No amata atsauktais airBaltic padomes pārstāvis Kaspars Briškens nebija zinājis, ka padomes locekļiem jānodarbojas ar operatīvajām darbībām, kontrolējot reklāmu saturu, tāpēc viņš ir neizpratnē par Satiksmes ministra Aivja Roņa lēmumu.

^{Ekrānšāviņš: Iepriekš izsūtītais airBaltic piedāvājuma saturs}

Satiksmes ministrs atsaucis no uzņēmuma padomes K. Briškenu, kurš, pēc ministra sacītā, nav pienācīgā līmenī kontrolējis uzņēmuma darbu, lai nepieļautu, ka Latvijas nacionālais aviopārvadātājs popularizē neeksistējošas valsts armijas un jūras kara flotes svētkus, kurus atzīmēja par godu Sarkanās armijas pirmajai uzvarai pār vācu spēkiem pie Narvas un Pleskavas, teikts ministra paziņojumā medijiem.

«Uzņēmuma mārketinga un biļešu pārdošanas stratēģijai ir jāatbilst nacionālā pārvadātāja statusam un atbildībai,» uzsver Ronis.

Studijas "Warner Bros." kinofilmas "Barbie" ("Bārbija") globālie kases ieņēmumi pārsnieguši miljardu dolāru, lentei kļūstot par pirmo sievietes režisēto filmu, kas pārsniegusi šo robežu, svētdien paziņoja kinoindustrijas informācijas uzņēmums "Exhibitor Relations".

Gretas Gērvigas režisētā filma, kurā Margo Robija ataino slaveno lelli Bārbiju, bet Raiens Goslings viņas puisi Kenu, no piektdienas līdz svētdienai ASV un Kanādā nopelnījusi 53 miljonus dolāru.

Kopumā šajās divās valstīs kopš iznākšanas uz ekrāniem tā nopelnījusi 459 miljonus dolāru, bet visā pasaulē - 1,03 miljardus dolāru, liecina aplēses.

Kamēr ASV prezidents Donalds Tramps par kanālu komunikācijai ar sabiedrību ir izvēlējies mikroblogu vietni Twitter, Slovēnijas prezidents Boruts Pahors neapšaubāmi ir kļuvis par mobilās lietotnes Instagram zvaigzni.

Pahors, kurš iesaukts par «Bārbiju» un līdzīgi Melānijai Trampai ir bijušais Slovēnijas modes modelis, kas guvis starptautisku ievērību, aktīvi lieto sociālos medijus savu vēstījumu izplatīšanai.

Pahors sāka publicēt savas fotogrāfijas Instagram, tostarp vienu, kurā viņš sarkanā virsvalkā vada atkritumu savākšanas mašīnu, jau pirms prezidenta vēlēšanām 2012.gadā, kurās viņš pārsteidzošā kārtā uzvarēja.

Tūkstošiem «patīk», kurus izpelnās Pahora fotogrāfijas Instagram, padara viņu par favorītu arī šogad paredzētajās prezidenta vēlēšanās.

Slovēnijā, kas ir valsts ar diviem miljoniem iedzīvotāju, 53 gadus vecajam prezidentam lietotnē Instagram ir 24 tūkstoši sekotāju, kas var viņu apskatīt ļoti dažādās pozās un personības izpausmēs.

Indonēzijas prezidents Susilo Bambans Judojono atvainojies Singapūrai un Malaizijai par mežu ugunsgrēkiem, kuru dēļ plašas teritorijas abās valstīs pārklājis smogs, kas kļuvis par smagāko Dienvidaustrumāzijas gaisa piesārņojuma krīzi pēdējo 16 gadu laikā.

Indonēzijas prezidents atvainojies pirmdienas vakarā, kad smogs bija pārklājis Malaizijas galvaspilsētu Kualalumpuru. Savukārt Singapūrā, kura jau vairākas dienas cīnās ar gaisa piesārņojumu, situācija bijusi labāka, vēsta ārvalstu plašsaziņas līdzekļi. «Kā prezidents es atvainojos un ceru uz mūsu draugu Singapūrā un Malaizijā sapratni,» sacījis Indonēzijas prezidents. Susilo Bambans Judojono arī uzsvēris, ka viņa valsts dara visu, lai savaldītu mežu ugunsgrēkus kas plosās Sumatras salā. Lai cīnītos ar katastrofu, Indonēzija izmantojot armiju un nepieciešamo darbu veikšanai piešķīrusi 20 miljonus ASV dolāru.

ASV kompānija Boeing un Indonēzijas lidsabiedrība Lion Air oficiāli parakstījušas darījumu par 230 lidaparātu piegādi. Darījuma vērtība tiek lēsta 22,4 miljardu ASV dolāru apmērā, un tas ir lielākais komerciālās aviācijas vēsturē, vēsta AFP.

Indonēzijas aviokompānija pasūtījusi 201 Boeing 737MAX un 29 Boeing 737–900ER lidaparātus. Tāpat Indonēzijas lidsabiedrībai ir arī tiesības vēlāk iegādāties papildus 150 lidaparātus.

Darījums tika noslēgts aizvadītajā novembrī, ASV prezidenta Baraka Obamas Indonēzijas vizītes laikā. Paredzēts, ka pirmās lidmašīnas Indonēzijas aviokompānijai tiks piegādātas 2017. gadā. Visas lidmašīnas plānots piegādāt līdz 2026. gadam.

«Mēs esam sajūsmināti, ka būsim pirmā aviokompānija Āzijā, kura lidos ar Boeing 737MAX,» sacīja Lion Air dibinātājs un direktors Rušdi Kirana (Rusdi Kirana). R. Kirana arī norādīja, ka finansējumu apjomīgajam pirkumam paredzēts piesaistīt no ASV Eksporta Imoprta bankas, kā arī no privātām bankām.

Boeing noslēgusi savā vēsturē lielāko līgumu, kura ietvaros kompānija pārdos 230 lidaparātus Indonēzijas lidsabiedrībai Lion Air.

Darījuma vērtība tiek lēsta 21,7 miljardu ASV dolāru apmērā, paziņojusi ASV prezidenta Baraka Obamas administrācija. Līgums noslēgts B. Obamas Indonēzijas vizītes ietvaros, vēsta BusinessInsider.

Indonēzijas lidsabiedrība saņems 201 Boeing 737MAX un 29 Boeing 737ER lidaparātus. Tāpat Indonēzijas lidsabiedrībai ir arī tiesības vēlāk iegādāties papildus 150 lidaparātus.

ASV valdība norāda, ka noslēgtais darījums ļaus Boeing izveidot 127 tūkstošus jaunu darbavietu 43 ASV pavalstīs.

Boeing vēl noslēdzis līgumus ar Singapore Airlines par astoņu Boeing 777-300ER lidmašīnu piegādi, kā arī līgumu par dzinēju piegādi Indonēzijas Garuda Airlines un 12 Blackhawk helikopteru pārdošanu Brunejas bruņotajiem spēkiem.

Atsākta pazudušās aviokompānijas AirAsia lidmašīnas meklēšana, pirmdien paziņojušas amatpersonas.

Lidmašīna Airbus A320-200 ar 162 cilvēkiem, tai skaitā 17 bērniem, bija ceļā no Indonēzijas uz Singapūru, kad svētdien ap plkst.6.20 (plkst.1.20 pēc Latvijas laika) pazuda no radaru ekrāniem.

Balstoties uz radaru pēdējām noteiktajām lidmašīnas koordinātām, Indonēzijas amatpersonas uzskata, ka lidaparāts, visticamāk, iekritis jūrā.

Tādā gadījumā lidmašīnas atrašanās vietu būs grūti noteikt, jo Indonēzijas dienestiem trūks nepieciešamā aprīkojuma, atzina meklēšanas aģentūras vadītājs Bambangs Sulistio.

Svētdien Indonēzijas gaisa kara spēku lidmašīnas pārmeklēja Javas jūru uz dienvidrietumiem no Indonēzijas Kalimantānas provinces piekrastes, bet šodien meklēšana paplašināta, ietverot arī Kalimantānas provinces rietumu daļu un Banku Belitunu.

Nule kā notikušajā Ārvalstu investoru padomes Latvijā organizētajā diskusijā ar visu Saeimā ievēlēto politisko partiju pārstāvjiem kā viens no uzņēmējiem vissāpīgākajiem jautājumiem izkristalizējās tieši darbaspēka nepieejamība.

Vairāki ārvalstu investori uzsvēra, ka lēmums par investīciju veikšanu tiek pieņemts aptuveni trīs līdz četru mēnešu laikā, bet darbaspēks ir nepieciešams tuvākajā pusgadā. Līdz ar to uzņēmējiem nav laika gaidīt uz politiķu piedāvātajiem ilgtermiņa risinājumiem. Investors šodien skatās un analizē, vai pēc pāris mēnešiem būs pieejams nepieciešamās kvalifikācijas darbaspēks vai nē.

Negatīvas atbildes gadījumā arī lēmums par investīcijām ir negatīvs. Visu partiju politiķi, izņemot Robertu Zīli, taujāti par īstermiņa risinājumiem uzņēmējiem, kuriem darbinieki ir vajadzīgi jau rīt, teica, ka tā ir tikai un vienīgi imigrācija. Proti, darbaspēka piesaiste no trešajām valstīm, kas gan būtu kontrolēts process, taču ar atvieglotākiem noteikumiem nekā pašlaik. Jāteic, ka pašreizējo Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP), kas ir atbildīgā institūcija par viesstrādnieku piesaisti, darbu ārvalstu investori vērtēja ļoti kritiski, norādot, ka nereti visu izšķir tā ierēdņa profesionalitāte, kurš pieņem tavus dokumentus un pieņem lēmumu. Šāda prakse, kad visu izšķir nevis likums, bet konkrētā ierēdņa profesionalitātes un zināšanu līmenis, ir absolūti nepieņemama valsts pārvaldes iestādei, kurai jāvadās pēc principa: viens likums, viena taisnība visiem.

Svētdienas vakarā svinīgi tika noslēgtas 22.Ziemas olimpiskās spēles.

Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) prezidents Tomass Bahs savā noslēguma ceremonijas uzrunā izteica pateicību Soču olimpisko spēļu rīkotājiem, kā arī līdzjutējiem un sportistiem.

«Jūs, sportisti, esat mūs iedvesmojuši pēdējās 17 dienas. Esat izcēlušies sacensībās un dalījušies emocijās ar visu pasauli. Jūs sūtījāt vēstījumu no Sočiem visai pasaulei - tolerances un cieņas vēstījumu,» pauda T. Bahs. «Šovakar varam teikt - Krievija ir sasniegusi, ko tā iepriekš bija solījusi. Kas citās pasaules daļās prasījis desmitgades, šeit tam vajadzējis septiņus gadus. Vēlos pateikties arī Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam par viņa personisko ieguldījumu.»

«Ja vien atlaistais padomes loceklis nebija personīgi atbildīgs par šo reklāmu un nebija tās autors, viņa atstādināšana no amata ir jocīga. Izskatās, ka drīzāk šādā veidā cita veida rēķini kārtoti,» Db.lv, komentējot airBaltic padomes pārstāvja Kaspara Briškena atsaukšanu no amata publicētās reklāmas dēļ, norāda docente un stratēģiskās un pārmaiņu vadības konsultante Ieva Kalve.

Viņa pauž viedokli, ka Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic reklāma, kurā atlaides sasaistītas ar Padomju armijas svētkiem jeb tā dēvēto Vīriešu dienu 23. februārī, vērtējama kā «muļķīga», tomēr tas nevarētu kalpot par iemeslu padomes locekļa atsaukšanai.

Ja ziņots, ka Satiksmes ministrs Aivis Ronis K. Briškenu no amata atsauca, jo airBaltic padomes loceklis neesot «pienācīgā līmenī kontrolējis uzņēmuma darbu, lai nepieļautu, ka Latvijas nacionālais aviopārvadātājs popularizē neeksistējošas valsts armijas un jūras kara flotes svētkus, kurus atzīmēja par godu Sarkanās armijas pirmajai uzvarai pār vācu spēkiem pie Narvas un Pleskavas». Pats K. Briškens par ministra lēmumu ir neizpratnē.

Nacionālā aviompānija airBaltic mārketinga nolūkos pamanījusies piedāvāt ceļotājiem atlaides, sasaistot to ar padomju armijas dienu, uz ko satiksmes ministrs Aivis Ronis ir reaģējis visnotaļ vīrišķīgi — atsaucis no kompānijas padomes Kasparu Briškenu.

Tas arī ir revolucionārākais vismaz pagaidām zināmais solis no Roņa puses, jo līdz šim viņš ir mēģinājis darboties iespējami klusāk un nemanāmāk. Turklāt, kā zināms, Ronis ir aizejošs ministrs — būdams kārtīgs diplomāts, viņš ir sapratis, ka demisionēt vajag teju pēdējā brīdī, pirms eksplodē viss, kas līdz šim noticis gan ar mediācijas procesu jauno pasažieru vilcienu iepirkumu sakarā, gan ar finansējumu ceļu vajadzībām, gan ar to pašu aviokompāniju airBaltic. Vispirms par notikušo pēc būtības...

Pirmkārt, nevar noliegt, ka Latvija PSRS sastāvā nonāca okupācijas rezultātā — tas ir vispārzināms fakts. Taču lielais vairums padomju armijā dienošo latviešu tur nonāca nevis brīvprātīgi, bet gan piespiedu kārtā — bija jādodas vai nu divus gadus «dzimteni» sargāt, vai arī cietumā. Tādējādi daudziem šajā armijā kādreiz dienējušajiem 23. februāris vairāk ir atmiņu diena par diviem bezjēdzīgi «nolauztiem» gadiem, kam nav nekāda sakara ar nostalģiju pēc padomju varas. Tie, kam tuva ir padomiski nostalģiskā iešmigošana, vairāk ir iecienījuši uzvaras pieminekļa šturmēšanu Pārdaugavā 9. maijā.

«Šonedēļ sākas airBaltic vērienīgākā lidojumu izpārdošana jeb SuperSaver, kas iekrīt 8.martā; šī diena vairākos airBaltic galamērķos pazīstama kā Starptautiskā sieviešu diena,» par gaidāmo izpārdošanu medijus jau laicīgi informē airBaltic pārstāvis Jānis Vanags. Viņš arī iepriekš atvainojas, «ja kādu šīs lēto lidojumu izpārdošanas kampaņas un aicinājumi ceļot ir aizvainojuši».

Vanags atzīst, ka pēdējā laikā lidsabiedrība airBaltic saņēmusi plašu, publisku kritiku par savām lidojumu izpārdošanas kampaņām.

«airBaltic ir aviokompānija, kas aicina cilvēkus ceļot – mēs iepriekš esam piedāvājuši lidojumu atlaides gan Halovīna dienā, Valentīna dienā, kā arī daudzos citos gadījumos,» norāda Vanags.

Jau ziņots, ka iepriekšējais Satiksmes ministrs Aivis Ronis atsaucis no airBaltic padomes Kasparu Briškenu, kurš, pēc ministra sacītā, nav pienācīgā līmenī kontrolējis uzņēmuma darbu, lai nepieļautu, ka Latvijas nacionālais aviopārvadātājs popularizē neeksistējošas valsts armijas un jūras kara flotes svētkus, kurus atzīmēja par godu Sarkanās armijas pirmajai uzvarai pār vācu spēkiem pie Narvas un Pleskavas.

Nu jau bijušā satiksmes ministra Anrija Matīsa bijušais padomnieks Kaspars Briškens noraida A. Matīsa pārmetumus, ka AirBaltic būtu iedzinusi ministru un visu valdību stūrī, jo visi kritiskie jautājumi par nacinālo aviokompāniju (tostarp par naudas plūsmu, investora piesaistes procesu) no valdes un padomes ir nonākuši ministra redzes lokā. Viņš gan aizvien nav izpratis, kāpēc ministrs novilcinājis vai nemaz nav virzījis izskatīšanai valdībā vairākus jautājumus, kuru īstenošanas rezultātā AirBaltic nebūtu tādā situācijā, kādā tā ir patlaban.

Viens no tiem bijis aeroholdinga izveide. Portāls Pietiek.com 2014. gada jūnijā vēstīja, ka Satiksmes ministrijas veidota darba grupa, vērtējot iespējas apvienot vienā holdingā AirBaltic, Starptautisko lidostu Rīga, kā arī, iespējams, valsts AS Latvijas gaisa satiksme. Pēc K. Briškena teiktā, runa gan bijusi tikai par aviokompānijas un lidostas sadarbības uzlabošanu, lidostas infrastruktūrai paliekot neprivatizējamam stratēģiskas nozīmes aktīvam. Aeroholdinga gadījumā valsts saglabātu kapitāla īpašumtiesības 99% apmērā līdz nopietna stratēģiskā investora atrašanai, bet līdz tam varētu tikt arī rasts pieņemams risinājums jaunas flotes finansēšanai.

Tā kā Satiksmes ministrijas (SM) ierosinātais priekšlikums izveidot VAS Gateway Latvia nav guvis nozīmīgāko nozares uzņēmēju asociāciju un uzņēmēju atbalstu, tad SM atsauc šī priekšlikuma tālāku virzību.

Par to, vai šis jautājums tiešām zaudējis aktualitāti rīt lems valdība. Savukārt SM plāno loģistikas koordinācijas jautājumus risināt SIA LDz Cargo Loģistika ietvaros, pastiprinot šī uzņēmuma kapacitāti. DB jau rakstīja, ka SM bija iecerējusi, ka jaundibināmais uzņēmums darbosies kā pilnvērtīgs starptautiska līmeņa transporta un loģistikas tirgus spēlētājs. Jāatgādina, ka šī projekta virzītājs SM bija nu jau bijušais SM valsts sekretāra vietnieks Eiropas Savienības un nozaru jautājumos Kaspars Briškens.

Bija iecerēts, ka Gateway Latvia būs kompleksais līgumslēdzējs no Latvijas puses, apkopojot savā piedāvājumā visu nepieciešamo pakalpojumu klāstu, kuru faktiski nodrošinās jau esošie tirgus dalībnieki. Savukārt vairāku nozares asociāciju pārstāvji bija pret SM ieceri, jo bažījās, ka valsts iejauksies biznesā un atņems kravas privātājiem uzņēmumiem. Viņi arī norādīja uz iespējamiem monopolisma un korupcijas riskiem.

Šogad ceļu satiksmes negadījumi (CSN) Igaunijā notiek ievērojami biežāk, turklāt līdz šim šogad satiksmes negadījumos valstī dzīvību zaudējuši jau 26 cilvēki. Pērn šajā laika periodā dzīvību CSN zaudēja 15 cilvēki, vēsta BBN.

Eksperti lēš, ka šogad CSN notiek biežāk tāpēc, ka uzlabojusies ekonomiskā situācija valstī, līdz ar ko šogad uz ceļiem ir vairāk vieglo un kravas automašīnu nekā pērn, kad ekonomika nebija tik labā stāvoklī.

Situācija radījusi spiedienu uz Igaunijas jauno iekšlietu ministru Kenu Vaheru, kuram, pēc speciālistu domām, būtu jārod iespēja nodrošināt rūpīgāku ceļu satiksmes uzraudzību un jāceļ sodi par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem.

Šā gada 9.martā Bārbija svinēja savu 60 gadu jubileju.

Pasaulslavenā lelle radīta 1959.gadā, un tā atspoguļota gan kā princese, gan prezidente, astronaute, zooloģe un daudzās citās vairāk nekā 200 profesijās.

«Mana Bārbijas filozofija bija vienkārša: lai, spēlējoties ar lelli, mazā meitene varētu saprast, ka var kļūt, par ko vien vēlas. Bārbija vienmēr ir uzsvērusi, ka sievietei ir izvēle,» skaidro Ruta Hendlere, Bārbijas radītāja.

Pirmā Bārbijas sērijas afroamerikāņu lelle bija Frānsija, kas radīta 1967. gadā (kolekcionāri to bieži dēvē par melno Frānsiju).

Bārbija ir bijusi pasaules vadošo modes mākslinieku mūza, un zīmolam ir bijusi sadarbība ar vairāk nekā 75 citiem starptautiskiem zīmoliem un jaunajiem dizaineriem, piemēram, Moschino, Matty Bovan, Nasir Mazhar, Roksanda Ilincic un Karl Lagerfeld.

ASV rotaļlietu ražotājs Mattel paziņojis par darījumu, kura ietvaros iegādājas HIT Entertainment, Thomas the Tank Engine un citu populāru bērniem domātu zīmolu, īpašnieci, ziņo BBC.

Leļļu Bārbiju, automašīnu Hot Wheels un Fisher-Price rotaļlietu ražotājs kompāniju HIT iegādāsies par 680 miljoniem ASV dolāru.

Tas nozīmē, ka Mattel tagad pieder visas tiesības, lai ražotu rotaļlietas, balstoties uz tādiem zīmoliem kā Bob the Builder, Barney the Dinosaur un Thomas the Tank Engine.

Mattel jau iepriekš saskaņā ar licenci ražoja daudzus HIT produktus.

«HIT Entertainment pieder daži no mīlētākajiem un uzticību ieguvušākajiem pirmsskolas vecuma bērniem domātajiem zīmoliem pasaulē, un uzskatu, ka Mattel vadībā tiek tikai augs,» sacījis HIT prezidents un vadītājs Džefrijs D. Dans.

Kembridžas hercoga un hercogienees kāzu pirmo gadadienu nolēmusi atzīmēt arī kompānija Mattel Inc, vēsta Reuters.

ASV bāzētais leļļu Bārbiju ražotājs šonedēļ paziņojis, ka aprīlī laidīs klajā īpašu divu leļļu komplektu, lai atzīmētu vienu gadu kopš Lielbritānijas prinča Viljama un Keitas Midltones kāzām Vestminsteras abatijā.

Lelles būs ģērbtas tādos pašos apģērbos, kādos Viljams un Keita bija tērpušies savu kāzu ceremonijas laikā, ko saskaņā ar aplēsēm noskatījās trīs miljardi cilvēku visā pasaulē.

Abu leļļu komplekta cena ir 100 ASV dolāri, un Mattel jau sākusi pieņemt iepriekšpasūtījumus.

Karaliskais pāris pievienojas citiem, kuri iekļuvuši Mattel kolekcijā, tostarp Timam Makgrovam un Feitai Hillai, kā arī TV zvaigznēm Lusillei Bolai un Desi Arnazam.

Lielākajā daļā gadījumu kāda konkrēta uzņēmuma vai pat veselas nozares pārstāvju akcijas cenas biržā ietekmē ziņas vai spekulācijas par nākotni. Turklāt šīs ziņas var būt ļoti dažāda rakstura – tās var saistīties gan ar jaunumiem no makroekonomikas datu frontes, gan, piemēram, ar kādu jaunu modes kliedzienu, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Interesanti šajā sakarā ir tas, ka jau kādu laiku pastiprināti biržā svārstās vairāku pasaules lielāko rotaļlietu ražotāju vērtspapīru cenas. Tas savukārt lielā mērā saistīts ar nākamā mēneša otrajā pusē gaidāmo svaigāko Zvaigžņu karu filmu, kas vismaz ASV jau tagad raisījusi milzīgu pieprasījumu pēc attiecīgām rotaļlietām, piemēram, plastmasas gaismas zobeniem vai franšīzes antagonista – Dārta Veidera – maskām. Kādam šīs lietas ir jāražo, un oficiālās licences piešķirtas vairākiem lielajiem pasaules rotaļlietu ražotājiem.

Tas, kas ir modē

Pieejamā informācija liecina, ka Zvaigžņu karu tēmai milzīgu savu rotaļlietu nodaļu platību jau tagad atvēlējuši tādi mazumtirdzniecības milži kā Wal-Mart Stores un Target. Pastāv viedoklis, ka viss notiekošais pie lielākas peļņas ļaus nonākt tādām rotaļlietu ražošanas kompānijām kā Hasbro, Mattel un Jakks Pacific. Hasbro akcijas vērtība kopš šā gada sākuma ir palielinājusies gandrīz par 40%. Kompānijas iepriekšējo 12 mēnešu P/E (Price/Earnings) rādītājs atrodas pie 22,6 un uzņēmuma dividenžu ienesīgums ir 2,4%. Savukārt Jakks Pacific akcijas vērtība kopš gada sākuma ir pieaugusi par 16,6%. Šai kompānijai ir arī zemāks P/E rādītājs – pie 16,45.

Apģērbu meistare Katrīna Vilkonska apgalvo, ka «pārdabiski mīl» savu darbu un varētu pavadīt cauru diennakti strādājot. Nesen viņas lolotais Liepājas uzņēmums Katrīnas modes nams nosvinēja viena gada jubileju, taču ar apģērbu darināšanu viņa darbojas jau kopš laikiem, kad mēdza ietērpt skaistos tērpos slaveno lelli Bārbiju, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Sākumā K. Vilkonska strādājusi citā šūšanas uzņēmumā un pēc darba darinājusi pasūtījuma darbus. Tomēr ar laiku sapratusi, ka nevēlas pelnīt naudu citiem. «Sapratu, ka manī ir uzņēmēja gēns un vajag kaut ko darīt pašai. Nonācu pie tā, ka gribu savu modes namu. Nosaukumā obligāti bija jābūt vārdiem «modes nams», un, tā kā tas pieder man - Katrīnai, tad ilgi nebija jādomā, kā savienot šos vārdus,» par Katrīnas modes nama dzimšanu stāsta īpašniece.

Uz jautājumu, kā viņas uzņēmums atšķiras no citiem, šuvējai ilgi nav jādomā atbilde: «Jā, ir daudz cilvēku, kas šuj apģērbus, uzņēmējiem jāatrod sava odziņa, ar ko atšķirties. Piemēram, mēs darinām tērpus tikai no kvalitatīviem itāļu materiāliem.» Katrīna pati ik pa laikam dodas uz Itāliju, lai piedalītos audumu prezentācijās un izvēlētos labākos materiālus. Tie tiek transportēti uz Liepāju, un burvestības var sākties - tiek darināti tērpi.

Ceturtdien piesārņotības līmenis Singapūrā sasniedzis 371 punkta atzīmi, pārspējot visus iepriekšējos rekordus, vēsta BBC.

Singapūras ministru prezidents brīdina, ka smogs no pilsētvalsts varētu neatkāpties vēl vairākas nedēļas.

Cetirtdienas pievakarē piesārņotības indekss Singapūrā samazinājās līdz 300 punktiem.

Jau ziņots, ka smogu Singapūrā un arī Malaizijas reģionos izraisījuši mežu ugunsgrēki Indonēzijā. Turklāt saistībā ar gaisa piesārņotību kaimiņvalstu atbildīgās amatpersonas paguvušas apmainīties ar asiem izteikumiem.

Singapūras vides ministrs Vivians Balakrišnans (Vivian Balakrishnan) izteicies, ka «pārāk ilgi komerciālās intereses Indonēzijā ir bijušas svarīgākas par vides problēmām». Tajā pašā laikā Indonēzijas amatpersonas uzskata, ka par ugunsgrēkiem atbildīgi Singapūras un Malaizijas investori, iepriekš rakstīja AFP. «Paņēmiens «nocirst un sadedzināt» tiek izmantots kā lētākā zemes attīrīšanas metode, un to nelieto tikai vietējie fermeri, bet arī palmu eļļas ieguves kompānijas, ieskaitot Singapūras un Malaizijas investorus,» paudis Indonēzijas mežsaimniecības ministrs Hadi Darianto (Hadi Daryanto).

Ievērojot Eiropas Aviācijas drošības pārvaldes (EASA) noteikto aizliegumu no Viļņas lidostas otrdien netika atļauts pacelties Polijas čārterreisu aviokompānijas «Smartwings» lidmašīnai «Boeing 737 MAX 8», kam bija paredzēts nogādāt Madeirā Polijas tūroperatora «Itaka» klientus.

154 pasažieri nogādāti Madeirā ar citu lidmašīnu, ziņu aģentūrai BNS pastāstīja Lietuvas valsts lidostu operatora «Lietuvos oro uostai» sabiedrisko sakaru vadītājs Marjus Zeleņus.

Jau ziņots, ka otrdien EASA aizliedza visus «Boeing 737 MAX» lidojumus Eiropas Savienības gaisa telpā, jo ir bažas par šo lidmašīnu drošību, ņemot vērā pēdējā laikā notikušās Etiopijas aviokompānijas «Ethiopian Airlines» un Indonēzijas aviokompānijas «Lion Air» šī modeļa lidmašīnu katastrofas.

Etiopijā svētdien avarēja nacionālās aviokompānijas «Ethiopian Airlines» lidmašīna «Boeing 737 MAX 8» ar 157 cilvēkiem, kas visi gājai bojā. Lidmašīna bija ceļā no Etiopijas galvaspilsētas Adisabebas uz Kenijas galvaspilsētu Nairobi.

Indonēzijā pirmdien iegāzusies jūrā iekšzemes reisa pasažieru lidmašīna, un nav ziņu, ka kāds no aviolainerī esošajiem 189 cilvēkiem būtu izdzīvojis, pavēstījušas amatpersonas.

Zemo cenu aviokompānijas «Lion Air» lidmašīna «Boeing 737 MAX 8» ar 181 pasažieri un astoņiem apkalpes locekļiem bijusi ceļā no galvaspilsētas Džakartas Sukarno-Hatas lidostas uz Pangkalpinangu Bangkas salā, kad 13 minūtes pēc pacelšanās iegāzusies Javas jūrā Rietumjavas provinces piekrastē, informējis Indonēzijas glābšanas dienests.

Īsi pirms lidmašīna zaudējusi sakarus ar kontroltorni un nogāzusies, tās pilots lūdzis atļauju atgriezties Džakartas lidostā, paziņojot, ka lainerim radusies tehniska problēma.

«Lion Air» paziņojusi, ka avarējusī lidmašīna bijusi jauna, un aviokompānija to saņēmusi šogad augustā

«Mūsu pilots strādāja atbilstoši procedūrai, un, kad viņš pamanīja problēmu, viņš lūdza atļauju atgriezties bāzē, bet mēs zinām, kā tas beidzās,» sacījis «Lion Air» vadītājs Evards Siraits.

Indonēzija 49 konteinerus ar plastmasas atkritumiem nosūtīs atpakaļ uz attīstītajām valstīm, piemēram, ASV un Vāciju, trešdien paziņoja vietējā amatpersona.

Reģionā pastiprinās cīņa pret nelegālu atkritumu ievešanu.

«Konteineri ir aizzīmogoti un gatavi atgriezties atkarībā no kuģošanas grafikiem,» paziņoja Indonēzijas muitas pārvaldes preses pārstāvis Denu Sudžantoro.

Viņš informēja, ka atkritumi tiks nosūtīti atpakaļ uz ASV, Vāciju, Franciju, Austrāliju un Honkongu.

Konteineri pašlaik atrodoties Batamas salā uz dienvidiem no Singapūras, informēja Sudžantoro.

Pagājušajā mēnesī Indonēzijas valdība nosūtīja atpakaļ ASV piecus konteinerus ar plastmasas atkritumiem, kuros bija aizliegti materiāli.

Ķīna pērn aizliedza plastmasas atkritumu importu, tādēļ citas Dienvidaustrumāzijas valstis kļuvušas par galamērķi tiem.