Jaunākais izdevums

Ventspils brīvostas valde nolēmusi pārtraukt nomas līgumu ar maksātnespējīgo uzņēmumu SIA Bau–How Baltic, kas vēl pērn augustā plānoja jaunas rūpnīcas būvi.

Ražošanas telpas Ventspilī SIA Bau-How Baltic nomāja no SIA HBSI Production. Taču Bau-How tālākas attīstības plāni paredzēja paplašināt ražošanu Ventas otrajā krastā, brīvostas rūpniecības zonas teritorijā. Uzņēmums bija iznomājis trīs neapbūvētus zemesgabalus no Ventspils brīvostas pārvaldes. 2. aprīlī notikušajā brīvostas valdes sēdē, ņemot vērā administratora iesniegumu par nomas līgumu izbeigšanu, brīvostas valde nolēma pārtraukt šos nomas līgumus.

Zemes gabali tiks piedāvātas citiem investoriem, Db.lv informēja brīvostas pārvaldē. Norvēģijas kompānijas Bau-How meitasuzņēmums Bau-How Baltic, kas Ventspilī ražoja dzīvojamo ēku moduļus, apturēja darbību 2011. gada rudenī, pēc tam, kad tā mātesuzņēmumam Norvēģijā tika ierosināts maksātnespējas process. Gada nogalē Ventspils tiesā ar maksātnespējas pieteikumu vērsās arī Bau-How Baltic, kas cerēja atjaunot ražošanu. Tiesa ierosināja Bau-How Baltic maksātnespējas procesu. Kā iepriekš presei skaidroja uzņēmuma vadītājs Vladimirs Čamāns, Bau-How Baltic savas māteskompānijas maksātnespējas administratoram izteicis piedāvājumu izpirkt uzņēmuma aktīvus, taču tas nav izdevies. Tādēļ nolemts tiesā iesniegt maksātnespējas pieteikumu, lai vēlāk varētu iegādāties izsolītos īpašumus un atjaunot ražošanu. Turklāt tobrīd vadītājs apgalvoja, ka zināms arī konkrēts iespējamais investors. Savukārt uzņēmuma administratore Katarina Sniedze Db.lv atzina, ka nekādi investoru piedāvājumi nav bijuši, Tiesiskās aizsardzības process nav iespējams, tāpēc nolemts pārdot izsolē uzņēmuma mantu, un tas beigs savu pastāvēšanu.

Db.lv rakstīja, ka 2009. gada decembrī norvēģu kompānijas Bau-How meitasuzņēmums Bau-How Baltic Ventspilī sāka dzīvojamo ēku moduļu konstrukciju ražošanu. Izmantojot kompānijas izstrādātu un patentētu inovatīvu tehnoloģiju, Ventspilī tika ražotas moduļu konstrukcijas ēkām, kas tika eksportētas uz Skandināvijas valstīm un Lielbritāniju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai veicinātu arvien drošāku velosipēdistu pārvietošanos pilsētas intensīvajā satiksmē, satiksmes drošības kampaņas Cieņa darbojas! ietvaros radīti «cieņas baušļi» velosipēdistiem. Tajos apkopoti ieteikumi elementārai piesardzībai un cieņpilnai velosipēdistu dalībai ceļu satiksmē. Cieņas baušļi uzlīmju veidā tiks izvietoti uz aptuveni 200 uzņēmuma Rīgas satiksme velonovietnēm, kā arī visās Statoil degvielas uzpildes stacijās Rīgā.

Šogad ceļu satiksmes negadījumos ievainoti 73, bet bojā gājuši 2 velosipēdisti. Pērn līdz maija sākumam bija ievainots 31 velosipēdists, bet bojā gājis nebija neviens.

Lielā daļā negadījumu, kuros iesaistīti velosipēdisti, iemesls bija sadursme ar kādu citu transporta līdzekli. Šādu tendenci veicina satiksmes dalībnieku neuzmanība, nerēķināšanās vienam ar otru jeb savstarpējas cieņas trūkums, uzsver kampaņas organizatori.

Cieņas baušļos ietverti atgādinājumi, kā izvairīties no bīstamām situācijām uz ceļa, aicinot uzmanīties no nepārredzamām vietām, cienīt visus satiksmes dalībniekus, tostarp gājējus, ievērot braukšanas noteikumus uz ietvēm, braucot nelietot mobilo telefonu, kā arī nezaudēt uzmanību, klausoties mūziku austiņās. Cieņas baušļi aicina ar cieņu izturēties pret pārējiem satiksmes dalībniekiem, nodrošinot drošu pārvietošanos pa pilsētas ielām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maijas Tabakas, Džemmas Skulmes un citu Latvijā populāro mākslinieku jaundarbus rīdzinieki nereti brauc pirkt uz Jēkabpili

Dienas Biznesam apgalvo Jēkabpils privātās mākslas Galerijas MANS’S īpašnieks Uldis Čamans.

Izstādes ir galerijas prestižs, organizēšana – mākslinieka U. Čamana hobijs, bet biznesa pamats – tas, kas uzņēmumu uztur kopš 1991. gada, kas palīdzēja pārdzīvot krīzi, atrodas virs dārgajām gleznām, galerijas otrajā stāvā.

Sākums ar koferiem

Mākslinieka Ulda Čamana SIA Galerija MANS’S, savu pašreizējo statusu – sabiedrība ar ierobežotu atbildību – ieguva salīdzinoši nesen – tikai 2005. gadā. Sākumā galerija ar tādu pašu nosaukumu bija U. Čamana individuālais uzņēmums. Tāds arī bijis uzņēmējdarbības sākums uzreiz pēc Latvijas brīvības atgūšanas – individuāls, ar personīgu atbildību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

KNAB uzsācis 90 miljonu vērtā Rīgas brīvostas konkursa pārbaudi

Elīna Pankovska, 01.12.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sācis konkursa par Rīgas ostas pārnešanu uz Krievu salas ostu pārbaudi. Šajā konkursā uzvarēja pilnsabiedrība BMGS S. Konkurss gan patlaban ir apturēts.

Pārbaude uzsākata pēc portāla kompromat.lv iesnieguma, par iespējamām nelikumībām Rīgas brīvostas sludinātajā konkursā. Portāla paziņojumā norādīts, ka šā gada maijā konkursā Rīgas brīvostas pārvalde bez pamatotiem iemesliem piešķīrusi uzvaru par gandrīz 90 milj. Ls pilnsabiedrībai BMGS S, kurā ir apvienotas АО BMGS un SIA Skonto Būve, kas devis pamatu izstumtajiem konkurentiem apšaubīt konkursa likumību

KNAB savā atbildes vēstulē šā gada oktobrī norādījis, ka iesnieguma izskatīšani pieprasīta papildu informācija. Savukārt Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB), apturējis konkursu un veic savu izmeklēšanu. Tās rezultāts būs zināms 5.decembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baušķenieks Elans Ozoliņš savulaik, nepabeidzis vidusskolu, devies uz Angliju meklēt laimi. Vienistabas dzīvokļa šaurība nomainīta pret divstāvu mājas plašumiem, strādnieka darbs fabrikā aizstāts ar slavenas kafejnīcas darba organizatora amatu. Dzīve Anglijā mainījusi Elana domāšanu, attieksmi pret apkārt notiekošo, un galvenais – viņš ir atguvis mīlestību pret Latviju, vēsta reģionālais laikraksts Bauskas Dzīve.

Sarunas sākumā 24 gadus vecais puisis atzīstas: «Vidusskolas gados bezrūpīgi dzīvoju vienai dienai, nedomāju par nākotni. Pamatīgi apdedzinājos, bet ārzemēs gūtā pieredze mainīja manu pasaules uztveri un atvēra acis. Esmu sapratis – Latvijā ir viss, lai būtu laimīgs.»

Baušķenieks devies uz Plimutu Anglijā, kur strādājis viņa brālēns. Pirmie iespaidi bijuši labi – pilsēta skaista, cilvēki laipni un smaidīgi, bet drīz vien ilūzija par sapņu zemi izgaisusi. Puisis kopā ar četriem cilvēkiem dzīvojis vienistabas dzīvoklī. Vietas pieticis vien četriem matračiem. Devies uz aģentūru lūkot darbu.

Sākumā puisis pie līnijas pārbaudījis pīrāgu kvalitāti. Darbs ritējis naktīs, 12 stundas aizvadītas stāvot, mugura svilusi kā ugunīs. «Aģentūras piedāvā sliktāko darbu, ko paši angļi nedarīs,» atmiņās kavējas baušķenieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ventspilī atsāk māju moduļu ražošanu

LETA, 04.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītā gada nogalē Ventspilī atsākta māju moduļu ražošana, bet šajā nedēļas nogalē ar kuģi uz Zviedriju pasūtītājam tiks nogādāta pirmā saražoto moduļu krava, aģentūra LETA uzzināja Ventspils brīvostas pārvaldē.

Uzņēmums SIA Forta Modular moduļu ražošanu sācis Ventspilī, Rūpniecības ielā 27, kur iepriekš ar dzīvojamo māju moduļu ražošanu nodarbojās norvēģu investori - sākumā Bau-How, pēc tam Heimdal. Iepriekšējiem nomniekiem bizness nevedās, kā cerēts, un ražošana pēc kāda laika tika pārtraukta.

Lai gan jaunajam nomniekam Forta Modular ir saistība ar iepriekšējo ražotnes nomnieku Heimdal Skonto, proti, abos gadījumos īpašnieku struktūrā figurē ar Skonto grupu saistīti uzņēmumi, tomēr juridiski un arī praktiski tie ir divi dažādi, pilnīgi atšķirīgi uzņēmumi, skaidroja SIA Forta Modular valdes loceklis Ermīns Sniedze.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Klaipēdas ostas infrastruktūrā šogad paredzēts ieguldīt vairāk nekā 80 miljonus latu, saasinot konkurenci kravu un prāmju piesaistē.

Šo projektu rezultātā kravu apgrozījuma gada pieaugums varētu sasniegt 12-13 milj. t jeb 25% no pašreizējā apgrozījuma. Finansējuma struktūra ieguldījumiem ir sabalansēta – Klaipēdas ostas pārvaldes budžetā aptuveni 34 miljoni latu būs pašu ieņēmumi, ap 19,2 milj. Ls veido Eiropas Savienības struktūrfondu finansējums, bet 146 miljoni litu jeb aptuveni 30 miljoni latu ir bankas aizņēmums. Šā gada 12.martā Klaipēdas ostas pārvalde parakstīja vienošanos ar Nordic Investment Bank par 44 miljonu eiro lielu kredītu uz 15 gadiem investīciju projektu īstenošanai. Ieguldījumi plānoti piestātņu rekonstrukcijai un izbūvei, pasažieru un kravas termināļa infrastruktūras pabeigšanai un kuģu ceļa padziļināšanai un paplašināšanai. Šogad tiks pabeigts arī projekts LUVIS, kas paredz jaunu kuģošanas vadības informācijas sistēmas izveidošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Pārvadātāji Bauskā gatavi darbam

Dienas Bizness, 17.03.2015

SIA «Aips» darbam Rīgas līnijā nodos trīs šogad iegādātos jaunos «SOR» markas autobusus.

Foto: No arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maršrutā uz Rīgu trešdienas, 18. marta, rītā plkst. 4.45 pirmo reizi dosies akciju sabiedrības «Nordeka» autobuss, vēsta bauskasdzive.lv.

Plkst. 6.45 uz Rīgu caur Emburgu brauks SIA «Aips» autobuss, bet plkst. 7.20 šajā maršrutā startēs a/s «Liepājas autobusu parks» autobuss. SIA «Aips» darbam Rīgas līnijā nodos trīs šogad iegādātos jaunos «SOR» markas autobusus.

Tādējādi būs beidzies SIA «Sabiedriskais autobuss» darbs Bauskas–Rīgas maršrutā. 2009. gada janvārī baušķeniekus uz galvaspilsētu sāka vest ar firmas «Blagovest Tur» autobusiem, pēc neilga laika šis Vitālija Saulīša uzņēmums pārtapa par «B-bus». 2011. gada augustā SIA «Aips» atgriezās Rīgas līnijā, taču nostrādāja te līdz 2013. gada februārim. Vitālijs Saulītis pārtapa par Vitāliju Komaru, savu vadīto uzņēmumu pārdēvēja par «Sabiedriskais autobuss» un atkal atgriezās Bauskas maršrutā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Latvietis, kurš atgriezies no Īrijas: «Latvijā vai nu tu strādā bagātajiem, vai nestrādā nemaz»

Dienas Bizness, 09.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautisku friziermākslas festivālu godalgotu vietu ieguvējs, divu friziersalonu un franšīzes «Hot Scissors» līdzīpašnieks Kristaps Slakters tagad atgriezies Latvijā. Dzīve viņam atkal ir apmetusi kūleni, vēsta reģionālais laikraksts Bauskas Dzīve.

«Mēs patiesi bijām uz viļņa, un tad saslima mana sieva Alise. Kamēr saprata, kas par vainu, laiks gāja. Sākumā šķita, ka nepieciešamo operāciju var veikt tikai Japānā par 70 tūkstošiem eiro. Taču izrādījās, ka spēj palīdzēt arī Latvijas neiroķirurgs Ingus Gārša. Operācija šķiet veiksmīga. Mūsu pieredze liecina, ka Latvijā tomēr ir ļoti labi speciālisti,» atklāj Kristaps.

«Īrija ir forša. Mums Latvijā ir krass dalījums – bagātie un nabagie. Tur ir ļoti, ļoti liels vidusslānis, kas var regulāri atļauties apmeklēt kultūras pasākumus, pasēdēt krodziņos, atnākt uz frizētavu. Daži klienti reizi nedēļā ieradās izmazgāt matus,» stāsta frizieris.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Koka būvkonstrukcijām rekordaugsti eksporta apjomi

Jānis Rancāns, 12.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz moduļu būvniecības kompānijas SIA Bau How Baltic bankrotu, aizvadītais gads koka būvkonstrukciju nozarē ir bijis labākais pēdējo gadu laikā. Uzņēmumi ieguvusi jaunus partnerus, uzsākuši vērienīgus projektus un plāno paplašināties.

Latvijas Koka būvniecības klastera apkopotie dati liecina, ka ražotāji eksportējuši saliekamās būvkonstrukcijas vairāk nekā 35 miljonu eiro apmērā, kas ir labākais rādītājs pēdējos gados. Savukārt šogad uzņēmumi ir ieguvuši jaunus, liela apjoma projektus, kas šo pieauguma tendenci turpinās.

Klastera izpilddirektors Gatis Zamurs norāda, ka statistikas dati nepārsteidz. «Ikdienā strādājot redzu jaunus uzņēmumus, kas iesaistās šajā nozarē ar inovatīvām un oriģinālām idejām. Arī jau pieredzējušie skatās attīstības virzienā un nozare aug un attīstās. Pat situācijā, kad esam zaudējuši vienu no lielākajiem spēlētājiem (SIA Bau How Baltic), nozare aug. Arī Latvijas koka būvniecības klasteris turpina apgūt ERAF līdzfinansējumu Klasteru programmā, kas dod atbalstu katram atsevišķam uzņēmumam, kā arī nozarei kopumā».

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Ar kedām kājās uz investoru balli

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 23.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nenoliedzot reitingu sasniegumu patīkamo ietekmi uz sabiedrisko domu, tomēr gribētos vairāk praktiskas atdeves, piemēram, investīciju vai jaunu darbavietu veidolā

«Noteikt tikai tādu normu ievērošanu, kas neapgrūtina uzņēmumu darbību no uzsākšanas līdz izbeigšanai.» Šāds teju biblisks «bauslis» lasāms Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas plāna kopsavilkumā. Citi «baušļi» jau kopš 1999. gada ar valdības muti altruistiski vēsta par «sistēmiskām un pārdomātām reformām», «likumdošanas procesa caurskatāmību».

Kā minēts nule valdības vētītajā un beigās laimīgi svētītajā plāna no jauna biezinātajā versijā, galvenais biznesā vidē ir nekas cits kā sports. Plāna rakstītāji par augstāko sasniegumu ikgadējā mapes papildināšanā ar jaunām lapām uzskata pērn piedzīvoto Latvijas triumfu Pasaules Bankas Doing Business 2017 pētījumā, kas bijis necerēti komplimentārs Latvijai, ierindojot mūsu valsti 14. vietā. Interesanti, ka iepriekšējā plāna versijā toreizējā ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola bija izvirzījusi ne mazāk sportisku mērķi – kaimiņvalstu apsteigšanu. Lieki teikt, ka tas nav pilnībā attaisnojies, lai gan vismaz minētajā reitingā patiesi esam attālinājušies no Lietuvas un pietuvojušies Igaunijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Vācijas Mobius pēdējā brīdī atkal sūdzas par Krievu salas izbūves konkursu

Ieva Mārtiņa, 03.02.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas kompānija Josef Möbius Bau-Aktiengesellschaft jau kārtējo reizi atkal iesniegusi sūdzību saistībā ar Rīgas brīvostas pārvaldes 88,71 miljona latu vērto konkurso Krievu salas izbūvei.

Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) Db.lv apliecināja, ka šāda sūtība 2. februārī saņemta un tiks lemts par šīs sūdzības pamatotību.

Tādējādi minētais konkurss infrastruktūras attīstībai Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra Rīgā, kurā par uzvarētēju iepriekš vairākas reizes atzīta pilnsabiedrību BMGS S, atkal tiks novilcināts.

Tikmēr satraukumu par būvniecības vilcināšanos jau paudis Latvijas dzelzceļš, kura prezidents Uģis Magonis šā gada janvārī atzina, ka, ja tuvākajā laikā netiks realizēts Rīgas ostas Krievu salas projekts, Latvijas dzelzceļš un osta var zaudēt 11 miljonus tonnu jeb vienu piekto daļu kravu gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sabiedrība

Papildināts - Ronis neredz alternatīvu Dombrovskim; strādās privātajā sektorā

Dienas Bizness, 21.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Domāju, ka tā vai citādi ķīmija izveidojās ar premjeru,» intervijā laikrakstam Diena, jautāts ar kuriem ministriem viņam vislabāk sapasējis, sacījis tikko kā demisionējušais satiksmes ministrs Aivis Ronis.

«Sanāca tā, ka šajā valdībā ir viens mans grupasbiedrs un viens studiju biedrs. Roberts Ķīlis, ar ko kopā studējām filozfiju. Atis Pabriks, ar kuru arī studējām kopā. Edgars Rinkēvičs. Tad es, protams, gribu teikt, ka pozitīvu iespaidu atstāja Ilze Vinķele. Arī ar visiem pārējiem kolēģiem,» viņš norādījis.

«Viens no iemesliem, kādēļ es atkāpjos, ir, ka es vairs nevaru palīdzēt ne koalīcijai, ne opozīcijai. Viņiem ir jātiek galā. Kā es jau lietoju analoģiju, kuru ASV lieto attiecībā pret Eiropu. Ar koalīciju situācija ir līdzīga. Amerikāņi saka: kam jāzvana uz Eiropu, lai uzzinātu Eiropas viedokli? Iedodiet mums vienu telefona numuru. Es pieļauju, ka valdošjai koalīcijai iekšēji nav skaidrs, kam jāzvana, lai mēs uzzinātu koalīcijas viedokli. Tam vajadzētu būt premjeram... Un premjeram ir visas iespējas sapurināt koalīciju,» skaidrojis A. Pabriks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Bauskas vecpilsētā sāk pirts biznesu

Dienas Bizness, 08.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bauskas vecpilsētā no pirmdienas, 8. decembra, atkal pieejama publiskā pirts. Tā iekārtotā kādā savulaik noplukušā, pamestā ēkā Plūdoņa ielā. Jaunais uzņēmējs Kaspars Jansons kopā ar Diānu Sazonovu ideju par nelielu biznesu lolojuši labu laiku. Izzinot baušķenieku vēlmes, nolemts piedāvāt pilsētniekiem pirts pakalpojumus, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

«Esmu ļoti priecīgs par uzņēmīgajiem jauniešiem, šepat Bauskā augušiem un skolā gājušiem, ka viņi nedodas projām, bet paliek pilsētā un izmēģina spēkus uzņēmējdarbībā. Apsveicama arī joma, kurā Kaspars sāk darbu. Pašvaldībai daudzi baušķenieki taujājuši, kad būs iespēja nomazgāties pirtī. Tagad tāda ir, ceru, ka to izmantos ne tikai tuvējās vecpilsētas iemītnieki, bet tālāku vietu ļaudis,» tā, apsveicot jauniešus ar uzņēmējdarbības sākšanu, vēlēja novada domes deputāts Voldemārs Čačs.

Bauskas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Alvis Feldmanis paskaidroja, ka pašvaldība novada iedzīvotājiem, kam ir trūcīgās personas statuss, segs 50 procentu pirts pakalpojuma izmaksas. Pašlaik tā noteikta pieci eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc vairāk nekā divu gadu pārtraukuma trešdien, 30. septembrī, Rundāles novadā, SIA «Bauskas tirgotājs» telpās Pilsrundālē, atkal darbojas bankomāts, ziņo reģionālais portāls bauskasdzive.lv.

Svinīgajā notikumā bankomātu Pilsrundālē pirmo reizi izmēģināja «Swedbank» klientu apkalpošanas pārvaldes Rīgas reģiona vadītājs Dzintars Kalniņš, izņemot desmit eiro banknoti. To pašu izdarīja Rundāles novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis, kurš atklāja, ka brīvdienās ar kolēģiem dosies braucienā uz Udžates-Trevano pašvaldību Itālijā, tāpēc skaidra nauda noderēs.

Bankomāta atklāšanas brīdī veikalā «Vesko» iepirkās Rundāles pils darbinieks Arvis Druviņš. Viņš stāsta, ka ir baušķenieks, tāpēc skaidru naudu var izņemt pilsētā, savukārt vietējiem tā ir ikdienas nepieciešamība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Makšķernieku bažas nav piepildījušās – ūdens līmenis upēs ir pietiekams, un vimbas dodas uz augšu nārstot. Šodien, 2. aprīlī, upju krastos būs daudz makšķernieku, jo ir sākusies vimbu licencētas makšķerēšanas sezona, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Tas gan piebilst, ka ne visiem, kas samaksā par licenci, izdodas noķert astoņas atļautās zivis. Tie, kam loms ir mazs, vainojot Buļļupē izliktos murdus vai Bauskas mednieku un makšķernieku biedrību (BMMB), kas tirgojot licences zivīm, kuru nav. Tie, kam lomi nāk, smejot – makšķerēt ir jāmāk.

Copmaņi upju krastos bijuši jau pirms licencētās makšķerēšanas sākuma, kad vienā dienā drīkstēja izvilkt ne vairāk par piecām zivīm. «Vimbas nāk. Var just, ka tas ir pats sākums, bet zivju ir pietiekami – katram ir kāda vimba,» tā Bauskas Dzīvei stāstījis baušķenieks Edgars Kuzma, kurš 31. martā makšķerēja Mūsā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Bauskas sporta halles celtniecības izmaksas ievērojami sadārdzina izvēlētā vieta

Dienas Bizness, 06.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bauskā, Mūsas upes krastā iecerēts būvēt vērienīgu sporta halli. Izraudzītā vieta projektu būtiski sadārdzina, bet šādas izvēles iemesli, pēc aptaujāto baušķenieku domām, norāda uz novada vadības «bezkompromisu saimniekošanas stilu» un labas pārvaldības principu neievērošanu. Piektdien raksta laikraksts Diena.

Upes krasta nogāzē dominē divstāvu apbūve, tāpēc, «lai halle nelēktu kā dadzis acī, trīs no pieciem ēkas līmeņiem plānots iegremdēt pazemē», norāda Bauskas novada domes priekšsēdētājs Raitis Ābelnieks (NA). Rakšana zem gruntsūdens līmeņa un nogāzes stiprināšana ir ievērojama izmaksu daļa no nosauktās kopējās 5,4 miljonu eiro summas, kas gan neesot akmenī cirsta, jo visu noteikšot iepirkums. Lielāko daļu naudas domes vadība plāno aizņemties Valsts kasē.

«No pilsētbūvnieciskā viedokļa [halles celšana upmalā] viennozīmīgi nav labākais variants,» uzskata Bauskas novada būvvaldes vadītāja Dace Putna. Iestādes arhitekte Sandra Smolija skaidro, ka ēkas plānotais apjoms konkrētajai vietai esot par lielu, jo apkārt ir privātmājas, tā ir atpūtas zona. Detālplānojumā hallei paredzētā zeme gan iezīmēta kā publiskā apbūve, tāpēc juridisku šķēršļu neesot.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Man nav nekādu bažu par Latvijas gāzes vietu Latvijas tirgū - kā ir atzinuši arī Eiropas līmeņa eksperti, Latvijas gāze ir viens no labākajiem enerģētikas uzņēmumiem. Mani uztrauc, ka Latvijas gāze tiks sadalīta tādā veidā, ka būs lielas problēmas ar apgādi, intervijā laikrakstam Diena atzīst Latvijas gāzes padomes priekšsēdētāja vietnieks un akcionārs Juris Savickis.

Vai ekonomikas ministres Danas Reiznieces-Ozolas izteikumi par draudiem un šantāžu neliecina, ka ir apstājies dialogs starp valsti un LG akcionāriem un situācija virzās uz tiesāšanos?

Vispār negribu tiesāties pats ar savu valsti. Bet jāsaka, ka dialoga faktiski nav bijis. Notiek viedokļu apmaiņa ar LG vadību, diemžēl ministre negrib ieklausīties profesionālos cilvēkos. Caur medijiem tiek taisīta propaganda, lai, maldinot par īstajiem situācijas apstākļiem un patieso līgumu saturu, savā pusē dabūtu politisko vilkmi. Tomēr cerams, ka vistuvākajā laikā dialogs notiks.

Sakiet, vai jūs esat par vai pret gāzes tirgus liberalizāciju?

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Bauskas pusē darīts vīns konkursā ieguvis pirmo vietu

Dienas Bizness, 11.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Vīnkopju un vīndaru biedrības ikgadējā konkursā šoruden pirmo vietu ieguvis baušķenieka Gata Kužuma darītais vīns «Precose Noir», vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Konkursā kopumā tika vērtēti ap 30 dažādu darītāju vīni, piecus no tiem bija pieteicis G. Kužums.

«Iepriekš augstākā vieta konkursā manam vīnam bija otrā, bet šogad sauso sarkanvīnu žūrija nosauca par labāko,» stāsta G. Kužums. «Konkursā piedalos ik gadu, lai atrastu labākās vīnogu šķirnes, no kuru stādījumiem pēc licences saņemšanas ražot vīnu pārdošanai.»

Pašlaik Gatis vīnu dara nelielā apjomā, veidojot stādījumus gan piemājas dārzā, gan Saulaines apkaimē un Mežotnes pagastā.

Viņš atklāj, ka uz Bauskas novadu no Siguldas pārcēlies un iekopis stādījumus viens no pieredzējušākajiem Latvijas vīnogu audzētājiem Ģirts Miķelsons: «Esam domubiedri, tāpēc prieks, ka Zemgale kļuvusi par labu vīnogu audzētāju bagātāka.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Silenieks: jaunā valdes locekle būs ieguvums

Egons Mudulis, 16.02.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušais Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāja vietnieks Viesturs Silenieks (ZZS) uzskata, ka Ingas Antānes (ZRP) interešu konflikts veicinās Krievu salas projekta virzību.

Valstij un Iepirkumu uzraudzības birojam nu būs iemesls teikt, ka desmitiem miljonu vērtajā konkursā par ostas aktivitāšu pārcelšanu no centra uz Krievu salu Rīgas brīvostas valdei ir interešu konflikts, jo jaunieceltā brīvostas valdes locekle strādājusi par zvērinātu advokāti zvērinātu advokātu birojā Triniti, kas pārstāvēja Vācijas uzņēmumu Josef Möbius Bau-Aktiengesellschaft iepirkuma konkursā. Tādējādi nebūšot vairs pamata apšaubīt uzvarētāja tiesības slēgt līgumu. Pati Antāne gan norāda, ka ar šo lietu strādājuši kolēģi, un viņa ar to nav saistīta.

Jau vēstīts, ka Silenieks tika atbrīvots no amata saistība ar balsojumu par Spilves pļavu zemes gabala iecerēto iznomāšanu firmai, kuras īpašnieks daļēji ir Rīgas brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs. Vaicāts, ar ko šobrīd nodarbojas, Silenieks sacīja, ka turpina darbu citās ostās, piemēram, Mērsragā, un šo jomu pamest negrasās, tāpat ir iesaistīts citos projektos. Šobrīd viņam zvanot gan ostu uzņēmēji, gan ar šo jomu saistīti cilvēki un izsakot gan nožēlu par viņa atbrīvošanu, gan dažādus piedāvājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Bauskā kritizē jaunos tirdzniecības stendus

Dienas Bizness, 24.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldība, izmantojot Eiropas Savienības līdzfinansējumu, baušķenieku iecienītajā tirdzniecības vietā Slimnīcas un Dārza ielas krustojumā uzstāda jaunus stendus. Darbus veic SIA «Eltors» no Ozolnieku novada, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Jaunie tirdzniecības stendi Bauskā jau daļēji uzstādīti, un savu vērtējumu izteikuši potenciālie tirgotāji. Bauskas Dzīvei viņi pauduši gandarījumu, ka tirdzniecības vieta būs sakārtota un glīta. Taču par iespējamajām ērtībām viņi izteikušies kritiski. Kādai kundzei, kura nevēlējās publiski paust savu vārdu, nepraktiski šķitot lielie metāla spaiņi. Mazie ziedi tajos pazūd, piekļūšana pie tiem nav ērta, galdi ir plati, līdz pircējam grūti aizsniegt.

Cita tirgotāja atzinusi, ka ideja esot laba, taču izpildījums nepārdomāts. Platāks varēja būt jumtiņš virs tirdzniecības galdiem. Tagad izskatās, ka no lietus tas pārdevējus nepasargās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Latvijas Tekstils Com direktoru Oskaru Polmani

Sagatavojusi Lelde Petrāne, 18.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SIA Latvijas Tekstils Com direktors Oskars Polmanis. «Zīmols Latvijas Tekstils savu gājienu uzsāka 2011.gadā, kad tika nodibināts uzņēmums ar tādu pašu nosaukumu. Lai gan būs pagājuši tikai seši gadi, Latvijas Tekstila vārds arhīvos atrodams jau 1960.gadā, tādēļ bieži uzņēmums savos materiālos norāda atzīmi: pieredze, kopš 1960.gada. Lai gan kolektīvs ir samērā jauns, tomēr ne vienmēr uzņēmuma vārdam ir jāturpina nest vecišķu noskaņojumu, kā tas bieži gadās uzņēmumiem ar plašu vēsturi,» skaidro O. Polmanis. Uzņēmums ir viens no Latvijas karogu ražotājiem, kā arī piedāvā latviskus mājas tekstila izstrādājumus. 2013.gadā Latvijas Tekstils sašuva līdz šim lielāko Latvijas karogu pasaulē. Tā bija uzņēmuma simboliska dāvana Latvijai valsts 95.dzimšanas dienā. Latvijas karoga izmērs bija 22,5 x 45 metri, kas kopumā veidoja 1050 m2 lielu platību. Tas svēra aptuveni 80 kilogramus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Uzņēmumā Klippan Saule pasūtījumus steidz izpildīt trijās maiņās

Lelde Petrāne, 31.10.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vilnas pārstrādes uzņēmumam Klippan Saule, kura filiāle atrodas Bauskā, decembrī apritēs 15. gadskārta. Par godu tam īpašnieki visiem darbiniekiem apmaksās divas papildu atvaļinājuma dienas, vēsta reģionālais laikraksts Bauskas Dzīve.

Baušķeniekiem šis gads ir zīmīgs - jau gada sākumā par piektdaļu pieauga pasūtījumu apjoms. Šogad uzņēmums iegādājās vērpjamo un dublējamo mašīnu. Pēdējā sadala dzijas pavedienu vairākās kārtās. Kaut arī iekārtas bija lietotas, tas ir ievērojams uzlabojums, jo vecās mašīnas bija nolietojušās, laikrakstam stāstījusi filiāles vadītāja Vizma Mileviča.

Līdz šim ierasti dzijas ražotājiem karstākā darba sezona bijusi gada beigās. Pašlaik darbs organizēts trijās maiņās, citos gada periodos - divās. Bauskas filiāle diennaktī pārstrādā pusotru tonnu vilnas.

SIA Klippan Saule klienti ir Anglijā, Dānijā, Zviedrijā, Krievijā, Vācijā, Lietuvā un Latvijā. Vairāku valstu pircēji un mūsu bērnudārzi, mākslas un vispārizglītojošās skolas, kā arī mākslinieki iegādājas vilnas kārsumu, ko izmanto radošiem darbiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Gaile: IUB saistībā ar lielajiem iepirkumiem gandrīz nav izjutis politisko spiedienu

Nozare.lv, 13.03.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepirkumu uzraudzības birojs apbrīnojami maz vai pat gandrīz nemaz nejūt politisko spiedienu, kas būtu saistīts ar vērienīgajiem projektiem, norāda jaunieceltā Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) vadītāja Dace Gaile.

Vaicāta par politisko ieinteresētību vai ietekmi saistībā ar tādiem vērienīgiem iepirkumiem kā AS Pasažieru vilciens jaunie vilcieni vai infrastruktūras attīstības projekts Krievu salā, viņa norādīja, ka mēģinājumi piezvanīt un pateikt, kādam jābūt lēmumam, nav bijuši.

«Šāds spiediens netiek praktizēts. Finanšu ministrija vispār nejaucas mūsu lēmumos, jo tiek respektēts tas, ka saskaņā ar likumiem esam funkcionāli augstāka iestāde valstī sūdzību izskatīšanā. No juridiskā viedokļa neviens nedrīkst IUB norādīt, kā jālemj. IUB lēmumu var atcelt tiesa,» stāstīja Gaile.

Viņa arī pauda viedokli, ka mēģināt komandēt, kāds būs lēmums, arī tehniski nav tik vienkārši. «Iestādes vadītāji komisijas nevada, jo ne iepriekšējais vadītājs, ne es neesam juristi, bet komisijas priekšsēdētāji var būt tikai juristi. Katru reizi tiek veidota trīs cilvēku komisija. Vai zvanīs katram komisijas loceklim? Pat ja piezvanīs komisijas priekšsēdētājam, viņam var būt viens viedoklis, bet diviem komisijas locekļiem - cits, un jārēķinās ar vairākumu,» skaidroja biroja vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Ventspils brīvostā sasniedz lielāko kravu apgrozījumu desmitgadē

Vēsma Lēvalde, 05.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kravu apgrozījums martā Ventspils brīvostā sasniedzis 3,7 miljonus tonnu, kas ir par 16% vairāk nekā pagājušā gada martā un pārspēj viena mēneša pārkraušanas datus Ventspils ostā pēdējo desmit gadu laikā.

Vairāk kā trīsarpus miljonus tonnu Ventspils brīvostas termināļi pārkrāva 2002.gada martā – 3,6 miljonus, bet absolūtais mēneša rekordapjoms Ventspils ostā bija 2000.gada martā, kad pārkrauti 3,9 miljoni tonnu.

2013.gada pirmajā ceturksnī kopā Ventspils brīvostā pārkrauts 9,1 miljons tonnu kravu, kas ir par 596 tūkstošiem tonnu jeb 7% vairāk nekā pagājušā gada pirmajā ceturksnī. Lai gan Ventspils brīvostas lielākais kravu īpatsvars aizvien ir lejamkravas (martā 2 miljoni tonnu, ceturksnī kopā – 5,2), tomēr martā sasniegts jauns beramkravu rekordapjoms Ventspils ostā – 1,4 miljoni tonnu.

2013.gada budžetā Investīciju programmas realizācijai paredzēti vairāk nekā 26 miljoni latu. Šogad, izmantojot ES fondu līdzfinansējumu, Ventspils brīvostā tiks būvēta 12. piestātne, kur būs jauns universālo kravu terminālis, un turpinās sauskravu termināļa celtniecība starp abiem Ventas tiltiem Ventas kreisajā krastā, kur pārcelsies kokmateriālu pārkraušanas terminālis. Līdz ar to papildu platības attīstībai iegūs gan kokmateriālu pārkraušanas terminālis, gan ģenerālo kravu terminālis Noord Natie Ventspils Termināls, kura teritorijā šobrīd līdz jaunā termināļa uzcelšanai strādā kokmateriālu pārkraušanas terminālis. Šie projekti nākotnē varētu dot papildus apmēram vienu miljonu tonnu kravu apgrozījuma. Tiek veikta pirmā muliņa demontāža, lai varētu attīstīt Baltic Coal Terminal otro kārtu un palielināt apgrozījumu līdz pat 10 miljoniem tonnu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Durvis vēris Bauskā ražoto preču veikals

Dienas Bizness, 06.05.2014

Veikala «Bauskas miestiņš un citi labumi» pārdevējas Dārta Ūbele (no kreisās) un Kristīne Arnava gatavas sākt darbu.

Foto: Vilnis Auzāns

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jauna tirgotava «Bauskas miestiņš un citi labumi» vēris durvis apmeklētājiem. Tur iespējams nopirkt tikai Bauskā un novadā ražotās preces, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Atklājot veikalu, Bauskas novada domes priekšsēdētājs Raitis Ābelnieks vēlējis tirgotavu apmeklēt baušķeniekiem un aicināt arī pilsētas viesus.

SIA «Poļa nams» vadītāja Gunita Pole, savukārt, mudinājusi aktīvi veikala darbā iesaistīties citus vietējos ražotājus. Uzņēmējs Aivars Svarenieks, kura uzņēmuma «Kronis» produkcija veikalā nopērkama, izteicis gandarījumu, ka šī tirgotava ir jauns kvalitātes līmenis vietējo preču realizēšanai.

Veikala izveides iniciatore, uzņēmuma «Bauskas alus» komercdirektore Daiga Solzemniece skaidrojusi, ka šī ir vieta precēm, kuras vislabāk raksturotu Bauskas uzņēmēju piedāvātās produkcijas savdabību un oriģinalitāti. Tieši tādēļ šajā veikalā līdzās SIA «Kronis» ēdienu piedevām ir arī SIA «Rufus V» vīngliemeži, SIA «Poļa nams» saldumi un tautas lietišķās studijas «Bauska» rokdarbi.

Komentāri

Pievienot komentāru