Jaunākais izdevums

Bauskā taps jauna SIA «Baltic Extra» ražotne, kurā gatavos bezglutēna produktus celiakijas pacientiem, vēsta reģionālais laikraksts Bauskas Dzīve.

Jauno ražotni Īslīces ielā paredzēts sākt celt šā gada aprīlī un pabeigt – oktobrī, informējis uzņēmuma valdes loceklis Rolands Vinogradovs.

Cilvēki ar celiakiju nevar ēst parastos labības produktus, jo nepanes graudu sastāvdaļu glutēnu. Jaunajā rūpnīcā paredzēts ražot bezglutēna miltu maisījumus, kā arī no tiem pagatavotus cepumus, maizi un citus produktus. Tie būs miltu maisījumi pankūku vai maizes cepšanai mājās, kā arī bezglutēna produkti dārzeņu, zivju un konservu ražotājiem, kas citiem ražotājiem ļautu paplašināt savu produkcijas klāstu, stāstījis R. Vinogradovs.

Jaunajā rūpnīcā Latvijā audzētā labība – mieži, kvieši, rudzi – netiks pārstrādāti, jo tajos glutēna līmenis ir augsts, bet izejvielām jābūt bez glutēna. Uzņēmums pārstrādei pirks griķus, prosu, turku zirņus, rīsu, kukurūzu.

Plašāk lasāms laikrakstā Bauskas Dzīve.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aļona un Sergejs Stepanovi Rīgā radījuši vietu, uz kuru labprāt dotos paši - Dzirnavu ielā durvis vērusi viņu izveidotā bezglutēna maiznīca "Better Bread".

"Mēs daudz ceļojam un pirmā lieta, ko katrā vietā meklējam, ir bezglutēna kafejnīcas vai beķerejas. Ir ļoti labi piemēri Parīzē, Berlīnē. Bijām Beirutā, Libānā un tur bija ļoti stilīga bezglutēna kafejnīca. Tajā brīdī padomājām, ka pat Beirūtā ir bezglutēna maiznīca, bet Rīgā nav. Mēs ļoti vēlējāmies dalīties ar mūsu dzīvesstilu," stāsta A.Stepanova.

Viņa atklāj, ka arī globālais bezglutēna tirgus aug ļoti strauji. Šī niša Rīgā bija brīva un bonusā tas ir ļoti saistīts ar Aļonas un Sergeja dzīvesveidu. Piemēram, lai justos labāk, Sergejs jau aptuveni sešus gadus uzturā nelieto produktus, kuru sastāvā ir glutēns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Orkla Latvija» sāks attīstīt jaunu zīmolu Latvijā - «Anamma», kas ražo augstas kvalitātes ēdienus vegāniem. «Anamma» zīmola produkcija būs pieejama lielākajās tirdzniecības vietās Latvijā no 2019. gada rudens.

«Anamma» ir Orkla grupas zīmols, kas radīts Zviedrijā. Zīmols radies jau pirms 20 gadiem, bet uzņēmums Zviedrijā «Orkla Foods Sverige» to iegādājās 2015.gadā, līdz ar to tas iekļāvās Orkla grupā. «Orkla Latvija» produktus importēs un piedāvās patērētājiem Latvijas tirgū.

«Anamma» produkti tiek ražoti Zviedrijas dienvidos Eslöv. Tos eksportē uz Dāniju, Somiju, Norvēģiju, Igauniju, Lietuvu un tagad arī Latvijā būs iespēja tos iegādāties.

«Orkla Latvija» komunikācijas direktore Lineta Mikša skaidro: «Latvijā tirgus ir salīdzinoši mazs un alternatīvi produkti vegāniem joprojām ir nišas virziens, bet jāsaka, ka ļoti strauji augošs, jo attīstās no zemas bāzes. Taču vegāni un bezglutēna produkti ir nākotne un mūsu vēlme ir piedāvāt plašu produktu sortimentu, lai katrs var atrast sev vēlamo. Mums ir daudz kategoriju – šokolāde, cepumi, kūkas, majonēze, mērces, sulas, ūdens utt. – un varētu katrā no tām izcelt vegāniem draudzīgus produktus. Jaunas tehnoloģijas, lai sāktu ražot jaunās produktu kategorijās – ir dārgas, tāpēc Orkla grupas uzņēmumi specializējas sadarbībā. Mēs attīstām kompetenču centrus un varam piedāvāt patērētājiem plašu produktu sortimentu un arvien jaunus produktus.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Papildināta - Investēs 3,3 miljonus eiro PROMO Cash&Carry veikala izveidē Liepājā

Zane Atlāce - Bistere, 03.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Distribūcijas un vairumtirdzniecības uzņēmums Sanitex šonedēļ uzsāk specializētā veikala PROMO Cash&Carry būvniecību Liepājā, Parka ielā 11. Šis būs jau piektais šāda tipa veikals PROMO Cash&Carry tirdzniecības tīklā un vienīgais Kurzemes reģionā.

Līdz ar veikala atklāšanu, kas paredzēta 2017. gada pavasarī, Liepājas pilsētā tiks nodrošinātas aptuveni 35 jaunas darba vietas, stāsta SIA Sanitex valdes loceklis Kārlis Ābele. Veikala izveidē plānots ieguldīt 3.3milj. eiro, piebilst PROMO Cash&Carry mārketinga vadītāja Irina Cvetkova.

Vairāk nekā 3000 kvadrātmetru lielajā tirdzniecības zālē tiks izvietotas aptuveni 12 000 dažādas preces – pārtikas preces, atdzesēti un saldēti produkti, augļi, dārzeņi, dzērieni, profesionālā ķīmija, trauki, dzīvnieku barība, plašs vīna un stipro alkoholisko dzērienu klāsts, kā arī Premium klases produkti, kā piemēram, dažādu valstu garšvielas, eksotisko dzīvnieku gaļas produkti, saldēti konditorejas izstrādājumi, arī bezglutēna, vairāk kā 100 craft alus veidi no visas pasaulēs un daudzas citas preces pilnam biznesa nodrošinājumam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Kas gaidāms degvielas mazumtirdzniecības nozarē?

"Virši" izpilddirektors Jānis Vība, 06.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadīto gadu degvielas tirdzniecības nozarē var raksturot kā izteikti dinamisku — alternatīvo degvielas veidu attīstība un klimata jautājumu aktualizēšanās, klientu augošās prasības sīvas konkurences apstākļos, jaunāko tehnoloģiju ieviešana un izmaiņas likumdošanā ir tikai daži no faktoriem, kuri ietekmēja nozares attīstību un tās spēlētājus.

Tajā pašā laikā degvielas tirdzniecība ir viena no jomām, kas joprojām piedāvā izaugsmes potenciālu uzņēmumiem, kuri nebaidās no izaicinājumiem. Analizējot nozares būtiskākos notikumus 2019. gadā, jāizceļ galvenās tendences, kas būs aktuālas arī nākotnē.

NOZARES ATTĪSTĪBA: tirgus izaugsmes tempi sarūk

Neskatoties uz to, ka pēdējo gadu laikā Latvijā novērots straujāks ekonomikas pieaugums nekā vidēji Eiropā, degvielas mazumtirdzniecības apjomi 2019. gadā turpināja palēnināties – benzīna un autogāzes realizācija 10 mēnešos samazinājās attiecīgi par 4,7% un 11,8%, salīdzinot ar to pašu periodu 2018. gadā, savukārt, dīzeļdegvielas mazumtirdzniecība uzrādīja mērenu pieaugumu 3% apmērā, kas bija par 1,3 procentpunktiem mazāk, salīdzinot ar iepriekšējā gada rādītājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veikala Gardais īpašniece Dita Lase jokojot teic, ka šis ir veikals tiem, kuri no garšvielām lieto tikai piparus un sāli, – te ir vairāk nekā 20 veidu pipari, tostarp asākais čili pasaulē, un aptuveni tikpat daudz dažādu sāls veidu.

Pamatā veikalā ir dažādas garšvielas, tostarp sveramās, pārtikas krāsvielas, tējas, dažādi bezglutēna produkti. Tajā ir plašs konditorejas uzgaļu piedāvājums puķīšu veidošanai kūkām. «Ieraudzīju internetā vienu korejiešu stila kūku ar puķēm un «saslimu» ar to. Divus mēnešus «sēdēju» YouTube, lai samācītos to veidošanu. Nolēmu arī citiem piedāvāt iegādāties speciālos uzgaļus,» saka Dita. Veikalā nopērkama tepat Latvijā grauzdēta svaiga kafija. Viņa ir sākusi arī ražošanu un piedāvā dažādas mērces un pastētes vegāniem. Lai gan vegānu īpatsvars Latvijā ir mazs, Dita vēlas strādāt ar šo mērķauditoriju un cer, ka viņai ir pieeja šiem cilvēkiem. Aptuveni četras reizes nedēļā Gardais virtuvē notiek Ditas un Canamelle īpašnieces Agneses Vīdneres kopīgi un atsevišķi vadīti kursi. Tāpat viņas piedāvā virtuvi iznomāt, ja kāds vēlas tur organizēt savus kursus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ungurpilī iekārto pelēko zirņu proteīna ražotni

Biznesa Plāns, 22.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no lielākajiem bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas pārstrādātājiem Latvijā Aloja-Starkelsen Ungurpilī iekārto pelēko zirņu proteīna ražotni.

Aloja-Starkelsen nav tikai zilā kartupeļu cietes paciņa, saka uzņēmuma vadītājs Jānis Garančs. Uzņēmums izpētījis, ka to var atrast 97% Latvijas veikalu. Citādāk ir ar kartupeļu cieti zaļajā iepakojumā no bioloģiski audzētiem kartupeļiem, jo pašmāju mazumtirdzniecības tīkli uz bioloģiskajiem produktiem joprojām skatās ar piesardzības devu. Taču šodien Aloja Starkelsen vairs ne tuvu nav tikai viena vai otra veida kartupeļu cietes ražotājs.

Sausā likuma bērns

Cietes zilās paciņas saglabājušas savu izskatu jau gadus trīsdesmit. Par cietes ražošanas aizsākumu uzskatāms 1989. gads, kad tā dēvētais sausais likums spieda likvidēt šeit strādājošo Latvijas Balzama filiāli – spirta darītavu. Te izveidojās darbinieku kooperatīvs, un šeit strādājošie izpirka rūpnīcu no valsts, rūpnīcas vēsturi pārstāsta Jānis. Ražotnes pirmsākumi iestiepjas Ulmaņlaikā, jo šejienes vietējie zemnieki jau tolaik vairāk fokusējās uz kartupeļu audzēšanu, nevis graudiem. Ar valsts atbalstu te tika atvērts brūzis, šeit ražoto šņabi patērēja rīdzinieki. Pēc padomju okupācijas spirta tērcīte neaptrūka līdz pat nule piesauktajam sausajam likumam. Toreizējais jaunbūvētās cietes rūpnīcas direktors Andrejs Hansons ne tikai noturēja rūpnīcas dzīvību, bet attīstīja to tālāk. Krītot dzelzs priekškaram, kādam zemnieku kooperatīvam no Zviedrijas radās vēlme izpētīt, kādas kartupeļu šķirnes audzētas Padomju Savienībā. Zviedri ieradās šeit, un jau 1991. gadā tika nodibināts Latvijas un Zviedrijas zemnieku kooperatīvu kopuzņēmums. Zviedrijas koncerns Sveriges Stärkelseproducenter investēja, bet latvieši labprāt pārdeva savas daļas, tāpēc pašlaik rūpnīcas lielākie īpašnieki ir zviedru zemnieki, kam ir vairākas ražotnes Zviedrijā, Čehijā un citās valstīs. Pateicoties sadarbībai ar zviedriem, uzņēmums spēja izturēt grūtos deviņdesmitos. Pēc latviešu iniciatīvas Latvijas rūpnīca izvēlēta kā bioloģisko produktu centrs – patiecoties tam, ka visā Baltijā ir salīdzinoši labi attīstīta bioloģiskā lauksaimniecība. Līdz ar to šeit ir pieejami bioloģiski audzēti kartupeļi. Pateicoties stratēģiskajam lēmumam spert kāju bioloģiskajā lauciņā, uzņēmums no Eiropas mazākā parastās kartupeļu cietes ražotāja kļuvis par lielāko bioloģiskās cietes ražotāju Eiropā un visā pasaulē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veikalu ķēde «Maxima Latvija», sekojot pieprasījumam, sākusi piedāvāt bezglutēna tortes, informē uzņēmumā.

Ņemot vērā, ka pieprasījums pēc bezglutēna produktiem arvien pieaug, «Maxima» saviem pircējiem piedāvās bezglutēna tortes ar piecām dažādām garšām - «San Sebastian siera kūku», «Meža augļu kūku», «Tiramisu torti», «Kūku Late» vai «Šokolādes kūku». Katras tortes svars ir 600 grami un tās veidotas apaļas.

«Latvijā, līdzīgi kā citās valstīs, ar celiakiju slimo no 0,6% līdz 1% cilvēku. Latvijā oficiāli ir reģistrēti 1200 bērni ar celiakiju, bet pieaugušo slimnieku mūsu valstī ir līdz 5000. Svarīgi pacientiem nošķirt diagnozi: vai ir celiakija, kas ir nopietna autoimūna saslimšana, glutēna nepanesamība vai alerģija pret glutēnu. Pie jebkuras no diagnozēm pacientiem ir ļoti rūpīgi jāpēta produktu etiķetes un produkta sastāvs. Pēdējos gados bezglutēna produktu piedāvājums veikalos ir palielinājies, kas rada lielākas iespējas pacientiem sagatavot pilnvērtīgu maltīti. Diemžēl, bezglutēna desertu un īpaši kūku piedāvājums veikalos ir ļoti ierobežots, bezglutēna kūkas līdz šim ražo atsevišķi mājražotāji, bet veikalos tās nav bijušas nopērkamas. Visgrūtāk ir reģionos dzīvojošajiem pacientiem, kur piedāvājums ir ierobežotāks, un jo īpaši bērniem, jo viņi grib tādus pašus našķus kā citi bērni,» jauno piedāvājumu komentē rehabilitācijas centra «Poga» sertificēta uztura speciāliste Baiba Grīnberga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Izglītības iestāžu darbinieki par ēdināšanu maksās tikpat daudz kā izglītojamie

Lelde Petrāne, 18.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komiteja ceturtdien, 18. augustā, akceptējusi Rīgas domes lēmumprojektu par ēdināšanas pakalpojumu maksu Rīgas pašvaldības izglītības iestādēs. Ēdināšanas pakalpojumu maksa nemainās, bet ir noteikta piemaksa par ēdināšanu izglītojamiem ar speciālajām vajadzībām, kā arī lēmumā paredzēts, ka izglītības iestāžu darbinieki par ēdināšanu maksās tikpat daudz kā izglītojamie.

Maksimālā ēdināšanas maksa par izglītojamo ēdināšanas pakalpojumiem pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēs ar 12 stundu darba režīmu (brokastis, pusdienas, launags) būs 1,99 eiro dienā, bet iestādēs ar 24 stundu darba režīmu diennaktī (brokastis, pusdienas, launags, vakariņas) – 2,21 eiro dienā.

Vispārizglītojošajās skolās brokastis maksās 0,78 eiro, pusdienas – 1,42 eiro, launags – 0,57 eiro un vakariņas – 0,78 eiro.

Savukārt piemaksa par izglītojamo ar speciālām vajadzībām (celiakija, cukura diabēts, pārtikas alerģijas u.c.) ēdināšanu būs 0,36 eiro dienā.

Gala lēmumu pieņems Rīgas dome.

Komentāri

Pievienot komentāru