Ja valdība definēs minimālo finanšu pakalpojumu grozu un parametrus, pēc kādiem šiem pakalpojumiem jābūt pieejamiem reģionos, tam ir jābūt finansētam no valsts budžeta, norāda Latvijas Komercbanku asociācija.
Finanšu pakalpojumu sniegšana ir tāds pats uzņēmējdarbības veids kā mazumtirdzniecība, aptiekas vai būvniecība, nevis valsts bezmaksas pakalpojums, norāda bankas.
Jaunu fondu veidošana un pienākums bankās tajos iemaksāt patiesībā būtu jauna nodokļa ieviešana, un rezultātā šo nodokli maksātu visi banku klienti – tas ir, uzņēmēji un mājsaimniecības maksātu par bankas pakalpojumiem vēl vairāk nekā līdz šim, un vairāk nekā Lietuvā un Igaunijā.
Bankas atbalsta sadarbību ar Latvijas Pastu, Pastam nodrošinot daudzus finanšu pakalpojumus vietās, kur nav banku filiāļu. Taču bankas nevar atbalstīt priekšlikumus, ka no banku finansēta fonda tiktu uzturēts Latvijas Pasts, šādas subsīdijas nav pieļaujamas. Turklāt Latvijas Pasts eiro ieviešanas kontekstā saņēma papildu finansējumu no valsts budžeta, lai tieši stiprinātu tā spējas finanšu pakalpojumu sniegšanā.
Turklāt atsevišķus gadījumus nebūtu vēlams vispārināt, banku vidē pastāv arī pietiekami sīva konkurence un, piemēram, SEB banka šogad slēdza filiāli Krāslavā, savukārt Meridian Trade Bank februārī šajā pilsētā atvēra jaunu klientu apkalpošanas centru.
Kopumā Latvijā finanšu pakalpojumi tiek nodrošināti maksimālā pārklājumā, ņemot vērā ekonomiskās iespējas, iedzīvotāju blīvumu un lauku reģionu ekonomisko aktivitāti. Latvijā uz 2014. gada beigām bija: 313 banku filiāles un norēķinu grupas, 1068 bankomāti, vairāk nekā 450 veikali, kuros iespējams izņemt skaidro naudu un vairāk nekā 600 Latvijas Pasta nodaļas, kurās iespējams saņemt finanšu pakalpojumus.
Turklāt iedzīvotāju skaits uz vienu filiāli Latvijā vēl joprojām ir mazākais Baltijā: Lietuvā un vienu filiāli ir 8412 iedzīvotāji, Igaunijā – 11 927 iedzīvotāji, bet Latvijā – tikai 6158 iedzīvotāji (dati uz 2014. gada beigām).