Masveida pirmstermiņa uzkrājumu izņemšana no pensiju otrā līmeņa būtu milzīga stratēģiska kļūda, kas lielu daļu nākotnes pensionāru pakļautu nabadzības riskam, norāda banku pārstāvji.
"Swedbank" Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītāja Anželika Dobrovoļska pauž, ka 2026. gada janvāra beigās uzkrātais pensiju otrā līmeņa kapitāls Latvijā pārsniedza 10 miljardus eiro. Tas ir viens no lielākajiem privātpersonu uzkrājumiem valstī - gan individuālā, gan valsts mērogā.
Ļaut iedzīvotājiem izņemt naudu no pensiju otrā līmeņa ir slikta ideja vairāku iemeslu dēļ.
Pirmkārt, šī nav brīva nauda - tā ir atlikta alga vecumdienām. Dobrovoļska skaidro, ka patlaban pilnīgi visa pasaule, ieskaitot centrālās bankas un Eiropas Komisiju (EK), runā par to, ka ir ārkārtīgi svarīgi palielināt reālus uzkrājumus nākotnes pensijām, nevis balstīties tikai uz solidaritātes principa (kāds ir pensiju pirmais līmenis).
"Skaidrojums šim ļoti vienkāršs - sabiedrība strauji noveco, bet mūža ilgums palielinās, tāpēc paļauties tikai uz nākotnes nodokļu maksātājiem nozīmē apzināti radīt budžeta krīzi nākotnē. Un šobrīd tieši šajā jomā Latvija ir priekšā vairākām attīstītajām Eiropas valstīm, jo liek veidot obligātus uzkrājumus saviem iedzīvotājiem," skaidro "Swedbank" pārstāve.
Dobrovoļska norāda, ka, otrkārt, ideja "ļaut katram pašam lemt" praksē nedarbojas. Viņa uzsver, ka to ļoti skaidri parādīja Igaunijas piemērs.
"Igaunija populistisku ideju dēļ reformēja savu pensiju otro līmeni jau 2021. gadā un patlaban atzīst, ka tas bija muļķīgs lēmums. Igaunijas Centrālas bankas pētījums secina, ka pēc pensiju otrā līmeņa reformas, 15% cilvēku šo naudu ir iztērējuši ikdienas lietām, 30% atmaksāja patēriņa kredītus, bet 50% atstāja naudu kontā, un to pakāpeniski "apēd" inflācija," pauž Dobrovoļska, piebilstot, ka šis lēmums ne tikai samazināja nākotnes pensijas, bet arī paaugstināja inflāciju visiem iedzīvotājiem, jo daļa pensiju kapitāla tika iztērēta patēriņā.
Viņa uzsver, ka tas nav tikai individuāls lēmums, tam ir ietekme arī uz visu pārējo sabiedrību.
Treškārt, uzvedības ekonomika jau sen pierādījusi, ka cilvēki ilgtermiņa uzkrājumos pieņem emocionālus, nevis racionālus lēmumus. Tieši tāpēc pensiju sistēmas visā pasaulē balstās uz automātisku disciplīnu, nevis brīvu pieeju naudai.
Dobrovoļska skaidro, ka Latvijas pensiju otrā līmeņa uzkrājumi objektīvi tiek labi pārvaldīti. Akciju plānu trīs gadu vidējais ienesīgums gadā ir stabili virs 11-12%, kā arī Latvijas pensiju otrā līmeņa ienesīgumi ierindojas sestajā vietā starp visām OECD valstīm, apsteidzot tādas valstis kā Zviedrija un Dānija.
"Izņemt naudu nozīmē atteikties no saliktajiem procentiem. Piemēram, 10 000 eiro, izņemti 30 gadu vecumā, pie 6-7% gada ienesīguma nozīmē aptuveni 40 000-50 000 eiro mazāk pensijas vecumā," skaidro "Swedbank" pārstāve.
Kā norāda Dobrovoļska, lai iedzīvotājiem būtu lielāka iespēja ietekmēt savu pensiju otrā līmeņa uzkrājumu, būtu atbalstāmas izmaiņas, kas attiecas uz pensiju otrā līmeņa izmaksu, kad cilvēks pensionējas. Ir iespējas esošo sistēmu uzlabot un padarīt elastīgāku, piemēram, ieviest iespēju uzkrājumu atstāt pensiju plānā arī, aizejot pensijā. Tas nozīmētu nevis visa uzkrājuma izņemšanu no finanšu instrumentiem, bet gan nodrošināt regulāras izmaksas no fonda, lai atlikušais kapitāls turpinātu pelnīt. Tāpat var pārskatīt kapitāla pieauguma nodokļa nosacījumus pensiju uzkrājumiem un arī pilnveidot mantošanas jautājumu arī pēc pensionēšanās.
"SEB Life and Pension Baltic" vadītājs Arnolds Čulkstēns norāda, ka pensiju otrais līmenis ir ļoti svarīga labi funkcionējošas pensiju sistēmas sastāvdaļa, kas izveidota, lai līdzsvarotu demogrāfiskos izaicinājumus, kas jau tuvākajā nākotnē būtiski ietekmēs pensiju pirmo līmeni.
Ja tiktu veiktas tik būtiskas izmaiņas pensiju sistēmā, pensiju aizvietojamības rādītājs nākamajos 10-20 gados varētu būtiski samazināties - no šī brīža 45-50% līdz pat 30% no pēdējās algas.
"Tas nozīmē, ka liela daļa Latvijas pensiju saņēmēju būtu pakļauta nabadzības riskam, un valstij būtu nepieciešami papildu resursi pabalstiem," pauž Čulkstēns, uzsverot, ka jārīkojas tieši pretēji - pensiju otrais līmenis ir jāstiprina un, kā solīts, 2029. gadā jāatgriež iemaksas 6% apmērā.
Viņš pauž, ka, ņemot vērā Igaunijas pieredzi, šādas izmaiņas varētu radīt vairākas negatīvas sekas - īstermiņa patēriņa palielinājumu un inflācijas pieaugumu, kā arī būtisku ieguldījumu samazinājumu ekonomikā. Tajā pašā laikā individuālo klientu krāšanas paradumi Igaunijā krasi nemainījās, un tie ir palikuši zemā līmenī.
"Patlaban redzams, ka Igaunija mēģina stiprināt pensiju otro līmeni un savā ziņā labot pieļautās kļūdas," pauž Čulkstēns.
Viņš arī norāda, ka šī pieredze rāda, ka pensiju otrā līmeņa stiprināšana ir kritiski svarīga gan ilgtermiņa finanšu drošībai pensijā, gan valsts fiskālajai stabilitātei.
Bankas "Citadele" meitasuzņēmuma "CBL Asset Management" valdes priekšsēdētājs Kārlis Purgailis norāda, ka masveida pirmstermiņa uzkrājumu izņemšana no Latvijas fondētās pensiju sistēmas jeb pensiju otrā līmeņa būtu milzīga stratēģiska kļūda, no kā ilgākā termiņā ciestu gan iedzīvotāji, kas lemtu izņemt savus uzkrājumus, gan arī pārējie iedzīvotāji visās vecuma grupās.
"Lai gan personīgā finanšu brīvība ir svarīga, pensiju otrā līmeņa uzkrājums nav parasts finanšu uzkrāšanas instruments, kā, piemēram, krājkonts. Tas ir viens no galvenajiem mehānismiem, kas nodrošina iedzīvotāju labklājību nākotnē un stabilitāti valsts sociālajā sistēmā ilgtermiņā," skaidro Purgailis, piebilstot, ka šāds neapdomīgs solis apdraudēs nākotnes pensijas adekvātumu.
Purgailis norāda, ka fondētā sistēma ir veidota tā, lai izlīdzinātu demogrāfisko spiedienu, kas paredz mazāk strādājošos un vairāk pensionārus. Tas nozīmē, ka pensijas pirmā līmeņa uzkrājums nākotnē nespēs nodrošināt pietiekamu ienākumu aizstājamību un kļūs arvien mazāks salīdzinājumā ar darba ienākumu līmeni. Tāpēc pensiju otrā līmeņa uzkrājums ir būtiska daļa no cilvēka nākotnes ienākumiem.
"Ja ļautu to masveidā izņemt jau šodien, nākotnes pensionāri nonāktu vēl neizdevīgākā situācijā, paliekot ar būtiski mazākiem uzkrājumiem un tādējādi zemāku dzīves līmeni vecumdienās. Tas nenoliedzami radītu būtisku slogu valstij, tai būtu jāpalielina sociālie pabalsti, lai novērstu nabadzības risku," pauž Purgailis, skaidrojot, ka rezultātā pat tie iedzīvotāji, kas neizmantotu iespēju izņemt uzkrājumu pirms pensijas vecuma, izjustu sekas no šīs neapdomības, jo slogs uz valsts sociālo budžetu nākotnē būtu tik liels, ka būs nepieciešami lēmumi, kas ietekmēs visus.
Kā piemērus lēmumiem, kas ietekmētu visus, Purgailis min pensionēšanās vecuma palielināšanu visiem, pensiju pirmā līmeņa uzkrājumu indeksācijas samazināšanu, esošo pensiju apmēra indeksācijas samazināšanu vai sociālo iemaksu palielināšanu.
Purgailis skaidro, ka, neskatoties uz īstermiņa pozitīvu ietekmi, kopumā tam būtu negatīva ietekme uz tautsaimniecību kopumā. Pensiju uzkrājumu līdzekļi tiek ieguldīti arī Latvijas uzņēmumos, infrastruktūrā, valsts obligācijās. Šie ieguldījumi nodrošina vietējā tirgus likviditāti, finansē uzņēmumu attīstību un ļauj valstij aizņemties par zemākām procentu likmēm.
"Strauja līdzekļu izņemšana piespiestu pārvaldniekus steidzami pārdot aktīvus, pazeminot cenas un radot svārstības tirgū. Tas skartu ne tikai pensiju uzkrājumu īpašniekus, bet visu ekonomiku, tai skaitā arī kapitāla pieejamība saruktu, aizņemšanās sadārdzinātos un uzņēmumu investīciju aktivitāte samazinātos," pauž Purgailis.
Viņš uzsver, ka pensiju sistēmas pamatprincips ir ilgtermiņš. "Emocionālu vai īstermiņa finansiālu apsvērumu dēļ var šķist vilinoši šo naudu izmantot jau šodien, taču sociālā nodrošinājuma sistēmu nevar balstīt uz brīža vajadzībām," pauž ekonomists, piebilstot, ka tā jāveido ar skatu nākotnē, lai pasargātu cilvēku pēc 20-30 gadiem, kad darba ienākumu vairs nebūs.
"Luminor Bank" aktīvu pārvaldīšanas un pensiju uzņēmumu vadītājs Atis Krūmiņš skaidro, ka pensiju sistēmas pilnveide ir būtiska, tomēr tās galvenajam mērķim jābūt ilgtermiņa uzticības stiprināšanai un iedzīvotāju uzkrājumu mērķtiecīgai palielināšanai aktīvo darba gaitu laikā, vienlaikus saglabājot uzkrātā kapitāla vērtību pensijas vecumā.
Viņš uzsver, ka jebkuras izmaiņas sistēmā būtu jābalsta pārdomātos risinājumos, kas palīdz sasniegt galveno mērķi - pēc iespējas lielāku pensiju. Tas ļautu mazināt risku, ka emociju vadīti lēmumi, piemēram, tūlītēju vajadzību segšana, izņemot pensijas uzkrājumus, pensiju otrā līmeņa dalībniekiem ilgtermiņā radītu negatīvu ietekmi uz uzkrāto kapitālu ilgtermiņā.
"Pensiju otrais līmenis jāuztver kā būtisks ilgtermiņa finanšu instruments, kura nozīmi nedrīkst novērtēt par zemu valsts iedzīvotāju labklājības turpināšanai arī sirmā vecumā, un to mums rāda arī Igaunijas reformas piemērs," pauž Krūmiņš, skaidrojot, ka tur vairāk nekā ceturtdaļa darbspējīgo iedzīvotāju īstermiņa ieguvumu vārdā apdraudēja savu nākotnes labklājību.
Igaunijā iespēju izņemt uzkrājumus izmantoja galvenokārt tie iedzīvotāji, kuri ikdienā saskaras ar finansiāliem izaicinājumiem. Tieši šī iedzīvotāju grupa ir visapdraudētākā, jo bieži vien tai nav ne pietiekamu uzkrājumu, ne citu finanšu drošības spilvenu, kā sevi nodrošināt vecumdienās. Rezultātā uzkrājumu izņemšana var vēl vairāk palielināt risku nākotnē nonākt finansiāli sarežģītā situācijā. Krūmiņš uzsver, ka ieguvums no pensijas uzkrājuma priekšlaicīgas izņemšanas parasti ir īstermiņa - tiek atrisinātas tūlītējas vajadzības, taču ilgtermiņā tas būtiski samazina finansiālo drošību.
Viņš skaidro, ka lielai daļai Latvijas iedzīvotāju pensijā būs jāpavada ap 20 gadu. Pensijas vecums Latvijā šobrīd ir 65 gadi un dzīves ilgums palielinās. 2024. gadā vidējais paredzamais mūža ilgums Latvijā sasniedza 76,4 gadus, kas ir augstākais rādītājs valsts vēsturē. Vīriešiem tas bija 71,3 gadi, bet sievietēm 81,1 gads.
Tajā pašā laikā izteikts vairākums Latvijas iedzīvotāju paļaujas uz valsts nodrošinātu pensiju uzkrājumu, savas labklājības uzturēšanai vecumdienās. Kā norāda Krūmiņš, atsaucoties uz "Luminor Bank" veikto aptauju, 77% iedzīvotāju uzkrāj vecumdienām, izmantojot pensiju otro līmeni, bet pensiju trešajā līmenī iemaksas veic vien 35% iedzīvotāju. Savukārt papildu ieguldījumu veidus izvēlas vien retais - finanšu tirgos, piemēram, akcijās, obligācijās, ETF un citos ieguldījumu instrumentos iegulda tikai 9% iedzīvotāju.
Kā skaidro Krūmiņš, Igaunijas pieredze rāda, ka brīvprātīga izstāšanās no pensiju otrā līmeņa un uzkrājumu izņemšana var būt ļoti riskants solis. Pirms pieciem gadiem Igaunijā tika ieviesta pensiju sistēmas reforma, padarot dalību pensiju otrajā līmenī brīvprātīgu un ļaujot iedzīvotājiem priekšlaicīgi izņemt uzkrāto pensiju kapitālu. Igaunijas centrālās bankas pētījuma dati liecina, ka aptuveni viena piektā daļa tā brīža pensiju iemaksu veicēju izmantoja iespēju izņemt savus uzkrājumus, galvenokārt iedzīvotāji, kuriem līdz tam nebija izveidots nekāda veida uzkrājums, kuriem bija lieli kredīti vai kuri nevarēja no bankas saņemt vēlamo aizdevumu.
Reformas rezultātā pieauga noguldījumi, samazinājās patēriņa kredītu atlikumi un palielinājās kopējais patēriņš. Turklāt Igaunijas bankas pētījums atklāj, ka lielākā daļa iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 35 gadiem izņemtos līdzekļus neieguldīja nekur citur, piemēram, pensiju trešajā līmenī vai investīcijās. Šī tendence šobrīd rada nopietnas bažas par Igaunijas iedzīvotāju nākotnes pensiju nevienlīdzību.
"Situācija kaimiņos ir būtisks signāls arī Latvijas politikas veidotājiem - jebkuras izmaiņas pensiju sistēmā jāvērtē, ņemot vērā to ietekmi uz uzkrāto kapitālu un dzīves kvalitāti ilgtermiņā," uzsver Krūmiņš, piebilstot, ka viens no būtiskākajiem uzlabojumiem, par ko būtu vērts diskutēt, ir iespēja saglabāt uzkrāto kapitālu finanšu tirgos arī pēc pensionēšanās, ļaujot to izņemt pakāpeniski regulāru maksājumu veidā.
Viņš skaidro, ka šāds risinājums ne tikai samazinātu finanšu tirgus svārstību negatīvo ietekmi konkrētā brīdī, bet arī dotu iespēju kapitālam turpināt augt, arī beidzot darba gaitas.
Jau ziņots, ka sabiedrības iniciatīvu platformā "Manabalss.lv" savākti nepieciešamie 10 000 parakstu aicinājumam noteikt pensiju otro līmeni par brīvprātīgu.
Iniciatīvu iesniegusi Saeimā nepārstāvēta partija "Platforma 21" (iepriekš - "Katram un katrai"), kuru savulaik dibinājis Aldis Gobzems (tagad - Arigo Toro).
Iniciatīvā norādīts, ka patlaban visiem pēc 1971. gada dzimušajiem obligāti tiek ieturēti 6% no ienākumiem, kas nonāk privātajos pensiju fondos. Partijas skatījumā, šiem fondiem neesot pienākuma šo naudu ne saglabāt, ne vairot, "kā rezultātā ilgtermiņā iedzīvotāji cieš zaudējumus un potenciālās pensijas var būt mazākas par iemaksāto summu".
Partijas skatījumā, Latvijā ir augsti darbaspēka nodokļi, kas mazinot Latvijas ekonomikas konkurētspēju un veicinot ēnu ekonomiku. Partija rosina ļaut iedzīvotājiem brīvi izvēlēties - turpināt uzkrāt otrajā pensiju līmenī, pārcelt uzkrāto kapitālu uz pirmo līmeni vai to izņemt, kā arī tiem, kas no otrā līmeņa atsakās, samazināt sociālās iemaksas par 6%, "tādējādi palielinot rīcībā esošos ienākumus un veicinot naudas apriti Latvijas ekonomikā".
Tāpat platformā "Manabalss.lv" tiek vākti paraksti par iniciatīvu, rosinot noteikt likumā iespēju brīvprātīgi izņemt otrā pensiju līmeņa uzkrājumu pilnībā vai daļēji. Šīs iniciatīvas iesniedzējs ir Ģirts Bumbērs, kurš domā, ka naudas izņemšana no otrā pensiju līmeņa sniegšot iedzīvotājiem lielāku finanšu drošību, mazināšot risku nonākt finansiālās grūtības. Par šo iniciatīvu savākts ap 6000 parakstu.
