Ekonomika

Banku analītiķu prognozes par kara un sankciju ietekmi uz Latvijas ekonomiku

Db.lv, 28.02.2022

Jaunākais izdevums

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pagājušajā gadā pieaudzis par 4,8%, salīdzinot ar 2020.gadu, liecina Centrāl;as statistikas pārvaldes dati. Ekonomisti norāda - līdz šim bija pamats domāt, ka 2022. gada Latvijas ekonomikas izaugsmes perspektīvas ir labas, taču Krievijas iebrukums Ukrainā ir būtiski mainījis politisko, kā arī ekonomisko situāciju pasaulē, un tas ietekmēs arī Latvijas ekonomiku.

Komentē bankas Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš:

Aizvadītās nedēļas laikā pasaule ir strauji mainījusies, mainīsies arī ekonomika un politikas prioritātes. Ir cerība, ka Ukrainas sekmīgā pretestība iebrukumam un ekonomiskais pretspiediens liks tai apturēt agresiju, bet ir jārēķinās ar risku, ka karš var turpināsies arī ilgi. Tādā gadījumā Latvijas un visas Eiropas politikā drošības nostiprināšanas mērķis vēl ilgu laiku gūs virsroku pār labklājības celšanu tuvākajā nākotnē. Tā kā dzīvojam bīstamākā pasaulē, ir jābūvē ekonomika, kas būs noturīga pret satricinājumiem, kā arī jāizmanto ekonomika kā ierocis miera labā.

Šogad Latvijas ekonomikas sniegumu lielā mērā noteiks pret Krieviju un Baltkrieviju noteiktais sankciju režīms. Jau šobrīd apstiprinātie pasākumi ir skarbi, Krievija būs tikai viena no trīs pasaules valstīm (kopā ar Irānu un Ziemeļkoreju), kurai ir liegta pieeja SWIFT. Turklāt tas iespējams vēl nav stingrākais līmenis, ASV ir arī iespēja aizliegt bankām, kas strādā ASV, veikt jebkādus darījumus ar Krieviju, tas padarītu norēķinus ar šo valsti praktiski neiespējamus, atslēgšana no SWIFT ir tikai liels apgrūtinājums. Arī šāda soļa iespēja tiek vērtēta.

Īss pārskats par kara un sankciju ietekmi uz Latvijas ekonomiku:

  • Tiks zaudēta liela daļa no preču eksporta uz Krieviju, Baltkrieviju un Ukrainu – valūtu kursa kritums, sankcijas, atsevišķu uzņēmumu lēmumi par sadarbības pārtraukšanu. Apdraudēts ir arī tranzīts. Ir liela neskaidrība par tūrismu – tā kā Krievijas iedzīvotājiem būs ierobežotas iespējas doties ceļojumos ar lidmašīnu, viņi varētu vēlēties doties uz Baltijas valstīm ar auto. Jautājums, cik lielā mērā tas tiks pieļauts. Nedrošība reģionā varētu mazināt citu valstu iedzīvotāju vēlmi braukt šurp, taču notiekošā milzīgās Krievijas gaisa telpas slēgšana apgrūtinās eiropiešu ceļošanu uz Āziju, tā savukārt ir priekšrocība Baltijai.
  • Karš ir papildu trieciens jau tā saspringtajām piegādes ķēdēm. Pastāv milzīgi plašs ietekmju klāsts, to visu nav iespējams uzskaitīt, bet ir daži piemēri. Piemēram, var strauji augt kviešu cena, jo Krievija un Ukraina ir lielas eksportētājvalstis. Krievija piegādā 40% pasaules pallādija, kas ir neaizstājams automašīnu katalītisko konvertoru ražošanā. Vispārzināma problēma ir pasaules ekonomikas atkarība no Krievijas naftas un gāzes.
  • Vispārējā nedrošības sajūta var pasliktināt patērētāju un uzņēmēju noskaņojumu, attiecīgi samazinot patēriņu un investīcijas.
  • Varētu samazināties ārvalstu tiešo investīciju (ĀTI) plūsma, jo pieaugs reģiona risku uztvere, lai arī var argumentēt, ka faktiskais Baltijas drošības līmenis ir uzlabojies, jo Krievijas armijas kaujasspējas ir vājākas par gaidītajām, NATO alianse ir mobilizējusies aizsardzībai.
  • Fiskālā disciplīna pārskatāmā nākotnē nebūs prioritāte, tāpēc var rēķināties ar lielāku atbalstu cenu kāpuma kompensēšanai, kā arī lielākām investīcijām valsts drošības stiprināšanā.
  • Vieglāka kļūs attīstībai un enerģētiskajai drošībai svarīgu jautājumu pieņemšana. Tiem, kuri cenšas iegūt lokālo politisko kapitālu teatrālā cīņā ar vēja turbīnām, turpmāk būs mazāk iespēju ietekmēt lēmumus.
  • Ja konflikts turpināsies, Baltija kļūs par Eiropas “cietoksni” šajā reģionā. Atrašanās līdzās divām potenciāli agresīvām valstīm apgrūtinās Baltijas ekonomisko un demogrāfisko izaicinājumu pārvarēšanu. Taču šāds civilizācijas priekšposteņa statuss padara veiksmīgu Baltijas attīstību par principiāli svarīgu jautājumu Eiropai, tātad ļauj cerēt uz spēcīgu atbalstu. Šo statusu daļēji var salīdzināt ar Rietumberlīnes stāvokli Aukstā kara laikā.

Komentē bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš:

Latvijas ekonomikā 2021. gads ir bijis ievērojami labāks nekā gaidīts un, neskatoties uz COVID-19 pandēmiju, Latvijas IKP pērn ir audzis par 4,8 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija. Ekonomikas atkopšanās joprojām ir nevienmērīga, un arī šis gads Latvijas ekonomikā ir sācies labi.

Piemēram, janvārī mazumtirdzniecības apgrozījums Latvijā salīdzinājumā ar 2021. gada janvāri palielinājās par 15,6 %. Līdz šim bija pamats domāt, ka 2022. gada Latvijas ekonomikas izaugsmes perspektīvas ir labas, taču Krievijas iebrukums Ukrainā ir būtiski mainījis politisko, kā arī ekonomisko situāciju pasaulē, un tas ietekmēs arī Latvijas ekonomiku.

Par ļoti precīzu Krievijas iebrukuma Ukrainā ietekmi uz Latvijas ekonomiku šobrīd, manuprāt, ir pāragri runāt, jo tas lielā mērā ir atkarīgs no konflikta tālākas attīstības un situācija ir ļoti mainīgu. Latvijas ekonomiku šis karš var ietekmēt no vairākām pusēm.

Pirmkārt, Latvijas ekonomiku ietekmēs tirdzniecība ar Krieviju, Baltkrieviju un Ukrainu, kas kopā veido nedaudz vairāk kā 10 % no mūsu preču eksporta. Tirdzniecība ar Krieviju pilnībā nav aizliegta, tomēr Krievijas banku atslēgšana no SWIFT, kā arī nozaru un pret dažādām personām vērstās sankcijas, būtiski apgrūtinās jebkāda veida ekonomisko sadarbību. Īstermiņā tirdzniecība ar Krieviju varētu apstāties, savukārt turpmākajos mēnešos kāda daļa tirdzniecības iespējams atjaunosies, taču tas lielā mērā būs atkarīgs no notikumiem Ukrainā, ko šobrīd nav iespējams prognozēt. Atsevišķiem farmācijas, mašīnbūves un metālapstrādes uzņēmumiem, kā arī elektrisko iekārtu ražotājiem Krievija ir būtisks tirgus. Daļēji to var kompensēt ar jaunu noieta tirgus meklēšanu, tomēr eksporta sarukums uz Krieviju varētu samazināt Latvijas IKP par 1-1,5 %.

Otrkārt, ļoti būtisks jautājums ir energoresursu pieejamība un cenas.Šobrīd energoresursu piegādes Eiropai nav samazinājušās, taču naftas un dabasgāzes cenas šobrīd ir ļoti augstas. Ja augstās dabasgāzes cenas Eiropā saglabāsies līdz vasarai, tad mums ir jārēķinās ar ievērojamu siltumenerģijas cenu kāpumu nākamajā apkures sezonā.

Treškārt, Krievijas ekonomikas izslēgšana no globālās ekonomikas nav tikai energoresursu jautājums. Krievija ir būtisks metālu, minerālmēslu, pārtikas un citu dabas resursu ražotājs. Piemēram, Latvijai Krievija un Baltkrievija ir nozīmīgs kokapstrādes nozares izejvielu avots. Pārrāvumi resursu pieejamībā ietekmēs ražošanas un piegādes ķēdes ne tikai Latvijā, un no kara Ukrainā varētu ciest arī Latvijas eksportu uz Eiropas valstīm. Ceturtkārt, karš var ietekmēt arī patērētāju uzvedību un investīciju lēmumus Latvijā, ko pagaidām ir grūti novērtēt.

Kara tālāko attīstību un tā risinājuma ir grūti prognozēt. Pie sliktākajiem scenārijiem nevar izslēgt arī ekonomikas aktivitātes kritumu Latvijā, taču šobrīd, manuprāt, par to runāt ir pāragri. Eiropa ir demonstrējusi lielu solidaritāte ar Ukrainu un, ja būs nepieciešams, Eiropai ir iespējas stiprināt savu ekonomiku. Lai arī procentu likmes pēdējos mēnešos ir nedaudz kāpušas, tomēr Latvijai joprojām ir iespējas lēti aizņemties un finansiālas iespējas atbalstīt Latvijas ekonomiku, ja radīsies nepieciešamība.

Komentē Agnese Buceniece, Swedbank Latvija galvenā ekonomista v.i.

Vēl pandēmijas ietekme uz ekonomiku nav izgaisusi, kad arvien vairāk kļūst skaidrs, ka Krievijas iebrukums Ukrainā ietekmēs ne tikai šo valstu, bet arī daudzas citas ekonomikas. Krievija ir būtisks dažādu dabas resursu, it īpaši enerģijas – naftas un dabas gāzes, bet arī metālu un kviešu, piegādātājs pasaulē.

Jau šobrīd vērojam strauju globālo izejvielu cenu kāpumu, kas nenoliedzami nozīmēs augstākas ražošanas izmaksas mūsu uzņēmumiem un pakalpojumu sniedzējiem. Arī iedzīvotāju maciņi to diemžēl sajutīs. Augstās cenas, it īpaši par energoresusiem, ierobežos Latvijas un arī plašāk visas Eiropas reģiona ekonomikas aktivitāti. Sankcijas un gaidāmā Krievijas ekonomikas vājināšanās mazinās savstarpējo tirdzniecību ar Latvijas ekonomikai tomēr joprojām nozīmīgo tirdzniecības partneri. Nozares, kuras vairāk sadarbojas ar Krievijas partneriem ir vairumtirdzniecība, transports un loģistika, lauksaimniecība (pērkam minerālmēslus), farmācija, kokapstrāde (izejmateriāli) un metālapstrāde (izejmateriāli). Gaidāms, ka atsevišķu šo nozaru uzņēmumu darbību sankcijas Krievijai ietekmēs negatīvi.

Pagaidām ir sarežģīti novērtēt kopējo Krievijas-Ukrainas konflikta ietekmi uz Latvijas ekonomiku, ņemot vērā gan augsto nenoteiktību, gan nepārtraukto notikumu attīstību. Skaidrs, ka ietekme būs un tā būs nelabvēlīga. Taču pagaidām izskatās, ka Latvijas ekonomika noturēsies pie izaugsmes, lai gan augs lēnāk, nekā iepriekš gaidīts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien apstiprināja Finanšu ministrijas iesniegto Latvijas Stabilitātes programmu 2022.-2025.gadam.

Latvijas Stabilitātes programma ir viens no elementiem ikgadējā valsts budžeta likumprojekta un vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekta sagatavošanas ciklā, un tā ietver makroekonomisko rādītāju prognozes 2022., 2023., 2024. un 2025.gadam, fiskālās prognozes un vispārējās valdības budžeta bilances mērķus.

Stabilitātes programmā ir iekļauti divi scenāriji - pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā sagatavotais februāra scenārijs un atjaunotais marta scenārijs, kurā tiek ņemta vērā kara ietekme.

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) skaidro, ka Stabilitātes programma ir esošās situācijas foto uzņēmums jeb fiskālais ietvars 2023.-2025.gada periodam. Lēmumi par fiskālās telpas aizpildīšanu tiks pieņemti, strādājot pie 2023.gada budžeta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad otrajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem ātrā novērtējuma datiem, pieaudzis par 2,6%, salīdzinot ar 2021.gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Pēc provizoriskām aplēsēm, IKP ietekmēja kritums ražojošajās nozarēs par 0,4% un pakalpojumu nozaru pieaugums par 4,1%.

Vienlaikus, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas ekonomikā minētajā laika periodā bijis pieaugums par 2,5%.

Savukārt 2022.gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - 2022.gada pirmo ceturksni -, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, IKP samazinājies par 1,4%.

Izvērsts ziņojums par precizēto IKP apmēru un izmaiņām šogad otrajā ceturksnī tiks publicēts 31.augustā.

Pēc statistikas pārvaldes datiem, 2021.gadā Latvijas IKP pieauga kopumā par 4,5%.

Bankas Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš teic - 2. ceturkšņa IKP dati ir pārsteidzoši slikti. Balstoties uz pieejamo informāciju par nozarēm, šķita, ka IKP salīdzinājumā ar 1.ceturksni nav daudz mainījies, bet gada griezumā varētu būt pieaudzis par apmēram 4%. Izrādās, saskaņā ar sākotnējo novērtējumu IKP ceturkšņa griezumā ir samazinājies par 1,4%, bet gada griezumā audzis vien par 2,6%. 1.ceturksnī skaitļi bija krasi atšķirīgi – pieaugums attiecīgi par 3,6% un 6,7%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības aprūpes publiskais finansējums turpmākajos gados, attiecināts pret IKP, tikai samazināsies, bet publiskā privātā partnerība (PPP), kas ir viena no nozares finansēšanas iespējām, pagaidām nenotiek.

Kāpēc un kā to darīt – tāds ir galvenais Dienas Biznesa jautājums konferences Nākotnes veselība, kas notiks šā gada 31. martā, priekšvakarā.

Nozares pirktspēja samazināsies

Lai sāktu diskusiju par veselības aprūpes attīstības finansējumu vispār, vispirms jānorāda, ka jau šobrīd daļa no veselības aprūpes ir privāta, piemēram, veselības centri, laboratorijas, ģimenes ārstu prakses, savukārt slimnīcas ir gan valsts, gan pašvaldības, proti, publiska kapitāla uzņēmumi. Jaukti finansētu projektu tīrā veidā veselības aprūpē nav. Līdztekus būtiski norādīt, ka 2022. gadā veselības aprūpes budžets ir aptuveni 1,5 miljardi eiro, kas veido 4,51% no Latvijas iekšzemes kopprodukta. Lai arī skaitlis ir liels, tas ir mazāks nekā 2021. gadā, proporcionāli attiecinot pret IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Saeima pieņem likumu par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam

LETA, 23.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 23.novembrī pieņēma likumu par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam.

Par likumprojektu nobalsoja 52 deputāti, bet 33 parlamentārieši balsoja "pret".

Likuma Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam mērķis ir nodrošināt vidēja termiņa budžeta plānošanu. Saskaņā ar Likumu par budžetu un finanšu vadību vidēja termiņa valsts budžeta plānošana ir process, kurā tiek noteikti pieejamie resursi vidējam termiņam un nodrošināta šo resursu izlietošana atbilstoši valdības noteiktajām prioritātēm. Vidēja termiņa budžeta plānošana paredz noteikt valsts budžeta likumu vienam gadam un maksimāli pieļaujamo izdevumu kopapjomu turpmākajiem diviem gadiem.

Likumā "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam" deputāti atbalstīja vairākus tā saucamo koalīcijas "deputātu kvotu" priekšlikumus, kopumā šim mērķim iztērējot gandrīz divus miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Sankcijas pret Krieviju varētu atsaukties augstākā inflācijā un lēnākā ekonomikas izaugsmē

LETA, 23.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sankcijas pret Krieviju varētu atsaukties augstākā inflācijā un lēnākā Latvijas ekonomikas izaugsmē, taču tam nevajadzētu atturēt no sankciju ieviešanas, pauda banku analītiķi.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš sacīja, ka situācija Ukrainā ir ļoti mainīga un ir iespējami dažādi situācijas attīstības scenāriji.

"Ja runa ir tikai par pašreizējām sankcijām finanšu sektorā, tad jūtamai ietekmei uz Latvijas ekonomikas rādītajiem nevajadzētu būt. Arī energoresursu cenas pēdējos nedēļu laikā pagaidām nav būtiski mainījušās. Tomēr dabasgāzes, naftas un elektrības cenas joprojām ir augstas, un šobrīd valsts tērē aptuveni 60 miljonus eiro mēnesī, kompensējot izmaksu kāpumu mājsaimniecībām un uzņēmumiem," pauda Āboliņš.

Viņš arī norādīja - ja dabasgāzes cenas saglabāsies esošajā līmenī līdz vasarai un par šādu cenu tiks iegādāta dabasgāze nākamajai apkures sezona, apkures tarifi rudenī Latvijā vēl būtiski kāps un energoresursu importam gadā tērēsim par 1-1,5 miljardiem eiro vairāk nekā iepriekšējos gados.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Inflācijas kāpums var novest pie tikpat strauja pirktspējas krituma, kam sekos recesija

Db.lv, 30.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā straujo inflācijas kāpumu, Fiskālās disciplīnas padome (FDP) aicina valdību viedi izmantot stimulējošas fiskālās politikas iespējas un mērķtiecīgāk sniegt atbalstu sabiedrībai, ievērojot stingrus kritērijus.

Uz to jaunākajā krīzes monitoringa ziņojumā Nr. 18 par valsts ekonomisko un fiskālo situāciju norāda FDP.

Krievijas agresija Ukrainā un sekojošās sankcijas šobrīd ir kļuvušas par lielāko draudu Latvijas un arī visas pasaules ekonomiskajai attīstībai. Karš palēninās pasaules ekonomisko izaugsmi un palielinās inflāciju. Pašlaik tiek prognozēts, ka reālā iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums 2022. gadā būs 2,7% gan Eiropas Savienībā (ES), gan eirozonā, salīdzinot ar ziemā prognozēto 4,0% pieaugumu. Savukārt inflācijas prognozes ir augstākās ES vēsturē. ES inflācija 2022. gadā tiek prognozēta 6,8% apmērā pret ziemā prognozēto 3,9%, bet eirozonā - 6,1%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kopš iebrukuma Ukrainā Krievijas IKP zaudējis 30 miljardus dolāru

LETA--UKRAINSKA PRAVDA, 12.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Divu nedēļu laikā kopš iebrukuma Ukrainā Krievija jau piedzīvojusi straujāko ekonomikas kritumu kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, un valsts iekšzemes kopprodukts (IKP) jau zaudējis 30 miljardus dolāru jeb 9% no 2022.gadā prognozētā apjoma, vēsta aģentūra "Bloomberg".

Pēc sankcijām, kas ieviestas, reaģējot uz Krievijas agresiju pret Ukrainu, valsts tautsaimniecība, kas pēdējos divus gadus uzrādīja izaugsmes tendences, piedzīvojusi strauju lejupslīdi.

Saskaņā ar sākotnējo zaudējumu novērtējumu "Bloomberg Economics" lēš, ka Krievijas ražošanas apjoms sarucis par 2%, un tas ir pielīdzināms kritumam, kādu visa 2020.gada laikā Krievijas ražošana piedzīvoja pandēmijas rezultātā.

Šāds kritums nozīmē to, ka Krievijas IKP zaudējis 30 miljardus ASV dolāru, rēķinot pagājušā gada cenās, un "Bloomberg Economics" prognozē, ka šogad Krievijas IKP saruks par 9%.

Nākamā gada prognozes ir stipri atšķirīgas. Saskaņā ar Starptautisko Finanšu institūta aplēsēm Krievijas ekonomika 2023.gadā pieredzēs dziļu depresiju un tās IKP samazināsies par 15%. Savukārt "JPMorgan Chase" un "Goldman Sachs" lēš, ka Krievijas IKP saruks tikai par 7%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Visaugstākais ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā joprojām ir būvniecībā

Db.lv, 16.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2021. gadā ir pieaudzis par 1,1%, sasniedzot 26,6% no iekšzemes kopprodukta. Naudas izteiksmē, kopējie zaudētie nodokļu ieņēmumi no ēnu ekonomikas Latvijā, pārsniedz 2,7 miljardus eiro, liecina publiskotie Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” rezultāti.

Covid-19 pandēmijas ietekmē ēnu ekonomikas apjoms 2021. gadā ir pieaudzis arī Lietuvā un Igaunijā.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, kas tiek veikti Baltijas valstīs kopš 2009. gada, ēnu ekonomikas līmenim Latvijā bija tendence mazināties 2015. un 2016. gadā, kad tas sasniedza, attiecīgi 21,3% un 20,7% no IKP. Savukārt turpmākajos gados, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā vai nu būtiski nemainījās, vai arī pieauga: 2017. gadā ēnu ekonomika Latvijā bija 22,0% no IKP, 2018. gadā - 24,2%, 2019. gadā - 23,9%, 2020. gadā 25,5%, bet 2021 gadā - 26,6% no IKP.

Ēnu ekonomikas pieaugums 2021. gadā ir vērojams arī Lietuvā un Igaunijā. Proti, salīdzinājumā ar 2020. gadu, Igaunijā ēnu ekonomika 2021. gadā palielinājusies par 2,5%, sasniedzot 19,0% no IKP. Igaunijā, šis ir augstākais ēnu ekonomikas rādītājs kopš 2012. gada, kad ēnu ekonomikas apjoms bija 19,2% no IKP. Savukārt Lietuvā ēnu ekonomikas apjoms 2021. gadā palielinājies pat par 2.7%, sasniedzot 23,1% no IKP. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada. Tādējādi, visticamāk, tieši Covid-19 pandēmijas ietekmē, ēnu ekonomika 2021. gadā ir palielinājusies visās trīs Baltijas valstīs. Lai gan starpība starp ēnu ekonomikas apjomu Latvijā un Lietuvā ir salīdzinošo mazāka kā novērtos iepriekšējos gadus, tomēr tā joprojām ir visaugstākā tieši Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas militārā iebrukuma dēļ Ukrainas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad saruks gandrīz par pusi, taču Rietumu noteikto sankciju ietekmē IKP kritums gaidāms arī Krievijā, liecina svētdien publiskotās Pasaules Bankas (PB) prognozes.

PB lēš, ka šogad Ukrainas IKP samazināsies par 45,1%, piebilstot, ka ekonomikas krituma galīgais apmērs būs atkarīgs no "kara ilguma un intensitātes".

"Krievijas iebrukums dod smagu triecienu Ukrainas ekonomikai un ir nodarījis milzīgus postījumus infrastruktūrai," norādījusi Pasaules Bankas viceprezidente Anna Bjerde.

Janvārī, kad Krievijas karaspēka iebrukums vēl nebija sācies, PB Ukrainai šogad prognozēja 3% IKP pieaugumu.

Savukārt Krievijā atbilstoši jaunākajām aplēsēm PB šogad prognozē IKP sarukumu par 11,2%, norādot, ka kritumu galvenokārt izraisīs Rietumu noteiktās sankcijas.

Janvārī PB prognozēja, ka Krievijas IKP šogad pieaugs par 2,4%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) samazinājusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi šim gadam no iepriekš prognozētajiem 5% līdz 4,4%, paredzot straujāko ekonomikas izaugsmi starp Baltijas valstīm.

Vienlaikus EK palielinājusi inflācijas prognozi, sagaidot, ka patēriņa cenas šogad Latvijā augs par 5,9% pretstatā iepriekš prognozētajiem 3,6%.

EK arī lēš, ka Lietuvas IKP šogad pieaugs par 3,4% pretstatā rudenī prognozētajiem 3,6%, bet Igaunijas IKP palielināsies par 3,1% pretstatā iepriekš prognozētajiem 3,7%.

Tikmēr nākamajā gadā komisija sagaida, ka Lietuvas ekonomika pieaugs par 3,4%, bet Igaunijas tautsaimniecība palielināsies par 4%

Inflācija Lietuvā šogad un nākamgad prognozēta attiecīgi 6,7% un 2,2% līmenī, bet Igaunijā – attiecīgi 6,1% un 2,1%.

EK šogad IKP kāpumu prognozē visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm. Blokā straujāko ekonomikas izaugsmi šogad EK prognozē Maltā (+6%), Spānijā (+5,6%), Īrijā, Polijā un Portugālē (visās valstīs +5,5%), kā arī Slovākijā un Ungārijā (abās valstīs +5%). Savukārt mazākais IKP pieaugums, pēc EK prognozētā, šogad gaidāms Beļģijā (+2,7%), Dānijā (+2,8%) un Nīderlandē (+3%).

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Stabilitātes programma kā homeopātiski pilieni nerviem?

Romāns Meļņiks, Dienas Biznesa galvenais redaktors, 19.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikam visneapskaužamākajā situācijā šajā laikā ir finanšu ministrs. Cenas ārkārtīgi strauji aug itin visam, sākot jau ar energoresursiem un ražotājiem nepieciešamām izejvielām, beidzot ar pārtiku un sadzīves precēm.

Rindā jau stājas prasītāji pēc papildu naudas vai nodokļu atlaidēm. Līdz ar cenu kāpumu gan ir lielāki arī nodokļu ieņēmumi, taču visiem prasītājiem naudas tāpat nevar pietikt, jo, kamēr izlemj par piešķiršanu, jau vajag vēl vairāk. Tad nu politiķi izvēlas iet drošāko ceļu – nepiekāpties teju vai nevienam, bet atbalstu solīt nabadzīgākajiem. Tomēr jāņem vērā, ka tuvojas vēlēšanas un ir kaut kā jāiemanās izdabāt vismaz skaļākajiem bļāvējiem.

Ja ne ar naudu, tad tēlošanu, ka viss ir kārtībā un ka viss tiek kontrolēts. Kā homeopātijā – svarīgi vispirms likt noticēt, tad varbūt būs arī vēlamais rezultāts. Un galu galā, ja valsts neko īpaši nelīdzēs, bet arī netraucēs, uzņēmēji sapratīs, ka paļauties var tikai uz sevi, un kaut kā izķepurosies arī no šīs krīzes. Valsts pārvalde kaut kā dreifēs pa straumi, kaut kāda virzība uz priekšu pat bez īpašas piepūles būs. Cilvēki vēl vairāk savilks jostas un arī kaut kā iztiks. Bet toties rādītāji, kas raksturo ekonomiku, vismaz dramatiski nemainīsies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konflikta eskalācija Ukrainā un Krievijas iebrukums šajā valstī ir izraisījis satricinājumu finanšu tirgos, kā arī divus gadus pēc Covid-19 pandēmijas sākuma būtiski palielinājis nenoteiktību par globālās ekonomikas atveseļošanos. Ņemot vērā militārā konflikta ietekmi uz Krievijas ekonomiku, kredītrisku apdrošinātājs “Coface” ir ievērojami palielinājis Krievijas biznesa risku novērtējumu, tam sasniedzot D līmeni.

2022. gada februāra beigās Krievija īstenoja iebrukumu Ukrainā. Tā rezultātā Rietumvalstis izvērsa bargas sankcijas pret Krieviju. Tāpēc pagājušajā gadā piedzīvotā Krievijas ekonomikas atlabšana atkal pāries recesijā. Augstākas preču cenas pastiprinās augstas ilgtermiņa inflācijas draudus, kas palielinās stagflācijas un sociālo nemieru riskus.

Cietīs arī atsevišķas nozares, piemēram, automobiļu rūpniecība, transports un ķīmiskās rūpniecības nozares. 2022. gadā “Coface” prognozē Krievijas ekonomikai dziļu - 7,5% - recesiju un paaugstina Krievijas biznesa risku novērtējumu līdz D (ļoti augsts). Vēl augstāks riska līmenis jeb E līmenis ir tikai tādām valstīm kā Ziemeļkoreja, Afganistāna, Sīrija, Irāka, Irāna, Lībija, Sudāna un līdzīgām valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažu pēdējo mēnešu laikā esmu saņēmis daudz jautājumus par mājokļu tirgu – kas notiek un kas notiks, kāpēc aug cenas, vai labāk pirkt vai īrēt?

Tas atgādina notikumus apmēram pirms 15 gadiem, kad mājokļu tirgus bija Latvijas ekonomikas centrālā ass, kuras gravitācija turēja orbītā darba tirgu, patēriņu un patēriņa cenas, IKP dinamiku un maksājumu bilanci. Par to daudz runāja ballēs, bērēs un biznesa konferencēs. Par šiem notikumiem toreiz daudz rakstīju kā žurnālists un saņēmu daudz jautājumu, atzinības un kritikas.

Šogad mājokļu tirgus ir mainījies pietiekami strauji, lai varētu apgalvot, ka pēc vairāk nekā desmit gadus ilgušas stagnācijas tirgū notiek pavērsiens. Ir paātrinājies īpašumu cenu kāpums. Vairākās Pierīgas pilsētās kopš gada sākumā sērijveida dzīvokļu cenas augušas apmēram par piektdaļu. Aktivizējas hipotekārā kreditēšana, piemēram, pirmajā pusgadā Luminor bankas mājsaimniecībām izsniegto kredītu apjoms audzis gandrīz trīs reizes. Top jauni mājokļu projekti, aug izsniegto būvatļauju apjoms. Ienākumu kāpums pamazām palielina to ģimeņu īpatsvaru, kas spēj ņemt hipotekāros kredītus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Valdību aicina izvērtēt pieaugošos Covid-19 trešā viļņa riskus

Db.lv, 12.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaut gan īsi pirms valsts budžeta izskatīšanas valstī ieviestie Covid-19 ierobežojumi ir salīdzinoši saudzīgi, tie neizbēgami bremzēs ekonomisko izaugsmi un pasliktinās valsts fiskālo pozīciju.

Šādos augstas nenoteiktības apstākļos Fiskālās disciplīnas padome (FDP) aicina valdību rūpīgi izvērtēt pieaugošos riskus, kas saistīti ar Covid-19 trešo vilni. Uz to Uzraudzības ziņojumā par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022. - 2024. gadam un 2022. gada budžetu norāda FDP.

“Covid –19 krīzes dēļ pēdējos divus gadus valsts budžeta veidošanas process ir bijis ļoti sarežģīts, un kopumā valdība un Finanšu ministrija ir tikusi galā ar šī laika izaicinājumiem. Tomēr arī šodien nenoteiktība ir liela un atbalsta pasākumu finansēšana, kuru apjoms Covid-19 trešā viļņa ietekmē atkal varētu pieaugt, rada jaunus fiskālus riskus, ” uzsver Inna Šteinbuka, Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) informatīvajā ziņojumā iekļauto priekšlikumu par pakāpenisku aizsardzības finansējuma palielināšanu līdz 2,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) 2025.gadā.

Paredzēts, ka aizsardzības finansējums tiks nodrošināts 2,25% apmērā no IKP 2023.gadā, 2,4% no IKP 2024.gadā un 2,5% no IKP 2025.gadā, lai stiprinātu valsts drošību un aizsardzību, un nodrošinātu Nacionālo bruņoto spēku kaujas spēju paātrinātu attīstību.

FM informatīvajā ziņojumā teikts, ka investīcijās plānotais finansējums tiks novirzīts Nacionālo bruņoto spēku līdzšinējo spēju stiprināšanai un atsevišķu spēju ieviešanas paātrināšanai, piemēram, loģistikas un apgādes nodrošināšanai, bezpilota sistēmu un vadāmo lādiņu, vidējās darbības pretgaisa aizsardzības sistēmu, netiešās uguns atbalsta, sauszemes spēku mehanizācijas spēju attīstībai un nacionālās kiberdrošības spējas stiprināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Optimistiskās prognozes ir skarbas, bet ekonomika nesabruks

Jānis Goldbergs, 07.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka samazinājusi iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes prognozi 2022. gadam no 4,2% līdz 1,8%, bet inflācijas prognoze visam gadam palielināta no 6,2% līdz 9,5%, tā paredzot ekonomiskās izaugsmes sarukumu, ko izraisa enerģētikas cenu celšanās, materiālu deficīts, karš Ukrainā un sankcijas Krievijai.

Sīkāk par šā gada prognozēm un ieteiktajiem risinājumiem valdībai Dienas Bizness izjautāja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes direktoru Uldi Rutkasti.

Fragments no intervijas

Vai ir pamats teikt, ka šogad Latviju sagaida izaugsme vispār, ja ievēro inflācijas skaitlisko pienesumu?

Rēķinot IKP prognozi, mēs inflācijas pienesumu atņemam nost. Tādēļ IKP prognoze ir korekta.

Izvērtējot riskus, izaugsme ir iespējama?

Prognozēs mēs esam diezgan reālistiski un optimistiski, jo pamata attīstības scenārijā riski ir daudzmaz redzami un pārdomāti. Tas, ko varēja kvantitatīvi novērtēt, ir ielikts aprēķinos. Tajā pašā laikā riski ir!

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jāpārtrauc tolerēt ar esošo ēnu ekonomikas apjomu

Elīna Rītiņa, LTRK viceprezidente, 03.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021.gadā Latvijas ēnu ekonomikas apjoms bija 6,6 līdz 8,7 miljardi eiro pret faktisko IKP. Rezultātā valsts kasē neienāca 2,1 līdz 2,8 miljardi eiro neiekasētu nodokļu.

Lai veicinātu Latvijas ekonomikas izaugsmi un iedzīvotāju dzīves līmeņa uzlabošanu, gan sabiedrībai, gan valsts pārvaldei beidzot pilnībā jāpārtrauc tolerēt ēnu ekonomiku, jāizstrādā jaunu un beidzot efektīvu ēnu ekonomikas straujas samazināšanas plānu, kurā izvirzīti izmērāmi un sasniedzami mērķi, un kura īstenošana ir prioritāte visām ministrijām ar tās padotības iestādēm, kā arī pašvaldībām.

Ēnu ekonomikas līmenis Latvijā pēdējos piecos gados ir robežās no 20% līdz 26,6% no IKP. To pamato pēc atšķirīgām metodoloģijām veiktie pētījumi – gan Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) Dr. A. Saukas un Dr. T. Putniņa ikgadējais pētījums “Ēnu ekonomikas indekss Baltijā”, gan arī profesora Dr. F.Šneidera ikgadējie pētījumi. Rādītāji pētījumos atšķiras, bet tendence nemainās - ēnu ekonomikas apjoms nemazinās un pat pieaug.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā ceturksnī salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, pieaudzis par 6,7%, salīdzinot ar 2021.gada attiecīgo periodu, liecina Centrālajā statistikas pārvaldes dati.

Savukārt, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP 2022.gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2021.gada attiecīgo periodu, palielinājies par 6,4%.

Vienlaikus šogad pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - 2021.gada ceturto ceturksni - Latvijas IKP salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, audzis par 3,6%.

2022.gada pirmajā ceturksnī Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 8,136 miljardi eiro.

Šogad pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu lauksaimniecības nozarē bija kāpums par 5,3%, tostarp augkopībā pieaugums bija par 11%, bet lopkopībā - par 2,3%. Zivsaimniecībā pieaugums šogad pirmajā ceturksnī bija 3,6% apmērā, savukārt mežsaimniecībā un mežizstrādē bija samazinājums par 7,9%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" papildu laidienā sestdien Valsts prezidents Egils Levits izsludinājis 2022.gada budžetu, kas stāsies spēkā nākamgad, 1.janvārī.

Kopumā valsts budžeta likumu paketē 2022.gadam izsludināti 14 likumi.

Jau vēstīts, ka Saeima 23.novembrī galīgajā lasījumā pieņēma likumu "Par valsts budžetu 2022.gadam", paredzot ieņēmumus 10,6 miljardu eiro apmērā, bet izdevumus - 12,4 miljardu eiro apmērā.

Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi ir 7,5 miljardi eiro, bet izdevumi - 9,3 miljardi eiro. Speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 3,4 miljardu eiro, bet izdevumi 3,4 miljardu eiro apmērā. 2022. gada iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsme plānota 5% apmērā, bet vispārējās valdības budžeta deficīts – 1,62 miljardu eiro jeb 4,8% apmērā no IKP.

Darbu ar valsts budžeta paketi Saeima sāka 15.oktobrī un galīgajā lasījumā tā izskatīšanai ķērās klāt tieši mēnesi vēlāk - 15.novembrī. Šis ir otrais budžets Latvijas vēsturē, kas pieņemts daļēji attālināti, izmantojot 2020.gada nogalē ieviesto e-Saeimas platformu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados pasaules un arī Latvijas ekonomiku satricinājusi gan globālā pandēmija, gan Krievijas izraisītā karadarbība Ukrainā, kas novedusi pie strauja energoresursu cenu kāpuma. Visos gadījumos valsts sniegusi gan finansiālu, gan cita veida atbalstu iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Atbalsts sasniedzis Latvijas vēsturē vēl nebijušus apjomus, norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

“Mans kā finanšu ministra galvenais uzdevums ir nodrošināt to, ka budžeta iespējas un aizņemšanās apjoms tiek sabalansēts ar ekonomikas attīstības un sociālajām vajadzībām. Covid laikā mums šo balansu izdevās atrast – aizņemties tieši tik, cik nepieciešams, lai nodrošinātu, ka bezdarbs nepārsniedz mūsu noteikto līmeni,” saka J.Reirs.

Lai ierobežotu Covid-19 vīrusa izplatību un pēc iespējas ātrāk piedāvātu uzņēmējiem un darba ņēmējiem tādus risinājumus, kas būtiski atvieglotu globālās pandēmijas radītās ekonomiskās problēmas, 2020. gada sniegtais atbalsts bijis 1,28 miljardu eiro jeb 4,3% no iekšzemes kopprodukta (IKP) apmērā, savukārt 2021. gadā tas sasniedzis 2,28 miljardus eiro jeb 6,9% no IKP. 2022. gadā līdz jūnija beigām atbalsta pasākumiem piešķirti 437,2 miljoni eiro jeb 1,2% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas IKP pirmajā pusgadā pieaudzis par 4,7%

Db.lv, 31.08.2022

Pēdējos astoņos ceturkšņos pozitīvi attīstoties apstrādes rūpniecībai, tā devusi nozīmīgu ieguldījumu kopējās pievienotās vērtības pieaugumā, kas palielinājusies par 5,8%, tostarp izaugsme bija 16 nozarēs no 22.

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā pusgadā pieaudzis par 4,7%, salīdzinot ar 2021.gada attiecīgo periodu, tostarp otrajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, IKP audzis par 3% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus šogad otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, proti, šā gada pirmo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP samazinājies par 1%.

Faktiskajās cenās Latvijas IKP šogad pirmajā pusgadā bija 17,7 miljardu eiro apmērā, tostarp otrajā ceturksnī - 9,52 miljardi eiro.

2022.gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu lauksaimniecības nozares darbība novērtēta ar 3,2% izaugsmi , tostarp augkopībā pieaugums bijis par 4,6%, bet lopkopībā bijis samazinājums par 0,5%. Mežsaimniecības un mežizstrādes nozares pieaugums bija 14,9% apmērā, savukārt zivsaimniecībā bija samazinājums par 1,6%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Rūgtas, bet vai zāles?

Andris Lāriņš, SEB bankas Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs, 09.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālās Bankas (ECB) vadība monetārās politikas sapulcē 8. septembrī nolēma par 75 bāzes punktiem paaugstināt eiro procentu likmes. Atbilde uz jaunu gada inflācijas rekorda līmeni eiro zonā augustā (provizoriski 9,1%) ir augstākais procentu likmju paaugstinājums vienā reizē kopš ECB izveidošanas un eiro ieviešanas.

Līdz šim likmju celšanas rekords vienā reizē eiro zonā bija 50 punkti un tāds paaugstinājums līdz šim tika piedzīvots trīs reizes, 1999. gada aprīlī un 2000. gada jūnijā un šogad jūlijā (populārākais paaugstinājuma solis vēsturiski bijis 25 punkti, piedzīvots 16 reizes). Ar šo soli eiro procentu likmju paaugstināšanu ECB nebeidz. Turpinājums sekos.

ECB palielina bāzes procentlikmi līdz 1,25% 

Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien nolēma paaugstināt galveno bāzes procentlikmi par 0,75...

Septembra sapulcē tika publicētas arī svaigākās ECB IKP un inflācijas prognozes (Ilustrācija 4). Energoresursu cenu uzvedība un izaicinājumi ar piegādēm, jo īpaši Eiropā, cenu spiediens pakalpojumu sektorā pēc ekonomikas atvēršanās pēc pandēmijas, algu pieaugums un eiro vērtības kritums ir likuši koriģēt inflācijas prognozes krietni uz augšu (šim gadam uz 8,1%).

Pateicoties pozitīviem pārsteigumiem pirmā pusgada ekonomikas datos, IKP rādītāja prognozi šim gadam ECB paaugstināja uz +3,1%, bet sakarā ar energoresursu piegādes izaicinājumiem, augsto inflāciju un patērētāju noskaņojuma pasliktināšanos, IKP prognoze 2023. gadam pazemināta uz +0,9%. Recesija nākamgad ECB skatījumā paredzama tikai sliktākā scenārija gadījumā, ja būs problēmas ar energoresursu sagādi komplektā ar aukstu ziemu.

Secinājumi kredītiem:

Šeit arī adekvāts ir jautājums, vai likmju celšana ir rūgtas zāles pret inflāciju, jo rūgtums kredītu procentu maksājumos ir, bet zemāku inflāciju tuvākā laikā nesola. Bet viens ir skaidrs, tik zemas kredītu izmaksas, kā iepriekšējos astoņos gados, mēs tuvākajos gados nepiedzīvosim (ja vispār vēl kādreiz piedzīvosim). ECB ir uz procentu likmju celšanas ceļa, no kura nost doties tā pagaidām neplāno.

Attiecībā uz turpmākiem procentu likmju paaugstinājumiem ECB vadītāja preses konferencē precīzāku informāciju nesniedza, vienīgi solot paaugstinājumus nākamajās vienā līdz četrās sanāksmēs (šādu atbildi preses konferencē no ECB vadītājas “izvilka” žurnālisti) un lēmumi tiks pieņemti balstoties uz aktuālajiem datiem. Nākamā ECB sapulce ir 27. oktobrī un kārtējais procentu likmju paaugstinājums izskatās gandrīz garantēts, kas nozīmē turpmāku procentu likmju izmaksu pieaugumu kredītiem, bet izmaksu pieauguma temps var arī mazināties. Tā kā lielāko daļu no iepriekšējām procentu likmju nākotnes prognozēm var izmest miskastē, tad nav liela jēga atkal mēģināt minēt cik tieši pieaugs maksa par kredītiem.

Mierinājumam var minēt, ka no tirgū redzamajām cenām izskatās, ka šobrīd tirgus signalizē par 3 mēnešu Euribor likmes došanos 2,5% virzienā (8. septembrī 3 mēnešu Euribor likme bija 0,836%), kas ir zemāks līmenis, nekā, piemēram, sagaidāmais ASV dolāra procentu likmju kāpums. Noteikti jāņem arī vērā, ka tirgus signāli līdz šim nekad nav bijuši precīzi, jo vēl pavasarī neviens tā īsti neprognozēja likmju došanos pāri 1,5%.

No šodienas 0,836% sadārdzinājuma prognoze 3 mēnešu Euribor likmei ir aptuveni vēl 1,6% un 100 tūkstošu eiro kredītam procentu maksājumus gada laikā tas sadārdzinātu par aptuveni 1622 eiro (~135 eiro mēnesī), ja netiek atmaksāta pamatsumma. Bet tā kā Latvijā pārsvarā ikmēneša maksājumos būtisku daļu sastāda arī kredīta pamatsummas atmaksa, tad procentu izmaksu pieauguma prognoze eiro izteiksmē ir mazāka. Šie ir cipari, kuri varētu nākt klāt tam sadārdzinājumam, kurš jau ir piedzīvot līdz šim. Bet tā kā kredītu nosacījumi un piemērotās procentu likmes ir tik dažādas, arī rezultāti katram kredīta ņēmējam ir atšķirīgi.

Kādi vēl secinājumi:

Tirgū ir pozitīvas eiro procentu likmes, kas liks atdzīvoties sen piemirstajam depozītu tirgum. Līdzīgi, kā ne uzreiz, un ne visiem, tika piemērotas negatīvas procentu likmes, arī ar pozitīvu procentu likmju laukā vēl paies kāds laiciņš, kamēr tās sāks būtiski ietekmēt tirgu.

Noskaņojuma indeksu pasliktināšanās, augstā inflācija un augošas procentu likmes palielina risku. Tā kā naudas cenai nosacīti ir divas komponentes – pašizmaksa un riska cena, tad tirgū iespējams arī jaunu kredītu izmaksu “paātrinājums”, jo aug abas iepriekš pieminētās komponentes.

Lai arī pēdējos mēnešos mājsaimniecību noguldījumu apjomu pieaugums bremzējas, tas tomēr joprojām ir pieaugums un nozīmē to, ka ekonomika var pārdzīvot inflācijas un procentu likmju pieauguma kombināciju. Latvijas lielākais izaicinājums nav priekšā gaidāmā ziema, kuru matemātiski rēķinot var pārdzīvot, bet gan pēdējos gados pieaugusī plaisa starp mājsaimniecībām ar augstiem un zemiem ieņēmumiem. Arī ECB atzīst, ka nepieciešams mērķēts atbalsts tiem, kurus vissmagāk skar rekorda augstais inflācijas līmenis.

Lai arī rūgtums sajūtams jau tagad, cerams, ka ECB “zāles” sekmīgi tiks galā ar inflācijas līmeņa samazināšanu, jo augsta inflācija ir nevēlama “slimība”. Diemžēl procentu likmju celšana (un arī naudas apjoma regulēšana) ir vienīgās “zāles”, kuras ECB var dot, bet pār energoresursu tirgus peripetijām ECB varas nav.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien atbalstīja likumprojektu Par valsts budžetu 2022.gadam, kurā nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 10,6 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi - 12,4 miljardu eiro apmērā.

2022.gada valsts budžetā nozīmīgs finansējums paredzēts ārstniecības personu, pedagogu un iekšlietu nozarē strādājošo darba samaksas pieaugumam. Tāpat paredzēti nozīmīgi papildu līdzekļi ar valsts drošību saistītiem pasākumiem, pieņemto lēmumu un saistību izpildei, kā arī citiem nozīmīgiem prioritārajiem pasākumiem.

Viena no valdības galvenajām prioritātēm nodokļu jomā ir darbaspēka nodokļu sloga mazināšana. Lai turpinātu mazināt darbaspēka nodokļu slogu zemu ienākumu saņēmējiem un uzlabotu uzņēmumu konkurētspēju Baltijas valstu starpā, ir nepieciešams turpināt paaugstināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamo minimumu, vienlaikus paaugstinot neapliekamo minimumu arī pensionāriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules ekonomikai pēdējā laikā mesti vairāki nozīmīgi izaicinājumi – spītīgi nav vērojams gals piegāžu problēmām, strauji pieaugusi izejmateriālu cena, dažviet sevi pieteikusi enerģijas krīze un turklāt joprojām uz šī kokteiļa fona ir jāapkaro arī pandēmija.

Piemēram, zināms satraukums ir par to, ka Covid-19 lipīgais delta variants būs mutējies “delta plus” variantā, kas potenciāli var būt pat vēl lipīgāks. Rezultātā daudzas pazīmes liecina par to, ka pasaules ekonomikas temperatūra jau ir kļuvusi vēsāka un turklāt paši izaicinošākie brīži šajā ziņā var vien būt vēl priekšā.

Tāpat pie augošajām cenām centrālās bankas drīzāk var lemt par savu monetāro stimulu apmēru ierobežošanu. Šādus mājienus devusi ASV monetārās stabilitātes sargi. Arī valdībām pēc to nesenās mētāšanās ar naudu pie uzblīdušajiem budžetu deficītiem var būt grūtības balstīt ekonomiku, ja tās saguršana būs noturīgāka parādība. Šis viss var nozīmēt, ka inficēts tiek arī akciju tirgus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Inflācija var apēst konkurētspēju

Māris Ķirsons, 13.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tautsaimniecība Latvijā 2022. gadā augs, jo būs augsts pieprasījums no ārvalstu tirgiem, turklāt Latvijā būs pieejami ES struktūrfondu līdzekļi, tomēr par bīstamāko klupšanas akmeni uzņēmēji uzskata izmaksas audzējošu augstāku inflāciju nekā citās eirozonas valstīs, kas kaitē konkurētspēja.

Fragments no raksta

Par to, ka Latvijas tautsaimniecība rāpsies ārā no Covid-19 radītās bedres, ir pārliecināts ekonomists, SIA Primekss īpašnieks Jānis Ošlejs. Viņaprāt, nav tik svarīgi, vai, rēķinot (prognozējot) IKP pieaugumu, var pilnībā izslēgt inflācijas ietekmi, piemēram, vai konkrētā prece (izejviela) ietilpst aprēķina grozā vai ne.

“IKP aprēķina formula = saražotās preces un pakalpojumi + eksports - imports. Un, piemēram, jo dārgāki kļūst importētie energoresursi (gāze, degviela), jo mazāks kļūst mūsu IKP. Un ar to, ar ko, piemēram, koksnes izstrādājumi (un ne tikai), vinnējam – iegūstam lielākus ienākumus no to eksporta, sedzam tos papildu izdevumus, ko samaksājam par tiem pašiem importētajiem energoresursiem,” stāsta J. Ošlejs. Viņš norāda, ka pārdošanas cenas pieaug ne tikai Latvijā ražotajām precēm (un pakalpojumiem), bet arī citās valstīs ražotajām precēm un pakalpojumiem. “Ko iegūstam eksportā, to pazaudējam importā,” secina J. Ošlejs.

Komentāri

Pievienot komentāru