ASV centrālā banka samazinājusi savu ekonomikas pieauguma prognozi šim gadam, norādot uz vājāku nekā gaidīts izaugsmi šā gada pirmajos trīs mēnešos, ziņo BBC.

Priekšsēdētājs Bens Bernanke (Ben Bernanke) paziņojis, ka 2011.gadā valsts ekonomikas izaugsme varētu sasniegt 3,1% - 3,3%. Iepriekš tika paredzēts pieaugums par 3,4% - 3,9%.

Viņš arī devis mājienu, ka centrālā banka pēc jūnija «nepumpēs» papildus naudu ekonomikā.

Bernanke arī aicinājis valdību risināt valsts «ļoti nopietnās» parāda problēmas.

Savā pirmajā preses konferencē pasaulē ietekmīgākais centrālais baņķieris arī pazeminājis centrālās bankas bezdarba līmeņa prognozi šim gadam līdz 8,4% - 8,7%. Iepriekšējā prognoze bija 8,8% - 9%. Taču ievērojami palielināta inflācijas prognoze līdz 2,1% - 2,8% no 1,3% - 1,7%.

«Visa pasaule dzer indi, lai veldzētu slāpes,» uzskata bijušais bankas Morgan Stanley galvenais Āzijas ekonomists Endijs Ksajs (Andy Xie). «Tas var šķist kā atvieglojums tagad, bet slimība uzbruks 2012.gadā,» viņš paredz.

ASV centrālās bankas – Federālo Rezervju sistēmas (FRS) – vadītājs Bens S. Bernanke (Ben S. Bernanke) izraksta indi ASV ekonomikai, saglabājot procentu likmes tuvu nullei un sekmējot spekulatīva kapitāla vilni, kas var izraisīt nākamo globālo krīzi, citējot viņa sacīto, vēsta Bloomberg.

Nākamā pasaules krīze, iespējams, izcelsies jau 2012.gadā un to izraisīs inflācija, jo aizņemšanās zemās izmaksas stimulē aktīvu cenu pieaugumu, uzskata E. Ksajs.

«Ir ķīniešu sakāmvārds, ka slāpes var veldzēt, dzerot indi,» stāstījis bijušais Morgan Stanley ekonomists, kurš 2006.gada septembrī paredzēja, ka ASV ekonomika 2008.gadā ieslīgs recesijā. «Bernanke, šķiet, tieši to izraksta ASV ekonomikai. Jo lēnāk Bernanke paaugstina procentu likmes, jo lielāka nākamā krīze,» viņš piebildis.

Saglabājoties salīdzinoši augstam bezdarba līmenim, kurš sarūk ļoti pakāpeniski, turklāt inflācijai saglabājoties zem Federālo Rezervju sistēmas (FRS) Atvērtās tirgus komitejas (FOMC) ilgtermiņa mērķa 2% līmenī, pārskatāmā nākotnē FRS saglabās ļoti labvēlīgu monetāro politiku, atskaitē ASV Kongresam sacījis FRS vadītājs Bens Bernanke.

Komisijas lēmumi attiecībā uz aktīvu iepirkšanas programmu būs atkarīgi no turpmākās centrālās bankas ekonomiskās perspektīvas vērtējuma un progresa attiecībā uz noteiktajiem mērķiem, uzsver B. Bernanke. Ja ekonomiskā situācija uzlabotos ātrāk nekā gaidīts un inflācija pieaugtu līdz centrālās bankas noteiktajam 2% līmenim, aktīvu atpirkšanas programma varētu tikt bremzēta straujāk, sacījis B. Bernanke, piebilstot, ka FRS arī ir gatavs paātrināt iepirkumus uz laiku, lai veicinātu nodarbinātību.

B. Bernanke uzsver, ka likmes ir tuvu nullei kopš 2008. gada un tās īsti nav kur samazināt. Tādēļ ASV centrālā banka izmanto citus instrumentus ekonomikas stimulēšanai. Tomēr viņš uzsvēris, ka likmes ārkārtīgi zemā līmenī kādu laiku vēl turpinās saglabāties.

Amerikas jaunā finanšu regulējuma vilnis, iespējams, mudinās valsts lielākās finanšu institūcijas sadalīties, atsaucoties uz ASV Federālo rezervju vadītāja Bena Bernankes (Ben Bernanke) sacīto, vēsta telegraph.co.uk.

«Mana pārliecība ir, ka stingrākas uzraudzības un stingrāku kapitāla prasību kombinācija mazinās pievilcību [būt lielam],» B. Bernanke sacījis Finanšu krīzes izmeklēšanas komisijai (FCIC).

Kongresam ir bijuši nepieciešami gandrīz divi gadi, lai nonāktu līdz tiesību aktiem, kuru mērķis ir novērst krīzes, kas «iedzina» valsti dziļākajā recesijā kopā Lielās depresijas, atkārtošanos. Dodd-Frank likums paredz izveidot jaunu aizsardzību patērētājiem, dot regulatoriem lielāku varu attiecībā uz «brūkošajām» kompānijām, kā arī apgrūtināt uzņēmumu, kas domā, ka nodokļu maksātāji nepieciešamības gadījumā viņus izglābs, iesaisti riskantos pasākumos.

Neredzu vajadzību palielināt procentu likmes 2010.gada pirmajā pusē, jo inflācijas spiediens nav jūtams, norādījis Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomes loceklis Ēvalds Novotnijs (Ewald Nowotny), ziņo Bloomberg.

Arī ASV centrālās bankas – Federālo Rezervju sistēmas (FRS) – vadītājs Bens S. Bernanke (Ben S. Bernanke) tikko pavēstījis, ka ASV ekonomika līdz šim darbojusies zem tās potenciāla, tādēļ inflācija nekļūs par problēmu, informē Reuters. Viņš arī akcentējis, ka neredz «burbuļa» pazīmes ASV akciju tirgū.

«Mūsu procentu likmju lēmumi ir jāskata saistībā ar mūsu cenu stabilitātes mērķi un šajā sakarā es neredzu nopietnus draudus cenu stabilitātei tuvākajā nākotnē,» intervijā Vīnē sacījis ECB pārstāvis Ē. Novotnijs. Nav liela nepieciešamība mainīt politiku, jo inflācijas spiediens nav jūtams, viņš norādījis.

Db.lv jau rakstīja, ka ECB paziņoja par dažu ekonomikas atbalstīšanas pasākumu atcelšanu. ECB prezidents Žans Klods Trišē (Jean-Claude Trichet) sacījis, ka ECB nav tūlītēju plānu paaugstināt bāzes procentu likmi, bet devis mājienu, ka tas, ja būs nepieciešams, varētu notikt nākamgad.

Eksperti apgalvo, ka šāds solis bija gaidāms, ja dati par ASV ekonomiku izrādīsies sliktāki par iepriekš prognozētajiem.

ASV Federālo rezervju sistēmas vadītājs (FRS) Bens Bernanke trešdien paziņojis par 267 miljardu dolāru (147,9 miljardi latu) iepludināšanu ASV ekonomikā. Šāds solis sperts, jo ASV ekonomikas trauslā atkopšanās ir sākusi palēnināties.

FRS ir samazinājusi tās prognozi par ASV ekonomikas pieaugumu 2012 gadā no 2,9% uz 2,4%.

Šis solis ir kā papildinājums plānam ar nosaukumu Operation Twist, kura mērķis ir samazināt ilgtermiņa procentu likmes un veicināt kredītu ņemšanu. Paziņojums sekoja FRS sniegtajam ASV ekonomikas novērtējumam, kurā tika paredzēta lēnāka tās izaugsme. FRS norāda, ka tā ir sagatavojusies veikt arī citus pasākumus, ja tas būs nepieciešams.

ASV centrālā banka - Federālo rezervju sistēma (FRS) - ir izdarījusi visu, ko tā var izdarīt, lai samazinātu bezdarbu, un tai vairāk būtu jāuztraucas par inflācijas risku, kas izriet no ekonomikas stimulēšanas, sacījis bijušais FRS vadītājs Alans Grīnspens (Alan Greenspan), ziņo Reuters.

«Jūs nevarat prasīt centrālajai bankai darīt vairāk nekā tā ir spējīga, jo tam var būt šausmīgas sekas,» viņš stāstījis, piebilstot, ka Amerikas Savienotās Valstis saskarsies ar nopietniem ilgtermiņa inflācijas draudiem, ja vien centrālā banka nesāks atcelt «visus stimulus, ko tā ir ielikusi ekonomikā».

A. Grīnspens paredz, ka bezdarba līmenis ASV, kas pašlaik ir ap 10%, «būs būtiski zemāks pēc gada no šī brīža», bet joprojām būs ļoti augsts.

Db.lv jau rakstīja, ka nesen bijušais bankas Morgan Stanley galvenais Āzijas ekonomists Endijs Ksajs (Andy Xie) izteicās, ka FRS vadītājs Bens S. Bernanke (Ben S. Bernanke) izraksta indi ASV ekonomikai, saglabājot procentu likmes tuvu nullei un sekmējot spekulatīva kapitāla vilni, kas var izraisīt nākamo globālo krīzi. B. S. Bernanke pieņem lēmumus, kas palīdzēs īstermiņa izaugsmei un nodarbinātībai, nevis koncentrējas uz sistēmas stabilitāti, norādīja eksperts. Nākamā pasaules krīze, iespējams, izcelsies jau 2012.gadā un to izraisīs inflācija, viņš prognozēja.

Regulatoriem ir jābūt «ievērojami stingrākiem» pret lielām un sarežģītām finanšu kompānijām, lai ierobežotu plašākus riskus, sestdien Independent Community Bankers of America konferencē sacījis ASV centrālās bankas - Federālo rezervju sistēmas (FRS) - vadītājs Bens Bernanke (Ben Bernanke), ziņo Reuters.

B. Bernanke stāstījis, ka dažu kompāniju, kuras tiek uztvertas kā «pārāk lielas, lai sabruktu» problēma ir viens no visviltīgākajiem šķēršļiem konkurencei finanšu tirgos. «Kā krīze ir pierādījusi, viens no lielākajiem draudiem mūsu finanšu sistēmas dažādībai un efektivitātei ir finanšu iestāžu, kuras tiek uzskatītas par pārāk lielām, lai bankrotētu, bīstamā problēma,» viņš sacījis, piebilstot: «Nav pieļaujams, ka pasaules ekonomikas liktenis ir tik cieši saistīts ar relatīvi nedaudzu gigantisku finanšu kompāniju likteni.»

Reformu priekšlikumus, kas ierobežotu finanšu kompāniju vērienu un aktivitātes, ir vērts rūpīgi apdomāt, akcentējis FRS vadītājs, norādot, ka uzraudzības iestādēm būtu jāpiešķir pilnvaras ierobežot lielo kompāniju iesaistīšanos pārāk riskantās aktivitātēs.

Jūlijā inflācija ASV palielinājusies jau trešo mēnesi pēc kārtas – par 0,2%, liecina jaunākie Darbaspēka departamenta dati.

Jūnijā cenas pieauga par 0,5%.

Kopējais patēriņa cenu līmenis gada laikā audzis par 2%.

Pagājušajā mēnesī patēriņa cenu pieaugumu veicināja augošās apģērbu, medicīnas aprūpes, tabakas un jaunu automašīnu cenas . Savukārt kāpumu bremzēja mēbeļu, aviobiļešu cenu un lietotu automašīnu cenu kritums.

Db.lv jau rakstīja, ka, saglabājoties salīdzinoši augstam bezdarba līmenim, kurš sarūk ļoti pakāpeniski, turklāt inflācijai saglabājoties zem Federālo Rezervju sistēmas (FRS) Atvērtās tirgus komitejas (FOMC) ilgtermiņa mērķa 2% līmenī, pārskatāmā nākotnē FRS saglabās ļoti labvēlīgu monetāro politiku, jūlija atskaitē ASV Kongresam sacīja FRS vadītājs Bens Bernanke.

ASV Federālo rezervju sistēmas vadītājs Ben Bernanke aicina bankas pastiprināt mazā biznesa kreditēšanu, ziņo The Associated Press.

Mazā biznesa kreditēšana ir svarīga ekonomikas atdzimšanai un bezdarba samazināšanai, uzskata B. Bernanke. «Šajā jomā ir jādara vairāk,» teicis B. Bernanke Federālo rezervju sistēmas konferencē. Šādi banku virzienā vērsti aicinājumi no regulatoru puses ASV dzirdami jau kopš februāra. Arī likumdevēji ir izteikuši neapmierinātību ar to, ka mazajiem uzņēmumiem ir grūti saņemt kredītu. Savukārt bankas paudušas, ka pēc kredītiem neesot liela pieprasījuma.

Šobrīd ASV lielie uzņēmumi ir atgriezušies pie peļņas, savukārt mazie nespēj iegūt finansējumu attīstībai. Starp lielo un mazo biznesu valdošā nevienlīdzība ir viens no iemesliem, kas kavē ekonomikas atkopšanos, jo mazajam biznesam parasti ir svarīga loma jaunu darba vietu radīšanā. Mazie uzņēmumi nodarbina aptuveni pusi no visiem ASV iedzīvotājiem un rada ap 60% no visām jaunajām darba vietām.

Jēlnaftas cena maija piegādēm Ņujorkas preču biržā 28. aprīļa rītā bija 113,18 ASV dolāri par barelu, kas ir par 0,42 dolāriem vairāk nekā iepriekšējās tirdzniecības sesijas noslēgumā.

Naftas cenas palielināšanos veicinājusi vājāka ASV dolāra vērtība, kas naftu padara par pievilcīgāku investīciju mērķi citu valūtu turētājiem, raksta Associated Press.

Dolāra vērtība pazeminājusies pēc tam, kad ASV Centrālās bankas vadītājs Bens Bernanke (Ben Bernanke) paziņoja, ka viņa vadītā iestāde turpinās balstīt finanšu sektoru un saglabās procentu likmes starpbanku aizdevumiem zemā līmenī.

Pēc šī paziņojuma eiro vērtība pieauga līdz 1,486 ASV dolāriem no iepriekšējiem 1,4773 dolāriem. Tajā pat laikā ASV dolāra vērtība pret jēnu samazinājās no 82,26 līdz 81,72 jēnām.

Londonā Brent naftas cena palielinājusies par 0,54 ASV dolāriem līdz 125,67 dolāriem par barelu.

Ceturtdien akciju tirgi pasaulē piedzīvo kāpumu, jo ASV Federālo Rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Bena Bernankes teiktais trešdien uzlabojis tirgus dalībnieku noskaņojumu.

Rezultātā tirdzniecības sesijas sākumā EuroStoxx 600 pieuaga par 0,86%, Lielbritānijas FTSE 100 – par 1,08%, Francijas CAC 40 – par 1,15%, bet Vācijas DAX 30 – par 1,3%.

Trešdien B. Bernanke komentēja nākotnes plānus pēc tam, kad centrālā banka publiskoja jūnija tikšanās sīkāku izklāstu, skaidrojot, ka aptuveni puse no 19 ASV Federālās Atvērtās tirgus komitejas (FOMC) dalībniekiem vēlējās apturēt ikmēneša 85 miljardu dolāru parāda vērtspapīru iepirkumus. Tajā pašā laikā sanāksmes izklāsts liecina, ka daudzi no FRS pārstāvjiem vēlējās redzēt vairāk pazīmes, ka nodarbinātība uzlabojas, pirms bremzēt kvantitatīvās mīkstināšanas programmu.

Pretēji prognozēm, ASV Federālo Rezervju sistēma savā divu dienu sanāksmē, kas noslēdzas trešdien, nolēma nemainīt kvantitatīvās mīkstināšanas programmu.

Tādējādi ikmēneša parādzīmju iepirkumi tiek saglabāti 85 miljardu ASV dolāru apmērā. Lielākā daļa tirgus eksperti prognozēja programmas samazināšanu 5-15 miljardu dolāru apjomā.

Federālā Atvērtā tirgus komiteja nolēmusi pagaidīt, kamēr vairāk faktoru liecinās, ka ekonomikas izaugsmes progress ir ilgtspējīgs, uzsvērts komitejas paziņojumā. Kaut arī ir samazinājušies lejupslīdes riski, pēdējo mēnešu laikā ir nedaudz pasliktinājušies finansiālie nosacījumi, kas var palēnināt izaugsmes tempu.

Centrālā banka arī atstāja nemainītas bāzes procentu likmes, un norādīja, ka visdrīzāk tās turēs esošajā līmenī, kamēr vien bezdarba līmenis pārsniegs 6,5%. Lielākā daļa FRS pārstāvju paredz, ka pirmā procentu likmes paaugstināšana notiks 2015. gadā.

Jēlnaftas cena oktobra piegādēm Ņujorkas preču biržā 30. augusta rītā bija 75,18 ASV dolāri par barelu, kas ir par 0,01 ASV dolāru vairāk nekā iepriekšējās tirdzniecības sesijas noslēgumā.

Piektdien, 27. augustā, naftas cena palielinājās par 1,81 ASV dolāru pēc tam, kad ASV Federālo rezervju vadītājs Bens Bernanke (Ben Bernanke) paziņoja, ka ASV Centrālā banka ir gatava palīdzēt gadījumā, ja valsts ekonomiskā izaugsme turpinās nīkuļot.

Tas palīdzējis stiprināt investoru uzticību ekonomikai un augt pasaules vērtspapīru tirgiem, raksta Associated Press.

Londonā Brent naftas cena palikusi nemainīga, proti, 76,65 ASV dolāri par barelu.

ASV tuvojas finanšu krīzei, kas būs briesmīgāka nekā 2008.gadā, brīdinājis Rogers Holdings vadītājs, investors Džims Rodžers (Jim Rogers), vēsta CNBC.

«Parādi, kas ir šajā valstī, strauji pieaug,» viņš teicis, piebilstot: «Pēdējos trīs gados valdība ir iztērējusi satriecošas naudas summas un centrālā banka uzņemas satriecošus parādu apjomus.»

«Kad problēmas radīsies nākamajā reizē... ko viņi darīs? Viņi nevar atkal četrkāršot parādu. Viņi nevar sadrukāt tik daudz papildus naudas. Nākamreiz būs sliktāk.»

Labi zināmais investors uzskata, ka ir nepieciešama «drakoniska» nodokļu un izdevumu, jo īpaši militāro izdevumu, samazināšana.

«Mums ir karavīri 150 valstīs visā pasaulē. Viņi mums nedod nekādu labumu, viņi rada ienaidniekus,» teicis Rodžers.

Nedēļā, kad pēc vairāku būtisku datu un paziņojumu nākšanas klajā dažos pasaules vadošo valūtu pāros kursu savstarpējās attiecības bija visai dažādas, pasaules tirgos kopumā bija vērojama kāpuma tendence. Eirozonā krīze turpinās un parādās dažāda veida ziņas par Spānijas iespējamo glābšanu un to, kā noris Grieķijas glābšana, «troikas» amatpersonām uzstājot uz izdevumu vēl stingrāku ierobežošanu.

Austrālijas dolārs, kas līdz šim bija kā drošības saliņa, vairs cerēto drošību nesniedz, jo ārējās tirdzniecības saldo jaunākie dati nav patīkami – pieprasījums ir krities, un iemesls tam, bez šaubām, ir ieilgusī krīze eirozonā. Tajā pat laikā ASV ekonomika ar politisku lēmumu ielikta brīvākā «braukšanas režīmā», jo Bens Bernanke (Ben Bernanke) nesen izziņoto ķeršanos pie «kvantitatīvās atvieglināšanas» trešā posma jeb QE3 pamatoja ar to, ka galvenais rosinātājs esot nestabilais darba tirgus. Taču šonedēļ publicētie dati par atalgojumu ar lauksaimniecību nesaistītos sektoros, kā arī būtiskais bezdarba sarukums norāda, ka tuvākajā laikā sagaidāma uzlabošanās.

ASV prezidents Baraks Obama trešdien nāks klajā ar paziņojumu, ka par Federālo rezervju nākamo vadītāju tiks virzīta Dženeta Jelena (Janet Yellen), citējot Baltā nama pārstāvja, kura vārds netiek nosaukts, pausto, raksta pasaules mediji.

Tiek pieņemts, ka Dž. Jelena amatā tiks apstiprināta un tādējādi viņa kļūst par visu laiku ietekmīgāko sievieti ASV.

Patlaban Dž. Jelena ieņem Federālo rezervju sistēmas vadītāja vietnieces amatu. Viņa «mantos» Bena Bernankes (Ben Bernanke) krēslu. B. Bernanke vadīja Federālās rezerves astoņus gadus.

Ziņas par Federālo rezervju jauno vadītāju izskan laikā, kad ASV valdības aģentūras daļēji nedarbojas jau otro nedēļu, kā arī strauji tuvojas 17. oktobris, kad ASV Kongresam jāpaaugstina parāda griesti vai tās riskē bankrotēt. Iepriekšējās lielākās diskusijas par parāda griestiem 2011. gada augustā noslēdzās ar pēc 11 stundām panāktu vienošanos, ko veicināja spiediens no svārstīgajiem finanšu tirgiem un brīdinājumiem par katastrofu ekonomikā, ja valstij atļaus bankrotēt. Šoreiz arī pastāv iespēja, ka vienošanās tiks panākta pēdējā minūtē.

Eiropas akciju tirgi dienu sāka ar pieaugumu, gaidot ASV Federālo Rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Bena Bernankes ziņojumu, kas varētu ļaut spriest par centrālās bankas monetārās stimulēšanas plāniem.

Jāpiebilst, ka otrdienu tirgi noslēdza ar lielāko kritumu pēdējās nedēļas laikā.

Trešdien B. Bernanke uzsāks savu divu dienu pusgada monetārās politikas pārskata ziņojumu Kongresam, kur viņam likumdevēji varētu uzdot jautājumu, cik ātri centrālā banka varētu samazināt savu monetārās stimulēšanas programmu, raksta Bloomberg.

Tā Stoxx Europe 600 tirdzniecības sesijas sākumā pakāpās par 0,12%, Lielbritānijas FTSE 100 – par 0,21%, Vācijas DAX 30 – par 0,13%, bet Francijas CAC – par 0,31%.

Jāatgādina, ka iepriekš B. Bernanke izteicies, ka FRS apsver iespēju bremzēt kvantitatīvās stimulēšanas programmu, tomēr tirgus dalībnieki uzskata, ka pašreizējie ekonomikas dati liecina, ka tas nenotiks uzreiz.

Žurnāls Forbes par pasaulē ietekmīgāko ekonomistu atzinis Ņujorkas Biznesa skolas profesoru, ASV prezidenta Baraka Obamas padomdevēju ekonomikas jautājumos, analītiskās kompānijas Roubini Global Economics Monitor direktoru padomes priekšsēdētāju un Nobela prēmijas ekonomikā laureātu Nouriels Raubini (Nouriel Roubini).

N. Raubini jau 2005. gadā paredzēja, ka ASV sprāgs hipotekāro kredītu burbulis, atstājot ietekmi uz pasaules tirgiem un rezultējoties globālā ekonomikas krīzē. 1990. gadā N. Raubini arī prognozēja drīzu sabrukumu pasaules jaunajos tirgos. Vairumā gadījumu viņa prognozes ir pesimistiskas.

Iepriekš The Times šo ekonomistu ierindoja arī savā 100 pasaulē izcilāko iedzīvotāju saraksta kategorijā «domātājs».

Forbes pasaulē ietekmīgāko ekonomistu sarakstā iekļuvuši arī ASV Centrālās bankas vadītājs Bens Bernanke (Ben Bernanke) un Nobela prēmijas laureāts Pols Krugmans (Paul Krugman).

Ziņas no atsevišķām lielākajām centrālām bankām par to, ka līdzšinējie kvantitatīvās stimulēšanas pasākumi ekonomikā varētu tikt samazināti izraisījušas investoru vēlmi atbrīvoties no akcijām, tādējādi veicinot strauju biržas indeksu kritumu, Japānas indeksam Nikkei 225 nogāžoties straujākos tempos nekā pēc traģiskā cunami 2011. gada pavasarī.

Par to ka, naudas iepludināšanas apjomu mazināšana finanšu sektorā varētu būt tuvāko sapulču jautājums akciju tirgus nopratis no ASV Federālās rezervju sistēmas vadītāja Bena Bernankes teiktā. Tiesa, ASV monetārās sistēmas uzrauga vadītājs arī pieminēja, ka lēmumu pieņemšanai par tādu vai citādu rīcību nepieciešami papildu signāli ekonomikā.

Uzstājoties ASV Kongresā B. Bernanke sacīja, ka tuvākajās valsts centrālās bankas pārstāvju sapulcēs varētu tikt pieņemts lēmums samazināt parādzīmju pirkšanas apmērus, ja valsts ekonomika uzrādīs labus rezultātus. Patlaban Federālā rezervju sistēma šai programmai katru mēnesi tērē 85 miljardus dolāru mēnesī.

Izejvielu tirgu dalībnieki, gaidot ASV Federālo rezervju sistēmas (FRS) prezidenta Bena Bernankes uzrunu ASV Kongresam, ieņēmuši visai piesardzīgas pozīcijas, ziņo Reuters.

Tiek gaidīts, ka B. Bernanke dos skaidrākus mājienus par to, kad tieši ASV centrālā banka ir gatava pārtraukt savu īstenoto kvantitatīvās mīkstināšanas programmu. Noskaņojuma pasliktināšanos zināmā mērā kultivē arī paši fondu tirgus dalībnieki, reaģējot uz mediju virsrakstiem par ekonomikas kvantitatīvās stimulēšanas potenciālajām beigām, kuras ietvaros ik mēnesi ASV centrālā banka, izpērkot parāda vērtspapīrus, tērē 85 miljardus ASV dolāru. Beigu sākums gan šķiet nedaudz pārspīlēts, jo ASV Federālo rezervju sistēmas (FRS) vadītājs Bens Bernanke pēc šis institūcijas pēdējās atklātās tirgus komitejas sēdes paziņoja, ka tiek izskatīta iespēja monetāro mīkstināšanu piebremzēt jau šogad, taču tas viss būs atkarīgs no ekonomiskajiem rādītājiem un stimulēšanas pasākumi nebeigsies ātrāk par nākamā gada vidu. Pēdējie dati par cenu izmaiņām ASV mājokļu tirgū gan liecina par ātrāku stimulēšanas izbeigšanu, taču šī informācija nozīmē ekonomikas atlabšanu, tādējādi tirgum ir nosacīti labvēlīga. FRS vadītāja sacītais, visticamāk, ievērojami ietekmēs arī ASV dolāra cenu, kura pēdējo dienu laikā jūtami sarukusi, jo pieaugušas spekulācijas, ka ASV galvenie baņķieri tomēr ilgāk nodarbosies ar ASV dolāru drukāšanas pasākumiem.

Ceturtdien Eiropas akciju tirgi piedzīvoja lielāko kritumu pēdējo desmit mēnešu laikā, kas bija investoru atbildes reakcija uz ASV Federālo Rezervju paziņojumu par monetārās stimulēšanas pasākumu bremzēšanu un sliktajiem Ķīnas ražošanas datiem.

Tā, Eiropas akciju tirgus indekss Stoxx Europe 600 Index saruka par 2,2% līdz 303,7 punktiem, pretstatā iepriekšējās dienas pieaugumam līdz augstākajam līmenim kopš 2008. gada jūnija.

Lielbritānijas akciju tirgus indekss FTSE 100 samazinājās par 2,5%, kas ir lielākais kritums kopē pērnā gada jūlija, savukārt Francijas CAC 40 un Vācijas DAX saruka par 2,7% katrs.

Sākoties tirdzniecības sesijai ASV akciju tirgos, kritumu piedzīvoja arī S&P 500 indekss – par 0,77% līdz 1642,53 punktiem, bet Dow Jones Industrial Average samazinājās par 0,4% līdz 15245,55 punktu atzīmei.

«Pamatfaktori tirgū pēdējās diennakts laikā nav mainījušies, tomēr noskaņojums un emocijas tirgū ir kļuvuši nedaudz negatīvi,» aģentūrai Bloomberg saka Wilmington Trust Investment Advisors eksperti, piebilstot, ka tirgum triecienu devusi vairāku faktoru kombinācija. «Komentāri no B. Bernankes veicināja neizpratni tirgū par tālāko, savukārt rezultāti no Āzijas bija neglīti,» uzsver eksperti.

ASV bāzes procentlikmes, visticamāk, zemas paliks vēl ilgu laiku, tirgum signalizējis ASV Federālo rezervju sistēmas (FRS) vadītājs Bens Bernanke.

ASV centrālās bankas prezidents piezīmēja, ka ASV dolāra procentlikmes zemas palikšot paildzinātu laika posmu, tikmēr arī bezdarbs varētu samazināties lēnākā tempā, nekā ASV CB gribētu, raksta Bloomberg.

«Darba tirgus joprojām ir vājš, kamēr banku kredītu atkarīgajiem patērētājiem, piemēram, mājsaimniecībām un mazajiem uzņēmējiem ir grūtības saņemt aizdevumu. Ir maz ticams, ka patērētāju tēriņi pieaugs straujāk laikā, kad augsts bezdarbs negatīvi ietekmē to noskaņojumu,» tā B. Bernanke.

Jāpiebilst, ka tirgū parādījās spekulācijas par to, ka ASV vadošie monetārās politikas noteicēji varētu ātrāk nekā pirms tam gaidīts lemt par ekonomikas sildošo pasākumu pātraraukšanu un dolāra bāzes likmju izmaiņām (virzienā uz augšu) pēc tam, kad pagājušās piektdienas dati atklāja, ka ASV ekonomika novembrī atvadījusies vien no 11 tūkst. darba vietām (gaidīja sarukumu par 130 tūkst.). Tādējādi novembrī mēneša skatījumā darba vietu skaits sarucis mazākajos tempos kopš 2007. gada decembra.