23,7 miljoni eiro – tik daudz 2025. gadā krāpnieki izkrāpa Latvijas iedzīvotājiem, kas ir būtisks pieaugums salīdzinot ar 2024. gadu, kad zaudējumi bija 16 miljoni eiro, informē Valsts policija.

Kopumā Valsts policijā reģistrēts 8 701 notikums, kas saistīts ar krāpšanām un to mēģinājumiem. 3 165 gadījumos personām izkrāpti vismaz 23 767 429 eiro. Turklāt krāpnieku guvums arvien biežāk pārsniedz skaidras naudas vai banku kontos esošo uzkrājumu robežas – iedzīvotāji krāpniekiem atdod dārglietas, kriptovalūtu, bet atsevišķos gadījumos pat pārdod nekustamos īpašumus, lai iegūto naudu nodotu krāpniekiem.

Visizplatītākais krāpšanas veids 2025. gadā bija vikšķerēšana jeb telefonkrāpšanas, kam seko smikšķerēšana jeb krāpnieciskās īsziņas un investīciju krāpšanas, kas nemainīgi saglabājas kā viena no aktuālākajām krāpšanas formām. Telefonkrāpšanas bija izplatītākais krāpšanas veids gan pēc notikumu skaita, gan pēc cietušo un izkrāptās summas. Kopumā reģistrētas 6 479 telefonkrāpšanas, kas veido aptuveni 55% no visām krāpšanām.

Latvijas četru lielāko banku klientiem, pašiem apstiprinot maksājumus, šogad desmit mēnešos izkrāpti kopumā 10,038 miljoni eiro, liecina Finanšu nozares asociācijas (FNA) publiskotie dati.

Šogad desmit mēnešos īstenoti kopumā 5763 krāpšanas gadījumi un izkrāpti 10 037 620 eiro.

Tostarp konstatēti 3089 telefonkrāpšanas gadījumi, izkrāpjot 5 547 607 eiro. Tāpat konstatēti 2128 investīciju krāpšanas gadījumi, izkrāpjot 3 812 943 eiro, un 546 cita veida krāpšanas gadījumu, izkrāpjot 677 070 eiro.

Vienlaikus šogad desmit mēnešos novērsti 15 374 krāpšanas gadījumi par kopumā 11 195 481 eiro.

Tostarp šogad desmit mēnešos ir izdevies novērst 4512 telefonkrāpšanas mēģinājumus par 5 163 746 eiro, 9947 investīciju krāpšanas mēģinājumus par 5 200 554 eiro un 915 citus krāpšanas gadījumus par 831 181 eiro.

FNA aģentūrai LETA norāda, ka oktobrī bankas apturējušas gandrīz 470 telefonkrāpšanas mēģinājumu, pasargājot vairāk nekā 715 000 eiro. Vienlaikus novērsti investīciju krāpšanas mēģinājumi 756 000 eiro apmērā (1144 gadījumi) un cita veida krāpšanas gadījumi 102 000 eiro apmērā (99 gadījumi). Savukārt īstenoto telefonkrāpšanas gadījumu skaits bijis teju uz pusi mazāks - 236 gadījumi, kuros kopumā izkrāpti 520 000 eiro, savukārt investīciju un cita veida krāpšanas gadījumos izkrāpti 500 000 eiro.

Finanšu krāpšana ir kļuvusi par plaša mēroga noziedzīgu industriju, no kuras pilnībā pasargāts nevar justies neviens – ne jauns, ne vecs, ne turīgs, ne trūcīgs cilvēks. Cīņa ar krāpniecību būs ilgstoša, jo krāpnieki nepārtraukti pielāgo un pilnveido savas metodes.

Pagājušajā gadā Latvijas četras lielākās bankas konstatēja aptuveni sešus tūkstošus krāpšanas gadījumu, kuros klienti zaudēja aptuveni 12 miljonus eiro. Vienlaikus bankām izdevās novērst aptuveni 18 tūkstošus krāpšanas mēģinājumu, pasargājot klientus no 14 miljonu eiro zaudējumiem. Šie dati skaidri apliecina, ka pretstāve starp krāpniekiem un viņu apkarotājiem turpinās un abas puses nepārtraukti pilnveido savas spējas. Cīņā pret krāpniecību iesaistās gan tiesībsargājošās un kiberdrošības iestādes, gan bankas, gan sakaru operatori. Tomēr svarīgākais elements šajā cīņā ir un paliek pats krāpnieku nolūkotais upuris.

Mūsdienās lielākā daļa finanšu darījumu notiek digitālajā vidē, izmantojot dažādas viedierīces, un šīm pārmaiņām ir pielāgojusies arī noziedzīgā vide. Ja agrāk mēs uzmanījāmies, lai, ejot pa ielu, zaglis nenozog maku ar naudu, tad tagad no šiem zagļiem ir jāuzmanās arī internetā.

Latvijas finanšu iestāžu, kas ir Finanšu nozares asociācijas (FNA) biedri, klientiem, pašiem apstiprinot maksājumus, šogad pirmajos trijos mēnešos izkrāpti kopumā 4,156 miljoni eiro, liecina asociācijas publiskotā informācija.

2026. gada pirmajā ceturksnī īstenoti kopumā 1415 krāpšanas gadījumi.

Tostarp šogad pirmajos trijos mēnešos konstatēti 637 telefonkrāpšanas gadījumi, izkrāpjot 1 783 520 eiro, 616 investīciju krāpšanas gadījumi, izkrāpjot 1 155 884 eiro, kā arī 162 cita veida krāpšanas gadījumi, izkrāpjot 1 216 611 eiro.

Vienlaikus šogad pirmajos trijos mēnešos novērsti 5613 krāpšanas gadījumi par kopumā 5,174 miljoniem eiro.

Tostarp izdevies novērst 1382 telefonkrāpšanas mēģinājumus par 2 187 663 eiro, 2929 investīciju krāpšanas mēģinājumus par 2 124 388 eiro un 1302 citus krāpšanas mēģinājumus par 861 787 eiro.

Šogad martā Latvijas finanšu iestāžu klientiem, pašiem apstiprinot maksājumus, 480 krāpšanas gadījumos ir izkrāpti kopumā 1,556 miljoni eiro.

Latvijas četru lielāko banku klientiem, pašiem apstiprinot maksājumus, pagājušajā gadā izkrāpti kopumā 12,22 miljoni eiro, kas ir par 21,3% mazāk nekā gadu iepriekš, informē Finanšu nozares asociācijā (FNA).

Pērn īstenoti kopumā 6667 krāpšanas gadījumi, kas ir par 26,1% mazāk nekā 2024. gadā, izkrāptajai summai veidojot 12 219 719 eiro.

Tostarp konstatēti 3498 telefonkrāpšanas gadījumi, izkrāpjot 6 540 911 eiro. Tāpat konstatēti 2530 investīciju krāpšanas gadījumi, izkrāpjot 4 841 823 eiro, un 639 cita veida krāpšanas gadījumu, izkrāpjot 836 985 eiro.

Vienlaikus pērn novērsti 18 464 krāpšanas gadījumi par kopumā 14 031 342 eiro. Salīdzinot ar attiecīgo periodu 2024. gadā, šogad izdevies no izkrāpšanas pasargāt par 15,5% vairāk.

Tostarp pērn ir izdevies novērst 5170 telefonkrāpšanas mēģinājumus par 6 550 799 eiro, 12 212 investīciju krāpšanas mēģinājumus par 6 515 377 eiro un 1082 citus krāpšanas gadījumus par 965 166 eiro.

Latvijas četru lielāko banku klientiem, pašiem apstiprinot maksājumus, šogad deviņos mēnešos izkrāpti kopumā 9,044 miljoni eiro, liecina Finanšu nozares asociācijas (FNA) publiskotie dati.

2025. gada deviņos mēnešos īstenoti kopumā 5247 krāpšanas gadījumi un izkrāpti 9 043 506 eiro.

Tostarp konstatēti 2853 telefonkrāpšanas gadījumi, izkrāpjot 5 026 074 eiro. Tāpat konstatēti 1914 investīciju krāpšanas gadījumi, izkrāpjot 3 374 998 eiro, un 480 cita veida krāpšanas gadījumu, izkrāpjot 642 434 eiro.

Vienlaikus šogad deviņos mēnešos novērsti 13 663 krāpšanas gadījumi par kopumā 9 620 930 eiro.

Tostarp šogad deviņos mēnešos ir izdevies novērst 4044 telefonkrāpšanas mēģinājumus par 4 447 993 eiro, 8803 investīciju krāpšanas mēģinājumus par 4 444 277 eiro un 816 citus krāpšanas gadījumus par 728 660 eiro.

FNA aģentūrai LETA norāda, ka septembrī telefonkrāpšanas gadījumos no viena cietušā noziedznieki izkrāpuši vidēji apmēram 1775 eiro. Kopumā summas svārstās no dažiem desmitiem līdz vairākiem simtiem tūkstošu eiro. Piemēram, Latgalē kāds iedzīvotājs saņēmis viltus īsziņu Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) vārdā no adreses "www.ecsdd", kurā bija brīdinājums par neapmaksātu sodu. Noticot krāpniekiem un apstiprinot maksājumus, iedzīvotājs zaudējis 9000 eiro.

Latvijas četru lielāko banku klientiem, pašiem apstiprinot maksājumus, šogad 11 mēnešos izkrāpti kopumā 10,954 miljoni eiro, kas ir par 26% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu nozares asociācijā (FNA).

Šogad 11 mēnešos īstenoti kopumā 6143 krāpšanas gadījumi, kas ir par 24% mazāk nekā 2024. gada 11 mēnešos, izkrāptajai summai veidojot 10 953 745 eiro.

Tostarp konstatēti 3238 telefonkrāpšanas gadījumi, izkrāpjot 5 906 321 eiro. Tāpat konstatēti 2312 investīciju krāpšanas gadījumi, izkrāpjot 4 243 667 eiro, un 593 cita veida krāpšanas gadījumu, izkrāpjot 803 757 eiro.

Vienlaikus šogad 11 mēnešos novērsti 17 047 krāpšanas gadījumi par kopumā 12 748 907 eiro. Salīdzinot ar attiecīgo periodu 2024. gadā, šogad izdevies no izkrāpšanas pasargāt par 11,1% lielāku summu.

Tostarp šogad 11 mēnešos ir izdevies novērst 4842 telefonkrāpšanas mēģinājumus par 5 890 764 eiro, 11 193 investīciju krāpšanas mēģinājumus par 5 950 766 eiro un 1012 citus krāpšanas gadījumus par 907 377 eiro.

Šī gada janvārī finanšu iestādēm Latvijā izdevies novērst četras reizes vairāk krāpšanas mēģinājumu nekā krāpniekiem īstenot, liecina Finanšu nozares asociācijas (FNA) apkopotie dati.

Kopumā janvārī īstenoti 560 krāpšanas gadījumi, savukārt novērsts 2281 mēģinājums. Naudas izteiksmē novērsto krāpšanas gadījumu apmērs pārsniedz 2 miljonus eiro, kamēr iedzīvotājiem izkrāptā summa janvārī sasniedza 1 680 104 eiro.

Visvairāk krāpšanas gadījumu īstenoti, izmantojot telefonkrāpšanas metodes – apkrāpti 273 iedzīvotāji, kopumā izkrāpjot 631 857 eiro. Vienlaikus finanšu iestādēm izdevies novērst būtisku daļu šādu noziegumu, nosargājot vairāk nekā vienu miljonu eiro.

Augsta aktivitāte saglabājas arī investīciju krāpšanā – janvārī īstenoti 240 gadījumi, kuros izkrāpti 291 200 eiro, bet novērto mēģinājumu rezultātā pasargāti vairāk nekā 650 tūkstoši eiro.

Latvijā pēdējos gados finanšu krāpnieku aktivitāte saglabājas augsta, teikts Finanšu nozares asociācijas vēstulē Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.

16. decembrī, komisijas deputāti spriedīs, kā padarīt efektīvāku telefonkrāpniecības ierobežošanu.

Asociācija vēstulē norādījusi, ka kopējie iedzīvotāju un uzņēmumu zaudējumi turpina pieaugt, neraugoties uz kredītiestāžu spēju arvien biežāk apturēt finanšu krāpšanas mēģinājumus.

Piemēram, pēc asociācijai pieejamiem datiem 2025. gada pirmajos astoņos mēnešos kredītiestādēm izdevās novērst krāpšanas mēģinājumus 8,19 miljonu eiro apmērā, taču finanšu krāpniekiem tomēr izdevās izkrāpt vairāk nekā 7,8 miljonus eiro, kas ilustrē attiecību starp novērstajiem krāpšanas apjomiem un faktiskajiem zaudējumiem.

Asociācija akcentē, ka finanšu krāpšanas shēmu spektrs katru gadu paplašinās un šobrīd dominē autorizēto maksājumu krāpšana, telefonkrāpšana, investīciju krāpšana, romantiskā krāpšana, pikšķerēšana un maksājumu kontu pārņemšana.

Vienoti visā Eiropā 2025. gada 9. oktobrī spēkā stāsies prasība pirms maksājuma uzsākšanas maksājuma veicējam – finanšu iestādei – obligāti veikt maksājuma saņēmēja vārda vai nosaukuma un konta numura savstarpējās atbilstības pārbaudi (vārda un konta numura atbilstības pārbaude), informē Latvijas Bankā.

Vārda un konta numura atbilstības pārbaude ir papildu drošības elements ar mērķi nodrošināt, ka maksājuma veicējs pirms rīkojuma par maksājuma izpildi saņem informatīvu paziņojumu par vārda un konta numura atbilstības pārbaudes rezultātu, lai samazinātu krāpšanas un kļūdu risku. Process jānodrošina faktiski zibenīgi – ne vairāk kā piecu sekunžu laikā.

Uzrādītais pārbaudes rezultāts neietekmēs maksātāja tiesības nosūtīt maksājumu atbilstoši sākotnēji ievadītajai informācijai par saņēmēju. Lēmums veikt vai neveikt maksājumu neatbilstības gadījumā joprojām paliek paša maksātāja atbildībā.

Vārda un konta numura atbilstības pārbaude ir process, kas maksājumu pakalpojumu sniedzējiem jāveic pirms maksājuma autorizēšanas no maksātāja puses. Tas ietver norādītā maksājuma saņēmēja bankas konta numura (IBAN) un vārda, nosaukuma vai cita identifikatora, piemēram, pievienotās vērtības nodokļa maksātāja numura vai juridiskās personas identifikatora (LEI), atbilstības pārbaudi. Vārda un konta numura atbilstības pārbaude tiek veikta pirms katra maksājuma arī, ja vienam un tam pašam saņēmējam maksājumu nosūta vairākas reizes vai atkārto to kā parastu kredīta pārvedumu, ja zibmaksājums kāda iemesla dēļ iepriekš ir noraidīts. Vārda un konta numura atbilstības pārbaude netiks veikta gadījumos, kad maksātājs nav saņēmēja norādītājs (piemēram, saņēmēja konta numurs un vārds iegūts no tālruņa numuru un konta numuru reģistra).

Prokurors ar trim starptautiskas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) krāpšanas shēmas dalībniekiem panācis vienošanos par vainas atzīšanu, un to apstiprinājusi Ekonomisko lietu tiesa, sodot viņus ar cietumsodu, probācijas uzraudzību un lieliem naudas sodiem, kā arī piedzenot 2,68 miljonus eiro, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Aģentūrai LETA zināms, ka lietā apsūdzēti Deivids Červinskis-Bušs, Sandris Spurķis un Valdis Spurķis.

Viens no viņiem sodīts ar brīvības atņemšanu uz gadu, atņemot tiesības uz visu veidu komercdarbību uz trīs gadiem, probācijas uzraudzību uz trīs gadiem, naudas sodu nedaudz vairāk nekā viena miljona eiro apmērā un daļēju mantas konfiskāciju, konfiscējot pulksteņus, naudu un kriptovalūtu.

Otra persona sodīta ar probācijas uzraudzību uz četriem gadiem, atņemot tiesības uz visu veidu komercdarbību uz trīs gadiem, kā arī naudas sodu 100 640 eiro apmērā.

Trešais sodīts ar probācijas uzraudzību uz trīs gadiem, atņemot tiesības uz visu veidu komercdarbību uz diviem gadiem, kā arī naudas sodu 50 320 eiro apmērā.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) rosinājis sākt kriminālvajāšanu pret piecām Valmieras novada pašvaldībā nodarbinātām personām, tostarp pašvaldības mēru Jāni Baiku ("Valmierai un Vidzemei") par vairākiem iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem Eiropas Savienības (ES) līdzekļu piesaistē, noskaidroja aģentūra LETA.

KNAB aģentūru LETA informēja, ka trešdien birojs rosinājis Eiropas Prokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret trim Valmieras novada pašvaldības amatpersonām un divām citām pašvaldībā nodarbinātām personām par iespējamu krāpšanu lielā apmērā un citiem noziedzīgiem nodarījumiem. Šīs darbības īstenotas ražošanas ēkas izbūvē, nelikumīgā veidā piesaistot lielāku Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un Latvijas valsts budžeta līdzekļu apmēru, nekā to paredz normatīvie akti.

Pašvaldības var piesaistīt ERAF līdzekļus, lai uz sev piederošas zemes izbūvētu ražošanas ēku, ko pēc projekta īstenošanas piedāvā nomāt komersantiem. Ja konkrētā objekta potenciālais nomnieks nav zināms un tas tiek izvēlēts atklātā konkursā, pašvaldība ir tiesīga piesaistīt līdz 85% ERAF finansējuma. Savukārt, ja objekta būvēšana paredzēta konkrētam mērķim un zināms potenciālais komersants, kurš tajā darbosies, ERAF līdzfinansējums ir pieejams mazākā apmērā - no 45% līdz 55%, lielāku līdzekļu daļu sedzot konkrētajam uzņēmumam.

Digitālās krāpniecības apjoms Latvijā turpina strauji pieaugt, un kibernoziedznieku metodes kļūst arvien sarežģītākas un psiholoģiski agresīvākas. Lai stiprinātu iedzīvotāju aizsardzību pret kibernoziegumiem, elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite Latvija” no 2026. gada 1. janvāra pirmais nozarē ievieš jaunu drošības un atbalsta pakalpojumu standartu “Bite Pamatkomplekts” ar iekļautu kiberkrāpniecības apdrošināšanu visiem uzņēmuma privātpersonu klientiem. “Tehnoloģijas vien nespēj apturēt kibernoziedznieku psiholoģiskās manipulācijas,” norāda “Bite Latvija” ģenerāldirektors Mindaugas Rakauskas. “Tāpēc mēs ieviešam jaunu pakalpojumu standartu, kas sniedz plašāku aizsardzību iedzīvotājiem pret kiberkrāpniecības riskiem.”

Finanšu nozares asociācijas aktuālie dati rāda, šī gada pirmajos deviņos mēnešos četru lielāko banku klientiem fiksēti vairāk nekā 19 tūkstoši krāpšanas gadījumu, kuru kopējā summa sasniedz teju 19 miljonus eiro. Īpaši satraucoši – gandrīz puse no tiem ir telefonkrāpšanas. Visizplatītākie uzbrukumi joprojām ir pikšķerēšanas e-pasti, viltoti zvani, smikšķerēšanas īsziņas, krāpnieciskas saites valsts institūciju, policijas un banku vārdā, kā arī viltus interneta veikali.

Līdz ar to no 2026. gada 1. janvāra “Bite Latvija” visiem privātpersonu klientiem bez papildu līgumiem nodrošinās kiberkrāpniecības aizsardzību līdz 1000 EUR gadā. Kiberkrāpniecības apdrošināšana būs viens no “Bite Pamatkomplekts” ietilpstošajiem drošības pakalpojumiem.

Par Eiropas Savienības (ES) fondu izkrāpšanu notiesātajam uzņēmējam Jurim Sprukulim Ordeņu kapituls nolēmis atņemt Atzinības krustu, liecina Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča paziņojums.

Zemnieku saimniecības "Vecsiljāņi" vadītājam un "Ievas siera" radītājam Sprukulim 2023. gada 4. aprīlī tika piešķirta Atzinības krusta ordeņa trešā šķira. Savukārt šogad septembrī stājās spēkā tiesas spriedums, ar kuru Sprukulim lietā par ES finansējuma izkrāpšanu piemērots 75 480 eiro sods, bet no viņa uzņēmuma nolemts piedzīt vēl 425 500 eiro.

Paziņojumā Ordeņu kapitula lēmuma pamatojums sīkāk nav izklāstīts. Iepriekš ordeņu atņemšanas gadījumos Valsts prezidenta kanceleja tika uzsvērusi, ka kapitula sēdē pieņemtos lēmumus vai notikušās diskusijas par valsts augstāko apbalvojumu piešķiršanu vai atņemšanu konkrētām personām nekomentē.

Kā iepriekš Eiropas prokuratūrā noskaidroja aģentūra LETA, Zemgales puses uzņēmējs atzīts par vainīgu divu Krimināllikuma 177. panta trešajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu - krāpšana lielā apmērā - izdarīšanā. Krāpšanas izdarītas juridiskas personas, kura bija valsts un Eiropas Savienības atbalsta saņēmēja, interesēs.

Norisinājusies asociācijas "Fintech Latvija" (FLA) un Finanšu ministrijas (FM) pirmā kopīgā darba sanāksme, kurā piedalījās arī finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

Tikšanās mērķis bija uzsākt detalizētu darbu pie nebanku kreditēšanas sektora uzraudzības centralizācijas procesa, lai nodrošinātu pārdomātu un prognozējamu pāreju no Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) uz Latvijas Bankas uzraudzību.

Puses vienojās, ka pirms informatīvā ziņojuma tālākas virzības valdībā ir nepieciešams ieviest pilnīgu skaidrību par virkni praktiskiem uzraudzības aspektiem.

“Fintech Latvija” uzsver, ka veiksmīgai reformai ir būtiski izstrādāt skaidru "ceļa karti", kas ietvertu prasības, termiņus un praktiskus piemērus pārejai.

Nākamnedēļ sarunu plānots turpināt, pieaicinot nozares pārstāvjus.

“Fintech Latvija” vadītāja Tīna Lūse: “Valdības mērķis ir padarīt valsts pārvaldi efektīvāku un finanšu sektoru dinamiskāku. Nozare šos mērķus vērtē kā atbalstāmus, bet uzskata, ka šī mērķa sasniegšanai nepieciešamas atbildes uz jautājumiem, kuri reāli ietekmē uzņēmumu konkurētspēju un spēju dinamiski reaģēt uz tirgus tendencēm.”

Kriminālprocesos par iespējamām nelikumībām Liepājas Reģionālās slimnīcas un Ogres rajona slimnīcās aizturētas septiņas amatpersonas.

Korupcijas apkarotājiem ir aizdomas, ka Liepājas Reģionālās slimnīcas un Ogres rajona slimnīcas valsts amatpersonas, iespējams, vienojušas ar vismaz diviem medicīnas preču piegādātājiem par šo uzņēmumu uzvaru vairākos publiskajos iepirkumos, aģentūra LETA noskaidroja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB).

Birojs, reaģējot uz publiski izskanējušo informāciju, aģentūrai LETA apstiprināja, ka šodien veic kriminālprocesuālās darbības abās slimnīcās un vairāk nekā 20 citos objektos.

KNAB rīcībā esošā informācija liecina, ka abu slimnīcu valsts amatpersonas, iespējams, vienojās ar vismaz diviem medicīnas preču piegādātājiem par šo uzņēmumu uzvaru vairākos publiskajos iepirkumos.

Eiropas Savienības (ES) finansējuma izmantošanai jābūt atbildīgai, šie līdzekļi nav "jāapgūst pašmērķīgi" vienkārši apgūšanas pēc, bet lietderīgi jāiegulda, aģentūrai LETA pauda Finanšu ministrijā (FM), komentējot Valsts kontroles elektroautobusu iegādes revīzijā secināto, ka autobusu iegādē redzams, ka pirkumi vairāk veikti ES naudas apgūšanai, nevis lai panāktu iespējami labāko rezultātu.

FM uzsver, ka gan ES fondu, gan Atveseļošanas fonda (AF) investīcijas, kas ir avots šajā gadījumā, tiek plānotas atbilstoši nacionālajam prioritātēm un nozaru vajadzībām, un tās īstenojamas konkrētu mērķu sasniegšanai, tai skaitā dodot iespēju, ne nosakot kā pienākumu, risināt aktuālas problēmas un izaicinājumus dažādām mērķauditorijām, tostarp pašvaldībām, izvērtējot savas vajadzības un iespējas īstenot konkrētus projektus.

Ministrija atzīmē, ka finansējums elektroautobusu iegādei tika piešķirts konkursa kārtībā, tādēļ nepastāvēja spiediens "apgūt" finansējumu tikai tādēļ, lai to nezaudētu. Turklāt Latvija AF finansējumu no Eiropas Komisijas saņem ar ikgadējiem maksājumiem par konkrētu reformu un rādītāju izpildi.

Valdība šodien vērtēs Iekšlietu ministrijas (IeM) priekšlikumu ieviest obligātu priekšapmaksas SIM karšu lietotāju reģistrāciju no šī gada 1. oktobra, informē Iekšlietu ministrijā (IeM).

Ministrija izskatīšanai valdības sēdē iesniegusi grozījumus Elektronisko sakaru likumā, kas paredz noteikt obligātu priekšapmaksas starppersonu sakaru pakalpojuma, izmantojot numerāciju, vai interneta piekļuves pakalpojuma galalietotāja un galalietotāja identifikācijas moduļa karšu jeb SIM karšu reģistrāciju.

Grozījumi papildinās Elektronisko sakaru likumu ar normu, kas paredz, ka elektronisko sakaru komersants, slēdzot līgumu par priekšapmaksas pakalpojumu, drīkst pieprasīt galalietotāja identifikācijas datus, tostarp vārdu, uzvārdu, dzimšanas datumu, personas kodu vai juridiskas personas nosaukumu un reģistrācijas numuru.

Tāpat IeM atzīmē, ka grozījumi likumā paredz elektronisko sakaru komersanta pienākumu saglabāt minētos identifikācijas datus kopā ar SIM kartes pieslēguma numuru.

Valsts policija (VP) Eiropas Prokuratūras (EPPO) sāktā kriminālprocesā aizdomās par 1,5 miljonu eiro vērtu informācijas tehnoloģiju iepirkumu krāpšanas lietu pirmdien aizturējusi 21 personu, tostarp valsts amatpersonas, informēja VP.

Savukārt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) izmeklē lietu par neizpaužamu ziņu izpaušanu, kurā iesaistīts Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas Valsts sekretārs Edvīns Balševics, Valsts digitālās attīstības aģentūras amatpersona un uzņēmējs, noskaidroja LETA.

VP preses paziņojumā teikts, ka policija īstenojusi procesuālās darbības EPPO sāktajā kriminālprocesā, veicot apjomīgu aizturēšanas operāciju un likvidējot organizētu noziedzīgu grupu, aizdomās par pārkāpumiem valsts iepirkumu procedūrās saistībā ar IT sistēmu iegādi valsts iestādēm. Procesuālo darbību laikā Rīgā un Rīgas reģionā vakar policija ar sadarbības partneriem aizturējusi 21 personu, tostarp arī valsts amatpersonas.

Gaļas pārstrādes un tirdzniecības uzņēmums “Forevers” uzskata, ka ir kļuvis par potenciālo upuri rafinētu krāpnieku grupējuma darbībām, kuru mērķis, apdraudot uzņēmuma reputāciju, visticamāk ir uzņēmuma komercdarbības graušana un naudas izspiešana.

Uzņēmums ar iesniegumu jau vērsies Valsts policijā, kā arī nosūtījis vēstuli LR ģenerālprokuroram, iekšlietu ministram, ekonomikas ministram un zemkopības ministram ar aicinājumu nodrošināt pašmāju kapitāla uzņēmumiem drošu attīstības vidi.

Uzņēmuma pērnā gada apgrozījums sasniedza 77,6 miljoniem eiro, kas ir vēsturiski labākais finanšu sasniegums gandrīz 30 gadu darbības laikā. “Forevers” ir viens no retajiem uzņēmumiem nozarē, kurš attīstību nodrošina ar vietējo kapitālu un ir liels nodokļu maksātājs. Pēdējo piecu gadu laikā tā nomaksātais nodokļu apjoms valstij veido 71,4 miljonus eiro, no tiem pērn valsts budžetā iemaksāti 18,3 miljoni eiro. Uzņēmumam ir VID A kategorijas reitings, kā arī nav nodokļu parādu.

Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas (LANĪDA) organizētajā diskusijā par nelegālo mākleru darbības ierobežošanu vēlreiz skaidri iezīmējās problēma, par kuru nozarē runājam jau sen, bet sabiedrībā – joprojām pārāk maz. Nekustamā īpašuma tirgu Latvijā mēs labprāt analizējam caur procentu likmēm, cenu svārstībām un pieprasījumu. Taču aiz šiem skaitļiem pastāv vēl kāda realitāte – pelēkā zona jeb ēnu ekonomika.

Tā izpaužas ļoti konkrēti – nereģistrētu starpnieku darbībā, komisijas maksās skaidrā naudā, darījumu summu mākslīgā samazināšanā. Un šī nav “neliela optimizācija”. Tā ir sistēmiska problēma, kas ilgtermiņā grauj gan tirgus kvalitāti, gan profesionālo vidi, gan valsts ekonomiku kopumā.

Patiesībā jautājums ir daudz fundamentālāks: kāpēc Latvijā joprojām pilnvērtīgi netiek atzīts, ka profesionāla nekustamā īpašuma aģenta darbs ir neatņemama darījuma sastāvdaļa? Šobrīd normatīvais regulējums rada paradoksālu situāciju. No vienas puses, aģenta komisija pie īpašuma iegādes var tikt uzskatīta par attaisnotu izdevumu. No otras puses, praksē Latvijā pircēji šo pakalpojumu izmanto salīdzinoši reti. Tikmēr pārdevēji – tie, kuri uzņemas būtiski lielāku risku – šādu iespēju faktiski nevar izmantot. Tas rada maldinošu priekšstatu, ka īpašuma pārdošana ir vienkāršs process, kurā profesionāla palīdzība nav nepieciešama. Taču realitāte ir pretēja.

Pēdējos gados līdzekļu apmērs, par kuru iesaldēšanu lemj Finanšu izlūkošanas dienests (FID), samazinās un šogad varētu veidot nedaudz vairāk kā vienu miljonu eiro, intervijā pauda FID priekšnieks Toms Platacis.

Ja Latvijā nemainīsies finanšu sektora dalībnieku skaits vai to darbības modeļi, iesaldēto līdzekļu apmēri turpmāk noteikti vairs nebūs tādi, kādi bija iepriekš, atzina Platacis, piebilstot, ka līdz šim visvairāk līdzekļi tika iesaldēts 2022. gadā.

"Ļoti būtisks faktors, kas, rodoties aizdomām, tiek vērtēts līdzekļu iesaldēšanas gadījumos, ir steidzamības elements. Iepriekš šo steidzamību radīja darbs ar likvidējamajām kredītiestādēm, kas naudas atmazgāšanas shēmās bija kontaktpunkts Latvijā. Ja līdzekļi netiktu iesaldēti, ļoti iespējams tie nekavējoties tiktu pārskaitīti uz trešajām valstīm, kur tiem nevarētu tikt klāt ne iespējamie cietušie, ne valsts iestādes. Šobrīd darbs ar likvidējamajām kredītiestādēm no FID puses praktiski ir pabeigts un līdz ar to fokuss ir uz vietējo noziedzību, kur steidzamības elements parādās reti," stāstīja Platacis.