Latvijas iedzīvotājiem nav izpratnes, ko nozīmē politiķu, ierēdņu un dažādu viedokļu līderu tik bieži lietotais vārdu salikums «valsts bankrots»: 57 % aptaujāto nespēj sniegt atbildi uz šādu jautājumu. Visbiežāk - 41 % aptaujāto uzskata, ka Latvija jau faktiski ir bankrotējusi.

Par to liecina P.R.A.E. Sabiedrisko attiecību veiktais pētījums. Jautājot iedzīvotājiem, vai viņi domā, ka līdz gada beigām Latvijai draud bankrots, visbiežāk jeb 41% gadījumu tika izvēlēta atbilde, ka mūsu valsts faktiski jau ir bankrotējusi, taču 43% nespēja atbildēt. Savukārt 15% norādīja, ka bankrots tiešām draud, bet 10% neparedz, ka līdz decembrim Latvija bankrotēs.

Arī eksperti, komentējot pētījuma rezultātus, ir visai skeptiski par termina «bankrots» attiecināšanu uz valsti un valsts iekārtu. Aptaujātie eksperti norāda, ka tādā kontekstā, kā politiķi un ierēdņi lieto vārdus «valsts bankrots» drīzāk atbilstu vārds «maksātnespēja».

Teju pirmais oficiālais premjera kandidāta Valda Dombrovska paziņojums vēstīja, ka Latvija var bankrotēt. Laikraksta Telegraf aptaujātie speciālisti šādu iespēju uzskata par maz ticamu.

«Man šķiet, ka runāt par Eiropas Savienības dalībvalsts bankrotu, ir nenopietni, tomēr pilnībā noliegt šādu iespēju arī nevar. Tādēļ, pieņemot, ka valsts izdevumus neizdosies samazināt par 700 miljoniem latu, var prognozēt, ka starptautiskie kreditori var atteikt turpmākos kredītus, savukārt šādos apstākļos nebūs iespējams saglabāt pašreizējo lata kursu.

Latvijas bankrots ir maz ticamsTurklāt tādā gadījumā notiek strauja lata devalvācija – lats kļūs lētāks un par vienu eiro varēs nopirkt pat divus latus. Ir pat viedoklis, ka devalvējot latu, par vienu eiro varēs nopirkt trīs latus. Šādā gadījumā strauji augs cenas importam, tajā skaitā gāzei un siltumam,» uzskata investīciju kompānijas Prudentia partneris Ģirts Rungainis.

Vēl tikai pirms dažām nedēļām pirmā ziņā pasaulē bija potenciālais Grieķijas defolts. Nu šai valstij iešķiebta papildu naudiņa un šādas runas noklusušas, lai gan nav izslēgts, ka Grieķijas bankrots vēlāk pienāks tāpat (viena Grieķijas parādu norakstīšana jau pirms pāris gadiem bijusi), piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Vēsturiski atskatoties uz valstu bankrotiem, piemēram, uz laikiem, kad galvenā vara vēl bija monarhijas rokās, ir bijis pietiekami daudz precedentu, liela daļa valstu vismaz vienreiz ir defoltējusi (piemēram, Apvienotā Karaliste to izdarījusi vairākas reizes). Tas nozīmē, ka valsts nonāk līdz situācijai, kad nespēj/nevēlas norēķināties par savām parādsaistībām un galu galā to kādā brīdī izlemj arī nedarīt. Tiesa, parasti defolts nozīmējis, ka par kādu daļu no parādsaistībām valsts tomēr norēķinās, jo durvju aizciršana visu kreditoru priekšā ir gan bīstama, gan ilgākā termiņā neizdevīga (jo to visi atcerēsies ļoti ilgi). Šobrīd nedaudz aizēnotas runas, piemēram, ir par Karību jūras reģiona valstiņas Puertoriko defoltu. Tiek spriests par to, ka šī valsts varētu atdot vien 35% savu parādsasitību. Uz bankrota robežas balansē Venecuēla, Ukraina (protams, arī Grieķija) un, visticamāk, lērums Āfrikas valstu. No nesenajiem lielāku valstu defoltiem var izcelt Krievijas precedentu 1998. gadā un Argentīnas precedentu 2000. gadu sākumā. Valsts defolts nāk komplektā ar daudziem ekonomiskajiem, sociālajiem un politiskajiem izaicinājumiem. Parasti tas nozīmē lielāku nestabilitāti un iedzīvotāju nabadzības palielināšanos. Var sapņot, ka atbrīvošanās no parādsaistībām ļaus sākt visu no gala. Realitātē gan situācija ir tik apgrūtināta, ka nepieciešamās reformas veikt ir ļoti grūti un ātrākas atgūšanās nolūkos jāmēģina cerēt uz veiksmi – piemēram, izejvielu ieguvējvalstīm tā būtu to cenu palielināšanās. Parādu piedošana ir piņķerīgs process, kur valstij vēl ilgstoši nākas saskarties ar palielinātu starptautisko skepsi. Protams, dažkārt finansiālā situācija ir kļuvusi tik smagnēja, ka bankrots vienkārši piedāvā zināmu restarta iespēju.

Vasilijs Meļņiks ir viens no tiem cilvēkiem, kura vārds bieži tiek pieminēts, runājot gan par ekonomiku, biznesu, gan arī politiskajām intrigām. Turklāt vērtējumi par viņu allaž ir bijuši gana pretrunīgi. Viņš ir spējis gadiem ilgi vadīt ne vienu vien uzņēmumu ar daudziem tūkstošiem strādājošo, bet valdībā noturējies vien pāris nedēļas. Katrā ziņā viņu visai droši var saukt par vienu no vislabāk informētajiem cilvēkiem šajā valstī.

Kāda jūsu skatījumā ir pašreizējā ekonomiskā situācija Latvijā?

Smaga. Man nepatīk vārds «krīze», ko šodien visi lieto, taču situācija nav vienkārša, un es varu paskaidrot, kāpēc tā ir. Ne jau tāpēc, ka mums būtu slikta politiskā situācija. Tieši otrādi – mums ekonomiskās grūtības ir izraisījušas problēmas politikā. Politiķi neuzticas viens otram, sabiedrība netic politiķiem.

Viena no lielākajām ASV bankām Lehman Brothers ir bankrotējusi, taču savu vietu tirdzniecībā nav pametusi. Uzņēmuma suvenīrus izpārdod visā pasaulē interneta izsolēs.

Izpārdoti T-krekli, termosi un pildspalvas. Piemēram, sporta cepurītes pirktas par 75 dolāriem.

Jau vairākkārt ziņots, ka amerikāņu investīciju banka Lehman Brothers, kura ir vairāk nekā 150 gadu veca, izrādījās iesaistīta pērnā gada ASV hipotekārajā krīzē un kopš tā laika uzrādīja ievērojamus zaudējumus. Pagājušajā nedēļā Lehman Brothers publicēja ceturkšņa finanšu rādītājus, uzrādot 3.9 miljardu dolāru zaudējumus, kā arī paziņoja par biznesa reorganizācijas plāniem.

Vairāk nekā puse ASV vadošo automašīnu detaļu piegādātāju šogad varētu bankrotēt, tādējādi bez darba atstājot vismaz miljons cilvēku. Tā liecina globālās konsultāciju kompānijas A.T. Kearney, raksta aģentūra Reuters.

Automašīnu detaļu piegādātājus negatīvi ietekmē kā automašīnu ražotāji, samazinot ražošanas apjomus, tā arī nestabilās kompānijas, kas piegādā komponentes.

Pētījumā tika apskatītas 60 vadošie Ziemeļamerikas automašīnu detaļu piegādātāji, taču nevienas kompānijas nosaukums pētījumā netiek atklāts. Pētījuma rezultāti iegūti intervējot šo uzņēmumu vadītājus.

Minētais scenārijs ir tikai viens no trim A.T. Kearney izvirzītajiem. Labākais scenārijs paredz 35% auto daļu piegādātāju bankrotu, savukārt pesimistiskākais scenārijs paredz līdz pat 70% šajā segmentā strādājošo kompāniju bankrotu.

Jaunais General Motors vadītājs Frics Hendersons (Fritz Henderson), kas kompānijā nostrādājis tikai vienu nedēļu, nācis klajā ar paziņojumu, ka viņš ir pārliecināts par kompānijas nākotni, bet bankrots kompānijai tomēr paliek iespējams, ziņo NY Times.

F. Hendersonam ir atlikušas tikai 55 dienas, lai tiekoties ar ASV prezidentu Baraku Obamu (Barack Obama), piedāvātu viņam jaunu rīcības plānu. Db.lv jau ziņoja, ka Baltā nama autorūpniecības sektora darba grupa kompānijai General Motors noteica laika limitu, kurā kompānijai jāizstrādā konkrēts kompānijas nākotnes plāns.

"Šobrīd kompānija aktīvi strādā pie tā, lai spētu izvairīties no bankrota, bet ja tā nespēs izstrādāt kompānijas nākotnes redzējumu, tad bankrots varētu izrādīties labākā alternatīva," uzsvēra F. Hendersons.

Jāatgādina, ka arī kompānijai Chrysler ir jāizstrādā dzīvotspējīgs plāns, pretējā gadījumā tai arī draud bankrots.

Parādu krīzes nomocītā Grieķija ir maksātnespējīga un jau martā nespēs pildīt obligāciju maksājumus, bet tās parādu nastas restrukturizāciju Fitch uzskatīs par bankrotu, pavēstījis reitingu aģentūras pārstāvis.

«Tas drīzumā notiks. Grieķija ir maksātnespējīga un tāpēc tā bankrotēs,» aģentūrai Reuters sacīja Fitch Suverēno un Starpvalstu grupas Eiropā, Tuvajos austrumos un Āfrikā vadītājs Edvards Parkers. «Tam nevajadzētu izraisīt pārsteigumu,» piebilda reitingu aģentūras pārstāvis.

E. Parkers arī uzsvēra, ka Fitch par bankrotu uzskatīs arī labprātīgu privāto investoru vienošanos par Grieķijas parādu daļēju norakstīšanu. «Mēs esam ilgu laiku teikuši, ka uzskatīsim šādu rīcību par maksātnespēju. Tas ir skaidrs bankrots, vienalga kādā veidā viņi to mēģina pasniegt,» norādīja Fitch pārstāvis.

Par to, ka vairumam bērnu vairs neinteresē fizika, ķīmija, bioloģija, kas vēlāk traucē studēt eksaktās augstskolās, vairs nav šaubu. Iniciatīvas grupa Kuram tas rūp? izvirza pieņēmumu, ka ķezas pamatcēlonis nav dabaszinību mācīšanas metodikā vai saturā, bet gan pamatskolas matemātikas mācīšanā un apguvē.

Nevar salīdzināt zināšanu pārbaudes

Mēs varētu analizēt matemātikas pārbaudes darbus desmitgažu garumā, tomēr izglītības programmas ir mainījušās un, kā norādīja Izglītības un zinātnes ministrijas Sabiedrisko attiecību daļā, dati nav salīdzināmi. Pēc sarunām ar vairākiem pamatskolas pedagogiem jāatzīst, ka tiešām nav iespējams salīdzināt rezultātus, jo trīs desmitgažu garumā pārbaudes darbu prasības ir padarītas aizvien vienkāršākas.

Proti, jau sen nav mutvārdu eksāmena ģeometrijā, no matemātikas pārbaudes darbiem trīs desmitgažu laikā ir izzudusi virkne teksta uzdevumu un salīdzināt atrisināto uzdevumu daudzumu patiešām būtu galēji aplami. Mūsu paraugam ņēmām tikai pēdējos datus par 2021./2022. mācību gada matemātikas pārbaudes darbiem 6. un 9. klasē. Dati par vidējiem skolēnu rezultātiem, kā arī paši uzdevumi atrodami IZM interneta vietnē, kurus katrs var analizēt arī patstāvīgi.

Kompānija IKEA savos veikalos Krievijā palielinājusi cenas trešdaļai importa preču, bet Pēterburgā kopējie mēbeļu tirdzniecības apjomi kritušies par 30 %.

Kā pavēstīja IKEA pārstāve Krievijā un NVS valstīs Oksana Belaičuka, kompānija februārī bijusi spiesta paaugstināt par 5 %. Dažās pozīcijās cenu kāpums ir vairāk nekā par 25 %, vēsta dp.ru. Agrāk cenas tika pārskatītas reizi gadā – septembrī. Cenas paaugstinātas trešdaļai importa preču un daļai Krievijā ražotās produkcijas. Kopumā importēto preču īpatsvars IKEA veikalos Krievijā ir 70 %. O.Belaičuka norādījusi, ka cenu kāpums saistīts ar rubļa devalvāciju.

Pēterburgas mēbeļu tirgotāji uzskata, ka IKEA cenu kāpums varētu neietekmēt pārdošanas apjomus kopumā, bet, iespējams, tas var nākt par labu Krievijas mēbeļu ražotājiem. Pirmās mēbeļu fabrikas ģenerāldirektors Aleksandrs Šestakovs norādījis, ka janvārī un februārī pārdošanas apjomi samazinājušies par 3 – 5 %, bet martā – par 30 %. Reģionos sākušies mazo ražotāju bankroti. Mēbeļu centru Greit pārvaldnieks Arams Airapetovs norādījis, ka pircēji aizvien vairāk izvēlas lētākās preces.

Latvijas Bankas aplēses liecina, ka tīri teorētiski kredītu pārfinansēšana būtu finansiāli izdevīga mazliet vairāk nekā trešdaļai no visiem hipotekārajiem kredītiem, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomisti Kārlis Vilerts, Konstantīns Beņkovskis un Artūrs Jānis Ņikitins.

Ja kredītu procentu likmju pārmaiņas, tai skaitā nesen pieredzēto likmju pieaugumu, galvenokārt nosaka EURIBOR likmju svārstības, tad iemesls, kāpēc kredītu procentu likmes Latvijā ir ilgstoši bijušas starp augstākajām eirozonā, ir salīdzinoši augstās pievienotās likmes, norāda ekonomisti.

Tomēr banku pievienotās likmes laika gaitā ir samazinājušās. Tās joprojām ir augstas, salīdzinot ar citām eirozonas valstīm, bet vismaz ar tendenci samazināties. Ja 2014.gadā iedzīvotājiem, kuri vēlējas saņemt kredītu mājokļa iegādei vai būvniecībai, bija jārēķinās ar pievienoto likmi aptuveni 2,8% apmērā, tad 2023.gadā vidējā pievienotā likme bija 2%. Piemēram, 100 000 eiro kredītam ar 25 gadu termiņu par 0,8 procentpunktiem mazāka likme nozīmē kredīta procentos samaksāt par 10 000-15 000 eiro mazāk.

Pieaugot nulles atkritumu jeb zero waste dzīvesveida popularitātei, Rīgā neilgā laika posmā atklāts jau trešais beziepakojuma veikals

Rīdzinieces Ilze Blāķe un Madara Bundzeniece jauno veikalu Turza atklājušas Ģetrūdes ielā un plāno paplašināties arī citviet Rīgā, un, iespējams, pat citās pilsētās. Turzā investēti aptuveni 35 000 eiro, no tiem 10 000 eiro iegūti kolektīvās finansēšanas platformā Projektu banka. Pārējie ir privātie līdzekļi no radiem, draugiem un investoriem. Turzai līdzīga koncepta – beziepakojuma – veikali Rīgā ir vēl divi – Zero veikals un Burka, taču I. Blāķe cer, ka šādu bodīšu kļūs aizvien vairāk.

Telpu problēma

«Ņemot vērā visas Eiropas Savienības regulas un plastmasas aizliegumu, cilvēkiem rodas vēlme dzīvot dabai draudzīgāk. Jo vairāk tādu vietu Rīgā un Latvijā būs, jo cilvēkiem būs ērtāk dzīvot bez lieka iepakojuma,» domā I. Blāķe. Galvenais uzstādījums veikala atvēršanai bija atrast pircējiem ērtu lokācijas vietu, lai Turzai varētu piekļūt gan ar automašīnu, gan velosipēdu, gan citu pārvietošanās līdzekli. «Ar telpu atrašanu Rīgā ir traki, jo piemērotu telpu nav vai arī tās ir neadekvāti dārgas. Pagāja ilgs laiks, līdz nejauši atradām šīs,» stāsta Turzas līdzīpašniece. «Šobrīd pārējie beziepakojuma veikali ir vērsti uz sauso produkciju, nosedzot mazu nišu no tā, kas cilvēkiem ikdienā vajadzīgs,» uzskata I. Blāķe. Viņasprāt, Rīgā trūkst sakārtotas infrastruktūras, lai cilvēki varētu īstenot ilgtspējīgu dzīvesveidu. Ja šādi veikali būs ērti pieejami, tad arī vairāk cilvēku spēs atteikties kaut vai no dažiem maisiņiem ikdienā. «Tam būtu lielāks spēks globālajās pārmaiņās nekā tad, ja viens cilvēks izdomās dzīvot pēc zero waste principa, skrienot pa visu Rīgu, meklējot katru mazāko lietu, lai nodrošinātu savu dzīvesveidu,» domā I. Blāķe. Veikals plāno attīstīties arī citur, bet sākotnēji nostiprinās pozīcijas esošajā vietā, kur plānots rīkot arī dažādas meistarklases, informatīvos pasākumus, mudinot cilvēkus ieviest savā dzīvē izmaiņas. Veikala īpašnieces apsver domu nākotnē atvērt veikalu arī kādā tirdzniecības namā. «Esam runājuši arī ar Āgenskalna tirgu, iespējams, daļa sortimenta tiks piedāvāta arī tur. Nākotnē gribētos veikalu atvērt arī citās Latvijas pilsētās. Noteikti skatīsimies arī ārpus Rīgas, pieprasījums ir,» stāsta Turzas radītāja.

Premjers Ivars Godmanis paziņojis, ka ir gatavs vērsties pret mazajiem nebanku kredītu devējiem, uzdodot izstrādāt likumdošanas izmaiņas, kas ierobežotu šo firmu darbību Latvijā. Tāpat viņš uzsvēris, ka patlaban valstī darbojas ļoti liels skaits firmu, kas izsniedz kredītus, bet tās neviens neuzrauga un nav arī vienota reģistra, kurā būtu apkopota informācija par kredītņēmējiem.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) uzliek bankām diezgan smagu ierobežojumu nastu, kas tajā pašā laikā neattiecas uz nebanku kredītiestādēm. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, kas uzrauga nebanku kredītiestādes, nav FKTK līdzvērtīga kontrolējošā iestāde, un tai nemaz tādai nav jābūt. Tomēr kārtības labad šo situāciju vajadzētu pārskatīt. Ja mēs raugāmies uz patērētāju kreditēšanu kopumā, redzam, ka tās pieaugumu veicina ne tikai bankas un nebanku kredītiestādes. To veicina arī veikali – izmantojot nebanku kredītiestāžu pakalpojumus, kaut gan veikali teorētiski to varētu darīt arī paši. Un ne jau katru veikalu un katru atlikto maksājumu var izkontrolēt. Ziemeļvalstīs, piemēram, šāda uzraudzība netiek uzskatīta par finanšu sektora kontroli vai konkurences veicināšanu, bet gan skatīta kā patērētāju aizsardzību garantējošs faktors. Tāpēc būtu nepieciešams visus kontrolēt vienādi, - kāpēc lai uz kādu no iestādēm tiktu attiecināti izņēmumi?

Pavisam nesen Rīgas Centrāltirgū tika atvērts Rūpniecības preču paviljons, kurā pārcēlusies liela daļa preču, kas iepriekš tika tirgotas nojumēs Gogoļa laukumā. Turpinoties drēbju bodīšu un importēto augļu uzvaras gājienam Centrāltirgū, Rīga neatgriezeniski zaudēs ne tikai vērienīgu tūrisma objektu, bet arī vietu, kur rīdzinieku ģimenes varētu iegādāties pašmāju zemnieku un amatnieku produkciju.

Aicinu Rīgas domes un tirgus vadību sēsties pie saruna galda un definēt vienotus tirgus attīstības mērķus un stratēģiju.

Situācijā kļūst aizvien sliktāka

Kamēr daudzās vecās Eiropas valstīs tirgus joprojām ir vieta, kuru apmeklē tūristi, lai iepazītu tradicionālās garšas, kā arī iegādātos zemnieku un amatnieku produkciju, kā arī vieta, kur brīvdienās var doties ģimenes, kas dod priekšroku pašmāju produktiem, situācijā Rīgā kļūst aizvien sliktāka. Vairāk nekā desmit gadus Rīgas Centrāltirgus soli pa soli degradējas, degradējot vidi un apdraudot tirgus kultūru kopumā.

No vēstures mantojuma par lupatu bodi

Centrālais tirgus nav tikai vieta, kur iepirkties – tas ir UNECSO mantojums. Tie ir paviljoni ar interesentu vēsturi, kuros nav vietas veikalu tīkliem, nekvalitatīviem apģērbiem vai lētām precēm no Ķīnas. Nav māksla pārvērst vēstures mantojumu par lupatu bodi, bet attīstīt, lai tas būtu ne tikai atbalsts Latvijas zemniekiem un ražotājiem, bet arī tūristu magnēts. Šaubos, vai tūristi vēlēsies apskatīt drēbju bodes un augļus no vairumtirdzniecības bāzēm?!

Pēdējos gados Avotu ielā Rīgā atkal ieplūst dzīvība, ko apliecina raibs uzņēmumu pulks; tā vilina ar salīdzinoši izdevīgu telpu cenu, netālo atrašanos no pilsētas centra

Avotu ielas posmā no Stabu ielas līdz Ģertrūdes ielai mājvietu raduši daudz un dažādi uzņēmumi, sākot no dažādām kafejnīcām līdz ķīmiskajai tīrītavai un antikvariātam, kur var atrast dažādus senus priekšmetus. Aptaujātie uzņēmēji gandrīz visi kā viens norāda, ka pēdējos gados Avotu iela atdzīvojusies, tukšās telpas pamazām tiek aizpildītas un tiek atvērti jauni iestādījumi. Šajā ielas posmā gan nevar atrast lielus uzņēmumus, pārsvarā tie ir vidēji vai pavisam mazi. Lai gan kompāniju pārstāvji labprāt dalās pārdomās par Avotu ielas attīstības perspektīvām, reti kurš vēlas tikt konkrēti pieminēts, norādot, ka publicitāte varētu radīt liekas problēmas.

Vācu banku savienības prezidents Andreas Šmits ir iestājies pret tā saucamo "oficiālo stresa testu" rīkošanu Eiropas bankām, ziņo rian.ru. Stresa testu mērķis ir noskaidrot, vai attiecīgajai bankai draud bankrots.

Eiropā nav nepieciešamības veikt stresa testus, kā tas tiek darīts ASV, paziņojis A. Šmits. Pēc viņa vārdiem, banku uzraugošās instances un bankas pašas nodarbojas ar savu finanšu rezultātu monitoringu. A. Šmits gan ierosināja ieviest jaunu, vienotu banku uzraugošo organizāciju, kas nodarbotos ar visu starptautiski strādājošo banku uzraudzību.

Ceturtdien vakarā tika saņemti oficiālie amerikāņu banku stresa testu rezultāti 19 bankām, un, lai arī nevienai no tām bankrots nedraud, dažām tomēr būtu nepieciešams jauns kapitāls.

Igaunijas nacionālajai lidsabiedrībai Estonian Air draud bankrots, ja Eiropas Komisija (EK) neļaus Igaunijas valdībai sniegt valsts palīdzību finanšu grūtībās nonākušajai aviokompānijai, ceturtdien paziņoja Igaunijas premjerministrs Andruss Ansips un ekonomikas ministrs Juhans Partss.

Igaunijas valdība vēl nav pieņēmusi lēmumu attiecībā uz Estonian Air un Ministru kabinets pie šī jautājuma atgriezīsies pēc trim nedēļām, preses konferencē paziņoja Partss.

Ministrs skaidroja, ka Estonian Air valstij kā lidsabiedrības īpašniekam piedāvājusi divas iespējas.

«Pirmā ir izbeigt aktivitātes caur maksātnespēju. Otra iespēja ir valdības finansējums Estonian Air darbības turpināšanai,» sacīja Partss.

Ministrs skaidroja, ka pirmajā gadījumā valsts interesēs ir aizsargāt lidojumu savienojumus, kas nepieciešami valsts attīstībai. Tas nozīmē, ka valsts iegādātos savienojumus, kas ir sabiedrības interesēs.

Latvijas Krājbankas maksātnespējas administratore auditorkompānija KPMG Baltics kopumā saņēmusi četrus Latvijas Krājbankas sanācijas priekšlikumus, pastāstīja kompānijas korporatīvo finanšu direktors Aivars Jurcāns.

Viņš norādīja, ka tostarp divi priekšlikumi ir «vairāk vai mazāk atbilstoši Kredītiestāžu likuma prasībām attiecībā uz sanācijas plāniem». Jurcāns gan atzina, ka neviens no pašlaik apskatītajiem sanācijas priekšlikumiem nav uzskatāms par pilnvērtīgu īstenošanas plānu.

Jurcāns norādīja, ka bankas sanācijas priekšlikumi tika iesniegti administratoram pēdējā brīdī ‒ pēdējais saņemts tikai 23.janvārī pulksten 13.45. Līdz ar to pašlaik plānu sīkāka izvērtēšana turpinās, bet sākotnējais vērtējums liecina, ka visos ir trūkumi.

Runājot par konstatētajiem trūkumiem, Jurcāns minēja, ka ir jautājums par atkarību no trešo personu lēmumiem, kuri pašlaik nav skaidri un ar kuriem plāna iesniedzēji nekādu vienošanos nav panākuši. Nepilnības saskatāmas arī iesniegtajos biznesa plānos. «Nebūtu pareizi un lietderīgi nevienai no ieinteresētajām pusēm, ja sanācijas process neved pie bankas ilgtspējīgas attīstības,» viņš paskaidroja.

«Bankas ir tāds bizness, kur likvidācija un bankrots ir ārkārtas parādība. Ja bankrots ir veselīga parādība, varbūt kurpju tirdzniecības uzņēmumiem, bankām tomēr ne,» intervijā laikrakstam Diena stāstījis bijušais baņķieris Gatis Kokins.

«Redzam arī pasaulē, ja bankas nonāk grūtībās, tad caur apvienošanos vai sanāciju banku darbība parasti tiek turpināta,» viņš norādījis.

«Viennozīmīgi arī Krājbankas gadījumā sanācija ir labs risinājums priekš kreditoriem. Šī sanācija jebkurā gadījumā ir divu personu grupu interesēs. Pirmkārt, to kreditoru vai noguldītāju interesēs, kuru ekspozīcija bankā ir bijusi lielāka nekā 70 tūkstoši latu, jo tā ir cerība atgūt vairāk naudas nekā likvidācijas gadījumā. Otrkārt, tā ir iespēja ienākt jauniem spēlētājiem banku jomā. Jo skaidrs, ka sākt banku no nulles ir ļoti ilgstošs un dārgs process. Iespēja nopirkt tādu banku kā Krājbanka, kurai ir 90 gadu vēsture, ir labs risinājums. Ja vien neizrādās, ka nauda, kas jāinvestē šādas bankas glābšanai, nav nesamērīgi liela,» skaidrojis banku speciālists.

Arī bankrots var būt produkts, kura cena dažādās valstīs ir atšķirīga. Skotijā kopš 15. novembra spēkā stājušies labojumi Maksātnespējas likumā, kas privātpersonām maksātnespējas procedūru padara izdevīgāku nekā citās valstīs, tostarp Latvijā, vēsta Latvijas Avīze.

Kā norādījis Lielbritānijas kompānijas Insolbaltika pārstāvis Kristofers Burks, šajos labojumos privātpersonas bankrots ir nosaukts par «sekvestrācijas sertifikātu» un tie «paver plašāku iespēju ne tikai pašiem skotiem, bet arī tā saucamajiem bankrota tūristiem no citām ES valstīm». Tiesa, bankrota procedūru Lielbritānijā var iziet, ja šajā valstī nodzīvots vai nostrādāts vismaz pusgads.

Kompāniju Insolbaltika Latvijā pārstāv SIA Clear Debt Solutions. Tās direktors Kaspars Mačs Skotijas likumā veiktos labojumus skaidrojis ar vēlēšanos neatpalikt no Anglijas un Velsas maksātnespējas likuma normām. Viņš sarunā ar laikrakstu uzsvēris: «Praksē mēs nereti tiekamies ar klientiem, kas izbrauc no Latvijas strādāt uz Skotiju, atstājot šeit bezcerīgos parādus. Patlaban šiem cilvēkiem radusies vēl viena iespēja izbaudīt ES priekšrocības, norakstot savus parādus pēc Skotijas likumiem.»

Pirms dažām dienām vairāki autori – Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns Gundars Bērziņš, vadošie pētnieki Irina Arhipova un Aldis Ērglis, kā arī Latvijas Mobilā telefona prezidents Juris Binde – prezentēja interesantu pētījumu Latvijas reģionu ekonomiskās attīstības indekss, ar kura palīdzību iespējams iegūt daudz informācijas par ekonomisko aktivitāti Latvijas reģionos.

Faktiski ir izstrādāts vēl viens rīks, ar kura palīdzību, ieguldot papildu līdzekļus datu analīzē, iespējams iegūt informāciju, uz kuriem ceļiem un kad ir lielākā satiksmes intensitāte. Līdz ar to – kuri ceļi ir nozīmīgākie tautsaimniecībai un iedzīvotājiem un būtu jāremontē pirmie.

Šāds neatkarīgs pētījums, protams, ir ļoti pozitīvi vērtējams veikums, jo paver jaunas iespējas uzlabot arī ceļu tīkla remontu plānošanu. Turklāt tas perfekti papildina Satiksmes ministrijas rokās jau esošo rīku klāstu, piemēram, VAS Latvijas Valsts ceļi un Jāņa sētas pagājušā gada rudenī prezentēto valsts autoceļu inventarizāciju, kas arī piedāvāja kritērijus, lai noteiktu prioritātes ceļu remontēšanai.

ASV bankrots globālajai ekonomikai būtu «īsts šoks», pavēstījusi jaunievēlētā Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vadītāja Kristīne Lagarde.

«Es nespēju iedomāties ASV bankrotu. Tomēr ir jāatrisina jautājumi ar ASV parāda griestiem,» sarunā ar ASV televīziju ABC norādīja K. Lagarde, piebilstot, ka ASV bankrots būtu «īsts šoks» pasaules ekonomikai.

«Tas ne tikai būtu šoks, bet arī sliktas ziņas ASV ekonomikai,» piebilst K. Lagarde. «Tāpēc es ceru, ka tur ir pietiekoši daudz inteliģences un saprāta, lai apjēgtu izaicinājumus, kas ne tikai sagaida ASV, bet arī visu pārējo pasauli.»

Ja ASV prezidents nespēs vienoties ar kongresu par budžeta deficīta samazināšanu un parādu griestu celšanu līdz 2. augustam, valsts tehniski būs bankrotējusi, norāda CBC News.

Volstrītā viņi to sauc par 9/15, kas ir finanšu versija 9/11 (11.septembris, kas vēsturē iegājis ar teroristu uzbrukumiem ASV).

Pagājušā gada 15.septembris bija diena, kad sabruka leģendārā ceturtā lielākā ASV investīciju banka Lehman Brothers, šokējot globālo finanšu sistēmu. Joprojām tiek diskutēts par to, kādēļ tika pieļauta Lehman Brothers bojāeja - ASV atbildīgās iestādes atteicās to glābt. Lehman Brothers nodarbināja aptuveni 25 tūkstošus cilvēku visā pasaulē.

«ASV bankas Lehman Brothers bankrots, krītošā naftas cena un globālās ekonomikas lejupslīde padara situāciju krietni haotisku un katra jauna diena var nest vai nu necerēti veiksmīgu kāpumu vai arī dramatisku akciju cenu kritumu. Līdz ar to investori visā pasaulē šobrīd ar drebošām rokām tuvojas saviem datoru ekrāniem. Arī Latvijā, » pagājušā gada 15.septembrī situāciju raksturoja LHV analītiķe Zane Tiltanova.