SIA Timber ART ražotais pirts konstruktors, ko pircējs uzbūvē pats, ir guvis Vācijā strādājoša tirgotāja atzinību, lēnām šo produktu iepazīst arī citās valstīs.

«Ražojam termokoka kempinga mājiņas un dažādu formu – apaļas, ovālas un taisnstūra – pirtis, tāpēc pirts konstruktora izveide bija loģisks solis,» stāsta SIA Timber ART valdes loceklis Aivis Lejiņš. Mēbeļu veikalos jau sen tiek pārdoti mēbeļu konstruktori, lai pircējs pats, vadoties pēc instrukcijas, var veikt konkrētā produkta montāžu. «Pirmais pirts konstruktors nonāca Vācijā, kur šā izstrādājuma tirgotājs pats nolēma veikt montāžu un tas arī sekmīgi izdevās, tagad ir vairāki priekšlikumi par montāžas instrukcijas pilnveidošanu un pamācības video attiecīgajā valodā,» skaidro A. Lejiņš. Pašlaik pirts konstruktors tiek eksportēts uz Islandi. «Jā, ir arī pircēji no Latvijas, kuri paši savām rokām ir veikuši pirts montāžu,» uz jautājumu, vai šādu produktu pērk arī pašmāju cilvēki, atbild A. Lejiņš. Pirts konstruktors ir sava veida eksperiments, kurš vēl piedzīvo savu pilnveidi. «Pirts ir 2,3 m liela, tajā vieta ir četriem cilvēkiem, komplektā ir elektrokrāsns, taču tai nav lielo logu, nav arī jumta seguma, kuru katrs pircējs var uzlikt, kādu vēlas,» produkta komplektāciju rāda A. Lejiņš. Šāds pirts konstruktors aizņem divas palešu vietas, un tāpēc to var klientam nogādāt salīdzinoši ātri. «Gatavas pirts transportēšanai un izkraušanai tomēr būs nepieciešama pacēlājtehnika, kamēr konstruktora gadījumā pietiks ar kastes izkraušanu, un pašu pirti pircējs var uzstādīt, kur vēlas, – ūdens tuvumā, pļavā u.tml.,» stāsta A. Lejiņš. Pirts konstruktors nebūt nav vienīgais produkts, ko ražo. «Ražojam visdažādāko formu – apaļas, ovālas un taisnstūra pirtis, tās piegādātas ne tikai klientiem Latvijā un Vācijā, bet arī Lielbritānijā, tur pircējs jau ir izteicis vēlmes nākamajam pasūtījumam,» uz jautājumu par Madonā ražoto produktu noieta tirgu atbild A. Lejiņš. Viņš uzsver, ka ražo un realizē pilnībā aprīkotas un lietošanai gatavas pirtis, kurās ir ventilācija, apgaismojums, elektrokrāsns, bet īpašus pasūtījumus var izgatavot aptuveni mēneša laikā, atkarībā no ražotnes noslodzes.

Netālu no Kuldīgas esošajā Upīškalnā Uldis Stieģelis ražo pārvietojamas pirts mucas, kublus, kā arī dažāda veida dārza mēbeles – galdus, krēslus, šūpoles, koka laukumus bērniem, kā arī suņu būdas

Uldis ir ugunsdzēsējs ar vairāk nekā 20 gadu stāžu. «Pagaidām abus darbus apvienoju, bet pēc aptuveni trīs gadiem aktīvās ugunsdzēsēja gaitas būs jābeidz. Ar koku sāku strādāt nejauši, intereses vadīts, pirms aptuveni astoņiem vai deviņiem gadiem,» teic Uldis, kurš atminas, ka pirmo viņš uztaisīja mazu muciņu, bet pēc tam nodomāja, ka būtu iespējams izveidot arī kublu un apaļu mucveida pirti, kuru viegli pārvietot.

Eksporta potenciāls

Taujāts, vai viņam bija iepriekšējas zināšanas par kokapstrādi, Uldis atklāj, ka ne. Bija tikai vēlme un degsme kaut ko pašam izveidot. Pirmā apaļā pirts muca tika uzbūvēta kaimiņam. «Grāmatās informācijas par šāda veida pirts izgatavošanu tolaik nebija. Smēlos informāciju google, kā arī mācījos pats no savām kļūdām. Vajadzēja ar kaut ko sākt, bet nebija naudas materiāliem. Piedāvāju kaimiņam uzbūvēt pirti no viņa materiāliem. Viņš piekrita. Tā lēnām apguvu zināšanas, un arī pasūtījumi pulcējās viens pie otra,» stāsta Uldis.

Tekstila zīmols Mimu koncentrējas uz mājas tekstilu no liniem, bet projekta Biznesa eskalators laikā izmēģina roku arī apģērba izgatavošanā

Paralēli mājas tekstilam Mimu šī mēneša laikā pircējiem piedāvāja arī apģērbu – linu brunčus, kas apdrukāti ar etnogrāfiskām zīmēm. «Var uzskatīt, ka eksperiments ir izdevies, jo lielākā daļa svārku ir pārdoti,» saka Ieva Grizāne, SIA Mimu īpašniece. Runājot par nākotni, viņa atklāj, ka vēlas turpināt darbu ar apģērbiem, jo, piemēram, cilvēki interesējoties par linu krekliem, un arī pašai galvā ir dažādas idejas sarafāniem un kleitām, tāpat jāturpina strādāt ar brunčiem.

Gaidīja lielāku interesi

«Lai gan pircēju, kas te apgrozās, ir ļoti daudz, plūsma ir liela, ne visi pienāk klāt, lai apskatītu, ko es piedāvāju. Biju gaidījusi lielāku interesi par savu produktu. Agrāk es vairāk apgrozījos tirdziņos un brīvdabas pasākumos, kur vairākums cilvēku bija mana mērķauditorija,» saka I. Grizāne. Līdz šim Mimu galvenokārt produkciju realizēja internetā un dažādos tirdziņos. «Alfa ir pavisam cita pieredze. Tirdziņi ir intensīvāki – aizbrauc uz vienu vai divām dienām un tirgojies, bet Alfā esmu katru dienu un te viss notiek rimtāk. Cilvēki, kas te apgrozās, ir pavisam atšķirīgi no tiem, ar kuriem esmu pieradusi strādāt,» viņa atklāj. Šis mēnesis ļāva saprast, ka pastāvīga vieta tirdzniecības centrā nav Mimu «lauciņš». Taču laikā pirms Ziemassvētkiem tas varētu būt labs tirdzniecības kanāls.

Izvērtējot kopumā 49 šogad pieteiktos darbus, paziņoti "Latvijas Arhitektūras gada balvas 2022" laureāti un galveno balvu saņēmis atbalsta centrs "Pērle" Cēsīs (SIA "ĒTER" sadarbībā ar SIA "Rīgers", autoru komanda: Dagnija Smilga, Kārlis Bērziņš, Niklāvs Paegle, Emīls Garančs, Līga Ganiņa, Toms Ūdris.).

Atbalsta centrs “Pērle” ir pilotprojekts deinstitucionalizācijas norisēm Cēsu novadā, lai cilvēkiem ar dažādiem traucējumiem palīdzētu iekļauties sabiedrībā. Telpas (darbnīcas, terapijas, sensorā telpa un multifunkcionālā zāle) ir organizētas vienstāva koka konstrukciju ēkā visas zem viena trijstūra formas jumta. Kompaktā ēka atrodas ainaviskā nogāzē, bet iekštelpas rada gaišuma un plašuma sajūtu. Dienvidu fasāde ar lieliem logiem pret ainavu pagarināta āra terasēs, ko noēno īpaša pergola.

Starptautiskā žūrija atzīmēja, ka ēkai piemīt īpašais gars – kā Gesamtkunstwerk mūsdienīgā veidā. Labā stāstā vienmēr ir nedaudz mistērijas, un šī ir neliela budžeta arhitektūra ar mistēriju. Tajā pašā laikā šī ēka ir radīta cilvēkiem un tā ir labi iekārtota.

Hotel Bergs privātajā lauku rezidencē Rūmenes muižā, sākot no maija, šīs vasaras sezonā būs iespējams veikt individuālas rezervācijas un uzturēties kādā no 14 rezidences apartamentiem, šodien žurnālistiem sacīja Hotel Bergs un Rūmenes muižas direktore Iveta Sprūdža.

Hotel Bergs un Rūmenes muižas valdes priekšsēdētājs Aleksis J.Karlsons norādīja, ka rezidences koncepts netiek mainīts - tā joprojām paliks publiskam apmeklējumam nepieejama privāta rezidence, kurā uzturas Bergu dzimtas mantinieki un kuru var noīrēt privātklienti, kam tiek garantēts pilnīgs diskrētums, taču šovasar tiek piedāvāta iespēja individuāliem apmeklētājiem uzturēties muižā, iepriekš Hotel Bergs veicot rezervāciju.

Viesiem tiks piedāvāti plaši un individuāli dizainēti apartamenti trīs ēkās - Kungu mājā, Dārza mājā un vēsturiskajā Staļļa ēkā. Aktīvās atpūtas cienītājiem tiks piedāvāti izbraucieni ar velosipēdiem, krokets, «bocce ball», makšķerēšana, pastaigas, vasarā tiks atklāts arī četru bedrīšu golfa laukums.

Kuldīgas novadā pagājušajā naktī, iespējams, aizdedzināta Kuldīgas rajona prokuratūras prokurora, bijušā Kuldīgas policijas iecirkņa priekšnieka Ginta Mežiņa automašīna, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Kuldīgas novada Pelču pagasta Ābeļciemā, iespējams, aizdedzināta Mežiņa un viņa dzīvesbiedres automašīnas. Tāpat degusi pirts mājiņa.

Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes pārstāve Madara Šeršņova aģentūrai LETA apliecināja, ka par automašīnu degšanu Pelču pagastā policijā sākts kriminālprocess un notiek izmeklēšana.

Tikmēr prokuratūrā neapstiprināja, vai degusi Mežiņa automašīna. Prokuratūras preses sekretāre Laura Majevska vien atzīmēja, ka kriminālprocesa laikā krimināllietā esošie materiāli ir izmeklēšanas noslēpums un ar tiem drīkst iepazīties amatpersonas, kuras veic izmeklēšanu.

Kuldīgas novada pašvaldība šodien informēja, ka naktī uz 16.jūliju Kuldīgas novada Pelču pagasta Ābeļciemā notikusi, domājams, ļaunprātīga dedzināšana, aizdedzinot divas automašīnas un pirts mājiņu. Valsts policijā pašvaldībai apstiprināja šo faktu un norādīja, ka par noziedzīgo nodarījumu ierosināts kriminālprocess.

Dalībnieki no daudzām pasaules valstīm drosmīgi stājušies pretī aukstumam un karstumam, piedaloties Eiropas pirts maratonā Otepē, Igaunijā.

Otepē tiek dēvēta par Igaunijas «ziemas galvaspilsētu», un pirts maratons jau kļuvis par ikgadēju tradīciju.

Noteikumi ir vienkārši. Sacensību dalībniekiem tiek izsniegts saraksts ar tuvējām pirtīm un katrā vietā ir jāpavada noteikts laiks, kā arī jāizbauda pelde ledusaukstā ūdenī. Pasākumā piedalās aptuveni 20 pirtis.

Lielākā daļa dalībnieku ir vietējie fani-igauņi, bet pasākums piesaista arī ārzemju viesus.

Taču jāatzīmē, ka par atzinību pasākumā sacenšas ne tikai dalībnieki, bet arī pašas pirtis, lai iegūtu tādus titulus kā «karstākā» vai «izklaidējošākā». Vislielākais uzvarētājs gan vienmēr ir Otepē pati par sevi, jo šis pasākums nāk par labu tūristu piesaistei un atpazīstamībai.

Ne visiem Valentīndiena ir pāru svētki. Neatkarīgi no tā, vai šogad jums nav sava pārīša vai arī vienkārši šī gada romantiskāko dienu jāpavada atšķirti no sava partnera, jums noteikti ir jāizmanto iespēja sajusties mīlētam un aprūpētam. Kā tas izskatītos? Iespējams, tas būtu filmu maratons visas dienas garumā, ierokoties spilvenu kaudzē ar grēcīgām uzkodām. Bet varbūt jums ir zināmi kādi lieliski spa piedāvājumi, kurus jau sen kārojās izmēģināt? Solo-Valentīndienā var rezervēt galdiņu tikai sev tajā restorānā, uz kuru jau kādu laiku metāt acis. Valentīndienas dāvanas sev var būt ļoti egoistiskas un personīgas.

Valentīndiena ir sen zināmi kā komerciāli svētki, kas lielā mērā koncentrējas uz romantisku mīlestību starp pāriem, taču patiesībā mīlestība izpaužas citos neskaitāmos veidos. Ja esat viens un jums nav plānu, ko darīt Valentīndienā, uztveriet 14. februāri kā dienu, kad izrādīt īpašas rūpes un mīlestību tikai sev!

Tuvojoties Valentīndienai, smelieties no 10 lieliskām idejām, ko Valentīndienā darīt vienatnē un uzburt sev visu laiku labāko 14. februārī. Jūs esat to pelnījuši!

Kulinārijas meistarklases

Aplūkojiet kulinārijas meistarklašu pieejamību netālu no jums un iegūstiet jautru un interaktīvu pieredzi, ko var baudīt vienatnē. Spodriniet savas virtuves prasmes, mācoties gatavot gardus ēdienus prasmīgu pavāru vai šefpavāru uzraudzībā. Online kulinārijas apmācības arī ir lieliska iespēja apgūt kādu jaunu recepti savās mājās.

Zirgu stallis Zirgzandales Mārupē darbojas jau 15 gadus un no vietas, kur sākotnēji tika piedāvātas vien izjādes brīvā dabā, tas izveidojies par vietu, kur cilvēkiem sastapties ar zirgiem un pašiem ar sevi. Pēdējos gados Zirgzandales kļuvušas par atpūtas vietu iekoptā dabiskā ainavā un dizainiski iekārtotās telpās. Un zirgus šeit var ielūgt kā pasākuma viesus.

«Mārupes ainava nav Dieva izdomas bagātākā, to dažkārt dēvē par burkānu laukiem - klaja, bez reljefa un lieliem kokiem, bet man bijusi tā laime te atrast skaistu nostūrīti meža ielokā,» tā biznesa portālam db.lv stāsta Zirgzandaļu īpašniece Sandra Zaiceva.

«Redzot, ka pie zirgiem atbraukušajiem cilvēkiem patīk te aizkavēties, pasēdēt, paklausīties vardes dīķī, sapratu, ka ar šo skaisto vietu jādalās. Tā ir tikai astoņus kilometrus no Rīgas robežas, bet sajūta ir kā dziļos laukos, kā pie vecmāmiņas, kuras daudziem bērniem laukos vairs nemaz nedzīvo. Turklāt te ainavu izdaiļo zirgi. Līdzīgi kā pie jūras var sēdēt un stundām skatīties viļņos, tā šeit nomierina zirgu vērošana. Lai atveldzētu dvēseli, nav noteikti jākāpj zirgam mugurā. Šim dzīvniekam ir ļoti spēcīgs biolauks, to var sajust pa gabalu, tas atbrīvo cilvēku no stresa un attīra no emocionāliem sārņiem,» stāsta Sandra.

Teju gads pagājis, kopš Ligita Elksnīte no Aknīstes novada savu aizraušanos – tēju gatavošanu – pārvērtusi uzņēmējdarbībā.

Nesen apgūts pirtnieces arods, un lauku mājās Vilkapurvi top pirtiņa. Viss L. Elksnītes darbības plānā ir pa gadalaikiem, pa nedēļām, dienām un pat stundām izplānots un katrai darbībai ir savs laiks. Nevar liepu tēju vākt augustā, bet pirts slotas ziemā siet. Katram darbam sava diena – tikai tad visām tēju zālēm un pirts darbībām ir ārstnieciskais spēks. Tāpēc arī izvēlēts zīmols Sajūti dabu.

Pērc avīzi elektroniski DB HUB vietnē:

https://www.dbhub.lv/raksti/laikraksts-dienas-bizness-2018gada-27septembra-numurs

Saprotams, ka katrai zāļu tējai jāzina ne tikai pielietojums, bet jāredz arī tās darbība. Augus L. Elksnīte vāc visu mūžu un zina, kas kam domāts un paredzēts, bet iedarbība ir pārbaudīta pie pašu ļaudīm Vilkapurvos. «Vīrs un bērni – veseli. Viņus jau ar tējām ārstēju,» atklāj saimniece.

Atjaunojot skaistumkopšanas un labsajūtas pakalpojumus, būtu jāvadās pēc riska līmeņa, prioritāri atjaunojot tos pakalpojumos, kuros ir zemāks risks jeb tiešais kontakts, piemēram, pirts, baseina un SPA pakalpojumi, šodien Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā sacīja Veselības ministrijas (VM) pārstāve Jana Feldmane.

Šodien komisijā skatīja jautājumu par 10 419 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu "Par ierobežojumu atcelšanu pirts un citiem skaistumkopšanas pakalpojumiem".

Feldmane informēja, ka VM pirms nedēļas sagatavoja premjeram savu redzējumu par skaistumkopšanas un labsajūtas jomu pakalpojumu riska novērtējumu un iespējamajiem piesardzības pasākumiem, kā arī pasākumu atjaunošanu.

Pēc viņas teiktā, VM nostāja ir atļaut ne pirmās nepieciešamības pakalpojumus, kad kumulatīvais Covid-19 saslimstības rādītājs divu nedēļu garumā ir 200 uz 100 000 iedzīvotāju. Līdz šāda rādītāja sasniegšanai ministrijā neredz iespējas būtiski paplašināt pieejamos pakalpojumus, kas sabiedrībai nav vitāli nepieciešami.

No nākamās nedēļas, 1.septembra, friziera, manikīra, pedikīra un podologa pakalpojumu sniedzējiem, kā arī visiem skaistumkopšanas un labsajūtas pakalpojumu sniedzējiem būs obligāti jāuzrāda Covid-19 sertifikāts, kas apliecina vakcinācijas, pārslimošanas vai testēšanas sertifikātu.

Ekonomikas ministrijā (EM) informē, ka derīgu Covid-19 sadarbspējīgu vakcinācijas, pārslimošanas vai testēšanas sertifikātu būs jāuzrāda arī visiem skaistumkopšanas un labsajūtas pakalpojumu saņēmējiem.

Izņēmums no minētās prasības ir individuālu pakalpojumu sniegšana atsevišķā telpā, kad klients, lietojot mutes un deguna aizsegu, varēs saņemt pakalpojumu bez Covid-19 sertifikāta, pie pakalpojuma sniedzēja, kas būs vakcinējies vai pēdējā pusgada laikā pārslimojis Covid-19. Testēšanas sertifikāts pakalpojuma sniedzējam šajā gadījumā nebūs pietiekams.

Šādā režīmā vienai mājsaimniecībai var tikt sniegti arī pirts un saunas pakalpojumi.

"Ja pakalpojumu sniedzējs un saņēmējs varēs apliecināt vakcinācijas pret Covid-19 vai pēdējā pusgada laikā Covid-19 pārslimošanas faktu, personas varēs nelietot mutes un deguna aizsegus, kā arī nebūs jāievēro drošai pakalpojumu sniegšanai noteikto telpas ierobežojumu vienam apmeklētājam un starplaiku starp pakalpojumu saņēmējiem. Šādā gadījumā pakalpojumi tiek sniegti visdrošākajā, proti, "zaļajā" režīmā," norāda ministrijā.

Valmierā piektdien, 28.septembrī tiek atklāts jaunuzceltais peldbaseins, kura būvniecībai tika piešķirta valsts mērķdotācija 5,4 miljonu eiro apmērā. Tā kā būvdarbu kontroles laikā šā gada martā Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) būvinspektors konstatēja atsevišķas neatbilstības, tad aktā par ēkas pieņemšanu ekspluatācijā iekļauts nosacījums, ar kuru Valmieras pilsētas pašvaldībai uzdots veikt atsevišķu ēkas konstrukciju monitoringu un iesniegt informāciju par rezultātiem, informē BVKB pārstāve Egita Diure.

Valmieras peldbaseina būvniecība pēc pilsētas pasūtījuma tika sākta 2015.gada 17.novembrī. Šā gada augustā būvniecība pabeigta un 21.septembrī BVKB to pieņēma ekspluatācijā. «Tā kā būvdarbu kontroles laikā 2018. gada martā BVKB būvinspektors konstatēja atsevišķas neatbilstības, tika uzdots veikt izbūvētās jumta struktūrplātnes konstrukcijas ekspertīzi. Turklāt paši būvniecības procesa dalībnieki, lai pamatotu un novērstu konstatētās neatbilstības, secināja, ka būvprojekta risinājumam nepieciešamas veikt izmaiņas, lai pastiprinātu kopnes. Tika izstrādātas būvprojekta izmaiņas un veikta ekspertīze,» skaidro E.Diure.

Ekspertīzi veica AS Inspecta Latvia. Tās atzinumā norādīts, ka objekta nesošās jumta konstrukcijas bultskrūvju savienojumu nestspēja ir pietiekama un uzskatāma par atbilstošu. Vienlaikus atzinumā norādīts, ka būves ekspluatācijas laikā būs nepieciešams veikt jumta struktūrplātnes izlieču kontroli. Līdz ar to aktā par ēkas pieņemšanu ekspluatācijā tika iekļauts nosacījums, ar kuru Valmieras pilsētas pašvaldībai uzdots veikt atsevišķu ēkas konstrukciju monitoringu un iesniegt informāciju par rezultātiem BVKB.

Otrdien, 2.oktobrī apmeklētājiem durvis ver jaunuzceltais Valmieras peldbaseins, kas uzskatāms par šobrīd vienīgo, 25m jaunuzcelto baseinu kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas, kas atbilst Starptautiskās Peldēšanas federācijas standartiem un ir piemērots starptautisku peldēšanas sacensību rīkošanai un tajā sasniegto rezultātu atzīšanai, informē pilsētas pašvaldībā.

Baseina svinīgā atklāšana notika 28.septembrī. Savukārt otrdien, 2.oktobrī Valmieras peldbaseins sāks darbību un apmeklētājiem būs pieejams viss Valmieras peldbaseina komplekss.

Jau vēstīts, ka Valmieras peldbaseinu kompleksā atrodas 25 metrus garš lielais peldbaseins ar astoņiem celiņiem, divi mazie peldbaseini (dziļums: 0,9m – 1,1m un 0,6m – 0,9m) bērnu peldētapmācībai, ūdens aerobikai un citām nodarbībām un ūdens atpūtas zona, kurā atrodas straumju baseins ar kaskādēm, masāžu strūklām, masāžu zviļņiem ūdenī, aukstais baseins, divas burbuļvannas, sauna, krievu pirts, tvaika pirts, sāls istaba, masāžas duša, aukstā ūdens spainis un bērnu atrakcijas ar strūklakām un slidkalniņu.

Inflācijas ietekmē vēlme būvēt sāk atdzist, publiskā sektora investīciju plāni neskaidri, bet projektētāji un būvnieki šajā situācijā ir sava veida ķīlnieki. Situācija būvniecības nozarē ir un būs atkarīga no publiskā pasūtījuma, kas vēsturiski veido lielāko daļu nozares pasūtījuma apjomus. Ar lielu nepacietību un interesi nozarē tiek gaidīts 2024. gada valsts budžeta projekts un tajā paredzētie kapitālieguldījumi, kuros ir nepieciešama publisko ēku un infrastruktūras būvniecība.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta lielākās būvniecības nevalstiskās organizācijas Latvijas Būvuzņēmēju apvienības vadītājs Gints Miķelsons.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 31.oktobra numurā lasi:

Statistika

Ražotāju cenas nepriecē

Nekustamais īpašums

Izaicinājumi nekustamo īpašumu tirgū turpināsies. Andris Božē, SIA YIT LATVIJA valdes loceklis

Tēma

Pašvaldību izdevumi vairāk atbilst valdības prioritātēm, salīdzinot ar valdības tēriņiem

Aktuāli

Ārstu, policistu un skolotāju dzīves līmenis rūk

Finansējums

Aug peļņa, aug riski, top drošības jostas

Nekustamais īpašums

Vasarnīcu ciemats mūsdienīgās vēsmās

Pasaules ekonomika

Viesnīcas “Jelgava” telpās plānots izveidots SPA, informē SIA "Kulk" viesnīcas "Jelgava" direktore Jeļena Naumova-Martišūne.

Plānots, ka SPA tiks atvērts apmeklētājiem 2023.gadā. "Mēs ticam, ka dzīve agri vai vēlu atgriezīsies ierastajā gultnē un varēsim uzņemt savus viesus jaunajā atpūtas zonā," stāsta J. Naumova-Martišūne.

SPA paredzētas dažādas saunas, gaismas un audio terapijas zonas, aromātiska duša, baseins ar masāžas staciju un kaskādi.

"Mūsu viesnīcā apmetas sportistu delegācijas, lielu starptautisku uzņēmumu pārstāvji, tāpat arī vietējie iedzīvotāji, un viesi labprāt izmanto viesnīcā jau esošo atpūtas kompleksu ar pirtīm un trenažieru zāli. Mēs esam pārliecināti, ka iespēja apmeklēt šo jauno SPA kļūs par vēl vienu iemeslu dot priekšroku tieši mūsu viesnīcai," saka J.Naumova-Martišūne.

Mēs viņu gribējām pieteikt Ginesa rekordam, smej Valentīnas Georgijevskas kolēģes. Joks nav tālu no patiesības: diez vai vēl kaut kur Kurzemē, Latvijā un pat visā Eiropā turpina strādāt meistare ar tik ievērojamu – 58 gadus lielu – darba stāžu, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Frizētavā viņa sastopama ik dienu, un pastāvīgie klienti pat nedomājot no 86 gadus vecās manikīres pakalpojumiem atteikties. «Ar dzirdi tā pašvakāk, bet redze ar brillēm man ir laba, cenšos būt rūpīga, jo darbs patīk - tas man dod spēku un enerģiju. Bez darba es būtu pilnīgi beigta,» teikusi Valentīna.

Satiekot jebkuru cilvēku, viņa vispirms profesionāli uzmet aci nagiem. Neesmu no lielām runātājām, kautrīgi iebildusi meistare, tomēr līdz nākamajam pierakstam atradusi brīdi sarunai. «Gadu no gada viņi pie manis nāk. Galvenokārt Jaunliepājas iedzīvotāji, viens otrs regulāri brauc no citiem pilsētas rajoniem, piemēram, no Zaļās birzes, kur nav frizētavu, paretam - arī no laukiem,» viņa stāstījusi par saviem klientiem.

2022. gada pavasarī durvis vērs jauns “Lemon Gym” sporta klubs Rīgā, Grostonas ielā. Telpu iegādē un sporta kluba iekārtošanā uzņēmums investējis 750 000 eiro.

Uzņēmumā informē, ka šis būs viens no lielākajiem ķēdes sporta klubiem Latvijā. “Esam patiesi lepni, ka neskatoties uz sarežģītajiem pandēmijas apstākļiem, turpinām paplašināties, piedāvājot Latvijas iedzīvotājiem augstākās kvalitātes sporta klubus par pieejamu cenu. Jaunā sporta kluba platība būs vairāk nekā 1500 kvadrātmetri, tā interjers tiks veidots atbilstoši jaunam konceptam, savukārt papildu trenažieru zālei klientiem būs pieejama pirts un arī grupu nodarbības, kas šobrīd pieejamas četros no sešiem sporta klubiem,” stāsta Impuls LTU valdes priekšsēdētāja Ingrida Damuliene.

Globālā pandēmija ir veicinājusi vairāku paradumu maiņu, tostarp arī to, kurus laikus cilvēki velta sportošanai. Ja pirms pandēmijas, cilvēki labprāt sportoja pēc darba laika, šobrīd tendences rāda, ka cilvēki labprāt vēlētos sportot agri no rīta vai pat nakts stundās.

Projekts Ripo pirts sācis labi ripot, tas vairoja uzņēmību, un gribējās īstenot vēl kādu ideju, atklāj Kaspars Karlsons. Kopš atgriešanās no ASV, kur viņš vadīja riteņu veikalu, Latvijā pamanīja veloindustrijas attīstību – izbūvētos veloceliņus un dažādas riteņbraucēju aktivitātes gan pilsētā, gan ārpus apdzīvotām vietām, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

«Velosipēdi te atšķirīgi un smuki, bet kaut kā tiem pietrūkst. Ieskatījos vērīgāk – nevienam nav krūzīšu statīva. Floridas štatā visi braukā tikai ar bīčkruizeriem un katram pludmales varianta ritenim krūzīšu statīvs uz ragiem ir ierasta lieta. Tur tie bija no plastmasas vai alumīnija, vienkrāsaini.» Atskārstot, ka niša ir brīva, pirmā doma bijusi tirgot no citurienes atsūtītos. Izmeklējušies Rīgas un Lietuvas veikalos, bet nav atraduši pat no plastmasas. Interneta veikalā eBay piedāvāti Amerikā ražotie, bet, pierēķinot piegādes izmaksas, plastmasas gabala cena sanākusi neadekvāta. «Iešāvās galvā izmēģināt no koka, un dzīvesbiedre Kristīne strikti pateica: viens ir jāuztaisa un jānovērtē. Pagājušā gada rudenī palūdzām galdniekam, lai novirpo, un galarezultāts bija tieši iecerētais. Atlika vien atrast pareizo stiprinājumu.»

Prokurori šonedēļ Rīgas rajona tiesā Jūrmalā prasījuši kukuļošanas lietā apsūdzētajam bijušajam Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam un būvuzņēmējam Mārim Martinsonam piespriest reālus cietumsodus, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "de facto".

Kopējais sods, kas Rimšēvičam tiek prasīts, ir brīvības atņemšana uz sešiem gadiem, konfiscējot mantu. Tāpat prokurori prasa ierobežot viņam iespējas ieņemt konkrētus amatus, raidījumam atklājis prokurors Ando Skalbe.

Martinsonam apsūdzības uzturētāji lūdz piemērot brīvības atņemšanu uz pieciem gadiem ar arestētās mantas konfiskāciju. Savukārt Martinsona uzņēmumam "MM investīcijas", kas prokuroru ieskatā izmantots kukuļu legalizācijā, tiek prasīts trīs miljonu eiro naudas sods un arī mantas konfiskācija.

Kā vēstīja "de fecto", pēdējās nedēļās apsūdzētie Rimšēvičs un Martinsons tiesā skaļi lasīja savas liecības. "Šajā krimināllietā nav neviena pierādījuma, ka man jebkad būtu izteikts jebkāds kukuļa piedāvājums un ka es jelkad būtu pieņēmis kukuļa piedāvājumu," tiesā sacīja bijušais centrālās bankas prezidents Rimšēvičs.

No 1.augusta Gaujas Stāvo krastu Sajūtu parka apmeklētājiem ir pieejams jauns aktīvās atpūtas un tūrisma objekts - taka kokos, informēja Valmieras pilsētas pašvaldība. Pagaidām interesentiem ir atklāts pirmais takas posms 300 metru garumā, bet otrā daļa - 187 metrus garais nobrauciens trosē pār Gauju - tiks atklāts augusta otrajā pusē.

Tiek piedāvāta pastaiga 5-8 metru augstumā virs zemes. Pastaigas elementus veido krēsli, sadzīves darbarīki, pirts ķipīši un citi oriģināli simboli/priekšmeti, kas papildināti ar zīmējumiem - latviešu spēka zīmēm.

Kā pastāstīja takas projekta tehniskais vadītājs Guntis Avotiņš, trasei nav izteiktas grūtības pakāpes kā citās jau zināmās trasēs. «Tā ir viena liela taka, kurā iekļauti atsevišķi atzari «adrenalīna medniekiem». Jāteic, ka trase ir īsts roku darbs - katra detaļa, stiprinājums, skrūve paslēpta tā, lai apmeklētājs varētu izbaudīt kopējo tēlu, nepamanot trases tehnisko pusi,» norāda G. Avotiņš.

Nekustamo īpašumu attīstītājs Real Estate Deals And Solutions par 6,5 miljoniem eiro plāno pārdot viesnīcu Good Stay Eiropa Jūrmalā, Jūras ielā 56, liecina informācija city.24.lv.

Viesnīca Eiropa atrodas Jūrmalā, netālu no koncertzāles Dzintari. Uz teritorijas 3654 kvadrātmetru platībā izvietoti trīs ēku korpusi, kuru kopējā platība ir 2359 kvadrātmetri. No tiem divi ir būvēti pagājušā gadsimtā un pilnībā atjaunoti 2004.gadā. Savukārt trešais jaunās ēkas korpuss tika uzcelts 2007.gadā.

Viesnīcā ir 40 numuri, kā arī konferenču telpa 45 personām, pirts/SPA, bērnu istaba un restorāns.

Informācija zemesgrāmatā liecina, ka ēkas īpašnieks ir kompānija Deviņdesmit seši, kuras īpašnieks ir Rietumu bankas dibinātais atvērto ieguldījumu fonds Rietumu Asset Management.

Rietumu bankā aģentūrai LETA neatbildēja uz jautājumiem, kādēļ viesnīcu plānots pārdot.

Igaunijas koksnes pārstrādātājs Ha Serv, kas ietilpst Baltijas valstu privātkapitāla investīciju fonda Livonia Partners pārvaldītajā ieguldījumu portfelī, iegādājies sabiedrību Suomen Lämpöpuu Oy (SLP), kas specializējas termokoksnes materiālu ražošanā, informē kompāniju pārstāvji.

Suomen Lämpöpuu ir Somijas uzņēmums, kas izgatavo dažādus seguma un apdares materiālus no termiski apstrādātas koksnes un eksportē lielāko daļu savas produkcijas. Uzņēmums dibināts 1999. gadā, šobrīd tā pārdošanas apjomi sasniedz 6 mljonus eiro gadā. Somijā, Teuvā atrodas uzņēmuma ražotne, kurā strādā ap 30 cilvēku.

Apvienojot spēkus, Ha Serv un SLP plāno paplašināt ražojumu klāstu un nostiprināt pozīcijas pasaules tirgū.

«Mūsu mērķis ir straujāka izaugsme daudzsološajā videi draudzīgo termokoksnes izstrādājumu tirgū. Abas sabiedrības lieliski papildinās viena otru, un mēs varēsim paplašināt mūsu eksporta ģeogrāfiju, palielināt klientu bāzi un piedāvāt tiem lielāku termokoksnes ražojumu klāstu,» atzīst Marko Kevai (Marko Kevvai), Ha Serv izpilddirektors.

Jauns peldbaseins septembra beigās atklāts ne vien Valmierā, bet arī Latgales pilsētā Līvānos.

Līvānu 1.vidusskolas peldbaseina ēkas kopējā platība ir 1100m2, tajā ietilpst sporta baseins 11 x 25 metri (4 celiņi), bērnu baseins 5 x 7 metri, SPA zona (sauna, tvaika pirts, hidromasāžas vanna, aukstais baseins), ģērbtuves, dušas. Ēka ir aprīkota ar audio un videonovērošanas sistēmu, informē Līvānu novada domes pārstāvis Jānis Vaivods. Apmeklētāju kontrolei iegādāta un uzstādīta aproču sistēma.

Būvniecība veikta projekta Līvānu 1.vidusskolas peldbaseina jaunbūve un sporta zāles – angāra pārbūve ietvaros. Līvānu peldbaseina būvniecības un vieglatlētikas manēžas pārbūves būvdarbu izmaksas ir 1 996 742 eiro ar PVN 21%. Pašvaldība šim nolūkam ņēma aizņēmumu Valsts kasē. Daļu līdzekļu ziedoja arī vairāki Līvānu novada uzņēmumi: SIA Līvānu kūdras fabrika un SIA Zelta zeme, SIA Ceram Optec, SIA Grīva L, SIA Granvia, SIA Baltik sistēm, SIA Līvānu mājas un logi, SIA Mežrozīte HES.