Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) un Eiropas Komisija (EK) nav mainījuši savu pozīciju un atbalsta Latvijas valdības izvēlēto ekonomisko programmu, kas balstās uz pašreizējā valūtas kursa saglabāšanu un iekļaušanos eirozonā, aģentūrai LETA paziņoja SVF Latvijas pārstāvniecībā.

No SVF pārstāvju sniegtās atbildes izriet, ka SVF eksperti pēdējā laikā neesot diskutējuši par to, vai Latvijai ir nepieciešams atgriezties pie jautājuma par lata devalvāciju, kā arī par to, kādu pozitīvu vai negatīvu ietekmi tas atstātu uz valsts tautsaimniecību.

SVF pārstāvniecībā Latvijā uzsver, ka patlaban starptautisko aizdevēju misija ar Latvijas valdību strādā pie tā, kā aizsargāt nabadzīgākos iedzīvotājus recesijas laikā, taču SVF redzot skaidras zīmes, ka ekonomikas stabilizējas un izvēlētā stratēģija strādā.

Šīs vēstules saturs liecina, ka tā varētu būt atbilde kādam Latvijas politiķim. Kopijā adresāts ir aizkrāsots. Taču SVF Latvijas pārstāvniecībā aģentūrai LETA apgalvoja, ka šī vēstule ir viltota un tā neatspoguļo SVF viedokli.

Lats bijis stabils visus savas pastāvēšanas gandrīz 15 gadus, tas ir stabils tagad un būs arī turpmāk, jo atbildīgās institūcijas neplāno devalvēt tā vērtību.

Apkopojot informāciju par citu valstu pieredzi savas nacionālās valūtas devalvācijā attiecībā pret citu valūtu, speciālistu teorētiskos apsvērumus un reālo situāciju, var secināt, ka no lata devalvācijas Latvija būtu lielāks zaudētājs nekā ieguvējs. Par to vēlreiz atgādināja arī LB preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis: «Tā vairotu, nevis mazinātu inflāciju, tā samazinātu iekrājumu vērtību, sadārdzinātu kredītmaksājumus visiem tiem, kam ienākumi ir latos, bet kredīti eiro, un - pats galvenais - šāds solis sagrautu uzticību latam, kas svarīgi gan iekšzemē, gan eksportētājiem un finanšu tirgiem».

Latvijas Bankā pagājušajā gadā apmainītas latu naudaszīmes kopumā 611 900 latu jeb 870 700 eiro vērtībā, kas ir par 22,9% mazāk nekā 2022.gadā, informē Latvijas Bankā.

Tostarp 2023.gadā apmainītas latu banknotes 556 600 latu (792 000 eiro) vērtībā un latu monētas 55 300 latu (78 700 eiro) vērtībā.

2023.gadā Latvijas Bankas klientu kasēs veikti kopumā vairāk nekā 2500 latu maiņas darījumu.

Līdz pagājušā gada beigām no apgrozības izņemti 40% lata monētu 29 miljonu latu (41,3 miljonu eiro) vērtībā un 96% lata banknošu 942,7 miljonu latu (1,341 miljona eiro) vērtībā. No apgrozības kopumā izņemti 149,3 miljoni monētu un 47,2 miljoni banknošu.

Pagājušā gada beigās vēl nebija apmainītas lata monētas un banknotes 82,8 miljonu latu jeb 117,9 miljonu eiro vērtībā, tostarp vēl bija neapmainīti 339,6 miljoni lata monētu, kas svara izteiksmē ir 779 tonnas.

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nevēlas lata devalvāciju, tomēr sabiedrībā nav pārliecības par lata stabilitāti.

Par to liecina tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS 2009.gada jūlijā veiktā aptauja, lai noskaidrotu, kādi ir Latvijas iedzīvotāju viedokļi šajā jautājumā, jo jau ilgāk nekā pusgadu sabiedrībā periodiski uzvirmo bažas par iespējamo lata devalvāciju un, lai gan Latvijas Bankas vadība kategoriski noliedz šādu iespēju, atsevišķi eksperti turpina uzturēt diskusiju par to.

Aptaujas dati liecina, ka tikai 14 % iedzīvotāju iestājas par lata devalvāciju, bet gandrīz 2/3 uzskata (64 %), ka būtu labāk, ja tiktu saglabāts patreizējais lata piesaistes kurss pie eiro. Vienlaicīgi, salīdzinoši neliela daļa iedzīvotāju uzticas Latvijas Bankas teiktajam par lata stabilitāti. 10 % iedzīvotāju iespēju, ka lats varētu tikt devalvēts, vērtē kā ļoti lielu, 24 % - kā drīzāk lielu, bet 28% - kā vidēju. Kopumā tikai 19% iedzīvotāju uzskata, ka lata devalvācijas iespēja ir drīzāk maza, ļoti maza vai nekāda.

Starptautiskais Valūtas fonds atbalstītu lata devalvāciju, bet tam pretojas Latvijas valdība, centrālā banka un Eiropas Komisija, atklājis premjerministrs Valdis Dombrovskis, vēsta InteractiveInvestor. To apliecina arī informācija SVF dokumentos par finansiālās palīdzības sniegšanu Latvijai.

(Papildināts viss teksts)

SVF atbalsta lata devalvācijuSVF esot brīdinājis, ka uzturot pašreizējo lata piesaisti eiro, valsts būs spiesta tikt galā ar vēl lielākām problēmām. Šī ir pirmā reize, kad kāds politiķis atklāj SVF, citu starptautisko aizdevēju un Latvijas atšķirīgos viedokļus.

InteractiveInvestor norāda - daži ekonomisti uzskata, ka Latvijas atgūšanās no recesijas, kas paģērē IKP kritumu par 12 %, būtu ātrāka, ja lats tiktu devalvēts.

Neizmantoto lata nominālvērtības pastmarku bezmaksas maiņa pret tādas pašas vērtības pastmarkām eiro notiks no 2015.gada 5.janvāra līdz 30.jūnijam, informē Latvijas Pasts.

Saskaņā ar Eiro ieviešanas kārtības likumu 2014.gada decembris ir pēdējais mēnesis, kad lietošanai derīgas ir no 1991. līdz 2012.gadam izdotās pastmarkas ar lata nominālvērtību. Lai nodrošinātu iedzīvotāju iegādāto vērtszīmju – lata nominālvērtības pastmarku – vērtības saglabāšanu, Latvijas Pasts no 2015.gada 5.janvāra līdz 30.jūnijam nodrošinās lata nominālvērtības pastmarku bezmaksas maiņu pret analogas nominālvērtības pastmarkām eiro. Personalizētās pasmarkas maiņai netiks pieņemtas.

Neizmantotās lata nominālvērtības pastmarkas varēs apmainīt 44.pasta nodaļā, kas atrodas Latvijas Pasta centrālajā birojā, Ziemeļu ielā 10, lidostā Rīga, Mārupes novadā. Pastmarku maiņai būs nepieciešams iesniegums, ko varēs gan saņemt uz vietas 44.pasta nodaļā, gan arī jau iepriekš izdrukāt un aizpildīt no Latvijas Pasta interneta vietnes www.pasts.lv: iesnieguma paraugs aplūkojams te. Iesniegumā būs jānorāda tā iesniedzēja vārds, uzvārds, adrese, pievienoto pastmarku skaits un summa latos.

Latvijas nacionālā valūta lats pēdējo mēnešu laikā ir stipri «tracināta», tomēr to izdevies noturēt, kā rezultātā daudzi investori, kas spekulēja uz lata devalvāciju, zaudējuši naudu, raksta rus.db.lv.

«Visticamāk, lielākoties šie spekulanti bija privātie investori, kas operēja ar nelieliem vai vidēji lieliem naudas līdzekļiem. Situācijas līdzība Latvijā ar to, kāda tā bija Argentīnā, viņiem šķita pietiekami, lai riskētu. Gaidot drīzu lata devalvāciju, šie investori bija gatavi riskēt un atvērt īsās lata pozīcijas (pārdod valūtu, gaidot tās kritumu),» viņš uzsver. Starptautisko banku brokeru nodaļas, visticamāk, esot radušas iespējas atvērt pozīcijas ar kredītlīdzekļu palīdzību (spekulanti iemaksāja tikai drošības depozītu). Ļoti augstās latu procentu likmes kredītlīdzekļu izmantošanu ļoti sadārdzināja. Ap 8. jūniju latu tirgū vairs nebija palicis, bet devalvācija tā arī nebija pienākusi. Tā rezultātā liela daļa investoru, kas bija uzradušies pēdējā momentā, sāka slēgt savas pozīcijas, kas noveda pie lata kursa augšanas attiecībā pret eiro un eiro apmaiņu pret latu par zemāko intervences kursu ar zaudējumu fiksēšanu.

Tatjana Verjē, Eiropas Komisijas (EK) Iekšējā tirgus direktorāta padomniece un konsultante banku un finanšu tirgu regulēšanas jomā Briselē, analizējot ieguvējus un zaudētājus no iepējamās lata devalvācijas, atzīst: ieguvēju no šāda soļa nebūtu.

Db.lv jau ziņoja, ka pagājušās nedēļas nogalē no vairākiem avotiem nācās dzirdēt kārtējās baumas par iespējamo lata devalvāciju, kas varētu notikt Latvijas valsts svētku laikā. Bijusi versija, ka lats tikšot devalvēts, mainot pieļaujamās svārstības no lata piesaistes kursa eiro no pašreizējiem +/- 1 līdz +/-15 %. Latvijas Bankas vadītājs Ilmārs Rimšēvičs Db kategoriski noliedza, ka Centrālā banka plānotu pieņemt šādu lēmumu. Arī Ministru prezidents šādu iespēju kategoriski noliedza.

Turklāt, kā šorīt raksta laikraksts Telegraf, atsaucoties uz neoficiālu informāciju, aizdomās par baumošanu par lata devalvāciju Drošības policija ir aizturējusi Ventspils augstskolas Finanšu un grāmatvedības katedras lektoru Dmitriju Smirnovu.

Pēdējā laika paziņojumi no Skandināvijas valstīm, galvenokārt Zviedrijas, atgādina gangsteru filmu, kur Sliktais kādam pasūta nogalināt kādu par to, ka tas ilgstoši nemaksā parādus. Ja vēl iepriekš ilgu laiku Skandināvijas banku analītiķi vai baņķieri runāja/pierunāja avīžu lapas ar saviem spriedelējumiem par to, cik ļoti Latvijai nepieciešama nacionālās valūtas – lata devalvācija, tad nesenais paziņojums par to, ka zviedri, kuru ietekme caur bankām un lieliem uzņēmumiem Latvijā neapšaubāmi ir liela, jau gatavojas lata devalvācijai izraisa daudzus jautājumus.

Kā zināms, lēmumu par lata devalvāciju var pieņemt tikai un vienīgi Latvijas Banka, kuras galva – Ilmārs Rimšēvičs jau gadiem apgalvo, ka aiztikt lata vērtību pret eiro Latvijas Banka negrasās. Turklāt, gan I. Rimšēvičs, gan Latvijas baņķieri pauž pārliecību, ka Latvijai lata devalvācija ir nevis zāles ekonomikas atveseļošanai, bet inde. Vai zviedri zina, «kas notiek Rimšēviča galvā» vai arī... ar saviem paziņojumiem, no sērijas, gatavojas dzīrēm, kurās plāno pasniegt ūdens glāzi, kur kaut ko sapilinājuši. Turklāt atcerēsimies, ka skandināvi par lata devalvāciju runāja gan tad, kad Latvijas ekonomika bija pārkarsusi un «šausmināja» ar milzīgu caurumu tekošajā kontā, augsto inflāciju, gan tagad, kad inflāciju nomaina deflācija, tekošajā kontā ir pārpalikums, ekonomika gan arī vairs neaug, bet krīt. Var piekrist arī ekspertiem, ka šodien Latvijā notikusi slēptā devalvācija, proti, krītot ekonomikai, uzņēmumi spiesti samazināt izmaksas, tostarp algas darbiniekiem.

Latvijas lata piesaistes kurss paliks fiksēts - 0.70284 lati par vienu eiro, bet lata - eiro svārstības nevarēs pārsniegt 1 %. Par to pēc pamatsarunu noslēgšanās ar potenciālo aizdevēju - Starptautiskā Valūtas fonda (SVF), Eiropas Komisijas (EK) un Zviedrijas valdības pārstāvjiem, informēja Latvijas Ministru prezidents Ivars Godmanis (Latvijas Pirmā partija/Latvijas ceļš).

Precīza summa, kuru Latvija aizņemsies ekonomikas stabilizēšanai, būs zināma šodien - līdz šim nosauktās iespējamā aizdevuma summas svārstās no 3 mljrd. līdz pat 13 mljrd. eiro. Ekonomikas stabilizācijas programma, kura precīzāk noteiks, kā aizdevums tiks izlietots, Saeimā nonāks šonedēļ. Jau vēstīts, ka I. Godmanis pagājšnedēļ paziņoja, ka gadījumā, ja Saeima ekonomikas stabilizācijas programmu, kuras pieņemšana ir priekšnoteikums aizdevuma saņemšanai, noraidīs, valdība atkāpsies.

Vienojas par principiem

Pirmdien, tiekoties ar SVF, EK un Zviedrijas valdības pārstāvjiem, I. Godmanis un finanšu ministrs Atis Slakteris (Tautas partija) ar viņiem vienojušies par dažiem pamatprincipiem, kas tiks ievēroti, proti, lata piesaistes kursa eiro nemainīšanu, pensiju nesamazināšanu, kā arī to, ka, samazinot 2009. gada valsts budžeta izdevumus, netiks samazināti ES fondu līdzfinansēšanai paredzētie līdzekļi. Tas nozīmē, ka izdevumu samazināšana par aptuveni 600 milj. Ls galvenokārt skars citas izdevumu pozīcijas, proti, sabiedriskajā sektorā nodarbināto algas un valsts pārvaldes iestāžu iepirkumus. Kopumā valsts budžeta izdevumi būtu jāsamazina par 700 milj. Ls, tomēr Finanšu ministrija aplēsusi, ka, palielinot samazināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi no pašreizējiem 5 % līdz 9 % un palielinot akcīzes nodokli naftas produktiem, valsts budžeta ieņēmumi no tā dēvētajiem netiešajiem nodokļiem varētu pieaugt par aptuveni 100 milj. Ls, tādēļ izdevumu samazinājums varēs būt nedaudz pieticīgāks.

„Uzturēt lata kursu būs sarežģīti, taču jautājums par lata devalvāciju ir slēgts,” šodien preses brīfingā pēc tikšanās ar Igaunijas prezidentu Tomasu Henriku Ilvesu uzsvēra Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers.

Lai pārvarētu ekonomisko krīzi, Latvijai būs stingri jāīsteno Latvijas Ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programma, kurā ietvertie pasākumi jāīsteno trīs gadu laikā, skaidroja prezidents, piebilstot, ka patlaban aktuālākie uzdevums ir veikt strukturālās Zatlers: jautājums par lata devalvāciju ir slēgtsvalsts pārvaZatlers: jautājums par lata devalvāciju ir slēgtsldes reformas.

Bailes zaudēt naudu ir iedragājušās tirgus dalībnieku uzticību vienam pret otru.

Septembra otrajā pusē ASV tirgu satricināja ziņa, ka ASV ceturtā lielākā investīciju banka Lehman Brothers ir bankrotējusi. Pēc šī paziņojuma fondu tirgos notika straujš kritums un starpbanku tirgū pieauga procentu likmes, īpaši ASV dolāram. Tirgus dalībnieki izvairījās aizdot viens otram naudu. Lai stabilizētu finanšu un akciju tirgus un nodrošinātu likviditāti, Eiropas, ASV, Japānas, Austrālijas centrālās bankas iepludināja tirgū miljardiem ASV dolāru un eiro. Pasaules centrālo banku naudas intervences stabilizēja tirgu un neļāva sabrukt pasaules finanšu sistēmai. Bailes zaudēt naudu ir iedragājušās tirgus dalībnieku uzticību vienam pret otru. Uzticības krīzi banku sektorā nosaka pieci apstākļi: pirmkārt, kredītu nodrošinājuma vērtība, kuru cenas turpinās samazināties; otrkārt, daudzas bankas izsniedza kredītus ne tikai fiziskām personām nekustamā īpašuma iegādei, bet arī pirka vērstpapīrus, kuriem par nodrošinājumu bija nekustamais īpašums; treškārt, atsevišķas bankas cer, ka to aktīvu cena, kas jau ir kritusies par 90%, varētu atjaunoties, bet izslēdz kritumu par 100% no esošā cenas; ceturtkārt, bankas neuzticas viens otrai, tāpēc starpbanku kredītu tirgus ir apstājies - naudas tirgus likmes ir salīdzinoši augstākas par EURIBOR un LIBOR likmēm; piektkārt, valdības atturas tieši glābt finanšu institūcijas, jo naudas avots ir valstu budžeti.

Zviedrijas kronas vērtība pret eiro pieauga pēc tam, kad Latvijas Banka izplatīja paziņojumu, ka tā neplāno mainīt esošo lata svārstību koridoru un noraidot baumas par lata devalvāciju, raksta Bloomberg.

Kronas vērtība palielinājās līdz 10.778 kronām par eiro. Pirms tam eiro maksāja 10.984 kronas, savukārt vakar tā cena bija 10.904 kronas.

Db.lv jau rakstīja - lai gan Latvijas Banka, kuras pārziņā ir atbildība par lata kursa stabilitāti, ir stingri pateikusi, ka tā līdz eiro ieviešanai Latvijā neplāno mainīt lata piesaistes kursu pret eiro, proti, devalvēt latu, tomēr pēdējo nedēļu laikā cilvēki atkal uzķērušies uz Latvijas politiķu, ekonomistu sētajām šaubām par lata stabilitāti. Tas, pēc Latvijas Bankas preses dienesta norādītā, atkal veicinājis kārtējo ažiotāžu, baumas, iedzīvotāju, uzņēmēju un finanšu tirgu nervozitāti.

«Latvijas iedzīvotājiem un tautsaimniecībai tas nozīmē nenoliedzamus zaudējumus: cilvēki ar latiem dodas uz valūtas maiņas punktiem, bankām, lata rezerves un reizē latu daudzums apgrozībā mazinās, lata procentu likmes aug, sadārdzinot aizņēmējiem kredītus, kas kopumā vēl vairāk samazina Latvijas tautsaimniecības aktivitāti,» uzsver Latvijas Banka.

Apdrošināšanas sabiedrība BTA savos jaunajos transportlīdzekļu KASKO apdrošināšanas noteikumos ir ietvērusi līdz šim nebijušu nosacījumu, informēja Latvijas Apdrošināšanas brokeru asociācijas (LABA) valdes priekšsēdētājs Aigars Krūms.

"Minētais BTA jauno KASKO noteikumu 8.12.punkts attiecas tikai uz apdrošināšanas līgumiem, kuru apdrošināšanas prēmijas tiek maksātas latos, kas Latvijas Republikā ir parasta prakse, un tā tiek maksāta pa daļām, kas, ņemot vērā straujo KASKO cenu pieaugumu, varētu būt pieprasīts nosacījums. Tādēļ var secināt, ka norādītais nosacījums attieksies uz lielu daļu BTA noslēdzamo KASKO polišu. Nesaprotams varētu šķist fakts, ka klientiem, kuri apdrošināšanas prēmiju maksā latos un apdrošināšanas atlīdzību saņems latos, nezin kādēļ jāpiemaksā BTA par lata kursa svārstībām pret eiro. Kāpēc ne pret dolāru, vai jēnu?

Baumotāju dēļ "debesīs uzdzītais" RIGIBOR šogad vēl varētu nekristies, līdz ar to jārēķinās ar dārgiem latu kredītiem.

Kas vainīgs?

No pieprasījuma un piedāvājuma atkarīgā RIGIBOR kāpums atspoguļoja likviditātes trūkumu latu naudas tirgū, kas ir sekas lata devalvācijas baumu izplatībai, uzskata eksperti. Baumu dēļ sākās ne vien masveidīga latu pārdošana, pērkot eiro, kā rezultātā pieauga latu daudzums tirgū un lata kurss attiecībā pret eiro. Bija arī tādi, kas centās pārkreditēties no eiro uz latiem. Investoru vēlme hedžēt lata pozīcijas (apdrošināt, proti, investors, piem., baidoties par nākotnē saņemtā lata vērtību, negaida nākotnes ieņēmumus latos, bet aizņemas no bankas latus, tos samainot un turot eiro) pastiprināja pieprasījumu pēc lata resursiem, raujot augšā RIGIBOR likmes, lēsa Parex Asset Management speciālists Zigurds Vaikulis. "Tā rezultātā lats pret eiro pavājinājās tiktāl, ka LB savās pasīvajās intervencēs bija spiesta atpirkt no tirgus vairākus simtus miljonu latu, tādējādi pastiprinot likviditātes problēmas starpbanku tirgū," tā viņš. No tirgus tādējādi "izņemtie" ap 236 milj. Ls šobrīd varētu būt vieni no galvenajiem iemesliem augstajā RIGIBOR. To saasināja arī februārī pienākušais obligāto rezervju normas izpildes termiņš bankām, kurām noguldījumi LB jāveic latos.

Latvijā nacionālās valūtas devalvācija nav nepieciešama, jo no tās zaudējumu būtu vairāk nekā ieguvumu, turklāt īslaicīgu, 6. martā analizē Dienas bizness.

Par lata devalvāciju kā līdzekli ekonomikas veselības uzlabošanai eksperti runāja gan laikā, kad Latvijas ekonomika strauji auga, kas sev līdzi nesa augstu inflāciju un milzīgu tekošā konta deficītu, gan tagad, kad ekonomika krīt, cenu tendencēm iebraucot mīnusos un tekošā konta deficītam tuvojoties pieņemamām robežām. Šobrīd šīs runas īpaši pastiprina fakts, ka valūtu devalvāciju realizējušas citas valstis, piem., Krievija, Polija. Lata devalvācijas tēma Latvijā pēdējos pāris gados ir apspriesta līdz mielēm, tostarp pāris reizes uz baumu pamata par iespējamu devalvāciju cilvēki pat nolēma reāli rīkoties, mainot savus latus pret eiro, domājot tādējādi nezaudēt naudu. Jāatzīst, ka šo procesu iespaidu jūt vēl tagad. Db analizē, kāda būtu lata devalvācijas ietekme uz iedzīvotājiem, eksportētājiem un importu.

AS Marika valūtas maiņas punktos eiro sāk pietrūkt, bet iespējas tos papildus iepirkt ir ierobežotas, norāda uzņēmuma direktors Juris Žuravļovs.

«Visos maiņas punktos eiro nopirkt nevar, un to, ko mēs iepērkam, tūlīt arī pārdodam. Juridiskās personas Latvijas Bankā eiro iegādāties nevar, un arī fiziskajām personām tas ir sarežģīti, jo jāpierāda naudas izcelsme. Nepārzinu situāciju komercbankās, bet pieļauju, ka tur iegādāties eiro varētu būt vieglāk,» pieļāva J.Žuravļovs.

Savukārt SIA Tavex menedžeris Kaspars Allese atzina, ka kopš pagājušās ceturtdienas interese par eiro pirkšanu ir palielinājusies, taču naudas pietiek un kurss nav īpaši mainījies. Viņš neprognozēja īpašas izmaiņas eiro pārdošanā arī turpmāk.

Taču, lai nebūtu ažiotāžas, ir nepieciešama Latvijas bankas prezidenta Ilmāra Rimšēvica, premjera Valda Dombrovska vai pat Valsts prezidenta Valda Zatlera oficiāla uzruna, kurā tiktu apliecināta lata stabilitāte, citādi sestdien un svētdien ir iespējamas rindas pie valūtas maiņas punktiem, norādīja J.Žuravļovs.

LATA aicina valsts un pašvaldības iestādēs izmantojot atvērtā pirmkoda programmatūru.

Latvijas atvērto tehnoloģiju asociācija (LATA) ierosina plašāk izmantot atvērtā pirmkoda (AP), bezmaksas programmatūru, konkrēti biroja darba produktivitātes rīku komplektu OpenOffice.org (iekļauj - teksta redaktoru, izklājprogrammu, prezentāciju rīku, datubāzi, u.c.) valsts un pašvaldību iestādēs dokumentu apritē, saziņai, lietojot un radot e-pakalpojumus.

Pašlaik programmatūras licencēm tiek piešķirtas un tērētas Latvijas valsts mērogā ievērojamas summas, taču kā alternatīva netiek izskatīta līdzvērtīgas funkcionalitātes bezmaksas licencējama AP programmatūra. Iepirkumu formulējumos netiek iekļauta iespēja piedāvāt tikai pārejas ieviešanas vietējo speciālistu pakalpojumus bez licenču pārdošanas.

Latvijas Banka neizskatīja un neizskatīs iespēju mainīt lata piesaistes kursu eiro, tādējādi devalvējot latu, jo skaidri zina, ka tas Latvijas ekonomikai neko labu nedos.

Latvijas Bankas vadītājs Ilmārs Rimšēvičs, Latvijas Televīzijas raidījumā 100.pants, atgādinot, ka šodien aprit 16 gadi kopš lata ieviešanas, uzsvēra, ka šobrīd arī nekas neliecina, ka lata stabilitātei kas draudētu. Savukārt ekspertiem, kas nāk klajā ar priekšlikumiem, piem., palielināt piesaistes kursu līdz 10 %, vajadzētu pierādīt, ka Latvijas ekonomikai to vajadzētu darīt. Ja aprēķinu nav, tad cilvēkos nevajadzētu sēt neuzticību un izraisīt kārtējās baumas. «Šīs bezatbildīgās runas, ka vajadzētu mainīt, ir nevietā,» tā I. Rimšēvičs.

Latvijas Banka tikmēr ir aprēķinājusi, ko lata devalvācija nozīmētu pensionāram, uzņēmumam un ģimenei ar diviem bērniem un 1000 Ls ienākumiem mēnesī.

Pēc eiro ieviešanas Latvijā lielākās bankas Swedbank negūtie ieņēmumi no eiro un lata konvertācijas vidēji gadā varētu sasniegt pat 10 miljonus latu, liecina Db.lv aplēses.

Kopējā banku sektora negūtā peļņa lata izzušanas dēļ gaidāma ap 70 miljoniem eiro jeb ap 49 miljoni latu gadā, aplēsusi Latvijas Banka. Tādējādi bankām, izzūdod ieņēmumiem no lata un eiro konvertācijas un ar to saistītām komisijas maksām, tas varētu nozīmēt zaudēt aptuveni 5-10% no banku kopējās finansiālās darbības peļņas, var aplēst pēc banku 2012.gada operatīvajiem datiem, ko apkopojusi Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK). Tiesa, šāds samazinājums bankām, ko Latvijas Banka norādījusi kā vienu no eiro ieviešanas finansiāliem ieguvumiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem, varētu būt vien tad, ja bankas necentīsies šo starpību kompensēt uz citu maksu rēķina.

Lielbritānijas banka The Royal Bank of Scotland (RBS) 2009.gada vasarā brīdinājusi ASV diplomātus Londonā, ka lata devalvācija ir nenovēršama, liecina ar tīmekļa medija WikiLeaks un britu laikraksta Telegraph starpniecību atklātībā nonākusī Amerikas Savienoto Valstu diplomātiskā telegramma.

2009.gada 3.jūnijā no ASV vēstniecības Londonā sūtītajā telegrammā rakstīts, ka bankas RBS Austrumeiropas tirgus analītiķis Timotijs Ešs amerikāņu diplomātiem skaidrojis, ka Latvijai no lata devalvācijas neizvairīties.

Ešs tā brīža Latvijas bankas centienus noturēt lata vērtību vērtējis kā nenoturamus ilgtermiņā, uzskatot, ka lata devalvācija ir nenovēršama un labāk to darīt pēc iespējas ātrāk.

Pēc analītiķa novērtējuma tūlītēja lata devalvācija novērstu domino efektu attiecībā uz citām pret eiro fiksētajām nacionālajām valūtām, kā arī pasargātu Rietumeiropas, īpaši Zviedrijas, bankas.

Ešs uzskatīja, ka, «ņemot vērā Latvijas reālā IKP samazināšanos un pieaugošās fiskālās problēmas, devalvācija nebūs daudz sliktāks solis par Latvijas ekonomikas lēno nāvi, ko izraisīs fiksētais kurss».

Lata devalvācija kā risinājums ekonomikas izaugsmei valdībā netiek un netiks apsvērts, norāda finanšu ministrs Einars Repše, aicinot izbeigt jebkādas diskusijas par lata stabilitāti.

Pasaules ekonomistu viedokļi arī dalās šajā jautājumā, tādēļ viņu paziņojumi sabiedrībai nav jāuztver kā vienīgo patiesību, pauž ministrs. Neskatoties uz pašreizējo ekonomisko situāciju mūsu valstī, nacionālā valūta – lats ir stabils Latvijas ekonomikas pamats un valdība strādā pie valsts nelietderīgo izdevumu būtiskas samazināšanas, nevis pie lata devalvācijas, uzsver E. Repše. Lata stabilitāte ir viens no prioritārajiem uzdevumiem, tādēļ jebkāda lata stabilitātes mazināšana būtu bezmērķīga un ļoti negatīvi ietekmētu mūsu tautsaimniecību kopumā, nevis dotu pozitīvu rezultātu, uzskata finanšu ministrs.

2014. gada beigās Latvijas Bankas (LB) emitēto eiro banknošu un monētu kopsumma apgrozībā sasniedza 735,7 miljonus eiro, no tās 94,1% jeb 692 miljoni eiro bija banknotes, savukārt 5,9% jeb 43,7 miljoni eiro – monētas, liecina centrālās bankas dati.

Pēc skaita visvairāk no LB emitētajām eiro banknotēm apgrozībā 2014. gada beigās bija 20 eiro un 50 eiro naudas zīmes (attiecīgi 13,6 miljoni gab. un 9,6 miljoni gab.), savukārt no Latvijas Bankas emitētajām monētām – 1 un 2 centu monētas (attiecīgi 42,4 miljoni gab. un 36,8 miljoni gab.).

No bankām saņemtās skaidrās naudas nolietotības pakāpes un īstuma pārbaudi nodrošināja automātiskās naudas apstrādes sistēmas, 2014. gadā apstrādājot 133,4 miljoni gab. banknošu. 15,2% (20,3 miljoni gab.) no apstrādātajām banknotēm tika atzītas par apgrozībai nederīgām un tika iznīcinātas.

2014. gadā turpinājās lata banknošu izņemšana no apgrozības. Gada beigās apgrozībā bija lata banknotes vairs tikai 54,7 miljonu latu vērtībā un lata monētas 45,5 miljonu latu vērtībā. Pēc skaita visvairāk apgrozībā 2014. gada decembra beigās bija 5 latu un 20 latu banknotes (attiecīgi 1,8 un 1.1 milj. gab.), savukārt no monētām – un 1 un 2 santīmu monētas (attiecīgi 151,8 un 91,4 milj. gab.).

Šodien eiro cena Latvijas latos turpināja dzīvoties pēdējā laikā neierasti zemos līmeņos - pie 69.7 santīmu atzīmes.

Ja eiro cena noslīdēs līdz 0.6958 latiem, tad Latvijas Banka sāks pārdot latus un pirkt eiro.

Lata vērtība pieaugusi, jo Latvijas valdība solījusies ieviest drastiskus budžeta samazinājumus, lai iegūtu kārtējo palīdzību no Starptautiskā Valūtu fonda un Eiropas Savienības, kas ir izšķirīgi, lai nesekotu lata sabrukums, raksta Reuters.

Likme uz nakti un vienu dienu ir 24.6 %, nedēļas likme – 24.8 %, viena mēneša likme – 23.3 %, trīs mēnešu likme – 22.32 %, sešu mēnešu likme – 20.6 %, bet gada likme – 18.9 %.

Lai arī pieprasijums pēc latiem ir it kā nedaudz mazinājies, tas joprojām ir ļoti augsts un tādēļ arī saglabājas augstas lata procentu likmes, skaidro Nordea Markets finanšu produktu eksperts Andris Lāriņš.