Jaunākais izdevums

Ektornet pirmās atvērto durvju dienas dzīvojamā kompleksā Bērzavoti Titurgā apmeklējuši vairāk nekā 120 cilvēku, informē kompānija.

Db.lv jau ziņoja, ka pagājušās nedēļas nogalē – 8. un 9. oktobrī – Swedbank grupas nekustamā īpašuma kompānija rīkoja savas pirmās t.s. atvērto durvju dienas vienā no jaunajiem projektiem Pierīgā. Interese par tām bijusi lielāka par prognozēto. Kopumā piedāvātos dzīvokļus apskatīja vairāk nekā 120 cilvēki. Swedbank kredītspeciālisti uz vietas snieguši vairāk nekā 30 konsultācijas par kredīta iespējām.

Ektornet Bērzavotos piedāvā piecpadsmit dzīvokļus. Piedāvāto mājokļu platība ir no 46 līdz 107 kvadrātmetriem ar 9,1 vai 15,5 kvadrtātmetrus lielām flīzētām terasēm. Trīs stāvu ēku komplekss ir uzbūvēt 2008. gadā.

Ektornet Management Latvia ir nekustamo īpašumu uzņēmums, kuru 2009. gadā izveidoja Swedbank grupa. Tā pamatdarbība ir iegādāties, pārvaldīt un pārdot nekustamos īpašumus visos tirgus segmentos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Novembrī Swedbank īpašumu uzņēmums pārdevis 42 dzīvokļus jaunajos projektos

Lelde Petrāne, 04.12.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu uzņēmums Ektornet novembrī esot sasniedzis savus līdz šim labākos pārdošanas rezultātus jauno projektu segmentā, vienā mēnesī pārdodot 42 dzīvokļus.

Ar 11 pārdotiem dzīvokļiem populārākais ir jaunais projekts Bērzavoti, Baložos. Tam seko divi jaunie projekti Rīgā - Katoļu ielā 31 un Ziepniekkalna ielā 64/1. Pagājušajā mēnesī tajos pārdoti attiecīgi 10 un 4 dzīvokļi. Premium kategorijā pieprasītākā bijusi Staraja Rusas iela 22a ar 3 pārdotiem dzīvokļiem.

Papildus, novembrī pārdoti 43 mājokļi otrreizējā tirgū un 5 mazie komercobjekti, tādējādi viena mēneša laikā Ektornet ir pārdevis 90 īpašumus.

Ektornet ir nekustamo īpašumu uzņēmums, kuru 2009. gadā izveidoja Swedbank grupa. Tā pamatdarbība ir iegādāties, izdevīgi pārvaldīt un pārdot nekustamos īpašumus dzīvojamās apbūves, tirdzniecības telpu, biroja telpu un ražošanas telpu segmentos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

FOTO,VIDEO: Dreibants kūti pārveido par pavāru māju, bet Līgatnes dzemdību namā plāno restorānu

Monta Glumane, 29.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pavārs Ēriks Dreibants nesen pārcēlies uz dzīvi Pārgaujā starp Lielstraupi un Raiskumu, kur pirms desmit gadiem iegādājās māju meža vidū. Par saviem līdzekļiem atjaunojis kūti un tajā izveidojis pavāru radošo māju. Kā pats joko, tad šobrīd īsteno savu pensijas projektu un plāno bijušajā Līgatnes dzemdību namā izveidot kafejnīcu - restorānu.

«Lēnā garā visu salabojot un sakopjot, sapratu, ka radusies telpa, kura ir kaut kā jāizmanto. Kad biju aktīvs kā pavārs, pats pie plītīm stāvēju, veidoju ēdienkartes, tad man visu laiku pietrūka vieta, kurā radīt jaunu ēdienkarti un eksperimentēt. Sapratu, ka jāizveido pavāru māja un tā pērn vasarā atvēru, un pirmā sezona aizvadīta pilnā sparā,» stāsta E.Dreibants.

Māja tapusi arī ar E.Dreibanta draugu atbalstu, piemēram, pazīstami keramiķi iedevuši savus veidotos traukus, vietējais amatnieks galdus un krēslus. Apkārtējiem patikusi ideja un viņi palīdzēja tās īstenošanā.

Aizvadīto gadu pavārs raksturo kā ļoti ražīgu - pavāru radošajā mājā ciemojušies jau vairāki pavāri, piemēram, Māris Jansons, Juris Dukaļskis, Artūrs Trinkuns, Mārtiņš Sirmais, Jānis Sproģis. Viesos bijuši arī dažādi ēdienu fotogrāfi, sarīkoti pasākumi Vidzemes reģiona pavāriem. E.Dreibants uzsver, ka pavāru radošā māja nav tikai vieta ēst gatavošanai, bet visam, kas saistīts ap to, pulcējot ap sevi cilvēkus, kas saistīti gan ar pavārmākslu, gan galda kultūru, tostarp arī bārmeņus, vīnziņus u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Ambline mērķis, piedaloties projektā Biznesa eskalators, – iepazīstināt potenciālos pircējus ar savu produkciju

«Izgatavojam tekstila izstrādājumus ar Latvijas inovāciju – dzintara pavedienu vijumā ar linu, kokvilnu un zīdu,» stāsta Edgars Dzalbe, SIA Ambline pārdošanas direktors. Edgara mamma nodarbojas ar aušanu vairāk nekā 30 gadus, un viņš nolēma palīdzēt meklēt jaunas noieta iespējas. Sievastēvs pastāstījis, ka Latvijā ir izgudrots dzintara pavediens, kam pasaulē neesot analoga, un ģimene saskatīja tajā potenciālu. Tā pagājušā gada septembra beigās nodibināts uzņēmums. «Pa šo laiku ir gājis kā pa viļņiem. Visiem ir skaidrs, ka pirmie divi gadi būs smagi. Mēs tagad strādājam pie tā, lai iepazīstinātu Latvijas un ES valstu cilvēkus ar šo inovāciju,» saka Edgars. Tāpēc viņa mērķis, piedaloties Biznesa eskalatorā, bija galvenokārt stāstīt par uzņēmuma produkciju. «Necerēju te daudz ko pārdot. Pats galvenais, lai cilvēki uzzina un iepazīstas ar produktu, varbūt vēlāk iegādājas dāvanu tuvam cilvēkam īpašos svētkos vai ārzemju viesim. Tā ir praktiska dāvana, ko nēsāt ikdienā,» teic Edgars.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pētījums: Latgales tūrisma potenciāls netiek izmantots pietiekami

Dienas Bizness, 08.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latgalē paveras gleznaina un acīm tīkama dabas ainava, ko papildina baznīcu torņi. Lai varētu baudīt dabas skaistumu, vairākās vietās Latgalē ir izveidotas tādas skatu vietas kā skatu torņi, putnu novērošanas torņi, skatu laukumi, platformas u.c. Latgalē ir iespējams radīt jaunas vai uzlabot esošās skatu vietas, ar kuru palīdzību var gūt arī ekonomisku labumu reģionam. Šo ekonomisko labumu var gūt ne tikai ieviešot objektos apmeklējuma maksu, izveidojot binokļu nomas punktus, aktīvāk piedāvājot gida pakalpojumus u.c., bet arī veicinot mārketinga aktivitātes, pētījumā noskaidrojusi biznesa augstskolas Turība Starptautiskā tūrisma fakultātes absolvente Ligita Karvele.

Jo vairāk būs objektu, kas ieinteresē cilvēkus, jo vairāk tūristu reģionā pavadīs ilgāku laiku un izmantos naktsmītnes, ēdināšanas iestādes un citus pakalpojumus.

Pētījumā tika apkopoti Latgales skatu vietu piemēri, par kuriem iespējams uzzināt interneta vidē un informatīvajos materiālos (bukletos, brošūrās, tūrisma ceļvežos, kartēs u.c.) - kopumā 21 objekts. Pētījumā apzinātie putnu vērošanas torņi atrodas izcilās putnu migrācijas vietās, ko atzīst ne tikai Latvijas, bet starptautiskā mērogā, piemēram, Dvietes paliene, kurā atrodas 3 no autores apkopotajām skatu vietām, ir viena no izcilākajām vietām Latvijā, kur pulcējas un ligzdo savvaļas putni. Skatu laukumi atrodas pilskalnā, purvā, pilsētā, pie ezera un uz ēkas jumta, un skatu torņi, kas izceļas no pārējām skatu vietām ar savu iespaidīgumu, piemēram, Lielā Liepu kalna skatu tornis, kas ir augstākais koka skatu tornis Latvijā. Apkopojumā ir iekļauta arī viena skatu platforma un augstāka reljefa punkts - skatu vieta Mākoņkalnā, kas ir viens no augstākajiem Latgales pauguriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ideju mežs: Amatnieks zvejo 
ārvalstu pircējus


Māris Ķirsons, 09.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koka interjera un dekoratīvo izstrādājumu ražotājs gūst panākumus ārzemēs, veiksmīgu pārrunu rezultātā varētu saņemt pasūtījumus, kuru izpildei būs vajadzīga rūpnīca , otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Fakts, ka koksnes izstrādājumu ražotāji plūc laurus ārvalstīs, nevienu nepārsteidz, tomēr tas, ka vienatnē var sekmīgi piesaistīt citu valstu pircējus konkrētiem interjera un dekoratīvā dizaina izstrādājumiem, ir pārsteigums. Šāds piemērs ir amatnieks Jānis Kravalis, kurš pats gan ražo, gan piesaista potenciālos klientus, gan meklē jaunus produktus, ar kuriem varētu paplašināt savu ražojumu klāstu. «Daru visu, ko varu,» tik lakoniski par saviem daudzajiem pienākumiem atbild amatnieks. Viņš norāda, ka pakāpeniski ir apguvis dažādu interjera un dizaina priekšmetu ražošanu. Ir ļoti populāri produkti, un ir arī tādi, kuriem ir sezonāls raksturs vai pēc kuriem ir ikdienišķs pieprasījums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Vita Liberte: Demogrāfijas problēmas jārisina, veicinot labklājību un piesaistot talantus no ārzemēm

Dienas Bizness, 22.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai risinātu Latvijas demogrāfiskās problēmas, nepieciešams mērķtiecīgi atbalstīt uzņēmējdarbību un piesaistīt jaunus talantus. «Labas darba vietas un produktivitātes pieaugums ir galvenās iespējas, kā nodrošināt uzlabojumus pašreizējā demogrāfiskajā situācijā,» komentē Vita Liberte, BDO Law vadošā partnere. Viņa uzsver, ka daudzās valstīs ieviestas programmas talantu piesaistei no ārzemēm. Atsevišķi pētnieki to nodēvējuši par «vispasaules karu talantu pievēršanai» (global talent war) un minējuši, ka 21. gadsimtā sacensība būs nevis par resursiem, bet par cilvēku talantu.

Lai mazinātu sabiedrības novecošanu un tās radīto ietekmi uz valsts ekonomiku, papildus dzimstības veicināšanas pasākumiem nepieciešams intensīvi veicināt aizbraukušo latviešu atgriešanos un jaunu talantu piesaisti no ārzemēm. «Turklāt cilvēkus ir jāmudina braukt atpakaļ nevis patriotisku, bet gan pavisam racionālu argumentu vadītiem – ja Latvijā būs iespējams atrast kvalitatīvu, labi apmaksātu darbu un valdīs pārliecība, ka ir iespēja rūpēties par ģimeni, uzlabosies dzimstība un attiecīgi arī valsts labklājība,» komentē Vita Liberte.

Viņa turpina ar pieredzi ārzemēs: «Visur Eiropā ir izveidotas speciālas procedūras ārvalstu speciālistu piesaistei – samazināti nodokļu maksājumi, atvieglotas imigrācijas prasības. Tas ir arī virziens, kurā jāvirzās Latvijai, taču, atšķirībā no pārējām Baltijas valstīm, mums nav konkrētu programmu izglītotu, spējīgu cilvēku piesaistei no ārzemēm.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Ar eksporta produktu ieinteresē Latvijas būvniekus

Vēsma Lēvalde, speciāli DB, 02.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Tele Textile Latvia ražoto ģeotekstilu šogad izmēģina arī Latvijas ceļu būvnieki – līdz šim visa produkcija tika eksportēta, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

2017. gadā uzņēmums sasniegs aptuveni 900 tūkst. eiro apgrozījumu un saražos 1,2 milj. m2 austā materiāla. Salīdzinot ar 2016. gadu, tas ir aptuveni 30% pieaugums, lēš SIA Tele Textile Latvia tirdzniecības vadītājs Krists Egliņš. 2018. gadā uzņēmums plāno ap 20% apgrozījuma pieaugumu un paralēli eksporta tirgiem cer paplašināt arī noietu Latvijā. SIA Tele Textile līdz šim visu saražoto produkciju eksportēja uz Poliju, Zviedriju, Itāliju, Norvēģiju, Nīderlandi, Igauniju un citām Eiropas valstīm. Šogad arī Latvijas autoceļu un ēku būvniecības projektos ticis izmantots Liepājā ražotais austais materiāls.

Trīs darbības gadu laikā iegūta pieredze gan tehniskā auduma ražošanā, gan tirgus izpētē, stāsta K. Egliņš. Patlaban uzņēmumā strādā 14 darbinieki trīs maiņās, lai nodrošinātu nepārtrauktu ražošanas ciklu. Tele Textile Latvia no poliestera diegiem ražo austo ģeotekstila materiālu, ko pārsvarā izmanto lielas slodzes ceļu būvē, ja tā pamatne ir nestabila. Austais materiāls neļauj grantij un šķembām ar laiku nosēsties un sajaukties ar zemi, tāpēc ceļš ilgu laiku paliek stabils un nenosēžas. Liepājnieku ražotā materiāla priekšrocības ir liela noturība spriedzes apstākļos ilgtermiņā un izturība pret bojājumiem, apgalvo ražotnes vadītājs. Materiāls, pēc viņa stāstītā, ir piemērots dažādu veidu augsnei un veic arī materiālu atdalīšanas un filtrācijas funkcijas. «Tirgū ir pieejami arī neaustie ģeotekstila materiāli, kas ir lētāki, tomēr tie nav tik izturīgi kā austie ģeotekstila materiāli,» zina teikt K. Egliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Termiņuzturēšanās atļauju «burkāns» industrializācijai

Māris Ķirsons, DB žurnālists, 10.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Politiķiem jāmeklē «burkāni» nospraustās industrializācijas īstenošanai, te lieti noderētu valsts politika trešo valstu investorus vedināt ieguldīt tieši rūpniecībā

Latvija pirms kāda laika izvirzīja ambiciozu mērķi – līdz 2020. gadam rūpniecības īpatsvaram IKP jāpieaug līdz 20%. Pērnruden arī Eiropas Komisija nāca klajā ar tieši tādu pašu iniciatīvu, bet jau visā ES. Tomēr viens ir noteikt jaukus un saulainus mērķus, bet pavisam kas cits – tos iedzīvināt. Turklāt ar lozungiem un uzrunām vien nekas nebūs līdzēts, ir vajadzīgi būtiski «burkāni» šādiem ieguldījumiem. Diemžēl pašlaik par 2014.–2020. gada ES struktūrfondu programmām runāt vēl nav iespējams, turklāt akcentu maiņa tajās, kā arī investīciju sliekšņa vairāk nekā divkārša pacelšana no 3 milj. Ls pērn līdz 7,1 milj. Ls šogad ieguldītājiem, lai tie varētu pretendēt uz 25% atlaidi no sākotnējiem ieguldījumiem līdz 35 milj. Ls, daudziem ražotājiem nebūt neveicina vēlmi investēt. Vēl gan no 2007.–2013. gada ES struktūrfondu atbalsta programmas ir atlikusi viena – pēdējā – augstas pievienotās vērtības investīciju kārta, kurā būšot pieejami vismaz 41,5 milj. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: Radīts Latvijā pirmais saksofona modelis

Monta Glumane, 23.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pūšamo instrumentu meistars Bernds Šille ir izveidojis īpašu Denisa Paškeviča tenora saksofona modeli «Riga Winds Pashkevich Signature», kas ražots Rīgā.

Kā biznesa portālam db.lv stāsta B. Šille, kurš pārstāv kompāniju «Riga Winds Limited (London - Riga)», ideja radusies pirms vairāk nekā trīs gadiem, kad meistars pārcēlies uz dzīvi Latvijā un iepazinies ar mūziķi Denisu Paškeviču. Vēlmei radīt profesionālu mūzikas instrumentu sekoja pārrunu process par to, kādu skaņu mūziķis vēlas dzirdēt un tikai pēc tam sekoja idejas, kā saksofons izskatīsies un cik tas varētu izmaksāt. Pūšamo instrumentu meistars ir strādājis tādās valstīs kā Šveice, Kanāda, Japāna un ASV. Iegūtā pieredze ļāvusi izvēlēties atbilstošāko modeli, materiālu, pareizās kombinācijas un citus faktorus. «Kad prototips bija gatavs, Deniss to izmēģināja. Visas teorētiskās zināšanas bija īstenotas un saksofons skanēja tā, kā mēs vēlējāmies,» viņš atceras.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jauniela Vecrīgā piesaista ne tikai ar arhitektūras un vēstures pērlēm; krievu tūristiem kā īpaša rozīnīte ir ielas saistība ar kino.

Šī vienlaikus ir Beikerstrīta Londonā ar Šerloka Holmsa dzīvesvietu, Dantes iela vācu okupētajā Parīzē filmā Slepkavība Dantes ielā, gan arī Blūmenštrāse Bernē seriālā par izlūku Štirlicu. «Mēs izmantojam visu vēsturisko, kas ir šajā ielā. Mums tas ir plusiņš – klientiem patīk braukt uz kādu vietu, kurai ir stāsts,» stāsta Jūlija Maļceva, viesnīcas Justus un restorāna Aleks pārdošanas un mārketinga vadītāja. Taču kino nav tikai šīs ielas pagātne – kino tradīcijas turpinās. Piemēram, aptuveni pirms gada viesnīcā tapa daļa no Somijas versija raidījumam The Farmer Wants a Wife.

Komentāri

Pievienot komentāru
Raksti

Izaicinājums – pārdošana

Anda Asere, 28.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jo specifiskāks produkts, jo vairāk jāpiestrādā pie potenciālo pircēju ieinteresēšanas un stāstīšanas par savu preci

«Lai gan šī jau ir Biznesa eskalatora trešā sezona, pirmajiem dalībniekiem vienmēr ir mazliet grūtāk sākt. Šis gads nav izņēmums, turklāt stenda vieta ir mainīta, dalībniekiem nepieciešama adaptēšanās. Sezona ir iesākusies labi. Kad nākamie dalībnieki būs apskatījuši stendu, iepazinuši septembra konkursantus, viņi spēs paņemt labāko un labot ne tik veiksmīgo,» vērtē viens no žūrijas locekļiem, aģentūras Brand Eleven dibinātājs Mārtiņš Barānovs.

Visiem projekta dalībniekiem ir līdzīgi izaicinājumi – darbinieki stendā. Tie nevar būt tikai kasieri, kas pārdod preci, kad pircējs jau izrādījis interesi – tiem ir jābūt zīmola vēstniekiem un produkta faniem, viņš uzsver. «Klientiem jāredz uguntiņa pārdevēja acīs un, ja tās nav, tad lielā Alfas plūsma iet garām,» viņš turpina. Eksperta vērtējumā šajā jomā labāk veicās Sēklu muss.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Būvuzņēmums Restaurators valdes priekšsēdētāju Mareku Mamaju

Lelde Petrāne, 24.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Mareks Mamajs, AS Būvuzņēmums Restaurators valdes priekšsēdētājs. «Mēs noteikti varam palepoties ar to, ka AS Būvuzņēmums Restaurators šobrīd ir ne tikai vecākais un štata restauratoru ziņā lielākais, bet arī tradīcijām bagātākais mākslinieciskās restaurācijas uzņēmums Latvijā. Iespējams, ka mēs pat esam vienīgie, kas tā droši var teikt, ka strādājam kopš 1951.gada. Un tie nav tikai tukši vārdi vien. Piemēram, nozarē pazīstamais restaurācijas darbu vadītājs un mūsu kolēģis Valdis Uzariņš pagājušā gada nogalē nosvinēja 40 gadu jubileju, kopš viņš strādā šajā uzņēmumā. Manuprāt, tas ir rādītājs,» norāda M. Mamajs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Latvijas eksportspēja

Eksportspēja: Sniega bumbas atver durvis eksportam

Linda Zalāne, 01.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas patērētājiem Sniega bumbas jau ir pazīstamas, bet eksporta tirgos sava vieta veikalu plauktos līdzās citiem mīkstajiem sieriem vēl jāiekaro, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijas un ārvalstu tirgos SIA Latvijas piens ražotais mīkstais siers Sniega bumbas gozējas Premium segmentā līdzās citiem šīs kategorijas produktiem – sālīto Fetu, kuru ražo no aitas piena vai tā sajaukuma ar kazas pienu, un Mocarellu. Sniega bumbas ir ražotas no govs piena; produkta pievienotā vērtība ir roku darbs, izskats, struktūra un garšas unikalitāte, raksturo Latvijas piena mārketinga direktore un valdes locekle Ramona Kalniņa. «Tā kā saražojam vairāk, nekā patērē Latvijas iedzīvotāji, mērķtiecīgi apgūstam eksporta tirgus,» viņa stāsta.

Latvijas piens četru veidu svaigos sierus Sniega bumbas pieteicis Ekonomikas ministrijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rīkotajā konkursā Eksporta un inovāciju balva 2014 kategorijā Importa aizstājējprodukts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Meklē risinājumus nodokļu (IIN, UIN un pat PVN) pārdalē, lai pašvaldības kļūtu motivētākas un finansiāli ieinteresētākas jaunu darbavietu radīšanā un investoru piesaistē, nevis tikai guļamrajono, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Jaunās nodokļu politika stratēģijas izstrādes kontekstā tiek locīta arī ideja par vietējās varas ieinteresēšanu jaunu darbavietu radīšanā. Proti, citādi veidojas paradoksāla situācija, ka tās pašvaldības, kuras piesaista investorus un veicina jaunu darbavietu radīšanu, paliek zaudētājos, jo iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumi nonāk pašvaldībās, kurās deklarēti tie, kuri ieguvuši darbu. No mazākām pašvaldībām skan arī viedoklis, ka viņu rīcībā nav tādu instrumentu, lai pievilinātu investorus konkrētajam novadam, un darbavietu trūkums rada neizbēgamu situāciju, kad cilvēki darba meklējumos dodas uz Pierīgu vai sliktākajā gadījumā uz ārzemēm, tādējādi lauki paliek tukši.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Piedāvā attīstīt biznesu Aizkrauklē

Dienas Bizness, 31.03.2015

Sadarbības partnera šūpolēs. Aizkraukles industriālā parka administratore Liene Mačuļska.

Foto: Imants Kaziļuns

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēju dienā Aizkrauklē piedalījās arī SIA Aizkraukles industriālais parks. Uzņēmums darbojas bijušās rūpnīcas VEF teritorijā, piesaista nomniekus tajā esošajām telpām, meklē sadarbības partnerus, līdz ar to ieinteresē firmas par Aizkraukles pusi un palīdz radīt jaunas darba vietas. Līdz šim noslēgti līgumi ar 13 uzņēmējiem, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Vieni no lielākajiem platību nomniekiem ir SIA Timber&modular houses koka paneļu māju ražotāji, kuri pārsvarā strādā eksporta tirgum, un pašlaik liels preču noiets ir Norvēģijā. Vairākus gadus Aizkraukle kā bāzes vieta ir kompozītmateriālu dēļu ražotājiem Green Deck, bet viens no jaunākajiem nomniekiem ir 1. martā darbu sākušais auto rezerves daļu veikals ARD Eoltas. Vieni no pastāvīgajiem klientiem ir uzņēmums JS Dizains — koka rotaļlietu izgatavotājs, dažādu gultņu un citu ražošanā nepieciešamu detaļu pārdevējs un citi, kas nodarbojas ar apģērba šķirošanu, mēbeļu komplektēšanu, automašīnu remontu, grāmatvedības pakalpojumu sniegšanu vai arī vienkārši īrē telpas noliktavām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā AS Valmieras stikla šķiedra attīstīs augsti tehnoloģiskus produktus, kuru pamatizmaksas nav noteicošās to konkurētspējai, saka kompānijas valdes priekšsēdētājs un prezidents Andrē Švionteks (André Schwiontek).

Fragments no intervijas, kas publicēta 2. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

Mana interese ir par Valmieras stikla šķiedras starptautiskajām investīcijām, sinerģiju starp Vācijas, Latvijas, Lielbritānijas un ASV ražotnēm un jūsu kā vācu investora skatījumu uz šo biznesu.

Pēc tik daudziem gadiem šeit es pat vairs nevaru īsti pateikt, vai esmu latvietis vai vācietis. Es domāju, ka mūsdienās tam arī nav nozīmes. Godīgi sakot, man ir vienalga, kas kuram pasē rakstīts – Vācija, Latvija vai Polija. Tā ir tikai dzimšanas vieta. Mūsdienu pasaule ir tik mobila, ka tu vienubrīd esi šeit, citu – tur, un tas, no kurienes tu esi, man nešķiet svarīgi. Svarīgi ir, ko tu esi nolēmis darīt un kur tu to vari darīt vissekmīgāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sekojot idejai: «Nevienam neinteresē štrunts»

Anda Asere, 08.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dizaina pasaule lielā mērā virzās uz ekscentrismu, taču lielākā daļa cilvēku tik un tā izvēlas vienkāršas mēbeles ar akcentiem .

Tā uzskata Ingus Diķis, mēbeļu ražotāja SIA Latvijas dizaina studija vadītājs. Visi ražojot galdus un krēslus, tāpēc galvenais ir to stāsts, viņš turpina. Ja stāsts potenciālajam sadarbības partnerim šķiet tuvs, ieinteresē arī uzņēmums un, iespējams, veidojas sadarbība.

Latvijas dizaina studijas stāsta pamatā ir latviskā identitāte. Šobrīd tā ir jājamzirdziņš daudziem uzņēmējiem, piemēram, papildinot produktu ar kādu no latviešu zīmēm vai uzsverot izcelsmes valsti. Ingus uzskata, ka ir atšķirība starp to, vai latviskums patiešām komandai ir būtisks, vai arī tā ir tikai zīmīte uz produkta. Uzņēmums nevēlas radīt produkciju, par ko sajūsminās dizaina izstādēs, bet tas arī viss, jo 98% cilvēku ir samērā vienkārši, saprotami interjeri, kur vajadzīgas vienkāršas mēbeles, un visdrīzāk viņi negribēs sarkanu plauktu vai rozā galdu. Tādu, kas vēlas ko neparastu, ir ļoti maz, bet tiem Latvijas dizaina studija ar prieku galdu nokrāsos tādā krāsā, kā vien vēlas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Baltijas privātā kapitāla un riska kapitāla tirgus sasniedz 3 miljardus eiro

Ilze Žaime, 28.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Privātā kapitāla un riska kapitāla tirgus Igaunijā, Latvijā un Lietuvā pēdējo piecu gadu laikā ir audzis septiņkārtīgi, sasniedzot 3 miljardus eiro 2019.gadā, liecina Baltijas riska kapitāla asociācijas «Baltic VCA» sniegtā informācija.

«EstVCA» valdes priekšsēdētājs Kristjans Kalda Pērnavā notikušajā «Baltic VCA Summit» atzina, ka Baltijas reģionu raksturo spēcīga startup kopiena un pieredzējuši investori. «2013.gadā privātā kapitāla un riska kapitāla tirgus Baltijā kopumā sasniedza 385 miljonus eiro, iekļaujot tikai dažus investorus. Šodien mēs esam izauguši līdz 3 miljardu eiro tirgum un kļuvuši par mājām dažādu investīciju stratēģiju grupām. Papildu tam vairāki vispasaules startup uzņēmumi ir iesākuši savu ceļu šeit: «TransferWise», «Pipedrive», «Bolt», «Monese», «Veriff», «Citybee» - šie ir tikai daži no visiem. Mums pilnīgi noteikti ir spēcīgs pamats tālākai izaugsmei.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Ar startup veiklību ceļā uz bankas statusu

Anda Asere, 14.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Sākumā tevi ignorē, tad par tevi smejas, tad ar tevi cīnās, un tad tu uzvari.

Finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmuma Revolut dibinātāja un vadītāja Nikolaja Storonskija mērķi ir augsti, un ar līdz šim sasniegto viņš līdz galam nav apmierināts, jo vienmēr var vairāk. Līdz šim Lielbritānijā bāzētai kompānijai ir vairāk nekā miljons lietotāju Eiropā un tie veikuši 80 miljonus darījumu deviņu miljardu dolāru vērtībā.

Fragments no intervijas, kas publicēta 14. februāra laikrakstā Dienas Bizness:

Pašos pirmsākumos Revolut ir bijis diezgan agresīvs mārketingā un izsakoties par bankām. Tagad kompānija ir procesā, lai pati kļūtu par banku. Kāpēc?

Mēs ejam dziļāk biznesā. Ir konkrētas lietas, ko nevaram izdarīt, neesot banka, piemēram, aizdot klientu naudu. Tāpēc mēs izlēmām to darīt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Zatlera jaundibinātajā partijā grib jaunas sejas

Lelde Petrāne, 18.07.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eksprezidents Valdis Zatlers Reformu partijas dibināšanas kongresu nolēmis rīkot 23.jūlijā. Latvijas ekonomiski aktīvie pilsoņi vecumā no 18 līdz 55 gadiem jaundibinātajā partijā gribētu redzēt jaunus cilvēkus, kuri līdz šim nav darbojušies politikā (16%), dažādu sfēru profesionāļus (4%), gudrus, spējīgus cilvēkus ar savu viedokli (4%), kā arī atsevišķus politiķus no esošajām partijām (4%).

To atklāj tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvia sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, 2011.gada jūlijā veiktais pētījums.

Tāpat ekonomiski aktīvie pilsoņi sagaida Zatlera reformu partijā cilvēkus, kuri ir gatavi strādāt valsts labā (3%), godīgus, nekorumpētus cilvēkus (3%), dažādus populārus cilvēkus, kas šobrīd nedarbojas aktīvajā politikā, kā arī 3% ekonomiski aktīvo pilsoņu vecumā no 18 līdz 55 gadiem uzskata, ka svarīgāk par personībām partijā ir citi aspekti.

Ekonomiski aktīvie pilsoņi kā personas, kuras gribētu redzēt V.Zatlera veidotajā partijā, visbiežāk minējuši Ingūnu Sudrabu (7%), Vairu Vīķi – Freibergu ( 3%), Valdi Zatleru (3%), Jāni Maizīti (2%) un Aivaru Lembergu (2%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šveices varas iestādes svētdienas vakarā notikušo 17 gadus vecā Latvijas pilsoņa uzbrukumu iedzīvotājiem nekvalificē kā terorismu, aģentūru LETA informēja Latvijas Drošības policijā.

Pamatojoties uz atklātībā nonākušo informāciju par Latvijas valsts piederīgā aizturēšanu Šveicē, DP ir sazinājusies ar Šveices partneru dienestu.

DP rīcībā esošā informācija liecina, ka Šveices varas iestādes šo incidentu nekvalificē kā terorismu un šobrīd nav iegūtas arī citas ziņas, kas norādītu uz uzbrukuma organizatora saikni ar terorismu.

Šveicē 17 gadus vecs Latvijas pilsonis ar cirvi ievaino vairākus cilvēkus

Jau ziņots, ka 17 gadus vecs Latvijas pilsonis Šveicē svētdienas vakarā ar cirvi ievainojis vairākus cilvēkus. Pēc Šveices policijas sniegtās informācijas, incidents noticis Sanktgallenes kanona Flumsas ciematā, Šveices ziemeļaustrumos. Lai uzbrucēju aizturētu, policija uz viņu atklājusi uguni un viņš ievainots.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima piektdien pārapstiprināja valdības līdz 15.novembrim noteiktos īpaši stingros noteikumus Covid-19 izplatības ierobežošanai jeb stingro "lokdaunu".

Par pārapstiprināšanu balsoja 47 deputāti, bet pret bija 16 deputāti.

Iepriekš arī Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija atbalstīja valdības lēmuma pārapstiprināšanu.

"Lokdauna" ieviešanu nosaka Ministru kabineta apstiprinātie grozījumi ārkārtējās situācijas rīkojumā, par kuru pārapstiprināšanu bija jālemj Saeimai.

Debatēs veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) uzsvēra, ka valstī plosās nežēlīga sērga, ka pašlaik speram kāju pāri kraujas malai un, lai apstādinātu Covid-19 izplatību, esam spiesti apstādināt savus cilvēkus. Valdība lēmumu par "lokdauna" ieviešanu pieņēma ar "smagu sirdi", bet Ministru kabinetam nav citas izvēles, norādīja politiķis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažādība nav tikai statistika par to, cik sieviešu vai dažādu tautību cilvēku strādā uzņēmumā – tas ir resurss, kas ļauj palīdzēt labāk saprast savus klientus un biznesam augt

Tā uzskata Indijā dzimusi norvēģu rakstniece, dažādības vadības eksperte un konsultāciju kompānijas Seema dibinātāja Lovelēna Rihela Brenna (Loveleen Rihel Brenna) un pētniece, konsultante un biznesa antropoloģe Agnese Cimdiņa. Viņas norāda – dažādi pētījumi liecina, ka dzimumu un etniskā dažādība uzņēmumos palielina efektivitāti, bet nenoliedz, ka dažādības vadība ir izaicinājums – vadītājam jāsaprot dažādi kultūras aspekti, lai šis process būtu veiksmīgs.

Vairāk par dažādības vadību un nepieciešamību pēc dažādības L. Rihela Brenna un A. Cimdiņa stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas, kas publicēta 19. jūlija laikrakstā Dienas Bizness:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektroauto uzlādes tīkls “Eleport” turpina attīstību un ir atvēris septiņas jaunas uzlādes stacijas ar kopumā 14 jaunām pieslēgvietām.

Dreiliņos ir uzstādītas trīs jaunas uzlādes stacijas tirdzniecības centra “Sāga” stāvlaukumā, Berģos uzstādītas divas lielveikala “Sky” stāvlaukumā, savukārt vēl divas Siguldā, tirdzniecības centra “Šokolāde” stāvlaukumā.

“Jaunajās uzlādes vietās mēs turpinām sadarboties ar Somijas uzlādes staciju izstrādātāju “Kempower”,” informē “Eleport Latvija” vadītājs Kārlis Mendziņš.

Dreiliņos, t/c “Sāga” stāvlaukumā starp “Puķu” un “Meža” vārtiem, ir uzstādītas trīs jaunas uzlādes stacijas: 200 kW* ultra ātrā uzlādes stacija, kas spēj lādēt ar 1250 km/h lielu uzlādes ātrumu jeb 100 km piecu minūšu laikā, 120 kW* ātrā uzlādes stacija ar 750 km/h lielu uzlādes ātrumu un 22 kW maiņstrāvas jeb lēnā uzlādes stacija, kas nodrošina 145 km/h uzlādes ātrumu un ir piemērota nesteidzīgai uzlādei un atpūtai tirdzniecības centrā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cilvēka normālais dzīves ilgums nebūs 135 gadi, bet līdz 120 gadiem mēs varam nodzīvot, intervijā žurnālam Playboy pieļauj kardioķirurgs Andrejs Ērglis.

Turklāt šis dzīves ilgums attiecas uz cilvēkiem, kam šobrīd ir pāri 30 gadiem. «Normāli mēs varam dzīvot 120 gadus. Ir speciālisti, kas uzskata, ka reāli ir pat 135 gadi, bet es vairāk sliecos uz 120 gadiem. Patiesībā bioloģijā mēs stāvam uz lielu pārmaiņu sliekšņa,» uzskata Ērglis. Viņš ir pārliecināts, ka lielie noslēpumi, ko cenšas izdibināt zinātne un medicīna, ir «mazliet paslēpti», taču, kad tos ieraudzīsim, varēsim regulēt ļoti daudzas lietas. Tas ir salīdzināms ar datoru, kas vēl nesen aizņēma veselu istabu, bet tagad tas ir telefonā.

Līdz 120 gadiem gan esot vērts iet tikai tad, ja cilvēki neguļ uz gultas un tas viss nav mākslīgi nodrošināts. Viens no aspektiem fiziskā žirgtuma saglabāšanā ir mentālais stāvoklis, respektīvi, domāšanas veids un attieksme pret dzīvi. Ja ar to viss būs kārtībā, saglabāsies arī žirgtums, pārliecināts kardioķirurgs.

Komentāri

Pievienot komentāru