Jaunākais izdevums

Pagaidām tikai 10 no 124 Bauskas putnu fabrikas Lielzeltiņi darbiniekiem piekrituši pāriet darbā uz putnu fabriku Ķekava. Šādu informāciju laikrakstam Latvijas Avīze sniedzis Lietuvas uzņēmumam Linas Agro Group piederošo SIA Lielzeltiņi un AS Putnu fabrika Ķekava valdes priekšsēdētājs An­dris Vilcmeiers.

Viņš gan ir neizpratnē par baušķenieku mazo aktivitāti, jo uzņēmumam darbinieki ir vajadzīgi gaidāmās paplašināšanās dēļ.

Laikraksts atgādina, ka jūlija beigās kļuva zināms – lai samazinātu izmaksas saistībā ar novecojušo putnu kautuvi Bauskā, augustā tiks veikta abu uzņēmumu reorganizācija, no darba atlaižot 124 Lielzeltiņu darbiniekus. Izmaiņas Vilcmeiers pamato ar to, ka Bauskas kautuves jauda ir 2000 putnu stundā, bet Ķekavā šis rādītājs ir 6000 putnu, turklāt plānots to palielināt. Turklāt Bauskas kautuve ir fiziski novecojusi, tehnoloģijas ir novecojušas un iekārtas vairs neļauj saglabāt tikpat labu temperatūras režīmu, kā tas ir Ķekavas kautuvē, kas ir jaunāka – uzbūvēta 2006. gadā.

Kā sarunā ar Latvijas Avīzi stāstījusi viena no Lielzeltiņu darbiniecēm, kura gan nevēlējās publiski atklāt savu vārdu presē, viņa netic jauno īpašnieku solījumiem. «Jā, algas mums piedāvā tādas pašas, bet Lietuvas biznesmenis bija kategorisks, ka vairāk nebūs. Labi ja 450 eiro saņemsim. Mums piedāvā strādāt 12 stundu darba dienu, vēl jārēķina divas stundas ceļā, un ja vēl ziemā slidens ceļš… Kāds strādātājs gan var būt nākamajā dienā? Sola transportu par brīvu, bet tas būs tikai sākumā, neticu, ka viņi to saglabās. Arī medicīnas pakalpojumi pašiem jāapmaksā,» sūrojas Lielzeltiņu darbiniece. Viņa zina teikt, ka tikai divi cilvēki dosies strādāt uz Ķekavu, pārējie vai nu pieteiksies bezdarbniekos, meklēs darbu Bauskā, vai dosies peļņā uz ārzemēm.

«Tas ir ļoti maz. Bet cilvēki ir izrēķinājuši, ka viņiem finansiāli izdevīgāk ir paņemt kompensāciju, pieteikties bezdarbniekos, pusgadu nestrādāt, saņemt pabalstu no valsts un pēc tam domāt, ko darīt. Grūti viņus pārliecināt. Šaubos, vai Bauskas novadā ir tik daudz brīvo vakanču. Tā ir viela pārdomām,» tā A. Vilcmeiers. Viņš neredz problēmu darbinieku trūkuma gadījumā ņemt darbā bēgļus, par kuru ievešanu daudz tiek diskutēts. Jau šobrīd uzņēmumā strādā cilvēks no Irānas, kurš ir uzcītīgs darbinieks un par kuru esot vislabākās atsauksmes. Tiesa, vislielākās problēmas sagādātu dzīvošana, jo jau šobrīd putnu fabrikas dienesta viesnīca ir pārpildīta – cilvēki brauc uz darbu no Rojas, Gulbenes un citām attālākām vietām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Zīmola Putnu fabrika Ķekava vēsture

Laura Mazbērziņa, 28.06.2018

20. gadsimta 60. gadu vidū putnu fabrikas uzcelšana būtiski izmainīja dzīvi Ķekavā. Līdz ar fabriku «izauga» arī tās strādnieku ciemats ar daudzstāvu apbūvi.

Foto: publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts saimniecība ar nosaukumu «Ķekavas putnu fabrika» tika dibināta 1967. gadā. Šajā gadā tika izveidota fabrikas administrācija un uzsākta produkcijas ražošana.

1978. gada janvārī fabrika kļuva par putnu audzēšanas paraugfabriku, kas pēc ražošanas apmēriem un ekonomiskajiem rādītājiem bija Padomju Savienības labāko putnu audzētāju vidū. Pieredzes apmaiņā uz fabriku brauca speciālisti no Bulgārijas, Ungārijas, Polijas, Vācijas un Kubas. Savā pastāvēšanas laikā fabrika saņēma daudzus apbalvojumus un atzinības rakstus.

Ar laiku fabrika kļuva par akciju sabiedrību. Akcijas izdalīja cilvēkiem un strādājošajiem noteica kvotas. Lai fabrika izdzīvotu un savu produkciju realizētu par iespējami labām cenām, tika attīstītas palīgnozares - uzplauka desu ražošana. Tika izveidots uzņēmums «Ķekavas broileri», kas sāka attīstīt veikalu tīklu un nodarbojās ar tirdzniecību. Darbojās divas akciju sabiedrības – AS «Putnu fabrika Ķekava» un AS «Ķekavas broileri». Aptuveni desmit gadus abas akciju sabiedrības darbojās paralēli. Šobrīd abi uzņēmumi ir cieši saistīti un strādā vienotā ražošanas ciklā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Putnu gaļas ražotāja AS «Putnu fabrika Ķekava» apgrozījums pagājušajā finanšu gadā no 2017.gada 1.jūlija līdz 2018.gada 30.jūnijam, salīdzinot ar gadu iepriekš, pieauga par 11,7% jeb 7,257 miljoniem eiro un bija 69,313 miljoni eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Pagājušajā finanšu gadā uzņēmums atsācis pelnīt - tā peļņa pēc nodokļiem bija 2,107 miljoni eiro, pretēji zaudējumiem iepriekš.

«Pārskata gads putnkopības nozarē raksturojams kā daļēji stabils,» sacīts AS «Putnu fabrika Ķekava» pārskatā. Pieprasījums pēc putnu gaļas uzņēmuma galvenajos noieta tirgos saglabājās noturīgs ar pieauguma tendenci, savukārt izmaksu ziņā netika novērotas būtiskas putnu barības sastāvdaļu, kā arī energoresursu cenu svārstības.

Pārskata gadā uzņēmums saražoja 32,3 tūkstošus tonnas putnu kautsvara, kas bija par 2,2% vairāk nekā 2016./2017.gadā.

AS «Putnu fabrika Ķekava» 2017./2018. finanšu gadā renovēja un nodeva ekspluatācijā piecas putnu kūtis, rekonstrukcijas darbiem piesaistot Eiropas Savienības fondu līdzekļus. Tāpat putnu fabrikā instalētas jaunas iekārtas svaigu un pārstrādātu putnu gaļas izstrādājumu ražošanai. Kopējais kapitālieguldījumu apmērs pārskata gadā sasniedza 4,2 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Putnu fabrika Ķekava» ar jaunu zīmolu «Grannfågel» sākusi piegādāt produkciju mazumtirdzniecības tīkliem Zviedrijā, informē uzņēmumā.

«Zīmola «Grannfågel» nosaukums zviedru valodā nozīmē «kaimiņu putns»,» saka Andrjus Pranckevičs, AS «Putnu fabrika Ķekava» valdes priekšsēdētājs.

Zīmola «Grannfågel» produkcija no jūnija vidus ir nopērkama kopumā 25 tirdzniecības vietās visā valstī. Sākuma periodā produkcijas eksports aptvers Stokholmas reģionu, bet jau tuvākajā laikā «Grannfågel» cāļa gaļas produkti būs nopērkami Gēteborgā, Malmo un citās lielākajās Zviedrijas pilsētās.

«Ķekava» nodrošina vairāk nekā 5% no kopējā putnu gaļas importa Zviedrijā. Kopumā «Putnu fabrika Ķekava» šajā reģionā darbojas vairāk nekā 10 gadus. Pirms gada «Ķekava» saņēma Zviedrijas atbildīgo iestāžu atļauju un kļuva var vienīgo gaļas importētāju Zviedrijas publiskajam sektoram, to skaitā skolām, slimnīcām un citām publiskajām iestādēm. Kopumā Zviedrijas mazumtirdzniecības tīkliem un HORECA segmentam «Ķekava» tagad ik mēnesi piegādās ap 400 tūkstošiem kilogramu produkcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Putnu gripas uzliesmojuma dēļ Lietuvā aizliedz putnu gaļas ievešanu no Francijas

LETA, 30.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Putnu gripas uzliesmojuma draudu dēļ Francijā tiek veikti pasākumi, lai inficēti putni vai to gaļa nenonāktu Lietuvā, tādēļ ir aizliegta putnu gaļas ievešana Lietuvā no Francijas.

Lietuvas Valsts pārtikas un veterinārais dienests šonedēļ uz laiku aizliedzis ievest visa veida dzīvos putnus, olas, svaigu un malto putnu gaļu, putna gaļas pusfabrikātus un cita veida produktus no tiem Francijas reģioniem, kuros atklāta ārkārtīgi lipīgā putnu gripa.

Situācija Francijā patiešām ir sarežģīta, pēdējā mēneša laikā izplatījušies pat trīs putnu gripas paveidi, aģentūrai BNS sacīja Lietuvas Valsts pārtikas un veterinārā dienesta direktors Jons Miļus. Situācija nepavisam nav iepriecinoša, jo arī Vācijā un Holandē izplatās putnu gripa, tādēļ situācija Eiropā nav mierīga, viņš piebilda.

Miļus sacīja, ka pagaidām putnu gaļas ievešanas aizliegums attieksies tikai uz produkciju no Francijas, tomēr nav izslēgts, ka vīrusa izplatīšanās dēļ aizliegumu var paplašināt uz citām valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Jau trešajā Eiropas Savienības dalībvalstī konstatē bīstamo putnu gripu

Lelde Petrāne, 13.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ungārijā, Komaromas-Esztergomas reģionā, mājputnu novietnē, kurā tika turēti vairāk nekā 50 tūkstoši tītaru, konstatēta augsti patogēnā (H5N8 apakštipa) putnu gripa.

Tādējādi līdz ar Poliju un Slovākiju, Ungārija ir trešā Eiropas Savienības dalībvalsts, kurā janvārī konstatēta šī bīstamā slimība.

Ungārijas veterinārais dienests putnu gripas skartajā reģionā ir noteicis karantīnu un slimības skartajā novietnē mājputni tiek nogalināti un iznīcināti.

PVD jau ziņoja, ka putnu gripa konstatēta arī Slovākijā un Polijā, kura šodien ziņo nu jau par ceturto slimības skarto reģionu – Mysliborski, kas atrodas Vācijas pierobežā.

Neraugoties uz putnu gripas uzliesmojumiem pēdējo nedēļu laikā Polijā, Slovākijā un Ungārijā, kā arī, salīdzinot ar situāciju 2017. gadā, kad profilakses nolūkos arī Latvijā tika noteikti ierobežojumi mājputnu turēšanai zem klajas debess, putnu gripas aktivitāte pēdējos gados Eiropā vērtējama kā zema.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) informē, ka ir saņemta informācija no Slovākijas veterinārā dienesta par konstatētu augsti patogēnās putnu gripas (H5N8 apakštipa) uzliesmojumu mājputniem vienā piemājas saimniecībā, kurā tika turētas 22 vistas.

Putnu gripas skartā novietne atrodas valsts dienvidrietumos - Nitra reģionā, informē PVD pārstāve Anna Joffe.

Putni slimības skartajā novietnē tika turēti pašu patēriņam. Slovākijas veterinārais dienests putnu gripas skartajā reģionā ir noteicis karantīnu un slimības skartajā novietnē mājputni tiek nogalināti un iznīcināti, kā arī slimības cēloņi un izplatīšanās ceļi tiek noskaidroti.

Jau vēstīts, ka putnu gripa konstatēta arī mājputniem Polijā. Kopš 2019.gada decembra beigām līdz šim brīdim Polijā slimības skartas ir deviņas mājputnu novietnes: 7 komerciālās mājputnu novietnes (5 tītaru novietnes, 1 dējējvistu un 1 pērļu vistiņu novietne) un 2 piemājas saimniecības ar dažādu sugu mājputniem. Slimības skartajās novietnēs iznīcināti ir vairāk kā 128 tūkstoši putnu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā lielākais putnu gaļas ražotājs «Putnu fabrika Ķekava» plāno sākt produkcijas eksportu uz Japānu, pastāstīja kompānijas valdes priekšsēdētājs Andrjus Pranckevičs.

Viņš norādīja, ka viens no reģioniem, uz kuru kompānija fokusējas, ir Āzija, tostarp pirms diviem gadiem sākts «Putnu fabrikas Ķekava» produkcijas eksports uz Ķīnu un Vjetnamu, bet šobrīd procesā ir licences saņemšana no Japānas veterinārā dienesta, lai drīzumā sāktu eksportu arī uz šo valsti.

Pranckevičs piebilda, ka ļoti svarīgs tirgus kompānijai ir arī Ziemeļvalstis, tostarp īpaši, Zviedrija, kā arī kompānijai būtisks reģions ir bijušās Padomju Savienības valstis, tostarp Ukraina, Baltkrievija, Uzbekistāna, Kazahstāna un Armēnija, uz kurām «Putnu fabrika Ķekava» sāka eksportu pagājušajā gadā.

Pēc viņa teiktā, «Putnu fabrika Ķekava» saredz lielu potenciālu arī Rietumeiropas valstu tirgos, kur pagaidām uzņēmuma realizācijas apmēri nav lieli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bēgļa pabalsts, kas pašreiz ir 256 eiro, pēc samazināšanas varētu būt 130-150 eiro robežās, izriet no Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas (V) šorīt teiktā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma.

Valdības vadītāja atzina, ka pabalsts varētu būt mazāks par 256 eiro, bet ne tik mazs, lai bēgļi būtu spiesti pievērsties noziedzībai.

Straujuma uzsvēra, ka pagaidām negrib minēt precīzu summu, cik liels pēc samazināšanas varētu būt bēgļa pabalsts, tomēr viņa pauda uzskatu, ka šai summai ir jābūt nedaudz virs trūcīgas personas ienākumu sliekšņa, kas ir 128,06 eiro.

Vaicāta, vai tādā gadījumā bēgļa pabalsts varētu būt mazāks par 150 eiro, Straujuma atbildēja apstiprinoši, taču piebilda, ka par šīm summām vēl gaidāmas diskusijas. No valdības vadītājas teiktā secināms, ka salīdzinoši zemais pabalsta apmērs varētu būt viens no faktoriem, kas motivētu bēgļus meklēt algotu darbu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropā turpina izplatīties augsti patogēnās putnu gripas (APPG) H5N8 vīruss. Lai gan tas konstatēts savvaļas ūdensputniem salīdzinoši netālajās Zviedrijā un Somijā, Latvijā pagaidām lielam satraukumam nav pamata, tomēr putnu turētāji aicinātie ievērot piesardzību.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) aicina putnu turētājus būt modriem, stingri ievērot biodrošības prasības un nekavējoties ziņot veterinārārstam vai PVD par mājputnu saslimšanas vai nāves gadījumiem vai par vienkopus atrastiem vairākiem (3-5) mirušiem savvaļas putniem.

Putnu gripa ir akūta, ļoti lipīga putnu infekcijas slimība, kas rada bojājumus dažādās orgānu sistēmās un tās klīniskā izpausme atkarīga no ierosinātāja patogenitātes.

Ar putnu gripu slimo mājputni: vistas, pīles, zosis, tītari, paipalas, pāvi, fazāni un strausi, retāk citas putnu sugas. Slimībai izšķir divas formas – zemi patogēna putnu gripa (ZPPG), kas norit ar vispārīgām saslimšanas pazīmēm, kuras ne vienmēr liecina par saslimšanu ar putnu gripu, un augsti patogēna putnu gripa (APPG), kas putnu audzētājiem rada milzīgus zaudējumus, kas saistīti ar putnu likvidēšanu slimības apkarošanas ietvaros.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Jaunas sadarbības iespējas ar zemniekiem plāno viens no lielākajiem putnu gaļas ražotājiem

Sandra Dieziņa, 16.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunas sadarbības iespējas ar vietējiem zemniekiem plāno viens no lielākajiem putnu gaļas ražotājiem AS Putnu fabrika Ķekava, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Putnu fabrika Ķekava informējusi biedrību Zemnieku saeima, ka ar pašu spēkiem aizpildīt Latvijas tirgu ar vietējo putnu gaļu vairs nav iespējams, jo vēl palielināt putnu skaitu abās putnu fabrikās Ķekava un Bauska vairs nav lietderīgi. Vislielākais risks saistās ar slimību izplatību, kas ļoti cieši saistīta ar putnu blīvumu. Proti, jo vairāk putnu vienā vietā, jo lielākas iespējas slimību ierosinātājus pārnest no vienas kūts uz citu. Tāpēc putnu kūtis būtu jāizvieto citur – un viens no risinājumiem būtu sadarbība ar Latvijas zemniekiem. Putnu fabrikas Ķekava valdes loceklis Sauļus Petkevičs (Saulius Petkevičius) informē, ka uzņēmums ir gatavs apmācīt saimniekus, kuriem būtu iespējas un vēlme attīstīt paralēli vēl kādu nozari un ir pieejamas, piemēram, neizmantotas cūku vai govju kūtis, kuras varētu pārbūvēt par putnu kūtīm. Putnu fabrikai Ķekava esot pietiekami lielas inkubatora rezerves, līdz ar to iespēja zemniekus nodrošināt ar cāļiem. Arī barības ražošanas cehs un kautuve esot ar rezervi, lai spētu palielināt apjomus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Putnu fabrikas Ķekava apgrozījums pērn pārsniedzis 69 miljonus eiro

Zane Atlāce - Bistere, 24.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas putnu gaļas ražotāja AS «Putnu fabrika Ķekava» apgrozījums pērn pieaudzis par 11,6% jeb 7,2 miljoniem eiro, sasniedzot 69, 3 miljonus eiro, liecina auditoru apstiprinātais uzņēmuma pārskats par 2017./18. finanšu gadu.

«Ķekava» neto peļņa pārskata periodā sasniegusi 2,1 miljonus eiro.

Apgrozījuma pieaugumu galvenokārt nodrošinājusi saražotās produkcijas apjoma un ražošanas kapacitātes palielināšana, kā arī eksporta attīstība esošajos un jaunos tirgos.

«Pircēji arvien vairāk pievērš uzmanību ne tikai gaļas izcelsmei, bet arī putnu labturībai. Līdz ar to aug ražotāju atbildība un attiecīgi būtiski pieaug produktu kvalitāte. Pēdējo divu gadu laikā Ķekava investējusi 4,2 miljonus kvalitātes paaugstināšanas pasākumos un ražošanas infrastruktūrā, kā arī pirmie Baltijā esam ieviesuši ražošanas modeli, kas ļauj izaudzēt veselīgus putnus un piedāvāt pircējam produktu ar marķējumu Audzēts bez antibiotikām. Esmu patiešām lepns, ka investīciju un darba rezultātā veiksmīgs gads bijis visiem Linas Agro uzņēmumiem Latvijā un īpaši esmu gandarīts par Ķekava finanšu sniegumu,» teic AS «Putnu fabrika Ķekava» valdes priekšsēdētājs Andrjus Pranckevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamnedēļ valdībā lems par grozījumiem biodrošības noteikumos, lai dotu atļauju mājputnus turēt zem klajas debess, žurnālistiem ceturtdien sacīja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ģenerāldirektors Māris Balodis.

Viņš teica, ka PVD pārstāvji nesen tikās ar ornitologiem, lai pārrunātu savvaļas putnu migrācijas jautājumus. Galvenie putnu gripas pārnēsātāji ir ūdens putni, taču tie jau sākuši ligzdot, līdz ar to putnu gripas draudi ir mazinājušies. Nākamnedēļ otrdien, 2.maijā jautājumu par mājputnu turēšanu ārpus kūtīm plānots pārrunāt valdībā, lai pēcāk maijā tos atkal varētu ļaut turēt zem klajas debess.

Vienlaikus PVD ģenerāldirektors uzsvēra, ka putnu gripas izplatības draudi joprojām pastāv. Piemēram, pirms dažādām dienām putnu gripa uzliesmoja Zviedrijas saimniecībā, kurā tika turētas 50 000 vistu. Līdz ar to biodrošības pasākumi jāturpina ievērot arī Latvijas putnu audzētājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top?: Marinēti vistas gaļas produkti Putnu fabrikā Ķekava

Žanete Hāka, 18.09.2015

Šajā kūtī atrodas dējējvistas. Tajā visu laiku tiek uzturēta vienmērīga temperatūra – 21 grāds. Vistas baro noteiktā laikā – katru rītu plkst.7. Kopumā vistas guļ septiņas stundas.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šoreiz portāls db.lv ciemojās AS Putnu fabrika Ķekava, lai aplūkotu vistas gaļas produktu izgatavošanas procesus šajā kompānijā.

Kopumā uzņēmumā patlaban aug vidēji 1,2 miljoni vistu dažādos vecumos, stāsta AS Putnu fabrika Ķekava Mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītāja Iveta Bikse.

Ražošanas teritorija ir liela – kopā 102 hektāri – tajā atrodas gan inkubators, gan dējējvistu, gan gaļas vistu kūtis, gan ražošanas cehi un noliktavas. AS Putnu fabrika Ķekava ir pilna cikla ražošanas uzņēmums, kas mūsdienās Eiropā ir sastopams reti, jo audzējot jaudu putnus piegādā vairāki audzētāji no tuvākās apkārtnes.

Putnu fabrika Ķekava pēdējo gadu laikā ražošanā un putnu audzēšanā veikusi būtiskas investīcijas, un patlaban primāri ir palielināt kautuves jaudu, kā arī renovēt putnu kūtis. Salīdzinoši – Lietuvā kopumā var izaudzēt putnu gaļu 112% apjomā no vietējā pieprasījuma – lai paliktu pašiem un vēl paliktu pāri, savukārt Latvijā no pieprasījuma iespējams izaudzēt aptuveni 60%, taču produktus arī eksportējam, stāsta I. Bikse. Latvijā tiek realizēti 72% Putnu fabrika Ķekava saražotās vistas gaļas, savukārt 28% uzņēmums eksportē. Galvenais uzņēmuma eksporta tirgus ir Zviedrija, kur lielākais pieprasījums ir pēc vistas filejām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Swedbank piešķīrusi vairāk nekā 11 miljonus eiro putnu gaļas produktu ražotājiem AS Putnu fabrika Ķekava un SIA Lielzeltiņi, liecina Linas Agro paziņojums Nasdaq Vilnius.

AS Putnu fabrika Ķekava saņems aizdevumu 9,48 miljonu eiro apmērā, bet SIA Lielzeltiņi – 1,91 miljona eiro apmērā.

Finansējums, pēc Linas Agro teiktā, tiks izmantots putnu turēšanas vietu un infrastruktūras renovācijai, gaļas apstrādes rūpnīcas modernizācijai un jaunu iekārtu iegādei.

Investīciju programmu plānots īstenot nākamo trīs gadu laikā.

«Investīcijas mums palīdzēs palielināt produkcijas apjomus, palielināt produktu kvalitāti un pievienoto vērtību, paaugstināt efektīvu un videi draudzīgu ražošanas procesu, kā arī palielināt produktu skaitu portfelī,» saka AS Putnu fabrika Ķekava un SIA Lielzeltiņi vadītājs Andris Vilcmeiers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Putnu gripa Polijā rada pamatotu satraukumu Baltijas valstīm

Anna Ērliha - Latvijas Olu un putnu gaļas ražotāju asociācijas izpilddirektore, 14.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katru gadu, līdz ar savvaļas putnu migrāciju, pasauli pāršalc putnu gripas epidēmija. Šis gads sācies ar negaidītiem ziņojumiem no Polijas, kur slimības skartas ir vairākas mājputnu novietnes, gan piemājas, gan komerciālās, un kopumā iznīcināti vairāk nekā 130 tūkstoši mājputnu.

Papildus tam pagājušajā nedēļā putnu gripa Polijā konstatēta arī vienam savvaļas putnam, bet nedēļas nogalē apstiprināts, ka putnu gripa konstatēta kādā piemājas saimniecībā Slovākijā, kurā turētas vien 22 vistas. Šīs nedēļas sākumā ir parādījušies satraucoši paziņojumi par gripas uzliesmojumiem arī Ungārijā.

Putnu gripa ir ļoti lipīga vīrusu slimība, kas ietekmē gan produktīvos mājputnus, gan mājputnus, kas tiek turēti kā lolojumdzīvnieki, gan savvaļas putnus. Reizēm putnu gripa skar arī zīdītājus, tostarp cilvēkus, kur rezultāts var būt letāls. Pasaules Veselības organizācija gan norāda, ka cilvēku inficēšanās iespēja ar augsti patogēno putnu gripas vīrusa celmu H5N8 ir zema.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Kāpēc Andris Vilcmeiers izvēlējās pāriet darbā uz Maximu?

Kristīne Stepiņa, 02.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos divus gadus SIA Maxima Latvija galvenokārt ir cīnījusies ar Zolitūdes traģēdijas sekām. Ir pienācis laiks fokusēties uz biznesa attīstību, kas uzticēta bijušajam putnu fabriku vadītājam Andrim Vilcmeieram

Andris Vilcmeiers mazumtirdzniecības biznesā nav iesācējs, viņa pakļautībā vairākus gadus bija a/s Putnu fabrika Ķekava veikalu tīkls. Lai arī runāt par konkrētiem biznesa plāniem jaunais Maxima vadītājs šobrīd atturas, viņš izrāda uzņēmuma loģistikas saimniecību un pauž gatavību jaunas veikalu ķēdes ienākšanai Latvijā.

Pirms gada, tiekoties Ķekavas putnu fabrikā, jūs aizrautīgi stāstījāt par plāniem sākt produkcijas eksportu uz Ķīnu. Vai jūsu kļūšana par SIA Maxima Latvija šefu nozīmē, ka ķīnieši nesaņems kāroto delikatesi – vistu ķepiņas?

(Smejas.) Ķekavas putnu fabrikā palika spēcīga komanda, plāni nav mainījušies. Šobrīd notiek sarežģītākais – administratīvais process, proti, tiek kārtotas visas nepieciešamās formalitātes ar Ķīnas pārtikas un veterināro dienestu, lai varētu sākt produkcijas eksportu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Polijā gadu mijā konstatēti vairāki augsti patogēnās putnu gripas uzliesmojumi mājputniem, informē Pārtikas un veterinārais dienests (PVD).

Slimības skarti ir trīs Polijas reģioni – Lubartowski, Ostrowski un Krasnostawski.

Augsti patogēnā putnu gripa (H5N8 apakštips) kopumā ir konstatēta septiņās mājputnu novietnēs: trīs lielās tītaru novietnēs (kopā 42 189 tītari), vienā 36 069 dējējvistu novietnē, vienā 12 960 paipalu novietnē un divās piemājas saimniecībās ar 79 dažādu sugu mājputniem – dējējvistām, pīlēm, zosīm, baložiem.

Polijas veterinārais dienests putnu gripas skartajos reģionos ir noteicis karantīnu un slimības skartajās novietnēs mājputni tiek nogalināti un iznīcināti, kā tiek skaidroti slimības cēloņi un izplatīšanās ceļi tiek noskaidroti.Latvijā no Polijas pēdējā mēneša laikā nav ievesti mājputni vai dekoratīvie putni. No Polijas veterinārā dienesta sniegtās informācijas zināms, ka no slimības skartajām tītaru fermām putni nav nonākuši pārtikas ķēdē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Ķekava konkurenci gaļas tirgū Latvijā vērtē kā ārkārtīgi spēcīgu

Zane Atlāce - Bistere, 27.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Konkurence gaļas tirgū Latvijā ir ārkārtīgi spēcīga, jo sevišķi tas ir jūtams putnu gaļas nozarē, kur konkurējam arī ar citiem gaļas veidiem," secina Andrijus Pranckevičs, A/S "Putnu fabrika Ķekava" valdes priekšsēdētājs.

"Ņemot vērā spēcīgās veselīgā dzīvesveida tendences, cilvēki arvien vairāk novērtē tieši putnu gaļu - tas ir ne tikai Latvijā, bet arī visā pasaulē visstraujāk augošais gaļas segments. Tirgus analītiķi paredz, ka arī nākamajos 10-20 gados pieprasījums pēc vistas gaļas augs par 3-5% ik gadu," stāsta A.Pranckevičs.

"Pērn 99% vistu uzauga veselas un bez jebkādas saskarsmes ar antibiotikām, un mērķtiecīgi turpinām paplašināt svaigās gaļas produktu grozu "Audzēts bez antibiotikām" grupā. Pērn sākām piedāvāt pircējiem cāļa steikus BBQ marinādē, kā arī par labāko jauno produktu atzītos (Nielsen indekss) cāļa šķiņķus īpašajā gardēžu marinādē. Šogad ar atzīmi "Audzēts bez antibiotikām" piedāvājam īpaši gardos jaunās grila sezonas produktus - cāļa gaļas iesmiņus un steikus ar dažādām garšām," atklāj Zoja Golubeva, "Putnu fabrika Ķekava" jauno produktu attīstības daļas vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Veiktas izmaiņas Putnu fabrika Ķekava padomē

Db.lv, 30.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzšinējais putnu gaļas ražotāja AS «Putnu fabrika Ķekava» padomes priekšsēdētājs atkārtoti pārapstiprināts amatā, savukārt padomes priekšsēdētāja vietnieks Vitautas Šidlauskas amatu atstājis, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

AS «Putnu fabrika Ķekava» padomē no jauna par padomes locekli iecelts Jonas Bakšys, bet uzņēmuma līdzšinējais padomes loceklis Arunas Zubas kļuvis par SIA «Lielzeltiņi» padomes priekšsēdētāja vietnieku.

Izmaiņas komercreģistrā ierakstītas 29.maijā.

Tādas pašas izmaiņas 21.maijā reģistrētas AS «Putnu fabrika Ķekava» māsas uzņēmuma SIA «Lielzeltiņi» padomē.

AS «Putnu fabrika Ķekava» dibināta 1991.gadā, un tas ir vadošais putnu audzēšanas un putnu gaļas izstrādājumu ražotājs Latvijā. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 18 928 084 eiro un kopš 2013. gada rudens uzņēmuma lielākais īpašnieks ir Lietuvas koncerns «Linas Agro Group».

Pagājušajā finanšu gadā no 2016.gada 1.jūlija līdz 2017.gada 30.jūnijam strādāja ar apgrozījumu 62,057 miljonu eiro apmērā, kas bija par 11,2% vairāk nekā gadu iepriekš. Neskatoties uz apgrozījuma pieaugumu, uzņēmums strādājis ar zaudējumiem - tie pieauguši līdz 695 tūkstošiem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Putnu fabrika Ķekava investēs 2,3 miljonus eiro gaļas ražošanā bez antibiotikām

Ilze Žaime, 18.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Putnu gaļas ražotājs AS «Putnu fabrika Ķekava» līdz 2020.gada beigām investēs 2,3 miljonus eiro paaugstinātas kvalitātes gaļas ražošanā bez antibiotikām.

«Putnu fabrika Ķekava» trīs galvenās darbības prioritātes būs putnu labturības un veselības veicināšana, augstākās kvalitātes produkcijas «Audzēts bez antibiotikām» ražošanas attīstīšana un sortimenta paplašināšana, kā arī pieredzes apmaiņa un sadarbības veicināšana starp nozarēm cīņā pret augošo antibiotiku rezistenci.

«Putnu fabrika Ķekava» konsolidētais apgrozījums 2018./2019.finanšu gadā ir pieaudzis par 12% un sasniedz 74 miljonus eiro. Uzņēmuma eksporta apjoms ir pieaudzis par 17%. Galvenais uzņēmuma produkcijas eksporta tirgus ir Zviedrija, uz kuru «Ķekava» eksportē 49% no eksporta produkcijas.

«Šogad «Ķekava» kļuva par ekspertu EIP-AGRI fokusa grupā, kas saistīta ar antibiotiku samazināšanu Eiropas Savienībā. Šajā grupā «Ķekava» ir viens no retajiem ražotājiem universitāšu, Eiropas Komisijas pārstāvju un citu ekspertu vidū. Uzņēmuma pieredzes apmaiņa mērķtiecīgi tiks turpināta un attīstīta arī 2020.gadā, sadarbojoties arī ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti un pētniekiem,» stāsta AS «Putnu fabrika Ķekava» valdes priekšsēdētājs Andrjus Pranckevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Putnu gaļas piegādātāju produkcijā konstatētas salmonellas

Lelde Petrāne, LETA, 17.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA «Gaļsaimnieks» ņemtajos Polijas izcelsmes putnu gaļas paraugos konstatēta Salmonella enteritidis baktērija, liecina laboratorisko izmeklējumu rezultāti.

Par to informē Pārtikas un veterinārais dienests.

Ārpuskārtas pārbaude uzņēmumā notika pēc tam, kad tika konstatēts, ka tas piegādā putnu gaļu SIA «Baltic Restaurants Latvia», kas nodrošināja ēdināšanas pakalpojumus gan Siguldas pirmsskolas izglītības iestādēm laikā, kad tur tika konstatēti saslimšanas gadījumi ar salmonelozi, gan arī tirdzniecības centra «Stockmann» darbiniekiem.

Salmonella enteritidis ir konstatēta arī SIA «EVBL» ņemtā Polijas izcelsmes putnu gaļas paraugā. Šis uzņēmums pārbaudīts pastiprināto pirmsskolas izglītības iestāžu ēdināšanas uzņēmumu pārbaužu ietvaros, kas tika uzsāktas pēc bērnu saslimšanas gadījumiem Siguldā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

PVD vēl divos Polijas izcelsmes putnu gaļas paraugos konstatē salmonellas

LETA, 21.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) papildus iepriekš konstatētajām četrām piesārņotajām putnu gaļas partijām, kas ražotas Polijas uzņēmumā «Cedrob S.A.», salmonellas atklājis vēl divos šī paša Polijas ražotāja putnu gaļas paraugos, informēja PVD.

«Vēl divos Polijas izcelsmes putnu gaļas paraugos ir konstatētas salmonellas,» pastāstīja PVD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere, piebilstot, ka arī šajos abos gadījumos ražotājs ir «Cedrob S.A.».

Pēc Meisteres teiktā, visi līdz šim izmeklētie putnu gaļas paraugi ir noņemti pastiprinātās kontroles ietvaros, kas uzsākta pēc tam, kad tika konstatēti saslimšanas ar salmonelozi gadījumi Siguldas pirmsskolas izglītības iestādēs. Pastiprinātās pārbaudes turpinās ne tikai pirmsskolas izglītības iestāžu ēdināšanas uzņēmumos, bet arī uzņēmumos, kas tiem piegādā izejvielas.

Viņa gan nevarēja pateikt, cik kopumā gaļas uzdots atsaukt no tirdzniecības, norādot, ka uz šo jautājumu šobrīd nav iespējams atbildēt, jo daļa šo produktu vairs nav apritē. Uzņēmumi atsauc produkcijas atlikumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Olu ražotājs «Alūksnes putnu ferma» plāno ieguldīt līdz sešiem miljoniem eiro divās jaunās putnu novietnēs un to aprīkojumā, pastāstīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Hermanis Dovgijs.

Viņš sacīja, ka kompānija ir iecerējusi pārbūvēt mājputnu audzēšanas kompleksu ar mērķi palielināt ražošanas apmērus, līdz ar to arī dējējvistu skaitu, ko atļauts turēt. Patlaban kompānijai ir 245 000 dējējvistu, bet projekta īstenošanas rezultātā to skaits pārsniegs 400 000. «Vecās ēkas jauksim nost, jo tās bija paredzētas citām tehnoloģijām putnu turēšanai,» sacīja Dovgijs, norādot, ka jaunās novietnes būs paredzētas kūtī turētām dējējvistām.

Dovgijs norādīja, ka investīciju projektu plānots īstenot ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu līdz nākamā gada beigām - vienu novietni plānots uzbūvēt šogad, bet otru - nākamgad īpašumā «Putni», Ziemera pagastā, Alūksnes novadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai uzlabotu ražošanas efektivitāti un produktu konkurētspēju gan vietējā, gan ārvalstu tirgū, viens no Latvijā vadošajiem putnu gaļas ražotājiem SIA Lielzeltiņi veic izmaiņas ražošanā, informē uzņēmums.

Izmaiņu rezultātā tiks nodalītas broileru audzēšanas un produktu ražošanas funkcijas, un SIA Lielzeltiņi darbību nākotnē plānots pakāpeniski koncentrēt uz broileru audzēšanu.

Pārmaiņu ietvaros Lielzeltiņi kautuves un sadales funkcijas, kas līdz šim tika veiktas ražotnē Bauskā, tiks pakāpeniski pārnestas uz AS Putnu fabrika Ķekava ražotni Ķekavā. Pārejas process tiks uzsākts augustā.

«Pārmaiņas ražošanas struktūrā ir mērķtiecīgs solis, kas ļaus mums būtiski uzlabot abu uzņēmumu darbību un koncentrēt investīcijas, vienlaikus pilnībā izmantojot uzņēmumu ilgo pieredzi un zināšanas putnu gaļas ražošanā. Tas savukārt sniegs nozīmīgu labumu ražošanas procesu efektivitātē, darba vides uzlabošanā un veicinās iespējas attīstīt jaunus produktus. Tādējādi varēsim daudz veiksmīgāk konkurēt gan vietējā, gan starptautiskā tirgū,» saka SIA Lielzeltiņi un AS Putnu fabrika Ķekava valdes priekšsēdētājs Andris Vilcmeiers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Putnu fabrika Ķekava: Prognozes bija sliktākas nekā ir īstenībā

Lelde Petrāne, 13.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Prognozes par Covid-19 ietekmi uz Latvijas mājputnu tirgu bija sliktākas nekā pašreizējie dati rāda," atzīst Andrijus Pranckevičs, A/S "Putnu fabrika Ķekava" valdes priekšsēdētājs.

"Mūsu pārdošanas rezultāti apjoma ziņā šā gada jūnijā jau pārsnieguši pērnā gada jūnija rezultātus par 12% Latvijā un 4% Baltijā. Lai arī daudz cilvēku pašlaik dzīvo ar samazinātiem ienākumiem, kopumā, ārkārtas stāvoklim beidzoties, cilvēki šķiet atgriezušies pie ierastajiem patēriņa paradumiem. Vienlaikus esmu piesardzīgs un domāju, ka Covid-19 ietekmi izjutīsim vēl tuvākos sešus mēnešus, ja ne ilgāk," stāsta A. Pranckevičs.

Pašlaik "Putnu fabrikas Ķekava" mazumtirdzniecības veikalos iegādātās svaigās un gatavās produkcijas proporcija esot izlīdzinājusies pirmskrīzes līmenī. Pulcēšanās ierobežojumiem kļūstot brīvākiem, cilvēki vairāk laika pavada kopā ar ģimeni un draugiem un, kā ik gadu maijā un jūnijā, ievērojami aug pieprasījums pēc grila produktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru