Bankas

Bankas pārvērš valsts iestādēs

Sandris Točs, speciāli DB, 16.04.2019

Jaunākais izdevums

«Es vēlos strādāt nozarēs, kur nav tādas regulācijas, nav tādas valsts iejaukšanās privātos uzņēmumos, kāda notiek finanšu jomā, īpaši Latvijā,» intervijā Dienas Biznesam saka likvidējamās ABLV Bank īpašnieks Ernests Bernis

Eiropas Savienības tiesiskuma līmenis mums vienmēr ir bijis tas, uz ko Latvijai vajag tiekties. Tagad Eiropas Savienība, lasot medijus, kļuvusi par «pasaules naudas atmazgātāju paradīzi». Kas notiek?

Jāatzīst, ka patreiz cīņa ar naudas atmazgāšanu banku un finanšu nozarē ir galvenā tēma, ar to ir saistīti galvenie riski un tās ir lielākās galvassāpes visiem banku vadītājiem. Tāpēc, ka pasaule tomēr mainās. Ja kaut kas bija pieņemts pirms desmit vai divdesmit gadiem, tad, pasaulei attīstoties, tas vairs nav pieņemams. Ko es ar to gribu pateikt? Visur banku sektorā ir vērojama milzīga spriedze, kas ir saistīta ar to, ka ir ļoti liels spiediens no valsts puses, lai apkarotu nodokļu nemaksāšanu, korupciju un noziedzību. Valdības uzskata, ka reālais cīņas lauks ar šiem noziegumiem ir finanses. Nosacīti pirms piecpadsmit, divdesmit gadiem bija tā robeža, kad pienākumu cīnīties ar šiem noziegumiem no valsts iestādēm sāka pārlikt uz bankām. Sprieda tā – ja noziedzniekiem nebūs iespējas operēt ar savu naudu, tas samazinās noziedzību. Domāju, ka kopumā jā, tā ir pareiza pieeja. Tikai diemžēl patreiz mēs vērojam to, ka lielākā daļa skandālu ir nevis valsts vai banku rīcības dēļ, bet tāpēc, ka tos izraisījušas dažādas publikācijas. Mēs tikko redzējām Swedbank skandālu. Bija Danske Bank skandāls. Ievērojiet – skandālos runa ir par miljardu darījumiem, milzīgiem naudas apgrozījumiem, bet vienlaikus tur gandrīz nav aktīvu krimināllietu, faktiski neviena persona nav apsūdzēta. Kā tas var būt? Man liekas, tas pārvēršas par farsu. Tāpēc, no vienas puses, milzīga atbildība tik tiešām gulstas uz bankām. Tām ir jādara viss, lai nepieļautu savu darbinieku iesaistīšanu nelikumīgos darījumos. No otras puses, ir mediju kampaņa, kas vairāk skar reputāciju, nevis runa ir par reāliem noziegumiem.

Tātad šādās publikācijās, jūsuprāt, netiek aprakstīti reāli noziegumi?

Nu ko šie mediji raksta? Tas pārskaitīja tam. Tas pārskaitīja šitam. Tam brālis ir tas. Tur kaut kāds augsts ierēdnis. Bet kur ir noziegums? Ja ir noziegums, ir jābūt kriminālprocesam, kādam par to ir jāatbild. Ja visu laiku par to tiek publicēti raksti, bet pie atbildības neviens nav saukts, tad kas tas ir? Līdzīgā situācijā pirms vairākiem gadiem kā tagad Swedbank bija mūsu nu jau likvidējamā banka. Bija dažādi raksti, materiāli par dažādiem notikumiem. Mēs paši, tos lasot, arī bijām pārsteigti. Lūdzām policiju pārbaudīt. Bet, kad tiek pārbaudīts, izrādās, ka tur nekā nav, ka informācija par to, ka notiek kaut kāda noziedzīga rīcība, ir diezgan apšaubāma.

Vai Swedbank situācija tiešām ir līdzīga, kādā savulaik nonācāt jūs?

Pirmkārt es gribu pateikt to, ka esmu pārliecināts, ka šīs bankas iekšējās kontroles sistēmas un lietas, kas saistītas ar AML procesiem, ir visaugstākās kvalitātes. Man par to šaubu nav. Bet kopumā Swedbank sāga ir ļoti interesanta. Tā labi parāda, ka neviena banka nestrādā izolēti. Bankas pasaulē sadarbojas viena ar otru. Nauda tiek pārskaitīta nepārtraukti. Visu pārbaudīt arī nav iespējams. Bankas nav cietums, kur ir visstingrākais caurlaižu režīms pie ieejas un izejas. Ekonomika pieprasa ātru naudas kustību. Jūs un jūsu klienti taču grib, lai nauda tiek pārskaitīta tūlīt, vai ne? Pieņemsim, ka tagad bankā būs tikai rezidentu klienti. Taču riski paliek, ja klienti rezidenti strādā ar ārzemju partneriem. Ir ofšoru klienti. Tas jau tagad bīstams vārds. Pat pateikt bīstami. Bet vēl pirms pieciem gadiem visur – arī tepat Rīgā – notika konferences, kā pārstrukturēt uzņēmumu darbību, izmantojot ārzonas. Tāpēc tagad ar šodienas skatu mesties virsū tam, kas notika pirms desmit gadiem, un rīkot pārbaudes? Piedodiet, bet te, man šķiet, ir savdabīga interese. Atklāti redzams, ka ir interese, lai skandināvu kapitāls šeit samazinātu savu klātbūtni. Un man ir ļoti žēl, ka Latvijā nav sava finanšu sektora – vietējā kapitāla bankas. Kaut kad valsts to ļoti nožēlos.

Visu pārbaudīt arī nav iespējams. Bankas nav cietums, kur ir visstingrākais caurlaižu režīms pie ieejas un izejas.

To, ka valstij nav savas bankas?

To, ka valstī ir spēcīgas bankas ar vietējo kapitālu. Mēs kādreiz ļoti gribējām par to būt. Plānojām pagājušajā gadā iet uz biržu, sākt kotāciju. Bet esam tur, kur esam. Ja valstij nav sava vietējā kapitāla finanšu sektora dalībnieku, nav runas, ka tā nevar kaut ko kontrolēt. Valsts nevar neatkarīgi attīstīties. Vai vismaz uz pusi neatkarīgi. Jo tad visi stratēģiski lēmumi, kādas nozares attīstīt, kādus uzņēmumus finansēt, kur ieguldīt naudu, ko kreditēt, ko nekreditēt, tiek pieņemti tikai ārpus Latvijas. Un tas, protams, ierobežo jebkuras valdības spējas kaut ko attīstīt. Normālā valstī, ja vajag attīstīt kādu svarīgu sfēru, banku vadītāji tiek pasaukti uz brokastīm vai vakariņām, viņiem tiek izskaidrota valdības politika, un viss sāk darboties. Protams, ņemot vērā biznesa riskus utt. Kā mums ir? Tu vari vietējo ārvalstu banku filiāļu vadītājus saukt, vari nesaukt, bet viņiem nav gandrīz nekādas spējas pieņemt stratēģiskus lēmumus uz vietas.

Pēters Putniņš laikrakstam sacīja, ka mērķis ir panākt, lai 2018. gada 13. februāra ASV FinCEN paziņojums tiktu atsaukts, un FKTK padome pie tā strādā. Ja FinCEN paziņojums tiks atsaukts, ko tas nozīmēs?

Ja tas notiks, galvenais, ko tas nozīmēs, ka atjaunojas valsts prestižs. Man šķiet, ka Latvijas valstij tas pienākas, ņemot vērā visu to, kas notika, lai tās reputāciju grautu. Mēs kā bijusī bankas vadība un esošie likvidējamās sabiedrības akcionāri visu to informāciju, kas bija mūsu rīcībā par FinCEN ziņojumā pieminētajiem faktiem, iesniedzām jau pagājušā gada aprīlī. Mums arī šobrīd nav saprotams mums pārmestais. Neskatoties uz milzīgām pūlēm. Mēs pārbaudījām visu banku. Ar savām rokām, ar piesaistītām rokām, ar amerikāņu kompānijām. Un es šodien varu pateikt, ka man nav zināmi fakti, ka ABLV Bank pārkāptu kaut kādas sankcijas. Man nav saprotams tas viss, kas ir tajā paziņojumā. Piemēram, ka mēs ar kaut kādu koruptīvu darbību palīdzību sagaidījām kaut kādus sev labvēlīgus risinājumus. Kas tas ir? Tas man nav saprotams. Pateikšu tā – ABLV jau lielākoties ir daļa no vēstures. Bet es ļoti ceru, ka mēs kaut kad uzzināsim patiesību, kas toreiz notika. Jo neatbildētu jautājumu palika ļoti daudz.

Pēc likuma jūs tieši par to neatbildat, jo bankā strādā likvidatori. Tomēr tīri cilvēciski kreditori šo atbildi sagaida arī no jums – kad varētu sākties bankā iesaldētās naudas izmaksas?

Uz šo jautājumu precīzi tik tiešām ir jāatbild likvidatoram. Es varu tikai novērot procesu kā bijušais bankas valdes priekšsēdētājs. Uzstādījums no regulatora un valsts puses bija, ka izmaksām ir jābūt ar 100% kontroli. Bija jāizdara milzīgs darbs, lai šādas prasības īstenotu dzīvē. Un prasību ir ļoti daudz. Vispār tā būs viena no unikālākajām likvidācijām pasaulē. Tik plašas, tik dziļas pārbaudes, cik es varu saprast no man pieejamās informācijas, vispār nekur nekad nav bijis. Tas, protams, kavē kreditoru izmaksas. Un tas ir precedents pasaules līmenī. Likvidatoriem priekšā ir milzīgs darbs. Likvidējamās sabiedrības darbiniekiem ir milzīgs darbs. No vienas puses, mēs kā akcionāri esam ieinteresēti, lai pārbaude būtu. Jo tikai pārbaude var atbildēt uz jautājumu, kāds patiešām bija lietu stāvoklis mūsu bankā. No otras puses, ar katru dienu pieaug zvanu skaits no bijušajiem klientiem, kreditoriem un neapmierinātība aug. Tāpēc, ka ir pagājis jau vairāk nekā gads un daudzām personām, uzņēmumiem ir nobloķēta nauda. Turklāt nauda ir – likvidējamā sabiedrība ir pārpildīta ar naudu. Negribu izteikt prognozes. Nesen bija akcionāru sapulce. Tur bija daudz jautājumu par darbu ar kreditoriem, par paredzētajiem termiņiem. Likvidatori ziņoja, ka ātrākais ir vasara – parastiem gadījumiem, kad fiziskas personas sāks saņemt naudu. Kaut kad jūlijā, augustā. Es ļoti ceru, ka viss būs sagatavots un tas tiks uzsākts.

Jūs pieminējāt cīņu ar noziedzību, ko valsts uzliek par pienākumu bankām. Taču jādomā, ka lielākā bankas klientu daļa nav noziedznieki, bet uzņēmēji, kuru nauda tagad ir iesaldēta, kaut gan viņi ne pie kā nav vainīgi. Kādam varbūt tas izraisa problēmas biznesā?

Milzīgas problēmas. Piemēram, manām kompānijām bankā ir lieli resursi. Un mēs neko ar tiem nevaram darīt. Nauda bankā ir bankas meitas uzņēmumiem. Arī ar to neko nevar darīt – ne ieguldīt celtniecībā, ne kur citur. Mums ir jāatliek projekti. Jāmeklē nauda citur. Protams, ka tas atspoguļojas biznesa rādītājos. Neskatoties uz to, mēs esam ieinteresēti, lai pārbaudes notiek, dažreiz gan liekas, ka tās ir kaut kādas pārliekas prasības, kas tur ir uzstādītas. Redzēsim, kā būs. Jāsaprot, ka likvidācija, tā sauktās metodoloģijas radīšana, tās ieviešana dzīvē – tas viss notiek par akcionāru naudu. Tas ir, par mūsu naudu. Mēs to principā atbalstām, bet likvidācija mums izmaksās desmitiem, ja pat ne simtiem miljonu eiro. Bet ko darīt? Jāstrādā tālāk!

Līdz Māra Kučinska valdības laikam mēs visos valsts plānošanas dokumentos sevi pozicionējām kā reģionālais finanšu centrs. Tad pēkšņi – ņemot vērā, ka vairāk nekā divdesmit gadus mēs tāds bijām, – valdība to no valsts dokumentiem izsvītroja. Tomēr biznesa sakari un zināšanas ir palikušas. Arī bankas vēl ir. Vai ārvalstu finanšu pakalpojumu sektors pēc kāda laika Latvijā var atjaunoties?

Es nedomāju. Domāju, ka šeit būs tikai atlūzas no tā biznesa, kas te bija. Tas diemžēl skar ne tikai finanšu jomu. Bet galvenais nav tas, ka kaut kādas bankas šeit kaut ko grib vai negrib darīt. Galvenais ir tas, ka tomēr katra valsts formulē savu politiku. Latvijas valdība pagājušajā gadā un šogad arī ļoti precīzi noformulēja, ka reģionālais finanšu centrs, finanšu pakalpojumu centrs Latvijai nav nepieciešams. Tas automātiski skar arī tā saukto finanšu eksportu. Taču līdz ar to mēs katru dienu varam dzirdēt, ar kādām grūtībām saskaras tie investori, kurus varētu nosaukt par «nepareizajiem» investoriem, jo viņi vienkārši ir gadījušies no austrumiem, nevis no citām pasaules malām. Mēs dzirdam, kādas problēmas viņiem tagad ir ar investīcijām šeit, Latvijā. Grūti prognozēt, kādā veidā un cik veiksmīgi beigsies izmaksas, piemēram, ABLV kreditoriem, no kuriem daudzi šeit ir investori. Latvija ir deklarējusi – nu tas ir Danas Reiznieces-Ozolas lozungs – par 5% nerezidentu īpatsvaru. Es domāju, ka tie investori, kas šeit ir ieguldījuši, ļoti uzmanīgi monitorē situāciju. Un viņi ļoti labi saprot, ka vienā brīdī ir kļuvuši par šeit nevēlamām personām. Ja kāds domā, ka kādreiz bija ļoti viegli šo nerezidentu biznesu attīstīt, piesaistīt visus šos ārvalstu klientus un uzņēmumus, es labāk tad to nekomentēšu. Finanšu centra izveide šeit, Latvijā, bija desmitiem gadu darbs. Tajā ir ieguldīti pat ne simti miljonu, bet miljardi eiro. Un šis sektors nebija slikts. Protams, bija daudz kļūdu un valsts netika līdzi attīstībai, kontrolei. Protams, dažreiz bija maz saprotami spēles noteikumi. Bet to varēja transformēt.

Ārvalstu klientu banku sektora nebūs nekad. Protams, kaut kādas nelielas intereses, kaut kādas biznesa atlūzas būs, bet šeit nekad nebūs lielu klientu.

Tomēr, ņemot vērā visu notiekošo, valdība pieņēma lēmumu atteikties no šī sektora vispār. Kariņa valdība šo visu tagad pabeidz. Es domāju, ka šeit vairs ārvalstu klientu banku sektora nebūs nekad. Protams, kaut kādas nelielas intereses, kaut kādas biznesa atlūzas būs, bet šeit nekad nebūs lielu klientu. Tas atstās ietekmi ne tikai uz banku sektoru. Tas atstās ietekmi uz visu. Pavisam neliels piemērs. Mūsu banku gada laikā apmeklēja 9 līdz 10 tūkstoši ārvalstu klientu. Ļoti turīgi klienti. Viņi nakšņoja viesnīcās, turklāt labās. Mūsu aviokompānijās lidoja biznesa klasē. Ļoti daudzi no viņiem sāka investēt Latvijā. Izveidoja kopuzņēmumus, veica investīcijas, pirka vasarnīcas un dzīvokļus. Viņi gribēja būt šeit, strādāt un dzīvot šeit. Bija mums klienti no Ukrainas, kuri šeit bērnus sūtīja mācīties latviešu skolās. Formēja dokumentus, gribēja šeit pavadīt pensijas gadus. Tas viss tagad ir beidzies. Tāpēc, ka izmainījās valsts attieksme. Nu, ko var pateikt – tāda biznesa šeit vairāk nebūs. Valsts savu vārdu ir pateikusi. Biznesa sakari paliks, bet tie paliks vairāk atmiņās, nevis reālajā dzīvē. Ko tas nozīmēs valstij, laiks rādīs. Šobrīd politiķi lozungos tikai runā par pozitīvajiem ieguvumiem, taču valsts budžets arī kaut kā ir un būs jāpapildina, jo cilvēku prasības pieaug, savukārt nodokļus paaugstināt neviens negrib.

Redziet, līdz šim mums bija līdzsvars starp Eiropas, Amerikas un austrumu puses valstu investīcijām. Tagad vairs tāda līdzsvara bilancē nebūs. Ne ar rītdienu, bet ilgtermiņā. Tas nozīmē, ka tiklīdz iestāsies kāda krīze attiecīgajās pasaules malās, un tādas neizbēgami būs, tas var stipri atspoguļoties Latvijā. Investīciju plūsma var sarukt. Tāpēc, ka tā vairs nebūs tik diversificēta kā bija līdz šim.

Valsts politika izraisa ne tikai finanšu darījumu, bet biznesa pārtraukšanu vispār?

Jā. Jūsu pašu avīzē ir daudzi raksti par uzņēmējiem, kuriem tiek slēgti banku konti, un viņi tos Latvijā nevar atvērt. Tādu gadījumu ir daudz. Man šķiet, ka tā ir apzināta rīcība, lai panāktu, lai tādu investoru šeit nebūtu. Kurš grib investēt valstī, kur viņam jāstāv rindā, lai atvērtu kontu? Un jāgaida mēnešiem. Vai mēs domājam, ka mēs dzīvojam kādā izolētā pasaulē? Es dažreiz nevaru saprast tos izteicienus, kas nāk no valsts amatpersonu puses. Kas varētu būt labāks, kā investīcijas no citas pasaules malas? Atbrauc cilvēki, iegulda savu naudu, izveido ražošanu, uzbūvē noliktavu. Bet «reputācijas» dēļ – nevis tāpēc, ka ir kaut kādi reāli likumpārkāpumi – viņam slēdz kontus! Turklāt, no kā sastāv šī «reputācija»? Viņš kaut ko sliktu ir izdarījis? Nē, viņam ir kaut kāds ne tāds radinieks, bilde varbūt kaut kur kopā ar kādu «ne tādu» valsts amatpersonu. Un viss, pietiek – viņš ir «sliktais». Un ko tad mēs domājam, ka šie cilvēki kādreiz atkal investēs Latvijā? Es domāju, ka viņi vairāk domā par savu investīciju pārdošanu un došanos kaut kur citur. Godīgi pateikšu – man reāli žēl. Tāpēc, ka divdesmit piecus gadus es strādāju, lai piesaistītu Latvijai investorus, lai piesaistītu šeit biznesu no visām pasaules malām. Bet izrādās, ka valstij tas nebija nepieciešams.

Jums bija banka Latvijā un Luksemburgā, un šīs bankas vienlaikus saskārās ar problēmām. Vai varat salīdzināt Latvijas un Luksemburgas valsts varas attieksmi?

Luksemburgā valsts attieksme bija vairāk profesionāla. Bet vienlaikus mēs tur nebijām liels spēlētājs. Mūsu Luksemburgas banka pavisam neliela. Patreiz tur notiek pārdošanas process, domāju, ka tas beigsies veiksmīgi. Nevis piespiedu likvidācija. Vismaz kādi mūsu darbinieki saglabās darbavietas un ar jauno saimnieku varēs dzīvot tālāk. Man būs vismaz kāds morāls gandarījums par to. Latvijā mēs bijām otra, trešā lielākā banka. Liels spēlētājs ar milzīgu biznesu. Ko varu pateikt? Varu priecāties, ka mums vismaz tiek turpināta pašlikvidācija, nevis kaut kāda bankas izlaupīšana.

Tomēr publiskajā vidē arī no valsts amatpersonu puses joprojām parādās paziņojumi, ka ABLV Bank pašlikivdācija, iespējams, ir bijusi kļūda. Valdība uz Saeimu ir nosūtījusi likuma grozījumus, kuru mērķis ir politiski pirms termiņa nomainīt FKTK padomi. Joprojām kāds no malas cenšas piekļūt pie ABLV bankā esošās naudas? Vai tie ir maksātnespējas administratori?

Es daudz esmu dzirdējis par maksātnespējas administratoru ietekmi. Ir maksātnespējas gadījumi – kā Trasta komerc- banka vai Latvijas Krājbanka –, kur nepārtraukti notiek kaut kādi kriminālprocesi. Tāpēc mūsu gadījumā bankas pašlikvidācija stingrā FKTK uzraudzībā pār kreditoru izmaksām ir, manuprāt, labākais risinājums. Man grūti komentēt Znotiņas kundzes izteicienus, domāju, viņai būs visas iespējas pierādīt, cik profesionāli viņa vada savu iestādi. ABLV bankas likvidācija būs daudziem izaicinājums mūsu valstī. Nekur nav rakstīts, cik gadus var likvidēt – piecus gadus, divdesmit piecus gadus? Runājot par likuma grozījumiem un FKTK padomi – manuprāt, un atkal sanāk atsaukties uz Swedbank, bet tās vadītājs Latvijā šo jau ļoti labi nokomentēja. Es stingrāku regulatora darbu, kāds tas bija pēdējos trijos gados, nekad nebiju pieredzējis. Nekad. Varbūt tas kādam traucēja, nezinu, bet tas jau ir politiķu dienaskārtības jautājums un lēmums.

Jums ir milzīga pieredze banku jomā. Vai pieļaujat, ka varētu kādreiz atgriezties banku biznesā?

Es domāju, ka nē. Esmu jau pārgājis pāri tam punktam. Faktiski esmu pavilcis svītru, un emocijas tagad jāatstāj vēsturei. Pirmkārt, es apzinos, ka man vienkārši ir atņemta iespēja strādāt. Var teikt, ka man ir uzlikts «profesionālais aizliegums» uz nezināmu laiku. Bez pierādījumiem. Bez faktiem. Bez kaut kāda tiesas lēmuma. Bet de facto tāds aizliegums ir. Es nedrīkstu būt ne bankas vadītājs, ne īpašnieks. Bet galvenā lieta ir tāda, ka pats vairs negribu. Es divdesmit piecus gadus strādāju kā banku vadītājs un izdarīju visu, kas ir iespējams. Kopā ar Oļegu (Fiļu) izveidojām tādu spēcīgu spēlētāju banku vidē kā ABLV Bank. Tehnoloģiju, aktīvu kvalitātes, darbinieku motivācijas ziņā mēs bijām līderi. Jā, bija kļūdas. Bet, kā mēs tagad lasām avīzēs, kļūdas, izrādās, ir visiem. Diemžēl notiek kaut kāda spēle, un tajā mums ir iedalīta loma tikt likvidētiem. Jā, man bija emocionāli grūti pārdzīvot notikušo. Es nevaru samierināties, ka mans vārds šādā veidā tiek nolaupīts, ka mana reputācija tiek sabojāta. Ļoti gaidu pārbaudes rezultātus bankā, kas atklāsies likvidācijas gaitā, tur būs atbilde uz tiem jautājumiem, kurus uzdeva FinCEN. Taču no jauna sākt veidot kādu banku? Nē. Šajā laukā es jau esmu sasniedzis visu, ko nevarēju pat iedomāties divdesmit gadus atpakaļ.

Un jūs nemaz «nevilks» atpakaļ pie bankām?

Visā pasaulē patreiz finanšu nozare ir visvairāk no valsts puses regulētā nozare. Bet to, kas notiek Latvijā, piedodiet, bez rupja vārda es vispār nevaru pateikt. Tāpēc, ka tas jau vairs nav privāts bizness. Tā ir nepārtraukta valsts jaukšanās privātās lietās. Ja pirms pagājušā gada notikumiem man kā banku vadītājam skaidrošanās ar valsti, AML riski un visas tās lietas aizņēma 80% laika, tad tagad, runājot ar esošajiem banku vadītājiem, es dzirdu, ka tas viņiem aizņemot, jau «vairāk nekā 100% laika» (smejas). Es to vienkārši negribu! Kāpēc man tērēt savas dzīves laiku visu šo prasību īstenošanai. Es saprotu, ka ir profesionāļi, kuriem tas var šķist aizraujoši, bet ne man. Un es saprotu, ka prasības tikai pieaugs.

To, kas notiek Latvijā, piedodiet, bez rupja vārda es vispār nevaru pateikt. Tāpēc, ka tas jau vairs nav privāts bizness. Tā ir nepārtraukta valsts jaukšanās privātās lietās.

Kopumā, jā, gribu nodarboties ar kaut ko jaunu. Tomēr pieredze ir. Mūsu banka finansēja ļoti daudzus uzņēmumus, ļoti daudzas nozares – ne tikai Latvijā, arī ārpus tās. Mēs ļoti daudz ko zinām un saprotam. Es vēlos strādāt nozarēs, kur nav tādas regulācijas, nav tādas valsts iejaukšanās privātos uzņēmumos, kas notiek finanšu jomā un sevišķi Latvijā. Jūs taču medijos varat izlasīt, ka ir pat lēmumi, kas faktiski ir prettiesiski, bet uz tādiem mediju rakstiem neviens nereaģē. Vienkārši ignorē. To es nesaprotu.

Valstij ir vēlme bankas pataisīt par kaut ko līdzīgu valsts iestādēm, kas pilda novērošanas, kontroles un arī nodokļu savākšanas funkciju?

Tā ir. Atbildību par to visu jau tagad prasa nevis no valsts iestādēm, bet galvenokārt no bankām. Tāpēc man arī vairs nav intereses atgriezties darbā bankā. Visas prasības var izpildīt. Bet jābūt vēlmei strādāt un attīstīt biznesu, nevis katru dienu izpildīt tikai valsts uzliktas procedūras.

Kādi ir jūsu biznesa plāni?

Vispirms ir nepieciešams stabilizēt esošo biznesu. Lielākā daļa mūsu biznesa atradās ABLV Bank. Virknē biznesu ir nobloķēta nauda, apgrozāmie līdzekļi. Tā nav kaut kāda nauda. Tā ir nauda, kas bija paredzēta attīstībai. Attīstības, celtniecības projektu realizācijai. Tāpēc mēs koncentrējamies vispirms uz šo problēmu risināšanu. Kad atrisināsim esošās problēmas, tad būs laiks domāt par kaut ko jaunu. Tas, kas mums patreiz ir, – nekustamie īpašumi, viesnīcas, diezgan liels lauksaimniecības uzņēmums, kaut kādi projekti medicīnā, jauna finiera rūpnīca. Pat- reiz koncentrējamies uz šo uzņēmumu darbu. Pēc pusotra gada varēsim domāt, kur investēt un ar ko nodarboties tālāk. Tad arī meklēsim jaunas nozares.

Latvijā vai ārpus tās?

Kāpēc Latvijā? Visur. Bet līdz šim vienīgais bizness ārpus Latvijas man bija banka Luksemburgā. Visus divdesmit piecus gadus mēs domājām tikai, kā veidot biznesu Latvijā. Nākotnē būs citādāk.

Jūsu biznesā centrālā struktūra bija ABLV Bank. Kas tagad ir jūsu biznesa centrs?

ASG Resolution Capital, tā ir mana privātā investīciju kompānija. AmberStone Group, un, protams, vēl daudz laika veltu Pillar kompānijām. Tas ir New Hanza rajons, kur darbojas bankas meitaskompānijas. Taču galvenās mūsu investīciju kompānijas nākotnē ir divas holdinga kompānijas – ASG Resolution un AmberStone.

Kad pabeigsiet New Hanza rajonu?

Ievērojamākie projekti ir apturēti. Taču vasaras beigās mēs plānojam pabeigt Hanzas Peronu, kas ir Pillar projekts. Tas ir spilgts projekts, tā ir kvalitatīva pasākumu un kultūras notikumu vieta, kas paredzēta visai Latvijai. Mums jau sen trūka kvalitatīvu konferenču ēku platību. Ļoti ceru, ka rudenī tur jau būs pirmie apmeklētāji.

Kas ir šie logo, ko redzu aiz muguras?

Tas ir mūsu jaunais zīmols, kas tiek gatavots nākotnei. Pagaidām, lūdzu, tā nosaukumu nerakstiet, jo mēs vēl domājam. Mēs gatavojam jaunu brendu, ko gribam «palaist» līdz gada beigām. Tad arī gribam paziņot par jauno nosaukumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Kreditori ABLV bankas likvidatoru skrūvspīlēs

Zvērināti advokāti Daiga Siliņa un Rihards Niedra, ZAB Davidsons un partneri, 19.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš ABLV Bankas pašlikvidācijas procedūras uzsākšanas 2018. gadā skaidrību ir ieguvuši tikai pirmās kārtas kreditori, kuriem bankas kontā nebija vairāk par 100 000 eiro un kuriem izmaksāta valsts garantētā atlīdzība. Pārējie kreditori, kuriem naudas līdzekļi kontā pārsniedza 100 000 eiro, joprojām ir neziņā par to, kad atgūs savu naudu, ja vispār to atgūs, jo ABLV bankas likvidatori noteikuši kreditoriem nepārskatāmas procedūras. Līdz šim kreditoriem tika uzspiesti šaubīgi likvidācijas noteikumi un pieprasītas detalizētas atskaites par visiem, pat ļoti vēsturiskiem darījumiem, bet pašiem kreditoriem nav atstātas pienācīgas iespējas aizsargāt sevi pret ABLV bankas noteikto lietu kārtību un necaurspīdīgām anti-money laundering (AML) pārbaudes procedūrām. Ir vērts apskatīt dažus piemērus un viedokli no kreditoru skatu punkta, kādi pārkāpumi saskatāmi ABLV bankas likvidācijas noteikumos.

Cik saistoši kreditoriem ir ABLV bankas likvidācijas noteikumi?

ABLV bankas pašlikvidācijas procesa pamatā ir kreditora prasījuma izskatīšanas kārtība, kuras rezultātā naudas līdzekļu izmaksa kreditora prasījuma apmierināšanai var tikt atlikta vai atteikta, pamatojoties uz likvidējamās ABLV banka likvidācijas noteikumos noteikto pārbaudi.

Lai panāktu tieši šādu kreditora prasījuma izskatīšanas kārtību un kreditora piekrišanu pārbaudes veikšanai, ABLV banka saviem kreditoriem izstrādāja īpašu veidlapu, izvietojot to savā tīmekļa vietnē www.ablv.com un nosakot, ka brīvā formā sagatavotajam prasījumam ir jāsatur visa tā informācija, ko satur veidlapa. Šajā īpašajā veidlapā tika iekļauts apliecinājums, ka parakstot pieteikumu, kreditors piekrīt likvidējamās ABLV bankas likvidācijas noteikumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās "ABLV Bank" noguldītāju pārbaužu ātrums ir nepieļaujami lēns un pārspīlēti dārgs, pēc otrdien notikušās akcionāru sapulces atzina viens no bankas lielākajiem akcionāriem Ernests Bernis.

Viņš arī norādīja, ka šāda situācija būtiski aizskar noguldītāju un akcionāru intereses, kā arī nav izdevīgs Latvijas ekonomikai.

"Šodien mūs iepazīstināja ar kreditoru pārbaužu prognozētajām izmaksām. Tās būtiski pārsniedz iepriekšējā akcionāru pilnsapulcē noteiktos izmaksu griestus 30 miljonu eiro apmērā. Likvidatori iepazīstināja arī ar konsultanta izstrādāto kreditoru pārbaužu jauno grafiku, kas paredz pārbaudes veikt vismaz līdz 2022.gada otrajam ceturksnim. Šāds termiņš nav pieļaujams. Cieš noguldītāji, akcionāri, ekonomika, jo šobrīd nav pabeigtas pat privātpersonu un Latvijas nodokļu maksātāju pārbaudes, kas savukārt neļauj naudai atgriezties ekonomikā," pauda Bernis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās "ABLV Bank" likvidatori šogad jūnijā atguvuši aktīvus 5,433 miljonu eiro apmērā, kas ir par 38,2% mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina bankas publiskotā informācija.

Tostarp no izsniegtajiem kredītiem 2020.gada jūnijā atgūti 5,192 miljoni eiro, no pārdotajiem vērtspapīriem atgūti 235 000 eiro, bet no kustamās un citu mantu pārdošanas atgūti 6000 eiro.

Tādējādi šogad pirmajos sešos mēnešos "ABLV Bank" likvidatori atguvuši 49,28 miljonus eiro, bet kopš 2018.gada 13.jūnija, kad sākās bankas pašlikvidācijas process, "ABLV Bank" likvidatori atguvuši 798,54 miljonus eiro, tostarp 2018.gadā tika atgūti 355,493 miljoni eiro, bet 2019.gadā - 393,767 miljoni eiro.

Vienlaikus "ABLV Bank" likvidācijas izdevumi šogad jūnijā veidoja 4,71 miljonu eiro, tostarp naudas un finanšu instrumentu glabāšanas izdevumi bija 1,002 miljoni eiro, darbiniekiem izmaksājamā darba samaksa un izmaksājamie atlaišanas pabalsti, iekļaujot nodokļus, bija 994 000 eiro, nepieciešamie izdevumi bankas mantas uzturēšanai un nepieciešamo darba telpu uzturēšanai likvidācijas laikā - 213 000 eiro, likvidatoru atlīdzība, iekļaujot nodokļus, - 112 000 tūkstoši eiro, bet citi likvidācijas izdevumi bija 2,389 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās "ABLV Bank" likvidatori šogad novembrī atguvuši aktīvus 23,259 miljonu eiro apmērā, kas ir par 33,2% vairāk nekā mēnesi iepriekš, liecina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicētais pārskats.

Tostarp no izsniegtajiem kredītiem atgūti 20,428 miljoni eiro, no atgūtajiem/pārdotajiem vērtspapīriem - 2,806 miljoni eiro, bet kustamās un citas mantas pārdošanas - 25 tūkstoši eiro. Tādējādi kopš 2018.gada 13.jūnija, kad sākās bankas pašlikvidācijas process, "ABLV Bank" likvidatori atguvuši kopumā 726,479 miljonus eiro, tostarp 2019.gada 11 mēnešos - 370,986 miljonus eiro.

Vienlaikus "ABLV Bank" likvidācijas izdevumi novembrī bija 3,594 miljonu eiro apmērā, tostarp darbiniekiem izmaksājamā darba samaksa un izmaksājamie atlaišanas pabalsti, iekļaujot nodokļus, bija 1,194 miljoni eiro, naudas un finanšu instrumentu glabāšanas izdevumi - 809 tūkstoši eiro, nepieciešamie izdevumi bankas mantas uzturēšanai un nepieciešamo darba telpu uzturēšanai likvidācijas laikā - 246 tūkstoši eiro, likvidatoru atlīdzība, iekļaujot nodokļus, - 126 tūkstoši eiro, bet citi likvidācijas izdevumi bija 1,219 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

ABLV Bank likvidators: Spekulācijām par bankas kreditoru pārbaužu kvalitāti nav pamata

LETA, 14.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spekulācijām par likvidējamās «ABLV Bank» kreditoru pārbaužu kvalitāti nav pamata, atzīmēja bankas likvidators Arvīds Kostomārovs.

Viņš norādīja, ka visu «ABLV Bank» kreditoru un ar tiem saistīto klientu pārbaudes notiks neatkarīgi un vairākās kārtās, ko īstenos starptautiskās auditorfirmas «Ernst&Youn» (EY) eksperti no vairākām pasaules valstīm, tostarp ASV. «Pārbaudes vadīs eksperti, kuri specializējušies līdzīgu uzdevumu veikšanā. Tas garantēs vēl lielāku caurspīdīgumu un kreditoru vērtējumu objektivitāti,» teica Kostomārovs.

Pēc viņa paustā, metodoloģija, kuras pirmā versija regulatoram tika iesniegta pagājušā gada augustā, jau sākotnēji paredzēja 100% apmērā izvērtēt visus kreditorus, kuri likvidatoriem ir iesnieguši prasības pret banku, bet metodoloģijas apspriešanā palielināta saistīto un potenciāli saistīto bijušo klientu grupa, kas arī tiks pakļauta pārbaudēm. Tajās tiks detalizēti analizēti dati par to, kas ir patiesā labuma guvēji, tiks veiktas pārbaudes pret sankciju sarakstiem, lai nepieļautu naudas izmaksas kreditoriem, kuriem atklātos saistība ar dažādos sankciju sarakstos iekļautiem uzņēmumiem vai privātpersonām. Tāpat notiks transakciju monitorings, analizējot vēsturiskas transakcijas kopš 2013.gada. Kopumā paredzēts pārbaudīt aptuveni 3700 kreditoru un vairāk nekā 9000 ar tiem saistīto klientu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Luksemburgas komerctiesa pagarinājusi likvidējamajai «ABLV Bank» piederošās «ABLV Bank Luxembourg» aizsardzības statusu ar maksājumu ierobežojumiem par pieciem mēnešiem - līdz 2019.gada 4.jūlijam.

«Lūgums par aizsardzības mehānisma pagarināšanu Luksemburgas komerctiesā tika iesniegts, lai aizsargātu esošo noguldītāju intereses, kā arī lai dotu pietiekami daudz laika »Duet Group Limited« bankas iegādes pabeigšanai,» skaidroja «ABLV Bank».

Bankā atgādināja, ka 2019.gada 8.janvārī «ABLV Bank» un «Duet Group Limited» noslēdza līgumu par 100% «ABLV Bank Luxembourg» akciju iegādi, taču pirkuma darījums vēl ir jāapstiprina Luksemburgas finanšu uzraudzības iestādei «Commission de Surveillance du Secteur Financier» un Eiropas Centrālajai bankai.

«Ievērojot »Duet Group Limited« interesi par bankas aktuālo pakalpojumu klāstu un vēlmi nākotnē paplašināt savu darbību, puses ir apņēmušās pabeigt darījumu pēc iespējas ātrāk,» atzīmēja bankā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Lietā par 50 miljonu eiro atmazgāšanu aizturētas četras personas

LETA, 29.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kriminālprocesā par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu ne mazāk kā 50 miljonu eiro apmērā, kura dēļ vakar notika procesuālās darbības arī likvidējamajā "ABLV Bank", ir aizturētas četras personas.

Prokuratūra iepriekš informēja, ka kriminālprocesā kopumā astoņām personām ir piemērots statuss - persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību. Taču prokuratūrā neatklāja, vai šīm personām ir arī aizturētā statuss vai personas, pret kuru sākts kriminālprocess, statuss. Visas šīs personas atrodas Latvijā, apstiprināja prokuratūras preses sekretāre Laura Majevska.

Majevska arī atzīmēja, ka prokuratūrā patlaban notiek darbs ar materiāliem, kas izņemti kratīšanās. Majevska uzsvēra, ka izņemts ir milzīgs apjoms materiālu.

Sākotnēji prokuratūra paziņojumā presei rakstīja, ka lietā otrdien veiktas vismaz 20 kratīšanas Latvijā un arī ārvalstīs sadarbībā ar citu valstu tiesībsargājošām iestādēm. Majevska vēlāk precizēja, ka izmeklēšanas darbības ārvalstīs patlaban veiktas vienā valstī - Baltkrievijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Putniņš: Pēc tikšanās ar FinCEN neredzam šķēršļus ABLV Bank likvidācijas modeļa īstenošanā

Žanete Hāka, 13.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc ASV Valsts kases departamenta Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas (FinCEN- Financial Crimes Enforcement Network) ielūguma Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadības un ekspertu delegācija pagājušajā nedēļā bija darba vizītē ASV un tikās ar FinCEN pārstāvjiem, informē FKTK.

Tikšanās notika, lai pārrunātu aktuālo situāciju Latvijas finanšu sektorā un ABLV Bank kontrolētās pašlikvidācijas procesa virzību FKTK uzraudzībā, t.sk. likvidatoru sagatavoto un FKTK padomes saskaņoto ABLV Bank klientu pārbaudes metodoloģiju.

ABLV Bank kontrolētās pašlikvidācijas gaitā FKTK sadarbojas ar tiešās sadarbības iestādi ASV – FinCEN, lai nodrošinātu regulāru informācijas apmaiņu par aktuālajiem pasākumiem, kā arī vienotos par virzību atbilstoši klientu pārbaudes metodoloģijas izstrādes un piemērošanas fāzēm.

FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš stāsta: «Mums ir bijusi informācijas apmaiņa par metodoloģijas izstrādes norisi jeb pirmo posmu, kurā bija jānodrošina atbilstība visu normatīvo aktu prasībām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā, kā arī nepieciešamās infrastruktūras izveidošana šādas kontroles sistēmas īstenošanai. Šajā tikšanās reizē detalizēti pārrunājām jau nākamo posmu – kā tieši metodoloģija tiks piemērota kreditoru pārbaudes procesā. Esam guvuši pārliecību, ka nav būtisku šķēršļu un tagad varam virzīties tālāk ABLV Bank pašlikvidācijas procesā atbilstoši FKTK padomes saskaņotajam modelim. No kolēģiem iebildes nav saņemtas, un mūsu sarunas bija ļoti konstruktīvas. Šāds pārrunu process bija nepieciešams, lai visām iesaistītajām institūcijām radītu pārliecību, ka Latvijas puse ir kvalitatīvi sagatavojusies ABLV Bank kreditoru līdzekļu pārbaudei un izmaksu fāzes sākšanai.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās «ABLV Bank» likvidatori septembrī atguvuši aktīvus 23,802 miljonu eiro apmērā, kas ir par 49,5% mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» publicētais pārskats.

Tostarp no izsniegtajiem kredītiem atgūti 12,625 miljoni eiro, no atgūtajiem/pārdotajiem vērtspapīriem - 6,295 miljoni eiro, no aizdevumiem kredītiestādēm - 4,865 miljoni eiro, bet no kustamās un citas mantas pārdošanas - 17 tūkstoši eiro.

Tādējādi kopš 2018.gada 13.jūnija, kad sākās bankas pašlikvidācijas process, «ABLV Bank» likvidatori atguvuši kopumā 103,937 miljonus eiro.

Vienlaikus «ABLV Bank» likvidācijas izdevumi septembrī bija 2,665 miljonu eiro apmērā, tostarp darbiniekiem izmaksājamā darba samaksa un izmaksājamie atlaišanas pabalsti, iekļaujot nodokļus, bija 1,559 miljoni eiro, naudas un finanšu instrumentu glabāšanas izdevumi - 471 tūkstotis eiro, nepieciešamie izdevumi bankas mantas uzturēšanai un nepieciešamo darba telpu uzturēšanai likvidācijas laikā - 425 tūkstoši eiro, bet likvidatoru atlīdzība, iekļaujot nodokļus, - 113 tūkstoši eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

ABLV Bank līdzīpašnieks Ernests Bernis izveidojis kompāniju Syzygy Capital

LETA, 22.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās «ABLV Bank» līdzīpašnieks Ernests Bernis izveidojis kompāniju AS «Syzygy Capital», liecina «Firmas.lv» informācija.

Jaundibinātās kompānijas pamatkapitāls ir 100 000 eiro un, pēc «Firmas.lv» datiem, Bernis ir tās vienīgais patiesā labuma guvējs. Komercreģistrā «Syzygy Capital» iegrāmatota trešdien, 17.oktobrī.

«Syzygy Capital» valdes priekšsēdētājs ir Bernis, bet valdes locekļi ir Nika Berne un Ņikita Klemperts, savukārt kompānijas padomes priekšsēdētājs ir Aleksandrs Pāže, padomes priekšsēdētāja vietniece ir Gajane Paplavska, bet padomes locekle Asja Berne.

Bernis aģentūrai LETA norādīja, ka ģimenes uzņēmums «Syzygy Capital» tiek veidots arī līdzīgu mērķi kā AS «ASG Resolution Capital», kas tika reģistrēta šogad jūlijā, proti, lai varētu efektīvāk plānot privātos ieguldījumus dažādos uzņēmumus, tostarp tos restrukturizējot un optimizējot.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Labāk, lai mani noņem no amata, nekā es piekritīšu prettiesiskiem risinājumiem. Tas ir bijis mans princips visu manu pilnvaru laiku un savā ziņā spēka avots gan man, gan FKTK padomei,» saka Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš

Laikā, kad tika lemts par ABLV Bank pašlikvidāciju, jūs paziņojāt, ka labāk, lai jūs noņem no amata, nekā jūs piekritīsiet prettiesiskiem risinājumiem. Vai šī jūsu nostāja ir aktuāla arī tagad – vai jūs izjūtat politisku spiedienu?

Varu to atkārtot arī tagad. Tas ir bijis mans princips visu manu pilnvaru laiku un savā ziņā spēka avots gan man, gan FKTK padomei. Jo mēs savu darbību un visus savus lēmumus vienmēr esam balstījuši likumā. Man pašlaik nav pamata veikt kādus soļus, kas izrietētu no šī principa neievērošanas, tāpēc ka joprojām pie tā turamies un tikai šādā veidā pieņemam savus lēmumus. Protams, ja neņem vērā dažus rakstus masu saziņā, bet tas ir īpašs gadījums. Jo ne es jūtos kādu kļūdu pieļāvis, nedz arī kaut ko nelikumīgu izdarījis. FKTK padomē visu darām likuma ietvaros un desmitkārt pārdomājam katru savu soli. Man liekas, ka tā ir augstākā jebkuras valsts iestādes sūtība – strādāt likuma ietvaros.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

KNAB veic procesuālas darbības ABLV Bank; banka un akcionāri ieinteresēti sadarbībā

LETA; Db.lv, 28.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki otrdien veic procesuālās darbības likvidējamajā "ABLV Bank".

"ABLV Bank" Komunikācijas departamenta vadītājs Jānis Bunte sacīja, ka otrdien bankas telpās Skanstes ielā ieradās valsts tiesībsargājošo iestāžu pārstāvji, taču bankas rīcībā nav informācijas, ar ko saistītas šīs darbības.

"Mūsu rīcībā šobrīd nav precīzas informācijas, ar ko šīs darbības ir saistītas, taču jau iepriekš gan banka, gan tās akcionāri ir apliecinājuši, ka sadarbosies un jau sadarbojas ar visām institūcijām. Banka jau ir nodrošinājuši Finanšu izlūkošanas dienestam pilnu pieeju "ABLV Bank" vēsturiskajiem datiem, kā arī jau pērnā gada septembrī valsts institūcijām iesniedza tūkstošiem bankas dokumentu," sacīja Bunte.

Viņš arī piebilda, ka banka un tās akcionāri ir ieinteresēti, lai notiktu rūpīgas pārbaudes gan par kreditoriem, gan bankas darbību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Mazinot turpmākos zaudējumus, ABLV banka Luksemburgā atbalsta likvidācijas uzsākšanu

LETA, 26.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«ABLV Bank Luxembourg» pieņēmusi lēmumu par likvidācijas uzsākšanu, informēja bankas pārstāvji.

«ABLV Bank Luxembourg» darbojās no 2013.gada un tajā strādāja aptuveni 20 darbinieku.

Atbilstoši vietējam regulējumam, Luksemburgas finanšu uzraudzības iestāde «Commission de Surveillance du Secteur Financier» (CSSF) iesniegusi lūgumu Luksemburgas komerctiesai par bankas likvidācijas procesa sākšanu.

Šāds lēmums pieņemts, lai aizsargātu klientu un akcionāru intereses, kā arī ņemot vērā ievērojamos finansiālos zaudējumus ilgstošā periodā.

Paredzams, ka Luksemburgas komerctiesa lēmumu par iepriekš noteiktā aizsardzības mehānisma atcelšanu, likvidācijas procesa uzsākšanu un tā galvenajiem nosacījumiem pieņems līdz šī gada 2.jūlijam, informē , AS likvidators Arvīds Kostomārovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās «ABLV Bank» likvidatori šogad oktobrī atguvuši aktīvus 17,458 miljonu eiro apmērā, kas ir par 3,4% mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» publicētais pārskats.

Tostarp no izsniegtajiem kredītiem atgūti 16,216 miljoni eiro, no atgūtajiem/pārdotajiem vērtspapīriem - 1,24 miljoni eiro, bet kustamās un citas mantas pārdošanas - divi tūkstoši eiro. Tādējādi kopš 2018.gada 13.jūnija, kad sākās bankas pašlikvidācijas process, «ABLV Bank» likvidatori atguvuši kopumā 703,22 miljonus eiro, tostarp 2019.gada desmit mēnešos - 347,727 miljonus eiro. Vienlaikus «ABLV Bank» likvidācijas izdevumi oktobrī bija 3,331 miljona eiro apmērā, tostarp darbiniekiem izmaksājamā darba samaksa un izmaksājamie atlaišanas pabalsti, iekļaujot nodokļus, bija 1,241 miljons eiro, naudas un finanšu instrumentu glabāšanas izdevumi - 678 tūkstoši eiro, nepieciešamie izdevumi bankas mantas uzturēšanai un nepieciešamo darba telpu uzturēšanai likvidācijas laikā - 419 tūkstoši eiro, likvidatoru atlīdzība, iekļaujot nodokļus, - 131 tūkstotis eiro, bet citi likvidācijas izdevumi bija 862 tūkstoši eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Izdevēja komentārs: Vismaz panācām, ka neizlaupa banku

Jānis Maršāns, DB izdevējs, 21.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zaudējums mūsu valstij un Latvijas ekonomikai ir ABLV Bank likvidācija. Tomēr labāka ir bankas pašlikvidācija FKTK pārraudzībā, nekā bankas izlaupīšana maksātnespējas administratoru un politiķu mafijas interesēs. Dienas Bizness ir cīnījies par ABLV Bank tiesībām civilizēti pašlikvidēties, godīgi nokārtojot visas saistības ar kreditoriem.

Pats galvenais bankas īpašnieku un Latvijas valsts finanšu reputācijai ir spēja norēķināties ar saistībām pret kreditoriem, saglabājot reputāciju kā valstij, kuras bankām cilvēki var uzticēt savu naudu. Šo reputāciju veido pārliecība, ka nauda tiks atgriezta likumīgajiem īpašniekiem, nevis kaut kur pazudīs afēru rezultātā. Valsts reputācijai ir ļoti būtiski, ka cilvēki ir pārliecināti, ka Latvija ir vieta, kuras bankās var glabāt savu naudu.

Tikai pavisam nesen FKTK ir izdevies apstiprināt metodoloģiju naudas atmazgāšanas novēršanas kontrolei ABLV Bank kreditoru prasību izmaksās. Cerams, ka solījumi tiks pildīti un ABLV Bank kreditori jau vasarā varēs sākt saņemt savu naudu. Naudas atgriešana ABLV Bank kreditoriem būs lakmusa papīrs. Ne tikai ārvalstu, bet arī Latvijas uzņēmējiem un pilsoņiem tā radīs pārliecību par Latviju kā tiesisku valsti, kurai var uzticēties, kurā var veikt biznesu un investīcijas. Vai par nedrošu valsti, ja nauda atgriezta netiks. Finanšu pārskati liecina, ka bankā ir nauda, akcionāru izteikumi liecina, ka viņiem rūp sava reputācija un gods. Riska moments ir politiskais faktors. Mēs zinām, ka ABLV Bank miljardi joprojām nedod mieru daudziem, kas gribētu tiem piekļūt, izmantojot politisko varu un ietekmi uz valsts iestādēm, par argumentu izmantojot arī «cīņu ar naudas atmazgāšanu» un citus mērķus. Nepieļaut ABLV Bank izlaupīšanu varēja, tikai esot modriem un sekojot līdzi informācijai – gan oficiālajai, gan tai, ko iegūstam no mazāk oficiāliem, bet drošiem avotiem. Šodien var teikt, ka mums visiem kopā tas ir izdevies, bet atslābt nedrīkst.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

ASV vēstniecība: FinCEN norobežojas no FKTK paustā par saskaņoto ABLV Bank likvidācijas modeli

LETA, 14.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV Valsts kases departamenta Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija (FinCEN) norobežojas no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) paustā par saskaņoto «ABLV Bank» likvidācijas modeli, norādīja ASV vēstniecībā Latvijā.

Iepriekš FKTK stāstīja, ka pēc tikšanās ar FinCEN komisija neredz šķēršļus FKTK apstiprinātā «ABLV Bank» likvidācijas modeļa īstenošanā.

FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš stāstīja, ka tikšanās laikā ar FinCEN tika detalizēti pārrunāts jau nākamais posms - kā tieši metodoloģija tiks piemērota kreditoru pārbaudes procesā. «Esam guvuši pārliecību, ka nav būtisku šķēršļu un tagad varam virzīties tālāk «ABLV Bank» pašlikvidācijas procesā atbilstoši FKTK padomes saskaņotajam modelim. No kolēģiem iebildes nav saņemtas, un mūsu sarunas bija ļoti konstruktīvas. Šāds pārrunu process bija nepieciešams, lai visām iesaistītajām institūcijām radītu pārliecību, ka Latvijas puse ir kvalitatīvi sagatavojusies «ABLV Bank» kreditoru līdzekļu pārbaudei un izmaksu fāzes sākšanai,» sacīja Putniņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās "ABLV Bank" klientiem garantētajās atlīdzībās līdz šim izmaksāti 447 miljoni eiro, kas ir 93% no kopumā izmaksājamās summas, pavēstīja bankas "Citadele", ar kuras starpniecību tiek veiktas izmaksas, valdes loceklis Kaspars Jansons.

Viņš norādīja, ka garantētās atlīdzības līdz šim saņēmuši apmēram 14 tūkstoši noguldītāju.

Vienlaikus Jansons sacīja, ka vēl garantētajā atlīdzībā jāizmaksā apmēram 30 miljoni eiro astoņiem tūkstošiem noguldītāju.

Ņemot vērā valstī noteikto ārkārtējo situāciju, kas paredz atsevišķus drošības pasākumus un ceļošanas ierobežojumus, no 18.marta banka "Citadele" ir apturējusi pieteikumu pieņemšanu "ABLV Bank" valsts garantēto atlīdzību izmaksai privātpersonām, kuras nav Latvijas rezidenti, kā arī juridiskām personām, kuru pārstāvji nav Latvijas rezidenti.

No noguldītājiem, kas ir Latvijas rezidenti, pieteikumu pieņemšana notiek kā līdz šim.

Jau vēstīts, ka banka "Citadele" kopš 2018.gada 3.marta nodrošina valsts garantētās atlīdzības izmaksu "ABLV Bank" klientiem. Valsts garantēto atlīdzību būs iespējams saņemt līdz 2023.gada 3.martam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

ABLV Bank klientiem garantētajās atlīdzībās izmaksāti 69% no kopumā izmaksājamās summas

LETA, 19.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās «ABLV Bank» klientiem garantētajās atlīdzībās līdz šim izmaksāti 328,66 miljoni eiro, kas ir 69% no kopumā izmaksājamās summas, aģentūrai LETA pastāstīja bankas «Citadele» korporatīvās komunikācijas vadītāja Ieva Prauliņa.

Viņa pavēstīja, ka no 3.marta līdz 15.oktobrim valsts garantēto atlīdzību bankā «Citadele» ir saņēmuši kopumā 11 013 «ABLV Bank» klienti jeb 51% no klientu skaita, kam ir tiesības saņemt valsts garantēto atlīdzību.

Vienlaikus Prauliņa informēja, ka līdz šim valsts garantēto atlīdzību saņēmuši 5676 Latvijas vietējie iedzīvotāji un uzņēmumi jeb 68% no rezidentu skaita. Vietējiem klientiem kopumā izmaksāti 43,6 miljoni eiro jeb 93% no kopējās rezidentiem pieejamās valsts garantēto atlīdzību summas.

Savukārt ārvalstu klientu segmentā līdz šim valsts garantēto atlīdzību ir saņēmuši 5337 klienti jeb 40% no kopējā «ABLV Bank» ārvalstu klientu skaita. Ārvalstu klientiem kopējā izmaksātā summa šobrīd ir 285 miljoni eiro, kas ir 66% no kopējās ārvalstu klientiem pieejamās valsts garantēto atlīdzību summas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Finanšu sektora uzraudzības apakškomisija: Jāsāk process attiecībā uz ABLV Bank kreditoru interešu apmierināšanu

LETA, 05.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu sektora uzraudzības apakškomisijas deputāti uzticas Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK), ka «ABLV Bank» pašlikvidācijas process notiks tiesiski un juridiski korekti, aģentūrai LETA pēc slēgtas apakškomisijas sēdes sacīja tās priekšsēdētājs Gatis Eglītis (JKP).

Deputāti arī uzsvēruši, ka beidzot ir jāapstiprina metodoloģija un jāvirzās tālāk, teica Eglītis. Viņš norādīja, ka jāsāk arī process attiecībā uz kreditoru interešu apmierināšanu, lai nebūtu tiesvedību risku. Politiķis uzsvēra, ka kopumā šajā procesā kavēties nevajadzētu.

Eglītis arī norādīja, ka deputāti uzticas FKTK kā šī procesa uzraugam, attiecīgi arī tam, ka tiks nodrošināta tiesiski, juridiski korekta un kontrolēta pašlikvidācija.

Kā ziņots, likvidējamās «ABLV Bank» likvidatora amatā iecelts Ringolds Balodis un Lauma Bērziņa, savukārt darbu atstās Elvijs Vēbers, pavēstīja bankā.

Bankā norādīja, ka «ABLV Bank» akcionāri otrdien nolēma veikt izmaiņas bankas Likvidācijas komitejas sastāvā. Ar informāciju par jaunajiem likvidatoru amata kandidātiem ir iepazīstināta arī Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), kas dažādu kritēriju vidū vērtē arī Bērziņas un Baloža profesionālo pieredzi, izglītību un reputāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) likuma grozījumi ir krēslu stumdīšana, lai mainītu tajos sēdošos, ko lobē augsta ranga amatpersonas. Jautājums ir – kāpēc?

Dienas Bizness jau rakstīja, ka finanšu nozares jeb, precīzāk, vairāku komercbanku pārstāvis laikrakstam pauda bažas par to, ka pieminētos likuma grozījumus kāro augstu, ietekmīgu amatpersonu grupa, pirmkārt nosaucot bijušo finanšu ministri, šobrīd opozīcijas deputāti Danu Reiznieci-Ozolu, Finanšu nozares asociācijas vadītāju Sandu Liepiņu, Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieci finanšu politikas jautājumos Līgu Kļaviņu, kā arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītāja vietnieci Guntu Razāni. Norobežojoties no anonīmiem apgalvojumiem, ka pieminētās amatpersonas veido organizētu grupējumu ar mērķi mainīt FKTK vadību un vadīt banku likvidēšanas procesus, lai gūtu labumu, tomēr jāsecina, ka ir pietiekami daudz publisku avotu, kas apliecina viņu konkrētu rīcību šī viena mērķa labā, ko daļēji apstiprina arī politiķu viedokļi patlaban.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Eva Berlaus: ABLV Bank likvidācija ir pārbaudījums valsts tiesiskumam

Anita Kantāne, 22.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS ABLV Bank likvidācija ir pārbaudījums ne tikai Latvijas finanšu sektora reputācijai, bet arī valsts tiesiskumam, šodien, tiekoties ar medijiem, sacīja zvērinātu advokātu biroja Sorainen Latvijas biroja vadošā partnere Eva Berlaus.

«Nesenie notikumi saistībā ar ABLV kreditoru pārbaužu metodoloģijas apstiprināšanu diemžēl liek uzdot jautājumu par to, vai izpratne par tiesiskuma nozīmi valsts demokrātiskās iekārtas nodrošināšanā Latvijā ir pietiekama,» norāda E. Berlaus.

Tiesiskuma riski rodas, vērtējot MK rīkojumu par nepieciešamību metodoloģiju saskaņot ar starptautiskajiem sabiedrotajiem, ko Finanšu ministrija «iztulkojusi» kā nepieciešamību metodoloģiju saskaņot ar ASV.

«Tiesiskā valstī jebkuri lēmumi tiek pieņemti un jebkuras institūcijas rīkojas likuma ietvaros. Arī krīzes situācijās. Ja esošie likumi nav piemēroti kādas situācijas risināšanai, jāuzlabo likums, nevis jārīkojas tam pretēji. Rīcība pretēji likumam izraisa būtiskus tiesvedību riskus un rada bīstamu precedentu,» skaidro E. Berlaus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Putniņam aizdomas par maksātnespējas administratoru ieinteresētību ABLV Bank likvidācijā

LETA, 27.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājam Pēteram Putniņam radušās aizdomas par maksātnespējas administratoru ieinteresētību «ABLV Bank» likvidācijā, trešdien intervijā «Delfi TV ar Jāni Domburu» sacīja Putniņš.

«Es vienmēr sev esmu uzdevis jautājumu - vai mūsu stratēģisko partneru cīņu ar naudas atmazgāšanu nav »apseglojuši« kādi cilvēki, kas atsevišķās situācijās vēlas izmantot naudas atmazgāšanas apkarošanas karogu, lai panāktu kādus savus mērķus,» sacīja Purniņš.

FKTK vadītājs norādīja, ka dažreiz šādas aizdomas rodas. «Ja es nespēju izskaidrot kaut kādu oponentu loģiku, vai, ja es redzu, ka kavējas kādi procesi, man rodas jautājums - ko tad jūs gribat?,» teica Putniņš.

Sīkāk savas aizdomas Putniņš neatklāja, vien norādīja, ka tās radušās tad, kad atklātībā nākusi informācija par notikumiem 2018.gada pavasarī un vasarā, kad «maksātnespējas aprindās zināmi cilvēki mēģinājuši starptautiskās aprindās kaut ko lobēt un citu valstu vēstniecībās piespiest komisiju pieņemt lēmumus».

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

ABLV Bank likvidators: Valsts iestādēm iesniegti tūkstošiem bankas dokumentu

LETA, 26.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«ABLV Bank» likvidācijas procesa ietvaros turpinās kreditoru pārbaudes un aktīva sadarbība ar virkni iesaistīto institūciju, tostarp Finanšu izlūkošanas dienestu un tiesībsargājošajām iestādēm, dienestiem nododot tūkstošiem dokumentu, lai viestu skaidrību un pārbaudītu izteiktās aizdomas par bankas darbību,atzīmēja bankas likvidators Andris Kovaļčuks.

Viņš sacīja, ka banka reaģē un sniedz atbildes uz visiem pieprasījumiem, izsniedzot nepieciešamos dokumentus un citu informāciju, tostarp par bankā pieņemtajiem lēmumiem.

«Tas ir mūsu pienākums. Esam ieinteresēti, lai notiktu rūpīgas pārbaudes gan par kreditoriem, gan bankas darbību, izvērtējot visas publiski izteiktās aizdomas par iespējamajiem pārkāpumiem. Vai tādi ir bijuši, vērtēs tiesībsargājošās iestādes. Esam atvērti sadarbībai un visa informācija tiek sniegta gan proaktīvi, gan reaģējot uz pieprasījumiem. Dokumentu skaits, kas nodots dažādām institūcijām, jau sasniedz vairākus tūkstošus,» teica Kovaļčuks.

Tāpat viņš norādīja, ka EY turpina kreditoru pārbaudes. Savukārt, komentējot Finanšu izlūkošanas dienesta iepriekš pausto, ka bankā iesaldēti apmēram 100 miljoni iespējami aizdomīgas naudas, Kovaļčuks norādīja, ka ar dienestu kopumā izveidojusies pragmatiska sadarbība - tās ietvaros ne tikai nodoti visi vēsturiskie dati par kreditoriem, bet arī tiek sniegta papildu informācija par bankas speciālistu veiktajām pārbaudēm. Par to, cik pamatotas bijušas kreditoru naudas iesaldēšanas, Kovaļčuks atteicās komentēt, norādot, ka tā ir Finanšu izlūkošanas dienesta funkcija veikt vai neveikt šādas darbības - pamatotību naudas iesaldēšanai pēc tam vērtē policija, bet pēc tam tiesa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Bernim piederošā ASG Resolution Capital reģistrējusi meitasuzņēmumu Confero Technologies

LETA, 30.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās «ABLV Bank» līdzīpašniekam Ernestam Bernim pastarpināti piederošā kompānija «ASG Resolution Capital» pagājušajā nedēļā reģistrējusi meitasuzņēmumu «Confero Technologies», liecina «Firmas.lv» informācija.

Jaundibinātās kompānijas pamatkapitāls ir 20 000 eiro un tās vienīgā īpašniece ir «ASG Resolution Capital», kuras patiesā labuma guvējs ir Bernis. Komercreģistrā «Confero Technologies» iegrāmatota 23.oktobrī.

«Confero Technologies» valdes priekšsēdētājs ir Sergejs Mazurs, bet valdes loceklis ir Ņikita Klemperts.

Bernis aģentūrai LETA skaidroja, ka «Confero Technologies» dibināta, lai sniegtu informācijas tehnoloģiju (IT) pakalpojumus viņam piederošajiem un saistītajiem uzņēmumiem. «Uzņēmums plānots kā nišas kompānija, kas apkalpo mūsu uzņēmumus tehnoloģiju un IT jautājumos,» viņš sacīja.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka šogad 2018.gada 12.jūlijā Berņa privāto ieguldījumu plānošanai Komercreģistrā tika iegrāmatota «ASG Resolution Capital». Tās dibinātājs ir Bernim piederošā kompānija SIA «Cassandra Holding Company». Sākotnēji kompānijas pamatkapitāls bija 200 000 eiro, bet 20.septembrī tas palielināts līdz 500 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Vai aiz Bunkus stāvēja Rinkēvičs?

Sandris Točs, speciāli DB, 01.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kas organizēja Mārtiņa Bunkus braucienu uz ASV? Kāpēc ar Bunku tikās ASV vēstniecības Rīgā darbinieki un bijušais Baltā nama pārstāvis Deivids Merkels?

Tie ir galvenie jautājumi pēc TV3 Nekā personīga sižeta, kurā atklājās, ka raidījuma rīcībā ir nonākuši materiāli, kas liecina, ka Mārtiņš Bunkus trīs mēnešus pirms savas nāves ieguldījis lielus līdzekļus un centies izmantot ASV diplomātu un lobiju ietekmi, lai par ABLV Bank likvidatoru izraudzītos tieši viņu.

Minētie jautājumi liek uzdot vienu galveno jautājumu – vai ASV diplomāti būtu tikušies ar kādu privātu Latvijas advokātu, vēl vairāk – risinājuši ar viņu sarunas, bez konsultācijām ar Latvijas Ārlietu ministriju? Vēl vairāk – bez Latvijas Ārlietu ministrijas apstiprinājuma, ka ar šo cilvēku var risināt sarunas? Kas šādu «mandātu» deva Mārtiņam Bunkum – vai Vienotība un tās ministrs Edgars Rinkēvičs? Ir neiedomājami, ka M. Bunkus kā Latvijas puses sarunu partneris ASV diplomātiem tik nopietnā jautājumā kā ABLV Bank likvidācija varētu parādīties bez saskaņošanas ar ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču. Līdz ar to ir versijas, ka vai nu E. Rinkēvičs līdz šim ir rafinēti spējis slēpt savu līdzdalību banku afērā, vai arī neorientējas pašos svarīgākajos valsts jautājumos.

Komentāri

Pievienot komentāru