Kontinentālās hokeja līgas (KHL) Latvijas klubs Rīgas Dinamo Gagarina kausa izcīņas Rietumu konferences ceturtdaļfināla sērijas trešajā mačā ar rezultātu 7:3 (1:1, 3:2, 3:0) savā laukumā spraigā un emocionālā spēlē pārspēja latviešu aizsarga Oskara Bārtuļa pārstāvēto Ukrainas komandu Doņeckas Donbass.

Līdz ar to sērijā līdz četrām uzvarām rezultāts kļuvis 2-1 Donbass komandas labā. Rīt komandas tiksies atkārtoti.

Divus vārtus Dinamo labā guva Marsels Hosa, bet pa reizei izcēlās Māris Bičevskis, Gints Meija, Guntis Džeriņš, Kristaps Sotnieks un Lauris Dārziņš. Savukārt Donbass rindās pa ripai rīdzinieku vārtos iemeta Maksims Jakuceņa, Jevgēņijs Dadonovs un Lukāšs Kašpars.

Cīņas sākumu veiksmīgāk iesāka Ukrainas klubs, kas mača ceturtajā minūtē izvirzījās vadībā. Dinamo kapteinis Sandis Ozoliņš zaudēja ripu pretinieku zonā, un Donbass spēlētāji izveidoja ātru pretuzbrukumu, kuru ar precīzu metienu starp Rīgas vienības vārtsarga Mīkaela Telkvista kājsargiem noslēdza Jakuceņa. Minūti vēlāk Donbass hokejisti izveidoja vēl divus bīstamus metienus, turklāt viens no tiem trāpīja pa Dinamo vārtu konstrukciju.

Latvijas vīriešu hokeja izlase ceturtdien Rīgā pasaules čempionāta ceturtdaļfinālā pieveica Zviedrijas valstsvienību, pirmoreiz vēsturē iekļūstot pusfinālā.

Latvija svinēja uzvaru ar 3:1 (1:0, 0:1, 2:0).

Vārtus Latvijai guva Dans Ločmelis, Miks Indrašis un Jānis Jaks, bet Zviedrijai - Timotijs Liljegrēns.

Pēc līdzīga sākuma zviedri pārņēma iniciatīvu, bet nekļūdīgi spēlēja abu vienību vārtsargi Artūrs Šilovs un Larss Jūhanssons.

Tomēr pirmie vārtus guva mājinieki, kad pēc metiena pa Jūhanssona vārtiem ripa nokļuva aizvārtē, kur to ieguva Rihards Bukarts un piespēlēja vārtu priekšā. Miks Indrašis, traucējot mājinieku aizsargam, netika pie metiena, taču ripa nokļuva pie Dana Ločmeļa, kurš no vārtu priekšas ar metienu vārtu kreisajā augšējā stūrī izvirzīja Latviju vadībā. Rezultatīva piespēle tika ieskaitīta arī Indrašim.

Latvijas vīriešu hokeja izlase svētdien Tamperē svinēja uzvaru pasaules čempionāta mačā par bronzas medaļām.

Latvija pagarinājumā ar 4:3 (2:2, 0:0, 1:1, 1:0) pieveica ASV valstsvienību.

Divus vārtus Latvijai guva Kristiāns Rubīns, pa vieniem - Roberts Bukarts un Jānis Jaks, bet ASV divus vārtus guva Roko Grimaldi, vienus - Mets Koronato.

Septītajā minūtē noteikumus pārkāpa Kārters Mazurs, un latviešiem bija vajadzīga minūte un 47 sekundes, lai realizētu vairākumu. Pēc Mārtiņa Dzierkala saspēles amerikāņu zonas kreisajā pusē pie apmales ar Rihardu Bukartu Rihards piespēlēja vārtu priekšā brālim, un Roberts tehniski ripu raidīja vārtu labajā augšējā stūrī, neatstājot vārtsargam Keisijam Desmitam nekādas iespējas atvairīt metienu.

Pēc nepilnām divām minūtēm Grimaldi, saņēmis ripu, pa labo pusi paslidoja uz priekšu un, noķēris Latvijas izlases vārtuvīru Artūru Šilovu uz pretkustību, meta ripu vārtsargam virs kājsarga vārtu kreisajā pusē.

Ēdināšanas uzņēmuma AS «Lido» nākotnē varētu pamest Vācijas tirgu, taču gala lēmums vēl nav pieņemts, un patlaban kompānija turpina analizēt savas kļūdas un iespējas šajā tirgū, sacīja «Lido» padomes priekšsēdētājs Gunārs Ķirsons.

«Neesam nolēmuši šo tirgu pamest, bet veicam tā izpēti, pārrunas un analizējam savas iespējas,» sacīja Ķirsons, atzīstot, ka tiek pieļauta iespēja, ka «Lido» varētu aiziet no Vācijas tirgus, taču gala lēmums nav pieņemts.

Komentējot līdzšinējo darbību Vācijā, Ķirsons norādīja, ka «Lido» patlaban Berlīnē ir divas ēdināšanas iestādes, no kurām vienai veicas samērā labi - tā dubultojusi apgrozījumu kopš darbības uzsākšanas. Otrai - Šarlotes ielā - klājies slikti, un to būtu jāslēdz ciet. Tāpat kompānijai ir ražotne Berlīnē, kuru gan plānots pārcelt uz citu apdzīvotu vietu Vācijā, jo iecere Berlīnē atvērt 12 restorānus esot kļūda, tostarp lielās ēnu ekonomikas dēļ Vācijas galvaspilsētā.

"Kalnozols celtniecība" pamatkapitāls ir palielināts par 1,827 milj.latu, un šobrīd tas ir 3,74 milj.latu. Pamatkapitāla palielināšana ir pēdējā no vairākām aktivitātēm, kas veiktas pilnībā noslēdzoties darījumam starp "Kalnozols celtniecība" un "MG Baltic Investment" par kapitāla daļu pārdošanu.

Līdz ar nozīmīga stratēģiska investora "MG Baltic Investment" piesaisti ir veiktas izmaiņas arī būvuzņēmuma "Kalnozols celtniecība" valdes sastāvā un pieņemts lēmums izveidot uzņēmuma padomi. Par "Kalnozols celtniecība" valdes priekšsēdētāju iecelts Ivo Čerbakovs.

Tika pieņemts lēmums izveidot uzņēmuma padomi, kuru vadīs tās priekšsēdētājs Raimondas Kurlianskis, koncerna "MG Baltic" viceprezidents un "MG Baltic Investment" ģenerāldirektors. Padomes priekšsēdētāja vietnieka pienākumus pildīs Inga Žemkauskiene. "Kalnozols celtniecība" līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Valdis Kalnozols ieņems padomes locekļa amatu.

Turpmāk "Kalnozols celtniecība" valdes priekšsēdētāja amatu ieņems Ivo Čerbakovs. Valdē darbosies arī valdes locekļi Aigars Lisovskis un Inga Stakinova.

AS Būvuzņēmums Restaurators nolēmis aicināt SIA Kalnozols celtniecība atsaukt prasību tiesā un norēķināties par veiktajiem darbiem projektā "Dienvidu pakavs 1". Uzņēmums aicinājumu saista ar "Kalnozols celtniecība" komentāriem, kas izteikti sakarā ar pretenzijām pret SIA "Pilsētmāju institūts "Urban Art"" ("Urban Art").

"Būvuzņēmums Restaurators" projektā "Dienvidu pakavs 1" veica darbus, kas saistīti ar ēkas fasādi un starpsienu montāžu dzīvokļos. Jau sākotnēji "Kalnozols celtniecība" maksājumus veikuši ar ļoti lieliem kavējumiem. Šobrīd "Būvuzņēmums Restaurators" nav saņēmis samaksu par darbiem, kas veikti sākot ar 2006. gada maija mēnesi. Tā vietā "Kalnozols celtniecība" ir paziņojis, ka darbi nav veikti, un vērsies tiesā par līguma termiņu kavējumu, kā arī it kā nodarīto zaudējumu piedziņu no būvuzņēmuma.

"Man nav skaidrs kā "Kalnozols celtniecība" var apgalvot pasūtītājam un sabiedrībai, ka darbi objektā "Dienvidu pakavs 1" ir pabeigti, vienlaikus mēģinot no mums tiesas ceļā piedzīt kompensāciju par darbu neveikšanu un līguma termiņu kavējumu," jautā AS "Būvuzņēmums Restaurators" valdes priekšsēdētājs Mareks Mamajs. Viņš norādīja, ka "Tad vajag vispirms samaksāt mums un citiem apakšuzņēmējiem par padarīto darbu, un tikai tad sākt tiesvedību pret "Urban Art". Vai arī nevajag prasīt no pasūtītāja miljonu, ja reiz darbi ir veikti tik slikti, vai arī vispār nav veikti..."

Latvijas hokeja izlase otrdien nodrošināja vietu pasaules čempionāta ceturtdaļfinālā, kur spēlēs pirmo reizi kopš 2009.gada.

Izšķirošajā B apakšgrupas mačā par ceļazīmi uz ceturtdaļfinālu Latvijas hokejisti ar rezultātu 1:0 (1:0, 0:0, 0:0) uzvarēja pasaules čempionāta rīkotāju Dāniju.

Latvijas hokejisti B apakšgrupā ieņēma ceturto vietu un ceturtdaļfinālā ceturtdien tiksies ar A apakšgrupas uzvarētāju Zviedriju.

Vienīgos vārtus šajā mačā Latvijas izlases labā guva Andris Džeriņš.

Savukārt «sauso» uzvaru Latvijas izlases vārtos izcīnīja Elvis Merzļikins, kurš atvairīja visas 19 pretinieku mestās ripas.

Iepriekšējo reizi pasaules čempionāta ceturtdaļfinālā Latvijas izlase piedalījās 2009.gadā, kad Šveicē atkārtoja savu visu laiku labāko rezultātu un ierindojās septītajā vietā. Šāds sasniegums Latvijas izlasei padevies arī 1997. un 2004.gadā.

Arī a/s Būvuzņēmums Restaurators apsverot iespēju vērsties tiesā pret SIA Kalnozols celtniecība, kas tam esot parādā vairāk nekā 150 000 latu, turklāt ne tikai par objektu Dienvidu pakavs 1. SIA Vides Dizaina Grupa, kas iepriekš bija gatava vērsties tiesā pret Kalnozolu, uzskata, ka priekšlikums risināt domstarpības sarunu ceļā, ir tikai laika vilkšana, jo solījumi netiekot pildīti.

A/s Būvuzņēmums Restaurators nolēmis aicināt SIA Kalnozols celtniecība atsaukt prasību tiesā un norēķināties par veiktajiem darbiem projektā Dienvidu pakavs 1, Db.lv informēja uzņēmums. Aicinājums tiek saistīts ar Kalnozols celtniecība komentāriem, kas izteikti sakarā ar pretenzijām pret SIA Pilsētmāju institūts Urban Art (Urban Art).

Būvuzņēmums Restaurators projektā Dienvidu pakavs 1 veica darbus, kas saistīti ar ēkas fasādi un starpsienu montāžu dzīvokļos. Jau sākotnēji Kalnozols celtniecība maksājumus veikuši ar ļoti lieliem kavējumiem. Šobrīd Būvuzņēmums Restaurators neesot saņēmis samaksu par darbiem, kas veikti sākot ar 2006. gada maija mēnesi. Tā vietā Kalnozols celtniecība esot paziņojis, ka darbi nav veikti, un vērsies tiesā par līguma termiņu kavējumu, kā arī it kā nodarīto zaudējumu piedziņu no būvuzņēmuma.

Berlīnē atvērts Latvijas modes un dizaina konceptveikala Paviljons pop-up veikals Po Berlin, lai izprastu modes patērētāja paradumus un konkurenci

«Plāns atvērt veikalu Berlīnē jau labu laiku ir mūsu «jāizdara» sarakstā. Pie mums atgriezās kolēģis, kurš bija uzkrājis pieredzi darbā Berlīnē ar iniciatīvu par Po Berlin atvēršanu. Apspriežoties un izskatot iespējas, sapratām, ka ir īstais brīdis projektu realizēt un nonācām līdz oficiālam paziņojumam par atklāšanas pasākumu 1. jūlijā, kas sakrīt ar brīdi, kad Berlīnē ir daudz izstādes un modes skates un tāpēc tur koncentrējas daudz modes industrijas pārstāvju,» stāsta Elīza Ceske-Feldmane, Paviljons līdzīpašniece. Po Berlin projekta autors un veikala vadītājs Rūdolfs A. Packēvičs teic, ka, strādājot Berlīnē un iepazīstot Berlīnes modes tirgu, kurā ir daudz patērētāju ar spilgtām personībām un kreatīvu ārieni, šķita, ka Latvijas dizaineriem ir liels potenciāls būt ievērotiem. «Po Berlin mērķis ir izvirzīt alternatīvu Berlīnē jau pieejamajām dizaina precēm, piedāvāt līdzvērtīgu kvalitāti, tomēr atšķiroties ar savu pozicionējumu – atšķirīgu produktu selekciju kā arī demokrātiskāku cenu segmentu,» viņš teic.

Francijas futbola izlase svētdien Krievijā otro reizi vēsturēizcīnīja Pasaules kausu.

Turnīra finālmačā Francijas futbolisti «Lužņiku» stadionā Maskavā ar 4:2 (2:1) uzvarēja Horvātijas valstsvienību.

Šī mača rezultātu 18.minūtē atklāja Francijas izlase, jo pēc tās standartsituācijas bumbu ar galvu savos vārtos raidīja horvātu uzbrucējs Mario Mandzukičs. Savukārt desmit minūtes vēlāk Horvātija panāca neizšķirtu, kad izcēlās Ivans Perišičs, bet 38.minūtē Francijas labā 11 metru soda sitienu realizēja Antuāns Grīzmans, atkal vadībā izvirzīdams francūžus. Pirmais puslaiks noslēdzās ar 2:1 par labu francūžiem.

Otrajā puslaikā Francija pamanījās izvirzīties vadībā ar 4:1, kad pa vārtiem guva Pols Pogbā un talantīgais Kilians Mbapē, tomēr 69.minūtē Mandzukičs pēc rupjas franču vārtsarga Igo Lorī kļūdas vienus vārtus atguva. Rezultāts pēc tam gan vairs nemainījās.

Kontinentālās hokeja līgas (KHL) Latvijas komanda Rīgas Dinamo jaunās sezonas pirmajā spēlē ceturtdien savā laukumā ar rezultātu 2:1 (2:0, 0:0, 0:1) uzvarēja Baltkrievijas klubu Minskas Dinamo, pirmajās divās trešdaļās dominējot pār saviem pretiniekiem, bet cīņas izskaņā pašaizliedzīgi nosargājot pārsvaru.

Rīgas Dinamo labā vārtus guva Gints Meija un Kails Vilsons, bet Minskas kluba rindās izcēlās Džeikobs Mikflikērs.

Laukuma saimnieki spēli un jauno sezonu sāka ļoti veiksmīgi, kad jau otrajā minūtē pēc Marcela Hosas metiena pirmais pie Kevina Lalanda atsistās ripas piesteidzās Meija, kurš ļoti pārliecinoši raidīja to vārtu tīklā un guva ātrākos Dinamo vārtus visu KHL sezonu ievadmačos. Turpinājumā Rīgas klubs divas minūtes bija spiests spēlēt mazākumā, tomēr viena vīra deficīts tika izturēts, reizi spēlē veiksmīgi iesaistoties Mīkaelam Telkvistam. Pēc tam noraidījumu pretinieku rindās izpelnījās Andris Džeriņš, bet rīdzinieki spēles desmitajā minūtē spēja to pārvērst vārtu guvumā un panākt 2:0 savā labā, kad Krišjāņa Rēdliha piespēli no aizvārtes vārtu guvumā pārvērta Latvijas kluba debitants Vilsons.

Kontinentālās hokeja līgas (KHL) Latvijas klubs Rīgas Dinamo Gagarina kausa izcīņas Rietumu konferences ceturtdaļfināla sērijas piektajā mačā ceturtdien ar 2:1 (1:0, 1:1, 0:0) uzvarēja latviešu aizsarga Oskara Bārtuļa pārstāvēto Ukrainas komandu Doņeckas Donbass.

Līdz ar to sērijā līdz četrām uzvarām rīdziniekiem izdevies samazināt deficītu līdz 2-3, bet nākamā abu komandu savstarpējā cīņa tiks aizvadīta sestdien Rīgā.

Latvijas komandas vārtus šajā mačā guva Gints Meija un Lauris Dārziņš, bet Donbass labā izcēlās soms Tuomass Kīskinens.

Rīdzinieku vārtos šajā mačā atkal stājās Jakubs Sedlāčeks.

Mača pirmajās minūtēs uzbrukuma smailē divreiz nonāca Gunārs Skvorcovs, kurš vispirms no pāris metru attāluma pēc plaukstas metiena ripu raidīja tieši virsū Donbass vārtsargam Jānam Laco. Neilgi pēc tam latvietis uzbrukumā devās vēlreiz, taču pretinieki viņam neļāva izdarīt metienu, bet Laco pēc sadursmes ar Skvorcovu pamanījās pazaudēt savu ķiveri.

Visiespaidīgākajai pusloka stila celtnei Latvijas piļu arhitektūrā – Bīriņu pilij - veikta vārtu kolonnu pamatu nostiprināšana ar skrūvpāļiem. Bīriņu pils vārtu kolonas pamatu pastiprināšanai izmantota skrūvpāļu tehnoloģija, ko Latvijā piedāvā SIA «A.B.C. pamati». «Bīriņu pils vārtu kolonnas turpināja sasvērties un meklējām labāko risinājumu. Daļēji ieguvām līdzekļus no Valsts Kultūrkapitāla fonda,» klāstīja SIA «Saule Bīriņu Pils» valdes priekšsēdētājs Jānis Vimba. «Bīriņu pils vārtu kolonnas – viena vairāk, otra mazāk - bija sākušas sasvērties uz nogāzes pusi un, tā kā grunts ir mālaina, tad sasaluma zona varētu būt līdz pat 1.2 m. Pie zemes izcilāšanas, kolonnu pamati, kas ir vienkārši salikti laukakmeņi, varētu iegrimt gruntī un notiktu kolonnas svēršanās, tādēļ skrūvpāļu tehnoloģija bija vispiemērotākā šajā situācijā,» norādīja «A.B.C. pamati» izpilddirektors Lauris Lācgalvis. Izmantojot skrūvpāļu tehnoloģiju, tika ietaupīts laiks – darbi tika paveikti vienas dienas laikā un netika sabojāta arī Bīriņu pils vārtu kolonnu apkārtne, jo skrūvpāļu montāžas tehnoloģija neprasa plašas remonta vietas un netika traucēti arī ekskursanti. Viena skrūvpāļa garums ir 6 m. Skrūvpāļu nestspēja – 14-18 T. Īpašas konsoles, kas izstrādātas šādai vajadzībai, tika cieši nostiprinātas zem četrkantīgas granīta pamatnes, kas ir primāri saistīta ar kolonnu, tātad praktiski tiek balstīta tieši kolonna.

Bruģēšanas kompānija SIA Vides Dizaina Grupa (VDG) vērsusies Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā ar pieteikumu par parādu piedziņu pret SIA Kalnozols Celtniecība. Patlaban Kalnozols Celtniecība komentāru par SIA Vides Dizaina Grupa izplatīto informāciju nesniegšot, jo tam esot nepieciešams iepazīties ar lietas materiāliem, tā Db.lv informēja uzņēmumā.

Pieteikums saistīts ar uzņēmuma Kalnozols Celtniecība parādiem, kas radušies, strādājot pie projekta Dienvidu pakavs.

Atbilstoši SIA Vides Dizaina Grupa sniegtajai informācijai, "lai arī Kalnozols Celtniecība jau agrāk regulāri kavējis maksājumus, šoreiz uztraukumam ir reāls pamats, jo bruģētāji nav vienīgie, kuriem minētais uzņēmums ir parādā ievērojamas summas". Turklāt, Vides Dizaina Grupai esot radušās aizdomas par Kalnozols Celtniecība godprātību attiecībā pret apakšuzņēmējiem.

"Mēs jau agrāk esam dzirdējuši par maziem uzņēmumiem, kas bankrotē, jo nespēj norēķināties ar piegādātājiem tādēļ, ka ģenerāluzņēmējs atsakās maksāt par paveiktajiem darbiem. Tādēļ mums ir aizdomas, ka Kalnozols Celtniecība ir nolēmis arī šoreiz risināt savas finansiālās problēmas uz apakšuzņēmēju rēķina. Tieši šī iemesla dēļ arī nolēmām vērsties tiesā," stāsta Vides Dizaina Grupa valdes priekšsēdētājs Aigars Krīgalis.

Nekustamo īpašumu projektu attīstītājs SIA Pilsētmāju institūts Urban Art iesniedzis tiesā prasību par kompensācijas piedzīšanu Ls 658 141, 09 apmērā no SIA Kalnozols celtniecība. Savukārt SIA Kalnozols celtniecība uzskata, ka uzņemtās saistības nav izpildījusi SIA Pilsētmāju institūts Urban Art, proti, tā neesot veikusi SIA Kalnozols Celtniecība samaksu par paveikto darbu, kuras kopējā summa pārsniedz vienu miljonu latu.

SIA Pilsētmāju institūts Urban Art bija nolīgta projekta Dienvidu pakavs 1 celtniecībai. Kā Db.lv norādīja SIA Pilsētmāju institūts Urban Art sabiedrisko attiecību konsultants Ēriks Volosovskis, SIA Kanlnozols celtniecība vairākkārt nepildīja līguma saistības, kavējot dzīvojamās mājas Dienvidu pakavs 1 nodošanas termiņus un nepildot noteiktos darbus. Urban Art strīdu ar būvuzņēmumu vairākas reizes esot mēģinājis risināt sarunu ceļā, taču rezultāts netika panākts. Līdz ar to, lai segtu SIA Kalnozols celtniecība nodarītos zaudējumus, Urban Art vērsies tiesā par Ls 658 141, 09 kompensācijas piedziņu.

Nekustamo īpašumu projektu attīstītāja un būvfirma SIA YIT celtniecība 2015.gadā zemesgabalu iegādē un jauno projektu būvniecībā plāno investēt 16 miljonus eiro, sacīja YIT celtniecības valdes priekšsēdētājs Andris Božē.

«Aptuveni desmit miljoni eiro tiek investēti katru gadu. Investējam gan zemesgabalos, gan būvniecībā. Šogad kopumā ir investēti 12 miljoni eiro, bet 2015.gadā plānots investēt 16 miljonus eiro. Zemesgabalu iegādei līdz pat 2018.gadam paredzēts katru gadu investēt divus līdz trīs miljonus eiro,» skiaidroja Božē.

Patlaban YIT celtniecība turpina projekta Biķerziedi attīstību Biķernieku ielā, kur tiek būvēta nākamā 65 dzīvokļu māja, un to paredzēts nodot ekspluatācijā 2015.gada vasarā. Tāpat jau ir pabeigts 65 dzīvokļu projekts Midtown Hospitāļu ielā 39, par šo projektu ir liela interese arī no vietējo pircēju puses. Božē sacīja, ka tas ir nedaudz dārgāks projekts, tas nav tik dārgs kā centrā, bet dārgāks nekā guļamrajonos.

Pagājušajā nedēļas nogalē Berlīnē tika atvērts nu jau otrais Paviljona pop-up projekts - Po Berlin (Paviljons Berlin), kas ir pirmais konceptveikals ārpus Latvijas robežām, kurš fokusējas uz latviešu dizaineru darbiem, informē konceptveikala Paviljons līdzīpašniece Elīza Ceske-Feldmane.

Gūstot pieredzi Berlīnē pagājušajā gadā, ir apstiprinājies Berlīnes tirgus potenciāls, kurā ir daudz patērētāju ar spilgtām personībām un vēlmi izvēlēties dizaineru apģērbu. Šajā gadā Po Berlin mērķis ir audzēt zīmola atpazīstamību Berlines tirgū, piedāvājot alternatīvu Berlīnē jau pieejamajām dizaina precēm. Po Berlin atšķiras ar unikālu produktu selekciju kā arī demokrātiskāku cenu segmentu nekā tas ir vietējā dizaina precēm lidzīgā kvalitātē.

«Pagājušajā gadā sākām stāstīt Berlīnei savu stāstu par Latvijas dizaina identitāti,» stātsta E. Ceske- Feldmane. «Mūsu zīmoli ar katru gadu attīstās arvien straujāk un kļūst starptautiski arvien konkurētspējīgāki, tāpēc arī pārdošanas iespējas ar katru gadu paplašinās,».

"Kā SIA Kalnozols Celtniecība valdes priekšsēdētājs, esmu gatavs vistuvākajā laikā, cik vien tas saskaņā ar Komerclikuma normām ir iespējams, sasaukt ārkārtas SIA Kalnozols Celtniecība dalībnieku sapulci, kurā tiek lemts par pamatkapitāla palielināšanu mazākuma akcionāriem, ieguldot uzņēmumā naudas līdzekļus vai veicot mantisko ieguldījumu, tādējādi palielinot viņu ietekmi tajā," liecina SIA Kalnozols Celtniecība valdes priekšsēdētāja Valda Kalnozola izplatītais komentārs medijiem.

"SIA Kalnozols Celtniecība komentārs - mazākuma akcionāru nepamatoti izteiktajiem pārmetumiem par pamatkapitāla palielināšanu.

Nevienam nav noslēpums, ka SIA Kalnozols Celtniecība 2005.gadu bija spiests noslēgt ar zaudējumiem, kas, diemžēl, izveidojās laika periodā, kad uzņēmumu vadīja mazākuma akcionāri. Par šī apgalvojuma patiesību jebkuram ir iespējams pārliecināties iepazīstoties ar Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrēto informāciju. Atgriežoties pie uzņēmuma vadības, konstatēju, ka nekavējoties ir jāveic būtiskas izmaiņas, lai stabilizētu un uzlabotu uzņēmuma finansiālo stāvokli. Veicamās izmaiņas attiecās gan uz vadošo personālu, gan nepieciešamību uzņēmumam piesaistīt papildus finansējumu.

Būvkompānijas Kalnozols Celtniecība 2007.gada pirmo trīs mēnešu operatīvie finanšu rezultāti liecina, ka apgrozījums, salīdzinot ar iepriekšējā gada to pašu periodu, ir pieaudzis par 19%.

Kalnozols Celtniecība pagājušo gadu noslēdza ar 641 310 latu lielu peļņu pretstatā 2005.gada lielajiem 2,73 miljonu latu zaudējumiem. Apgrozījums tika palielināts par 10%, sasniedzot gandrīz 28 miljonu latu, un tas turpina augt arī šogad. Salīdzinot, uzņēmuma 2005.gadā apgrozījums bija 25 miljoni latu, bet 2004.gadā - 16 miljoni latu. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 1,94 miljonu latu.

Pagājušajā gadā uzņēmums Kalnozols celtniecība ekspluatācijā ir nodevis 9 būves un veicis celtniecības darbus 31 objektā.

Neraugoties uz Kalnozols Celtniecība un citu Latvijas uzņēmumu būvniecības apjoma un peļņas pieaugumu, mainīgais būvniecības tirgus un pastāvošās celtniecības garantiju sistēmas rezultātā garantijās iesaldētie miljoni rada brīvi apgrozāmo finanšu līdzekļu trūkumu, kas var piespiest uzņēmējus kavēt maksājumus saviem kreditoriem.

Uzņēmējs Valdis Kalnozols ir būtiski samazinājis savu ietekmi būvniecības biznesā. Intervijā laikrakstam Dienas bizness V. Kalnozols pieļauj iespēju, ka kādreiz varētu censties atpirkt pārdotās daļas, kā arī pauž viedokli, ka līdzīgas finansiālās problēmas, kādas radušās viņam, varētu būt visiem lielajiem Latvijas būvniekiem.

Kāpēc īsti tik nolemts pārdot 75 % Kalnozols celtniecība?

Jau vairākus gadus mēs meklējām nopietnu partneri, un, manuprāt, lietuviešu kompānija MG Baltic Investment ir ļoti pieņemama - tā ir pietiekami pieredzējusi Lietuvas tirgū. Man arī savā ziņā ļoti pieņemami ir lietuvieši kā mūsu brāļu tauta. Tāpat pēdējā laikā mums arvien vairāk un vairāk naudas vajadzēja atstāt gan pie pasūtītāja gan bankā, kas ir saistīts ar izpildes garantijām, un līdz ar to mums ir iesaldēti līdzekļi 3,6 miljonu latu apmērā, trūkst apgrozāmo līdzekļu, kas arī bija viens no iemesliem, kāpēc piesaistījām šo investoru. Viens no iemesliem, kāpēc nāk investors, ir 2,6 miljonu latu ieguldījums statūtkapitālā, kas uzlabo naudas plūsmu un mēs varam savlaicīgi norēķināties ar visiem kreditoriem, kas mums ir.

Šo svētdien aprit tieši 75. gadi kopš satiksmei ir atvērts viens no pasaulē atpazīstamākajiem piekartiltiem – Sanfrancisko Zelta vārtu tilts (Golden Gate Bridge). Par godu šim notikumam dažādi pasākumi Sanfrancisko notiek visa gada garumā.

Zelta vārtu tilts, kas savieno Sanfrancisko un Merinas apgabalu, satiksmei tika atvērts 1937. gada 27. maijā.

Tilts slienas pāri Zelta vārtu šaurumam, kas savieno Kluso okeānu un Sanfrancisko līci.

Zelta vārtu tilts pasaulē ieguvis milzu atpazīstamību, jo tas nereti tiek izmantots gan kā Sanfrancisko, gan kā visu ASV simbols.

Vidēji reizi divās nedēļās no tilta nolec viens pašnāvnieks.

Viens no lielākajiem paceļamo vārtu tirgotājiem Igaunijā OU Kinema atvēris meitas uzņēmumu SIA Kinema Rīgā, Zemitāna ielā 2b, liecina sniegtā informācija medijiem.

SIA Kinema pārdošanas direktors Vladislavs Gaidims informēja, ka pirms vairākiem gadiem Latvijā Kinema produkciju piedāvāja tikai izplatītāji. Vēlāk Kinema organizēja savu komercdarbību, izmantojot pārstāvniecību Rīgā. Taču, strauji pieaugot pieprasījumam, kā arī, lai varētu piedāvāt konkurētspējīgus produktus un plašāku pakalpojumu spektru, radās nepieciešamība atvērt Kinema meitas uzņēmumu – SIA Kinema. "Mēs izaugām no pārstāvniecības līdz patstāvīgam konkurētspējīgam uzņēmumam, un tā rezultātā radās vajadzība pieņemt darbā papildu kvalificētus projektu vadītājus un tirdzniecības pārstāvjus," komentēja V.Gaidims.

Vārtus pagarinājumā gūstot Miķelim Rēdliham, Latvijas komanda Rīgas «Dinamo» Kontinentālās hokeja līgas (KHL) regulārā čempionāta mačā savā laukumā pagarinājumā ar 3:2 (0:1, 1:1, 1:0, 1:0) pārspēja Čerepovecas «Severstaļ» vienību, tiekot pie šosezon pirmās uzvaras savā laukumā.

Iepriekšējās astoņās spēlēs savā laukumā «Dinamo» cieta astoņus zaudējumus. Treneru kolektīvā un sastāvā būtiskas izmaiņas veikusī Rīgas komanda pēdējās 19 spēlēs piedzīvojusi 17 zaudējumus, bet pēdējos piecos mačos gūtas divas uzvaras.

Pamatlaikā laukuma saimnieku labā vārtus guva amerikāņu uzbrucējs Denijs Kristo un Gunārs Skvorcovs, bet pagarinājumā ar precīzu metienu atzīmējās Miķelis Rēdlihs.

Spēli aktīvāk iesāka mājinieki, turklāt pirmajā minūtē sadursmē ar «Dinamo» uzbrucēju Gintu Meiju divi viesu hokejisti guva savainojumus. Tiesa, pirmās puslīdz bīstamās situācijas pie vārtiem izveidoja pretinieki, taču Rīgas komandas vārtsargs Jānis Kalniņš bija uzdevumu augstumos. Tuvojoties perioda vidum, rīdzinieki tika pie iespējas spēlēt skaitliskajā vairākumā, taču tas palika neizmantots.

Noslēdzies darījums starp uzņēmumiem Kalnozols celtniecība un MG Baltic Investment par kapitāla daļu pārdošanu. Uzņēmumam Kalnozols celtniecība mainījies valdes priekšsēdētājs.

Kalnozols celtniecība pamatkapitāls ir palielināts par 1,827 milj.latu, un šobrīd tas ir 3,74 milj.latu. Pamatkapitāla palielināšana ir pēdējā no vairākām aktivitātēm, kas veiktas, pilnībā noslēdzoties darījumam starp Kalnozols celtniecība un MG Baltic Investment par kapitāla daļu pārdošanu, liecina uzņēmumu sniegtā informācija medijiem.

Līdz ar investora MG Baltic Investment piesaisti ir veiktas izmaiņas arī būvuzņēmuma Kalnozols celtniecība valdes sastāvā un pieņemts lēmums izveidot uzņēmuma padomi.

Uzņēmuma padomi vadīs tās priekšsēdētājs Raimondas Kurlianskis, koncerna MG Baltic viceprezidents un MG Baltic Investment ģenerāldirektors. Padomes priekšsēdētāja vietnieka pienākumus pildīs Inga Žemkauskiene. Kalnozols celtniecība līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Valdis Kalnozols ieņems padomes locekļa amatu.

Jauno projektu tirgus ir izkustējies – darījumi pie pašreizējā cenu līmeņa notiek, tiesa, to arvien nav daudz.

Atsevišķi tirgus dalībnieki apsver iespēju nākamā gada pavasarī atsākt būvniecības aktivitāti jauno dzīvojamo ēku sektorā.

Šobrīd SIA YIT Celtniecība projektē vairākas dzīvojamās mājas, kuru būvniecība varētu sākties jau 2010. gada pavasarī, stāsta YIT Celtniecība valdes priekšsēdētājs Andris Božē.Šobrīd jaunu dzīvokļu cena ar pabeigtu iekšējo apdari ir sasniegusi 1000 – 1200 eiro/m2, un darījumi pie šāda cenu līmeņa notiek, tiesa, to arvien nav daudz, — vērtē PBLC nekustamie īpašumi pārdošanas speciālists Mārtiņš Ķīvītis. Viņaprāt, cilvēki izmanto brīdi, kad cenas ir sasniegušas zemāko līmeni.