Finanses

Beidzot ir virtuālo valūtu regulējums

Matīss Rostoks - ZAB Deloitte Legal advokāts, 21.05.2018

Jaunākais izdevums

Beidzot gan Eiropas Savienības (ES) līmeņa virtuālo valūtu regulējuma, gan VID redzējuma tuksnesī ir parādījusies oāze, kura sniedz pirmo tik ilgi gaidīto veldzi tiem komersantiem, kuri saskaras ar tieša regulējuma neesamību attiecībā uz darbībām ar virtuālo valūtu.

Šī gada aprīlī Eiropas Parlaments atbalstīja jaunu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas direktīvu (piektā AML direktīva), ar kuru citu starpā tiks ieviests pirmais ES līmeņa virtuālo valūtu regulējums. Ņemot vērā virtuālās valūtas fenomena pieaugošo lomu ES pilsoņu un uzņēmumu ikdienā, ES likumdevējs plāno ieviest ES līmeņa virtuālās valūtas definīciju un noteiktus subjektus, kuru darbība ir saistīta ar virtuālo valūtu, tieši pakļaut noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas regulējuma (AML) darbības jomai. Eiropas Parlaments piedāvā noteikt, ka virtuālā valūta ir vērtības digitāls atspoguļojums, ko neizsniedz vai negarantē centrālā banka vai valsts iestāde, kas nav obligāti piesaistīta likumīgi izveidotai valūtai un kurai nav valūtas vai naudas juridiskā statusa, bet ko fiziskas vai juridiskas personas pieņem kā maiņas līdzekli un ko var pārskaitīt, glabāt un tirgot elektroniskā veidā.

Šāda virtuālās valūtas definīcija saskan gan ar Finanšu darījumu darba grupas, gan Eiropas Centrālās bankas piedāvātajām virtuālās valūtas definīcijām, gan Latvijas likumdevēja veiktajiem grozījumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā (NILLTFNL), kas stājās spēkā 2017.gada novembrī. Tāpat lielākā daļa no šobrīd izmantotajām kriptovalūtām (kriptovalūta ir viens no virtuālo valūtu veidiem), piemēram, Bitcoin un Etherium, atbilst Eiropas Parlamenta piedāvātajai definīcijai un uz to darbību attieksies ar piekto AML direktīvu ieviestais regulējums.

Eiropas Parlaments piedāvā noteikt, ka virtuālā valūta ir vērtības digitāls atspoguļojums, ko neizsniedz vai negarantē centrālā banka vai valsts iestāde, kas nav obligāti piesaistīta likumīgi izveidotai valūtai un kurai nav valūtas vai naudas juridiskā statusa, bet ko fiziskas vai juridiskas personas pieņem kā maiņas līdzekli un ko var pārskaitīt, glabāt un tirgot elektroniskā veidā.

Vienlaikus ar definīcijas ieviešanu šī likumdošanas iniciatīva AML regulējumam pakļauj virtuālo valūtu un likumīgu maksāšanas līdzekļu maiņas pakalpojumu sniedzējus un digitālo maku pakalpojumu sniedzējus. Proti, šie pakalpojumu sniedzēji būs AML regulējuma subjekti, kuriem citu starpā būs pienākums veikt AML risku novērtējumu un izveidot iekšējās kontroles sistēmu.

Papildus arī Valsts ieņēmumu dienests (VID) vairāku uzziņu formā ir sniedzis savu redzējumu par atsevišķu ar virtuālo valūtu veiktu darījumu aplikšanu ar nodokļiem.

VID ieskatā, ienākums no darījuma ar kriptovalūtu ir specifisks ienākuma veids, kas, piemērojot analoģiju, būtu pielīdzināms ienākumam no kapitāla pieauguma, kam jāpiemēro 20% iedzīvotāju ienākumu nodokļa likme. Nodokļa aprēķinam jāņem vērā kriptovalūtas iegādes vērtība, kuru nodokļa maksātājam jāspēj pierādīt un pamatot ar attaisnojuma dokumentiem. Atbilstoši VID nostājai, neapliecināts kredītiestādes izsniegts konta izraksts ir uzskatāms par pietiekamu ārējo attaisnojuma dokumentu, pamatojoties uz kuru, ir izdarāmi ieraksti grāmatvedības reģistros. Tāpat VID ir atzinis, ka, ja nodokļu maksātājam nav saglabājusies precīza, ar dokumentiem pamatojama informācija par kriptovalūtas iegādes vērtību, tad kriptovalūtas iegādes vērtība ir nulle. Papildus Eiropas Savienības Tiesa (EST) jau 2015.gadā ir atzinusi, ka virtuālās valūtas pārdošanas darījumus neapliek ar pievienotās vērtības nodokli.

Minētā VID izdarītā tiesību normu interpretācija ir pirmais VID mēģinājums noteikt, kādā nodokļu rāmī liekami darījumi ar virtuālo valūtu, un, lai arī nedaudz, tā veido izpratni par to, kā VID izprot virtuālo valūtu darījumus.

Savukārt ar piekto AML direktīvu ieviestais virtuālo valūtu regulējums uzskatāms par pirmo soli virtuālo valūtu pārnacionāla regulējuma attīstībā un sakārtošanā. Komersantiem, kuru darbību skar minētās izmaiņas, jāsāk apsvērt, vai tie nekļūs par AML subjektiem, jo NILLTFNL regulējums attiecībā uz virtuālo valūtu pakalpojumu sniedzējiem stājas spēkā no 2019.gada 1.jūlija. Savukārt piektā AML direktīva dalībvalstīm jāievieš 18 mēnešu laikā pēc direktīvas publicēšanas oficiālajā Eiropas Vēstnesī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: Manam draugam eiroskeptiķim – 4 gadi ar eiro

Egils Kaužēns un Ginters Bušs, Latvijas Bankas ekonomisti, 11.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājuši nu jau 4 gadi, kopš Latvija ir eirozonā un mūsu nauda ir eiro. Iespējams, daudziem jau būs aizmirsies, cik «karstas» diskusijas sabiedrībā bija pirms eiro ieviešanas.

Tajā laikā Latvijas Bankas pārstāvji plašākai sabiedrībai skaidroja eiro ieviešanas ietekmi uz tautsaimniecību, iespējamos riskus un gaidāmos ieguvumus, kuri tika izteikti precīzi izmērāmos skaitļos. Diskusija notika arī par emocionālām lietām, tostarp kolēģis Gundars Dāvidsons uzrakstīja vēstuli eiroskeptiķim, kurā skaidroja savu atbalstošo pozīciju.

Tagad ir pienācis laiks atskatīties uz to, kā tad Latvija ir izmantojusi eiro radītās priekšrocības, kā arī – vai ir piepildījies kas no tā, par ko pirms Eiropas vienotās valūtas ieviešanas brīdināja eiroskeptiķi.

Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka cilvēki ir novērtējuši ieguvumus no eiro ieviešanas. Vienlaikus joprojām šad un tad izskan eiroskeptiķu kritika. Tāpēc šajā rakstā:

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Eiropas institūcijas brīdina par riskiem, kas saistīti ar virtuālo valūtu tirdzniecību

Dienas Bizness, 13.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Vērtspapīru un Tirgu iestāde (EVTI), Eiropas Banku iestāde (EBI) un Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde (EAAPI) brīdina par augstajiem riskiem, ar kuriem patērētāji var saskarties, pērkot un/vai turot tā saucamo virtuālo valūtu (VV).

Pašlaik pieejamā virtuālā valūta ir digitālās valūtas veids, ko neemitē un negarantē nedz centrālā banka, nedz valsts iestādes, un tai nav likumīga valūtas vai naudas statusa. Tā ir ļoti riskanta valūta, kas parasti nav nodrošināta ar materiāliem aktīviem, arī Eiropas tiesību akti to neaizsargā, un tamdēļ patērētāji nevar cerēt uz tiesisko aizsardzību. Trīs Eiropas uzraudzības iestādes (EUI) pauž satraukumu par to, ka aizvien vairāk patērētāju iegādājas virtuālo valūtu tieši ar cerību, ka tās vērtība turpinās augt, nemaz neapzinoties augsto risku zaudēt ieguldīto naudu.

Pēdējā laikā Bitcoin, Ripple, Ether un daudzas citas virtuālās valūtas ir bijušas ļoti nepastāvīgas, tās skārušas ievērojamas ikdienas cenu svārstības. Piemēram, Bitcoin cena krasi pieauga no 1,000 euro 2017.gada janvārī līdz vairāk kā 16,000 euro 2017. gada decembra vidū, bet 2018. gada februāra sākumā tā nokritās līdz 5,000 euro - Tiek lēsts, ka šobrīd kopējā VV tirgus kapitalizācija visā pasaulē pārsniedz 500 miljardus euro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

ES digitālās valūtas iniciatīva

Inese Kalniņa, Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes docente, 23.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitalizācijas laikmetā, kurā pieaug digitālo valūtu, īpaši Bitcoin, popularitāte, ir apsveicama Eiropas Centrālās Bankas iniciatīva, izmantojot Distributed Ledger Technology, izlaist savu digitālo valūtu, kas būtu daudz drošāks maksāšanas līdzeklis.

Analizējot digitālo valūtu priekšrocības un trūkumus, nenoliedzami var identificēt vairākus ieguvumus tās lietotājiem, piemēram, zemās transakciju izmaksas, globālo pieejamību, anonimitāti un norēķinu ātrumu. Tajā pašā laikā ir vairāki nozīmīgi šķēršļi un neērtības, piemēram, caurspīdīguma, skaidru nosacījumu un garantiju trūkums, maiņas kursa riski un krāpniecības iespējas, kā arī augsta atkarība no IT un interneta tehnoloģijām. Digitālo valūtu lietotāji pašlaik nekādā veidā nav pasargāti no šiem riskiem. Papildus tam ir jāmin, ka teroristi un citas kriminālas grupas plaši izmanto digitālās valūtas tīklus naudas pārskaitījumiem, slēpjot pārvedumus vai gūstot labumu no anonimitātes, ko sniedz šādas maiņas platformas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

ASV – Ķīnas pamiers turpināsies

Leonīds Aļšanskis, Dr. Math., Renesource Capital Finanšu tirgus vecākais analītiķis, 26.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Februāra mēnesis ir kļuvis par intensīvu sarunu mēnesi starp divām vadošajām pasaules ekonomikām par nu jau vairāk nekā divus gadus ilgstošo tirdzniecības karu.

Atgādināsim, ka prezidents Donalds Tramps, kurš stājās amatā pirms diviem gadiem, apsūdzēja Ķīnu «negodīgā» tirdzniecībā ar Amerikas Savienotajām Valstīm un apsolīja pārtraukt šo praksi savas prezidentūras laikā. Laikā, kad Donalds Tramps ieradās Baltajā namā, Amerikas Savienotajās Valstīs bija novērojams ilgstošs, hronisks tirdzniecības deficīts ar Ķīnas Tautas Republiku, 2017.gadā šim rādītājam sasniedzot gandrīz 335 miljardus ASV dolāru (skat. 1. attēlu).

Tajā pašā laikā daļai Ķīnas preču bija izteikta «amerikāņu izcelsme», ko, pateicoties pieejamam lētākam Ķīnas darbaspēkam, sev par labu izmantoja Amerikas kompānijas, novirzot daļēju preču ražošanu ārpus Amerikas Savienotajām Valstīm. Līdztekus tam arī ķīnieši aktīvi sāka pārņemt un aizgūt (dažkārt pat ne pavisam juridiski leģitīmi) progresīvās amerikāņu tehnoloģijas, kas tikai veicināja Donalda Trampa neapmierinātību ar tendenci abu lielvaru ekonomiskajās attiecībās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Ienākums no virtuālās valūtas apliekams ar IIN no 2019. gada

Viktorija Kristhole-Lūse, ZAB Vilgerts nodokļu eksperte, 23.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz šim daudzi nodokļu eksperti, Valsts ieņēmumu dienests (VID) un Finanšu ministrija (FM) ilgi diskutēja par ienākumu no virtuālās valūtas (piemēram, Bitcoin) aplikšanu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). Dažādiem uzskatiem šajā aspektā pienāks gals, jo ar 2019. gadu ir paredzēts noteikt, ka ienākums no virtuālās valūtas būs kapitāla pieauguma nodokļa (20%) objekts.

Kā zināms, kapitāla pieaugums tiek rēķināts kā starpība starp pārdošanas un iegādes vērtību. Problēmas gan būs ar to, kā nodokļu maksātājam noteikt virtuālās vērtības iegādes izmaksas, jo VID un FM vēlēsies redzēt pierādījumus un pamatojumu iegādes vērtībai ar attaisnojuma dokumentu (attaisnojuma dokumentu kopumu). Tikai tad, ja nodokļu maksātājs spēs dokumentāri pierādīt virtuālās valūtas iegādes vērtību, tas varēs rēķināt nodokli no starpības. Pretējā gadījumā -virtuālās valūtas iegādes vērtība tiks noteikta «0».

Atšķirīgais virtuālās valūtas aplikšanai ar 20% IIN būs arī tas, ka «klasiskiem» finanšu instrumentiem un citiem līdzīgiem darījumiem, kapitāla aktīvu darījumu zaudējumus var segt ar citu kapitāla aktīvu peļņu kalendārā gada ietvaros. Piemēram, ja esat guvis zaudējumus no nekustamā īpašuma pārdošanas, bet peļņu no akciju pārdošanas, tad abi darījumi savstarpēji ieskaitās, lai arī ir dažādu veidu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VID septiņos mēnešos valsts budžetā iekasējis par 1,3% vairāk nekā plānots

LETA, 09.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) šogad septiņos mēnešos valsts budžetā iekasējis 5,473 miljardus eiro, kas ir par 69,481 miljonu eiro jeb 1,3% vairāk, nekā plānots, liecina dienesta publiskotā informācija.

Savukārt salīdzinājumā ar 2017.gada attiecīgo periodu, budžeta ieņēmumi palielinājušies par 0,54 miljardiem eiro jeb 11,1%. VID skaidro, ka ieņēmumu plāna izpildi būtiski veicināja ieņēmumi no dividendēm (ieņēmumi no valsts (pašvaldību) kapitāla izmantošanas) un uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumi, kas 2018.gada septiņos mēnešos ir pārsnieguši plānoto gada apmēru.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumu plāns 2018.gada septiņos mēnešos izpildīts par 103,9%, iekasējot 2,692 miljardus eiro. Ieņēmumu plāns septiņos mēnešos paredzēja iekasēt 2,592 miljardus eiro, tādējādi plāns pārpildīts par 100,744 miljoniem eiro jeb 3,9%.

Ieņēmumi no UIN septiņos mēnešos bija 203,755 miljoni eiro, kas ir 132% no plānotā. Plāns paredzēja iekasēt 222,57 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VID administrētos kopbudžeta ieņēmumos 2020.gada aprīlī atspoguļojas līdz ar Covid-19 izplatīšanos ieviestie ierobežojumi.

Valsts ieņēmumu dienesta informācija liecina, ka 2020. gada četros mēnešos nodokļos iekasēti 3,09 miljardi eiro, kas ir par 0,11 miljardiem eiro vairāk nekā analogā laikā pērn, taču salīdzinājumā ar 2020. gada plānu tas ir samazinājums par 0,06 miljardiem eiro.

Pāragri vērtēt

"Cāļus skaitīsim rudenī, kad varēs realitātē apjaust koronavīrusa visas - gan tiešās, gan netiešas - ietekmes apmērus ne tikai uz tautsaimniecību, bet arī uz nodarbinātību un, protams, arī nodokļu ieņēmumiem," ar vērtējumiem ieteic nesteigties Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas valdes loceklis Ainis Dābols.

Jāatgādina, ka IKP krituma apmērs Latvijai tiek lēsts starp 5 līdz 8% un līdz ar to arī nodokļu ieņēmumu robs var sasniegt nevis tikai dažus desmitus vai simtus miljonus eiro, bet pat miljarda eiro robežu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Viedoklis: Vērienīgā aktīvu iegādes programma eirozonā - makroekonomiskā ietekme un transmisijas mehānisms

Andrejs Zlobins, Latvijas Banka, 25.12.2017

1. attēls. Eirosistēmai piederošo vērtspapīru attiecība pret 2014. gada nominālo IKP (%)

Avots: autora aprēķini, izmantojot Eiropas Centrālās bankas datus

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paplašinātā aktīvu pirkšanas programma (PAPP) eiro zonā tika uzsākta 2015. gada martā, kad inflācija bija noslīdējusi negatīvā teritorijā un, vērojot globālās ekonomikas norises, bija nopietnas bažas par iespēju nonākt deflācijas spirālē.

Vienlaikus eiro zonas ekonomikas izaugsmes prognozes 2014. gada nogalē tika samazinātas, 2015. gadā sagaidot vien 1% iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi un bezdarbu 11% līmenī.

Pagājuši gandrīz 3 gadi, inflācija tuvojas Eirosistēmas mērķim (vidēja termiņa cenu pieaugums tuvu, bet zem 2% gadā), eiro zonas tautsaimniecībā vērojama noturīga izaugsme un arī citi rādītāji liecina par pozitīvām tendencēm.

Pieaugot izaugsmes tempiem un izzūdot deflācijas riskiem, eiro zonas ekonomikai ir nepieciešams mazāks monetārās politikas atbalsts. Uz to norāda arī lēmums samazināt ikmēneša PAPP aktīvu pirkumu apjomu, sākot ar 2018. gada janvāri.

Kopš PAPP uzsākšanas ir novērojama pakāpeniska inflācijas virzība uz 2% mērķi un 2018. gadā gaidāmie pirkumi vairs būtiski nemainīs Eirosistēmas bilances apjomu. Taču kāda ir bijusi programmas makroekonomiskā ietekme līdz šim? Un caur kuriem kanāliem ir notikusi PAPP transmisija uz reālo ekonomiku? Par to vairāk šajā rakstā, kurā analizēšu svarīgākos secinājumus no mūsu veiktās ekonometriskās analīzes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības solītos dīkstāves pabalstus (75% apmērā no darba algas, bet ne vairāk kā 700 eiro mēnesī) nevarēs saņemt daudzu tūkstošu uzņēmumu darbinieki, ja vien netiks mīkstinātas izvirzītās prasības.

To liecina pieņemtie noteikumi par "Covid-19" izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem.

Slavē nosacījumu maiņu

"Ja lielajās valstīs nepieciešamas vismaz nedēļām ilgas debates, lai ko nolemtu valsts augstākās varas gaiteņos, tad pie mums jau divas dienas pēc dīkstāves MK noteikumu tapšanas veselais saprāts ir guvis virsroku un MK ir atteicies no selektīvām nozarēm," situāciju vērtē ZAB "Sorainen" partneris Jānis Taukačs.

Kaut gan juridiski sanācis mazliet nelāgi, ka šie MK noteikumi iet pretrunā likumam, kas liek MK noteikumos noteikt atbalstāmās nozares. Tomēr var arī interpretēt, ka MK noteicis visas nozares kā atbalstāmās. Viņš atgādina, ka valdība, ne tikai atteicās no atbalstāmo nozaru saraksta, bet arī pazemināja apgrozījuma krituma latiņu valsts atbalsta saņemšanai. Proti, sākotnēji piedāvātais apgrozījuma samazināšanās slieksnis (no 50% krituma) uz 30% un 20% (ar nosacījumiem), salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pirms gada. 20% apgrozījuma krituma situācijā uzņēmuma ir jāatbilst vismaz vienam no kritērijiem: (uzņēmuma eksporta apjoms 2019. gadā veido 10% no kopējā apgrozījuma vai ir ne mazāks kā 500 000 eiro; uzņēmuma nomaksātā mēneša vidējā bruto darba samaksa 2019. gadā ir ne mazāka kā 800 eiro; ilgtermiņa ieguldījumi pamatlīdzekļos 2019. gada 31. decembrī ir vismaz 500 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV pirmdien atcēla Ķīnai kopš augusta piemēroto "valūtas manipulatores" birku, mazinoties saspīlējumam starp abām ekonomikas lielvarām pēc gandrīz divus gadus ilga konflikta.

Šāds lēmums tika pieņemts divas dienas pirms tam, kad ASV prezidents Donalds Tramps paredzējis parakstīt "pirmā posma" tirdzniecības vienošanos ar Ķīnu.

ASV Finanšu ministrija savā pusgada ziņojumā Kongresam atzina, ka juaņas vērtība ir pieaugusi un Pekina vairs nav uzskatāma par valūtas manipulatori.

Lai gan Finanšu ministrija savā maija ziņojumā bija atturējusies no šīs birkas piemērošanas Ķīnai, Tramps augustā apsūdzēja Pekinu juaņas vērtības samazināšanā, "lai nozagtu mūsu biznesu un fabrikas".

Ķīnas iestādes augustā bija ļāvušas juaņas vērtībai kristies līdz vairāk nekā septiņām juaņām par dolāru četras dienas pēc Trampa paziņojuma tviterī, ka viņš no 1.septembra nosaka 10% muitas tarifus Ķīnas ražojumiem 300 miljardu ASV dolāru vērtībā..

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzoties iniciatīvas "Konsultē vispirms" principa ieviešanā iesaistīto uzraugošo iestāžu 2019. gada darbības novērtējumam, par iniciatīvas līderi 2019. gadā atzīta Zāļu valsts aģentūra. Augstāko novērtējumu dažādās nominācijās ieguva arī Valsts ieņēmumu dienests, Pārtikas un veterinārais dienests, Uzņēmumu reģistrs un Centrālā statistikas pārvalde.

Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro velk paralēles ar sportu: ""Konsultē vispirms" ir par labāku sadarbību. Gribētos redzēt, lai sadarbība valsts pārvaldes un uzņēmēju starpā nav kā "tautas bumba", kur mērķis ir izsist no spēles pēc iespējas vairāk spēlētāju, bet lai tā vairāk līdzinātos frisbijam, kur, neskatoties uz augsto spēles dinamiku, valda savstarpēja cieņa, godīgs spēles gars, un kur par strīdīgām situācijām spēlētāji vienojas paši, bez tiesneša palīdzības."

2019. gadā par iniciatīvas "Konsultē vispirms" līderi atzīta Zāļu valsts aģentūra (ZVA), kas saņēma arī apbalvojumu nominācijā "Uzņēmēju izvēle". ZVA līderību šā gada novērtējumā veicinājis tieši klientu vērtējums - darbinieki intervijās tika raksturoti kā kompetenti un pretimnākoši. Daudzās situācijās darbinieki proaktīvi palīdz meklēt risinājumu, tādēļ veidojas labs dialogs starp iestādi un klientiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) šogad desmit mēnešos valsts budžetā iekasējis 8,141 miljardu eiro, kas ir par 43,57 miljoniem eiro jeb 0,5% vairāk, nekā plānots, liecina dienesta publiskotā informācija.

Savukārt salīdzinājumā ar 2018.gada desmit mēnešiem VID administrētie kopbudžeta ieņēmumi auguši par 353,23 miljoniem eiro jeb 4,5%. Ieņēmumu pieaugumu lielākoties nodrošināja darbaspēka nodokļi un pievienotās vērtības nodoklis. 2019.gada desmit mēnešos valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas veiktas 2,889 miljardu eiro apmērā, kas ir par 3,2% vairāk, nekā plānots, savukārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi veidoja 1,535 miljardus eiro, kas ir par 10,1% vairāk, nekā plānots.

VID atzīmēja, ka šogad desmit mēnešos valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa kopējie ieņēmumi veidoja 4,424 miljardus eiro jeb 54,3% no VID administrētiem kopbudžeta ieņēmumiem. Salīdzinot ar 2018.gada desmit mēnešiem, visvairāk ir palielinājušies valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu ieņēmumi, - par 263,16 miljoniem eiro jeb 10%, savukārt iedzīvotāju ienākuma nodoklis iekasēts par 144,77 miljoniem eiro jeb 10,4% vairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Baltijas uzņēmēju interese par Irānas tirgu nokritusies praktiski līdz nullei

Didzis Meļķis, 08.08.2018

Irānas eksperts un konsultāciju uzņēmuma Courland Advisors partneris Tibo Normands

Foto: Ieva Čīka/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš 7. jūlija ir izsludināta ASV sankciju pret Irānu pirmā kārta, un to noteikumi ir daudz agresīvāk formulēti, nekā līdz 2015. gadam spēkā esošās sankcijās.

Tās tika atceltas un Irāna atjaunota pilnvērtīgā starptautiskajā apritē līdz ar daudzpusējo Kopīgo Visaptverošo rīcības plānu (angl. akronīms JCPOA), kas paredz pamatīgi samazināt Irānas kodolprogrammu un tās spējas, kas varētu rezultēties atomieroču izveidē.

Ar Donalda Trampa paziņojumu ASV no JCPOA izstājās 8. maijā, vienpusēji izsludinot nodomu atjaunot sankcijas pret Irānu ar mērķi gan vēl vairāk iegrožot tās kodoltehnoloģiju kapacitāti, gan arī mazināt tās destabilizējošo politisko ietekmi reģionā, kas sevišķi attiecas uz atbalstu Bašara al Asada režīmam Sīrijā.

Baltieši turas pa gabalu

Irānas eksperts un konsultāciju uzņēmuma Courland Advisors partneris Tibo Normands (Thibault Normand) db.lv komentē, ka jaunajā situācijā, kas vēl agresīvāk par iepriekšējām sankcijām iegrožo sadarbību ar Irānu, ieguvējas paredzami būs Krievijas un Ķīnas kompānijas. Lai gan irāņi kvalitātes dēļ priekšroku dod Eiropas tehnoloģijām, sankciju vēriena dēļ, pat ar visiem Briseles centieniem dot pretspiedienu Vašingtonai, eiropiešu turpmākās biznesa saiknes ar Irānu būs ļoti problemātiskas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas sabrukums rada reģionālo migrācijas krīzi; režīma maiņa tomēr nebūtu panaceja

Venecuēlas nacionālās valūtas bolivāra hiperinflācija ir ne vien ekonomikas sabrukuma simptoms, bet arī sociālistiskas aizbildniecības un autokrātisma mantojums. Centieni maskēt nemākulīgu, jo ekonomiski neargumentētu, valsts pārvaldi aiz piedrukātas naudas kalniem ir šīs Latīņamerikas valsts iesīkstējusi tradīcija. Investīciju analītikas portāls investing.com lēš, ka Venecuēlā kopš 60. gadu sākuma naudas masa ir pieaugusi gigantiskā apmērā – vairāk nekā par 46 miljardiem procentu.

Pēc Venecuēlas politiskās opozīcijas aplēsēm, jūlijā inflācija sasniedza rekordu Latīņamerikas vēsturē – 83 tūkstošus procentu pret pērnā gada jūliju, raksta Financial Times. Visa gada griezumā inflācija noteikti būs vairākos simtos tūkstošu procentu liela, un Starptautiskais Valūtas fonds to prognozē pat miljonu procentu apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad par sevi atkal atgādinājusi atpazīstamākā pasaules virtuālā valūta – bitkoins.

Šī veidojuma cena februāra vidū atzīmējās virs apaļā 10 tūkstošu ASV dolāru līmeņa. Tiesa gan, šīs nedēļas otrajā pusē tā kopš savām nesenajām virsotnēm jau atkal bija sarukusi aptuveni par 700 ASV dolāriem.

Neskatoties uz šādām ievērojamām svārstībām, bitkoina cena gada laikā ir palēkusies gandrīz par 150%. Valdot šādam fonam, šobrīd atkal manāmas runas, ka virtuālās valūtas varētu būt nobriedušas jaunu rekordu sasniegšanai. Tiek minēti salīdzinājumi, ka tā paša bitkoina cena varētu atrasties gluži vai uz "Telsa trajektorijas" ("Tesla" akcijas cena nepilnu astoņu mēnešu laikā pieaugusi par 400%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Sagatavoti priekšlikumi virtuālo valūtu jomas attīstībai Latvijā

Laura Mazbērziņa, 13.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinetā (MK) tiks izskatīts Finanšu ministrijas (FM) sagatavots informatīvais ziņojums par virtuālo valūtu izmantošanas ieguvumiem un riskiem un tālāko rīcību jomas attīstības veicināšanai un identificēto risku mazināšanai, informē FM.

FM ziņojumā pauž, ka, pamatojoties uz pašlaik pieejamo informāciju, virtuālās valūtas šobrīd neveido sistēmiskus riskus Latvijas maksājumu sistēmai un finanšu stabilitātei.

FM uzskata, ka blokķēdes tehnoloģijas izmantošanas un attīstības veicināšanai ir būtiski iegūt konsekventu redzējumu un valsts stratēģiju. Tāpat ir progresīvi jāveido specializēts ietvars, uz kura pamata blokķēdē reģistrētie darījumi tiktu atzīti par leģitīmiem. Jāstimulē IT uzņēmumu izstrādes šajā jomā, tomēr vienlaikus jāmazina iestāžu un banku bieži vien nekorekta šī IT virziena sasaiste ar virtuālajām valūtām un nepamatota ierobežošana.

Lai izvērtētu tehnoloģijas potenciālu uzlabot valsts pārvaldes pakalpojumu efektivitāti un drošību, ir nepieciešams veicināt tehnoloģijas izmantošanu privātajā sektorā, identificēt barjeras un sagatavot priekšlikumus pasākumiem tehnoloģijas atbalstam, kā arī izveidot ekspertu darba grupu Ekonomikas ministrijas vadībā. Darba grupas viens no uzdevumiem būtu padziļināti izvērtēt iepriekšminētos jautājumus un sagatavot priekšlikumus efektīvai un drošai tehnoloģijas izmantošanai valsts pārvaldē un privātajā sektorā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV pirmdien oficiāli pasludināja Ķīnu par «valūtas manipulatori», apsūdzot Pekinu juaņas vērtības vājināšanā apstākļos, kad notiek tirdzniecības kara eskalācija starp abām valstīm.

Ķīna pirmdien pieļāva juaņas kursa pret ASV dolāru samazināšanos līdz zemākajam līmenim kopš 2010.gada augusta, izprovocējot niknus tvītus no ASV prezidenta Donalda Trampa puses un izraisot kritumus pasaules akciju tirgos.

ASV finanšu ministrs Stīvens Mnučins «prezidenta Trampa aizbildnībā šodien ir noteicis, ka Ķīna ir valūtas manipulatore», paziņoja Finanšu ministrija.

Juaņas vērtība pirmdien kritās līdz vairāk nekā 7 juaņām par dolāru četras dienas pēc tam, kad Tramps ceturtdien tviterī paziņoja, ka no 1.septembra nosaka 10% muitas tarifus Ķīnas ražojumiem 300 miljardu ASV dolāru vērtībā.

Paziņojot par jaunajiem tarifiem, Tramps sacīja, ka Ķīna ir solījusi palielināt ASV lauksaimniecības produktu iepirkšanu, bet nav to izdarījusi, un apgalvoja, ka Pekina atteikusies no solījuma pārstāt pārdot ASV fentanilu.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Eiro ir priekšnoteikums, nevis panaceja

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 08.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad aprit pieci gadi kopš Latvijas pievienošanās eirozonai, saistībā ar to Rīgā notiek arī liela konference. Izvērtējot jāteic, ka eiro ieviešana noteikti ir bijis Latvijas veiksmes stāsts.

Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis intervijā Latvijas Radio norādīja, ka visi gaidītie ieguvumi no eiro ieviešanas ir materializējušies, un, ja eiro nebūtu ticis ieviests, tad pēdējos piecos gados investīciju būtu bijis par 5% mazāk. Savukārt nav piepildījušies eiroskeptiķu draudi par Latvijas ekonomikas teju sabrukumu eiro ieviešanas gadījumā. Pats galvenais – līdz ar pievienošanos eiro ir novērsti jebkādi vietējās valūtas devalvācijas riski, kā arī neiespējami kļuvuši dažādu politikāņu centieni izeju no krīzes meklēt naudas «piedrukāšanā».

Eiro par labu nācis arī mūsu eksportētājiem, kuriem, pārdodot savu produkciju eirozonas valstīs, nav jāsatraucas par iespējamām valūtas svārstībām. Tāpat mazām valūtām ir daudz lielāki iespējamie uzbrukuma riski, kas nav aktuāli tādām valūtām kā, piemēram, eiro vai dolārs. Pozitīvi ir arī tas, ka cilvēku ienākumi un ņemtie kredīti ir vienā valūtā. Tad, kad cilvēku ienākumi bija latos, taču ņemtie kredīti pārsvarā eiro, tos ļoti ietekmēja valūtas kursa svārstības, un eksperti vairākkārt uzsvēra, ka visdrošāk kredītus ņemt tādā valūtā, kādā ir ienākumi. Līdz ar eiro ieviešanu šis jautājums ir noņemts no dienaskārtības. Latvijas ekonomikai, ņemot vērā lielo populisma līmeni, arī par labu nāk nepieciešamība ievērot Māstrihtas kritērijus un stingru fiskālo disciplīnu, kas paredz budžeta saskaņošanu ar Eiropas Komisiju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Lapiņš: 10 miljoni dīkas naudas Olainfarm kontā bez iemesla ir katastrofa!

Jānis Goldbergs, 10.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Olainfarm vebinārā, kas 3. septembrī norisinājās biržas Nasdaq Baltic interneta vietnē, uz Dienas Biznesa jautājumiem atbildes bija izvairīgas, ne pēc būtības vai nesniedza skaidrību

Jau 4. septembrī sekoja Olainfarm lielākā akcionāra Olmafarm valdes priekšsēdētāja Pētera Rubeņa paziņojums ar aicinājumu glābt Olainfarm, kurā visi Dienas Biznesa uzdotie jautājumi ir skarti. Skaidrot šos jautājumus, nevēlēšanos atbildēt, pašu vebināra norisi un tajā pateikto Dienas Bizness aicināja bijušo Olainfarm valdes locekli un akcionāru Salvi Lapiņu.

Mēs jau pirmajā jautājumā aicinājām Olainfarm valdes priekšsēdētāju Lauri Macijevski skaidrot šā gada pirmā ceturkšņa uzņēmuma darbības rezultātus salīdzinājumā ar otro ceturksni, tomēr viņš palika pie iepriekšējās taktikas – sniedzot informāciju par pusgadu nedalīti. Runa ir gan par peļņas, gan ieņēmumu, gan likviditātes sadaļām. Kādēļ, jūsuprāt, šāda taktika?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī uzņēmējus ar valūtu svārstībām sen vairs nav iespējams pārsteigt, tomēr šo izmaiņu ietekme uz konkrēto uzņēmumu finansiālās darbības rādītājiem ir atkarīga no vairākiem faktoriem – norēķina valūtas, konkrēto valstu īpatsvara Latvijas kompānijas kopējā ieņēmumu portfelī, piegāžu apjomiem, arī izmaksu dinamikas pašu mājās, raksta laikraksts Dienas Bizness.

Vienlaikus jāņem vērā, ka ar savu nacionālo valūtu kursu maiņu būtībā tiek bremzēts – sadārdzināts imports un stimulēti pašmāju izstrādājumi un tai skaitā arī to eksports. Jāņem gan vērā, ka valūtu kari nav nekāda pagātne, jo vienas no pasaules lielākajām ekonomikām Ķīnas juaņas vērtības samazināšanās nozīmē šajā valstī strādājošo ražotāju konkurētspējas pieaugumu, kas var ietekmēt citās valstis strādājošo ražotāju turpmāko dzīvi un pat likteni.

«Ik mēnesi aptuveni vienu kuģi ar papīrmalku piegādājam uz Zviedriju, taču šīs valsts nacionālās valūtas – kronas – svārstības tiešā veidā nejūtam, jo darījumi notiek eiro, nevis zviedru kronās,» stāsta koksnes importa un eksporta SIA ACA Timber līdzīpašnieks Armands Apfelbaums. Viņš atzīst, ka darījumu norēķini eiro valūtā pasargā no valūtas maiņas riskiem, taču ne jau visiem ir noslēgti tādi piegāžu līgumi, kas paredz norēķinus eiro. «Ne jau tikai Zviedrija un Lielbritānija koriģē savu nacionālo valūtu kursu tā, lai tas ir izdevīgāk šo valstu uzņēmējiem. Tāpat rīkojas arī daudzas citas valstis - tikai minētās ir salīdzinoši lieli Latvijas izstrādājumu patērētāji, tāpēc arī šīs svārstības vairāk redzam,» vērtē A. Apfelbaums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nafta daudzām attīstības valstīm jau tagad ir dārgākā vēsturē

Naftas cena kopš pagājušā gada vidus ir palielinājusies jau gandrīz par 90%, un, piemēram, Ziemeļjūras jēlnaftas Brent nākamā mēneša piegāžu līguma vērtība šo trešdien dzīvojās 85 ASV dolāru par barelu atzīmes tuvumā. Sagaidāms, ka šādam cenu pieaugumam būs ietekme arī uz ekonomiku, un jau tagad dzirdams, ka notiekošais daļēji novedis pie pagaidām mērena šoka vairākās attīstības valstīs, kuras ir lielas šī resursa uzpircējas.

Ja runā par naftas cenas rekordu, tad bieži tiek izcelts, ka tas tika sasniegts 2008. gadā, kad jēlnaftas vērtība atzīmējās gandrīz pie 150 ASV dolāriem par barelu. Līdz šim līmenim naftai ASV dolāros vēl ir visai patālu. Bloomberg gan ziņo, ka melnā zelta cenu rekordu skarbā realitāte ir aktuāla vairākām attīstības valstīm to vietējās valūtās. Tiek norādīts, ka naftas cena 2008. gada rekordus pārspējusi Brazīlijas, Meksikas un Dienvidāfrikas valūtās. Turklāt tālu šajā ziņā vairs neesot arī Indija un Indonēzija. Rezultātā tiek secināts, ka lielai daļai pasaules iedzīvotāju nafta šobrīd ir dārgāka, nekā tā bija 2008. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

TransferWise paziņojis par bezrobežu konta borderless un Mastercard debetkartes ieviešanu, kas dos iespēju ikvienam, kurš dzīvo Eiropā, iegūt debetkarti un vietējās bankas konta detaļas Lielbritānijā, ASV, Austrālijā un Eiropā.

Tiem, kuri ceļo, dzīvo vai strādā citā valstī, šis pakalpojums nozīmē to, ka viņi var sūtīt, tērēt un krāt naudu tāpat kā vietējie, bez papildu komisijas maksas. Šis konts ļaus tā lietotājiem turēt naudu vairāk nekā 40 starptautiskās valūtās.

Db.lv jau šī gada janvārī rakstīja, ka TransferWise paziņoja par šāda pakalpojuma piedāvāšanu pirmajiem klientiem. Toreiz TransferWise līdzdibinātājs Tāvets Hinrikus (Taavet Hinrikus) uzsvēra, ka bez pierādāmas vietējās adreses atvērt bankas kontu ārzemēs ir ārkārtīgi sarežģīti, bet ar šo kontu tas izdarāms vien dažās minūtēs. Viņš paredz, ka kādudien ikviens varēs sūtīt un saņemt naudu jebkurā valūtā no draugiem, klientiem vai kompānijām ikvienā vietā pasaulē, un tērēt to jebkur, vairs nekad neuztraucoties par valūtas maiņas komisijas maksu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ražots Latvijā – elektronikas un būvmateriālu ražotāju sasniegumi

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 25.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savulaik kolēģis Igors Kasjanovs uzrakstīja lasītāju iemīļotu rakstu «Latvijā rūpniecība IR!» par to, ka rūpniecība Latvijā ir dzīva. Tā ir dzīva joprojām, lai gan pārmaiņu vēji dažu augstāko priedi ir lauzuši un dažam jaunam asnam ļāvuši augt spēcīgākam un zaļākam.

Tomēr šoreiz nerunāsim par visām nozarēm, aplūkosim, kā pēdējos gados mirdzējušas uz eksportu orientētās elektronikas un elektrotehnikas nozares zvaigznes, kuru ražotā produkcija ir pieprasīta visā pasaulē, un kā pašu mājās un eksporta tirgos attīstījušies būvmateriālu ražotāji. Komentārs izmantots arī «Dienas Biznesa» (DB) izdevuma «TOP500» gatavošanā, kur interesenti var atrast arī citu nozaru apskatus.

Augsto tehnoloģiju ražotāji – eksporta zvaigznes

Elektronika un elektrotehnika ierasti tiek skatītas kopā kā radniecīgas augsto tehnoloģiju nozares, kas galvenokārt orientējas uz eksportu – eksports veido vairāk nekā 90% no kopējā realizācijas apjoma. Tomēr šo nozaru attīstības tendences ir samērā atšķirīgas un ir vērts tās aplūkot atsevišķi. Eksporta novērtējumam un tālākai analīzei tiks izmantoti Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, ja nav norādīts cits avots.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiro starptautiskā loma ir kā sava veida atspulgs Eiropas Savienības (ES) un eiro zonas ekonomikas varenībai un spējai konkurēt un ietekmēt globālos procesus.

Nepārprotami ir dažādi vēsturiski faktori, kas noteikuši kādas valūtas dominējošu lomu noteiktā laika posmā. Piemēram, 1944. gadā noslēgtā Bretonvudsas vienošanās noteica ASV dolāra dominanci. Tomēr ilgtermiņā kādas valūtas plašāku starptautisko izmantošanu pamatā ietekmē tādi faktori kā attiecīgās valsts/vienotās valūtas zonas ekonomikas lielums, finanšu un monetārā stabilitāte, aktivitāte starptautiskajā tirdzniecībā un starptautiskajos finanšu tirgos, kā arī citi faktori, kas racionāli nosaka kādas valūtas pārākumu bagātības uzkrāšanai, aizsargāšanai un apmaiņai starp valstīm, uzņēmumiem un cilvēkiem.

Kā šajā ziņā veicas eiro?

Neskatoties uz to, ka Eiropas vienotā valūta eiro salīdzinājumā ar gadu simtus pieredzējušo Lielbritānijas mārciņu un ASV dolāru ir jauna valūta, kas tika ieviesta tikai pirms 20 gadiem, eiro savā ikdienā lieto ne tikai 340 miljardi eiro zonas valstu iedzīvotāji, bet arī daudzas citas pasaules valstis izmanto vai ir piesaistījušas savu valūtu eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada otrajā ceturksnī globālo saistību apmērs pirmo reizi vēsturē pārsoļojis pāri apaļajai 250 triljonu ASV dolāru atzīmei, liecina Starptautiskā Finanšu institūta (Institute of International Finance jeb IIF) dati.

Vairāk nekā par 60% no jauna parāda pieauguma iepriekšējo 12 mēnešu laikā (līdz jūlijam) bijusi atbildīga aizņemšanās ASV un Ķīnā. Pagaidām nav vērojamas pazīmes, ka parāda pieaugums varētu bremzēties. Tiek lēsts, ka šā gada beigās pasaules kopējais parāds pārsniegs 255 triljonus ASV dolārus, kas būtu aptuveni trīs reizes vairāk nekā globālās tautsaimniecības apmērs (savukārt uz vienu planētas iedzīvotāju tie ir aptuveni 32,5 tūkst. ASV dolāru) jeb ap 320% no tās IKP. 2000. gadā tie bija 170% no IKP.

IIF arī brīdinājis, ka pēdējā laikā vairākas attīstības reģiona valstis centīgi aizņēmušās ārvalstu valūtās, kas tām var radīt zināmus izaicinājumus nākotnē, ja to ekonomikas sabremzēsies straujāk. Uz pārējo fona šajā ziņā tika izcelta Turcija, Meksika un Čīle.

Komentāri

Pievienot komentāru