Bankas

Banku piesaistīto noguldījumu apjoms sarucis līdz 18,05 miljardiem eiro

Dienas Bizness, 20.04.2018

Jaunākais izdevums

Šonedēļ Latvijā strādājošo banku piesaistīto noguldījumu apjoms sasniedzis 18,046 miljardus eiro, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati.

Tādējādi kopš februāra sākuma noguldījumu apmērs sarucis par 11,5%.

Februāra sākumā noguldījumu apjoms bija 20,397 miljardi eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Noguldījumi aug, bet vai krāt ir izdevīgi?

Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš, 17.12.2019

1. attēls. Iekšzemes uzņēmumu un mājsaimniecību noguldījumu attiecība pret IKP (%)

Datu avots: ECB, Eesti pank, Lietuvos Bankas, Latvijas Banka, Eurostat.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stabilā situācija Latvijas tautsaimniecībā jau astoto gadu nodrošina iekšzemes noguldījumu kāpumu.

Izteiktāka bijusi darba algu kāpuma un bezdarba krituma veicinātā mājsaimniecību noguldījumu palielināšanās, kamēr uzņēmumu noguldījumi bijuši svārstīgāki un atsevišķos gados arī sarukuši, uzņēmējiem uzkrājumus izmantojot importa un investīciju darījumos.

Noguldījumu ienesīgums ir zems, iedzīvotāji un uzņēmēji meklē ienesīgākas līdzekļu izvietošanas iespējas, tamdēļ lielākā daļa noguldījumu koncentrējas likvīdajā pieprasījuma noguldījumu segmentā. Rūkot ārvalstu klientu noguldījumiem un turpinoties mātesbanku finansējuma samazinājumam, augošie iekšzemes noguldījumi kļuvuši par galveno banku finanšu resursu avotu – 2018. gada nogalē iekšzemes noguldījumu atlikums pārsniedza banku iekšzemes kredītportfeļa lielumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kopš Latvijas pievienošanās eirozonai piedzīvotas fundamentālas pārmaiņas finanšu stabilitātes jomā

Latvijas Bankas ekonomiste Dace Antuža, 18.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apritējuši pieci gadi, kopš Latvija ir pievienojusies eirozonai, un ir vērts atskatīties, kas kopš tā laika eirozonā mainījies finanšu stabilitātes jomā.

Jāteic, ka tieši pēdējos piecos gados eiro zonas un līdz ar to arī Latvijas finanšu sektora stabilitātes nodrošināšanas jomā notikušas iespaidīgas, fundamentālas pārmaiņas.

Šīs pārmaiņas eiro zonā galvenokārt saistāmas ar Banku savienības izveidi. Banku savienība nozīmē, ka tās dalībvalstīs tiek īstenota:

  1. vienota banku uzraudzība (sākot ar 2014. gada novembri);
  2. vienots banku noregulējums un atveseļošana banku finanšu grūtību gadījumā (pilnā apmērā, sākot ar 2016. gada janvāri);
  3. vienota noguldījumu garantiju sistēma (vēl nav ieviesta).

Vienotā banku uzraudzība, atveseļošana un noregulējums balstās uz vienotu regulējošo prasību kopumu[2] (Single rule book), kurā ietverti:

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Noguldījumi bankās kopš februāra sarukuši no 20,4 miljardiem līdz 17,46 miljardiem eiro

Db.lv, 25.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 24.maijā banku piesaistīto noguldījumu apjoms sasniedzis 17,46 miljardus eiro, kas ir par 15% mazāk nekā februārī, liecina Finanšu un kapitāla tirgus apkopotie dati.

Februāra sākumā banku piesaistīto depozītu apjoms bija gandrīz 20,4 miljardi eiro.

Db.lv jau rakstīja, ka šā gada pirmā ceturkšņa beigās nerezidentu noguldījumu apjoms bankās sasniedzis 5,869 miljardus eiro, kas ir par trešdaļu mazāk nekā pirms gada un par 27% mazāk nekā pērnā gada nogalē.

Tādējādi gada laikā nerezidentu noguldījumi sarukuši par trim miljardiem eiro, no kuriem lielākais samazinājums vērojams šā gada sākumā – no 8,05 miljardiem eiro līdz 5,869 miljardiem eiro.

Būtiski samazinājusies nerezidentu noguldījumu dolāros pozīcija – no 4,3 miljardiem eiro pērnā gada beigās līdz 1,8 miljardiem eiro šā gada 31.martā. Savukārt noguldījumu apjoms eiro audzis – no 3,3 miljardiem eiro līdz 3,75 miljardiem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Noguldījumu apmērs Latvijas bankās samazinājies līdz 17,6 miljardiem eiro

LETA, 01.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopējais noguldījumu apmērs Latvijas bankās šogad maijā samazinājies par 1,1% jeb 195,157 miljoniem eiro - līdz 17,6 miljardiem eiro, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apkopotie dati.

Savukārt salīdzinājumā ar marta beigām kopējais noguldījumu apmērs Latvijas bankās sarucis par 2,7% jeb 485,549 miljoniem eiro, bet salīdzinājumā ar februāra beigām kopējais noguldījumu apmērs Latvijas bankās samazinājies par 9,2% jeb 1,785 miljardiem eiro.

Šogad februāra beigās Latvijas bankas noguldījumos bija piesaistījušas 19,385 miljardus eiro, marta beigās banku piesaistīto noguldījumu apmērs samazinājās līdz 18,086 miljardiem eiro, bet aprīļa beigās banku piesaistīto noguldījumu apmērs veidoja 17,795 miljardus eiro.

Iepriekš FKTK vadītājs Pēters Putniņš atzīmēja, ka, bankām pārtraucot sadarbību ar čaulas uzņēmumiem, nerezidentu noguldījumu apmērs varētu samazināties par 4-5 miljardiem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopējie banku darbības rādītāji 2019. gadā parāda stabilitāti, līdz ar to ir noslēdzies banku sektora pārmaiņu posms, kura laikā būtiski mainījās noguldījumu un banku klientu struktūra, norāda Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Santa Purgaile.

”Bankas, kas iepriekš fokusējās uz ārvalstu klientu apkalpošanu, izstrādāja un uzsāka ieviest jaunus biznesa modeļus. Kopumā bankas ir labi kapitalizētas un likviditātes rādītāji ir augsti. Tas ir labs drošības spilvens ekonomikas izaicinājumiem, ar kuriem sastopamies šobrīd – Covid-19 izplatības laikā. Notikumu attīstība Latvijā un pasaulē, kuru šobrīd vēl grūti precīzi prognozēt, rādīs, kā attīstīsies Covid-19 ietekme uz finanšu, it īpaši banku sektoru.”

2019. gada beigās Latvijā darbojās 13 bankas un piecas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu banku filiāles. Gada sākumā noslēdzās kopš 2017. gada rudens Baltijas valstīs īstenotā "DNB Bank ASA" un "Nordea Bank AB" apvienošanās, kā rezultātā apvienotā banka "Luminor Bank AB" Latvijā un Lietuvā turpināja darboties kā Igaunijas "Luminor Bank" AS filiāles.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Valsts garantēto atlīdzību saņems 22 750 ABLV Bank klienti; nepieciešami 470 miljoni eiro

LETA, 24.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts garantēto atlīdzību - noguldījumus līdz 100 000 eiro - saņems apmēram 22 750 AS «ABLV Bank» klientu - gan fiziskas, gan juridiskas personas, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pašreizējie aprēķini.

Garantēto atlīdzību izmaksai «ABLV Bank» klientiem, pēc pašreizējiem aprēķiniem, ir nepieciešami apmēram 470 miljoni eiro, kurus «ABLV Bank» varot nodrošināt, proti, bankai ir pietiekami likvīdie aktīvi.

Vienlaikus FKTK informē, ka Noguldījumu garantiju fondā patlaban ir uzkrāti 158 miljoni eiro.

Garantētā atlīdzība līdz 100 000 eiro pienākas visiem bankas klientiem - gan fiziskām, gan juridiskām personām, gan rezidentiem, gan nerezidentiem. Garantētā atlīdzība attiecas arī uz Latvijas valsts un pašvaldību iestāžu kontiem bankā, ja šo iestāžu budžets nepārsniedz 500 000 eiro.

Atbilstoši normatīvajiem aktiem, atlīdzības izmaksa tiek nodrošināta par visu veidu noguldījumiem visās valūtās, apmērā, kas nepārsniedz 100 000 eiro visos kontos kopā, ieskaitot kontus, kas atvērti iestādes filiālēs. Valsts garantētā summa attiecas gan uz noguldījumiem, gan uz norēķinu kontu atlikumiem, gan algu kontiem, krājkontiem un citiem. Par noguldījumiem, kas nepārsniedz 100 000 eiro, atlīdzība tiek izmaksāta pilnā noguldījuma apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apkopotie dati par 2017. gadu liecina, ka banku sektora aktīvu apmērs pakāpeniski samazinājās, ko galvenokārt ietekmēja ar ārvalstu klientu apkalpošanu saistītā biznesa apjoma sašaurināšanās, ietekmējot arī peļņas rādītājus, informē FKTK.

Vienlaikus iekšzemes mājsaimniecību noguldījumu pieaugums ļāva saglabāt kopējo iekšzemes noguldījumu apmēru. Gada beigās iekšzemes klientu īpatsvars banku sektora noguldījumos sasniedza 60%.

Banku sektora pelnītspēja turpināja samazināties otro gadu. Kopumā banku sektors darbojās ar peļņu 236.1 miljonu eiro apmērā, t.i. gandrīz uz pusi mazāk nekā iepriekšējā gadā, kad banku peļņa sasniedza 454.4 miljonus eiro. Lai arī peļņas rādītāju 2016. gadā ietekmēja vienreizēji ienākumi no Visa Europe akciju pārdošanas, arī izslēdzot šo efektu 2017.gada banku sektora peļņa bija par 29.5% mazāka nekā iepriekšējā gadā. 2017. gadā ar peļņu darbojās 10 Latvijas bankas un četras ārvalstu banku filiāles, kuru aktīvi veidoja 92% no banku sektora aktīviem. Attiecīgi arī banku kapitāla atdeves rādītājs (ROE) samazinājās līdz 7.6% (2016.gadā – 14.3%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FKTK: Ja iestātos depozītu nepieejamība, NGF vispirms censtos aizņemties no kredītiestādēm

Dienas Bizness, 22.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd, ja kādai bankai iestātos noguldījumu nepieejamība, pirmkārt Noguldījumu garantiju fonda (NGF) censtos aizņemties līdzekļus no kādas no komercbankām, bet, ja tas pietiekami ātrā laikā neizdotos, NGF atkal vērstos pie Valsts kases, lai aizņemtos trūkstošos līdzekļus, portālam db.lv skaidro Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pārstāve Agnese Līcīte.

Nodokļu maksātāju nauda izmaksām no NGF nav izmantota nevienu reizi - garantētās atlīdzības izmaksai Latvijas Krājbankas klientiem trūkstošos līdzekļus Valsts Kase uz tirgus nosacījumiem aizdeva NGF, un šo aizdevumu NGF divu gadu laikā atmaksāja.

Savukārt Trasta komercbankas gadījumā NGF līdzekļi vispār netika skarti, jo bankai pašai bija pietiekami daudz naudas līdzekļu,

Šobrīd, ja kādai bankai iestātos noguldījumu nepieejamība, pirmkārt NGF censtos aizņemties līdzekļus no kādas no komercbankām, bet, ja tas pietiekami ātrā laikā neizdotos, NGF atkal vērstos pie Valsts kases, lai aizņemtos trūkstošos līdzekļus. NGF parādu atmaksā no regulārājam tirgus dalībnieku iemaksām un no atgūtajiem likvidējamās bankas aktīviem, skaidro A. Līcīte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bankas izpurinājušas savus starptautisko klientu portfeļus; regulators kredītiestāžu stratēģijas vēl vērtē

Banku kopējā noguldījumu apjomā NVS klientu īpatsvars sarucis līdz 5%, taču pēdējā laikā notikusī klientu sijāšana atstājusi ievērojamu negatīvu ietekmi uz kredītiestāžu rezultātiem – krīt gan ienākumu, gan kapitāla apjomi, gan parādās mīnusi banku peļņas rādītājos.

Pagājis vairāk nekā pusgads kopš skandalozajiem notikumiem Latvijas finanšu sektorā, kas izmainīja visu turpmāko nozares attīstību. Kopš tā laika Latvijā strādājošās nerezidentu klientus apkalpojošās bankas izpurinājušas savus starptautisko klientu portfeļus, vairumu klientu atmetot. Tajā pašā laikā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pārstāvji uzsver, ka komisijas savulaik pieprasītie paaugstinātie stabilitātes rādītāji ārvalstu segmenta bankām ir attaisnojuši sevi, jo tagad tas ir stingrs pamats, kā, pildot saistības pret klientiem, vienlaikus radikāli mainīt biznesa modeli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

FOTO: Banku klientu skaita izmaiņas gada laikā

Žanete Hāka, 23.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērnā gada laikā samazinājies banku klientu skaits, liecina Finanšu nozares asociācijas dati.

2018.gadā banku klientu skaits tuvojās 2 miljonu robežai, savukārt 2017.gada nogalē tas pārsniedza 2,165 miljonus.

Kā norāda Finanšu un kapitāla tirgus komisija, pērnā gada pirmajā pusē bankas ievērojami aktīvāk īstenoja risku mazināšanas pasākumus, atsakoties no sadarbības ar augsta riska klientiem, tādējādi būtiski ietekmējot nebanku klientu noguldījumu apmēru banku sektorā kopumā – pārskata gada laikā tas samazinājās par 1,3 miljardiem eiro jeb 7.2%.

Ārvalstu klientu noguldījumu sarukums Latvijas banku sektorā bija vērojams jau kopš 2015. gada, tomēr pārskata gadā banku īstenoto pasākumu rezultātā process būtiski paātrinājās un gada laikā kopumā ārvalstu klientu noguldījumu atlikums samazinājās par 37.4% jeb 2.4 mljrd. eiro (t.sk. no ES valstīm – par 0.7 mljrd. eiro, bet ne-ES valstīm – par 1.7 mljrd. eiro).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vietējie noguldījumi aug, taču nākotnē izaugsme var kļūt lēnāka.

Banku finanšu rādītāji pēdējā gada laikā pasliktinājušies. To izjūt arī klienti, piesakoties aizdevumam un saņemot dārgākus pakalpojumus vai atteikumu sadarboties. Šajā gadā darbs izaicinājumu pilnajā vidē turpināsies, gaidot Moneyval vērtējumu.

Rādītāju kritums

Pēdējā gada notikumi banku sektorā ietekmējuši kredītiestāžu darbības rādītājus, un šā gada pirmajā ceturksnī banku sektora kopējie bruto aktīvi sasnieguši 22,9 miljardus eiro, pēdējos 12 mēnešos sarūkot par 11% jeb 2,8 miljardiem eiro, liecina Finanšu nozares asociācijas dati. Tās eksperti skaidro, ka aktīvu vērtības samazināšanās iemesli 2018. gadā ir ABLV bank licences anulēšana 2018. gada 3. ceturksnī, banku darbības stratēģijas, biznesa modeļa maiņa un kapitāla izmaksu optimizācija. Rezultātā sektora kopējais kapitāls sasniedzis 2,8 miljardus eiro, kas ir par 2% mazāk nekā pērnā gada nogalē un par 8% mazāk nekā pirms gada. Asociācijas dati liecina, ka kopējā banku kapitāla augstākais punkts tika sasniegts 2015. gada beigās, kad tas bija 3,3 miljardi eiro, un kopš tā laika kopējais kapitāls ir samazinājies par 16%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd tādu čaulas veidojumu, ar kuriem jāpārtrauc sadarbība, īpatsvars Latvijas banku noguldījumos ir ap 0,5%, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK).

FKTK regulāri apkopo datus par Latvijas banku sektora paveikto saistībā ar banku klientu bāzes attīrīšanu no t.s. čaulas veidojumiem, kuri vienlaikus atbilst divām normatīvajos aktos definētajām pazīmēm.

Kopš marta/aprīļa šādu veidojumu skaits klientu bāzē ir dinamiski sarucis, un šobrīd tādu čaulas veidojumu, ar kuriem jāpārtrauc sadarbība, īpatsvars Latvijas banku noguldījumos ir ap 0.5%.

Nodrošinot nepieciešamo pārmaiņu vadību Latvijas finanšu sektorā, 09.05.2018. stājās spēkā grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā (NILLTFN likums), kas uzliek pienākumu tirgus dalībniekiem Latvijā 60 dienu laikā pārtraukt sadarbību ar uzņēmumiem, kuri vienlaikus atbilst divām čaulas veidojumu pazīmēm – nav faktiskas saimnieciskās darbības un ekonomiskās vērtības, nav prasības sagatavot finanšu pārskatus. Minētie grozījumi stājās spēkā 09.05.2018., tas nozīmē, ka 60 dienu termiņš šo likuma prasību izpildei ir 07.07.2018.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«ABLV Bank» tiks likvidēta atbilstoši Latvijas likumiem, jo tās glābšana nav sabiedrības interesēs, sestdien paziņojusi Eiropas Centrālā banka (ECB).

Tās paziņojumā teikts, ka ECB piektdien konstatējusi, ka «ABLV Bank» un tās meitasbanka Luksemburgā «ABLV Bank Luxembourg» sabrūk vai ir gaidāms to sabrukums atbilstoši Eiropas vienotā noregulējuma mehānisma regulai. Par savu lēmumu ECB informējusi Eiropas Vienotā noregulējuma valdi, kas savukārt konstatējusi, ka rīcība, lai panāktu noregulējumu šajās bankās, nav nepieciešama, jo tas neatbilstu sabiedrības interesēm attiecībā uz šīm bankām.

«Tāpēc notiks šo banku likvidācija atbilstoši Latvijas un Luksemburgas likumiem,» teikts ECB paziņojumā.

Pamatojot lēmumu, kurā konstatēts, ka «ABLV Bank» «sabrūk vai ir gaidāms tās sabrukums», ECB norāda: «Likviditātes būtiskas pasliktināšanās dēļ ir gaidāms, ka banka nespēs samaksāt savus parādas un pildīt citas saistības noteiktajā termiņā. Bankai nebija pietiekamu līdzekļu, kas būtu nekavējoties pieejami, lai tiktu galā ar pastiprinātu noguldījumu aizplūšanu, pirms sākas Latvijas noguldījumu garantiju fonda izmaksu procedūra.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No nerezidentu banku slēgšanas Latvijas zaudējumi būs teju 600 miljoni eiro gadā

«Sarkano kartīti» esam saņēmuši tikai mēs, Lielbritānijā tiek rādītas dažas «dzeltenās kartītes», bet stingrs «nē» Krievijas kapitālam nekur Rietumu pasaulē nav pateikts. Tas, protams, liek uzdot jautājumu – vai tomēr mums nebija un nav iespējams saglabāt šo ārvalstu finanšu pakalpojumu nozari? – jautā bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, sakot, ka nerezidentu banku nozares kopējā pievienotā vērtība, pēc Deloitte pētījuma, 2016. gadā bija 592 miljoni eiro. Un kāda vēl ir netiešā ietekme?

Vjačeslavs Dombrovskis

Foto: Zane Bitere/LETA

Sākoties notikumiem, kuri, kā tagad redzams, ir sākums visas Latvijas finanšu eksporta nozares likvidācijai, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola teica, ka ABLV neesot «sistēmiskas ietekmes» uz Latvijas tautsaimniecību. Vai tā bija sabiedrības apzināta maldināšana?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālās bankas lēmums par «PNB Bankas» darbības apturēšanu liecina par efektīvu un atbildīgu uzraudzību banku sektorā, aģentūrai LETA pastāstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš skaidroja, ka Eiropas Centrālā Banka un Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) savā kompetencē ir izvērtējušas situāciju «PNB Banka» un pieņēmušas lēmumu apturēt tās finanšu pakalpojumu sniegšanu.

«Situācija banku sektorā ir stabila, pieņemtie lēmumi liecina par efektīvu un atbildīgu uzraudzību. Latvijas finanšu sektors kļūst arvien sakārtotāks un drošāks,» uzsvēra premjers.

Kariņš atzīmēja, ka vistuvākajā laikā FKTK un atbildīgās institūcijas sniegs visu bankas klientiem nepieciešamo informāciju un atbalstu, nodrošinot likumā noteiktās klientu aizsardzības garantijas.

Jau ziņots, ka ceturtdien plkst.21 apturēta «PNB bankas» darbība. FKTK informēja, ka, ievērojot Eiropas Centrālās bankas un Eiropas Vienotā noregulējuma valdes lēmumus, aptur finanšu pakalpojumu sniegšanu «PNB bankā» un pieņem lēmumu par noguldījumu nepieejamību. "Eiropas Centrālā banka kā «PNB bankas» tiešais uzraugs, 15.augustā lēmusi atzīt to par tādu finanšu iestādi, kas ir nonākusi vai nonāks finanšu grūtībās. Savukārt Eiropas Vienotā noregulējuma valde ir pieņēmusi lēmumu neveikt «PNB bankas» noregulējumu, kas nozīmē neveikt pasākumus, lai bankas darbību stabilizētu. Ņemot vērā minēto un rūpējoties par bankas klientu noguldījumu aizsardzību, FKTK padome ārkārtas sēdē ir pieņēmusi lēmumu apturēt finanšu pakalpojumu sniegšanu «PNB bankā» un lēmusi par noguldījumu nepieejamību,» pauda komisijā. Eiropas Centrālā banka kā «PNB bankas» tiešais uzraugs pieņēmis šādu lēmumu, konstatējot, ka banka nav ievērojusi regulējošās prasības un izvērtējot bankas finansiālo situāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas bankās dominē iekšzemes un Eiropas Savienības valstu noguldījumi, kas sasnieguši 91% no visa noguldījumu apjoma - 80% ir iekšzemes klientu naudas līdzekļi, 11% - ES valstu; 9% - citu valstu, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) dati.

Komisija ir apkopojusi 2018. gada pēdējā ceturkšņa datus saistībā ar Latvijas banku sektora transformācijas procesu. Latvijas banku sektora biznesa pieejas un fokusa maiņa, kas saskaņā ar FKTK dotajiem uzdevumiem tika sākta 2016. gadā, šobrīd ir noslēguma fāzē. 2018. gadā ir īstenoti vairāki kompleksi pasākumi, kas būtiski mainījuši Latvijas banku klientu bāzi un nodrošinājuši jauno biznesa modeļu ieviešanas sākumu, turpmāk koncentrējoties uz iekšzemes un Eiropas Savienības valstu klientu apkalpošanu un piesaisti.

FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš skaidro: «Tagad ar gandarījumu varam raudzīties uz vietējās izcelsmes naudas, t.i., eiro dominanci mūsu banku tirgū, tādā ziņā šī ir pilnīgi cita biznesa vide nekā iepriekšējos 25 gados. Jo īpaši svarīga veiktās transformācijas posmā ir bijusi vietējo noguldījumu stabilitāte un pat pakāpenisks to pieaugums, sasniedzot iekšzemes noguldījumu vēsturiski augstāko līmeni - 13 miljardi eiro. Šis ir vairāku gadu darba rezultāts, kuru bankas veica ciešā sadarbība ar uzraugu - FKTK komandu. Pakāpeniski un bez liekiem satricinājumiem ir notikusi vērienīga reforma, ko iesākām 2016. gadā, kļūstot par OECD dalībvalsti, jo īpaši daudz ir paveikts pagājušajā gadā, bankām vēl straujāk nekā iepriekš atsakoties no riskanto klientu segmenta.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas monetārās finanšu iestādes (MFI), galvenokārt bankas, šogad pirmajos septiņos mēnešos strādāja ar 152,2 miljonu eiro peļņu, kas ir par 17,9% mazāk nekā 2018.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.

Tostarp jūlijā monetārās finanšu iestādes guvušas peļņu kopumā 27,1 miljona eiro apmērā.

Monetāro finanšu iestāžu aktīvu kopsumma 2019.gada 31.jūlijā bija 21,452 miljardi eiro, kas ir par 3,7% jeb 0,756 miljardiem eiro vairāk nekā 2018.gada jūlija beigās, kad monetāro finanšu iestāžu aktīvi bija 20,696 miljardi eiro.

Jūlija beigās Latvijas monetāro finanšu iestāžu rezidentiem izsniegto kredītu atlikums bija 11,986 miljardi eiro, kas ir par 2,2% vairāk nekā pirms gada. Tostarp Latvijas monetārās finanšu iestādes rezidentiem kredītos eiro bija izsniegušas 11,788 miljardus eiro, kas ir par 2,4% vairāk nekā pirms gada, bet ārvalstu valūtā izsniegto kredītu atlikums bija 197,6 miljoni eiro, kas ir par 10,2% mazāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas finanšu iestāžu peļņa pirmajā pusgadā - 125,1 miljons eiro

LETA, 25.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas monetārās finanšu iestādes (MFI), galvenokārt bankas, šogad pirmajos sešos mēnešos strādāja ar 125,1 miljona eiro peļņu, kas ir par 5,3% mazāk nekā 2018.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.

Tostarp jūnijā monetārās finanšu iestādes guvušas peļņu kopumā 2,7 miljonu eiro apmērā.

Monetāro finanšu iestāžu aktīvu kopsumma 2019.gada 30.jūnijā bija 21,248 miljardi eiro, kas ir par 8,6% jeb 2,007 miljardiem eiro mazāk nekā 2018.gada jūnija beigās, kad monetāro finanšu iestāžu aktīvi bija 23,256 miljardi eiro.

Jūnija beigās Latvijas monetāro finanšu iestāžu rezidentiem izsniegto kredītu atlikums bija 11,982 miljardi eiro, kas ir par 3,1% mazāk nekā pirms gada. Tostarp Latvijas monetārās finanšu iestādes rezidentiem kredītos eiro bija izsniegušas 11,788 miljardus eiro, kas ir par 2,9% mazāk nekā pirms gada, bet ārvalstu valūtā izsniegto kredītu atlikums bija 193,8 miljoni eiro, kas ir par 17,2% mazāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bankas, kas iepriekš apkalpoja nerezidentus, saskaņojušas stratēģijas ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju un patlaban aktīvi strādā pie biznesa modeļa ieviešanas.

Vairums no tām saskata iespēju kreditēšanā, aizpildot arī Skandināvijas banku aktivitātes mazināšanās rezultātā radušos nišu.

Ātri jāpārorientējas

Pagājušā gada laikā, ņemot vērā finanšu sektora izmaiņas, bankas strādāja pie jaunu stratēģiju izveides, vienlaicīgi atbrīvojoties no ievērojamas klientu daļas. Šajā gadā process turpinās, jo kredītiestādēm ātrā tempā jāmēģina segt klientu skaita samazinājums, lai spētu izpildīt visas kapitāla prasības. Kā stāsta banku pārstāvji, lielākā uzmanība tiks vērsta uz vietējiem klientiem. Bankas aizvien meklē nišas piesātinātajā tirgū, tāpēc tiek prognozēts, ka tirgū var gaidīt arī kredītiestāžu skaita samazinājumu, jo visiem vietas var nepietikt, turklāt Rietumeiropas klientus piesaistīt nav tik vienkārši. Runājot par ārvalstu klientu noguldījumu sarukumu, tas Latvijas banku sektorā bija vērojams jau kopš 2015. gada, tomēr aizvadītajā gadā banku īstenoto pasākumu rezultātā process būtiski paātrinājās un gada laikā kopumā ārvalstu klientu noguldījumu atlikums samazinājās par 37,4% jeb 2,4 miljardiem eiro (tostarp no ES valstīm – par 0,7 miljardiem eiro, bet ne-ES valstīm – par 1,7 miljardiem eiro), liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati. Ārvalstu noguldījumu sarukumu daļēji kompensēja stabilais iekšzemes klientu noguldījumu pieaugums (gada laikā par 869 milj. eiro jeb 7,2%), kas bija vērojams līdz ar labvēlīgu Latvijas ekonomisko attīstību, skaidro komisijas eksperti. Gada otrajā pusē stabilizējās arī ārvalstu klientu noguldījumu apmērs, galvenokārt pieaugot ES valstu klientu noguldījumiem, kamēr pārējo valstu klientu noguldījumi turpināja samazināties. Tādējādi vērojama atsevišķu banku īstenoto stratēģiju maiņa, paredzot turpmāku virzību uz noguldījumu piesaisti no ES valstu klientiem. Bankas gan vēl nav īsti atguvušās no pērnā gada satricinājumiem – par to liecina arī fakts, ka vairākas bankas līdz noteiktajam termiņam nav publicējušas savus auditētos pārskatus, taču sola tuvākajā laikā to izdarīt, FKTK pauž neapmierinātību par kavējumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra «Moody's» pirmdien publiskojusi komentāru saistībā ar situāciju Latvijas banku sistēmā pēc Eiropas Savienības (ES) Vienotās noregulējuma valdes paziņojuma par plānoto «ABLV Bank» likvidēšanu, norādot, ka augsta līmeņa pārkāpumi rada satricinājumu Latvijas banku sistēmai un negatīvi ietekmē to kredītreitingus.

«Šis ir jaunākais pavērsiens notikumu ķēdē, kas rada negatīvu ietekmi Latvijas banku starptautiskajai reputācijai un Latvijas varasiestāžu pūliņiem reklamēt valsti kā finanšu centru,» norāda «Moody's» analītiķis Niklass Bohmans.

Viņš arī atzīmē, ka apmēram 30% no banku sistēmas saistībām veido starptautisko nerezidentu depozīti, kas ir būtiski vairāk nekā pārējās Baltijas valstīs, tādējādi padarot Latvijas banku sistēmu vārīgu pret negatīvu ārējo uztveri.

«Moody's» ziņojumā teikts, ka Latvijas banku sistēmu galvenokārt veido divas banku grupas. Viena tiek finansēta ar iekšzemes noguldījumiem un to Ziemeļvalstu mātesuzņēmumiem, kas galvenokārt izsniedz aizdevumus iekšzemes kredītņēmējiem. Savukārt otru grupu galvenokārt finansē nerezidentu noguldījumi un tām ir ierobežota aizdevumu izsniegšana iekšzemē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

PNB bankas klientiem garantētās atlīdzības jāizmaksā līdz 27.augustam

LETA, 16.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Eiropas Centrālās bankas lēmuma par «PNB Bankas» darbības apturēšanu bankas klientiem garantētās atlīdzībās izmaksās apmēram 297 miljonus eiro, šorīt intervijā LTV raidījumā «Rīta Panorāma» informēja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Kristīne Černaja-Mežmale.

Viņa atgādināja, ka pēc Eiropas Centrālās bankas lēmuma bankas darbība ir pilnībā apturēta un netiek sniegti nekādi bankas pakalpojumi klientiem. «Labā ziņa šajā satraucošajā laikā ir tāda, ka gandrīz visi jeb 99,2% «PNB Bankas» klientu saņems savu naudu atpakaļ jau tuvākajās dienās. Atlīdzības varētu sasniegt 297 miljonus eiro,» teica Černaja-Mežmale.

Viņa norādīja, ka FKTK šodien sniegs visu informāciju, kas un kā jādara bankas klientiem, lai saņemtu savu naudu. Likums paredz, ka garantētās atlīdzības jāizmaksā līdz 27.augustam, taču tiek strādāts pie tā, lai tas notiktu ātrāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Labāk, lai mani noņem no amata, nekā es piekritīšu prettiesiskiem risinājumiem. Tas ir bijis mans princips visu manu pilnvaru laiku un savā ziņā spēka avots gan man, gan FKTK padomei,» saka Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš

Laikā, kad tika lemts par ABLV Bank pašlikvidāciju, jūs paziņojāt, ka labāk, lai jūs noņem no amata, nekā jūs piekritīsiet prettiesiskiem risinājumiem. Vai šī jūsu nostāja ir aktuāla arī tagad – vai jūs izjūtat politisku spiedienu?

Varu to atkārtot arī tagad. Tas ir bijis mans princips visu manu pilnvaru laiku un savā ziņā spēka avots gan man, gan FKTK padomei. Jo mēs savu darbību un visus savus lēmumus vienmēr esam balstījuši likumā. Man pašlaik nav pamata veikt kādus soļus, kas izrietētu no šī principa neievērošanas, tāpēc ka joprojām pie tā turamies un tikai šādā veidā pieņemam savus lēmumus. Protams, ja neņem vērā dažus rakstus masu saziņā, bet tas ir īpašs gadījums. Jo ne es jūtos kādu kļūdu pieļāvis, nedz arī kaut ko nelikumīgu izdarījis. FKTK padomē visu darām likuma ietvaros un desmitkārt pārdomājam katru savu soli. Man liekas, ka tā ir augstākā jebkuras valsts iestādes sūtība – strādāt likuma ietvaros.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Noguldījumu apjoms bankās kopš februāra sarucis par 2 miljardiem eiro

Dienas Bizness, 13.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku piesaistīto noguldījumu apmērs sasniedzis 17,99 miljardus eiro, kas ir par 12% mazāk nekā februārī, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati.

Februāra sākumā noguldījumu apmērs bija 20,4 miljardi eiro.

Tādējādi pāris mēnešu laikā banku piesaistīto noguldījumu apjoms sarucis par 2 miljardiem eiro.

Db.lv jau rakstīja, ka šobrīd 11 Latvijas bankas, kurām nerezidentu klientu apkalpošana veido nozīmīgu biznesa daļu, sākušas mainīt savas darbības modeļus. Dažām tas nozīmē masveida darbinieku atlaišanu, taču neviena neplāno pārtraukt darbību un pašlikvidēties, kā to iepriekš pieļāva Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK).

Amatpersonas uzsvērušas, ka nerezidentu noguldījumu apmērs jāsamazina līdz 5%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Reirs: PNB bankas atlīdzību izmaksām netiks izlietots neviens cents no valsts budžeta

LETA, 16.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Eiropas Centrālās bankas lēmuma par «PNB Bankas» darbības apturēšanu bankas klientu garantēto atlīdzību izmaksām netiks izlietots neviens cents no valsts budžeta, šorīt intervijā LTV raidījumā «Rīta Panorāma» teica finanšu ministrs Jānis Reirs (V).

Viņš uzsvēra, ka bankas slēgšana nav saistīta ar «Moneyval» rekomendācijām vai naudas atmazgāšanu, bet gan liecina par stingru finanšu sektora uzraudzību un sakārtošanos.

Reirs atklāja, ka «PNB Banka» nespēja nodrošināt kapitāla pietiekamību un, acīmredzot, nav izturējusi konkurenci un finanšu spriedzi.

Finanšu ministrs arī uzsvēra, ka Noguldījumu garantiju fonds ir pietiekams, lai segtu visu klientu atlīdzības, tādēļ šim mērķim netiks izmantots neviens cents no valsts budžeta.

Kā vēstīts, no ceturtdienas, 15.augusta, plkst.21 apturēta «PNB bankas» darbība. Šāds lēmums pieņemts, lai nepieļautu bankas līdzekļu aizplūšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālā banka (ECB) kā AS «PNB Banka» tiešais uzraugs, 15. augustā nolēmusi atzīt banku par tādu finanšu iestādi, kas ir nonākusi vai nonāks finanšu grūtībās (angļu valodā - failing or likely to fail).

Savukārt Eiropas Vienotā noregulējuma valde (Single Resolution Board) (SRB) ir pieņēmusi lēmumu neveikt AS «PNB Banka» noregulējumu, kas nozīmē neveikt pasākumus, lai bankas darbību stabilizētu. Ņemot vērā minēto un rūpējoties par bankas klientu noguldījumu aizsardzību, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome ārkārtas sēdē ir pieņēmusi lēmumu apturēt finanšu pakalpojumu sniegšanu AS «PNB Banka» un lēmusi par noguldījumu nepieejamību.

ECB kā AS «PNB Banka» tiešais uzraugs saskaņā ar ES Regulu Nr.806/2014 pieņēma šādu lēmumu, konstatējot, ka banka nav ievērojusi regulējošās prasības un izvērtējot bankas finansiālo situāciju.

Finanšu pakalpojumu apturēšana FKTK lēmums paredz, ka 15.08.2019. plkst. 21.00 bankai pilnībā jāpārtrauc finanšu pakalpojumu sniegšana, ieskaitot klientu maksājumu izpildi. Šāds lēmums pieņemts, lai nepieļautu bankas līdzekļu aizplūšanu. Tas nozīmē, ka no šī brīža AS «PNB Banka» karšu, internetbankas maksājumu un bankomātu darbība ir apturēta.

Komentāri

Pievienot komentāru