Saglabājoties salīdzinoši augstam bezdarba līmenim, kurš sarūk ļoti pakāpeniski, turklāt inflācijai saglabājoties zem Federālo Rezervju sistēmas (FRS) Atvērtās tirgus komitejas (FOMC) ilgtermiņa mērķa 2% līmenī, pārskatāmā nākotnē FRS saglabās ļoti labvēlīgu monetāro politiku, atskaitē ASV Kongresam sacījis FRS vadītājs Bens Bernanke.

Komisijas lēmumi attiecībā uz aktīvu iepirkšanas programmu būs atkarīgi no turpmākās centrālās bankas ekonomiskās perspektīvas vērtējuma un progresa attiecībā uz noteiktajiem mērķiem, uzsver B. Bernanke. Ja ekonomiskā situācija uzlabotos ātrāk nekā gaidīts un inflācija pieaugtu līdz centrālās bankas noteiktajam 2% līmenim, aktīvu atpirkšanas programma varētu tikt bremzēta straujāk, sacījis B. Bernanke, piebilstot, ka FRS arī ir gatavs paātrināt iepirkumus uz laiku, lai veicinātu nodarbinātību.

B. Bernanke uzsver, ka likmes ir tuvu nullei kopš 2008. gada un tās īsti nav kur samazināt. Tādēļ ASV centrālā banka izmanto citus instrumentus ekonomikas stimulēšanai. Tomēr viņš uzsvēris, ka likmes ārkārtīgi zemā līmenī kādu laiku vēl turpinās saglabāties.

Jūlijā inflācija ASV palielinājusies jau trešo mēnesi pēc kārtas – par 0,2%, liecina jaunākie Darbaspēka departamenta dati.

Jūnijā cenas pieauga par 0,5%.

Kopējais patēriņa cenu līmenis gada laikā audzis par 2%.

Pagājušajā mēnesī patēriņa cenu pieaugumu veicināja augošās apģērbu, medicīnas aprūpes, tabakas un jaunu automašīnu cenas . Savukārt kāpumu bremzēja mēbeļu, aviobiļešu cenu un lietotu automašīnu cenu kritums.

Db.lv jau rakstīja, ka, saglabājoties salīdzinoši augstam bezdarba līmenim, kurš sarūk ļoti pakāpeniski, turklāt inflācijai saglabājoties zem Federālo Rezervju sistēmas (FRS) Atvērtās tirgus komitejas (FOMC) ilgtermiņa mērķa 2% līmenī, pārskatāmā nākotnē FRS saglabās ļoti labvēlīgu monetāro politiku, jūlija atskaitē ASV Kongresam sacīja FRS vadītājs Bens Bernanke.

Eksperti apgalvo, ka šāds solis bija gaidāms, ja dati par ASV ekonomiku izrādīsies sliktāki par iepriekš prognozētajiem.

ASV Federālo rezervju sistēmas vadītājs (FRS) Bens Bernanke trešdien paziņojis par 267 miljardu dolāru (147,9 miljardi latu) iepludināšanu ASV ekonomikā. Šāds solis sperts, jo ASV ekonomikas trauslā atkopšanās ir sākusi palēnināties.

FRS ir samazinājusi tās prognozi par ASV ekonomikas pieaugumu 2012 gadā no 2,9% uz 2,4%.

Šis solis ir kā papildinājums plānam ar nosaukumu Operation Twist, kura mērķis ir samazināt ilgtermiņa procentu likmes un veicināt kredītu ņemšanu. Paziņojums sekoja FRS sniegtajam ASV ekonomikas novērtējumam, kurā tika paredzēta lēnāka tās izaugsme. FRS norāda, ka tā ir sagatavojusies veikt arī citus pasākumus, ja tas būs nepieciešams.

Ceturtdien akciju tirgi pasaulē piedzīvo kāpumu, jo ASV Federālo Rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Bena Bernankes teiktais trešdien uzlabojis tirgus dalībnieku noskaņojumu.

Rezultātā tirdzniecības sesijas sākumā EuroStoxx 600 pieuaga par 0,86%, Lielbritānijas FTSE 100 – par 1,08%, Francijas CAC 40 – par 1,15%, bet Vācijas DAX 30 – par 1,3%.

Trešdien B. Bernanke komentēja nākotnes plānus pēc tam, kad centrālā banka publiskoja jūnija tikšanās sīkāku izklāstu, skaidrojot, ka aptuveni puse no 19 ASV Federālās Atvērtās tirgus komitejas (FOMC) dalībniekiem vēlējās apturēt ikmēneša 85 miljardu dolāru parāda vērtspapīru iepirkumus. Tajā pašā laikā sanāksmes izklāsts liecina, ka daudzi no FRS pārstāvjiem vēlējās redzēt vairāk pazīmes, ka nodarbinātība uzlabojas, pirms bremzēt kvantitatīvās mīkstināšanas programmu.

Pretēji prognozēm, ASV Federālo Rezervju sistēma savā divu dienu sanāksmē, kas noslēdzas trešdien, nolēma nemainīt kvantitatīvās mīkstināšanas programmu.

Tādējādi ikmēneša parādzīmju iepirkumi tiek saglabāti 85 miljardu ASV dolāru apmērā. Lielākā daļa tirgus eksperti prognozēja programmas samazināšanu 5-15 miljardu dolāru apjomā.

Federālā Atvērtā tirgus komiteja nolēmusi pagaidīt, kamēr vairāk faktoru liecinās, ka ekonomikas izaugsmes progress ir ilgtspējīgs, uzsvērts komitejas paziņojumā. Kaut arī ir samazinājušies lejupslīdes riski, pēdējo mēnešu laikā ir nedaudz pasliktinājušies finansiālie nosacījumi, kas var palēnināt izaugsmes tempu.

Centrālā banka arī atstāja nemainītas bāzes procentu likmes, un norādīja, ka visdrīzāk tās turēs esošajā līmenī, kamēr vien bezdarba līmenis pārsniegs 6,5%. Lielākā daļa FRS pārstāvju paredz, ka pirmā procentu likmes paaugstināšana notiks 2015. gadā.

Nedēļā, kad pēc vairāku būtisku datu un paziņojumu nākšanas klajā dažos pasaules vadošo valūtu pāros kursu savstarpējās attiecības bija visai dažādas, pasaules tirgos kopumā bija vērojama kāpuma tendence. Eirozonā krīze turpinās un parādās dažāda veida ziņas par Spānijas iespējamo glābšanu un to, kā noris Grieķijas glābšana, «troikas» amatpersonām uzstājot uz izdevumu vēl stingrāku ierobežošanu.

Austrālijas dolārs, kas līdz šim bija kā drošības saliņa, vairs cerēto drošību nesniedz, jo ārējās tirdzniecības saldo jaunākie dati nav patīkami – pieprasījums ir krities, un iemesls tam, bez šaubām, ir ieilgusī krīze eirozonā. Tajā pat laikā ASV ekonomika ar politisku lēmumu ielikta brīvākā «braukšanas režīmā», jo Bens Bernanke (Ben Bernanke) nesen izziņoto ķeršanos pie «kvantitatīvās atvieglināšanas» trešā posma jeb QE3 pamatoja ar to, ka galvenais rosinātājs esot nestabilais darba tirgus. Taču šonedēļ publicētie dati par atalgojumu ar lauksaimniecību nesaistītos sektoros, kā arī būtiskais bezdarba sarukums norāda, ka tuvākajā laikā sagaidāma uzlabošanās.

ASV prezidents Baraks Obama trešdien nāks klajā ar paziņojumu, ka par Federālo rezervju nākamo vadītāju tiks virzīta Dženeta Jelena (Janet Yellen), citējot Baltā nama pārstāvja, kura vārds netiek nosaukts, pausto, raksta pasaules mediji.

Tiek pieņemts, ka Dž. Jelena amatā tiks apstiprināta un tādējādi viņa kļūst par visu laiku ietekmīgāko sievieti ASV.

Patlaban Dž. Jelena ieņem Federālo rezervju sistēmas vadītāja vietnieces amatu. Viņa «mantos» Bena Bernankes (Ben Bernanke) krēslu. B. Bernanke vadīja Federālās rezerves astoņus gadus.

Ziņas par Federālo rezervju jauno vadītāju izskan laikā, kad ASV valdības aģentūras daļēji nedarbojas jau otro nedēļu, kā arī strauji tuvojas 17. oktobris, kad ASV Kongresam jāpaaugstina parāda griesti vai tās riskē bankrotēt. Iepriekšējās lielākās diskusijas par parāda griestiem 2011. gada augustā noslēdzās ar pēc 11 stundām panāktu vienošanos, ko veicināja spiediens no svārstīgajiem finanšu tirgiem un brīdinājumiem par katastrofu ekonomikā, ja valstij atļaus bankrotēt. Šoreiz arī pastāv iespēja, ka vienošanās tiks panākta pēdējā minūtē.

Eiropas akciju tirgi dienu sāka ar pieaugumu, gaidot ASV Federālo Rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Bena Bernankes ziņojumu, kas varētu ļaut spriest par centrālās bankas monetārās stimulēšanas plāniem.

Jāpiebilst, ka otrdienu tirgi noslēdza ar lielāko kritumu pēdējās nedēļas laikā.

Trešdien B. Bernanke uzsāks savu divu dienu pusgada monetārās politikas pārskata ziņojumu Kongresam, kur viņam likumdevēji varētu uzdot jautājumu, cik ātri centrālā banka varētu samazināt savu monetārās stimulēšanas programmu, raksta Bloomberg.

Tā Stoxx Europe 600 tirdzniecības sesijas sākumā pakāpās par 0,12%, Lielbritānijas FTSE 100 – par 0,21%, Vācijas DAX 30 – par 0,13%, bet Francijas CAC – par 0,31%.

Jāatgādina, ka iepriekš B. Bernanke izteicies, ka FRS apsver iespēju bremzēt kvantitatīvās stimulēšanas programmu, tomēr tirgus dalībnieki uzskata, ka pašreizējie ekonomikas dati liecina, ka tas nenotiks uzreiz.

Ziņas no atsevišķām lielākajām centrālām bankām par to, ka līdzšinējie kvantitatīvās stimulēšanas pasākumi ekonomikā varētu tikt samazināti izraisījušas investoru vēlmi atbrīvoties no akcijām, tādējādi veicinot strauju biržas indeksu kritumu, Japānas indeksam Nikkei 225 nogāžoties straujākos tempos nekā pēc traģiskā cunami 2011. gada pavasarī.

Par to ka, naudas iepludināšanas apjomu mazināšana finanšu sektorā varētu būt tuvāko sapulču jautājums akciju tirgus nopratis no ASV Federālās rezervju sistēmas vadītāja Bena Bernankes teiktā. Tiesa, ASV monetārās sistēmas uzrauga vadītājs arī pieminēja, ka lēmumu pieņemšanai par tādu vai citādu rīcību nepieciešami papildu signāli ekonomikā.

Uzstājoties ASV Kongresā B. Bernanke sacīja, ka tuvākajās valsts centrālās bankas pārstāvju sapulcēs varētu tikt pieņemts lēmums samazināt parādzīmju pirkšanas apmērus, ja valsts ekonomika uzrādīs labus rezultātus. Patlaban Federālā rezervju sistēma šai programmai katru mēnesi tērē 85 miljardus dolāru mēnesī.

Izejvielu tirgu dalībnieki, gaidot ASV Federālo rezervju sistēmas (FRS) prezidenta Bena Bernankes uzrunu ASV Kongresam, ieņēmuši visai piesardzīgas pozīcijas, ziņo Reuters.

Tiek gaidīts, ka B. Bernanke dos skaidrākus mājienus par to, kad tieši ASV centrālā banka ir gatava pārtraukt savu īstenoto kvantitatīvās mīkstināšanas programmu. Noskaņojuma pasliktināšanos zināmā mērā kultivē arī paši fondu tirgus dalībnieki, reaģējot uz mediju virsrakstiem par ekonomikas kvantitatīvās stimulēšanas potenciālajām beigām, kuras ietvaros ik mēnesi ASV centrālā banka, izpērkot parāda vērtspapīrus, tērē 85 miljardus ASV dolāru. Beigu sākums gan šķiet nedaudz pārspīlēts, jo ASV Federālo rezervju sistēmas (FRS) vadītājs Bens Bernanke pēc šis institūcijas pēdējās atklātās tirgus komitejas sēdes paziņoja, ka tiek izskatīta iespēja monetāro mīkstināšanu piebremzēt jau šogad, taču tas viss būs atkarīgs no ekonomiskajiem rādītājiem un stimulēšanas pasākumi nebeigsies ātrāk par nākamā gada vidu. Pēdējie dati par cenu izmaiņām ASV mājokļu tirgū gan liecina par ātrāku stimulēšanas izbeigšanu, taču šī informācija nozīmē ekonomikas atlabšanu, tādējādi tirgum ir nosacīti labvēlīga. FRS vadītāja sacītais, visticamāk, ievērojami ietekmēs arī ASV dolāra cenu, kura pēdējo dienu laikā jūtami sarukusi, jo pieaugušas spekulācijas, ka ASV galvenie baņķieri tomēr ilgāk nodarbosies ar ASV dolāru drukāšanas pasākumiem.

Ceturtdien Eiropas akciju tirgi piedzīvoja lielāko kritumu pēdējo desmit mēnešu laikā, kas bija investoru atbildes reakcija uz ASV Federālo Rezervju paziņojumu par monetārās stimulēšanas pasākumu bremzēšanu un sliktajiem Ķīnas ražošanas datiem.

Tā, Eiropas akciju tirgus indekss Stoxx Europe 600 Index saruka par 2,2% līdz 303,7 punktiem, pretstatā iepriekšējās dienas pieaugumam līdz augstākajam līmenim kopš 2008. gada jūnija.

Lielbritānijas akciju tirgus indekss FTSE 100 samazinājās par 2,5%, kas ir lielākais kritums kopē pērnā gada jūlija, savukārt Francijas CAC 40 un Vācijas DAX saruka par 2,7% katrs.

Sākoties tirdzniecības sesijai ASV akciju tirgos, kritumu piedzīvoja arī S&P 500 indekss – par 0,77% līdz 1642,53 punktiem, bet Dow Jones Industrial Average samazinājās par 0,4% līdz 15245,55 punktu atzīmei.

«Pamatfaktori tirgū pēdējās diennakts laikā nav mainījušies, tomēr noskaņojums un emocijas tirgū ir kļuvuši nedaudz negatīvi,» aģentūrai Bloomberg saka Wilmington Trust Investment Advisors eksperti, piebilstot, ka tirgum triecienu devusi vairāku faktoru kombinācija. «Komentāri no B. Bernankes veicināja neizpratni tirgū par tālāko, savukārt rezultāti no Āzijas bija neglīti,» uzsver eksperti.

Eiropas akciju tirgos ceturtdienas rītā vērojami dažādi kustības virzieni, gaidot ASV Federālo Rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Bena Bernankes otrās dienas ziņojumu Kongresam.

Stoxx Europe 600 Index pakāpās par 0,02%, Lielbritānijas FTSE 100 pieauga par 0,17%, Francijas CAC 40 - par 0,11%, bet Vācijas DAX 30 saruka par 0,22%.

Paredzēts, ka B. Bernanke ceturtdien turpinās informēt Kongresu par monetārās politikas kursu un atbildēs uz Senāta Banku komitejas jautājumiem.

Tāpat šodien gaidāmi ASV bezdarbnieku pieteikumu pagājušās nedēļas dati, kas varētu uzrādīt kritumu pabalsta prasītāju skaitā, paredz eksperti.

Jāpiebilst, ka ASV akciju tirgi pēc FRS vadītāja ziņojuma dienu noslēdza ar nelielu pieaugumu.

Lielākā daļa pasaules akciju tirgus indeksi piedzīvo strauju kāpumu, reaģējot uz ASV Federālo Rezervju sistēmas (FRS) lēmumu samazināt aktīvu iepirkumu programmu par 10 miljardiem dolāru.

ASV akciju tirgus indeksi trešdien pēc lēmuma noslēdza tirdzniecības sesiju, sasniedzot nebijušus augstumus. Tā, Dow Jones Industrial Average pieauga par 1,84% līdz 16167,97 punktiem, savukārt Standard&Poor’s 500 pakāpās par 1,67% līdz 1810,65 punktiem.

Arī Eiropas akciju tirgus indeksi strauji kāpa – atveroties biržām, tirgu raksturojošais Stoxx Europe 600 pieauga par 1,53%, Lielbritānijas FTSE 100 pakāpās par 1,05%, Francijas CAC 40 – par 1,66%, bet Vācijas DAX 30 indekss – par 1,47%.

Arī liela daļa Āzijas reģiona biržu indeksu pieauga, taču Ķīnas un Hongkongas akciju tirgos varēja vērot kritumu, valdot bažām, ka augstākas finansējuma izmaksas varētu bremzēt izaugsmi. Reģionu raksturojošais MSCI Asia Pacific Index pieauga par 0,3%, Japānas Topix palielinājās par 1%, Nikkei 225 – par 1,7%, bet Austrālijas biržas indekss palieinājās par 2,1%.

Jaunattīstības valstu akciju tirgus indeksi otrdien saruka līdz deviņu mēnešu zemākajai atzīmei, lielāko kritumu piedzīvojot Filipīnas un Taizemes akciju tirgiem, liecina dati.

Tāpat saruka valūtu vērtības, tirgus dalībniekiem bažījoties par ASV Federālo Rezervju sistēmas lēmumu samazināt ekonomikas stimulēšanas pasākumus.

Tā, piemēram, Philippine Long Distance Telephone Co akcijas cena nokrita par 4,6%, pavelkot līdzi Filipīnas akciju tirgus indeksu līdz zemākajam līmenim kopš 2011. gada septembra. Savukārt Taizemes un Indonēzijas akciju tirgus indeksi saruka par vismaz 2,6%.

Jaunattīstības valstu tirgus raksturojošais MSCI Emerging Markets Index saruka par 1,1% līdz 962,53 punktiem, kas ir zemākā atzīme kopš pērnā gada septembra sākuma.

Jāpiebilst, ka kopš maija otrās puses, kad FRS vadītājs Bens Bernanke paziņoja, ka centrālā banka varētu apsvērt kvantitatīvās mīkstināšanas pasākumu bremzēšanu, ārzemju investori ir atbrīvojušies no Taizemes akcijām 1,3 miljardu ASV dolāru apmērā, no Indonēzijas – 1,2 miljardu dolāru apmērā un 70 miljonu ASV dolāru vērtām Filipīnas kompāniju akcijām.

Ceturtdienu ASV akciju tirgi sāka ar kāpumu, turklāt Standard&Poor’s 500 tirdzniecības sesijas laikā pieauga līdz jaunam rekordam.

Indekss pakāpās par 0,4% līdz 1687,44 punktiem, pārspējot iepriekšējo tirdzniecības sesijas laikā sasniegto rekordu – 1687,18 punktus. Savukārt Dow Jones Industrial Average pieauga par 0,5% līdz 15 542,16 punktiem.

Impulsu akciju cenu pieaugumam deva labāki vairāku kompāniju dati, pārspējot analītiķu prognozes, bezdarbnieku pieteikumu kritums ASV, turklāt investori turpina gaidīt ASV Federālo Rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Bena Bernankes ziņojumu.

«Bezdarbnieku pieteikumu dati bija nedaudz labāki nekā gaidīts, kas sniedz nelielu komfortu,» aģentūrai Bloomberg saka Philadelphia Trust Co eksperts Ričards Sičels. «Mēs vēl gaidām, ko teiks B. Bernanke, bet, balstoties uz to, ko jau esam dzirdējuši, es uzskatu, ka tirgi var ievilkt atvieglotu ieelpu, jo viņš pateica, ka vēlas būt elastīgs. Turklāt papildus akciju cenas uz augšu dzen labie ieņēmumu dati.»

Ceturtdien zelta cena samazinājās zem 1200 dolāru atzīmes pirmo reizi kopš jūnija, reaģējot uz ASV Federālo Rezervju sistēmas (FRS) lēmumu bremzēt aktīvu iepirkumus.

Zelta stieņa cena Londonas biržā samazinājās par 1,5% līdz 1199,63 dolāriem par unci, kas ir zemākā cena kopš jūnija beigām. Savukārt zelta stieņa cena februāra piegādēm Ņujorkas biržā saruka par 3% līdz 1198 dolāriem par unci.

Šajā gadā zelta cena ir sarukusi par 28%, kas ir pirmais gada kritums 13 gadu laikā.

Kopš rekordaugstas atzīmes sasniegšanas 2011. gada septembrī Londonas biržā, zelta cena ir samazinājusies par 38%, jo investori pievēršas akciju tirgiem. Laika posmā no 2008.gada decembra līdz 2011.gada jūnijam cena ir pieaugusi par 70%, jo ASV FRS sāka aktīvu iepirkšanas programmu, veicinot bažas par augošu inflāciju un vājāku dolāru.

Piektdien Eiropas biržas tirdzniecības sesijas sākumā piedzīvoja pieaugumu, liecina biržu dati.

Tā, Eiropas akciju tirgu raksturojošais Stoxx Europe 600 Index pieauga par 0,4% līdz 284,85 punktiem. Vācijas DAX 30 palielinājās par 0,3%, bet Francijas CAC 40 – par 0,5%, savukārt Lielbritānijas FTSE 100 - par 0,3%.

Dienas sākumā pieauga arī dārgmetālu vērtība, investoru vidū valdot runām, ka ekonomikas palēnināšanās varētu veicināt to iepirkumu apjomus. Zelta cena palielinājās par 1,1% līdz 1299.07 dolāriem par unci. Savukārt sudraba cena palielinājās par 0,9% līdz 19,8935 dolāriem par unci.

Db.lv jau rakstīja, ka ceturtdien pasaules akciju tirgi, izejvielu un metālu cenas kritās. Pasaules akciju cenas piedzīvoja lielāko kritumu pēdējo 19 mēnešu laikā pēc tam, kad ASV Federālās rezervju sistēmas vadītājs Bens Bernanke ziņoja par plāniem tuvākajā laikā pārtraukt monetārās stimulēšanas pasākumus.

Nākamajā nedēļā zelta cena varētu pieaugt, prognozē lielākā daļa Bloomberg aptaujāto analītiķu, tomēr ilgtermiņā cenai paredzama lejupslīde.

15 no aptaujas dalībniekiem prognozē cenu pieaugumu, deviņi uzskata, ka tās tomēr kritīs, bet pieci negaida izmaiņas.

Piektdien zelts augusta piegādēm maksā 1,286,4 dolārus par unci, kas ir par 0,2% augstāk nekā vakar.

Trešdien zelta cena pieauga virs 1300 ASV dolāriem par unci, kas ir augstākais līmenis vairāk nekā trīs nedēļu laikā. Cena palielinājās pēc tam, kad ASV Federālo Rezervju sistēmas vadītājs Bens Bernanke sacīja, ka centrālā banka samazinās monetārās stimulēšanas pasākumus atkarībā no ekonomikas izaugsmes.

Tomēr, kaut arī pēdējo dienu laikā zelta cena piedzīvo kāpumu, kopš gada sākuma cena ir sarukusi par 23%. Jāpiebilst, ka jūnija beigās cena bija nokritusies līdz 1180,5 dolāriem par Trojas unci, taču kopš tā laika cena ir pieaugusi par 0,5%. Tādējādi izskatās, ka šis būs pirmais gads pēdējo 13 gadu laikā, kad zelts piedzīvo kritumu, investoriem zaudējot ticību zeltam kā ieguldījumu veidam un pievēršoties riskantākiem aktīviem.

Ceturtdien ASV dolāra vērtība pieauga pret lielāko daļu no 16 lielākajām valūtām pēc tam, kad ASV Federālo Rezervju sistēma nolēma samazināt savu aktīvu iepirkumu programmu, raksta Bloomberg.

Bloomberg U.S. Dollar Index, kas apkopo dolāra izmaiņas pret 10 lielākajām valūtām, pieauga par 0,1%. ASV valūta pret eiro būtiski nemainījās un bija 1,3675 dolāri. Japānas jēnas kurss pieauga par 0,4% līdz 142,13 jēnām pret eiro, kas ir zemākais līmenis kopš 2008. gada oktobra, savukārt jēnas kurss pret dolāru pakāpās par 0,4% līdz 103,9 dolāriem. Iepriekš kurss saruka par 1,6%, kas ir straujākais kritums kopš 1. augusta.

«Ar lēmumu bremzēt aktīvu iepirkumu programmu FRS ir sācis ceļu uz monetārās politikas normalizāciju,» sacījis Sumimito Mitsui Banking Corp eksperts Masato Janagija.

«Kopējā sajūta ir, ka FRS visdrīzāk ir pietiekami optimistisks, lai turpinātu aktīvu programmas samazināšanu nākamajos mēnešos,» sacījis Westpac Banking Corp eksperts Šons Kalovs.

Federālo Rezervju sistēma (FRS) mēneša aktīvu iepirkšanas apjomus septembrī samazinās līdz 65 miljardiem ASV dolāru, un kopumā iepirkumus beigs 2014. gada jūnijā, prognozē Bloomberg aptaujātie ekonomisti.

Aptauja tika veikta pēc FRS sanāksmes, kurā tika ziņots, par monetārās stimulēšanas pasākumu bremzēšanu. 44% ekonomistu paredz, ka FRS to sāks darīt septembrī. Jāpiebilst, ka jūnija sākumā veiktajā aptaujā 27% ekonomistu prognozēja, ka FRS šo soli spers septembrī.

«Tas ir šāviens, ko dzirdēja investori visā pasaulē – atgādinājums, ka kvantitatīvās mīkstināšanas pasākumi kādu dienu beigsies,» saka Bank of Tokyo-Mitsubishi UFJ Ltd galvenais ekonomists Kris Rupkijs.

Trešdien, B. Bernanke pēc divu dienu ilgušās FRS sanāksmes paziņoja, ka FRS varētu sākt bremzēt savus monetārās stimulēšanas pasākumus un noslēgt tos 2014. gada vidū, ja ekonomika sasniegs noteiktos mērķus. Šis paziņojums lika gāzties akciju tirgiem.

Trešdien Eiropas biržas turpināja kāpumu, atslābstot Ķīnas problēmām un uzlabojoties Vācijas noskaņojuma rādītājiem.

Eiropas akciju tirgus indekss Stoxx Europe 600 palielinājās par 0,5%. Tiesa gan, indekss kopš 22. maija, kad Federālo Rezervju sistēmas vadītājs Bens Bernanke paziņoja par iespējamu monetārās stimulēšanas pasākumu bremzēšanu, ir krities par 9,5%, raksta Bloomberg. Šajā ceturksnī tas sarucis kopumā par 4,3%.

Lielbritānijas FTSE 100 trešdien pakāpās par 0,44%, Francijas CAC 40 – par 0,84%, bet Vācijas DAX – par 1,01%.

Jāpiebilst, ka arī daļa Āzijas biržu indeksu dienu noslēdza ar plusiem, Shanghai Shenzhen CSI 300 Index palielinoties par 0,13%, bet Hongkongas Hang Seng – par 2,43%.

Investoru vidū turpinot valdīt runām, ka ASV centrālā banka tuvāko mēnešu laikā sāks bremzēt savu aktīvu iepirkšanas programmu, trešdien kritumu piedzīvo dārgmetālu cenas.

Otrdien Čikāgas Bankas vadītājs Čārlzs Evanss, kurš ir atbalstījis monetārās stimulēšanas pasākumus, paziņoja, ka situācija darba tirgū uzlabojas, un norādījis, ka ir iespējams, ka septembrī programma tiks bremzēta. Šādas prognozes izteikuši arī citi eksperti.

Rezultātā zelta cena decembra piegādēm Ņujorkas Comex trešdien jau septīto dienu pēc kārtas saruka - šoreiz par 0,5% līdz 1276,6 dolāriem par Trojas unci, piedzīvojot ilgāko kritumu kopš maija vidus. Savukārt Londonas biržā zelta cena tūlītējām piegādēm samazinājās par 0,4% līdz 1277,94 dolāriem par unci.

Šajā gadā zelta cena ir samazinājusies par 24%, tomēr jūlijā tā spēja atgūties, pieaugot par 7,3% pēc tam, kad FRS vadītājs Bens Bernanke paziņoja, ka ir pārāk ātri izlemt, vai nākamajā mēnesī bremzēt aktīvu iepirkšanas programmu. Pagājušajā nedēļā FRS informēja, ka tā uzturēs 85 miljardu dolāru iepirkumus mēnesī tik ilgi, kamēr pastāvēs bažas, ka ļoti zemā inflācija var bremzēt ekonomikas izaugsmi, raksta Bloomberg.

ASV Senāts par jauno Federālo Rezervju sistēmas (FRS) vadītāju apstiprinājis Dženetu Jellenu, tādējādi šī būs pirmā sieviete, kas vada ASV centrālo banku tās 100 gadu ilgajā vēsturē.

Par Dž. Jellenas ievēlēšanu balsoja 56 senatori, bet pret – 26. Vairāki senatori balsošanā nepiedalījās slikto laika apstākļu dēļ. Kā raksta Bloomberg, saņemtais pozitīvo balsu skaits ir vēsturiski vismazākais, un liecina, ka centrālajā bankā aizvien pastāv politiskas nesaskaņas vēl sešus gadus pēc krīzes.

Līdzšinējais FRS vadītājs Bens Bernanke 2010.gadā saņēma 70 pozitīvas balsis, bet 30 senatori balsoja pret, un tad jau tika teikts, ka šis balsojums ir visnegatīvākais FRS vadītājam. B. Bernankes pilnvaru termiņš beidzas 31.janvārī, un 1. februārī vadītāja pienākumus pārņem Dž.Jellena.

Viņa pārņems FRS ar 4,02 triljonu dolāru lielu bilanci, ko veicinājusi kvantitatīvās mīkstināšanas programma.

Zelta cena trešdien nokritās zem 1240 ASV dolāriem par Trojas unci, kas ir zemākais līmenis pēdējo 34 mēnešu laikā, jo ASV ekonomisko datu uzlabošanās kliedēja tirgus dalībnieku bažas saistībā ar ASV Federālo Rezervju sistēmas ziņām par monetāro stimulēšanas pasākumu samazināšanu.

Dārgmetāla cena šajā ceturksnī sarukusi par 23%, kas ir lielākais kritums kopš vismaz 1920. gada, raksta Bloomberg. Pagājušajā nedēļā Federālo Rezervju sistēmas vadītājs Bens Bernanke sacīja, ka centrālā banka varētu bremzēt savu aktīvu pirkšanas programmu šajā gadā, ja ekonomika turpinās uzlaboties. Otrdien tika publicēti vairāki ASV dati, kas uzrādīja labākus rezultātus nekā gaidīts – ASV ilglietojamo preču pasūtījumi auga straujāk, mājokļu cenām bija lielākais pieaugums gandrīz piecu gadu laikā un arī patērētāju noskaņojums audzis.

Šajā gadā zelta stieņa cena jau sarukusi par 26%, jo daļa investoru pievērsušies riskantākiem aktīviem.

Līdz gada beigām zelta cena palielināsies līdz 1600 dolāriem par Trojas unci, jo valdības saglabās ekonomikas stimulēšanas pasākumus, lai veicinātu izaugsmi tuvāko pāris gadu laikā, prognozē Adrian Day Asset Management prezidents Adrians Dejs.

Investori ir pārmērīgi reaģējuši uz spekulācijām, ka ASV Federālo Rezervju sistēma sāks bremzēt savus mēneša aktīvu iepirkumus, viņš sacījis aģentūrai Bloomberg. Zelta stieņa cena šajā laikā ir sarukusi par 21%. Jāpiebilst, ka trešdien zelta cena tūlītējām piegādēm pakāpās par 0,4% līdz 1326,72 dolāriem par unci.

«Vienā brīdī cena izlauzīsies cauri 1400 dolāru robežai, un tad cena turpinās pieaugt. Rezultātā līdz gada beigām tā pieaugs līdz 1600 dolāriem. Savukārt līdz 2015. gadam cena sasniegs 2000 dolāru,» uzskata eksperts.

Citi eksperti gan domā citādāk nekā Adrian Day Asset Management vadītājs. Tā, Goldman Sachs Group analītiķi uzskata, ka centrālo banku iepirkumi nebūs pietiekams stimuls, lai novērstu turpmāku cenas kritumu. Tādējādi līdz nākamā gada beigām dārgmetāls maksās 1050 dolārus. Savukārt ABN Amro eksperti paredz, ka nākamgad cena būs nokritusi līdz 1000 dolāriem, bet 2015. gadā zelts maksās vien 840 dolārus.