Turpmāk par kuģošanas līdzekļa vadīšanas noteikumu pārkāpumiem administratīvi sodīt varēs arī ūdensmotociklu vadītājus.

Šādu iespēju paredz Saeimas Juridiskās komisijas pirms trešā lasījuma atbalstītie grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (APK).

Grozījumi nosaka, ka ūdensmotocikli turpmāk tiks uzskatīti par sportam un atpūtai paredzētiem kuģošanas līdzekļiem. Līdz ar to arī ūdensmotocikla vadītājiem varēs piemērot naudas sodu par braukšanu dzērumā, peldvietās, braukšanu bez glābšanas vestēm, kā arī par citiem kuģošanas līdzekļu vadīšanas noteikumu pārkāpumiem.

Plānots, ka grozījumi APK Saeimā galīgajā lasījumā tiks skatīti ceturtdien, 30.aprīlī.

Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.

Sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzēji bažījas par lielajiem riskiem .

Nule kā ar valsts SIA Autotransporta direkcija (ATD) līgumus kopumā orientējoši par 23,38 milj. eiro parakstījušie pārvadātāji (ar autobusiem) Latvijas vidienē Dienas Biznesam min vairākas lietas, kas uz sešiem gadiem uzņemtajās saistībās viņus īsti neapmierina. Tai pašā laikā komersanti atzīmē arī pozitīvo – esot izskausti dempingotāji. Pozitīvi ir arī tas, ka tika izvirzītas augstākas prasības pārvadātājiem, un, cerams, samazināsies sūdzību skaits par zemo pakalpojumu kvalitāti, piemēram, Bauskas virzienā, norāda Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas (LPPA) direktors Ivo Ošenienieks.

Trijās daļās sadalītajā lotē Centrs-1 uzvarējušas pārvadātāju apvienības, kuras veido vismaz trīs uzņēmumi. Jūrmalas virzienā (Centrs-1A) par 7,83 milj. eiro no 18. marta strādās a/s Nordeka, a/s Liepājas autobusu parks (LAP) un a/s Rīgas Taksometru parks. Ogres virzienā (Centrs–1B) par 6,18 milj. eiro no 1. marta pārvadājumus veiks Nordeka, LAP, SIA Ogres autobusu parks un SIA Aizkraukles ATU. Bet Bauskas virzienā (Centrs–1C) par 9,37 milj. eiro no 18. marta darbosies Nordeka, LAP, SIA AIPS un SIA Tukuma Auto. Nordekai paredzamā kopējā līgumcena ir 9,9 milj. eiro, bet LAP 6,43 milj. eiro, paziņojuši biržas Nasdaq Riga uzņēmumi, bet citi DB uzrunātie apvienību komersanti savu līgumu summas neatklāja.

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) vajadzētu vairāk kontrolēt uzņēmumus, kuri mikrouzņēmumu režīmu izmanto negodprātīgi, atzīst uzņēmēji.

Diskutējot par mikrouzņēmumu režīmu, uzņēmēji atzina, ka nekādā gadījumā nevajadzētu atteikties no mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) tikai tāpēc, ka lielie uzņēmēji ar šī nodokļa palīdzību ir atraduši veidu, kā ekonomēt līdzekļus.

«Nedrīkst vērsties pret visu segmentu tikai tāpēc, ka valsts netiek galā ar konkrētām lietām. Mikrouzņēmumi ir viens no labiem piemēriem, kā veicināt uzņēmējdarbību,» uzskata Latvijas Darba devēju konfederācijas padomes loceklis SIA Clean R īpašnieks Guntars Kokorevičs.

Arī Latvijas Grāmatvežu asociācijas valdes loceklis Kaspars Rutkis pauda pārliecību, ka valsts uzraugošajām iestādēm vajadzētu vairāk kontrolēt lielos uzņēmumus, kuri optimizē nodokļus, izmantojot mikrouzņēmumu režīmu.

Valsts pārvaldes kontrolējošās iestādes ieviesīs principu «konsultē vispirms», tādējādi cerot kardināli mainīt līdzšinējo attieksmi pret uzņēmējiem

To intervijā DB stāsta vicepremjers un ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Viņš norāda, ka pašlaik ir izstrādātas vadlīnijas par minētā principa piemērošanu valsts iestāžu darbībā, tās gatavojas ieviest kopumā 22 kontrolējošas valsts pārvaldes iestādes.

Fragments no intervijas:

Vai tas neradīs situāciju, ka tādējādi «var atslābt», jo sodīs tikai pēc tam?

Protams, var jau ignorēt prasības, tomēr principā «konsultē vispirms» ieviešana jau neatceļ sodu sistēmu kā tādu. Situācijās, kad uzņēmējs vai cilvēks būs ticis informēts par to, kas un kā viņam jāizdara, bet nebūs prasīto pildījis, inspektoriem tiesības uzlikt soda naudu par norādītajiem trūkumiem paliek. Protams, sodam ir jābūt samērīgam. Nenoliedzami, ka būs situācijas, kad smagu pārkāpumu gadījumā sods būs bez brīdināšanas, piemēram, par nelegālu nodarbināšanu, aplokšņu algu maksāšanu. Tas, ka tiek plānots ieviest savdabīgu iecietības laiku un īpašu piedāvājumu jaunajiem uzņēmumiem, nebūt nenozīmē prasību atcelšanu. Mērķis ir veicināt abu pušu – uzņēmēju un kontrolētāju – sadarbību, lai sasniegtu rezultātu – prasības tiek ievērotas, izpildītas, nevis ieviestas soda sankcijas.

Spānijas valsts parāda attiecība pret IKP šogad pieaugšot līdz 78%, prognozē minētās valsts finanšu ministrs Luiss de Guindos, ziņo Wall Street Journal.

Parāda attiecība pret IKP salīdzinājumā ar pagājušo gadu palielināšoties par desmit procentpunktiem.

Spānijas finanšu ministrs skaidro, ka vajag atrast balansu starp tēriņu samazināšanu un pārāk lielu tēriņu samazināšanu. «Ja nepieciešamie pasākumi netiks veikti, tirgus tevi sodīs. Bet tas tevi sodīs arī tad, ja tu iesi pārāk tālu,» savu nostāju par tēriņu samazināšanu skaidro L. de Guindos

Spānija pagājušajā piektdienā paziņoja par krasiem tēriņu samazināšanas plāniem, kur budžeta aizdevumi tiks kopumā apcirpti par 27 miljardiem eiro. Tas ir aptuveni 2,5% no Spānijas IKP.

Saeimas Juridiskā komisija ceturtdien, 14.jūnijā, trešajam lasījumam parlamentā atbalstīja izmaiņas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz palielināt administratīvo atbildību par atsevišķiem ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem.

Par nepiesprādzēšanos ar drošības jostu, kā arī par tāda pasažiera vešanu, kurš nav piesprādzējies, paredzēts izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu no 30 līdz 70 eiro. Tādu pat sodu paredzēts piemērot motociklu, triciklu, kvadriciklu un mopēdu vadītājiem par aizsargķiveres nelietošanu vai pasažiera vešanu, kuram galvā nav aizsprādzēta aizsargķivere. Šobrīd par šādu pārkāpumu izsaka brīdinājumu vai piespriež naudas sodu 30 eiro apmērā.

Par tālruņa, planšetdatora, piezīmjdatora vai citas viedierīces lietošanu, ja transportlīdzeklis atrodas kustībā, likuma grozījumi paredz piemērot naudas sodu no 25 līdz 100 eiro šobrīd spēkā esošā brīdinājuma vai 15 eiro naudas soda vietā. Sodu nepiemēros, ja ierīci lietos brīvroku režīmā.

Latvijas politiķi, ierēdņi un citi lietu kārtotāji savās interesēs uz pārējās sabiedrības rēķina diezin vai ir ļaunāki, viltīgāki vai gudrāki savu mērķu sasniegšanā kā citviet pasaulē. Tā gan maldīgi varētu šķist, jo neviens skaļāks uzvārds aizvien nerotā strīpaina ancuka īpašnieku aiz rūtainiem aizkariem. Tomēr agri vai vēlu rēķini tiek kārtoti, un pat ietekmīgākajam cilvēkam pasaulē droši vien miegu aizdzen dažādās izmeklēšanas par viņa vēlēšanu kampaņu ASV.

Tikmēr Latvijā nupat tiesas mājienu ar mietu saņēma bijušais Rīgas brīvostas pārvaldnieks, kuram kopā ar vietnieku piestādīts rēķins teju 900 tūkst. eiro apmērā. Savukārt mūsu valsts bijušajai prezidentei pat pēc desmit gadiem tika atgādināts, ka nav labi citus par muļķiem uzskatīt arī tad, ja ļoti gribas kā amatpersonai dāvinātu pulksteni paturēt, bet maksāt par to ne.

Mūsu galvaspilsēta tikmēr atgādina dzērāja sievu, kas ģimenes saglabāšanas dēļ gatava pieciest visas vardarbīgā alkoholiķa izdarības. Sabiedrisko transportu tajā mazgā ar nanoūdeņiem un tiltus ceļ no zelta. Tai pašā laikā ielu remontus veic haotiski, sasteigti, nekvalitatīvi un pat kājāmgājēju un autobraucēju dzīvībai bīstamā veidā. Pavērojot remontdarbu veicējus, nav jābūt būvniecības ekspertam, lai saprastu, ka bieži vien darbu plānošana klibo, to izpildītāji paši lāgā nezina, ko dara, un viņiem nospļauties par rezultātu. Liekas, ka arī būvkompāniju vadītājiem tuva ir attieksme «gan jau kaut kā tiksim galā, ka tik būtu līgums». Par šādu pieeju tiem beidzot nāksies maksāt 7400 eiro dienā par termiņu neievērošanu. Tātad domes kungiem, ja vien vēlas, ir striķīši, aiz kā paraustīt vieglprātīgo un bezatbildīgo būvnieku nāsīs iekārtos riņķus.

Rīgas acs sola novērst transporta kavējumus un bezbiļetnieku konfliktus. Jau otrā Rīgas domes (RD) komiteja atbalstījusi pašvaldības SIA Rīgas satiksme meitas uzņēmuma Rīgas acs dibināšanas nepieciešamību.

«Integrētās informācijas sistēmas ieviešanas rezultātā samazināsies sabiedriskā transporta kavējumi,» DB uzsvēra RD Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Vadims Baraņņiks. Tā kā Rīgas acs uzlabošot drošību sabiedriskajā transportā, V. Baraņņiks paredz pasažieru skaita pieaugumu.

Savukārt Rīgas satiksmes valdes priekšsēdētājs Leons Bemhens RD komitejas sēdē stāstīja, ka ar Rīgas satiksme topošo meitasuzņēmumu plānots efektīvāk uzskaitīt bezbiļetniekus, kā arī identificēt tos strīdus gadījumos ar kontrolieriem.

DB jau rakstīja, ka savulaik SIA Rīgas satiksme, ieviešot e-talonu, apgalvoja, ka šī sistēma, salīdzinot ar konduktoriem, ļaus ietaupīt 13 gadu laikā aptuveni 50 miljonu latu. Ja tagad tomēr izrādās, ka papildu e-talonam, bezbiļetnieku ķeršanai jāievieš vēl speciālas novērošanas sistēmas projektā Rīgas acs, tad varētu izrādīties, ka e-talona izdevīgums nemaz nav tik liels kā iepriekš solīts.

Šā gada janvārī Rīgas satiksmes darbinieki uzņēmuma pārvaldītajā sabiedriskajā transportā veikuši 26 676 pārbaudes un šo pārbaužu laikā konstatējuši 3 847 bezbiļetniekus, kas ir par 40 bezbiļetniekiem mazāk nekā pērn decembrī, informē Rīgas satiksme.

Šogad janvārī visvairāk «zaķu» pieķerti 6. maršruta tramvajos, kur konstatēts 351 bezbiļetnieks. Tajā pat laikā 30. maršruta autobusā janvārī nav konstatēts neviens bezbiļetnieks.

Kopumā visvairāk bezbiļetnieku konstatēts trolejbusos un tramvajos, attiecīgi 1 389 un 1349. Autobusos šogad janvārī pieķerti 1 109 «zaķi».

Kaut arī SIA Rīgas satiksme joprojām apliecina gatavību ieviest elektronisko norēķinu sistēmu Rīgas sabiedriskajā transportā no 1. marta, joprojām netiek sniegtas pietiekami skaidras atbildes, kā tas notiks.

Rīgas domes satiksmes un transporta lietu komiteja šim jautājumam veltīja stundu, uzklausot Rīgas satiksmes un tās meitas uzņēmuma SIA Rīgas karte pārstāvjus, taču deputāti palika neapmierināti ar dzirdēto un izteica ierosinājumus sistēmas uzlabošanai.

Jau ziņots, ka jaunās sistēmas ieviešana izmaksās 14 miljonus eiro, bet to koordinēs SIA Rīgas karte, kuras pamatkapitālā Rīgas satiksme ieguldījusi 1.3 miljonus latu. SIA Rīgas satiksme elektroniskās biļešu sistēmas ieviešanas koordinācijas grupas vadītājs Edgars Kreits pavēstīja, ka iedzīvotājiem, kam pienākas atlaides, izsniegtas 227 tūkst. anketas, bet uz 10. janvāri atpakaļ saņemtas 150 tūkst. anketas, kas garantē karšu izgatavošanu līdz 1. martam. Tiem, kas izvēlēsies pirkt neindividualizētas kartes, tiks iekārtoti 4 klientu centri, uzstādīti 46 biļešu pārdošanas automāti, no tiem puse pieturvietās un puse lielveikalos. Bez tam tirdzniecības vietās uzstādīs 300 biļešu pārdošanas terminālus. Tomēr diskusijas gaitā atklājās, ka elektroniskās norēķinu sistēmas ieviešanas gaitā var rasties sarežģījumi, īpaši iedzīvotājiem.

Aizvadīto Līgo svētku statistika apliecināja – lai gan to cilvēku skaits, kuri sēžas pie stūres reibumā, samazinās, joprojām atrodas autovadītāji, kuri riskē ar savu un līdzcilvēku veselību un dzīvību.

Kamēr autovadītāji uzskatīs, ka viņiem ir iespēja izbēgt no soda, savā izvēlētajā maršrutā nesastopot ceļu policiju, dzērājšoferi nekur nepazudīs. Problēmu pilnībā izskaust nav iespējams. Naudas soda palielināšana par pārkāpumiem situāciju būtiski neuzlaboja – tas liecina, ka vairāk jāstrādā pie preventīviem pasākumiem un izpratnes veidošanas, nevis sodu politikas.

Arī viena alus glāze var izraisīt uzmanības traucējumus

Atskatoties uz aizvadītajiem Līgo svētkiem, fiksētā statistika nav visai iepriecinoša. Sabiedrība jau savlaicīgi tika informēta par pastiprinātu ceļu policijas ekipāžu darbību svētku periodā un pēc tā, taču daļai autovadītāju tas nebija pietiekams šķērslis un viņi sēdās pie stūres reibumā. Policija fiksēja 70 šādus autovadītājus, turklāt daļai no viņiem alkohola līmenis asinīs pārsniedza vienu promili. Kamēr autovadītāji uzskatīs, ka viņiem ir iespēja izbēgt no soda, nesastopot ceļu policiju savā izvēlētajā maršrutā, dzērājšoferi nekur nepazudīs. Tā nav likumsargu vaina, bet gan ļoti nepareizs domāšanas modelis, kas valda daļā sabiedrības. Neatkarīgi no soda apmēra vai veida vienmēr atradīsies kāds, kurš uzskatīs, ka drīkst braukt reibumā. Tāpat ir aplami domāt, ka trīs izdzertas alus pudeles neietekmē braucienu - arī neliels alkohola daudzums organismā var izraisīt uzmanības un koncentrēšanās samazināšanos. Palielinās arī agresivitāte un avāriju risks. Ja jāsēžas pie stūres, tad labāk nedzert pat vienu alus glāzi. To vienmēr cenšamies atgādināt autovadītājiem.

Valsts ieņēmumu dienestam ir jāmainās un jākļūst par uzticamu palīgu iedzīvotājiem un uzņēmumiem, lai tādējādi sekmētu lielākus ieņēmumus valsts budžetā, teica Valsts prezidents Raimonds Vējonis, trešdien tiekoties ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektori Ilzi Cīruli.

Nodokļi jāmaksā ikvienam, savukārt VID jāstrādā, lai augtu iedzīvotāju un uzņēmumu motivācija nodokļus maksāt, uzsvēra Valsts prezidents.

Tikšanās laikā Raimonds Vējonis akcentēja, ka svarīgs uzdevums dienestam būs atvērtā un godīgā darbā atjaunot pēdējā laikā cietušo VID reputāciju, jo tas ietekmē uzticību dienesta darbam un iekasētās nodokļu naudas izlietošanu visas sabiedrības vajadzībām.

«Valsts pienākums ir nodrošināt prognozējamu nodokļu politika, taisnīgi iekasēt nodokļus un budžeta ieņēmumus izlietot sabiedrības interesēm. Ar darbiem valstij jāpierāda, ka veselības aprūpe iedzīvotājiem tiek nodrošināta vajadzīgajā apjomā, ka ikviens strādājošais var būt drošs par pensiju nākotnē,» sacīja Raimonds Vējonis.

Krievijas izmeklētāji aizturējuši noziedzīgu grupējumu, kas kopš no 2007. gada nodarbojās ar naudas «atmazgāšanu» kompānijām un privātpersonām. Kopumā grupējums «atmazgājis» vairāk nekā 1.6 miljardus dolāru.

Tā paziņojusi Krievijas Iekšlietu ministrija, vēsta Bloomberg.

Grupa, kas naudu «atmazgājusi», izmantojot trīs komercbankas un 79 pašmāju un ārvalstu uzņēmumus, no saviem «klientiem» iekasējusi no 1 līdz 7 % no legalizējamās naudas summas.

Iekšlietu ministrija aizturējusi divas personas, kas tiek turētas aizdomās par konkrēto noziegumu. Trešā persona atbrīvota pret galvojumu uzturēties Krievijas robežās.

Krievijas valdība jau 2007. gadā paziņoja, ka pastiprinās korupcijas apkarošanas pasākumus un bargāk vērsies pret naudas «atmazgātājiem».

Krievijas sabiedrība pašlaik ir sašķelta starp tiem, kas vēlas redzēt Vladimira Putina režīma beigas, un starp tiem, kuri dažādu iemeslu dēļ viņu atbalsta. Visticamāk, V. Putinam izdosies uzvarēt 4. martā notiekošajās prezidenta vēlēšanās, raksta Bloomberg Businesweek.

Medijs uzsver, ka tomēr opozīcijas kustības pārsteidzošā apņēmība radījusi bažas – vai V. Putinam tik tiešām izdosies noturēties amatā abus nākamos termiņus. Pašlaik svarīgākais jautājums Krievijai un arī visai pasaulei ir – kāds būs nākošais V. Putina prezidentūras posms, kā arī – kādu ceļu mēros Krievija pēc viņa.

Viena no galvenajām V. Putina rīcībā esošajamā vērtībām pašlaik varētu būt Krievijas iedzīvotāju atmiņa, norāda Businesweek. Deviņdesmito gadu nopietnākā Krievijas politiskā krīze – 1993. gada oktobrī notikušais konflikts starp Borisu Jeļcinu un likumdevējvaru, kas beidzās ar asinsizliešanu un vairāku simtu cilvēku bojāeju. Pašlaik tikai rets opozīcijas aktīvists ir vardarbīgi noskaņots, bet liela daļa ir pārliecināta, ka V. Putins šodien ar atklātu sacelšanos izrīkotos daudz bargāk.

Pagātnes krīze neatkārtosies, nākotnes krīze ir zināma – tās vārds ir tautsaimniecības sabremzēšanās. Kaut arī daudziem ekonomikas asinsrites palēnināšanās var nozīmēt mazāku apgrozījumu un mazāku peļņu, tā nav apokalipse.

Eksperti "Dienas Biznesam" norāda, ka 2008. gada krīze Latvijā nav iespējama vairāku iemeslu dēļ. Viens no tiem – Latvijas mājsaimniecību aizņemšanās līmenis 2006. un 2007. gadā bija 20%, šobrīd – 3% no IKP. Esam piesardzīgi, līdz ar to mazāk ievainojami.

Šajā žurnalā "Dienas Bizness" atskatās uz 2019. gadu un kopā ar ekspertiem prognozē nākotnes izaicinājumus.

30. decembra numurā:

*Uzzini, ar kādām nodokļu pārmaiņām sāksies 2020. gads

*Noskaidro, kā Latvijā mainās soda naudu politika, ko apkaros bargāk

*Secini, vai norises nekustamo īpašumu tirgū ir spogulis plašākiem procesiem

*Analizē kopā ar ekspertiem, vai Latvijā būs krīze, vai jāgatavojas ilgākam zemākas izaugsmes periodam

Situācija AS "Rīgas Centrāltirgus" teritorijā ir dramatiska un ir nekavējoties jārisina, organizējot jaunu apsardzes pakalpojumu publisko iepirkumu, lai šāda publiska vieta, kuru ik dienu apmeklē desmitiem tūkstoši iedzīvotāju, beidzot būtu droša.

Drošības nozares kompāniju asociācija (DNKA) jau vairākus gadus iepriekš ir norādījusi, ka Centrāltirgus drošības dienests nespēj pienācīgi veikt savus pienākumus, jo teritorijā bez īpašas piepūles varēja iegādāties nelegālas akcīzes preces. Vislielākais absurds ir tas, ka to zināja visi - sabiedrība, policija, tirgotāji un AS "Rīgas Centrāltirgus" administrācija, tomēr situācija netika risināta. Tikai pateicoties žurnālistu darbam, kad tika iegūti neapgāžami pierādījumi nolaidībai, atbildīgās personas ir sarosījušās.

Publiskais iepirkumus, kas tika veikts decembrī par papildus divu apsargu klātesamību teritorijā, nav nopietni un nevar nodrošināt drošību šajā teritorijā. Pašlaik ir svarīgi saprast, kā iespējami ātrāk šo tirgus teritoriju sakārtot, tāpēc viens no pirmajiem darbiem ir drošības audita veikšana un jauna apsardzes pakalpojumu publiskā iepirkuma izsludināšana. Tas nozīmē, ka AS "Rīgas Centrāltirgus" teritorijā jānosaka iespējamās riska vietas, jāiezīmē drošības resursu izvietojums un apjoms, kā arī objekta specifika, lai šo teritoriju padarītu vieglāk uzraugāmu.

Eiropas Savienība (ES) plāno vienoti uzraudzīt robežas, bargāk sodīt par kibernoziegumiem un apkarot terorismu, raksta Diena.

Vienotās ES ārējo robežu uzraudzības sistēmas izveide, kas ļautu pastiprināt robežas karsto punktu kontroli, ir tikai viena no lietām, kuras plānots ieviest, īstenojot Eiropas Iekšējās drošības stratēģiju (IDS), ko pieņēmusi Eiropas Komisija (EK).

Šī esot pirmā reize, kad ES izveidots visaptverošs iekšējās drošības plāns. IDS paredz virkni izmaiņu ES juridiskajos aktos, un tās attieksies uz tādām jomām kā kibernoziedzības un organizētās noziedzības apkarošana, ES ārējo robežu uzraudzība, pretterorisma aktivitātes, tajā skaitā transporta drošības uzlabojumi.

Stratēģija gan pagaidām izstrādāta tikai kā «komunikācija», kas nozīmē, ka ar lielāko daļu konkrēto likumu izmaiņu EK nāks klajā tikai 2011.gadā.

Tartu apgabaltiesa līdz vienam miljonam eiro samazināja astoņu miljonu eiro naudas sodu, ko pagājušā gada nogalē Vides departaments noteica Igaunijas lielākajam degvielas tirgotājam "Olerex" par pienākuma pārdot biodegvielu pārkāpumu.

Tiesa nolēma, ka uzņēmuma pārkāpums nav nozīmīgs, nav vainu pastiprinošu apstākļu un tāpēc mazāks naudas sods ir pamatots. Tādējādi tiesa samazināja "Olerex" noteikto naudas sodu no astoņiem miljoniem eiro līdz vienam miljonam eiro.

"Olerex" advokāts OIivers Nēss teica, uzņēmums rūpīgi iepazīsies ar tiesas lēmuma saturu, taču, visticamāk, to pārsūdzēs, jo, ņemot vērā tiesas lēmumā aprakstītos apstākļus, sods joprojām ir nesamērīgi liels un neatbilst pašas tiesas paskaidrojumiem.

Igaunijas Vides departamenta ģenerāldirektora vietnieks uzraudzības jautājumos Olavs Avarsalu, komentējot tiesas lēmumu, uzsvēra, ka piesārņotājus vajadzētu sodīt bargāk.

Zemnieki iesaka vēl bargākas sankcijas pret tiem, kas zemi nopirkuši, bet to neapsaimnieko, vēsta laikraksts Diena.

Laikā, kad pasaulē arvien palielinās pieprasījums pēc pārtikas un aug tās cenas, Latvijā 368 900 hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes ir neapsaimniekoti. Pērnā gada nogalē, kad Lauku atbalsta dienests (LAD) pirmo reizi pārbaudīja visus zemesgabalus, kas lielāki par 1ha, un apkopoja datus, paši LAD darbinieki bijuši pārsteigti par rezultātu - procentuāli visvairāk neapsaimniekotu lauksaimniecības zemju izrādījās Rīgas plānošanas reģionā. Zemnieku pārstāvji uzskatot, ka pret tiem, kas zemi neapsaimnieko, vajadzētu vērsties bargāk, lai piespiestu pārdot vai iznomāt zemi tiem, kas gatavi to apstrādāt.

«Pirms gada es teiktu, ka man nevajag zemi klāt, bet tagad es 100 ha labprāt nopirktu,» sacījis Jelgavas novada Zaļenieku pagasta z/s Mežacīruļi īpašnieks Juris Cīrulis. Savulaik uzkāpušās nekustamo īpašumu cenas tik drīz nekritīšot, jo zemes trūkumu izjūt visā pasaulē. Latvijas problēma esot tā, ka pēc neatkarības atjaunošanas senču zemi atguva ļoti daudz cilvēku, kas netaisījās laukos saimniekot un zemi pārdeva tiem, kas vairāk maksāja, bieži vien tie bija ārzemnieku nodibināti uzņēmumi.

Pērn nosacīti no apzinīgo transportlīdzekļu īpašnieku OCTA polisēm par neapdrošinātu transportlīdzekļu izraisītajiem ceļu satiksmes negadījumiem atlīdzināti zaudējumi negadījumos cietušajiem 841 tūkst. Ls apmērā.

Par to informē Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB). Šie zaudējumi sākotnēji izmaksāti no OCTA garantijas fonda, kurā apdrošinātāji veic iemaksas no OCTA polisēm. Vēlāk zaudējumi regresa kārtībā tiek atgūti no neapdrošinātā transportlīdzekļa vadītāja vai īpašnieka. Ņemot vērā bezdarba pieaugumu valstī, palielinās neatgūto līdzekļu īpatsvars. Nākotnē tas var negatīvi ietekmēt apzinīgos autoīpašniekus, tādēļ plānots daudz bargāk vērsties pret tiem, kas apdraud pārējos ceļu satiksmes dalībniekus ar piedalīšanos satiksmē bez OCTA.

Lai novērstu to, ka kredītiestādes var tikt izmantotas noziedzīgu mērķu realizācijai, visām kredītiestādēm ir jābūt izveidotām iekšējās kontroles sistēmām atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā noteiktajām prasībām, komentējot FKTK lēmumu sodīt AS Swedbank, norāda Finanšu ministrijas komunikācijas departamenta direktora vietniece Maija Dzelde.

Šī likuma prasības attiecas gan uz nerezidentus apkalpojošo kredītiestāžu segmentu, gan uz rezidentus apkalpojošo kredītiestāžu segmentu, jo jebkurai bankai, kas darbojas tirgū, ir jāspēj efektīvi pārvaldīt ar naudas atmazgāšanu saistītos riskus.

Lai efektīvāk nodrošinātu likuma prasību ievērošanu, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai kā kredītiestāžu uzraugam tika dotas pilnvaras bargāk sodīt kredītiestādes. Ar šā gada 29.jūniju stājās spēkā grozījumi Kredītiestāžu likumā, kas paredz ievērojami lielākus sodus par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomas pārkāpumiem. Saskaņā ar jauno regulējumu par pārkāpumiem attiecībā uz klientu identifikāciju un izpēti, ziņošanu par aizdomīgiem un neparastiem darījumiem, informācijas sniegšanu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam, atturēšanos no darījuma veikšanas, līdzekļu iesaldēšanu, iekšējās kontroles sistēmas izveidi, informācijas glabāšanu un dzēšanu kredītiestādei var piemērot soda naudu līdz 10% no kredītiestādes pēdējā pieejamā vadības apstiprinātā pārskata gada kopējā apgrozījuma, vai gadījumos, ja iepriekšminētā summa nesasniedz 5 miljonus eiro, līdz 5 miljoniem eiro. Soda naudu apmērs ir palielināts un tiek sasaistīts ar kredītiestādes apgrozījumu, lai preventīvi atturētu kredītiestādes no iespējamo pārkāpumu veikšanas.

Latviešu mūziķis, producents uz viens no ierakstu kompānijas Mikrofona ieraksti vadītājiem Guntars Račs ir izbrīnīts par Eiropas parlamenta deputāta Ivara Godmaņa (LPP/LC) pozitīvo attieksmi pret filmu nelegālu lejupielādi.

Latvijas Televīzijas (LTV) jauniešiem rīkotajā spēlē Es varu būt premjerministrs, kas vakar bija skatāma LTV 1.kanāla programmā, bijušais premjerministrs Godmanis skatītājiem atzina, ka ir nelegāli lejupielādējis filmas, skaidrojot, ka lejupielādēt nelegāli filmas nav nekas krimināls, ja tās tiek lietotas tikai privātām vajadzībām.

Pēc raidījuma savu sašutumu pilno rakstu portālā doremi.lv ievietojis Račs, uzsverot, ka tas ir vispārzināms fakts, ka cilvēki nelegāli lejupielādē filmas, taču apgalvot, ka tas ir normāli, nozīmē šādas darbības atbalstīt un teikt, ka neievērot likumus un citu cilvēku tiesības par savu darbu saņemt atlīdzību, ir normāli.