs mērāmi aptuveni 10 miljonu latu gadā apjomā, laikrakstam DB prognozē Prudentia investīciju baņķieris Ģirts Rungainis. Tiesa gan, viņš atzīst, ka precīzāku summu noteikšanai būtu vēl jāveic padziļināta analīze, tomēr šādi cipari tiekot lēsti arī baņķieru aprindās.

Negūtie ieņēmumi nebūs kopumā nozarē lielas summas, bet atsevišķām bankām tā varētu būt ievērojama ienākumu daļa, kas tā vai citādi būs jākompensē, piemēram, palielinot citas komisijas, spriež Ģ.Rungainis.

SEB bankas kopējā ārvalstu valūtu tirdzniecības un pārvērtēšanas peļņa pagājušajā gadā bijusi 12,2 miljoni latu, kas veido tikai aptuveni 15% no 78,4 miljonu latu grupas ieņēmumiem Latvijā, stāsta SEB bankas valdes locekle Ieva Tetere. SEB Igaunijas pieredze liecina, ka eiro ieviešanas efekts bija 5% samazinājums bankas kopējos ienākumos nākamajā gadā pēc eiro ieviešanas (saruka valūtas maiņas ieņēmumi un komisijas par valūtas maiņu), stāsta bankas pārstāve Agnese Strazda. Citas lielākās bankas gan savus ienākumus, kas gūti no latu konvertācijas uz eiro un otrādi, neizpauž, pamatojot, ka tā ir konfidenciāla informācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašreizējā situācijā maksāt sociālo nodokli nozīmē izķēzīt naudu - ir iracionāli maksāt sociālo nodokli, zinot, ka pensiju nebūs, uzskata investīciju baņķieris Ģirts Rungainis.

Viņa ieskatā, patlaban ir racionāli nemaksāt sociālo nodokli, zinot, ka bezatbildīgi politikāņi pieņems populistiskus politiskus lēmumus un šī nauda tiks iztērēta šodienas vajadzībām, nevis tiks nākotnes pensionāriem. Šādu viedokli šodien aģentūras LETA, SEB bankas un Labklājības ministrijas rīkotajā diskusijā par pensijām pauda Ģ. Rungainis.

Rungainis uzskata, ka pašreizējā pensiju sistēma ir jāmaina pēc būtības. «Šī sistēma bremzē ekonomisko aktivitāti. Izbeidzam šo cirku, pārvietojam šos nodokļus uz pamatbudžetu, pasakām cilvēkiem - strādājiet paši sev, krājiet paši sev, laidiet pasaulē bērnus,» aicināja Rungainis, uzsverot, ka demogrāfiskās situācijas dēļ pašreizējā pensiju sistēma nav ilgtspējīga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Rungainis: lielākajai daļai pašvaldību ir jātaisās ciet

Dienas Bizness, 12.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#«Visus pēdējos tūkstošus gadu cilvēki dodas pie darba, nevis darbs dodas pie cilvēkiem.»

«Mēs šobrīd redzam šo kaitīgo situāciju gan Rīgā, gan daudzās citās pašvaldībās, ka pašvaldības mēģina radīt kaut kādus uzņēmumus ar lozungu «Radīt darba vietas». Pašvaldības nekādas darba vietas nevar radīt. Lielākajai daļai pašvaldību Latvijā ir jātaisās ciet, ir jānotiek koncentrācijai,» investīciju baņķieris Ģirts Rungainis savu viedokli klāstīja RīgaTV 24 raidījumā «Preses klubs».

Rungainis uzskata, ka pašvaldībām būtu jāpiedalās uzņēmējdarbībā tikai ārkārtējos gadījumos. «Pašvaldības un valsts uzdevums nav piedalīties uzņēmējdarbībā, izņemot tad, ja ir kādas problēmas, kas nevar tik atrisinātas kādā citā veidā,» sacīja Rungainis.

Rungainis apgalvoja, ka darbaspēka problēmas risināt ar šādām metodēm nevar. Viņš ir pārliecināts, ka cilvēkiem drīzāk ir jāpārvietojas uz dzīvi vietās, kur darbaspēks ir vajadzīgs. «Cilvēkiem ir jābrauc un jāpārvietojas, kā tas visos laikos ir bijis. Visus pēdējos tūkstošus gadu cilvēki dodas pie darba, nevis darbs dodas pie cilvēkiem. Jo darba vietas tiek radītas tur, kur tās ir izdevīgi radīt,» viņš norādīja. «Darba vietas rada kapitāls, cilvēki, uzņēmēji, tirgotāji. Viņiem ir nauda, līdzekļi, viņi rēķina, ko darīt ir visizdevīgāk. Un darbaspēks ierodas un strādā šajās darba vietās,» skaidroja Rungainis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Rungainis: ātro kredītu radītās problēmas aizliegumi nerisinās

LETA, 18.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizliegumi vai nozares pārregulēšana nerisinās ātro kredītu radītās problēmas - nepieciešams atrast līdzsvaru starp sabiedrības un indivīdu interesēm, savu uzskatu pauž Prudentia partneris Ģirts Rungainis.

Viņaprāt, nepieciešams paaugstināt minimālās aizņemšanās vecumu augstas atlīdzības kredītiem, rēķinot visas izmaksas, piemēram, virs 24%, līdz 25 gadiem, kā arī ierobežot kopējo maksimālo likmi līdz 48% gadā.

«Ja, kā apgalvo pietuvinātie, slikto kredītu apjoms līderiem ir ap 8%, tas industrijas rentabilitāti normalizētu no fantastiskas uz vienkārši lielisku,» žurnālā Kapitāls norāda Rungainis. Tāpat nepieciešams ierobežot reklāmas iespējas, kā arī nodrošināt bezmaksas «atdzišanas» periodu starp kredīta apstrādes sākumu un naudas saņemšanu ar piedāvājumu atteikties no kredīta 24 vai 48 stundas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mikroblogošanas vietnē Twitter sākuši birt ironijas pilni ieraksti saistībā ar vietnē latvija.lv pieejamo pakalpojumu Informācija par prognozējamo vecuma pensijas apmēru, kuru uz laiku, iespējams, lielā apmeklējuma dēļ rotāja uzraksts: «Atvainojiet, valsts informācija sistēma īslaicīgi nav pieejama. Lūdzu pamēģiniet vēlreiz vēlāk!»

Par portāla latvija.lv izstrādi 2011. gadā tika slēgts 424,6 tūkst. Ls vērts līgums ar IT uzņēmumu RIX Technologies.

Portālā autentificējoties internetbankā vai ar e-parakstu, iespējams piekļūt saviem iepriekšējo gadu atalgojuma un sociālo maksājumu datiem un tādējādi uzzināt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras aprēķināto pensijas prognozi, kas daudziem raisījusi izbrīnu un šoku. Par Latvijas iedzīvotāju intereses pieaugumu vēsta arī paša @PortalsLV tvīts, kurā norādīts, ka šis ir «šodienas visvairāk apspriestais e-pakalpojums».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīga ir galvenā problēma, kas traucē Latvijai veiksmīgi piesaistīt investīcijas un cilvēkkapitālu, Latvijas Universitātes (LU) forumā Latvijas attīstības ārējie faktori sacīja korporatīvo finanšu uzņēmuma Prudentia partneris Ģirts Rungainis.

Viņš vērsa uzmanību, ka pilsētai, lai tā veiksmīgi piesaistītu investīcijas un cilvēkkapitālu, jābūt tādai, kāda šobrīd Rīga nav. Piemēram, Rīga šobrīd ir politiskā pretfāzē» ar valsti un tā vienkārši nav pievilcīga, uzskata Rungainis. Viņš uzskaitīja vairākus mērķus, kas Rīgai būtu jāsasniedz, lai kļūtu par pievilcīgu pilsētu.

«Ir jābūt mērķim Rīgai būt vienai no desmit pilsētām, kur ir labākie dzīvošanas apstākļi. Rīgai jābūt arī Top10 «gourmet» galamērķim, vienam no Top10 Eiropas izglītības centriem, lai piesaistītu jaunus un izglītotus cilvēkus, nevis pabalstu meklētājus. Tāpat Top10 kultūras galamērķim. Svarīgi, lai lidosta Rīga iekļūst 40 Eiropas lielāko lidostu vidū. Ja būs spēcīga lidosta, Rīga attīstīsies un veidosies,» pārliecināts Rungainis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Rungainis: Rimšēviča izredzes ieņemt augstu amatu ECB ir iznīcinātas

Lelde Petrāne, 19.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Savas darbības laikā Latvijas Bankā tās prezidents Ilmārs Rimšēvičs ir «daudz laba izdarījis».

Savas darbības laikā Latvijas Bankā tās prezidents Ilmārs Rimšēvičs ir «daudz laba izdarījis», un šobrīd viņa reputācija, kā arī iespējas ieņemt ļoti augstu amatu Eiropas Centrālajā bankā ir iznīcinātas, biznesa portālam db.lv sacīja finanšu uzņēmuma Prudentia partneris Ģirts Rungainis. Viņš uzsvēra, ka šādā situācijā ir jābūt dzelžainiem pierādījumiem par Rimšēviča vainu.

Lūgts komentēt Rimšēviča aizturēšanu, Rungainis sacīja, ka, protams, ir divas iespējamās versijas: pirmā, ka Latvijas Bankas vadība ir iesaistījusies koruptīvās darbībās, otrā - tie ir nepamatoti apgalvojumi un apvainojumi, taču patlaban trūkst informācijas, lai pateiktu, kura ir pareizā. Vienlaikus viņam esot grūti noticēt pirmajai versijai par korupciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Rungainis: Mūsu nauda ir brīnišķīga, bet ekonomiski un monetāri - eiro surogāts

Nozare.lv, 27.12.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Mūsu naudiņa ir brīnišķīga. Tā ir skaista, aizsargāta labāk nekā eiro, tā ir mūsu nostalģija un lepnums, bet ekonomiski un monetāri tā ir eiro surogāts, ar kuru iegūstam gandrīz visus eiro sliktumus, bet negūstam ne tuvu visus labumus,» - šādu viedokli žurnālam Kapitāls pauž IBS Prudentia partneris Ģirts Rungainis.

Viņš norāda: ja neesam gatavi dzīvot ar latu kā brīvi peldošu valūtu un visām no tā izrietošajām negatīvajām sekām - nestabilitātēm, spēcīgām valūtas svārstībām, pārredzamā nākotnē - augstākiem procentu maksājumiem un valsts parāda apkalpošanas izmaksām, lielākiem investīciju un uzkrājumu riskiem, augstākām valūtas maiņas izmaksām, zemākām depozītu garantijām, nestabilāku un mazāk kreditētspējīgu banku sistēmu -, tad «ātrāk jāizdzer rūgtās zāles līdz galam - jāpieņem eiro ne tikai «de facto», bet arī «de iure»».

Rungainis norāda, ka eiro nav mūsu ekonomiskās attīstības stadijai atbilstoša un ērta valūta un reti kad būs. Ar eiro ieviešanu nāksies domāt par jaunu administratīvi regulējošu mehānismu ieviešanu, kas mazinātu ekonomikas pārkaršanas riskus nākotnē, kā arī par atbalsta mehānismiem, lai veicinātu eksportspējīgu un importu aizvietojošu ražošanu citām metodēm, jo nebūs visefektīvākās - konkurētspēju regulējoša valūtas kursa. Vienlaikus viņš atzīmē, ka šāda instrumenta darbību mēs Latvijā tā arī nekad neesam redzējuši, tādējādi vieglāk atteikties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Šodien laikrakstā

No Prudentia Advisers grib piedzīt ceturtdaļmiljonu

Andrejs Vaivars, Māris Ķirsons, 24.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiesā iesniegta prasība pret vairākus Latvijas tautsaimniecības grandus konsultējošo uzņēmumu Prudentia Advisers.

Ar ceturtdaļmiljonu vērtu prasību Rīgas apgabaltiesā ir vērsies SIA Baltijas aviācijas sistēmas (BAS) bijušais līdzīpašnieks Taurus Asset Management Fund Limited (Taurus), DB apstiprināja Taurus intereses aizstāvošais advokāts Viktors Tihonovs. Nevar izslēgt, ka šī ir tikai pirmā prasība pret Prudentia Advisers, kas pašlaik sniedz stratēģiski svarīgas konsultācijas gan nacionālai aviokompānijai airBaltic, gan a/s Liepājas metalurgs.

Pieteikumu nekomentē

Bahamās reģistrētā kompānija Taurus kļuva par BAS 50% īpašnieci 2010. gada 16. decembrī, savukārt BAS piederēja 47,2% nacionālās aviokompānijas airBaltic akciju. Taurus uzskata, ka airBaltic 2011. gada likviditātes problēmu risināšanai valsts pieaicinātais konsultants Prudentia Advisers 2011. gada rudenī no BAS prettiesiski ir izmānījis 14 milj. Ls aizdevumu airBaltic, turklāt paralēli kopā ar otru airBaltic lielāko akcionāru Satiksmes ministriju ir plānojis BAS piederošo 47,2% airBaltic akciju pārņemšanas shēmu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā laikā uzņēmēji, ekonomikas eksperti aizvien biežāk pauž bažas par to, vai Latvija spēs noturēt atgūšanās no Covid- 19 krīzes tempu konkurencē ar Lietuvu un Igauniju. Tas tāpēc, ka Baltijas valstis tiek uztvertas kā vienots reģions, ja ir nolemts šeit investēt, mums, protams, svarīgi, ka bāzes vieta ir Latvija, nevis kāda no kaimiņvalstīm, kā diemžēl pēdējā laikā var novērot.

Ekonomistu apvienības pētījumā Koronanomika Latvijā: ietekme, politikas reakcija un atgriešanās pie izaugsmes akcentēts, ka valsts atbalsta ziņā Latvija Covid-19 pandēmijas laikā ir būtiski atpalikusi no Lietuvas un Igaunijas, kā arī daudzām citām ES dalībvalstīm. Tiek arī uzsvērts, ka, neveltot atbilstošus resursus Latvijas galvenajiem ilgtermiņa izaicinājumiem – zemajam iedzīvotāju ienākumu līmenim un demogrāfiskās krīzes mazināšanai –, Latvijas atpalicība no Igaunijas un Lietuvas saglabāsies, bet izaugsmes potenciāls tiks nopietni apdraudēts. Zemo ienākumu problēmu gan mūsu valsts it kā mēģina risināt, ceļot minimālās algas, apliekot ar pilnu sociālo nodokli teju visus ienākumus utt., taču praksē tas ainu uzlabo vien formāli, jo stāsts ir par bruto algām, faktiskās vismaz privātajā sektorā dažkārt pat samazinās, jo saprotams, ka uzņēmumu algu fondi nespēj tikt līdzi jaunām valsts noteiktām izmaksām. Otrkārt, nodokļu maksātāju (fizisko personu) skaits ar katru gadu sarūk, tostarp arī nodokļu politikas izmaiņu iespaidā (atcerēsimies par mikrouzņēmumu galu, pilniem nodokļiem daļējas slodzes vai radošam darbam).

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rungainis: Par MTG biznesu Baltijas valstīs varētu būt interese telekomunikāciju uzņēmumiem

LETA, 02.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Telekomunikāciju uzņēmumiem varētu būt interese par Zviedrijas mediju koncerna Modern Times Group (MTG) biznesu Baltijas valstīs, uzskata investīciju baņķieris Ģirts Rungainis

Viņš pieļāva, ka par MTG biznesu Baltijas valstīs varētu būt interese Zviedrijas koncernam Telia, kas Zviedrijas mediju grupu varētu iegādāties caur SIA Lattelecom vai SIA Latvijas Mobilais telefons.

Tāpat interesi varētu izrādīt jaunais Bite Group īpašnieks - ASV privātā kapitāla investīciju fonds Providence Equity Partners.

Rungainis arī atzina, ka interesi varētu izrādīt investori no Krievijas, kam jau ir bizness Latvijā. Tomēr investīciju baņķieris uzskata, ka diez vai Krievijas investori atklāti izrādīs interesi par MTG, jo tādējādi būs sagaidāma vietējo iedzīvotāju pretestība.

Pastāv arī iespēja, ka par MTG Baltijas biznesu interesi varētu izrādīt kāds investors, kas patlaban nav pārstāvēts Baltijas valstī, tādējādi rodot iespēju ienākt Baltijas valstu tirgū. «Ja gadījumā MTG pārdos savu Baltijas biznesu, iespējamo investoru skaits var būt paliels, ņemot vērā, ka šādu darījumu tirgū negadās bieži,» piebilda Rungainis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā Latvijas iedzīvotāju skaitu un tā izvietojuma blīvumu, jaunu vilcienu iepirkums tādā apjomā, kāds bija paredzēts, Latvijai vispār nav nepieciešams, norāda investīciju baņķieru sabiedrības Prudentia partneris Ģirts Rungainis.

«Pie visiem šiem demogrāfiskajiem faktoriem pārvadājumi ar autotransportu būtu daudz izdevīgāki un dzelzceļš nebūs konkurētspējīgs. Autotransports ir daudz elastīgāks, ir vieglāk mainīt tā izmēru, maršrutu tīkla plānojumu, kustības sarakstu un tamlīdzīgas lietas,» uzskata Rungainis.

Viņaprāt, lietderīgāk būtu investēt samērā nelielas summas - desmit līdz 20 miljonus latu esošā pasažieru vilcienu ritošā sastāva atjaunošanā, nevis pirkt lielu daudzumu jaunu vilcienu. Iespējams, varētu pirkt arī jaunus vilcienus, taču daudz mazākā daudzumā, nekā bija plānots, pieļauj Rungainis.

Jautāts, kādiem mērķiem varētu izmantot jauno vilcienu iepirkumam paredzētos 100 miljonus latu no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda, Rungainis sacīja, ka ir vesela virkne citu infrastruktūras projektu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Rungainis: Rīgai jātiecas uz Stokholmas «blīvumu»

Dienas Bizness, 23.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas apdzīvotības palielināšana ir labs risinājums, lai apturētu iedzīvotāju aizbraukšanu no valsts, uzskata, investīciju baņķieris Ģirts Rungainis.

Rungainis šodien diskusijā «Teritorijas attīstība - izaicinājumi Latvijas sabiedrībai» norādīja, ka patlaban Rīga kā valsts attīstības motors ir neefektīvs, taču šī situācija ir jāmaina. «Mūsu glābiņš un risinājums ir Rīga kā reģionālā metropole un ekonomiskais motors,» teica Rungainis. Pēc viņa domām, Rīgā ir jāpalielina iedzīvotāju blīvums, kā arī jāpārtrauc «barankas princips», proti, ka Rīgas centrs ir salīdzinoši mazapdzīvots un populācija galvenokārt koncentrējusies rajonos apkārt centram. Viņaprāt, nav pieļaujams, ka centrs ir atdots tikai transporta satiksmei.

Rīgas apdzīvotības palielināšana arī novērsīšot tās sabrukumu. Tāpēc labākais veids, kā to apturēt, esot iedzīvotāju «nosūkšana» no citiem reģioniem, motivējot viņus pārcelties dzīvot uz Rīgu. «Nav jātiecas uz Ņujorkas blīvumu, bet pilnīgi pietiek ar Kopenhāgenas un Stokholmas blīvumu,» minēja Rungainis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rungainis: Bērziņa un Dombrovska Jaunā gada uzrunās precīzi uzsvērti argumenti par labu eiro ieviešanai

LETA, 02.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Abu valstsvīru - Ministru prezidenta Valda Dombrovska (V) un Valsts prezidenta Andra Bērziņa - Jaunā gada uzrunās ir precīzi uzsvērti argumenti par labu eiro ieviešanai, savu viedokli pauž IBS Prudentia partneris, ekonomists Ģirts Rungainis.

Viņš norādīja, ka atzinīgi vērtējams Bērziņa teiktais par to, ka ne jau Eiropas Savienībai (ES) ir vajadzīgs, lai Latvija iestājās eiro zonā. «To vajag pašai Latvijai.»

Kā iedvesmojošu akcentu attiecībā uz eiro ieviešanu Rungainis dēvēja Dombrovska teikto, ka neviens arī nedomā, ka pēc eiro ieviešanas visas problēmas būs atrisinātas.

Vērtējot abas runas kopumā, Rungainis teica, ka to kopsaucējs šogad esot eiro ieviešana un vēlme domāt par Latvijas iedzīvotājiem un ekonomisko attīstību.

«Dombrovska runā ir mainījusies retorika. Svarīgākie uzsvari ir uz sabiedrības saliedētību, sociālās nevienlīdzības mazināšanu un demogrāfijas veicināšanas aspektiem. Savukārt Bērziņa runā kā svarīgāko varētu akcentēt integrācijas veicināšanu, norādot, ka pašvaldību vēlēšanas nedrīkst kļūt par cīņu, ienaidnieku meklēšanu vai sabiedrības šķelšanu,» teica Rungainis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Rungainis: Latvijā rūpnīcas ir viegli aiztaisīt, grūti ir piesaistīt naudu un tās atvērt

Dienas Bizness, 26.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Latvijas un Baltijas valstu reģiona ietvaros viegli ir rūpnīcu aiztaisīt – grūti ir piesaistīt investīcijas un rūpnīcu atvērt. Es domāju, ka ir jāskatās un jāmēģina atrast risinājums, iespējas, ņemot vērā to, ka valsts jau ir devusi garantijas un dažādas ar valsti saistītas institūcijas arī ir iesaistītas,» saka investīciju baņķieris Ģirts Rungainis.

Viņš Latvijas Televīzijas raidījumā 900 sekundes norādīja - ja Liepājas metalurga gadījumā netiek konstatētas kādas akcionāru ļaunprātības un uzņēmuma īpašnieki pieļauj iespēju valstij palielināt līdzdalību uzņēmumā, tad šai «lietai ir nopietni jāpieiet».

Rungainis uzsvēra, ka Liepājas metalurgam ir būtiska līdzdalība Latvijas eksporta/importa bilancē, darba tirgū un zināmā mērā arī valsts attīstībā, jo ir zināms, ka metāllūžņi Latvijā ir un būs, turklāt tie tiek saražoti katru dienu. «Rūpnīcas, kas nodarbojas ar metāllūžņu pārstrādi, caurmērā ir konkurētspējīgākas, turklāt tehnoloģiju ziņā Liepājas metalurgs šobrīd, pēc modernizācijas, varētu teikt, ir mūsdienīgākais uzņēmums Eiropā un, iespējams, viens no mūsdienīgākajiem pasaulē,» saka Rungainis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma tirgū investoriem jāpievērš uzmanība vecākiem cilvēkiem – vientuļniekiem; vērtējums par nākamās krīzes iespējamo laiku atšķiras, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Viena no biznesa iespējām nekustamā īpašuma investoriem meklējama faktā, ka Eiropas iedzīvotāji noveco, konferencē Starptautiskās investīcijas nekustamajos īpašumos Latvijā 2014 norādīja investīciju kompānijas Northern Horizon vadītājs Larss Ohnemuss. Viņš arī aicināja domāt par to, ka arvien vairāk cilvēku dzīvo vieni, tāpēc mainās pieprasītāko īpašumu izmērs un iekārtojums. Nākamā krīze nekustamo īpašumu tirgū, viņaprāt, esot gaidāma 2017.–2018. gadā.

Maciņš briedīs

«Vairums no mums joprojām par laimīgo ģimeni domā šādi – divi pieaugušie un divi bērni, bet šī aina vairs nepastāv. Ziemeļeiropas valstīs jau tagad vairāk nekā 40% cilvēku dzīvo vieni, neprecējušies,» klāstīja L. Ohnemuss, skaidrojot, ka attiecīgi mainās arī pieprasījums pēc īpašumiem – pieprasīti ir mazāki dzīvokļi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Rungainis: Datu aizsardzības regulas ieviešana var sniegt iespēju nodarboties ar reketu

Dienas Bizness, 22.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Datu aizsardzības regulas ieviešana var sniegt iespēju nodarboties ar reketu, uzskata baņķieris Ģirts Rungainis.

«Problēma ir tajā, ka jau šobrīd ir apstiprināts uzraugošās iestādes budžets un šajā budžetā ir paredzēta daudzu simtu tūkstošu soda naudu iekasēšana. Līdzīgi kā tas ir realizējies, piemēram, maksātnespējas likumdošanas gadījumā, šeit ir iespēja nodarboties ar reketu – izveidot grupu, kas sastāv no jurista, datu speciālista un vēl kādiem speciālistiem, doties pie uzņēmumiem, izaicināt uz šīs regulas neievērošanu un ar draudiem tiesāties izspiest naudu,» baņķieris Ģirts Rungainis norādīja RīgaTV 24 raidījumā «Preses klubs», komentējot jaunās Datu aizsardzības regulas ieviešanu.

Rungainis uzskata, ka šāda situācija iespējama, jo Latvija piekopj postpadomju, nevis Rietumu praksi. Tas varētu būt redzams arī regulas ieviešanā. «Rietumu piegājiens ir tāds, ka likumdošana tiek ievērota pēc būtības. Mums ir postpadomju sistēma, respektīvi, mēs ievērojam pēc burta,» sacīja baņķieris.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Prudentia, Rungainis, Lielcepure un Bērziņš dibina jaunu uzņēmumu

Gunta Kursiša, 17.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā nedēļā Latvijā reģistrēti 317 jauni uzņēmumi, no kuriem lielākie ir ar 50 tūkstošu eiro pamatkapitālu – SIA LR Capital un SIA Despina Capital. LR Capital dalībnieku vidū ir SIA Prudentia Private Equity Partners un Prudentia partneris Ģirts Rungainis.

LR Capital reģistrēta Republikas laukumā 2A, Rīgā. Uzņēmuma valdē darbojas trīs amatpersonas – valdes locekļi Kristaps Bērziņš, Jānis Lielcepure un Ģirts Rungainis. Katram no līdzīpašniekiem pieder ceturtdaļa uzņēmuma kapitāldaļu.

Jaunreģistrētā uzņēmuma dalībnieku sarakstā ir trīs privātpersonas - Ģ, Rungainis, Jānis Lielcepure un Kristaps Bērziņš, kā arī SIA Prudentia Private Equity Partners.

Savukārt SIA Despina Capital reģistrēta Dzintaru ielā 54, Ventspilī. Uzņēmuma valdē darbojas viena amatpersona – valdes priekšsēdētājs Andrejs Višņausks, savukārt padomi pārstāv tās priekšsēdētājs Krievijas pilsonis Mihails Bašlačevs un Latvijas valstspiederīgais Lenards Ozoliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Rungainis: tiek ietekmēts Prudentia darbs, lai pasteidzinātu airBaltic pārdošanu

Nozare.lv, 14.09.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«No Prudentia viedokļa iepriekšējie kompānijas līdzīpašnieki un vadība vēl joprojām dažādos veidos mēģina ietekmēt kompānijas darbu. Tostarp tiek mēģināts ietekmēt arī Prudentia kā konsultantu darbu, lai pasteidzinātu "airBaltic" pārdošanu, jo uzņēmuma pārdošanas noteikumi īstermiņā ir mazāk izdevīgi nekā ilgākā laika periodā,» norāda investīciju baņķieru sabiedrības Prudentia partneris Ģirts Rungainis, skaidrojot, ka «no Latvijas viedokļa airBaltic investora meklēšana ir cieši saistīta arī ar lidostu un tās attīstību.

Viņš skaidro, ka «tas ir saistīts ar konkrētām interesēm mēģināt atgūt kādus līdzekļus no tā neveiksmīgā biznesa modeļa, kas bija izveidots iepriekšējā periodā».

Tomēr gan Rungainis, gan Prudentia partneris Kārlis Skrastiņš norāda, ka patlaban nav nepieciešams mēģināt ar steigu pārdot aviosabiedrību airBaltic, jo, sekojot izstrādātajam biznesa plānam, airBaltic vērtība līdz 2014.gadam ievērojami pieaugs un investoru interese būs lielāka,

Patlaban Eiropā un pasaulē ir vairāk tādu aviokompāniju, kuras grib pārdoties, nevis tādas, kuras vēlētos kādu nopirkt. Patlaban aviācijas nozarē ir tā saucamais pircēju tirgus, kurā noteikumus diktē pircēji, skaidroja Rungainis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Rungainis: būs veiksme, ja Citadeli izdosies pārdot par cenu bez diskonta

Ieva Mārtiņa, 29.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē banku pašreizējās cenas diskontē 10 – 30% apjomā no pašu kapitāla, jo banku pircēji uzskata, ka bankas vēl nav pilnībā norakstījušas iepriekšējo periodu zaudējumus. Tā kā uz banku Citadele netika pārnesti sliktie aktīvi, Citadeles gadījumā veiksme būtu, ja bankas akcijas izdotos pārdot pašu kapitāla vērtībā.

«Ņemot vērā Eiropas Komisijas ierobežojumus, bankas kredītu politika bijusi konservatīva. Latvijas ekonomika jau četrus gadus pieaug, tas nozīmē, ka augošā ekonomikā aktīvu kvalitāte ir augstāka nekā sarūkošā ekonomikā. Protams, vienlaikus jābūt gataviem, ka bankas akciju reālā cena var būt ar diskontu, jautājums, cik lielu,» sprieda investīciju bankas Prudentia partneris Ģirts Rungainis.

Bankas pārskats liecina, ka uz šā gada marta beigām bankas kapitāls un rezeves veidoja 95 miljonus latu. Db.lv kļuva zināms, ka Citadeles koncerna peļņa šogad sešos mēnešos bijusi aptuveni sešu miljonu latu apjomā. Tas nozīmē, ka bankas pašu kapitāla apjoms varētu pārsniegt 100 miljonus latu un ar peļņu tuvākajā laikā tiktu segti iepriekšējo periodu zaudējumi. Tas savukārt nozīmē, ka valsts no Citadeles pārdošanas varētu gūt vismaz 75 miljonus latu, kas ieguldīti pamatkapitālā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Rungainis: ABLV Bank pašlikvidācijas process būs ieguvums Latvijas ekonomikai

LETA, 27.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komercbankas «ABLV Bank» pašlikvidācijas process būs ieguvums Latvijas ekonomikai, šorīt intervijā Latvijas Radio atzina korporatīvo finanšu uzņēmuma «Prudentia» partneris Ģirts Rungainis.

Viņaprāt, tas ir labākais iespējamais scenārijs «ABLV Bank» gadījumā. Rungainis atzīmēja, ka no tā iegūs gan Latvijas ekonomika, kā arī paši bankas īpašnieki. Tādejādi bankai būs iespēja pašai izvēlēties likvidācijas administratorus. Līdzšinējie likvidācijas procesi padarījuši bagātus vienīgi pašus maksātnespējas administratorus.

Viņš arī pauda, ka bankas finanšu situācija ir pietiekami laba, kas nozīmē, ka visiem noguldītājiem ir iespējams atgūt naudu.

Savukārt, komentējot Latvijas finanšu reputāciju, Rungainis atzīmēja, ka tā nav bijusi «spoža» arī pirms «ABLV Bank» gadījuma un, protams, nesenie notikumi to ir iedragājuši vēl pamatīgāk.

Jau vēstīts, ka «ABLV Bank» šodien plāno sniegt plašāku informāciju par gaidāmo bankas pašlikvidācijas procesu un to, kā tiks izvēlēti bankas likvidatori.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekspertu viedokļi par Citadeli: pārdošanas cena varētu būt augstāka un pārdošanas process nav pietiekami caurspīdīgs, taču pozitīvi vērtējama ASV ienākšana banku sektorā Latvijā, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Jauno investoru mērķis ir padarīt Citadeli par banku sektora nacionālo līderi, bet pēc tam – par reģionālo līderi, žurnālistiem solīja Ripplewood Advisors LLC izpilddirektors un dibinātājs Tims Kolinss, kurš pēc uzraudzības iestāžu apstiprinājuma saņemšanas kļūs par bankas Citadele padomes priekšsēdētāju. Banka sola turpināt finansēt uzņēmējus arī turpmāk, īpaši aktīvi strādājot ar mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Nozares ekspertu viedokļi ir atšķirīgi – jaunie investori varētu «ievest» ASV pieredzi, bet būtiskas izmaiņas nav gaidāmas, taču ap Citadeles pārdošanas procesu pēdējos mēnešus virmo arī dažādas baumas un spekulācijas, kam labu augsni deva nekomunicēšana ar sabiedrību par bankas pārdošanas procesu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Sapni par dzīvi pēc 50 gadiem jāsāk realizēt jau šodien

Māris Ķirsons, 23.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas valsts ilgtspējīgas attīstības prioritātes ir izglītota sabiedrība, gudra valsts pārvalde un produktīva, konkurētspējīga uzņēmējdarbība, taču pašlaik nav stratēģijas un ir ļoti augsta sabiedrības neuzticība valstij.

Tāds ir Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras rīkotās konferences Latvija 2070 secinājums. Bez tam – šo nākotni mūsu vietā neradīs neviens cits.

Vajag nākotnes sapni

Ekspertu izstrādātā vīzija Latvijai pēc 50 gadiem ir tapusi diskusijās divās darba grupās – akadēmiskajā, kuru vadīja investīciju sabiedrības Prudentia partneris, LTRK padomes loceklis Ģirts Rungainis, un uzņēmējdarbības grupā, kas strādāja Latvijas Universitātes profesora Mārča Auziņa vadībā. LTRK prezidents Aigars Rostovskis uzsvēra, ka konferences Latvija 2070 galvenais mērķis ir raidīt signālu gan politiķiem, gan sabiedrībai kopumā par to, ka valstij ir nepieciešama ilgtermiņa attīstības stratēģija, kas palīdzētu fokusēties kādā konkrētā virzienā. “Pašreizējo situāciju varētu tēlaini salīdzināt ar kuģi okeānā, kurš bez noteikta kursa dreifē pa viļņiem un bieži vien apmaldās,” tā A. Rostovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzšinējā, daudziem cilvēkiem pierastā sociāli ekonomiskā sistēma – visu lēti saražo Ķīnā, un tiek noturēta salīdzinoši zema inflācija – atrodas beigu fāzē. ASV un ES konfrontācija ar Ķīnu pieaugs, bet Latvijai jāmaina attieksme pret uzņēmējiem, jo investīciju klimats pie mums ir ievērojami sliktāks nekā kaimiņvalstīs, un nav pārsteigums, ka mūs jau ir apsteigusi Lietuva, bet Igaunija atrodas tālu priekšā, un, neko nedarot, Latvijas atpalicība no kaimiņvalstīm tikai pieaugs. To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Prudentia partneris un padomes loceklis Ģirts Rungainis.

Uzņēmēju žurnāla #DienasBizness 29.jūnija numurā:

  • Fakti un notikumi - pasaulē. Latvijā.
  • Statistika - cik gatavi esam digitālajai transformācijai?
  • Eksports - ražošanas attīstība un investoru piesaiste bez politikas maiņas nenotiks.
  • Intervija - Ģirts Rungainis, AS Prudentia partneris un padomes loceklis.
  • Zaļā politika - zaļajam lēcienam deficīti var spieķos ielikt sprunguli. Kad zaļums ir vien daļa no mārketinga stratēģijas. Zaļā kursa projekti turpina biedēt.
  • Enerģētika - biometāna potenciāls pagaidām paliek neizmantots.
  • Tendences - pieprasīs aktīvu uzņēmēju piedalīšanos radikālu izmaiņu īstenošanā.
  • Finanses - līdzekļus neparedzētiem gadījumiem aizņemamies.
  • Portrets - Igors Miezis, SIA Rūjienas Saldējums valdes priekšsēdētājs.
  • DB konferences - elektrība visā Eiropā kļūs arvien zaļāka.
  • Brīvdienu ceļvedis - Edgars Romanovskis, SIA Latgales Dārzeņu Loģistika (Mežvidu tomāti) līdzīpašnieks.
  • Uzņēmumu jaunumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Uzņēmēji: Ja valdība nemainīs taktiku, ir iespējami dažādi politiskie satricinājumi

Db.lv, 22.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan zināms progress ir panākts un uzņēmēji tiek aicināti pie sarunu galda, lemjot par Covid-19 ierobežojumiem, viedoklis tomēr netiek ņemts vērā un lēmumi tiek pieņemti, balstoties uz politiķu un epidemiologu pausto. Tas ir klaji redzams visās nozarēs, kā rezultātā tiek zaudēta konkurētspēja salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm, norādīja uzņēmēji, kuri piedalījās diskusijā par valdības noteiktajiem ierobežojumiem "Covid-19 nozaru griezumā".

Diskusijas laikā vairākkārt izskanēja viedoklis, ka gadījumā, ja valdība nemainīs taktiku, ir iespējami dažādi politiskie satricinājumi, jo uzņēmēji, līdzīgi kā citas sabiedrības grupas, cieš no ierobežojumiem un psiholoģiski nogurst.

SIA "Nemo" vadītāja Inga Zemdega-Grāpe norādīja, ka "lemjot par ierobežojumiem un attālināto darbu dažādās nozarēs, netiek runāts par uzņēmēju psiholoģisko stāvokli, nogurumu un kontakta saglabāšanu ar kolektīvu, kas ir ļoti būtiski faktori, lai turpinātu darbu pandēmijas apstākļos".

Finansists un uzņēmējs Ģirts Rungainis skaidroja, ka "uzņēmējus nogurdina neloģiskie lēmumi un ieklausīšanās tikai epidemiologos, kuri arī mēdz būt pretrunīgi. Ar ierobežojumiem nevar panākt to, ko varētu, iesaistot uzņēmējus lēmumu pieņemšanas procesā."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nākotne, ja tāda vispār gaidāma, slēpjas inovatīvā uzņēmējdarbībā ar augstu pievienoto vērtību – to jums katrs bērns pateiks. Ko nozīmē inovatīvs uzņēmums un kā dabūt to augsto vērtību, tas gan ir dažās aprindās strīdīgs temats.

Daži, īpaši tie, kam dīvainu sakritību rezultātā gadījies strādāt Ekonomikas ministrijā, par labāko augsto vērtību uzskata augstu nodokli. Citi, piemēram, Ģirts Rungainis, kurš nesenā inovācijas konferencē sevi iedēvējis par latviešu seru Brensonu, praksē vismaz pagaidām turas pie konservatīvām vērtībām – valdības konsultāciju līguma.Varbūt nav baisi inovatīvi, bet toties peļņa faktiski bez ieguldījiem. Un bez problēmām, kas varētu nomocīt citus uzņēmējus, teiksim, konkurences vai vajadzības pēc kaut kādiem tur rezultātiem. «Es esmu lauva,» saka Ģirts Rungainis nu jau pieminētajā konferencē (viņa runu varat noskatīties šeit) Un ar to dažiem pietiek. Arī tas ir savā ziņā inovatīvi, to nu neviens nenoliegs.

Komentāri

Pievienot komentāru