Izmantojot 3D izveidotu pacienta autentisku sirds modeli, Stradiņa slimnīcā veikta sarežģīta sirds ķirurģiska operācija. Šāda sirds modeļa izveide izmaksājusi 2000 eiro, informē slimnīcas pārstāve Lāsma Sīle.

Pēc infarkta Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas sirds ķirurgu rokās nonāca 58 gadus vecs vīrietis, kuram konstatēta reta sirds kambaru defekta patoloģija – izveidojies caurums starpsienā, kuru bija nepieciešams slēgt. Ārsti norāda, ka šādas operācija notiek reti un tās ir tehniski sarežģītas ar augstu mirstības risku. Neoperējot šādus pacientus, mirstība ir 100%.

«Tradicionālās diagnostikas metodes neļauj tik precīzi izprast problēmas novietojumu telpā, kā arī ir nepietiekamas, lai izprastu, kā labāk piekļūt problēmai. 3D printētais sirds modelis bija ļoti svarīgs, lai jau pirms operācijas varētu izplānot, no kuras vietas piekļūt, kuru sirds kameru atvērt, lai pēc iespējas saudzīgāk veiktu jau tā ļoti sarežģīto un riskanto operāciju,» stāsta ķirurgs Edgars Freilibs, kurš veica sarežģīto operāciju un tās tehnisko plānošanu.

Latvijas zinātniekiem izdevies izskaitļot ideālo materiālu sirds vārstuļa protēzes izgatavošanai, turklāt tādu, kurš nenolietotos - šis jaunais un unikālais materiāls pamazām apaugtu ar cilvēka organisma šūnām, kuras ar laiku pilnībā pārņemtu mākslīgo protēzi. Šāds rezultāts panākts Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) paspārnē veiktā pētījumā.

«Esam izpētījuši, ka vispiemērotākais būtu kombinēts sintētisks nanošķiedru materiāls, kurš atbilst dabiska sirds vārstuļa mehāniskajām īpašībām. Tas ir pietiekami blīvs, lai izturētu pastāvīgo spiedienu, ko sirdī rada asinsrite, taču tas ir arī gana porains, lai tajā varētu iemājot cilvēka šūnas. Šīs šūnas pakāpeniski no jauna izveidotu cilvēka sirds vārstulim raksturīgo ļoti izturīgo dabīgo šķiedru tīklojumu, kas ar laiku pārņemtu sintētiskā materiāla funkcijas, tam pakāpeniski sadaloties. Tādējādi, par šablonu izmantojot sintētisko nanošķiedru karkasu, būtu radies pilnībā jauns sirds vārstulis. Šābrīža izaicinājums ir saražot šo kombinēto materiālu, lai turpinātu pētījumus materiāla izmantošanā. Pēc pāris nesekmīgiem mēģinājumiem to izveidot ārvalstīs, esam nolēmuši šo kombinēto materiālu sadarbībā ar vietējiem fiziķiem radīt Latvijā. Ražošanas process nav no vieglajiem - materiāls jāauž elektriskajā laukā no ārkārtīgi smalkiem pavedieniem, kuru diametrs mērāms nanometros,» stāsta RSU Biomehānikas laboratorijas vadošais pētnieks, sirds ķirurgs Mārtiņš Kalējs.

Grāmatu ražotāji plāno apgrozījuma pieaugumu, mēģina nosargāt esošos eksporta tirgus – gan gaidot Krievijas rubļa kursa stabilizēšanos, gan radot pievienoto vērtību, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Apgrozījuma apjomu neietekmēs e–grāmatu un to lietotāju skaita palielināšanās, uzskata DB aptaujātie grāmatu ražotāji, uzsverot, ka svarīgas ir investīcijas modernās iekārtās, kas ļaus uzlabot produkcijas kvalitāti un konkurētspēju, palielināt ražošanas ātrumu un samazināt pašizmaksu. Nozares veiksme ir ne tikai jaunu eksporta tirgu iekaršanā un esošo nosargāšanā, bet arī grāmatu mīlēšanā, kas Latvijā ir daudz izteiktāka nekā citās Eiropas valstīs.

Grāmatu specefekti

SIA Livonia Print apgrozījums 2014. gadā bija 43 miljoni eiro, kas ir par 17% vairāk nekā gadu iepriekš, stāsta SIA Livonia Print vadītāja Janīna Blūma. Peļņa pērn noteikti būs, bet tās lielumu šobrīd vēl nevarot pateikt. 2014. gadā uzņēmums ir sācis produkcijas eksportu uz Lielbritāniju. «Pirmajā gadā eksporta apjoms uz Angliju nebija pārāk liels, kopējais apgrozījums bija aptuveni 300 tūkstoši eiro, bet pirmajam sadarbības gadam to var vērtēt kā ļoti labu rezultātu,» atzīst J. Blūma. Kopumā 99,7% no saražotajām gāmatām SIA Livonia Print eksportē, galvenie tirgi ir Zviedrija, Norvēģija, Dānija, Vācija un Somija. «Klientu vidū ir lielākās Skandināvijas izdevniecības, kurām ir svarīgi, lai pasūtījumu izpilde tiktu nodrošināta ne tikai klusajā sezonā, bet arī gada otrajā pusē, kad tirgus ir ļoti aktīvs, un mēs to varam,» saka J. Blūma. Galvenie kritēriji grāmatu ražošanā ir kvalitāte un termiņu ievērošana, taču pēdējos gados ir novērota tendence, ka jebkurai grāmatai ir nepieciešama arī kāda pievienotā vērtība jeb specefekti, tie var būt gan speciāli pēcapstrādes elementi, gan īpaši materiāli, kas no uzņēmuma prasa ieguldījumus to testēšanā, jaunu tehnoloģiju apgūšanā un jaunu drukas veidu ieviešanā. «Ja klients vēlas, ir jāspēj radīt visdažādākie tehniskie risinājumu, piemēram, jāpanāk mitrā asfalta efekts uz grāmatas vāka, īpašs metālisks spīdums, matējums un visdažādākās toņu pārejas, kam ir nepieciešami veseli pieci dažādi ražošanas procesi,» stāsta J. Blūma.

Facebook domubiedru grupas «Māja meklē cilvēku/Dzīve laukos» izveidotāji rosina biedrus apsvērt iespēju izveidot pašiem savu no komercbankām neatkarīgu krājaizdevu sabiedrību vai fondu, lai palīdzētu finansēt lauku māju vai lauku viensētu iegādi, tā otrdien vēstīja raidījums 900sekundes.

Facebook grupā šīs idejas nepieciešamība tiek pamatota ar svētdien raidījumā «LNT Top10» aktualizēto problēmu, ka bankas mēdz atteikt kreditēt lauku māju un lauku viensētu iegādi.

Krājaizdevu sabiedrības vai fonda izveide būtu iespēja vai nu pilnībā apiet bankas vai arī ar šo pūļveida finansējumu mazināt banku hipotekārā kredīta piešķiršanas šķēršļus, norāda grupas izveidotāja Inta Blūma: «Tas palīdzētu tiem cilvēkiem, kam nav uzreiz lielas pirmās iemaksas, vai vispār nav naudiņas, lai iegādātos īpašumu laukos, bet sirds deg par laukiem.»

Viens no variantiem paredzētu finanšu krājaizdevu sabiedrību, kad «grupas dalībnieki piedalās ar 5 eiro maksājumu, palīdzot cilvēkiem tikt pie mājām laukos un palīdzēt laukiem tikt pie cilvēkiem,» norāda Blūma. Nepieciešams izstradāt kritērijus, pēc kādiem šī krājaizdevu sabiedrība funckionētu, piemēram, atbalstāmo lauku māju pieteikumu izvēlēšanās un cik lielu summu no kopējā uzkrājuma piešķirt katram pretendentam.

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas ārstiem ir izdevies likvidēt infekcijas avotu Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa sirds vārstulī un viņa veselības stāvoklis tiek vērtēts kā stabils, atbilstoši slimības raksturam un operācijas apjomam, aģentūrai LETA pastāstīja slimnīcas pārstāve Lāsma Sīle.

Šobrīd Vējonim veiktā operācija ir noslēgusies. Valsts pirmā persona atrodas pēcoperācijas stāvoklī. Operācijas gaitā infekcijas skartais sirds vārstulis ticis aizstāts ar vārstuļa protēzi.

Sīle sacīja, ka, pretēji iepriekš plānotajam, slimnīcas kardiologi tomēr šodien plašāk Vējoņa veselības stāvokli nekomentēs, to viņi vēlas darīt aptuveni pēc diennakts, tātad 21.janvārī, kad prezidenta veselības stāvoklis varētu būt stabilizējies.

Jau ziņots, ka mediķi Vējonim konstatējuši sepses infekciju, kas skar sirds vārstuļus, tāpēc valsts pirmajai personai bija nepieciešams veikt sirds operāciju.

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Kardioloģijas centrā Vējonim veikti papildu izmeklējumi. Mediķi konstatējuši sepses infekciju, kas skar sirds vārstuļus. Kardiologu, kardioķirurgu un visu iesaistīto speciālistu komanda ir lēmusi, ka šobrīd galvenais ir likvidēt infekcijas avotu, lai novērstu tālāku tās izplatību, un veids, kā to izdarīt, ir sirds operācijas veikšana.

Pret Covid-19 nevakcinētus darbiniekus no darba iespējams atstādināt vai atlaist saskaņā ar Darba likumu, secināms no Labklājības ministrijas (LM) publiskotā informatīvā materiāla darba devējiem.

Ievērojot to, ka Covid-19 pandēmijas ietekmē šobrīd nav veikti jelkādi pārgrozījumi darba attiecību tiesiskajā regulējumā un noteikts īpašs šai situācijai pielāgots regulējums, tad darba devēju un darbinieku tiesību un pienākumu regulējums ir rodams jau spēkā esošajā Darba likumā, norāda LM. Līdzīgi ir arī attiecībā uz cita veida tiesisko attiecību, kas saistītas ar personu nodarbinātību, regulējumu, jo īpaši dienestā esošajām amatpersonām.

Ja objektīvi darba devējam nav iespējas pārstrukturēt savu darbību un piedāvāt attālinātu darba pienākumu izpildi, bet darbs ir jāveic klātienē, turklāt uzrādot sertifikātu vai testu, tad atbilstoši konkrētai situācijai un lietas apstākļiem ir vairākas risinājuma iespējas, skaidroja ministrijā. Turklāt tieši darba devēja ziņā ir risinājuma izvēle atbilstoši apstākļiem konkrētajā darba vietā.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Trešdaļa darba ņēmēju šobrīd neuzticas darba devējiem, rāda pētījumu kompānijas Kantar aptaujas dati, un tam ir gan ievads, gan ilgtermiņa sekas sabiedrības noslāņošanās aspektā.

Problēmas daļa acīmredzami parādās arī valsts politikā, jo atbilstoši OECD datiem Latvijas ieguldījumi darba tirgus attīstībā, sākoties pandēmijai, paliek nemainīgi, kamēr citas ES valstis tos pat trīskāršo, Dienas Bizness konstatēja pētījumā, ko veic sadarbībā ar Mediju atbalsta fondu (MAF) publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība - stabila valsts ietvaros.

Darbinieku trūkums, solījumi un gaidas

Tieši šobrīd visā Eiropā ir vērojams darbinieku trūkums visdažādākajās nozarēs, konkurence par darbinieku ir sīvāka nekā jebkad, turklāt pēdējā gada inflācija ir uzlikusi papildu zīmogu tieši algu gaidās. Virkne darba devēju, kā izrādās, izvēlas maldināšanas taktiku, tieši pēdējā gada laikā pasolot potenciālajam darbiniekam vairāk, nekā reāli plāno dot, vai arī sola, bet iznākumā nevar nodrošināt solīto. Jāpiebilst, ka vairumā ES valstu pastāv bonusu sistēma par darbinieku pieņemšanu vai neatlaišanu, kas pandēmijas laikā tika īpaši palielināta. Ekspertu norāde ir, ka stratēģija ir tuvredzīga, jo ilgtermiņā radīs riskus konkrētajam biznesam vai pat visai nozarei. Dienas Biznesa vērtējumā – runājot jau par trešdaļu no Latvijas darba ņēmējiem, stāsts ir par valstisku problēmu, un darbinieku uzticības zaudēšana saistāma ar darbinieku zaudējumiem valsts mērogā. Proti, daļa piekrāpto viļas un dodas darba meklējumos uz valstīm, kur darba devēji solīto pilda.

Par Starptautiskā Viroterapijas centra Baltijas reģionālo medicīnas pārstāvi kļuvis ārsts Aldis Rozenbergs, kas iepriekš strādājis par Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Attīstības biroja vadītāju, informē centra pārstāvji.

Jaunajā amatā viņa pienākumos būs viroterapijas attīstība un komunikācija ar ārstiem Baltijas valstīs.

Aldis Rozenbergs starptautiski zināms kā sirds un asinsvadu saslimšanu ārstēšanas ar dabas vielām speciālists. Viņš ir Latvijas un Eiropas kardiologu asociācijas biedrs. Aldis Rozenbergs ir 16 zinātnisko publikāciju, tostarp starptautiski citējamu publikāciju par dabas vielu ietekmi uz sirds un asinsvadu veselību autors. Tāpat, viņš ir līdzautors Eiropā patentētam uztura bagātinātājam – resveratrolam, kurš balstīts uz dabas vielām un spēj samazināt holesterīna līmeni asinīs.

Aldis Rozenbergs atzīst, ka jaunais amats ir liels profesionāls izaicinājums un vienlaikus lieliska iespēja pielietot uzkrāto pieredzi un zināšanas Starptautiskā Viroterapijas Centra darbības attīstībā. «Mana līdzšinējā pieredze bija vairāk saistīta ar sirds veselību un tās pētniecību, un jaunu preparātu izstrādi. Taču arī sirds veselības jomā attīstās tendences, kas norāda uz dabas vielu nozīmi efektīvas ārstniecības procesā. Tādējādi dabas vielu nozīme saslimšanu ārstēšanas procesā ir kopīga gan sirds un asinsvadu veselības, gan vēža ārstēšanas jomā,» stāsta Aldis Rozenbergs.

«Dzīves kvalitātei ir jābūt iespējami augstai līdz pat pēdējai stundiņai, un dzīve ir jāizdzīvo! Bet man pat tagad reizēm nākas uzklausīt pārmetumus, ka mēs operējot pārāk vecus cilvēkus,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā saka profesors Romans Lācis, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Sirds ķirurģijas centra vadītājs.

Vaicāts: «Jums kāds to ir teicis?» viņš atbild: «Jā, pārmetumi nākuši no ministrijas. Tad es saku: labi, ja gribat mani ierobežot, tad dodiet man atbilstošu rakstisku rīkojumu. Vai es to ievērošu, nevaru jums apsolīt, taču vienu gan varu droši teikt: noteikti to aizsūtīšu Eiropas sirds ķirurgu asociācijai, kuras biedrs es esmu. Šādi rīkojumi par ierobežojumiem ir vienkārši amorāli. Taču ierobežojumi atkritīs, ja slimība skars šādu rīkojumu devēju radiniekus - tēvu, māti, dzīvesbiedru...»

Runājot par neseno aparatūras skandālu Stradiņa slimnīcā, R. Lācis teicis: «Jāteic, šī aparatūra būtu liels ieguvums slimnīcai, tas ir hibrīdzāles iekārtojums, kas ļautu samazināt operācijas traumu, un ar jauno zāli būtu iespējams vienā operācijā apvienot gan sirds ķirurģiju, gan invazīvo kardioloģiju. Domāju, ka slimnīcas vadībai vajadzēja meklēt kompromisa risinājumus, lai šis hibrīdzāles aprīkojums mums neietu secen, nevis apvainot mani, ka es telefoniski esot pasūtījis kaut kādu aparatūru. To nemaz nav iespējams izdarīt! Tas būtu tāpat kā man tagad kādam piezvanīt un pateikt: lūdzu, lai pēc trim stundām man te lejā būtu divi ferrari! Tas taču ir absurds.»

Jau kādu laiku Latvijas darba tirgū vērojama ierobežota darbaspēka pieejamība. Darba meklētāju īpatsvars pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2017. gada 4. ceturksnī samazinājies līdz 8.1%, pieaug arī neaizpildīto darba vietu skaits.

Bezdarbam sarūkot, palielinās algas un rodas spiediens uz inflāciju. Ierobežotais darbaspēka piedāvājums varētu būt nopietns izaicinājums turpmākai tautsaimniecības izaugsmei. Kādas ir iespējas šo jautājumu risināt?

Varianti ir dažādi, tostarp bezdarbnieku kvalifikācijas celšana un arī tik nepopulārā kvalificēta darbaspēka imigrācija. Bet šoreiz par ko citu. Iespējams, mums jau ir kvalificēts resurss, kurš nekur nav «jāmigrē», proti, gados vecāki cilvēki, kas pametuši darba tirgu.

Pensionāru Latvijā ir daudz un to skaits turpina pieaugt. Latvijā virs darbspējas vecuma (65+ g.v.) ir vairāk nekā piektdaļa no visiem iedzīvotājiem – 384 tūkstoši cilvēku.

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē šobrīd ir sīva konkurence par labāko un spēcīgāko darbinieku piesaisti.

Digitālās transformācijas temps visās tautsaimniecības nozarēs pieaug, un IT un IKT uzņēmumi konkurē ne vien par klientiem, bet arī par labākajiem darbiniekiem. Kas ir iekārojams darba devējs un vai darba koplīgums palīdz par tādu kļūt, to intervijā Dienas Biznesam atklāja Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības PRO vadītāja Irēna Liepiņa un Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes locekle Ilze Opmane-Jēgere.

Kas ir darba koplīgums mūsdienu izpratnē?

Ilze Opmane-Jēgere: Tēlaini izsakoties, darba koplīgums ir kompromiss starp darba devēja iespējām un darbinieku visdažādākajām vajadzībām. Lai gan sarunas par koplīguma saturu risina un pats koplīgums tiek noslēgts starp uzņēmumu un arodbiedrību, koplīgumā ietvertie nosacījumi attiecas uz visiem uzņēmuma darbiniekiem un tam ir jāatspoguļo visu darbinieku intereses.

Eiropas Komisija (EK) nākusi klajā ar priekšlikumu par darba samaksas pārredzamību, lai nodrošinātu, ka sievietes un vīrieši Eiropas Savienībā (ES) par vienādu darbu saņem vienādu darba samaksu, informē EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā.

Pēc EK paustā, tā kā šī ir politiska prioritāte, ko izvirzījusi EK priekšsēdētaja Urzula fon der Leiena, priekšlikumā ir izklāstīti darba samaksas pārredzamības sekmēšanas pasākumi, piemēram, informācijas par darba samaksu sniegšana darba meklētājiem, tiesības būt informētiem par darba samaksas līmeņiem darba ņēmējiem, kuri veic vienādu darbu, kā arī lielo uzņēmumu pienākums ziņot par vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību.

Ar priekšlikumu plānots arī stiprināt rīkus darba ņēmējiem viņu tiesību īstenošanai un sekmēs tiesu iestāžu pieejamību. Darba devējiem nebūs atļauts izvaicāt darba meklētājus par viņu darba samaksas vēsturi, un viņiem pēc darba ņēmēja pieprasījuma būs jāsniedz anonimizēti dati par darba samaksu. Darba ņēmējiem būs arī tiesības uz kompensāciju, ja būs notikusi diskriminācija darba samaksas jomā.

AS Rīgas piena kombināts akcionāru sapulcē šodien ievēlēta jauna uzņēmuma padome. Par jauno padomes priekšsēdētāju ievēlēts AS Rīgas piena kombināts vairākumakcionārs Andrejs Beshmeļņickis, liecina uzņēmuma publiskotā informācija.

Par padomes priekšsēdētāja vietnieku ievēlēts ilggadējs piensaimniecības eksperts un bijušais AS Valmieras piens valdes priekšsēdētājs Harijs Panke. Par padomes locekļiem ievēlēti vadības konsultante un bijusī AS Hansabanka (tagad AS Swedbank) valdes priekšsēdētāja Ingrīda Blūma, investīciju eksperts un Latvijas Privātā un Riska kapitāla asociācijas valdes priekšsēdētājs Edgars Pīgoznis un starptautiska investīciju fonda Meridian Capital pārstāvis Nodir Normatov.

«2013.gads mums ir nesis pirmos darba augļus, kopš īstenojām 30 miljonu eiro investīciju programmu. Šogad nostiprinājām pozīcijas Lietuvas, Igaunijas un Azerbaidžānas tirgos, pašlaik strādājam pie ieiešanas Baltkrievijā, Ukrainā, Kazahstānā,» norāda A. Beshmeļņickis.

Apgāds Mansards izdevis grāmatu «Panākumi dzīvē un biznesā. Latvijas uzņēmēju un vadītāju vērtīgākie padomi», kurā apkopoti Latvijas uzņēmēju un vadītāju vērtīgākie padomi, informē apgāda pārstāvis Arvis Ostrovskis.

Grāmatā, kurai ievadvārdus veltījis Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis, ar saviem vērtīgākajiem dzīves un biznesa padomiem dalās 100 mūsdienu Latvijas profesionāļi, starp tiem arī SIA Latvijas Mobilais Telefons prezidents Juris Binde, uzņēmējs Vilis Vītols, AS Olainfarm padomes locekle Gunta Veismane, AS LIDO īpašnieks Gunārs Ķirsons, maizes ceptuves Lāči saimnieks Normunds Skauģis, izglītības programmas Iespējamā misija valdes priekšsēdētāja Ingrīda Blūma, Andele Mandele vadītāja Līva Jaunozola, SIA Pure Chocolate līdzīpašnieks Pēteris Žimants, Valmiermuižas alus darītavas saimnieks Aigars Ruņģis, IT jomas uzņēmumu SKATSKAT & Giraffe360 dibinātājs Mikus Opelts, MILZU! saimnieks Enno Ence, uzņēmēja Aiva Vīksna, grāmatas Latvietes Karma autore Inta Blūma un daudzi citi.

AS «Grobiņa» ikgadējā akcionāru sapulcē ievēlēta jauna sabiedrības padome, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Jau ilggadējiem padomes locekļiem Argitai Jaunsleinei un Evijai Jaunsleinei pievienojās trīs jauni padomes locekļi- Liene Žvagule, Aija Blūma un Dace Obodovska.

Liene Žvagule vairāk nekā trīs gadus ir SIA «Gitana tehniskais nodrošinājums» valdes locekle. Lienei Žvagulei nepieder AS «Grobiņa» akcijas.

Aija Blūma kopš 2013.gada ir praktizējoša juriste IK «A.Jaunsleines juridiskais birojs». Aijai Blūmai nepieder AS «Grobiņa» akcijas.

Dace Obodovska no 2016.gada marta līdz 2018.maijam aktīvi darbojās Ventspils pilsētas domes Kultūras centrā, ieņemot Ventspils pilsētas stratēģisko kultūras projektu vadītājas amatu. No 2018.gada maija līdz šim brīdim Dace Obodovska ir Talsu Tautas nama direktore. Dacei Obodovskai nepieder AS «Grobiņa» akcijas.

Ventspilī parakstīts līgums par Livonijas ordeņa pils kompleksa rekonstrukciju, renovāciju un ekspozīcijas izveidi, noslēdzot pils kompleksa atjaunošanu.

Visu šo darbu veikšanai nepieciešami vairāk kā 1,4 miljoni lati, no kuriem gandrīz 1,2 miljoni latu ir Eiropas reģionālās attīstības fonda finansējums. Ventspils pilsētas pašvaldība muzeja kārtējā budžeta ietvaros finansē arī ekspozīcijas izveidei nepieciešamo vēstures un mākslas priekšmetu iegādi un restaurāciju. Kā jau iepriekš ziņots, projekts Livonijas ordeņa pils kompleksa Ventspilī rekonstrukcijas, renovācijas un ekspozīcijas izveide tiks īstenots līdz 2012.gada maijam.

Viens no galvenajiem projekta uzdevumiem ir Livonijas ordeņa pils 2.stāva restaurācija un ekspozīcijas izveide tajā. Lai arī iepriekš veiktie restaurācijas darbi tika veikti tā, lai radītu plašas ekspozīciju un pasākumu norises telpas, pils iespējas šajā ziņā ne tuvu nav izsmeltas, norāda pils apsaimniekotājs - Ventspils muzejs. Restaurācijas ietvaros pēc arhitekta Pētera Blūma (SIA Konvents) izstrādātā projekta tiks veikta vēsturiskās ordeņa pils nozīmīgāko telpu – kapelas, kapitula zāles, ordeņa brāļu guļamtelpas, ēdamtelpas restaurācija un interjera izveide. Šo telpu restaurācija un ekspozīcijas izveide, balstoties uz SIA H2E mākslinieciski tehnisko projektu un arhitekta iecerēm, sniegs priekšstatu par ordeņa pils vēsturi. Projekta ietvaros plānota arī krājuma telpu izveide 4.stāvā, Livonijas ordeņa pils un citu pils kompleksa ēku fasāžu restaurācija, kā arī mūra sētas rekonstrukcija un renovācija.

Mēs pierādījām, ka Latvijā ir tādi jauni cilvēki, kuri vēlas kļūt par pārmaiņu virzītājiem skolās, tādi, kuriem ir nepieciešamie talanti, zināšanas un līdera spējas. Tā intervijā DB saka Iespējamās misijas vadītāja Ingrīda Blūma

Ar bijušo Hansabankas prezidenti tiekamies Swedbankas centrālajā birojā Saules akmenī, kur notiek kārtējais Latvijas skolu Direktoru kluba pasākums. Pēc direktoriem veltītās svinīgās uzrunas viņa ir gatava plašākai sarunai par situāciju izglītības sistēmā un organizācijas paveikto astoņos gados.

Vai, atrodoties Swedbankā, jūs nepārņem tāda kā deja vu sajūta? Kā nekā banku vadījāt teju vai desmit gadus...

Tā īsti ne, jo šurp šad un tad nāku kā bankas kliente. Tad, kad mēs – tāds neliels domu biedru pulciņš – veidojām Iespējamo misiju, bija skaidrs, ka nepieciešams meklēt atbalstu pie lieliem spēlētājiem, kuri domā līdzīgi un būtu gatavi palīdzēt ne tikai ar naudu, bet arī visādi citādi, piemēram, ar telpām vai ar saviem lektoriem, kā to dara Swedbank. Banka mūs atbalsta gan ar idejām, gan ar padomiem, gan ar darbiem, gan, protams, arī finansiāli.

Pētot Latvijas iedzīvotāju veselības riska faktorus, zinātnieki atklājuši, ka jau gados jauniem vīriešiem ir daudz vairāk risku saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām nekā tā paša vecuma sievietēm.

Vidējais mūža ilgums Latvijā sievietēm ir 78, savukārt vīriešiem – 68 gadi. Pēc Veselības ministrijas datiem, puse vīriešu Latvijā nenodzīvo līdz 65 gadiem, raksta Neatkarīgā.

Paaugstināts asinsspiediens, smēķēšana, mazkustīgums, neveselīgs uzturs ir vairāki no šiem riska faktoriem. Pirmajā sirds veselības jomas pētījumā Latvijā, iesaistot turpat 4000 Latvijas iedzīvotāju, atklājies, ka 60% vīriešu smēķē, sievietes – piektā daļa. Paaugstināts asinsspiediens ir vairāk nekā pusei iedzīvotāju, un, ja salīdzina dzimumus, vīriešiem tas konstatēts biežāk – 61%, bet sievietēm – 48%.

Viena no jebkura uzņēmuma veiksmes atslēgām ir laba komanda, un tās izveide parasti prasa gana daudz laika, pūļu un ieguldījumu. Tomēr, neskatoties uz vēlmi atrast pareizos cilvēkus un sastrādāties «ilgi un laimīgi», lielākā daļa darba devēju agri vai vēlu saskaras ar to, ka nākas kādu no rūpīgi meklētajiem cilvēkiem arī atlaist. Tādēļ ir vērts jau laikus zināt, kā tādās situācijās rīkoties.

Tipiskākie jautājumi, ko šai sakarībā uzdod darba devēji, saistīti ar iemesliem, uz kuru pamata darbinieku iespējams atbrīvot no darba, procedūru, kā tas korekti darāms un kā rīkoties, ja darbinieks «ar labu» nepiekrīt parakstīt uzteikumu, kā arī – kādos gadījumos darbinieku atlaist nevar un jāmeklē citi risinājumi.

Latvijas likumdošana darba devējam ļauj uzteikt darbiniekam darbu šādos gadījumos:

- ja darbinieks bez attaisnojoša iemesla pārkāpj uzņēmumā noteikto darba kārtību vai neievēro darba līguma nosacījumus;

- ja darbinieks, rīkojoties prettiesiski, zaudējis darba devēja uzticību;

- ja darbinieks, veicot darbu, rīkojies pretēji labiem tikumiem jeb neētiski (katrs konkrētais gadījums gan izvērtējams individuāli);

Oksana Sivokobiļska vairāk nekā 10 gadu bija viena no Hansabankas (Swedbank) atslēgas cilvēkiem, pārraugot bankas mārketingu visā Baltijā. Pērn, pārsteidzot daudzus, O. Sivokobiļska atstāja Swedbank, lai dotos strādāt uz Krieviju. «Esmu guvusi neatsveramu pieredzi,» viņa norāda intervijā laikrakstam Diena.

«Esmu guvusi pamatīgu profesionālo pieredzi un ļoti vērtīgas atziņas,» tā atbildot uz jautājumu, vai Sanktpēterburgā nostrādātā pusotra gada laikā ieguvusi gaidīto pieredzi, sacījusi banku eksperte.

«Pirmā un galvenā atziņa, ko es aicinu ņemt vērā visiem augsta līmeņa profesionāļiem, kuri dodas uz jaunu darba vietu ārvalstīs, ir tāda, ka jaunajā vietā ir jāsāk no nulles. Nevis amata pozīcijas aspektā, jo es Sanktpēterburgas bankā sāku strādāt ļoti augstā pozīcijā, bet tajā aspektā, ka no nulles jāizveido sava profesionālā autoritāte. Ir naivi domāt, ka var aizbraukt no Latvijas uz citu valsti un tur savu darba stilu vienkārši pārkopēt. Profesionālā reputācija, ko biju vairāk nekā desmit darba gadu laikā uzbūvējusi Latvijā, aiz mūsu valsts robežām netiek ņemta vērā.

Turpinot pērn uzsāktās Sirds veselības gada aktivitātes un veicinot iedzīvotāju ēšanas paradumu maiņu un mazāku sāls, cukura un tauku patēriņu uzturā, Latvijas Kardiologu biedrība radījusi kvalitātes zīmi pārtikas produktiem – Iesaka kardiologi!.

Tā apliecināšot, ka pārtikas produkts ir draudzīgs sirds veselībai. Pirmā zīme pasniegta AS Hanzas Maiznīca.

Prof. Andrejs Ērglis, Latvijas Kardiologu biedrības priekšsēdētājs, skaidro: «Līdz pat trīs ceturtdaļām no dienā uzņemtā sāls daudzuma apēdam ar gatavajiem pārtikas produktiem, to pat nepamanot. Tāpēc ceru, ka zīme Iesaka kardiologi! nākotnē veicinās iedzīvotāju gudru produktu izvēli par labu veselai sirdij un augstai dzīves kvalitātei.»

Savukārt veselības ministre Ingrīda Circene norāda, ka «kardiologu izstrādātā kvalitātes zīme ir jauna labās prakses tradīcija, atbalstot veselīgu produktu ražošanu un piedāvājot iedzīvotājiem iespēju izvēlēties savas sirds veselībai draudzīgāko».

Tradicionāli ekonomikas teorija māca, ka bezdarbs, algas un inflācija ir cieši saistīti ekonomiskie rādītāji – vienam no tiem mainoties, tiks ietekmēti arī pārējie divi paredzamā veidā.

Piemēram, valsts ekonomikai attīstoties un nodarbinātībai pieaugot, darba devējiem top grūtāk atrast kvalificētu darbaspēku pie esošajām tirgus algām, kas spiež kāpināt algu līmeni. Tas savukārt palielina iedzīvotāju patēriņu, un augstāka pieprasījuma iespaidā pieaug preču un pakalpojumu cenas. Šis cikls var būt veselīgs valsts ekonomikai un iedzīvotāju labklājībai, ja ekonomikas attīstības pamatā ir produktivitātes pieaugums.

Respektīvi, ja ar katru nākamo gadu nodarbinātie spēj saražot vairāk preču un pakalpojumu vai izveido jaunus, radošus veidus, kā palielināt pievienoto vērtību, radot uzņēmumiem lielākus ienākumus un motivāciju dāsnāk atalgot savus darbiniekus. Ja tas tā nav, agrāk vai vēlāk algu kāpums sāks veidot cenu burbuli.

Latvijas Banka rīt, 9. decembrī, laidīs apgrozībā jaunu 1 lata monētu ar piparkūku sirds attēlu reversā.

Tā ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijas Republikā. Monētas nonāks apritē tāpat kā cita apgrozības nauda – ar banku starpniecību sasniedzot tirdzniecības un citus uzņēmumus un iedzīvotājus.

Monētas grafisko dizainu veidojusi māksliniece Rūta Briede un ģipša modeli – tēlniece Laura Medne. Jaunās 1 lata monētas kaltas Nīderlandes kaltuvē Koninklijke Nederlandse Munt.

Latvijas Bankas iedibinātajai īpašo apgrozības vienlatnieku tradīcijai nu jau desmit gadu, to iesāka monēta ar stārķi, un jau kopš 2004. gada tiek kaltas divas šādas monētas gadā – viena uz Jāņiem un otra uz Ziemassvētkiem. «Piparkūkas ir unikāls kārums, kas uzrunā gandrīz katru un rada svētku sajūtu arī tad, ja Ziemassvētku eglītes un pārējo šiem svētkiem raksturīgo atribūtu tuvumā nav. Piparkūku sirds, protams, ir visu piparkūku karaliene un ne tikai Ziemassvētkos,» skaidro centrālā banka.

ASV uzņēmumam Orangetheory Fitness patlaban ir jau vairāk nekā 1100 studijas visā pasaulē, un uzņēmums paplašinās ārkārtīgi strauji – patlaban attīstības plānos ir atvērt vēl 500 jaunas studijas, raksta Business Insider.

Pērn uzņēmuma ienākumi sasniedza vienu miljardu eiro, ierindojoties starp straujāk augošākajām fitnesa franšīzēm pasaulē.

Orangetheory piedāvā uz sirds ritmu balstītus vingrinājumus, apvienojot tehnoloģiju un zinātni ar iespēju sportot.

Uzņēmums izceļas ar laipno apkalpošanu – ikviena persona, kas ienāk pa studijas durvīm, tiek sveicināta vienādi laipnā tonī, un šī pieeja ir viens no faktoriem, kas liek cilvēkiem sporta studijā atgriezties.

Orangetheory patlaban ir vairāk nekā 800 tūkstoši klientu, kas apmeklē 1100 studijas 49 ASV štatos un 22 citās pasaules valstīs.

Abonementa cenas ir dažādas atkarībā no pakalpojumiem, taču Lielbritānijā mēneša abonements maksā aptuveni 109-149 mārciņas, bet ASV cenas ir 129-290 dolāri.