Jaunākais izdevums

Kinofilma "Barbie" ("Bārbija") oficiāli kļuvusi par šā gada ienesīgāko filmu, jo ir pārspējusi līdzšinējās rekordistes "Super Mario Bros" ("Super Mario brāļi") kases ieņēmumus, liecina jaunākās aplēses.

"Bārbija" pasaulē nopelnījusi 1,38 miljardus dolāru, tagad apsteidzot "Super Mario brāļus", kas nopelnījuši 1,36 miljardus dolāru.

Lielā mērā pateicoties "Bārbijai", ASV vasaras kino kases ieņēmumi pirmo reizi kopš pandēmijas pārsnieguši četru miljardu dolāru atzīmi.

Analītiķi pat neprognozēja, ka tiks sasniegta šī robežšķirtne, tomēr, pateicoties "Bārbenhaimera" panākumiem - "Bārbijas "un "Oppenheimer" ("Openhaimers") vienlaicīgai iznākšanai uz lielajiem ekrāniem -, tika pārspēti pagājušā gada kopīgie ieņēmumi, kas bija 3,4 miljardus dolāru lieli.

Filma "The Equalizer 3" ("Stabilizators 3") aizvadītajā nedēļas nogalē kļuvusi par vēl vienu vasaras hitu, ASV un Kanādā trīs dienu laikā nopelnot 34,5 miljonus dolāru.

Tiesa gan, noskaņojums Holivudā ir bažīgs par iespējamo ieņēmumu kritumu atlikušajā gada daļā, jo Holivudas streika dēļ tādām lielbudžeta filmām kā "Dune: Part II ("Kāpa: Otrā daļa") un "Kraven the Hunter" ("Mednieks Kreivens"), kā arī filmas "Ghostbusters: Afterlife" ("Spoku mednieki: Viņā pusē") sīkvelam pirmizrādes pārceltas uz 2024.gadu.

Streika dēļ aktieriem liegts piedalīties filmu reklāmas pasākumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Britu un amerikāņu režisora Kristofera Nolena filma "Oppenheimer" ("Openheimers") kļuvusi pelnošāko biogrāfisko kinolenti, apsteidzot līdzšinējo rekordisti "Bohemian Rhapsody" ("Bohēmista rapsodija"), liecina jaunākās aplēses.

Kinoteātros visā pasaulē filma par "atombumbas tēvu" Robertu Openheimeru nopelnījusi 912,7 miljonus dolāru (856 miljoni eiro), savukārt "Bohēmista rapsodija" par britu rokgrupas "Queen" solistu Frediju Merkūriju - 910,8 miljonus dolāru (854,2 miljoni eiro).

"Openheimers", kas uz ekrāniem iznāca jūlijā, jau pārspējis vairākus kases rekordus. Nesen tā kļuvusi par ienesīgāko Otrā pasaules kara tematikas filmu, kā arī trešo ienesīgāko šā gada kinolenti aiz "Barbie" ("Bārbija) un "The Super Mario Bros." ("Super Mario brāļi").

Tā kļuvusi arī par režisora Nolena trešo ienesīgāko filmu aiz diviem Betmena franšīzes kinodarbiem "The Dark Knight" ("Tumšais bruņinieks") un "The Dark Knight Rises" ("Tumšais bruņinieks atgriežas").

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Studijas "Warner Bros." kinofilmas "Barbie" ("Bārbija") globālie kases ieņēmumi pārsnieguši miljardu dolāru, lentei kļūstot par pirmo sievietes režisēto filmu, kas pārsniegusi šo robežu, svētdien paziņoja kinoindustrijas informācijas uzņēmums "Exhibitor Relations".

Gretas Gērvigas režisētā filma, kurā Margo Robija ataino slaveno lelli Bārbiju, bet Raiens Goslings viņas puisi Kenu, no piektdienas līdz svētdienai ASV un Kanādā nopelnījusi 53 miljonus dolāru.

Kopumā šajās divās valstīs kopš iznākšanas uz ekrāniem tā nopelnījusi 459 miljonus dolāru, bet visā pasaulē - 1,03 miljardus dolāru, liecina aplēses.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Finanšu tirgu analīze – ko pieredzējām un kas mūs sagaida?

Astra Šepa, Swedbank Individuālās apkalpošanas daļas vadītāja, 08.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējie gadi nākuši ar pārsteigumiem, kas ietekmējuši mūsu visu ikdienu, tostarp investoru.

Pandēmija 2021.gadā, karš Ukrainā 2022. gadā un arī 2023.gads “neiepalika”, bet turpinājās ar jauniem ģeopolitiskajiem saasinājumiem, rekordaugstu inflāciju un attiecīgi asu monetāro politiku ar augstām procentu likmēm. Taču, neskatoties uz nestabilitāti un jaunajiem izaicinājumiem, gads vienlaicīgi bija arī ienesīgs ieguldītājiem.

Cenu rekordi un centrālo banku cīņa

Viena no top tendencēm 2023.gadā noteikti bija cīņa ar rekordaugstu inflāciju visā pasaulē. Eiropas Centrālās bankas pretreakcija bija īstenot straujāko procentu likmju paaugstināšanu tās vēsturē. Arī ASV Federālā rezervju sistēma cēla procentlikmes visa gada garumā. Tas, protams, vājināja valstu ekonomikas izaugsmes un viesa izmaiņas arī investoru uzvedībā, kas kā pievilcīgus uzkrājumu un ieguldījumu risinājumus atkal sāka uzskatīt depozītus un obligācijas to ienesīguma dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas apavu zīmols "Birkenstock" Ņujorkas biržā iesniedzis pieteikumu akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) īstenošanai.

Informācija par gaidāmo akciju piedāvāšanu šobrīd netiek atklāta, taču mediji iepriekš vēstīja, ka uzņēmuma vērtība IPO varētu pārsniegt astoņus miljardus dolāru.

"Birkenstock" zīmols dibināts 1774.gadā, un uzņēmuma popularitātes pieaugumu veicinājusi Holivudas filma "Barbie" ("Bārbija"), kurā galvenā aktrise Margo Robija valkāja rozā "Birkenstock" apavus.

2021.gadā privātais investīciju uzņēmums "L Catterton" un Francijas luksusa zīmola magnāta Bernāra Arno fonds iegādājās "Birkenstock" vairākuma akcijas.

Analītiķi lēš, ka šī darījuma summa veidoja aptuveni četrus miljardus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Birkenstock ar IPO Ņujorkas biržā varētu iegūt līdz 1,58 miljardiem dolāru

LETA--AFP, 03.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas apavu zīmols "Birkenstock" pirmdien ar akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) Ņujorkas biržā varētu piesaistīt finansējumu līdz 1,58 miljardiem dolāru.

Uzņēmums akcijas cenu gaidāmajam IPO noteicis 44-49 dolāru apmērā.

Ņujorkas biržā "Birkenstock" plāno piedāvāt aptuveni 32,2 miljonus akciju, bet kompānijas tirgus vērtība varētu veidot līdz 9,2 miljardiem dolāru.

Kā ziņots, "Birkenstock" Ņujorkas biržā iesniedzis pieteikumu akciju IPO īstenošanai.

"Birkenstock" zīmols dibināts 1774.gadā, un uzņēmuma popularitātes pieaugumu veicinājusi Holivudas filma "Barbie" ("Bārbija"), kurā galvenā aktrise Margo Robija valkāja rozā "Birkenstock" apavus.

2021.gadā privātais investīciju uzņēmums "L Catterton" un Francijas luksusa zīmola magnāta Bernāra Arno fonds iegādājās "Birkenstock" vairākuma akcijas. Analītiķi lēš, ka šī darījuma summa veidoja aptuveni četrus miljardus eiro

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Stāsts par biksēm, kas izmainīja pasauli

Db.lv, 27.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kinoteātrī Forum Cinemas nosvinēta Staņislava Tokalova un Jura Kursieša režisētā seriāla “Padomju džinsi” pirmo divu sēriju pirmizrāde.

“Padomju džinsi” ir stāsts par biksēm, kas izmainīja pasauli, un tas būs skatāms kinoteātros visā Latvijā no 1. marta.

Seriāla scenāriju rakstīja Staņislavs Tokalovs, Teodora Markova un Valdemars Kalinovskis, balstoties uz trim patiesiem stāstiem. “Padomju džinsi” ir traģikomisks stāsts par brīvdomātājiem un konformistiem, par attiecībām un izvēlēm, par robežu un pasaules atvēršanos. Un par biksēm, kas izmainīja pasauli! Septiņdesmito gadu izskaņā – laikā, kad visā PSRS ir izvērsta pati sīvākā propaganda pret rietumu kultūru – kādā Latvijas psihiatriskajā slimnīcā kvēls rokmūzikas fans ir izveidojis veiksmīgu un nelegālu pagrīdes džinsu ražotni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrijas (FM) vēlme mainīt nosacījumus ārvalstu kino uzņemšanas atbalsta sistēmai Latvijā apdraud jau uzsāktus projektus un var novest līdz sistēmas sabrukumam, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Ārvalstu kino ražotājiem, kas izvēlas filmas un seriālus uzņemt Latvijā, līdzīgi kā citās valstīs, ir radīta īpaša atbalsta programma, ko patlaban uzrauga Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Eiropā daudzās valstīs ir radītas īpašas atbalsta programmas, kas filmu veidotājiem jau pēc filmēšanas beigām ļauj atgūt daļu no iztērētās naudas.

Latvijā patlaban eksistējošā sistēma paredz, ka LIAA gada sākumā vēršas FM un Ministru kabinetā, lai valsts budžetā rezervētu konkrētu summu, ko starptautisko kino projektu filmētājiem atmaksās, kad viņi darbu būs pabeiguši un naudu Latvijā iztērējuši. Valsts ieguvums vienmēr esot lielāks, proti, valsts budžets ieņem vairāk, nekā tiek iztērēts atbalsta maksājumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dārzeņu pārstrādātāja "Dimdiņi" koncerna apgrozījums pagājušajā gadā bija 11,801 miljons eiro, kas ir par 25,7% vairāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus koncerna peļņa palielinājās par 75,5% un bija 398 548 eiro, liecina informācija Lursoft.

Mātesuzņēmums SIA "Dimdiņi" pērn strādāja ar 8,465 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 22,6% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa palielinājās par 2,9% un bija 84 275 eiro.

Koncerna gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka "Dimdiņi" pērn pārstrādāja 3876 tonnas galviņkāpostu, kā arī izaudzēja septiņas tonnas bioloģisko kāpostu.

Šogad koncerns turpina pārskatīt ražošanas procesus un investēt ienesīgāko ražošanas procesu uzlabošanā un konkurētspējas palielināšanā. Vienlaikus koncerns turpina darbu pie preču sortimenta, analizējot produktu rentabilitāti, to vietu tirgu, kā arī slēdzot nerentablus produktus. Plānots arī apgūt jaunus eksporta tirgus un veicināt pārdošanas apmēru kāpumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai Latvija var un māk pelnīt ar lielajiem sporta un kultūras pasākumiem?

Kaspars Rožkalns, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors, 18.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Teju pirms katra lielāka sporta vai kultūras notikuma aizsākas publiska diskusija, vai šajos pasākumos ir vērts ieguldīt valsts naudu un kāds ieguvums no tā būs sabiedrībai?

Atbilde uz šo jautājumu ir gaužām vienkārša. Ja varam pierādīt, ka pasākums valsts kasē ienesīs vairāk naudas, nekā tiks izdots, tad pasākums valstij ir jāatbalsta. Tā ir investīcija, kura nesīs ne tikai papildu naudu valsts budžetā un uzņēmēju kontos, bet arī veicinās Latvijas atpazīstamību pasaulē, popularizēs mūsu zemi kā tūrisma un investīciju galamērķi.

Lielie publiskie pasākumi ir magnēts, kas jau tagad nes naudu

Šogad Latvijā notika vairāki lielie masu pasākumi, un jau tagad varam izmērīt to aptuveno pienesumu Latvijas budžeta un uzņēmēju maciņiem. Esam izanalizējuši to valstu iedzīvotāju norēķinus ar maksājumu kartēm Latvijā, kuru pārstāvētās izlases šogad spēlēja Pasaules hokeja čempionātā Rīgas grupā. Salīdzinot datus par 2023. gada aprīli un maiju, redzam, ka Šveices, Slovākijas, Čehijas, Norvēģijas, Kazahstānas, Kanādas un Slovēnijas iedzīvotāju tēriņi pasaules čempionāta norises laikā ēdināšanas iestādēs auguši par 53%, bāros par 54%, bet viesnīcās par 47%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ne visiem Valentīndiena ir pāru svētki. Neatkarīgi no tā, vai šogad jums nav sava pārīša vai arī vienkārši šī gada romantiskāko dienu jāpavada atšķirti no sava partnera, jums noteikti ir jāizmanto iespēja sajusties mīlētam un aprūpētam. Kā tas izskatītos? Iespējams, tas būtu filmu maratons visas dienas garumā, ierokoties spilvenu kaudzē ar grēcīgām uzkodām. Bet varbūt jums ir zināmi kādi lieliski spa piedāvājumi, kurus jau sen kārojās izmēģināt? Solo-Valentīndienā var rezervēt galdiņu tikai sev tajā restorānā, uz kuru jau kādu laiku metāt acis. Valentīndienas dāvanas sev var būt ļoti egoistiskas un personīgas.

Valentīndiena ir sen zināmi kā komerciāli svētki, kas lielā mērā koncentrējas uz romantisku mīlestību starp pāriem, taču patiesībā mīlestība izpaužas citos neskaitāmos veidos. Ja esat viens un jums nav plānu, ko darīt Valentīndienā, uztveriet 14. februāri kā dienu, kad izrādīt īpašas rūpes un mīlestību tikai sev!

Tuvojoties Valentīndienai, smelieties no 10 lieliskām idejām, ko Valentīndienā darīt vienatnē un uzburt sev visu laiku labāko 14. februārī. Jūs esat to pelnījuši!

Kulinārijas meistarklases

Aplūkojiet kulinārijas meistarklašu pieejamību netālu no jums un iegūstiet jautru un interaktīvu pieredzi, ko var baudīt vienatnē. Spodriniet savas virtuves prasmes, mācoties gatavot gardus ēdienus prasmīgu pavāru vai šefpavāru uzraudzībā. Online kulinārijas apmācības arī ir lieliska iespēja apgūt kādu jaunu recepti savās mājās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

VNĪ: Vides revitalizācija ir sarežģīts un izaicinošs uzdevums, taču ļauj izmantot ilgtspējīgus risinājumus

Db.lv, 18.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Degradētās vides revitalizācija ir sarežģīts un ļoti izaicinošs uzdevums, taču rezultāti ir ļoti iedvesmojoši. Šādi sabiedrības lietošanai tiek atgrieztas atjaunotas teritorijas, kurās mijas vēsturiskais mantojums un moderni, ilgtspējīgi risinājumi, informē Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ)

VNĪ patlaban strādā pie vairāku degradētu vietu atjaunošanas, to kopējais atjaunošanas budžets pārsniedz desmit miljonus eiro.

“No ilgtspējas viedokļa labākā ēka ir neuzcelta ēka, tādēļ atgriežot sabiedrībai degradētas teritorijas, mums ir svarīgi saglabāt un atjaunot iespējami daudz iepriekšējās apbūves. Taču šādu būvju atjaunošanas projekti ir ļoti izaicinoši, jo reālais darāmo darbu apjoms un sarežģītība atklājas tikai pēc darbu uzsākšanas, tādēļ šo projektu precīzus pabeigšanas termiņus ir ļoti grūti prognozēt,” skaidro VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Revitalizācijas projektos būtiska nozīme ir ēku iepriekšējai apsekošanai un izpētei, taču tā nekad neatklās visas problēmas, ar kurām projektētājiem un būvniekiem nākas saskarties atjaunošanas laikā. Kaut arī VNĪ izvirza augstākas ēku iepriekšējās izpētes prasības, nekā paredz tehniskās apsekošanas būvnormatīvs, tomēr būvju reālais stāvoklis atklājas tikai demontāžas un rekonstrukcijas darbu laikā. Piemēram, izpēte rāda, ka ēkai topošajā “Makerspace Riga” ir jauktie ķieģeļu un dolomīta pamati, taču realitātē izrādās, ka lielu daļu pamatu veido dolomīta mūris. Tādējādi nākas pārplānot pamatu stiprināšanas un hidroizolācijas tehnoloģiju izmantošanu, kas prasa papildu resursus un laiku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banka Citadele noslēgusi vienošanos par līdzfinansējuma izsniegšanu 4,45 miljonu eiro apmērā investīciju fondam “Reverest Fund Management”, kas piešķirtos līdzekļus izmantos, lai iegādātos un pārvaldītu lielāko kinoteātri Lietuvā – “Forum Cinemas Vingis”.

Viļņas “Forum Cinemas Vingis” atrodas pilsētas centrā un ir viens no modernākajiem kinoteātriem Eiropā, kā arī lielākais Lietuvā. Ar 11 kinozālēm tajā vienlaikus iespējams uzņemt vairāk nekā 2000 apmeklētājus. Kinoteātra telpās norisinās lielākie Lietuvas filmu festivāli, piemēram, “Scanorama Film Festival”.

“Viļņas centrs attīstās straujiem soļiem – pilsēta kļūst arvien modernāka un pievilcīgāka ne tikai iedzīvotājiem, bet arī tūristiem. Liels nopelns šajā ziņā ir vietējo uzņēmumu mērķtiecīgai izaugsmei un attīstībai. Kinoteātra atrašanās Viļņas centrā ilgtermiņā paver šim objektam izaugsmes iespējas, kā arī lieliski papildina bankas ilgtspējīgo projektu portfeli,” norāda Vaidas Žagūnis, bankas Citadele korporatīvo klientu pārvaldības vadītājs Baltijā, valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Darba koplīgums – veiksmīga darba pamats un papildu vērtība darbavietai

Jānis Goldbergs, 13.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē šobrīd ir sīva konkurence par labāko un spēcīgāko darbinieku piesaisti.

Digitālās transformācijas temps visās tautsaimniecības nozarēs pieaug, un IT un IKT uzņēmumi konkurē ne vien par klientiem, bet arī par labākajiem darbiniekiem. Kas ir iekārojams darba devējs un vai darba koplīgums palīdz par tādu kļūt, to intervijā Dienas Biznesam atklāja Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības PRO vadītāja Irēna Liepiņa un Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes locekle Ilze Opmane-Jēgere.

Kas ir darba koplīgums mūsdienu izpratnē?

Ilze Opmane-Jēgere: Tēlaini izsakoties, darba koplīgums ir kompromiss starp darba devēja iespējām un darbinieku visdažādākajām vajadzībām. Lai gan sarunas par koplīguma saturu risina un pats koplīgums tiek noslēgts starp uzņēmumu un arodbiedrību, koplīgumā ietvertie nosacījumi attiecas uz visiem uzņēmuma darbiniekiem un tam ir jāatspoguļo visu darbinieku intereses.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attēls: ID Mēbeles

Mūsdienās mājīgs interjers nav iedomājams bez ērtām mīkstajām mēbelēm, kas nodrošina mums tik ļoti svarīgo - komfortu. Atnākot mājās, mēs apsēžamies dīvānā, lai skatītos TV vai lasītu aizraujošu grāmatu. Baudam savu naktsmieru ērtā gultā vai izvelkamā dīvānā. Kā izvēlēties labāko variantu Jūsu interjeram, lai pirkums nesagādā vilšanos? Tā, lai tas spētu pildīt ne tikai savas funkcijas, bet perfekti iekļauties mājokļa stilā? Šajā rakstā aicinam iepazīties ar kritērijiem , kurus ņemt vērā pirms mīksto mēbeļu iegādes.

1. Telpas izmērs un mēbeļu funkcijas

Jaunu mēbeļu iegādi vēlams ir sākt ar skaidru vīziju – vai jūs vēlaties mainīt visu guļamistabas stilu, vai tikai atsvaidzināt esošo interjeru? Vispirms izveidojiet sarakstu ar mēbelēm un mēbeļu komplektiem, kurus vēlaties mainīt. Kad zināsiet, no kā vēlaties atbrīvoties, tad vieglāk būs saprast, kādas mēbeles tiešām jums ir nepieciešamas.Mēbeļu skaitu un dizainu var noteikt tādi faktori kā jūsu dzīvesveids un ģimenes stāvoklis. Kad iegādājaties guļamistabas mēbeles, tad noteikti ņemiet vērā funkcionalitāti un citu istabas iemītnieku vēlmes. Cilvēki nereti mēdz krist kārdinājumā brīžos, kad ierauga skaista dizaina mēbeli, taču līdz galam nepadomā par šīs mēbeles iegādes praktisko pusi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jebkura uzņēmuma un organizācijas veiksmes pamatā primāri ir ticība sev, kā arī līdzcilvēku talantiem un spējām, atzīmē Ilona Bičevska, Avantis vadītāja.

Izvirzīto mērķu sasniegšanā, komandai un tās dalībnieku spējai sadarboties vienmēr ir izšķiroša loma, spriež I.Bičevska. Tāpat kā basketbolā, arī biznesā komandai ir jāstrādā viena mērķa vārdā un katram spēlētājam jābūt savai vietai uz laukuma, domā Avantis vadītāja. Līderim savukārt jāmāk šī komanda motivēt un atbalstīt, katram cilvēkam atrodot individuālu pieeju, kas ļautu laukumā spīdēt vēl spožāk un priecāties par kopīgi gūtajām uzvarām, secina I.Bičevska.

Plāni mainās

Savu pirmo darbavietu radīju pati, atminas I.Bičevska. “Bērnībā nopietni spēlēju basketbolu, un šī aizraušanās mani aizveda līdz pat otrajai vietai pasaules čempionātā strītbolā. Tās bija neaizmirstamas emocijas, un viss piedzīvotais likās kā pasaka – gan lidojums, čempionāta organizācijas līmenis, ekipējums un rūpes par dalībniekiem, gan milzīga sudraba keda balvā un foto ar Nacionālās basketbola līgas zvaigznēm. Jāsaka, ka arī šobrīd nereti uzņēmējdarbību salīdzinu ar basketbolu, jo arī biznesā ļoti svarīgs ir komandas darbs. Turklāt šis sports lieliski parāda arī to, ka nevajag baidīties mēģināt - ne visas bumbas iekrīt grozā, taču, ja baidīsies mest, punktus negūsi,” secina I.Bičevska, kura, pēc vidusskolas beigšanas, savu profesionālo karjeru ar sportu gan lēma nesaistīt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Portrets - SK ID Solutions Latvijas filiāles vadītāja Sanita Meijere

Armanda Vilciņa, 26.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa veiksmes atslēga ir radīt ko tādu, kas risina nevis mākslīgi izdomātu, bet reālu problēmu, ar ko cilvēki realitātē saskaras ik dienu, domā Sanita Meijere, SK ID Solutions Latvijas filiāles vadītāja.

Produktam vai pakalpojumam, kas atvieglo ikdienu un risina problēmas, nav jābūt ekskluzīvas pieejas, spriež S.Meijere. Tas ir jārada un jāpiedāvā atbilstoši klientu iespējām, par cilvēkiem pieejamiem līdzekļiem, atzīmē SK ID Solutions Latvijas filiāles vadītāja, uzsverot, ka tas sasaucas arī ar priekšnosacījumiem veiksmīga biznesa attīstībai Latvijā. Uzņēmējiem ir jārada eksportspējīgs produkts jomā, kuru neskar Latvijas ierobežojumi, piemēram, darbaspēka trūkums vai paaugstinātās elektrības cenas. Likumdošanai un situācijai valstī nevajadzētu ierobežotu vai neļaut attīstīties biznesiem - visu ir iespējams izdarīt, spriež S.Meijere.

Piepilda sapni

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas Konkurences padome atļāvusi izklaides pakalpojumu un ēdināšanas grupas "Apollo Group" uzņēmumam "Treeland" palielināt līdzdalību restorānu tīkla "Lido" pārvaldītāja AS "Lido" kapitālā no 51% līdz 75%.

Galvenais līdzdalības palielināšanas iemesls ir "Apollo Group" vēlme attīstīt restorānu biznesu ar "Lido" zīmolu, norādījis uzņēmums.

"Lido" restorāni darbojas Latvijā un Igaunijā.

"Apollo Group" pieder grāmatnīcas "Apollo", kinoteātri "Apollo", filmu izplatīšanas kompānija "Baltic Film Distribution", sulu bāri "Blender", saldējuma kafejnīcas "IceCafe", restorāni "O'Learys", "Vapiano", "MySushi" un ātrās ēdināšanas tīkls "KFC", kā arī 51% daļa uzņēmumā "Lido".

Holdingam "MM Grupp", kura akciju kontrolpaketes īpašnieks ir Igaunijas uzņēmējs Marguss Linnamē, pieder 55% "Apollo Group" akciju, bet Igaunijas uzņēmējam Ivaram Vendelinam - 45%.

Vienlaikus Vendelins ir arī mazākuma akcionārs "MM Grupp", kurai piederošo uzņēmumu vidū ir medikamentu tirgotājs "Magnum", mediju koncerns "Postimees Grupp", elektroierīču tirgotājs "IM Arvutid", tāpat grupai ir līdzdalība ultrakondensatoru ražotājā "Skeleton Technologies Group". Informācijas aģentūra LETA ir daļa no starptautiskas mediju un monitoringa grupas, kuras akciju turētājs ir "MM Grupp".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas izklaides pakalpojumu un ēdināšanas grupas "Apollo Group" uzņēmums "Treeland" gatavojas palielināt līdzdalību restorānu tīkla "Lido" pārvaldītāja AS "Lido" kapitālā no 51% līdz 75%.

Galvenais līdzdalības palielināšanas iemesls ir "Apollo Group" vēlme attīstīt restorānu biznesu ar "Lido" zīmolu, norādījis uzņēmums.

"Lido" restorāni darbojas Latvijā un Igaunijā.

"Apollo Group" pieder grāmatnīcas "Apollo", kinoteātri "Apollo", filmu izplatīšanas kompānija "Baltic Film Distribution", sulu bāri "Blender", saldējuma kafejnīcas "IceCafe", restorāni "O'Learys", "Vapiano", "MySushi" un ātrās ēdināšanas tīkls "KFC", kā arī 51% daļa uzņēmumā "Lido".

Holdingam "MM Grupp", kura akciju kontrolpaketes īpašnieks ir Igaunijas uzņēmējs Marguss Linnamē, pieder 55% "Apollo Group" akciju, bet Igaunijas uzņēmējam Ivaram Vendelinam - 45%.

Vienlaikus Vendelins ir arī mazākuma akcionārs "MM Grupp", kurai piederošo uzņēmumu vidū ir medikamentu tirgotājs "Magnum", mediju koncerns "Postimees Grupp", elektroierīču tirgotājs "IM Arvutid", tāpat grupai ir līdzdalība ultrakondensatoru ražotājā "Skeleton Technologies Group". Informācijas aģentūra LETA ir daļa no starptautiskas mediju un monitoringa grupas, kuras akciju turētājs ir "MM Grupp".

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijai jākļūst par bezskaidras naudas valsti

Jeļena Buraja, AS Rietumu Banka valdes priekšsēdētāja, 19.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) faktiskajās cenās 2022. gadā bija 39.08 miljardi eiro. Tas raksturo Latvijas ekonomikas lielumu. Savukārt Latvijas ēnu ekonomikas lielums, saskaņā ar Stokholmas Ekonomikas augstskolas Rīgā (SSE Riga) Ēnu ekonomikas indeksa pētījumu, pērn bija 26.5% no IKP. Pie tam, ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā turpina augt – 2016. gadā tas bija 20.7%.

Kā viens no biežāk minētiem ēnu ekonomikas cēloņiem Latvijā tiek minēts nedeklarētie skaidras naudas darījumi. Pie ēnu ekonomikas īpatsvara 26.5% apmērā, tas monetārā izteiksmē ir 10.36 miljardi eiro. Šī ir naudas masa, kas paliek ārpus Latvijas nodokļu sistēmas administrācijas uzraudzības. Tā rezultātā nesaņemtie nodokļu ieņēmumi valsts budžetā pie efektīvas nodokļu likmes 20% (IIN, UIN, kapitāla pieauguma nodoklis ir 20%, bet PVN – 21%) ik gadu sastāda vismaz ap diviem miljardiem eiro. Šī summa būtu svarīgs pienesums Latvijas kopbudžetam, lai varētu samazināt budžeta deficītu, Latvijas ārējo parādu un papildus iegūtu līdzekļus aizsardzības, veselības, izglītības un citu nozaru stiprināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ik mēnesi Latvijas interneta resursiem notiek visdažādākā veida kiberuzbrukumi – sākot no pikšķerēšanas kampaņām, kad iedzīvotājiem un dažādu organizāciju darbiniekiem izkrāpj piekļuves datus, beidzot ar apjomīgiem pakalpojuma piekļuves atteices uzbrukumiem. Šādos apstākļos visiem ir būtiska informācijas sistēmu uzturēšana drošā vidē, kā arī to kiberaizsardzība.

Gandrīz piecus gadus valsts iestāžu informācijas sistēmas, bet kopš šī gada arī pašvaldību un kapitālsabiedrību informācijas sistēmas var izmantot VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) nodrošinātos Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra (VESPC) pakalpojumus. Šie pakalpojumi valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī valsts kapitālsabiedrībām pieejami bez Publiskā iepirkumu likuma piemērošanas – proti, pietiekami ātri un ar krietni mazāku birokrātisko slogu, nekā tas būtu, organizējot publisku iepirkumu. Par VECPC pakalpojumiem Dienas Bizness izjautāja LVRTC Biznesa attīstības daļas vadītāju Kārli Siliņu.

Kam primāri Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centrs sniedz pakalpojumus?

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

VIDEO: Veiksmes formula – saprātīgi risinājumi

Māris Ķirsons, 22.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai nav jāatkārto citās valstīs pieļautās kļūdas attiecībā uz dzīvnieku populācijas pieaugumu, bet gan jāmācas no citu pieļautajām kļūdām, kā arī jāizmanto pašiem sava pieredze, vienlaikus jāveicina sabiedrības zināšanas un izpratne par procesiem dabā.

Tāds secinājums skanēja izdevniecības Dienas Bizness sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā Dabas aizsardzības prasību slogs - saimniekošanas izmaiņu indikators Latvijā. Diemžēl cilvēki, kuriem ir viedoklis par konkrēto jautājumu, ne vienmēr ir informēti par to, kāda ir realitāte. Turklāt reti kurš lasa informatīvi izglītojošus rakstus, jo uzmanību vairāk piesaista skaļi virsraksti, kuri pat ne vienmēr atbilst patiesībai.

Plēsēju kļuvis vairāk

„Dabā tukšums nepastāv - ja cilvēku laukos kļūst mazāk, tad, atbrīvojoties dzīves telpai, arī, piemēram, āpšu un dažu citu meža dzīvnieku kļūst vairāk,” situāciju iezīmē Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Haralds Barviks. Viņš norāda, ka sīko plēsēju skaits ir būtiski pieaudzis, bet - cik tas ir labi, jāvērtē zinātniekiem. „Pieaug arī vilku skaits, un šī problēma jau ir kļuvusi zināma Saeimas līmenī, bet par citiem dzīvniekiem, jo īpaši pārnadžiem, viņu pārpopulāciju runāt nav īstais brīdis, jo, piemēram, aļņu gadījumā esam kritiskas bedres priekšvakarā,” tā H. Barviks. Savukārt Eiropas Medību un dabas aizsardzības asociāciju federācijas viceprezidente, Latvijas Dāmu mednieču kluba dibinātāja, žurnāla Medības galvenā redaktore Linda Dombrovska uzsver, ka dzīvojam interesantā laikā. „Pagājušā gadsimta nogalē ES ieviestās direktīvas strādā — Eiropā dzīvniekiem klājas labi, jo nav valsts, kurā nebūtu atgriezies kāds no lielajiem plēsējiem. Piemēram, vilki atgriezušies valstīs, kur tie nav bijuši 150 - 200 gadus, pieaudzis lāču skaits,” skaidro L. Dombrovska.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pēc Rīgas jaunajām biroju ēkām pieprasījums būs

Andrejs Ščerbakovs, Rietumu Bankas Nekustamo īpašumu pārdošanas nodaļas vadītājs, 10.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo četru gadu laikā vārdu virknējums – līdz šim neprognozējami izaicinājumi – ir vairākkārt mainījuši savu nozīmi, taču palikuši klātesoši kā katra indivīda dzīvē, tā biznesa pasaulē. Covid-19 pandēmija un attālināts darbs, būvniecības izmaksu pieaugums kara apstākļos, energoresursu krīze, inflācija un kredītlikmju pieaugums, darba spēka trūkums – vai šādos apstākļos ir nepieciešamas jaunas biroja telpas? Piedāvājums Rīgā šobrīd turpina palielināties un visas tendences liecina par to, ka tās nestāvēs tukšas.

Efektīvam darbam vajadzīgs birojs

Daļa esošo un potenciālo darbinieku kopš Covid-19 pandēmijas ir iecienījuši attālināto darbu, kas var būtiski atvieglot ikdienas un darba dzīves plānošanu. Šī brīža darba sludinājumos bieži vien atradīsim norādi par iespēju strādāt attālināti vai prasību konkrētu dienu vai stundu skaitu būt darbā klātienē. Pētījumi Lielbritānijā atsevišķās nozarēs uzrāda tendenci, ka sievietes, kurām ir iespēja daļu darba laika strādāt attālināti, dažreiz pat aktīvāk iesaistās darba tirgū, biežāk izvēloties strādāt pilna laika darbu.

Taču darba devēji dod priekšroku klātienes darbam. 2023. gada beigās publicētais KPMG pētījums rāda - 63% aptaujāto uzņēmumu vadītāju uzskata, ka līdz 2026. gada beigām attālinātā darba zelta laikmets beigsies un uzņēmumi atgriezīsies pie ierastā biroja formāta. Turklāt pandēmijas laikā redzējām, ka attālinātais darbs var veicināt nevienlīdzību, tas var būt papildu slogs sievietēm un mazāk aizsargātajām iedzīvotāju grupām, kurām mājās nav darbam piemērotu apstākļu. Uz to norādījis arī Ilons Masks, nosaucot attālināto darbu par morāli netaisnīgu un negodīgu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pasaules IPO tirgos investori vēro procentu likmes un gaida mākslīgā intelekta tehnoloģiju uznācienu

Guntars Krols, EY Partneris, Stratēģijas un Darījumu konsultāciju nodaļas vadītājs Baltijas valstīs, 18.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules sākotnējo publisko piedāvājumu jeb Initial Public Offering (IPO) tirgū, kurā uzņēmumi pirmo reizi biržā piedāvā pirkt to akcijas, šī gada otrais ceturksnis uzrādījis ļoti līdzīgu, lai arī nedaudz zemāku aktivitāti kā pērnā gada otrajā ceturksnī, bet pirmajā pusgadā kopumā gan ir vērojams jūtams kritums.

Proti, pasaulē šī gada pirmajos sešos mēnešos tika īstenoti 615 IPO darījumi, kas ir par 5% mazāk kā pagājušā gada salīdzināmā periodā (647), bet šo IPO darījumu piesaistītās investīcijas samazinājās pat par 36%, uzrādot kritumu no 95,6 miljardiem ASV dolāru pagājušā gada pirmajā pusgadā līdz 60,9 miljardiem šogad.

Jāsecina, ka IPO pasaules tirgi turpina lejupslīdi, ko nosaka lēnā ekonomiskā izaugsme pasaulē, ierobežojoša Centrālo banku monetārā politika un joprojām spēcīgie ģeopolitiskie riski - karš Ukrainā un arī saspīlējums ASV un Ķīnas attiecībās, kurās tiek runāts par ekonomiskās sadarbības nošķiršanu (“decoupling”).

Tehnoloģijas nomaina enerģētiku kā populārākā nozare

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inflācija Latvijas iedzīvotāju labklājību samazina daudz straujāk nekā procentu likmju kāpums, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomisti Klāvs Zutis un Krista Kalnbērziņa.

Ja procentu likmju pieauguma dēļ finansiāli ievainojamo mājsaimniecību īpatsvars pieaug par tuvu diviem procentpunktiem, tad izdevumu sadārdzinājuma dēļ šādu mājsaimniecību skaits pieaug par teju 10 procentpunktiem, norāda ekonomisti. Tātad pat pašiem kredītņēmējiem ieguvums no inflācijas samazinājuma būs daudz lielāks nekā zaudējumi par papildu izdevumiem augstāku procentu likmju dēļ.

Eiropas Centrālā banka (ECB) turpina palielināt procentu likmes, lai iegrožotu inflāciju, tādējādi cieš arī ekonomikas izaugsme, atzīst Latvijas Bankas ekonomisti. Šobrīd tas izpaužas augstās procentu likmēs, kas aizņemšanos padara neizdevīgāku, taču uzkrāšanu pievilcīgāku. Tādējādi samazinās pieprasījums pēc precēm un pakalpojumiem, samazinās naudas aprite ekonomikā un arī inflācija. ECB mērķis ir sasniegt 2% inflāciju vidējā termiņā, tomēr septembrī tā eirozonā bija 4,3%, un jaunākās prognozes paredz, ka vēl līdz pat 2025.gadam inflācija būs virs mērķa līmeņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

5 tendences uzņēmumu darbībā 2024. gadā

Viesturs Slaidiņš, Jumis Pro vadītājs, 08.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jauns gads mūsu dzīvē ierasti ienāk ar jaunām cerībām, sapņiem un arī ar tikai tam raksturīgām tendencēm. Šis gads nebūs izņēmums, un jau tagad izkristalizējas svarīgākie attīstības virzieni Latvijas uzņēmējdarbības vidē. Aplūkosim piecus nozīmīgākos.

Rēķini kļūst elektroniski

Ministru kabinets (MK) 2021. gada 12. oktobrī izskatīja un atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par attaisnojuma dokumentu un preču piegādes dokumentu elektroniskās aprites sistēmas ieviešanu. Ziņojumā paustā koncepcija paredz no 2025. gada 1. janvāra ieviest elektronisku rēķinu (e–rēķinu) izmantošanu kā obligātu apritē starp komersantiem, kā arī starp komersantiem un valsts un pašvaldību iestādēm. Ja vien pēdējā brīdī netiks veiktas korekcijas koncepcijā, tad uzņēmumiem un publiskajam sektoram atlicis viens gads, lai pilnībā pārietu uz mašīnlasāmu rēķinu apriti. Tas nozīmē atbilstošu grāmatvedības sistēmu ieviešanu tiem, kuriem tādas vēl nav, un nepieciešamo prasmju apgūšanu. Šis process sagaida vairāk nekā pusi Latvijas uzņēmumu un iestāžu. Pērnā gada nogalē veiktajā pētījumā «Vadītāja digitālais portrets» noskaidrojām, ka šobrīd e-rēķinu aprite funkcionē aptuveni 42-46% Latvijas uzņēmumu un iestāžu, galvenokārt lielajos, daudzus cilvēkus nodarbinošajos. Savukārt mazo un vidēju uzņēmumu vidū joprojām ir populāri elektroniski sagatavoti, taču PDF formātā saglabāti un pa e-pastu vai saziņas lietotnēm nosūtīti dokumenti. Līdz ar to šajā jomā uzņēmējiem būs darba pilnas rokas.

Komentāri

Pievienot komentāru