Latvijā apvienojušās divas velkoņu kompānijas SIA PKL un SIA Ostas flote, kas strādā gan Rīgas, gan Ventspils ostās.

Apvienotās kompānijas vadītājs Reins Tintsons norāda, ka apvienošanās mērķis bijis stiprināt abu uzņēmumu konkurētspēju, jo jau tuvākajā laikā esot sagaidāms, ka Latvijā un Baltijā velkoņu tirgū ienāks arvien jaunas kompānijas – tai skaitā lielās pasaules vadošās velkoņu kompānijas, kuru flotē ir daudzi desmiti kuģu.

"Pašreizējā ekonomiskajā situācijā, Igaunijas un Latvijas velkoņu kompāniju pakalpojumu apvienošana var kļūt par labu piemēru arī citām Baltijas valstu kompānijām. Sevišķi tiem, kas cenšas pārvarēt pasaules finanšu krīzes sekas tirgos, kuros ir paaugstināts konkurences līmenis," norāda R. Tinstons.

Saplūstot telekomunikāciju un televīzijas nozarēm, tiek samazinātas izmaksas pakalpojuma nodrošināšanai, kā arī palielināta klientu bāze, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijā ar lielu soli televīzijas lauciņā jau iekāpuši tādi telekomunikācijas uzņēmumi kā SIA Latvijas Mobilais telefons (LMT), SIA Tele 2 un SIA Lattelecom, bet SIA Bite Latvija šim jaunajam izaicinājumam vēl briest. «Lai gan Bite un All Media Baltics ir Bites grupas uzņēmumi, darbojamies neatkarīgi. Mums pašlaik vēl nav sava TV risinājuma, tajā pašā laikā nevaram noliegt, ka pie tāda strādājam. Startēsim ar jauno produktu, kad būsim pārliecināti, ka tā saturs un tehnoloģiskie risinājumi atbilst klientu vēlmēm un vajadzībām,» atklāj SIA Bite Latvija vadītājs Kaspars Buls.

Jau ziņots, ka 2017. gada oktobrī tika noslēgts darījums, kura rezultātā starptautisks aktīvu pārvaldīšanas uzņēmums Providence Equity Partners iegādājās Zviedrijas mediju grupas MTG biznesu Baltijā. Jauniegādāto uzņēmumu grupa Latvijā turpina strādāt ar nosaukumu All Media Baltics un nodrošina televīzijas kanālu TV3, LNT, TV6, Kanāls 2, radio Star FM, video portāla TVPlay, portāla Skaties.lv, TV Play Baltics satelīttelevīzijas un SmartAD darbību Baltijas valstīs. Savukārt Bite Group pieminētais Providence Equity Partners iegādājās 2015. gadā.

Igauņu mēbeļu ražošanas uzņēmuma Standard AS specializācija ir biroju un viesnīcu mēbeļu izgatavošana; 70% no apgrozījuma veido eksports

«Standard ir Igaunijā vienīgā mēbeļu fabrika, kura izdzīvojusi līdz šodienai un kuras īpašnieki ir vietējie. Visas pārējās rūpnīcas ir vai nu slēgtas, vai pārdotas ārzemniekiem. Mēs esam vienīgais Igaunijas kapitāla mēbeļu ražošanas uzņēmums,» apgalvo Enns Veskimegi (Enn Veskimägi), Standard AS valdes priekšsēdētājs. Viņš nenoliedz, ka biznesā ir bijuši arī sarežģīti posmi, kad nav bijis viegli izdzīvot. «Mums bija grūti laiki, kad Baltijas investīciju fondam pārdevām 25% kapitāldaļu. Toreiz mūs izglāba investors, kurš ieguldīja naudu, un mēs pārdevām daļas, lai varētu iegādāties jaunas iekārtas un tehnoloģijas. 2003. gadā kopā ar Prītu Tammu (Priit Tamm) un Mati Pēkmu (Mati Peekma) izpirkām daļas un kopš tā laika esam vienīgie uzņēmuma īpašnieki,» skaidro E. Veskimegi.

Valsts policijas izmeklētajā lietā par futbola spēļu rezultātu manipulāciju mantkārīgos nolūkos aizturēti astoņi cilvēki, piektdien preses konferencē pavēstīja Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins.

«Aizturētas divas amatpersonas no kluba un divi spēlētāji, bet pārējie četri ir organizators un cilvēki, kuri viņus atbalstīja,» teica Grišins. «Šajā organizācijā bija izveidojies lomu sadalījums - gan uzpirktie cilvēki, gan tādi, kas atbalstīja finanšu plūsmas. Esam guvuši apstiprinājumu, ka nenomaksātie nodokļi varētu būt mērojami vairāku simtu tūkstošu eiro apmērā, līdz ar to varat iedomāties organizācijas apgrozījumu.»

Kā izteicās Grišins, apsūdzētajiem inkriminēta krāpšana lielā apjomā organizētā grupā un tiek izskatīti arī pierādījumi par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.

Konkurences padome atļāvusi apvienoties mazumtirdzniecības veikalu ķēdēm IKI un Nelda. Par abu uzņēmumu veikalu ķēdes apvienošanu tika baumots jau ilgāku laiku. Tagad KP ir devusi atļauju šādam darījumam.

Darījuma rezultātā SIA Palink (IKI un CENTO veikalu ķēdes īpašnieki) iegūs izšķirošu ietekmi SIA Ozolu nami, kas savukārt iegūst SIA Nelda preču zīmi un citus aktīvus (pamatlīdzekļus).

KP secina, ka abu veikalu ķēžu apvienošana neietekmēs konkurenci mazumtirdzniecības tirgū Latvijā, jo nedz SIA Nelda, nedz SIA Palink nav tirgus līderi (šajā tirgū Latvijā darbojas ap 10 lielveikalu tīklu), bet minētā apvienošanās varētu radīt pretspēku lielākajiem tirgus dalībniekiem un no konkurences viedokļa vērtējama pozitīvi.

Vienīgā teritorija, kurā lietas izvērtēšanas brīdī atradās abu apvienošanās dalībnieku – SIA Nelda un SIA Palink piederošās SIA IKI – ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības veikali, bija Rīgas mikrorajons Ziepniekkalns. Šajā mikrorajonā atrodas arī tādu mazumtirdzniecības tīklu kā SIA RIMI Latvia un Maxima Latvija veikali un pastāv pietiekami liela konkurence ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgū, tādējādi KP secinājusi, ka minētā apvienošanās būtisku konkurences samazināšanos neradīs.

Hakatonu idejas un prakses pirmsākumi meklējami jau 1999. gadā Kanādā. Tagad tie nonākuši arī līdz Latvijai.

Par hakatonu ideju biznesa portālam db.lv stāsta Aļona Beļinska, Latvijas Startup uzņēmumu asociācijas ‘Startin.lv’ projektu vadītāja.

Kas ir hakatons?

Hakatons jeb tehnoloģiju maratons ir pasākums, kas ilgst 48 stundas. Tā mērķis ir izveidot jaunas komandas un radīt jaunus tehnoloģiskus risinājumus. Sākotnēji katrs, kuram ir biznesa ideja, prezentē tās pārējiem dalībniekiem. Pēc tam dalībnieki izvēlas, pie kuras idejas attīstīšanas strādāt turpmākās 48 stundas un no nulles veido reālu produkta prototipu. Hakatons ir satikšanās vieta dažāda līmeņa un profesiju pārstāvjiem. Lai tajā piedalītos, nav nepieciešams būt profesionālim, tomēr pasākuma formāts nav domāts tikai studentiem.

Šogad uzņēmumi apvienojas un pārņem rekordapjomos – daudzi mēģina pretoties «Amazon efektam»

Gadus 10 pēc globālās finanšu krīzes uzņēmumi apvienojas un pārņem vēl nepieredzēti aktīvos tempos. Proti, pārņemšanas un apvienošanās darījumi šā gada deviņos mēnešos globālā mērogā sasnieguši jaunu rekordu – tie bijuši kopumā 3,3 triljonu ASV dolāru vērtībā, kas ir gandrīz par 40% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, liecina «Thomoson Reuters» apkopotie dati. Tiek norādīts, ka kompāniju vadības mēģina izmantot joprojām labvēlīgos nosacījumus finanšu tirgū, piemēram, zemās aizņemšanās izmaksas,lai finansētu šos darījumus. Rezultātā manāmas prognozes, ka visa šā gada skatījumā pārņemšanas un apvienošanās darījumu apmērs var sasniegt 4,3 triljonus dolāru, kas būtu jauns vēsturiskais maksimums. Spoži šogad līdz šim šajā ziņā klājies arī Eiropā, kur apvienošanās un pārņemšanas darījumu vērtība sasniegusi gandrīz triljonu ASV dolāru (962,5 miljardus), kas ir par 72% vairāk nekā attiecīgajā periodā pirms gadaun vislielākais apjoms kopš 2007. gada.

Zvērinātu advokātu biroju statusa jautājums būs jārisina tikko sanākušajai jaunajai Saeimai, tapušie grozījumi Advokatūras likumā līdz iepriekšējam parlamenta sasaukumam nenonāca.

Vismaz pagaidām zvērinātu advokātu biroji (ZAB) nebūs komersanti. To liecina arī 12. Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijas sēdē izskanējušais ierosinājums nostiprināt divas ZAB darbības formas atbilstoši jau pastāvošajai praksei. Proti, advokātu biroju reģistrētu kā tiesību subjektu, ja advokāti apvienojas kopējai sadarbībai vienīgi saimniecisko izdevumu segšanai, bet juridisko palīdzību katrs advokāts sniedz individuāli. Savukārt biroju reģistrētu kā privāto tiesību juridisku personu, ja advokāti apvienojas, lai sadarbotos juridiskās palīdzības sniegšanā, tostarp uzņemoties kopīgu atbildību par sniegto juridisko palīdzību un visu izdevumu segšanu. Advokātu birojā, kas reģistrēts kā tiesību subjekts, advokāti kārtotu grāmatvedību kā pašnodarbinātas personas, savukārt advokātu birojs, kas reģistrēts kā privāto tiesību juridiskā persona, kārtotu grāmatvedību kā personālsabiedrība.

Ceturtdien pabeigta arī Latvijā strādājošo Somijas būvniecības uzņēmumu YIT un «Lemminkainen» apvienošana, sacīts apvienotās kompānijas paziņojumā.

Apvienošanas gaitā «Lemminkainen» iekļauts YIT sastāvā.

Par apvienošanos abi uzņēmumi paziņoja jūnijā, un tās nolūks ir stiprināt pozīcijas Ziemeļvalstu tirgū.

Lēsts, ka apvienotās kompānijas gada ieņēmumi būs 3,4 miljardi eiro, bet gada peļņa - 85 miljoni eiro. Iecerēts, ka ietaupījumi apvienošanās dēļ līdz 2020.gadam sasniegs 40 miljonus eiro.

YIT darbojas Somijā, Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Dānijā, Krievijā, Polijā, Čehijā un Slovākijā.

LASI ARĪ:

Papildināts - Apvienojas būvuzņēmumi YIT un Lemminkäinen

Elektroniskie sakari ir tā nozare, kurā attīstība šobrīd notiek dinamiski un inovatīvi. Tas attiecas arī uz apvienošanās darījumiem nozarē, jo vairāki Eiropas uzņēmumi pēdējā laikā aktīvi paplašina un dažādo gan savu pakalpojumu klāstu, gan arī darbības teritorijas.

Telekomunikāciju nozari, kā aktuālu un svarīgu nozari, savā nesenajā runā uzsvēra arī Eiropas Komisijas (EK) Priekšsēdētāja vietnieks, Joahims Almunja, kurš ir atbildīgs par ES konkurences politiku. Savā šī gada 21. februāra runā viņš minēja, ka pašlaik EK skata divus apvienošanās darījumus nozarē: vienā Īrijā 02 iegādājas Hutchison, otrā, Telefonica iegādājas KPN E-Plus biznesu Vācijā.

Šādos apstākļos tirgū parasti nevar sūdzēties par konkurences trūkumu. Lai gan vēsturiski elektronisko sakaru nozare varētu asociēties ar lielu, agrāk valstij piederošu uzņēmumu, kas neizjūt īpašu konkurences spiedienu, šobrīd konkurences aina elektronisko sakaru nozarē ir pavisam cita. Tas visvairāk ir saistīts ar jaunu pakalpojumu rašanos, un izmaiņām patērētāju pieprasījumā pēc elektronisko sakaru pakalpojumiem. Šīs tendences ir izmainījušas arī pašu priekšstatu par to, kas varētu tikt uzskatīts par elektronisko sakaru pakalpojumu.

LDDK veiktais iepirkums par darba aizsardzības jautājumiem projekta „Darba attiecību un darba drošības normatīvo aktu praktiska piemērošana nozarēs un uzņēmumos” izraisījis pārmetumus no iepirkumā neuzvarējušiem pretendentiem, kas atspoguļots 05.12.2008. masu medijos. LDDK pauž cerību, ka atbildīgi mediji apzinās iepirkumu procedūrā iesaistīto pušu viedokļu atšķirības un spēs atšķirt juridiski korekti veiktus iepirkumus no nekorektiem.

„Vēlos paust cerību, ka SIA Livland savu taisnību meklēs tiesiskā ceļā un neizdarīs divdomīgu spiedienu uz LDDK darbiniekiem un biedriem, kā arī sadarbības partneriem, lai pārskatītu iepirkuma rezultātu. Pēc nesekmīga skandāla falsificēšanas masu medijos ceru, ka līdz šim izmēģinātās draudu metodes no šī uzņēmuma puses ir beigušās un šo jautājumu izdosies atrisināt normālā civilizētā veidā. LDDK neredz iespēju slēgt sadarbības līgumu ar uzņēmumu, kas sniedz nepatiesu informāciju par savu darbību, radot risku, ka uzņēmumi varētu saņemt apšaubāmas kvalitātes pakalpojumus darba vietu risku samazināšanai. Šī brīža kritiskajos ekonomiskajos apstākļos, kad uzņēmumi spiesti apturēt darbību un pārskatīt darba organizāciju - darbinieku skaits uzņēmumos samazinās un negadījumu risks uzņēmumos var pieaugt. LDDK radusi atbildīgo institūciju izpratni un ES fondu atbalstu, lai mazinātu administratīvo slogu uzņēmumiem un sniegtu praktisku atbalstu darba aizsardzības normatīvo aktu praktiskā piemērošanā. LDDK nevēlas atrasties situācijā, kad ES konstatē pārkāpumus par, piemēram, risku vērtēšanu pa telefonu un pieprasa atgriezt nepamatotos izdevumus.” uzsver LDDK ģenerāldirektore Elīna Egle.

Advokātu biroju LAWIN, kas pirms gada apvienojās ar Lietuvas un Igaunijas kolēģiem, Eiropas juridiskais izdevumiem The Lawyer atzinis par vadošo biroju Baltijas valstīs.

Biroja Baltijas valdes loceklis Filips Kļaviņš norāda, ka žurnāla atzinība birojam ir īpaša, jo šo balva piešķir ne vien par klientu darbiem, bet arī vērtē konkrētā advokātu biroja attīstību un sasniegumus attiecīgajā reģionā. Viņš piebilst, ka ceremonija bija arī laba iespēja tikties ar vadošajiem advokātiem no visas Eiropas un pārrunāt jaunākos notikumus un tendences nozarē.

The Lawyer pirmās Eiropas balvas tika pasniegtas 2009.gadā. Toreiz LAWIN bija pirmais The Lawyer Eiropas balvas ieguvējs kategorijā Skandināvija & Baltijas valstis un arī vienīgais advokātu birojs no Baltijas valstīm, kurš vispār ticis izvirzīts šai nominācijai. Šogad minētā kategorija tika sadalīta divās kategorijās – Skandināvijas valstis un Baltijas valstis.

Inflācija, ekonomikas pārkāršana, zemais darba ražīgums, straujā izaugsme, darbaspēka deficīts – šie jēdzieni spilgti raksturo šībrīža ekonomisko situāciju Latvijā. Tieši šie aspekti visbiežāk rada galvassāpes uzņēmumu vadītājiem un īpašniekiem. Viens no veidiem, kā stiprināt sava biznesa pozīcijas un nodrošināt izaugsmi arī ekonomiski nelabvēlīgos apstākļos, ir biznesa konsolidācija jeb apvienošanās.

Ko uzņēmumi iegūst apvienojoties?

Pirmkārt, kas ir īpaši nozīmīgs ekonomiskās krīzes apstākļos, ir izmaksu samazināšana. Piemēram, uzturēt administratīvo personālu divos nelielos uzņēmumos ir ievērojami dārgāk, nekā vienā uzņēmumā ar lielāku biznesa apjomu –šādā gadījumā ietaupījums uz administratīvo izmaksu rēķina var būt pat 30%. Apvienojoties ražošanas uzņēmumiem, iespējams efektīvāk organizēt ražošanas jaudu noslogojumu. Ir virkne ražotņu, kas strādā sezonāli, atkarībā no pasūtījumu apjoma. Apvienojot divu šādu ražotņu jaudu, krituma brīžus var aizvietot ar citas produkcijas ražošanu. Piemēram, ja apvienojas alus un bezalkoholisko dzērienu ražotnes – viens produkts ir sezonāls, pārējā laikā ražošanas līnija tiek noslogota ar cita produkta ražošanu. Arī no izmaksu viedokļa tas sniedz ievērojamus ietaupījumus, jo iepērkot izejvielas vairumā, samazinās to cena. Ja uzņēmums ir lielāks, vieglāk plānot ražošanas organizatoriskos procesus un efektīvāk var izmantot cilvēkresursus.

Politiķis Ainārs Šlesers, kurš nolēmis piedalīties 12.Saeimas vēlēšanās ar partiju Vienoti Latvijai, intervijā laikrakstam Diena brīdina, ka, nelaižot pie varas ilgstoši reitingu augšgalā esošo Saskaņas centru, tas var izirt un viņu vietā nākt radikāļi.

«Ukrainas pieredze parāda, ka no vārdiem līdz lodēm ir reāli viens solis. Atliek kādiem ekstrēmistiem pēkšņi sākt rīkoties, un miermīlīgais Maidans pārvēršas par asiņainu placdarmu, kur bojā iet cilvēki no abām pusēm,» sacījis A. Šlesers.

Viņš arī norādījis: «Ja visi vienosies par principu «nelaidīsim Saskaņu pie varas», tad es domāju, ka Saskaņa pēc šīm vēlēšanām varētu pat izjukt... Jā, bet kas nāks vietā? Kurš uzņemsies iniciatīvu? Tur parādās Lindermani, Osipovi, Ždanokas un tā tālāk. Apvienosies un parādīs, ka ir īstie. Un ticiet man, tanī brīdī, kad nebūs šīs mērenās Saskaņas un būs īstie radikāļi, daudziem viņi patiks labāk, jo viņi būs atklātāki - pateiks to, ko cilvēki domā, aicinās uz rīcību.»

Nozares tirgus spēlētāji atšķirīgi vērtē telekomunikāciju uzņēmumu SIA Latvijas Mobilais telefons (LMT) un SIA Lattelecom apvienošanās sekas, vienlaikus secina, ka tas nozarei nebūtu vēlamākais risinājums.

Kā skaidroja Izzi valdes locekle Sandra Kraujiņa, divu nozarē vadošo telekomunikāciju uzņēmumu apvienošanās iezīmēs beigu sākumu konkurencei telekomunikāciju nozarē. «Būtībā tikai dažu gadu laikā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) un Konkurences padomei vienkārši vairs nebūs īsti, ko regulēt un uzraudzīt, jo būs izveidots viens milzīgs uzņēmums, ar kuru neviens nespēs konkurēt,» uzsver S. Kraujiņa.

Savukārt patērētājiem tas, visticamāk, nozīmēšot cenu kāpumu pakalpojumiem. Konkurence esot tas instruments, ar ko tirgū tiek noregulētas cenas. «Pateicoties tai, šobrīd cilvēkiem uz Eiropas fona par zemām cenām ir pieejami vismodernākie telekomunikāciju pakalpojumi, tostarp viena no ātrākajām datu pārraidēm pasaulē, kas, nenoliedzami, dod zināmas priekšrocības arī Latvijas uzņēmumiem - datu pārraide mūsdienās ir kļuvusi par nozīmīgu infrastruktūru uzņēmējdarbībai,» uzsver Izzi valdes locekle.

Smilšu tēlniecības festivāla Magic Sand Liepāja ietvaros tēlnieki ir sākuši veidot līdz šim Baltijas valstīs lielāko smilšu skulptūru, kas būs veltīta Durbes kaujai 13. gadsimtā.

Monumentālās skulptūras augstums būs gandrīz seši metri, bet platums ap 16 metriem. Tās izveidei tiks izmantotas 200 tonnas smilšu, kas ir atvestas no Vidzemes un ir Ziemeļeiropā vislabāk piemērotās skulptūru veidošanai. Tik liels smilšu apjoms vienotas skulpturālās grupas izveidei Baltijas valstīs līdz šim nav izmantots.

Festivāls Magic Sand Liepāja notiek Latvijas valsts izveides 90. jubilejas gadā, tādēļ tajā tiks atveidots Latvijas un Kurzemes vēsturē nozīmīgs notikums – Durbes kauja, kurā 13. gadsimtā kurši apvienojās ar lietuviešiem un kopīgiem spēkiem sagrāva krustnešu karaspēku. Monumentālās skulptūras vienā pusē būs redzamas Durbes kaujas skati, bet otrā – ainas no seno kuršu dzīves. Festivālā Magic Sand Liepāja darbosies starptautiska komanda, kur festivāla koncepcijas autors ir tēlnieks Sandis Kondrāts, bet skulptūras dizaina autors – tēlnieks Uldis Zariņš. Abi Latvijas mākslinieki jau divus gadus ir Baltijas starptautiskā smilšu tēlniecības festivāla Magic Sand, kurš tradicionāli notiek Jūrmalā, mākslinieciskie vadītāji. Savukārt festivāla „Magic Sand Liepāja” radošais vadītājs ir Somijas tēlnieks Kimmo Frosti, kurš ir lielākā Ziemeļeiropas smilšu tēlniecības festivāla Lapenrantā, Somijā izveidotājs un vadītājs. Tēlnieks aktīvi darbojas gan smilšu, gan ledus skulptūru veidošanā. Turklāt šī nebūt nav pirmā reize, kad Kimmo Frosti strādā Latvijā – smilšu skulptūras Jūrmalā viņš ir veidojis jau trīs gadus pēc kārtas un festivālā Magic Sand 2007 K. Frosti darbs Jokdaris kastītē ieguva skatītāju simpātiju balvu. Skulptūras Latvijai 90 - Latvijas stāsts Durbes kauja radīšanā piedalīsies tēlnieki no Latvijas, Somijas, Nīderlandes un Čehijas.

IK Smuk’ dāvan’ īpašniece Sanija Ciekale par savu galveno darbu uzskata mammas lomu saviem diviem bērniem, taču pārējā laikā īsteno sevi kā uzņēmēja

IK Smuk’ dāvan’ sortimentā ir dažādas ēdamlietas: ogu mērces jeb čatniji, augu sīrupi, garšaugu maisījumi. «Kopsaucējs visam, ko ražoju, ir vietējās izejvielas – ogas un augi. Lielāko daļu mēģinu audzēt pati vai iepirkt no zināmām saimniecībām. Protams, kanēlis, ko izmantoju čatnijā, nav vietējais, bet čili piparus audzēju pati,» stāsta Sanija.

Runājot par nākotnes plāniem, viņa atklāj, ka vēlas biznesu attīstīt, bet meklē līdzsvaru starp to, ka spēj piedāvāt ko unikālu mazā apjomā, un lielāka mēroga ražošanu. «Man patīk, ka varu radīt produktus ar pievienoto vērtību, bet vienlaikus ar to nevar ļoti daudz nopelnīt. Jāsaprot, cik lielus apjomus vēlos un no kā esmu gatava atteikties, runājot par produkta unikalitāti. Tuvākajā laikā plānoju izveidot internetveikalu, attīstīt dāvanu komplektus un radīt jaunus produktus. Man ir vismaz trīs lieliskas idejas, ko gribu saražot. Dažreiz man ir pat nedaudz bail, vai sortiments nav pārāk raibs. Taču vienlaikus tā ir mana priekšrocība, veidojot dāvanu komplektus,» viņa stāsta.

Uzņēmumus ar daudzu miljonu eiro pamatkapitālu reģistrē visai reti, lielākoties ir SIA ar pamatkapitālu no 1 Ls vai 1 eiro līdz 1999 Ls; situāciju var mainīt tikai ar stimuliem.

Par to liecina SIA Lursoft apkopotie dati pēc Uzņēmumu reģistra ziņām. Tāpat kā iepriekšējos gados, arī 2013. gadā uzvaras gājienu turpinājušas mazkapitāla SIA – reģistrētas 10 438, kas ir par 501 mazāk nekā 2012.gadā un par 1218 SIA mazāk nekā 2011.gadā, kad fiksēts absolūtais jaunreģistrēto uzņēmumu rekords pēdējo gadu laikā.

Rekords – 40 milj. eiro

Pēc SIA Lursoft datiem, gan pēc reģistrētā, gan apmaksātā pamatkapitāla lieluma absolūts rekordists bijis SIA Mariner Finance Baltic, kura pamatkapitāls sasniedzis 40 milj. eiro (28,113 milj. Ls), kuram reģistrētas 12 komercķīlas un kurš ir kļuvis par SIA Baltic Container Terminal īpašnieku. Šī uzņēmuma vienīgais dalībnieks ir Maltā reģistrētais Mariner Capital Limited. Pamatkapitāla apjoma ziņā otrs lielākais pērn reģistrētais uzņēmums bijis SIA Amalva Holding un tā kapitāldaļu turētāji ir A. Menkevičs un A. Cepla no Lietuvas. Ar lielu – 10 mil eiro – pamatkapitālu ir reģistrētas arī vairākas komandītsabiedrības – Expansion Capital Fund, ZGI-3 un FlyCap Investment Fund I, kuru darbības termiņš noteikts līdz 2020.gada 31.decembrim.

Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Georgs Andrejevs, kurš savulaik EP tika ievēlēts no Latvijas ceļa saraksta, šovasar notiekošajās EP vēlēšanās startēs no Sabiedrības citai politikai saraksta.

Pats G. Andrejevs šo lēmumu argumentē ar pārliecību, ka Sabiedrība citai politikai, kuru 9. Saeimā pārstāv divi no Tautas partijas aizgājuši deputāti, ir iekšēji demokrātiska partija un norāda, ka šīs partijas saraksts uz EP vēlēšanām «ir atvērts bez uzstādījumiem par partejisko piederību».

Savulaik G. Andrejevs bija viens no Latvijas ceļa līderiem, taču viņš šo partiju atstāja pēc tam, kad Latvijas ceļš apvienojās ar Aināra Šlesera vadīto Latvijas Pirmo partiju.

«Mēs esam par zaļu, ar vietējiem resursiem ražotu, konkurētspējīgu enerģiju, un tādas iespējas paveras visai plaši valstī, kur ir augsti siltuma tarifi, lielā daudzumā piesārņojoši izmeši blakus šī vietējā kurināmā ieguves vietām,» skaidro AS Latvenergo galvenais izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.

Laikraksts Dienas Bizness iepazīstina lasītājus ar Latvenergo skatījumu uz Latvijas enerģijas tirgus situāciju un valsts enerģētiskās drošības stāvokli.

Viens no noteicošiem ekonomikas attīstības faktoriem ir enerģijas resursu pieejamība. Valsts enerģētikas politika nosaka uzņēmējdarbības iespēju spektru un iedzīvotāju labklājības līmeni. Globālo tendenču un Eiropas Savienības regulējošo aktu ietekmē Latvijas enerģijas tirgus ir kļuvis atvērts. Šobrīd uzņēmēji var brīvi piedalīties enerģijas tirgū, kļūstot par enerģijas ražotājiem vai piegādātājiem, savstarpēji konkurējot ar cenu un pakalpojumu piedāvājumiem.

Priekšnoteikumus efektīvi funkcionējoša elektroenerģijas tirgus darbībai, paredzot elektroenerģijas kā brīvas apgrozības preces tirdzniecību, izveidoja jau 1998.gada Enerģētikas likums. Tagadējais spēkā esošais Elektroenerģijas tirgus likums ir pieņemts 2005.gadā. Sākotnēji elektrības tirgus atvēršana tika realizēta tikai lielajiem patērētājiem, bet pakāpeniski visiem, arī mājsaimniecībām. Latvijas tirdzniecība ir pilnībā iekļauta reģionālajā NordPool tirdzniecības sistēmā. Dalība šajā biržā veicina godīgu cenu veidošanos, motivējot piegādātāju piedāvāt elektrību par objektīvi pamatotām cenām. Līdzīga situācija pēdējos gados ir izveidota arī dabasgāzes tirdzniecībā.

Kustības Par labu Latviju atklāšanas sapulce oficiāli tikšot atklāta pirmdien, 12. aprīlī, pulksten 12.00 Latvijas Universitātes Lielajā aulā, informē tās organizētāji. Tā tiek pieteikta kā jauna tautas kustība.

Uzrunas pasākumā teiks vairāki uzņēmēji, piemēram, Kolonnas īpašniece Ieva Plaude-Rēlingere, Lido īpašnieks Gunārs Ķirsons, bijušais Mēness aptieku tīkla īpašnieks, tagad viens no lielākajiem Latvijas zemes īpašniekiem Guntis Belēvičs, Skonto būve prezidents Guntis Rāvis, Liepājas papīrs prezidents Jānis Vilnītis, Holdinga kompānijas Latvijas Novitātes komplekss padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Milovs, Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents Didzis Šmits, kā arī Ogres novada domes priekšsēdētājs Edvīns Bartkevičs. D. Šmits iepriekš bijis iesaistīts partijas Jaunlatvija dibināšanā, kas politisko ietekmi neieguva.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) šodien rosinājis Ģenerālprokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret trīs fiziskām personām par 246 767 eiro izkrāpšanu no pašvaldības uzņēmuma "Rīgas satiksme", liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Divas personas rosināts apsūdzēt par iespējamu krāpšanu lielā apmērā un vienu fizisku personu par krāpšanas atbalstīšanu, aģentūru LETA informēja KNAB.

KNAB kriminālprocesu sācis tikai vakar un jau šodien nodevis kriminālvajāšanai. KNAB šo kriminālprocesu izdalīja no citas biroja lietvedībā esošas krimināllietas.

Pirmstiesas izmeklēšanā iegūtie pierādījumi liecina, ka divas no noziedzīgajos nodarījumos iesaistītajām personām, iespējams, fiktīvi nodarbinātas kādā Rīgas pilsētas pašvaldības kapitālsabiedrībā, un no tās prettiesiski izkrāpušas finanšu līdzekļus lielos apmēros, informēja KNAB.

Savukārt trešā persona, iespējams, būdama informēta par abu iepriekšminēto personu fiktīvo nodarbinātību, to slēpa un atbalstīja.

Ja tiktu noslēgts darījums par piena pārstrādes koncerna Food Union un SIA Rīgas piensaimnieks apvienošanos, ieguvēji būtu patērētāji un arī nozare kopumā, sacīja Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības vadītājs Jānis Šolks.

Pēc viņa domām, ja šāds darījums tiks noslēgts, tas veicinās Latvijas piena ražotāju konkurētspēju.

«Ir skaidrs, ka no šī darījuma, kad un ja tas tiks noslēgts, apvienojot abus uzņēmumus, iegūs patērētāji, paši uzņēmumi, kā arī nozare kopumā. Food Union un Rīgas piensaimnieka apvienošanās nostiprinās konkurētspēju,» atzīmēja Šolks.

Viņš arī norādīja, ka papildus attīstot un integrējot Rīgas piensaimnieku koncernā Food Union, konkurētspējīgāka kļūs arī abu šo uzņēmumu produkcija. Tāpat pozitīvs ieguvums varētu būt patērētājiem cenu ziņā, proti, tās varētu izlīdzināties.

Tāpat kā ieguvumu vietējam tirgum no šāda darījuma Šolks atzīmēja arī Food Union eksportu uz Ķīnu. «Šajā brīdī, kad nozarē ir grūtības situācijas ar Krieviju dēļ, vietējiem piena ražotājiem ir svarīgi atrast citas iespējas. Koncerns Food Union šajā ziņā ar saviem produktiem patlaban ir ticis tālāk par citiem Latvijas uzņēmumiem.»