Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žozē Manuels Barozu šonedēļ nācis klajā ar priekšlikumiem, kas tēmēti uz to, lai iegrožotu eiro monetārā reģiona parādu krīzi un nekad nākotnē tā vairs neatkārtotos. Ja priekšlikumi tiktu realizēti, Savienības dalībvalstīm būtu jānes upuri, bet potenciāli var būt arī vairāki ieguvumi. Pirmām kārtām prātā nāk valsts daļējs suverenitātes zudums, bet ieguvums varētu būt lielāka ekonomiskā stabilitāte.

«Man ir jāpiekrīt Barozu, kurš uzskata, ka līdzšinējais eirozonas modelis, kad pastāv centralizēta monetārā politika, bet tajā pašā laikā ir decentralizēta atbildība par lielāko daļu ekonomiskās politikas, nav efektīvs. Lielā mērā no tā pašreizējās eirozonas problēmas ir arī radušās - pēc eirozonas izveidošanas daudzi ekonomisti brīdināja, ka ilgstoši veiksmīgi nevarēs pastāvēt vienota valūta, ja vienas un tās pašas valūtas zonā būs atšķirīga fiskālā politika. Grieķijas gadījums to skaidri pierāda. Tāpat arī krīzes tādās eirozonas valstīs kā Īrija un Spānija norāda, cik svarīga ir banku kontrole visā eirozonā pēc vienlīdz stingriem kritērijiem. Šis ir tas brīdis, kad jāsaprot, ka, ja arī turpmāk valstis grib lietot vienu no pasaules vadošajām valūtām, tad ir jāpieņem Barozu piedāvātie principi, kas paredz banku savienību, fiskālo savienību un ekonomisko savienību, tiesa, detaļas izdiskutējot,» DB skaidro Rīgas Stradiņa universitātes lektors un studiju programmas «Starptautiskās attiecības - Eiropas studijas» vadītājs Jānis Tomels.

Eiropas Savienība (ES) nedrīkst vājināt reformu tempu, neskatoties uz to, ka blokā novērojamas ekonomiskās atveseļošanās pazīmes, pavēstījis Eiropas Komisijas (EK) prezidents Hosē Manuels Barozu.

«Atveseļošanās ir jau saskatāma,» sacījis H. M. Barozu, vienlaikus brīdinot, ka Eiropas valstu līderiem nepieciešams turpināt savus centienus panākt ekonomisko izaugsmi, vēsta BBC. Tāpat EK prezidents aicinājis eirozonas valstis virzīties uz priekšu ar tā sauktās banku savienības veidošanu.

Eiropas Savienībai banku savienības projekts ir jānoved līdz galam, lai panāktu tādu situāciju, kurā nodokļu maksātāji vairs netiek piespiesti maksāt tad, kad sabrūk bankas. Šajā sistēmā eirozonas bankas pārraudzīs Eiropas Centrālā banka. Paredzēts, ka Eiropas Parlamenta balsojums šajā jautājumā notiks nākamajā nedēļā. Šis projekts saskāries ar atsevišķu Eiropas valstu pretestību.

Lai palīdzētu Kiprai pārvarēt ekonomisko krīzi cik vien ātri un efektīvi iespējams, tiks mobilizēti visi Eiropas Savienības (ES) rīcībā esošie resursi, pavēstījis Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žozē Manuels Barozu.

EK prezidents uzsvēra, ka savienība ir «apņēmusies atbalstīt Kipru un tās iedzīvotājus šajos ārkārtīgi sarežģītajos laikos,» vēsta salas laikraksts Famagusta Gazette. Starptautiskā aizdevuma programma, kura noslēgta, lai Kipru glābtu no maksātnespējas, savukārt, esot valsts ekonomiskās attīstības galvenā atslēga.

«Situācija Kiprā ir pierādījusi, ka kavēšanās izmaksā ārkārtīgi dārgi un tie, kas visvairāk no tā cieš, ir vienkāršie iedzīvotāji. Tādēļ ir svarīgi laiku vairāk neizniekot,» sacīja Ž. Manuels Barozu.

EK prezidents arī slavēja Kipras varasiestādes, kas piekritušas veikt ekonomikas korekcijas, kā arī īstenojušas visas iepriekš nepieciešamās darbības. Tā esot laba zīme, kura ļaujot lūkoties nākotnē ar pārliecību. Tomēr vienlaikus EK prezidents arī brīdināja, ka valsts ekonomikas atveseļošana prasīs ilgāku laiku.

Grieķija saņēmusi «nežēlīgu pērienu» un ir pietiekoši maksājusi par savām kļūdām, tāpēc Eiropai jāsaprot, ka nepieciešams palīdzēt Atēnām, sacījis minētās valsts prezidents Karols Papulijs.

Prezidents arī uzsvēra, ka Grieķijas starptautiskajiem kreditoriem ir jāmīkstina aizdevuma programma, lai tādējādi atvieglotu valsts stāvokli. Jāatgādina, ka parādu krīzes nomocītā valsts cenšas pārliecināt kreditorus par savu apņemšanos ievērot papildus taupības pasākumus 11,5 miljardu eiro apmērā, kā arī cenšas panākt aizdevuma programmas nosacījumu mīkstināšanu.

Iepriekš izskanējušas ziņas, ka aizdevējus Grieķijas piedāvātais taupības plāns pilnībā neapmierina. Tāpēc tā sauktā Troika (Starptautiskais Valūtas fonds (SVF), Eiropas Centrālā banka (ECB) un Eiropas Komisija (EK)) vēlas, lai Grieķija apņemas veikt vairākus pasākums tostarp, minimālās algas iesaldēšanu, izmaiņas atlaišanas pabalstu maksāšanas un virsstundu kārtībā.

Eiropas Komisija (EK) paudusi atbalstu desmit Eiropas Savienības (ES) valstu plāniem ieviest nodokli par finanšu darījumiem, lai gūtu papildus līdzekļus cīņai ar parādu krīzi, vēsta BBC.

Šādu nodokli plāno ieviest Francija, Vācija, Itālija, Spānija, Austrija, Beļģija, Grieķija, Portugāle, Slovākija un Slovēnija. Ideja par jauna nodokļa ieviešanu gan neguva visu 27 ES valstu atbalstu.

Ar nodokļa ieviešanu paredzēts iekasēt nelielu maksu par darījumiem ar valūtām, obligācijām un akcijām, kas tiek tirgotas bankās un finanšu institūcijās. Lai arī nodeva nebūtu liela, to apjoms ļauj secināt, ka kopējie ienākumi, kas no tās gūti, būtu ievērojami, rakta BBC. EK aprēķinājusi – ja nodoklis tiktu ieviests visās 27 ES dalībvalstīs, gada laikā šādā veidā varētu gūt 57 miljardus eiro.

EK prezidents Žozē Manuels Barozu (Jose Manuewl Barroso) pauda: «Esmu priecīgs, ka desmit savienības valstīs izrādījušas vēlmi piedalīties kopējā finanšu darījumu nodokļa (financial transaction tax, FTT) ieviešanā.» Ar šī nodokļa palīdzību dalībvalstis «grūtajos laikos» var gūt miljardiem eiro ienākumus, norādījis EK prezidents. «Tas ir jautājums par godīgumu – mums jābūt drošiem, ka krīzes smagums tiek dalīts arī ar finanšu sektoru, un tas negulst tikai uz vienkāršo pilsoņu pleciem,» pauda Ž. M. Barozu.

Eiropas Komisija oficiāli ierosinājusi finanšu darījumu nodokli, kas attieksies uz visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, ziņo BBC.

Ar šī nodokļa palīdzību varētu iegūt aptuveni 57 miljardus eiro, un tas varētu stāties spēkā 2014. gada sākumā.

Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barozu (Jose Manuel Barroso) sacījis, ka bankām ir «jādod ieguldījums», jo Eiropa saskaras ar «lielāko izaicinājumu».

Šāds paziņojums par jaunu nodokli izplatīts brīdī, kad amatpersonas gatavojas izvērtēt Grieķijas progresu, samazinot parādu nastu.

Finanšu nodokļa likme būtu 0,1%. Tas tiktu piemērots visām transakcijām starp institūcijām, kad vismaz viena puse atrodas Eiropas Savienībā. Atvasinātie līgumi tiktu aplikti ar likmi 0,01%.

Šodienas eirozonas finanšu ministru sanāksme nesusi vilšanos, jo Grieķija piekopj līdzšinējo politiku un runā par iespējamiem reformu plāniem, taču nepiedāvā nekādus konkrētus un reālus priekšlikumus strukturālajām reformām, pēc sanāksmes aģentūrai LETA pastāstīja Finanšu ministrijas (FM) Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis.

No Grieķijas puses nav iesniegti nekādi priekšlikumi, ko varētu nosaukt par progresu. Eirozonas ministri bijuši sarūgtināti, jo šodien varēja uzklausīt tikai Grieķijas jaunā finanšu ministra pārdomas par to, ko Grieķija varētu darīt situācijas stabilizēšanai, taču Grieķijas valdība neko nav darījusi, lai virzītos uz priekšu reformu ieviešanā.

Jarockis atzīmēja, ka patlaban situācija ir Grieķijas rokās. Ja nebūs nekādu reformu, tad izstāšanās no eirozonas ir neizbēgama, atzina FM pārstāvis un uzsvēra, ka Grieķijai vairs nav laika kavēties.

Šodien eirozonas finanšu ministri nav nekādus lēmumus pieņēmuši, jo Grieķija nav piedāvājusi konkrētus priekšlikumus. Eirozonas finanšu ministri nav skatījuši jautājumu par iespējamu Grieķijas parādu norakstīšanu.

Daudzi eirozonā staigā pa šauru laipu, un apstākļu sakritība var izraisīt gāšanos . Taupības politikas efektivitāte pietuvojusies savai robežai, atzinis Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Hosē Manuels Barozu. Par to liecina ne vien pretestība taupībai eirozonas dienvidu daļā, bet arī statistika.

Kaut arī budžetu jostas tiek savilktas, problemātisko valstu parādu «punči» karas pār tām aizvien lielāki, liecina Eurostat jaunākie dati. Taupība un nodokļu celšana valsts parādu pagaidām ir mazinājusi tikai Grieķijā, kur tas krities no 170% attiecībā pret IKP 2011. gadā līdz 157% pērn, spriež Financial Times (FT). Īrijas, Spānijas un Portugāles parādi ir auguši par spīti visam. Tiesa, Grieķijas parāds aizvien ir augstākais ES.

Attiecīgi EK priekšsēdētājs, uzsverot pašreizējās politikas principiālo pareizumu un turpmāku reformu nepieciešamību, tomēr saka, ka atbalsts taupībai ir bīstami zems. EK attieksme ir sevišķi nozīmīga tās lomas dēļ, ļaujot vai neļaujot problemātiskajām eirozonas valstīm atlaist taupības jostas. Nav izslēgts, ka pielaidīgāka attieksme varētu tikt īstenota pret nākamajiem iespējamiem glābjamiem.

Bezdarba līmenis eiro monetārajā reģionā decembrī sasniedzis jaunu rekordu un atradies pie 11,8% atzīmes, liecina Eurostat dati. Pagājuša gada novembrī bezdarba līmenis eirozonā bija 11,7%.

Augstākais bezdarba līmenis decembrī bijis Spānijā – 26,6%. Dati liecina, ka eirozonā šobrīd bez darba ir 18,8 milj. darbaspējīgo iedzīvotāju. Savukārt visas Eiropas Savienības (ES) līmenī šis skaits sasniedz 26 miljonus.

Augsts bezdarba līmenis ir jauniešu vidū. Eurostat dati liecina, ka jauniešu (darbaspējīgie iedzīvotāji, kas jaunāki par 25 gadiem) bezdarba līmeņa rādītājs eirozonā un ES decembrī ir bijis attiecīgi 24,4% un 23,7%. Augtākais jauniešu bezdarbs decembrī bijis Grieķijā (57,6%) un Spānijā (56,5%).

Savukārt zemākais bezdarba līmenis bijis Austrijā (4,5%), Luksemburgā (5,1%) un Vācijā (5,4%).

Sagatavošanās pasākumi eiro ieviešanai, to skaitā bezdeficīta budžets, Latvijai ir ļoti nepieciešami. «Es līdz šai dienai esmu pilnīgs eiro atbalstītājs. Es vienkārši neredzu citus variantus,» LNT raidījumam 900 sekundes atzina Valsts prezidents Andris Bērziņš.

Viņš uzsvēra, ka, neskatoties uz Latvijas plāniem pievienoties eiro 2014.gadā, sagatavošanās pasākumi eirozonai ir nepieciešami neatkarīgi no tā. «Mums bezdeficīta budžets jāsasniedz tā vai tā. Situācija eirozonā, protams, ir ļoti sarežģīta,» tā Bērziņš.

Viņš norāda, ka vizītes laikā Briselē centīsies pārrunāt eirozonas problēmas ar Eiropas Komisijas prezidentu Žozē Manuelu Barozu.

Jaunā Eiropas Komisija sāks darbu ar pamatīgiem politiskajiem izaicinājumiem; sava daļa nastas būs Latvijas pārstāvim, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tikko kā piedzīvojis Eiroparlamenta (EP) frakcijas Brīvības un tiešās demokrātijas Eiropa (EFDD) izjukšanu, tās vadītājs Naidžels Farāžs, pārfrāzējot amerikāņu zobgali Marku Tvenu, saka, ka ziņas par frakcijas galu ir stipri pārspīlētas. DB jau rakstīja (21.10.2014.), ka Latvijas EP deputātes Ivetas Grigules aiziešanas dēļ izjuka EP eiroskeptiķu frakcija, jo tajā vairs nebija pārstāvētas prasītās septiņas dalībvalstis.

Ar poļu labējā populista Roberta Jaroslava Ivaškeviča piesaisti šis parametrs žigli ticis labots.

Vienlaikus EP trešdien ir apstiprinājis jaunās Eiropas Komisijas (EK) sastāvu tās prezidenta, ilggadējā Luksemburgas premjera Žana Kloda Junkera vadībā. Arī tas gan ir nācis ne bez eiroskeptiķu attieksmes izrādīšanas un politiskas spriedzes.

Plaisa starp Briseli un Eiropas tautām apdraud ES uzbūvi; risinājums ir politikas maiņa

Atraušanās no tādām reālām, konkrētām lietām kā vienotais tirgus ir sagādājusi Eiropai zaudēto desmitgadi, saka Eiropas Ekonomikas un sociālās komitejas (EESK) prezidents Anrī Maloss.

EESK darbs katrā ziņā ir arī sociālais dialogs, kas ir viena no lielākajām Eiropas problēmām. Kas par lietu – kāpēc dialogs nerisinās kā nākas? Kāpēc ir leģitimitātes krīze?

Eiropā tiešām ir leģitimitātes krīze – institūciju krīze, pirmām kārtām ar to saprotot EK. Ja runājam par birokrātiju un leģitimitātes trūkumu, tad tas nav par EP vai mūsu komiteju, vai ES Padomi, bet par EK ar tās 25 tūkstošiem darbinieku. Ir cerība, ka jaunās EK laikā ar [Žanu Klodu] Junkera kungu un arī [Valda] Dombrovska kungu kā «jaunām asinīm» kaut kas varētu mainīties. Proti, birokrātija varētu mazināties, un mēs tiktu pie vairāk politiski orientētiem ES lēmumu pieņēmējiem.

Eiropas Savienība (ES) gatava piešķirt Ukrainai aizdevumu 11 miljardu eiro apmērā. Tas tiks nodrošināts kā no ES budžeta, tā no Eiropas finanšu institūcijām, paziņojis Eiropas Komisijas (EK) prezidents Hosē Manuels Barozu.

Iepriekš izskanēja ziņas, ka ES, sadarbojoties ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF), varētu piedāvāt Ukrainai finansiālo atbalstu 20 miljardu eiro apmērā uz septiņiem gadiem.

Aizdevums paredzētus «tuvākajiem gadiem», pavēstīja H. M. Bnarozu.

Iepriekš ziņots, ka ASV gatava nodrošināt Ukrainai palīdzību enerģijas vajadzībām viena miljarda ASV dolāru apmērā. Sestdien Krievijas gāzes milzis Gazprom paziņoja, ka Ukraina par gāzi Krievijai ir parādā 1,55 miljardus dolāru.

Tāpat Eiropas Komisija (EK) palīdzēs Ukrainai norēķināties par Krievijas piegādāto gāzi, otrdien paziņoja Eiropas Savienības (ES) enerģētikas komisārs Ginters Etingers.

Uz Dienas biznesa jautājumiem par Eiropas Savienības ideālu un ekonomisko interešu sadursmi attiecībās ar Krieviju atbild Austrumeiropas politikas pētniecības centra valdes priekšsēdētājs Dr. hist. Ainārs Lerhis.

Vai un kādā mērā ES kritika par politiskajiem procesiem Krievijā var ietekmēt mūsu attiecības, piemēram, enerģētikā?

Nopietnas domstarpības drīzāk gaidāmas līdz ar situācijas eskalāciju Sīrijā un ASV centieniem realizēt pretraķešu aizsardzības sistēmas nākamo posmu. Zināma spriedze valda aizsāktajā «cīņā par Arktiku» – izpaužas pretenzijas uz Ziemeļpola sektorā atrodošo derīgo izrakteņu krājumiem.

ES un Krievijas enerģētiskās attiecības nav tik viegli ietekmējamas, lai gan šeit politiskie jautājumi vienmēr spēlē zināmu lomu Krievijas attieksmē pret dažām ES dalībvalstīm. Piemēram, neatkarīgi no Latvijas referenduma rezultātiem pēc 18. februāra Krievijas politiskā retorika var kļūt ievērojami asāka.

Šodien ir pirmā darba diena Žana Kloda Junkera (Jean-Claude Juncker) vadītajai Eiropas Komisijai (EK), kurā Valdis Dombrovskis ieņem viceprezidenta amatu eiro un sociālā dialoga jautājumos.

V. Dombrovskis strādā komandā ar ekonomikas, finanšu, nodokļu un muitas politikas komisāru Pjēru Moskovisi (Pierre Moscovici), nodarbinātības, sociālo lietu, prasmju un darbaspēka mobilitātes komisāri Mariannu Taisenu (Marianne Thyssen), finanšu stabilitātes, finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgus savienības komisāru Džonatanu Hilu (Jonathan Hill) un vairākiem citiem komisāriem.

EK Viceprezidenta V. Dombrovska pārraudzībā ir ekonomikas un monetārās savienības jeb eirozonas attīstības jautājumi, Eiropas Savienības (ES) dalībalstu makroekonomisko politiku koordinēšana, dalībvalstu budžetu un strukturālo reformu ieviešanas uzraudzība, nodokļu un muitas jautājumi, sociālais dialogs, kā arī vairākas citas atbildības jomas.

Eiropas Parlaments šodien apstiprināja Eiropas Savienības 2015. gada budžetu, par kuru sarunas ar dalībvalstīm un Komisiju ilga vairākus mēnešus, tādējādi apstiprinot vienošanos, ko Parlamenta un ES ministru Padomes sarunu vedēji panāca 8. decembrī.

Komentējot pieņemto budžetu, Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete uzsver, ka tajā ir izdevies pilnībā saglabāt lauksaimniecības budžeta ieņēmumus pašu lauksaimnieku vajadzībām un novērst to pārcelšanu citu programmu finansēšanai. Arī Krievijas embargo radītie zaudējumi tiks kompensēti tā, ka tie nesamazinās tiešmaksājumu apjomu.

Šo mērķu sasniegšanai Parlamenta Lauksaimniecības komitejas deputāti un īpaši Baltijas reģiona deputāti veica krietnu interešu pārstāvniecības darbu, atzīst Kalniete.

Eiropas Parlamenta deputātiem izdevās apturēt Barozu vadītās Komisijas oktobrī iesniegtos priekšlikumu pārcelt ievērojamus līdzekļus no lauksaimniecības uz humanitārām un ārpolitikas programmām, kā arī samazināt lauksaimniecības krīzes rezerves fonda apjomu.

Biju diezgan izbrīnīta pagājušo piektdien izlasot laikraksta Dienas Bizness otrajā lappusē rakstu par Grieķiju. Nav korekti secināt, ka «nekas netiek darīts» vai «viss tiek darīts». Jau kopš krīzes sākuma, Grieķija ir saņēmusi sīvu kritiku par to kā tiek risināta radusies situācija, bet netiek izrādīta empātija par pieliktajām pūlēm un lielajiem Grieķijas tautas upuriem.

Mēs vēl joprojām cīnāmies, lai atrastu izeju no krīzes un panāktu izaugsmi. Nešaubīgi, ka daudzas lietas varēja darīt citādi un vēl ir daudz jādara. Balstoties uz dažādām ekonomikas teorijām, ekonomisti un analītiķi visā pasaulē piedāvā dažādas interpretācijas un risinājumus, kā vajadzēja risināt radušos situāciju un kā tā jārisina turpmāk.

Neskatoties uz ekonomikas un finanšu datiem, par kuriem mēs varam runāt bezgalīgi un kas šajā brīdī nav galvenie, viena lieta ir skaidra - Grieķija no krīzes var izkļūt tikai ar savu partneru palīdzību. Neļaujiet kļūdīties! Esmu pilnīgi pārliecināta, ka ekonomiskus lēmumus nepieņem balstoties uz sentimentālu vājumu, bet gan pamatojoties uz rūpīgiem un labi aprēķinātiem apsvērumiem. Šajā ziņā Grieķija ne ar ko neatšķiras no jebkura cita gadījuma. Tādējādi lēmums par Grieķijas parādu, lai arī kāds tas būtu, tiks balstīts uz finanšu interesēm.

Parādu krīzes nomāktā Grieķija ir kļuvusi par savu kreditoru aplamu maldu upuri, uzskata ASV investors un filantrops Džordžs Soross.

«Ikviens zina, ka Grieķija nekad nespēs atmaksāt atpakaļ savus parādus, no kuriem lielākā daļa pieder valsts sektoram – Eiropas Centrālajai bankai (ECB), Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm vai Starptautiskajam Valūtas fondam,» interneta vietnē Project Syndicate publicētā rakstā pauž Dž. Soross.

Investors norāda, ka pēc ilgām ciešanām Grieķija ir nonākusi tik tālu, ka grasās sasniegt budžeta pārpalikumu. «Ja vien kreditori varētu atteikties no parādu atmaksas vismaz tik ilgi, kamēr valsts izpildītu aizdevēju noteikumus, Grieķijā varētu atgriezties privātais kapitāls un tās ekonomika strauji atveseļotos,» uzskata ASV miljardieris.

Piecus gadus pēc ekonomiskās krīzes sākuma Ziemeļeiropā, pateicoties valdību īstenotajiem taupības pasākumiem, situācija ir nostabilizējusies, bet Eiropas dienvidos tā joprojām saglabājas smaga, ko izraisījusi tikai daļēja reformu ieviešana vai, ļaunākajā gadījumā, papildus fiskālie stimuli.

Tā komentārā finanšu medijā Bloomberg norāda dažkārt pretrunīgi vērtētais Zviedrijas ekonomists Anderss Oslunds, kurš kopā ar Valdi Dombrovski sarakstījis grāmatu «Kā Latvija pārvarēja finanšu krīzi».

Krass kontrasts ir starp Latviju un Grieķiju – divām mazām valstīm, kuras ekonomiskā krīze skāra vissmagāk. Abas valstis piemēroja atšķirīgu krīzes risināšanas politiku – Latvija stingru taupības režīmu, savukārt Grieķija valsts izdevumu samazinājumu uzsāka vēlu un nepilnīgi.

Latvijas iekšzemes kopprodukts divu gadu laikā (IKP) samazinājās par 24%, tomēr jau 2011. gadā Latvijas ekonomika auga par 5,5%, bet pērn, visticamāk, valsts tautsaimniecības izaugsme būs 5,3% apmērā, kas ir straujākais temps Eiropas valstu vidū. Tikmēr Grieķija turpinās ciest no recesijas, kas valstī plosās jau vairākus gadus, un Grieķijas IKP samazinājies par 18%. Ekonomists norāda, ka 2008. un 2009. gadā finanšu krīze Latvijā izskatījusies baisāka nekā Grieķijā, taču tad abas valstis izvēlējušās atšķirīgus ceļus.

Atjaunotās izaugsmes dēļ Atēnas pieņem lēmumu samazināt krīzes dēļ celtos nodokļus

Pēc sāpīgas taupības politikas gadiem Grieķija šogad paredz 0,6% ekonomikas pieaugumu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Finanšu ministrija šo prognozi tūdaļ izmantojusi, lai atlaistu arī savilkto fiskālo jostu.

Neklausa troikai

Par troiku dēvētajai starptautisko aizdevēju trijotnei kopš pirmā aizdevuma plāna 2010. gadā ir pastāvīgi nācies stīvēties ar Atēnām par pieprasīto budžeta taupības pasākumu – dažādu subsīdiju mazināšanas un nodokļu celšanas – ievērošanu. Arī nesen Parīzē notikušajās sarunās starp troiku un Grieķijas valdību bijusi stumdīšanās starp taupības politikas prasībām no vienas puses un izaugsmi veicinošu atvieglojumu plāniem no otras puses, ziņo Reuters. Aizdevēju puse tūlītēju politisko reakciju uz vārgulīgajiem makroekonomiskajiem datiem nav atbalstījusi, tomēr tas nav bijis šķērslis Grieķijas premjeram Antonim Samaram nākt klajā gan ar tūlītēju fiskālās politikas taktikas maiņu, gan turpmākajiem plāniem. Pirms tam ticies ar troiku, premjers tūlīt pat izmantojis Tesalonikos notikušās starptautiskās uzņēmējdarbības izstādes tribīni, lai paziņotu par krīzes laika nodokļu pazemināšanu. Pirmām kārtām tas nozīmē ar patēriņa nodokli apliktā apkurē izmantotā šķidrā kurināmā atbrīvošanu no šā sloga par 30%, kā arī tiek solīta tautā nīstā nekustamā īpašuma nodokļa maiņa, ziņo Grieķijas laikraksts To Vima. Nodokļu mazināšanas plāna detaļas tiks publicētas oktobrī kopā ar nākamā gada budžeta plānu. Tā politiskā vēsts ir četrus gadus ilgušo taupības pasākumu beigas un valsts atgriešanās pie ekonomikas izaugsmes.

Ēnu ekonomika Grieķijā ir līdzvērtīga gandrīz ceturtajai daļai valsts iekšzemes kopprodukta (IKP), aplēsis Londonā bāzētais Ekonomisko jautājumu institūts.

Saskaņā ar institūta aplēsēm aizvadītajā gadā ēnu ekonomika Grieķijā sasniegusi 24% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas bijis viens no augstākajiem rādītājiem Eiropā, tomēr zemāks nekā pirms desmit gadiem, kad ēnu ekonomika parādu krīzes skartajā valstī veidoja gandrīz 30% no IKP.

Grieķijā bijis viens no augstākajiem pašnodarbināto īpatsvariem Eiropas Savienībā – aptuveni 48% darbaspēka bijuši pašnodarbinātie. Tāpat Grieķijā ir augstākais nelegāli nodarbināto imigrantu īpatsvars starp Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstīm. Grieķijā 4,45% no darbaspēka ir nelegālie imigranti.

«Galveni ēnu ekonomikas iemesli saistīti ar nodokļu un sociālās drošības slogu, attieksmi pret nodokļiem, valsts iestāžu kvalitāti, darba tirgus regulēšanu un sabiedrisko pakalpojumu kvalitāti,» norāda institūts.

Grieķijas palikšana eirozonā ir ilūzija, bet Spānijai vajag pilnu aizdevuma programmu, uzskata Latvijas finanšu ministrs Andris Vilks. Savā kontā mikroblogošanas vietnē Twitter viņš norāda - «pērn rudenī brīdināju par šogad gaidāmajiem aukstajiem dienvidu vējiem. Diemžēl rudenī Eiropas dienvidos varētu sākties polārziema».

Tāpat finanšu ministrs pauž, ka ne Grieķija, ne Spānija, ne Itālija nespējot izdarīt to, ko paveica Latvija, Īrija un Portugāle – izdarīt vairāk nekā gaidīts, lai nomierinātu aizdevējus. «Vācijai, Skandināvijai, Lielbritānijai būtu nopietni jāparaugās Hanzas savienības virzienā. Tas bija sekmīgs modelis daudzus gadsimtus,» rosina ministrs.

Db.lv jau vēstīja, ka Spānijas aizņemšanās izmaksas kārtējo reizi sasniegušas jaunu rekordu. Valsts desmit gadu parādzīmju procentu likmes pirmdien sasniedza 7,55%. Analītiķi uzsver, ka šādas aizņemšānās izmaksas nav ilgtspējīgas un ir robeža, pēc kuras pārsniegšanas Grieķija, Portugāle un Īrija lūdza finanšu palīdzību. Tikmēr Spānijas ekonomikas ministrs Luiss de Guindoss noliedzis, ka viņa valstij būs nepieciešams pilna apmēra aizdevums.

Grieķija ceturtdien samaksājusi Starptautiskajam Valūtas fondam procentu maksājumus, liecina SVF informācija.

Tādējādi Grieķija izvairījusies no vēl vienas maksātsnespējas laikā, kad parādu māktā valsts cenšas vienoties par trešo glābšanas plānu.

SVF paziņojumā teikts, ka Grieķija atmaksājusi procentu maksājumus aptuveni 186,3 miljonu eiro apmērā.

Šis ir pirmais maksājums kopš jūnija sākuma, kuru Grieķija veic laikā. Iepriekš Grieķijai bija jāmaksā 1,5 miljardi eiro jūnija beigās, bet pēc tam – 456 miljonus eiro. Šos maksājumus valsts neveica, kļūstot par pirmo valsti, kas nevar atmaksāt SVF aizdevumu.

Kad Grieķija nespēja veikt pirmo maksājumu, SVF iesaldēja Grieķijas pieeju tās resursiem, ieskaitot, nākamajam finansējumam valstij.

Parādu nomocītā Grieķija daudziem Eiropā šķiet kā nāves gultā guļošs slimnieks, tomēr Krievijas bagātniekiem tā ir vilinoša vieta. Krievu kompānijas parādu krīzes nomocītajā valstī saista salīdzinoši zemās cenas, tieši lidojumi uz Krieviju, kā arī tas, ka lielākā daļa Grieķijas iedzīvotāju ir pareizticīgie.

Tā divi Krievijas īpašumu attīstītāji no Sanktpēterburgas cīnās par iespēju iegādāties neapbūvētu zemes apgabalu netālu no Halkidikiem, kas pieder atvaļinātu Grieķijas armijas virsnieku apvienībai. Krievijas kompānijas katra piedāvājušas pat 200 miljonus eiro par 1,9 tūkstošu hektāru lielu zemes gabalu, lai tur attīstītu atpūtas un izklaides kompleksu, vēsta BBC. Līdzīgu piemēru Grieķijā esot daudz.

Krievijas uzņēmēji norāda, ka viņiem ir liela interese veikt investīcijas eirozonas krīzes skartajā valstī. Grieķu izcelsmes Krievijas uzņēmējs Ivans Savidi BBC stāstīja, ka Atēnām būtu tikai jādod atļauja, un krievu investīcijas uz Grieķiju plūstu milzīgos apmēros. «Ja Grieķija lūgtu Krievijas uzņēmējus, tad nākamā gada oktobrī tā kļūtu par pārtikušu valsti,» klāstījis I. Savidi, kurš kādreiz bijis arī Krievijas Valsts domes deputāts un ir viens no Vladimira Putina līdzgaitniekiem.

Atēnām jābeidz runāt par reformām un jāsāk tās īstenot, kamēr vēl nav beigusies aizdevēju pacietība un uzticēšanās, vizītē Grieķijā sacījis Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žozē Manuels Barrozu.

«Lai varētu uzturēt Eiropas un starptautisko partneru uzticību, jāpārtrauc kavēšanās. Ar vārdiem nav pietiekoši. Daudz svarīgāki ir darbi,» sacīja EK prezidents. Grieķijā ieradušies starptautisko aizdevēju (Starptautiskā Valūtas fonda (SVF), Eiropas Komisijas (EK) un Eiropas Centrālās bankas (ECB)) pārstāvji, lai izpētītu, kā Grieķijai veicies ar nepieciešamajām reformām.

Tiek prognozēts, ka auditoru secinājumi noteiks to, vai Grieķija saņems nākamo starptautiskās palīdzības maksājumu kārtu. Bez maksājuma valstij nauda var aptrūkties jau augusta otrajā pusē.

EK prezidents ar Grieķijas premjeru Antonisu Samaru pārrunājis jautājumus, kas skar paredzamās reformas valstī, tostarp strukturālās izmaiņas, privatizāciju un nepieciešamību apkarot izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, vēsta Euobserver.