Pasaulē

Bezdarba līmenis Vācijā janvārī sarucis līdz 7,4%

Lelde Petrāne, 01.02.2011

Jaunākais izdevums

Bezdarba līmenis Vācijā šā gada janvārī samazinājies vairāk nekā gaidīts, ziņo BBC.

Tas sarucis no 7,5% decembrī līdz 7,4% janvārī, pārsniedzot prognozes.

Bez darba esošo cilvēku skaits samazinājies par 13 tūkstošiem.

Ekonomisti bija prognozējuši, ka bezdarbs saglabāsies 7,5% līmenī.

«Nodarbinātība pieauga ievērojami, un pieprasījums pēc darbiniekiem turpināja kāpt,» komentējot datus, sacījis valsts Nodarbinātības aģentūras vadītājs Frenks Jurgens Veise (Frank-Juergen Weise).

Kā vēstīts, strauji augošajam eksportam uz Āziju un lielākiem mājsaimniecību izdevumiem veicinot izaugsmi Eiropas lielākajā ekonomikā Vācijā, Ifo institūta Vācijas uzņēmējdarbības vides indekss janvārī negaidīti pieauga līdz rekordaugstam līmenim. Indekss, kas balstīts uz 7000 vadītāju aptauju, pieauga līdz 110,3, kas ir augstākais līmenis kopš datu apkopošanas par atkalapvienoto Vāciju sākšanas 1991.gadā.

Lai gan bezdarba līmeņa kritumam vajadzētu atbalstīt Vācijas patērētāju izdevumus, pastāv bažas, ka uzņēmumi valstī varētu saskarties ar kvalificēta darbaspēka trūkumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Banku analītiķi: Uzņēmējiem jārēķinās ar aizvien izteiktāku darbinieku deficītu

LETA, 15.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārskatāma nākotnē uzņēmējiem jārēķinās ar aizvien izteiktāku darbinieku deficītu, brīdina banku analītiķi.

«Swedbank» galvenā ekonomista Latvijā vietas izpildītāja Agnese Buceniece sacīja, ka Latvijā bezdarba līmenis turpināja samazināties, neskatoties uz lēnāku ekonomikas izaugsmi otrajā ceturksnī. Tas saruka līdz 6,4%, kas ir par 1,3 procentpunktiem mazāk nekā pērn otrajā ceturksnī. Šajā periodā bezdarbnieku skaits samazinājās par 18%, kas ir gandrīz piektā daļa.

«Ņemot vērā ekonomikas izaugsmes bremzēšanos varēja gaidīt, ka bezdarbnieku skaits vairs nesamazināsies tik strauji kā iepriekšējos ceturkšņos, tomēr tā vietā ieraudzījām straujāko kritumu pēdējo piecu gadu laikā. Bezdarba līmenis šobrīd jau ir zemāks nekā 2008.gadā. Norises darba tirgū diktē demogrāfija. Bezdarbā redzam kritumu, galvenokārt tāpēc ka samazinās iedzīvotāju skaits, nevis tādēļ, ka liela daļa bezdarbnieku būtu iekārtojusies darbā – tas nav noticis,» atzina Buceniece.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Bezdarba līmenis Latvijā saruks

Nozare.lv, 13.04.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reģistrētais bezdarba līmenis Latvijā mazināsies, prognozē ekonomisti.

Kā sacīja Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna, reģistrētā bezdarba līmeņa kāpums šā gada pirmajos divos mēnešos bija vien sezonāla parādība. Šā gada martā reģistrētais bezdarbs atkal sāka mazināties, un sagaidāms, ka šī tendence turpināsies.

Arī SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis norādīja, ka pēc gada pirmajos mēnešos vērojamā reģistrētā bezdarba pieauguma, kas vairāk saistīts ar sezonalitāti, pavasara un vasaras mēnešos atkal varētu turpināties bezdarba samazināšanās.

Strašuna stāstīja, ka darba tirgus situācija ievērojami atšķiras reģionos. Rīgā reģistrētā bezdarba līmenis ir zem 8%, turpretī reģionos tas vēl arvien ir ar divciparu skaitli. Tajā pašā laikā viņa atzina, ka patiesībā reģistrētais bezdarba līmenis ir lielāks par 11,7%, jo tas vēl nav pārrēķināts atbilstoši jaunajiem tautas skaitīšanas datiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn bezdarba līmenis Latvijā bija 8,7 %, kas ir par 0,9 procentpunktiem zemāks nekā 2016. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Dati atklāj, ka 2017. gadā 85,4 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki. Salīdzinot ar 2016. gadu, bezdarbnieku skaits ir sarucis par 9,9 tūkstošiem jeb 10,4 %. Sievietēm bezdarba līmenis joprojām saglabājas zemāks nekā vīriešiem (attiecīgi 7,7 % un 9,8 %).

2017. gada 4. ceturksnī, salīdzinājumā ar 3. ceturksni, bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,4 procentpunktiem un bija 8,1 %. 4. ceturksnī 79,7 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, kas ir par 4,4 tūkstošiem jeb 5,2 % mazāk nekā 3. ceturksnī.

CSP dati atklāj, ka kopš 2008. gada 3. ceturkšņa bezdarba līmenis Latvijā pārsniedz Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējo rādītāju (izņemot 2015. gada 1. ceturksni, kad tas bija vienāds ar ES vidējo rādītāju). 2017. gada 3. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā (8,5 %) par 1,2 procentpunktiem pārsniedza vidējo rādītāju ES (7,3 %). 2017. gada 4. ceturksnī Latvijā joprojām saglabājas augstākais bezdarba līmenis Baltijas valstīs – Igaunijā bezdarba līmenis bija 5,3 %, bet Lietuvā – 6,7 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Šodien laikrakstā

Pirmskrīzes bezdarba līmenis joprojām nesasniegts

Zanda Zablovska, Inguna Ukenābele, Vēsma Lēvalde, 22.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ANO Starptautiskās darba organizācijas jaunākajās prognozēs par darba tirgus attīstību pasaulē Latvijai pārāk iepriecinoša aina netiek zīmēta – būtiska bezdarba samazināšanās nav gaidāma.

Vietējo ekspertu prognozes gan ir optimistiskākas – bezdarba līmenis sarūk, tiek radītas jaunas darba vietas. Jūtams arī algu kāpums, taču ar šiem rādītājiem jābūt uzmanīgiem. «Situācija Latvijas darba tirgū pakāpeniski uzlabojas – to raksturo gan bezdarba kritums, gan arī nodarbināto skaita palielināšanās,» stāsta SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Inese Kalvāne DB norāda, ka Latvijā situāciju joprojām būtiski ietekmē salīdzinoši lielais bezdarbnieku skaits. «Mēs paredzam, ka 2014.gadā bezdarba situācija varētu nostabilizēties un izteikts bezdarbnieku skaita samazinājums vairs nav sagaidāms,» viņa saka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā martā bezdarba līmenis bija 9%, kas bija septītais augstākais rādītājs starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, par kurām pieejami dati, otrdien informēja ES statistikas pārvalde "Eurostat".

Pēc "Eurostat" datiem, augstāks nekā Latvijā ES dalībvalstu vidū bezdarba līmenis martā bijis Spānijā - 18,2%, Kiprā - 12,5%, Itālijā - 11,7%, Horvātijā - 11,3%, Francijā - 10,1%, kā arī Portugālē - 9,8%.

Savukārt zemākais bezdarba līmenis martā reģistrēts Čehijā - 3,2%, Vācijā - 3,9% un Maltā - 4,1%.

Lietuvā bezdarba līmenis šā gada trešajā mēnesī bija 8,1%.

ES vidēji bezdarbs, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem, martā bija 8%, kas ir par 0,1 procenta punktu mazāk nekā februāri un zemākais bezdarba līmenis blokā kopš 2009.gada janvāra. 2016.gada martā bezdarba līmenis ES bija 8,7%. Eirozonas 19 dalībvalstīs vidēji bezdarba līmenis martā saglabājās februāra līmenī un bija 9,5%, un tas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada aprīļa. Pērn martā bezdarba līmenis eirozonā bija 10,2%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pagājušā gada novembrī bezdarba līmenis bija 9,6%, kas bija sestais augstākais rādītājs starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, par kurām pieejami dati, pirmdien informēja ES statistikas pārvalde Eurostat.

Pēc Eurostat datiem, augstāks nekā Latvijā ES dalībvalstu vidū bezdarba līmenis novembrī bijis Spānijā - 19,2%, Kiprā - 14,2%, Itālijā - 11,9%, Horvātijā - 11,4% un Portugālē - 10,5%.

Savukārt zemākais bezdarba līmenis novembrī reģistrēts Čehijā - 3,7%, Vācijā - 4,1% un Maltā - 4,8%.

Lietuvā bezdarba līmenis pagājušā gada priekšpēdējā mēnesī 7,9%, kas ir nedaudz mazāk nekā ES vidējais rādītājs.

ES vidēji bezdarbs, pēc sezonāli izlīdinātiem datiem, bija 8,3% pretstatā 8,4% oktobrī, un tas ir zemākais bezdarba līmenis blokā kopš 2009.gada februāra. 2015.gada novembrī bezdarba līmenis ES bija 9%. Eirozonas 19 dalībvalstīs vidēji bezdarba līmenis novembrī saglabājās iepriekšējā mēneša līmenī un bija 9,8%, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada jūlija. 2015.gada oktobrī bezdarba līmenis eirozonā bija 10,5%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Latvijā janvārī bijis septītais augstākais bezdarba līmenis ES

LETA, 02.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā janvārī bezdarba līmenis bija 9,7%, kas bija septītais augstākais rādītājs starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, par kurām pieejami dati, ceturtdien informēja ES statistikas pārvalde Eurostat.

Pēc Eurostat datiem, augstāks nekā Latvijā ES dalībvalstu vidū bezdarba līmenis janvārī bijis Spānijā - 18,2%, Kiprā - 14,1%, Itālijā - 11,9%, Horvātijā - 11,3%, Portugālē - 10,2% un Francijā - 10%.

Savukārt zemākais bezdarba līmenis janvārī reģistrēts Čehijā - 3,4%, Vācijā - 3,8% un Maltā - 4,4%.

Lietuvā bezdarba līmenis šā gada pirmajā mēnesī bija 8,1%, kas ir atbilst ES vidējam rādītājam.

ES vidēji bezdarbs, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem, janvārī bija 8,1%, kas ir par 0,1 procenta punktu mazāk nekā decembrī un zemākais bezdarba līmenis blokā kopš 2009.gada janvāra. 2016.gada janvārī bezdarba līmenis ES bija 8,9%. Eirozonas 19 dalībvalstīs vidēji bezdarba līmenis janvārī saglabājās 9,6% līmenī, un tas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada maija. Pērn janvārī bezdarba līmenis eirozonā bija 10,4%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ekonomisti: Darba tirgus vēl arvien būs ekonomikas karstais punkts

Žanete Hāka, 22.02.2019

Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš

Sekmīgā ekonomikas attīstība 2018. gadā nodrošināja tālāku darba tirgus rādītāju uzlabošanos. Gan nodarbinātības kāpums, gan bezdarba kritums paātrinājās. Šogad pārmaiņas darba tirgū turpināsies līdzšinējā virzienā, taču jau lēnāk. Ja 2018. gadā nodarbinātība pieauga par 1,6%, tad šogad kāpums varētu būt apmēram procentu liels. Bremzēšanās visdrīzāk jau ir sākusies — ja pērnā pirmajos trīs ceturkšņos nodarbināto skaits gada griezumā auga vidēji par 1,9%, tad 4.ceturksnī par 0,8%.

Spēcīgākais ekonomikas sildītājs pērn bija celtniecība — nozare, kas spēj strauji palielināt strādājošo skaitu, ja ir pasūtījumi. Labi attīstījās arī tādas darbietilpīgas nozares kā tūrisms, informācijas tehnoloģijas, biznesa pakalpojumi. Šogad celtniecība augs krietni pieticīgāk nekā pērn, bet pārējās vadošās nozares varētu attīstīties līdzīgi.

Vidējais bezdarba līmenis pērn samazinājās par 1,3 procentpunktiem, līdz 7,4%. Jo īpaši strauji samazinās īstermiņa bezdarbnieku skaits. Augošais ilgstoši nestrādājošo īpatsvars ir galvenokārt reģionālo kontrastu atspoguļojums, kas ir tikai pakāpeniski atrisināma problēma, arī tas bremzēs bezdarba tālāku samazināšanos.

Šie dati parāda — lai arī palielināt strādājošo skaitu nav viegli, tas ir iespējams. Salīdzinājums ar ziemeļu kaimiņiem vēsta, ka to ir iespējams turpināt. Starpība starp nodarbinātības līmeni Igaunijā un Latvijā pērnā gada nogalē bija 4,6 procentpunkti (attiecīgi 69,1% un 64,5%). Nodarbinātība abās valstīs kopš krīzes augusi līdzīgi, bet starpība svārstījusies bez noteiktas tendences. Darbinieku piesaiste un noturēšana kaimiņvalsts uzņēmumiem bijusi skaudra problēma jau vairākus gadus, taču nodarbinātības līmenis ir sasniedzis augstāku līmeni, nekā jebkurš spēja iztēloties. Tas parāda — Latvijā imigrācija noteikti ir viens no risinājumiem, bet prioritāte joprojām ir nodarbinātības līmeņa palielināšana. Panākot Igaunijas līmeni, Latvijā strādājošo skaitu vēl var palielināt par vairākiem desmitiem tūkstošu cilvēku.

Par nodarbinātības palielināšanas iespējām signalizē arī atšķirīgais vīriešu un sieviešu bezdarba līmenis, pērn attiecīgi 8,4% un 6,4%. 2007. gadā bezdarbs starp vīriešiem bija 6,5%. Lai arī kopumā nodarbinātības līmenis pērn sasniedza rekordu, visaktīvākajās vecuma grupās — starp 25 un 54 gadu vecumu, augstākie nodarbinātības līmeņi joprojām ir 2006. – 2007. gadā reģistrētie.

Attīstības stratēģijā “ko nedarīt” ir vismaz tikpat svarīgs punkts kā “ko darīt”. Pieņemt lēmumu kaut ko nedarīt — neattīstīt kādu nozari, kādu apvidu, politiķiem var būt ļoti grūti. Arī uzņēmumu vadītājiem lēmumi par nedarīšanu var sagādāt emocionālas ciešanas. Cilvēki mēdz izvairīties no situācijām, kas viņiem rada diskomfortu. Tad lēmumu (ne)pieņēmēju vietā izvēles izdara dzīve. Dzīves nosaukums šobrīd ir “darba tirgus”.

Iespējams, ka visbanālākā patiesība, ko vien var pavēstīt par ekonomikas attīstību, ir tās atkarība no darba ražīguma kāpuma. Šajā procesā ir pozitīvā, bet ir arī negatīvā dienaskārtība. Darba ražīguma audzēšana notiek gan ar pozitīvām pārmaiņām daļā uzņēmumu, gan ar mazāk efektīvu uzņēmumu darbības pārtraukšanu. Ekonomikas lejupslīdes ciklā to, ka uzņēmuma vēsture ir beigusies, visbiežāk pavēsta nodokļu inspektors vai banka. Augšupejas ciklā šis ziņnesis ir darba tirgus. Ziņnešu vainošana par ziņām ir ļoti sena un tradīcijām bagāta nodarbošanās.

Latvijā imigrācija ir notikusi un notiks nākotnē. Tā ir vajadzīga ne tikai ekonomisku apsvērumu dēļ. Taču dažu uzņēmēju un viņu pārstāvošo organizāciju precīzi neizteiktā, bet nojaušamā vēlme ar imigrāciju atgriezt darba tirgū pēcpadomju ēras vidēji aritmētisko stāvokli, ir vēlmju domāšana. Šī ēra bija kā laiks pēc vētras mežā, kas ir izgāzusi daudzus vecus kokus, paverot iespējas izaugt jaunajiem, kas citādi nonīktu bez saules. Tas bija lielisks iespēju logs uzņēmīgiem cilvēkiem, kas ir gandrīz aizvēries. Arī turpmāk mežā laiku pa laikam kāds koks nolūzīs, bet par tā atbrīvoto vietu būs liela konkurence.

Ir cerības nākotnē izvairīties no strādājošo skaita sarukuma Latvijā, taču ir skaidrs, ka strauji augt tas nevarēs. Tomēr ir nozares, kuras spēs no pārējās ekonomikas paņemt tik strādājošo, cik vien vēlēsies, jo tās ir ļoti maksātspējīgas, te pirmkārt jāmin informācijas tehnoloģijas un dažādi biznesa pakalpojumi, atsevišķas rūpniecības apakšnozares. Kādam citam no šiem cilvēkiem būs jāatvadās.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gadā 72,8 tūkstoši iedzīvotāju bija bezdarbnieki, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Galerijā augstāk - ekonomistu komentāri un prognozes par jaunākajiem darba tirgus datiem!

Salīdzinot ar 2017. gadu, bezdarbnieku skaits ir samazinājies par 12,6 tūkstošiem jeb 14,8 %. Pērn bezdarba līmenis Latvijā bija 7,4 %, kas ir par 1,3 procentpunktiem zemāks nekā 2017. gadā. Sievietēm bezdarba līmenis joprojām saglabājas zemāks nekā vīriešiem (attiecīgi 6,4 % un 8,4 %).

2018. gada 4. ceturksnī, salīdzinājumā ar 3. ceturksni, bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,1 procentpunktu un bija 6,9 %. 4. ceturksnī 67,1 tūkstotis iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, kas ir par 1,7 tūkstošiem jeb 2,5 % mazāk nekā 3. ceturksnī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Jauniešu bezdarba līmenis Latvijā ir zemāks nekā ES vidējais rādītājs

Žanete Hāka, 21.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gadā 95,3 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Salīdzinot ar 2015. gadu, bezdarbnieku skaits ir sarucis par 2,9 tūkstošiem jeb 3,0 %. Pērn bezdarba līmenis Latvijā bija 9,6 %, kas ir par 0,3 procentpunktiem zemāks nekā 2015. gadā. Sievietēm bezdarba līmenis joprojām saglabājas zemāks nekā vīriešiem (attiecīgi 8,4 % un 10,9 %).

2016. gada 4. ceturksnī salīdzinājumā ar 3. ceturksni bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,2 procentpunktiem un bija 9,3 %. 4. ceturksnī 90,8 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, kas ir par 3,6 tūkstošiem jeb 3,8 % mazāk nekā 3. ceturksnī.

Lai gan bezdarba līmenis Latvijā turpina samazināties, tas vēl arvien nedaudz pārsniedz Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējo rādītāju. 2016. gada 3. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā (9,5 %) par 1,3 procentpunktiem pārsniedza vidējo rādītāju ES (8,2 %). 4. ceturksnī Latvijā joprojām saglabājas augstākais bezdarba līmenis Baltijas valstīs – Igaunijā bezdarba līmenis bija 6,6 %, bet Lietuvā – 7,6 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Bezdarba līmenis Latvijā pērn bija 9,9 %

Dienas Bizness, 23.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015. gadā 98,2 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Salīdzinot ar 2014. gadu, bezdarbnieku skaits ir samazinājies par 9,5 tūkstošiem jeb 8,8 %. Pērn bezdarba līmenis Latvijā bija 9,9 %, kas ir par 0,9 procentpunktiem mazāk nekā 2014. gadā. Sievietēm bezdarba līmenis arvien ir zemāks nekā vīriešiem (attiecīgi 8,6 % un 11,1 %).

2015. gada 4. ceturksnī salīdzinājumā ar 3. ceturksni bezdarba līmenis ir palielinājies par 0,1 procentpunktu un bija 9,8 %. 2015. gada 4. ceturksnī 98,1 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, kas ir par 1,2 tūkstošiem jeb 1,2 % vairāk nekā 3. ceturksnī.

Kopš 2014. gada 2. ceturkšņa bezdarba līmenis Latvijā tikai nedaudz atšķiras no Eiropas Savienības (ES) valstu vidējā rādītāja, bet 2015. gada 1. ceturksnī tas bija vienāds ar ES valstu vidējo rādītāju (10,2 %). 2015. gada 3. ceturksnī bezdarba līmenis par 0,7 procentpunktiem pārsniedza ES valstu vidējo rādītāju (9,0 %). Kopš 2014. gada 3. ceturkšņa Latvijā ir augstākais bezdarba līmenis Baltijas valstīs (2015. gada 4. ceturksnī Igaunijā bezdarba līmenis bija 6,4 %, bet Lietuvā – 8,8 %).

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Latvijā septembrī bezdarbnieku skaits sarūk par 1,8 tūkstošiem; bezdarba līmenis - 11,7%

BNS, 19.09.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Septembra laikā Latvijā reģistrēto bezdarbnieku skaits sarucis par 1782 bezdarbniekiem, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) apkopotie operatīvie dati.

NVA uzskaitē 18.septembrī bija kopumā 132 393 bezdarbnieki, savukārt augusta beigās to skaits veidoja 134 175.

Bezdarba līmenis valstī septembra vidū veido 11,7%, kas ir par 0,1 procentpunktu mazāk, salīdzinot ar augusta beigām.

Viszemākais bezdarba līmenis joprojām ir Rīgas reģionā - 8,7% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita. Tam seko Kurzeme (12,2%), Zemgale (12,7%) un Vidzeme (13,1%), bet visaugstākais bezdarba līmenis joprojām ir Latgales reģionā, kur tas veido 19,7% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem.

NVA dati liecina, ka septembrī visos reģionos samazinājies bezdarba līmenis. Visstraujākais samazinājums – par 0,3 procentpunktiem – vērojams Latgalē un Kurzemē, par 0,2 procentpunktiem bezdarba līmenis sarucis Vidzemē un Zemgalē, savukārt Rīgas reģionā tas samazinājies par 0,1 procentpunktu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Bezdarba līmenis Latvijā oktobra beigās sarūk līdz 11,5%

BNS, 31.10.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā bezdarba līmenis oktobra beigās sarucis līdz 11,5% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, un tas ir par 0,1 procentpunktu mazāk, salīdzinot ar septembra beigām, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) operatīvie dati 30.oktobrī.

Oktobra beigās NVA uzskaitē ir 130 471 bezdarbnieks, kas ir par 1188 mazāk, salīdzinot ar mēnesi iepriekš.

Viszemākais bezdarba līmenis valstī saglabājas Rīgas reģionā – 8,5% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita. Tam seko Kurzeme (12%), Zemgale (12,5%) un Vidzeme (12,9%). Visaugstākais bezdarba līmenis joprojām ir Latgales reģionā, kur tas veido 19,6% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem.

NVA dati liecina, ka oktobrī visos minētajos reģionos bezdarba līmenis samazinājies par 0,1 procentpunktu.

No pilsētām viszemākais bezdarba līmenis ir Rīgā (8,1%), Jelgavā (8,8%) un Ventspilī (8,8%), savukārt visaugstākais bezdarba līmenis ir Rēzeknē (17,9%). Valmierā bezdarba līmenis oktobra beigās ir 9,4%, Daugavpilī – 9,9%, Jūrmalā – 10,5%, Liepājā – 12,7% un Jēkabpilī – 13,7% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā janvāra beigās bezdarba līmenis sasniedzis 11,7% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas ir par 0,2 procentpunktiem vairāk, salīdzinot ar decembra beigām, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) apkopotie 29.janvāra operatīvie dati.

NVA reģistrēto bezdarbnieku skaits janvārī pieaudzis par 1918, sasniedzot kopumā 132 214 bezdarbnieku.

Visstraujāk – par 0,7 procentpunktiem – bezdarba līmenis pieaudzis Jēkabpilī, sasniedzot 14,7% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita. Otrs straujākais bezdarba līmeņa pieaugums janvārī vērojams Ventspilī, kur tas pieaudzis par 0,5 procentpunktiem un pašlaik ir 9,8%. Par 0,3 procentpunktiem bezdarba līmenis pieaudzis Valmierā, Daugavpilī un Rēzeknē, kur tas janvāra otrajā pusē ir attiecīgi 10%, 10,4% un 18,2% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita. Jelgavā bezdarba līmenis ir 9%, un tas ir par 0,2 procentpunktiem vairāk nekā decembra beigās. Jūrmalā bezdarba līmenis janvārī pieaudzis par 0,1 procentpunktu, un ir 10,4% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijā šogad plānots izveidot vairāk nekā 8000 jaunu darba vietu

Žanete Hāka, 11.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada aprīļa sākumā Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) uzskaitē bija 76 431 reģistrētais bezdarbnieks, bet aprīļa beigās – 71 705, informē NVA.

Reģistrēto bezdarbnieku skaits mēneša laikā samazinājies par 4 726 cilvēkiem. Reģistrētā bezdarba līmenis valstī, salīdzinājumā ar 2017. gada martu, samazinājies par 0,5% punktiem un aprīļa beigās bija 7,8%.

Zemākais reģistrētā bezdarba līmenis aprīlī bija Rīgas reģionā – 4,9%, bet augstākais Latgales reģionā – 17,7%. Kurzemes reģionā reģistrētā bezdarba līmenis aprīļa beigās bija 9%, Vidzemē – 8,4% un Zemgalē – 7,4%.

Valsts lielākajās pilsētās reģistrētā bezdarba līmenis 2017. gada aprīļa beigās: Rīgā – 4,6%, Valmierā – 4,6%, Jelgavā – 5,4%, Ventspilī – 6,2%, Jūrmalā – 6,5%, Jēkabpilī – 9,6%, Liepājā – 10,4%, Daugavpilī – 11,2%, Rēzeknē – 14,7%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

ES reģionos pērn bezdarba līmenis variēja no 2,7% līdz 28,9%

Gunta Kursiša, 24.11.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reģionālā bezdarba līmenis 27 Eiropas Savienības (ES) valstīs pērn ir variējis no 2,7% Zēlandes reģionā Nīderlandē un Bozenes autonomajām provincēm Itālijā līdz 28,9% augstam bezdarba līmenim Francijas aizjūras reģionā Reinjonā, liecina Eurostat apkopotie dati.

32 ES valstu reģioniem no kopējā skaita 2010. gadā bija par pusi mazāks bezdarba līmenis nekā vidēji ES – 4,8% vai zemāks. 32 ES reģionu pulkā ar ļoti zemu bezdarba līmeni bija astoņi Nīderlandes, astoņi Austrijas, septiņi Vācijas, trīs Itālijas, divi Beļģijas reģioni un pa vienam Čehijas, Rumānijas, Lielbritānijas un Luksemburgas reģionam.

Otrā galējība – divas reizes augstāks bezdarba līmenis nekā vidēji ES - pērn bija 13 ES reģionos. 19,2% vai augstāks bezdarba līmenis bija deviņos Spānijas reģionos un četros Francijas aizjūras reģionos.

2010. gadā zemākais sieviešu nodarbinātības līmenis bija Tirolē, Austrijā (bezdarbs sievietēm – 2,5%), bet augstākais sieviešu bezdarba līmenis (31,9%) bija Spānijas provincē Melilā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Bezdarba līmenis Latvijā - 11,8%; 133 tūkstoši reģistrēto bezdarbnieku

LETA, 20.02.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Februārī bezdarba līmenis Latvijā pieaudzis par 0,1 procentpunktu un patlaban tas ir 11,8%, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras operatīvie dati.

Februārī bezdarbs par 0,1 procentpunktu pieaudzis visos reģionos, izņemot Rīgas reģionu, kur bezdarba līmenis nav mainījies. Zemākais bezdarba līmenis patlaban ir Rīgas reģionā - 8,4%, bet augstākais bezdarba līmenis bija Latgalē - 20,3%. Kurzemē bezdarba līmenis bija 12,5%, Zemgalē - 13,2% un Vidzemē - 13,5%.

No valsts lielajām pilsētām visstraujāk, par 0,3 procentpunktiem, bezdarbs februārī pieaudzis Jēkabpilī, savukārt Rēzeknē un Ventspilī tas pieaudzis par 0,2 procentpunktiem. Savukārt Rīga ir vienīgā pilsēta, kurā bezdarba līmenis februārī nedaudz samazinājies.

Augstākais bezdarba līmenis ir Rēzeknē - 18,5%, savukārt zemākais bezdarbs ir Rīgā - 7,8%. Jelgavā bezdarbs ir 9,1%, Ventspilī - 9,9%, Valmierā - 10,1%, Daugavpilī - 10,5%, Jūrmalā - 10,5%, Liepājā - 12,8% un Jēkabpilī - 15,1%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada janvārī bezdarba līmenis Latvijā sasniedzis 9,8%, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras dati.

Novembrī bezdarba līmenis bija 9,5%.

Kā liecina NVA informācija, augstākais bezdarba līmenis aizvien ir Latgales reģionā – 19.3%. Kurzemes reģionā janvārī bezdarba līmenis sasniedzis 12,1%, savukārt Vidzemes reģionā – 11,5%. Zemgales reģionā bezdarba līmenis pagājušajā mēnesī bija 10,4%, bet Rīgas reģionā – 6,2%. Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, bezdarba līmenis palielinājies visos reģionos.

Starp lielajām pilsētām augstākais bezdarba līmenis janvārī bija Rēzeknē – 17,2%, Liepājā – 13,5%, Jēkabpilī – 11,1% un Daugavpilī – 10,2%.

Ventspilī reģistrētais bezdarba līmenis iepriekšējā mēnesī sasniedzis 8,6%, bet Jūrmalā – 8,3%. Jelgavā bezdarba līmenis janvārī bija 7,6%, Valmierā – 7,1%, bet Rīgā – 5,7%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aprīlī bezdarba līmenis samazinājies par 0,5 procentpunktiem, un patlaban tas ir 13,9%, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) operatīvie dati.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bezdarbs Latvijā patlaban ir 11,6% līmenī, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) operatīvie dati, un tas ir pieaudzis par 0,1 procentpunktu mēneša laikā.

Nelielais bezdarba pieaugums janvārī saistīts ar to, ka vairākiem darba ņēmējiem gadu mijā beidzas noslēgto darba līgumu termiņš un cilvēki, zaudējot terminēto darbu, janvārī kā bezdarbnieki nāk reģistrēties NVA, skaidro NVA Informācijas un dokumentu pārvaldības nodaļas vadītāja Iveta Kancēna. Šā gada sākumā bezdarbnieka statusa saņemšanai visvairāk bija reģistrējušies pārdevēji, palīgstrādnieki un apkopēji, piebilda Kancēna.

Janvārī bezdarba līmenis par 0,2 procentpunktiem pieaudzis Zemgalē, Latgalē, un Kurzemē, savukārt Vidzemē bezdarbs palielinājies par 0,1 procentpunktu, bet Rīgas reģionā tas nav mainījies.

Augstākais bezdarbs joprojām ir Latgalē - 20%, bet zemākais bezdarba līmenis ir Rīgas reģionā - 8,3%. Vidzemē bezdarba līmenis ir 13,1%, Zemgalē - 12,9% un Kurzemē - 12,3%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Darba tirgus turpina nīkuļot

Elīna Pankovska, 14.10.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz šāgada beigām bezdarbs Latvijā būtiski nesamazināsies, nākamā gada sākumā tas pat var nedaudz pieaugt – Labklājības ministrijas prognozes ir pesimistiski piesardzīgas.

Vidējais bezdarba līmenis nākamgad varētu būt 14%, kas nozīmē, ka tikai gada otrajā pusē sabiedrība redzēs būtiskus uzlabojumus, raksta Neatkarīgā.

Saskaņā ar jaunākajiem bezdarba līmeņa radītājiem arī septembrī bezdarba līmenis kritās – no 15% augustā līdz 14,6% septembrī. Bezdarbnieku skaits valstī mēneša laikā ir samazinājies par 4,29 tūkst. cilvēku. Tas, pēc LM Darba tirgus politikas nodaļas vadītājas Ilzes Zvīdriņas teiktā, liecina, ka bezdarbnieku mainība ir diezgan strauja un nevar runāt, ka visi būtu ilgstošie bezdarbnieki. Tiesa, speciāliste nenoliedz, ka krīzes gadu laikā ilgstošo bezdarbnieku skaits ir audzis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Eurostat: Latvijā otrs augstākais bezdarba līmenis Eiropas Savienībā

BNS, 01.10.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā augustā saglabājās otrs augstākais bezdarba līmenis Eiropas Savienības (ES) valstu vidū, liecina piektdien publiskotie ES statistikas biroja Eurostat dati.

Rēķinot pēc ES metodikas, Latvijā augustā algota darba nebija 19,5% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju. Vēl augstāks bezdarba līmenis augustā fiksēts tikai Spānijā, kur tas sasniedzis 20,5% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem.

Tomēr jāmin, ka augusta bezdarba rādītāju Latvijā eirostatistiķi aizstājuši ar otrā ceturkšņa datiem, jo bezdarba līmeni augustā vēl nav aprēķinājuši.

Trešais un ceturtais augstākais bezdarba rādītājs reģistrēts attiecīgi Igaunijā (18,6%) un Lietuvā (18,2%); arī šajās Baltijas valstīs izmantoti otrā ceturkšņa dati.

Zemākie bezdarba līmeņi augustā saglabājās Austrijā (4,3%), Nīderlandē (4,5%) un Luksemburgā (5%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bezdarba līmenis Latvijā patlaban ir 12,7% un jūnijā tas samazinājies par 0,5 procentpunktiem, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) operatīvie dati.

Kā aģentūru LETA informēja NVA direktore Baiba Paševica, pašlaik NVA ir reģistrēti 143 990 bezdarbnieki, kas ir par 5610 mazāk nekā bija 31.maijā. NVA datubāzē patlaban ir 3722 brīvas darba vietas.

Visstraujākais bezdarba līmeņa samazinājums jūnijā - par 0,7 procentpunktiem - bija vērojams Latgalē. Savukārt no lielajām pilsētām bezdarbs visstraujāk sarucis Rēzeknē un Jūrmalā, tur bezdarba līmenis samazinājās par 0,8 procentpunktiem. Kā norāda Paševica, tas skaidrojams ar to, ka sezonālie darbi visvairāk pieejami tieši šajās pilsētās un reģionos.

Kopumā no reģioniem visaugstākais bezdarba līmenis ir Latgalē - 21%, bet viszemākais Rīgas reģionā - 9,5%. Vidzemē bezdarba līmenis pašlaik ir 14,4%, Zemgalē - 14% un Kurzemē - 13,3%. Jūnijā bezdarba līmeņa samazinājums vērojams visos reģionos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Maijā bezdarba līmenis valstī sarucis līdz 12,3%

Dienas Bizness, 13.06.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reģistrētā bezdarba līmenis valstī 2012. gada maija beigās bija 12,3% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita. Valstī bezdarba līmenis salīdzinājumā ar 2012.gada aprīli ir samazinājies par 0,6% punktiem, informē Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA).

NVA uzskaitē 2012.gada maija sākumā bija 127 783, bet maija beigās – 121 994 bezdarbnieki. Bezdarbnieku skaits valstī mēneša laikā ir samazinājies par 5789 cilvēkiem.

Bezdarbnieka statusu 2012.gada maijā zaudēja 13 503 cilvēki. Gandrīz puse no viņiem jeb 48,4% statusu zaudēja, jo iekārtojās darbā. Savukārt 43,9% bezdarbnieka statusu zaudēja, jo bez attaisnojoša iemesla nepildīja bezdarbnieka pienākumus, piemēram, lai iegūtu statusu, NVA sniedza par sevi nepatiesas ziņas; kļuva par darba ņēmēju un par darba attiecību uzsākšanu neinformēja NVA; divas reizes atteicās no piemērota un reāla darba piedāvājuma; neieradās uz NVA konsultāciju pie sava nodarbinātības aģenta noteiktajā apmeklējuma laikā u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reģistrētā bezdarba līmenis valstī 2014.gada decembra beigās sasniedzis 8,5%, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) dati.

Salīdzinājumā ar novembri, bezdarba līmenis valstī palielinājies par 0,2% punktiem. Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) decembra sākumā uzskaitē bija 79,9 tūkstoši, bet decembra beigās – 82 tūkstoši bezdarbnieku. Bezdarbnieku skaits valstī mēneša laikā ir palielinājies par 2158 cilvēkiem.

Zemākais bezdarba līmenis decembrī reģistrēts Rīgas reģionā – 5,2%, augstākais bezdarba līmenis bija Latgales reģionā – 17,8%. Kurzemes reģionā bezdarba līmenis decembrī bija 10,7%, Vidzemē – 9,9% un Zemgalē – 8,3%. Valsts lielākajās pilsētās bezdarba līmenis 2014. gada beigās bija: Rīgā – 4,9%, Jūrmalā – 5,8%, Jelgavā – 6,4%, Valmierā – 6,7%, Ventspilī – 8,6%, Daugavpilī – 9,5%, Jēkabpilī – 9,7%, Liepājā – 12,5%, Rēzeknē – 15,2%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Igaunijā vidējais bezdarba līmenis pērn bijis 12,5%

Gunta Kursiša, 14.02.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijā bezdarba līmenis pērnā gada beigās bija tikai nedaudz mazāks par bezdarba līmeni Latvijā – 2011. gada nogalē Igaunijā bez darba bija 11,4% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, tajā pašā laikā Latvijā bezdarbnieku skaits bija 11,5% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Vidēji pērn Igaunijā bezdarba līmenis bija 12,5%, kas ir par 4,4% mazāk nekā vidēji 2010. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru