Nespēja ilgstoši vienoties par ASV budžetu un ar to saistīto parāda griestu palielināšanu biržas investoros kāpina nedrošības sajūtu saistībā ar iespējamo valsts defoltu, tādējādi izraisot kārtējo akciju izpārdošanu Volstrītā.
Vakar ASV plašā tirgus indeksa Standard & Poor’s 500 vērtība samazinājās par 1,23%, tādējādi šis biržas indikators sasniedza savu zemāko punktu kopš septembra sākuma, kad ieguldītājos negatīvas emocijas raisīja prognozes par tobrīd vēl gaidāmo ASV centrālās bankas Atklātās tirgus komitejas sēdi saistībā ar kuru vairums tirgus dalībnieku prognozēja ekonomikas kvantitatīvās stimulēšanas apjomu samazināšanu.
Lai arī negatīvās prognozes nepiepildījās, tagad par daudz nopietnāku pārbaudījumu ir kļuvusi pretstāve demokrātu un republikāņu starpā, kas saistībā ar abu pušu ieteikumiem valsts budžetā rada draudus tam, ka 800 000 valsts iestādēs strādājošo bezalgas atvaļinājumi var ievilkties, bet arī pie iespējamības, ka ASV vairs nevarēs tikt galā ar saviem obligāciju kuponu maksājumiem.
Lai tas nenotiku politiķiem ir jāvienojas līdz 17. oktobrim. Pieaugot bažām, ka tas nenotiks, tirgus indeksi turpina samazināties. Vakar lielāku kritumu par Standard & Poor’s 500 piedzīvoja tehnoloģiju un farmāciju kompāniju indekss Nasdaq Composite, kura vērtība dienas laikā kritās par 2%.
Tikmēr Volstrītas «smagsvaru» indekss Dow Jones Industrial Avereage vakar kritās par 1,07%.
Interesanti, ka nestabilitātes pieaugums nav veicinājis pirkšanas aktivitāšu pieaugumu dārgmetālu tirgū. Iespējams, tas, ka zelts ir zaudējis sava tradicionālā glābšanas riņķa statusu krīzes situācijās, tā cena turpina stagnēt nedaudz virs 1300 dolāru atzīmes par Trojas unci.
Pagaidām samērā augstu investoru toleranci turpina saglabāt ASV parāda vērtspapīri, piemēram, valsts desmit gadu obligāciju ienesīgums vakar bija 2,64%, kas ir par aptuveni trīs procenta desmitdaļām mazāk nekā mēnesi iepriekš.
