Dažādas valstis vecākiem, kuru bērni Covid-19 ierobežojumu dēļ nevar apmeklēt bērnudārzu vai skolas, tiek piešķirti gan pabalsti, gan arī ieviestas materiālās palīdzības shēmas, piemēram, pārtikas pakas.

To rāda BDO pētījums. «Īpaši pasākumi - naudas pabalsti un/vai vienreizējie maksājumi ieviesti, piemēram, Austrijā, Francijā,» uzsver a/s «BDO Latvia» partnere Vita Liberte. Viņa norāda, ka daudzas valstis apsvērušas veidus, kā nodrošināt, lai vecāki ar zemiem ienākumiem varētu pienācīgi uzturēt savus bērnus (piemēram, Čīle, Igaunija, Zviedrija), piešķirot ne tikai finansiālu, bet arī atbalstu pārtikas paku vai kuponu veidā.

Atbalsta pabalstu ģimenēm 500 eiro apmērā par katru bērnu 

Valdības koalīcijas Sadarbības sanāksmes sēdē panākta vienošanās par pabalsta izmaksu ģimenēm...

«Dažas valstis, piemēram, Bulgārija, Nīderlande un Zviedrija, bija pietiekami labi izveidojušas pašreizējo atvaļinājumu regulējumu, ļaujot saņemt ārkārtas atvaļinājumus un atvaļinājumus, lai koptu slimos bērnus vai radiniekus,» tā V. Liberte. Viņa piebilst, ka dažas valstis ir ieviesušas jaunus pagaidu ārkārtas atvaļinājumu piešķiršanas pasākumus, lai nodrošinātu darba aizsardzību un (galvenokārt, daļēju) algas kompensāciju vecākiem. «Ne visi atvaļinājuma veidi gan tiek apmaksāti. Vairumā gadījumu piekļuvei šiem pagaidu atvaļinājumiem ir noteikti ierobežojumi, tāpēc ne visiem vecākiem ir iespējams tos saņemt,» tā V. Liberte.

BDO pētījums par atbalsta veidiem vecākiem:

Latvija

Ārkārtas stāvokļa laikā pieņemts jauns pabalsta veids - vienreizējs slimības atvaļinājuma pabalsts bērnu aprūpei. Pabalsts ir pieejams, ja bērns līdz desmit gadu vecumam (ieskaitot) nevar apmeklēt bērnudārzu vai izglītība tiek organizēta attālināti un vecākiem nav iespējams strādāt attālināti. Ieviests arī vienreizējs slimības palīdzības pabalsts par laiku līdz 14 kalendārajām dienām, kuru laikā sociāli apdrošinātajām personām ir tiesības to pieprasīt vienu reizi par laiku no 2020. gada 30. novembra līdz 31. decembrim, un, vienu reizi - no 2021. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 30. jūnijam. Vienreizēju slimības palīdzības pabalstu izmaksā 60% apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas par iepriekšējiem 12 kalendārajiem mēnešiem. Pabalstu nemaksā, ja nodarbinātā persona veic saimniecisko darbību un saņem ienākumus vai personai tiek izmaksāts slimības atvaļinājuma pabalsts, vecāku pabalsts, maternitātes pabalsts, paternitātes pabalsts vai dīkstāves pabalsts. Pabalsti jāpieprasa ne vēlāk kā desmit dienas pēc dienas, kad pirmsskolas grupas vai izglītības iestādes pārtraukušas vai sākušas izglītības procesus attālināti.

Valdības koalīcijas Sadarbības sanāksmes sēdē panākta vienošanās par pabalsta izmaksu ģimenēm 500 eiro apmērā par katru bērnu.

Lietuva

Ir paredzēts vienreizējs maksājums 120-200 eiro apmērā par katru bērnu. Par katru bērnu bez nosacījumiem tiks nodrošināta summa 120 eiro apmērā. Nedaudz lielāka summa - 200 eiro uz vienu iedzīvotāju tiks piešķirta ģimenēm ar vairāk nekā diviem bērniem un ģimenēm, kurās ir bērni ar invaliditāti vai kurām draud nabadzība vai sociālā atstumtība.

Igaunija

Līdz 2020. gada 31. decembrim darba devējs, kurš neatbilst brīvā laika pabalsta saņemšanas kritērijiem, bet atbilst kritērijiem, kas noteikti padziļinātās sadarbības programmas dalībniekam, un kuru nelabvēlīgi ietekmē Covid-19 izraisītā krīze:

Personas, kuras atgriežas darbā no bērna kopšanas atvaļinājuma, dīkstāvē saņem 100% no vecāku pabalsta, kas piešķirts par sešu mēnešu periodu pirms ārkārtas situācijas izsludināšanas, bet nepārsniedz 700 eiro kalendārajā mēnesī. Krīzes skartajam darba devējam ir pienākums informēt nodokļu iestādi par dīkstāves pārtraukšanu darbiniekam, kuram piešķirts dīkstāves pabalsts. Darba devējs varēs vērsties nodokļu iestādē par dīkstāves pabalsta saņemšanu darbiniekiem, kuri veic papildu saimniecisko darbību un kuru mēneša ienākumi nepārsniedz 430 eiro. Sertifikātu par kopšanas atvaļinājumu izsniedz, lai rūpētos par bērnu, kas jaunāks par 12 gadiem, vai par bērnu invalīdu, kas jaunāks par 19 gadiem. Pabalsts ir 80% no vidējās algas un tiek izmaksāts no pirmās darba dienas. Slimokase apmaksā atvaļinājumu līdz 14 dienām, bet atvaļinājuma apliecību var pagarināt. Gadījumā, ja ģimenes loceklis ir inficēts ar Covid-19, darbiniekam var izsniegt sertifikātu par kopšanas atvaļinājumu, lai rūpētos par savu ģimenes locekli. Šis izmaksātais pabalsts tiek piešķirts 7 dienas un ir jāmaksā no pirmās atvaļinājuma dienas 80% apmērā no vidējās darba algas.

Bulgārija

Pabalsts ģimenēm, kurās ir bērni līdz 14 gadu vecumam un viens vai abi vecāki ir bezdarbnieki, bet kuriem nav tiesību uz bezdarbnieka pabalstu. Pabalsts aptuveni 190 eiro apmērā ir paredzēts, lai atbalstītu ģimenes, kuras cieš no nopietnām finansiālām grūtībām noteikto Covid-19 vīrusa izplatības ierobežošanas pasākumu dēļ.

Čehija

Viens no vecākiem, kura bērni ir jaunāki par 13 gadiem, var saņemt bērnu slimības pabalstu (ko vecāki parasti izmanto, ja bērns ir slims). Vecāks kā pabalstu saņem 80% no pamatalgas.

Somija

Pagaidu finansiālu palīdzību epidēmijas uzliesmojuma dēļ var izmaksāt bērna, kurš no vecāku puses tiek pieskatīts mājās, vecākiem vai aizbildņiem, kā arī vecāku vai aizbildņu laulātajam vai partnerim, kurš dzīvo vienā mājsaimniecībā. Bērnam pirms pamatizglītības uzsākšanas jābūt agrīnā pirmsskolas izglītības iestādē, pirmsskolas izglītības iestādē, 1. līdz 3. pamatizglītības kursā vai iepriekšējās apmācībās, vai arī viņam jābūt atzītai vajadzībai pēc īpaša atbalsta vai pagarinātas obligātās izglītības. Īpašā atvaļinājuma pabalsta summa ir 28,94 eiro nedēļā (723,5 eiro mēnesī).

Vācija

Vācijā ir īslaicīgas izmaiņas bērna kopšanas atvaļinājuma maksājumos. Piemēram, aprēķinot maksājuma summu, valdība neņem vērā zemākos ienākumus pēdējos mēnešos (parasti bērna kopšanas atvaļinājuma maksājumu apmērs būtu bijis noteikts kā noteikti procenti no 12 mēnešu ienākumiem, kas personai bija pirms aiziešanas vecāku atvaļinājumā). Lai mazinātu vīrusa ietekmes sekas, valdība par pamatu bērnu kopšanas atvaļinājuma maksājumu aprēķinam ņem vidējos ienākumus. Turklāt, ir iespējams atlikt bērna kopšanas atvaļinājumu, nezaudējot atvaļinājuma perioda mēnešus, ja persona strādā noteiktās vīrusa izplatības samazināšanas pasākumos iesaistītajās darba vietās (slimnīcās, utt.) un Covid-19 laikā nevar izmantot bērna kopšanas atvaļinājumu. Federālā valdība un federālo zemju valdības vienojušās, ka skolām un bērnu aprūpes centriem jāpaliek slēgtiem vismaz līdz janvāra beigām, savukārt, vecākiem kompensācijas saņemšanai tiks piešķirts lielāks bērnu slimības pabalsts (Kinderkrankengeld). Vecāki ir tiesīgi saņemt atbalstu, ja vien viņi ir apdrošināti valsts veselības apdrošināšanas sistēmā un paši ir tiesīgi saņemt slimības pabalstu. Bērnam jābūt jaunākam par 12 gadiem, izņemot bērnus ar invaliditāti. Bērnam jābūt arī likumīgi apdrošinātam valsts sistēmā kā apgādājamam. Nevar pretendēt uz atbalstu, ja bērns ir privāti apdrošināts. Federālā valdība nolēmusi palielināt vecāku tiesības uz bērna slimības pabalstu par 10 dienām katram vecākam un bērnam 2021. gadā. Tāpēc katram no vecākiem ir tiesības pieprasīt bērna slimības pabalstu uz laiku līdz 20 dienām vienam bērnam. Vientuļajiem vecākiem tiesības uz bērnu pabalstu dubultojas uz ir piešķirams uz laiku no 20 līdz 40 dienām. Vecākiem vai vientuļajiem vecākiem ar diviem bērniem ir tiesības uz bērna slimības pabalstu par periodu līdz 80 dienām. Ja vecākiem ir vairāki bērni, tiek piešķirts pabalsts par papildus no 10 dienām līdz 90 dienām 2021. gadā - neatkarīgi no tā, cik bērnu dzīvo kopīgi vienā mājsaimniecībā.

Ungārija

Bērna kopšanas atvaļinājums ir pieejams, līdz bērns sasniedz divu gadu vecumu un veido 70% no algas, kas nopelnīta pirms bērna piedzimšanas, nepārsniedzot 665 eiro (HUF 208 600) mēnesī. Vēl viens ģimenes atbalsta sistēmas elements ir bērna kopšanas pabalsts, ko piešķir bērna vecākiem līdz bērna 3 gadu vecumam. Laikā no bērna 2 līdz 3 gadu vecumam bērna kopšanas pabalstu ir tiesīgi saņemt visi vecāki - arī tie, kuriem bija tiesības uz bērna kopšanas atvaļinājumu. Bērna kopšanas pabalsta summa ir vienāda ar minimālo vecuma pensijas apmēru, kas ir 92,24 eiro mēnesī (HUF 28 500). Trīs vai vairāk bērnu mātēm ir tiesības uz tāda paša apjoma bērnu audzināšanas pabalstu, līdz jaunākais no bērniem sasniedz 8 gadu vecumu.

Itālija

Itālijā tiek piešķirts ārkārtas bērna kopšanas atvaļinājums 15dienu apmērā ar 50% no algas, un, ja cilvēki nevēlas izmantot šo atvaļinājumu, alternatīvi ir pieejama 600 eiro prēmijas izmaksas iespēja bērna auklei.

Lielbritānija

Darba devēji var izvēlēties saņemt papildus dīkstāves pabalstu kompensācijas darbiniekiem (no valdības atgūstot 80% no algas līdz maksimāli GBP 2500 mēnesī (2868 eiro)). To var izdarīt bērnu aprūpes vajadzībām, ja vecāki praktiski ir nespēj strādāt, kamēr skolas un bērnudārzi ir slēgti. Dīkstāve ir darba devēja izvēle.

Polija

Esošie bērna kopšanas pabalsti ļauj darbiniekiem (abiem bērna vecākiem) ņemt bērna kopšanas atvaļinājumu līdz 60 dienām, lai rūpētos par slimiem bērniem līdz 14 gadu vecumam. Vecākiem ir tiesības arī skolu slēgšanas gadījumā izmantot papildu 14 dienu atvaļinājumu, lai rūpētos par bērniem, kas jaunāki par 8 gadiem. Lai izmantotu atvaļinājumu, darbiniekiem jāaizpilda izziņa. Šis atvaļinājums netiek ieskaitīts esošajā 60 dienu atvaļinājuma ierobežojumā, kā arī papildu piešķirtajā 14 dienu atvaļinājumā.

Avots: BDO pētījums

Latvijā varētu ieviest bezdarbnieka palīdzības pabalstu, kas tiktu izmaksāts gadījumā, ja persona pēc bezdarbnieka pabalsta izmaksas perioda beigām nebūs atradusi darbu un neveiks saimniecisko darbību.

Šāds risinājums trešdien ticis apspriests finanšu ministra Jāņa Reira (JV) vadītās darba grupas uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam sanāksmē.

Finanšu ministrijā stāstīja, ka darba grupa vienojusies turpināt spriest par bezdarbnieka palīdzības pabalsta ieviešanu.

Paredzēts, ka apdrošinātajai personai, kura ir saņēmusi bezdarbnieka pabalstu atbilstoši likumam "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam", būs tiesības pieprasīt bezdarbnieka palīdzības pabalstu, ja pēc bezdarbnieka pabalsta izmaksas perioda beigām persona nebūs atradusi darbu un neveiks saimniecisko darbību. Patlaban gan nav zināms bezdarbnieka palīdzības pabalsta apmērs, bet tas tiek vērtēts.

Īstenojot valsts sociālo politiku darba, sociālās aizsardzības, bērnu tiesību aizsardzības, bērnu un ģimenes lietu, kā arī cilvēku ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju jomā, Labklājības ministrija (LM) informē par vairākām būtiskām izmaiņām, kas stāsies spēkā 2017. gadā.

No 2017. gada 1. janvāra:

• Minimālā mēneša darba alga normāla darba laika ietvaros būs 380 eiro.

• 2017. gadā pārrēķinās pensijas (vecuma un apgādnieka zaudējuma pensijas, kā arī saskaņā ar Nolikumu „Par izdienas pensijām” piešķirtās izdienas pensijas), kuras piešķirtas vai pārrēķinātas 2011. gadā. Pārrēķinot pensijas, tās palielināsies cilvēkiem, kuri pensijas sāka saņemt ekonomiskās krīzes laikā, piemērojot negatīvus pensijas kapitāla indeksus. Pensiju pārrēķins notiks automātiski, un senioriem papildus nekas nav jādara. Pārskatīto pensijas apmēru noteiks no 2017. gada 1. janvāra un par periodu no 1. janvāra to izmaksās līdz 2017. gada jūnijam.

Vai saimnieciskās darbības veicējs, kurš strādā arī algotā darbā un maksā nodokļus, šo darbu pazaudējot, var saņemt bezdarbnieka pabalstu? Šie jautājumi Latvijas iedzīvotāju vidū aktualizējās pēc ziņas, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) strādā pie tā, lai samazinātu pelēko zonu īres tirgū un aicina visus izīrētājus reģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējus, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Dzīvokļu īpašnieku satraukums ir pamatots, jo skaidrs, ka viena dzīvokļa izīrētājam, kuram ir labi atalgots darbs un no darba algas tiek veiktas obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas, iestājoties bezdarba situācijai, nepavisam negribas palikt bez bezdarbnieka pabalsta tikai tāpēc, ka viņam īpašumā ir viens vai divi dzīvokļi, kas tiek izīrēti.

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Juridiskajā departamentā skaidro, ka bezdarbnieka statuss netiek piešķirts tikai tiem saimnieciskās darbības veicējiem, kuri par tādiem uzskatāmi likuma Par valsts sociālo apdrošināšanu izpratnē, respektīvi, veic sociālās iemaksas. Proti, ja saimnieciskās darbības veicējam, piemēram, dzīvokļa izīrētājam, kurš izvēlējies nodokļus maksāt kā pašnodarbinātais, ienākumi pārsniedz 360 eiro mēnesī (respektīvi, valstī noteikto minimālo algu), tad viņam jāveic sociālās iemaksas. Taču bezdarbnieka statuss un pabalsts tiek piešķirts tikai tiem cilvēkiem, kuriem nav aktuālo sociālo iemaksu bezdarba laikā. Te gan jāpiebilst, ka tas nenozīmē, ka visiem dzīvokļu izīrētājiem, kuri izīrē dzīvokli dārgāk par 360 eiro mēnesī, ir jāmaksā sociālās apdrošināšanas iemaksas. Šajā gadījumā ar ienākumiem līdz 360 eiro mēnesī tiek saprasta starpība starp ieņēmumiem un izdevumiem no saimnieciskās darbības. (Piemēram, īres maksa var būt 400 eiro mēnesī, bet izdevumi, kas saistīti ar izīrētāja saimniecisko darbību – 100 eiro mēnesī, līdz ienākumi ir 300 eiro, t. i., mazāk par noteiktajiem 360 eiro.)

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, bezdarbnieka palīdzības pabalstu nosakot līdz 180 eiro apmērā līdz šim paredzēto 130 eiro vietā.

Sākotnēji Labklājības ministrijas (LM) un valdības virzītajā piedāvājumā bija paredzēts pabalstu noteikt līdz 130 eiro apmērā. LM informēja, ka vienlaikus likuma grozījumos noteikts, ka personām, kas darbu uzteikušas pašas, bezdarbnieka pabalstu piešķirs no dienas, kad Nodarbinātības valsts aģentūrā saņemts iesniegums par bezdarbnieka pabalsta piešķiršanu.

Līdz šim personām, kas darbu uzteikušas pašas, pabalstu piešķīra ne agrāk kā divus mēnešus pēc bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas. Plānots, ka šāda kārtība būs spēkā līdz 2020.gada 31.decembrim personām, kurām bezdarbnieka statuss piešķirts sākot no 2020.gada 12.marta. Iepriekš opozīcijas pārstāvji bija norādījuši, ka nepieciešams palielināt maksimālo summu līdz 180 eiro.

Personai, kura bezdarbnieka statusu būs ieguvusi līdz 2017.gada 31.martam, tiesības uz bezdarbnieka pabalstu noteiks saskaņā ar līdzšinējo tiesisko regulējumu, kas ir spēkā līdz šī gada beigām. Tādējādi šiem cilvēkiem, lai pretendētu uz bezdarbnieka pabalstu, būs jābūt veikušiem sociālās iemaksas vismaz 9 mēnešus 12 mēnešu periodā.

Šādu grozījumu likumā Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam Saeima ceturtdien pieņēma divos lasījumos kā steidzamu, informē Saeimas preses dienestā.

Lemjot par 2017.gada valsts budžetu, parlaments 23.novembrī grozīja attiecīgo likumu, nosakot ilgāku kvalifikācijas periodu bezdarbnieka pabalsta iegūšanai –personai būs jāveic sociālās iemaksas vismaz 12 mēnešus 16 mēnešu periodā. Taču šajā likumā jauno noteikumu piemērošanai netika paredzēts pārejas periods.

Vienlaikus secināms, ka ir personas, kuras paļāvās, ka gadījumā, ja tai nebūs iespējas ātri atrast citu darbu vai ienākuma avotu, bezdarbnieka pabalsts tuvākajos mēnešos nodrošinās ar nepieciešamajiem iztikas līdzekļiem. Šie cilvēki rēķinājās ar līdzšinējo kārtību, ka sociālās iemaksas bezdarbnieka pabalsta saņemšanai jāveic 9 mēnešus 12 mēnešu periodā.

Lielākā daļa – 1090 – bijušo Liepājas metalurga darbinieku bezdarbnieku uzskaitē stājās novembrī. Decembrī dažs saņems ne vairāk par 30 latiem, vēsta portāls irliepaja.lv.

Par to portālu informēja Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) sabiedrisko attiecību speciāliste Iveta Daine.

Taču, kā noskaidroja portāls, būs arī tādi, kas vispār decembrī nesaņems neko, jo nepaguva novembrī stāties uzskaitē.

Kāda Liepājas metalurga bijusī darbiniece pastāstīja, ka uzteikumu saņēmusi 14.novembrī, parakstīt to varējusi 27.novembrī, bet uzskaitē VSAA stājusies tikai 5.decembrī.

«Pēdējo atalgojumu darbā saņēmu 12.novembrī, bet pirmo bezdarbnieka pabalstu saņemšu tikai janvārī. Trīs nedēļas nesaņemšu neko. Nezinu, cik liels būs pabalsts, un arī neinteresējos...»

Savukārt tiem, kuri novembrī stājās uzskaitē, decembrī saņemamā pabalsta apmērs atkarīgs no tā, cik dienas novembrī cilvēks būs bijis uzskaitē, pastāstīja Liepājas filiāles vadītāja Inese Birzgale.

Saeima 5.jūnijā galīgajā lasījumā atbalstīja jauna pabalsta ieviešanu Covid-19 krīzes skartajiem jaunajiem speciālistiem, paredzot to 500 eiro apmērā pirmos divus mēnešus un 375 eiro apmērā vēl divus turpmākos mēnešus.

Saeima šodien izskata priekšlikumus jaunajam Covid-19 izplatības radītā valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas likumam.

Parlamenta Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija vakar vienojās piedāvāt likumā paredzēt jaunu pabalstu jaunajiem speciālistiem.

Likums paredzēs, ka personai, kas gada laikā pirms ārkārtējās situācijas ir beigusi mācības augstskolā vai koledžā, kur ir ieguvusi augstāko izglītību, un ir ieguvusi bezdarbnieka statusu ārkārtas situācijas laikā vai trīs mēnešu laikā pēc tās beigām, tiesības uz jaunā speciālista pabalstu ir arī gadījumos, ja kopējais apdrošināšanas (darba) stāžs ir mazāks par vienu gadu un par bezdarbnieku pēdējo 16 mēnešu periodā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas iemaksas bezdarba gadījumam ir veiktas mazāk nekā 12 mēnešus vai nav veiktas vispār.

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) aicina 2018.gada solidaritātes nodokļa maksātājus, kuri saņēmuši VSAA paziņojumus, savlaicīgi iesniegt VSAA informāciju par privātā pensiju fonda (pensiju 3.līmeņa) pensiju plānu, uz kuru veikt solidaritātes nodokļa daļas pārskaitīšanu.

Solidaritātes nodokļa maksātājiem, kuriem VSAA paziņojumus nosūtīja 2018.gada jūnijā, pēdējais termiņš, lai iesniegtu VSAA informāciju par savu privātā pensiju fonda pensiju plānu, ir 28.februāris. Ja informācija netiks saņemta, solidaritātes nodokļa daļa, ko ir iespēja pārskaitīt personas privātajam pensiju fonda pensiju plānam, tiks ieskaitīta solidārai izmantošanai valsts pensiju speciālajā budžetā, to nepersonificējot. No tiem solidaritātes nodokļa maksātājiem, kuriem VSAA paziņojumus izsūtīja jūlijā,iesniegumus VSAA gaidīs līdz 29.martam.

VSAA ir izsūtījusi paziņojumus 4608 personām, par kurām 2018.gadā samaksāts solidaritātes nodoklis. Tomēr 35 % paziņojuma saņēmēju nav informējuši VSAA par savu privātā pensiju fonda pensiju plānu. Ja solidaritātes nodokļa maksātājs vēl nav privātā pensiju fonda pensiju plāna dalībnieks, tad jānoslēdz līgums ar privāto pensiju fondu un jākļūst par izvēlētā privātā pensiju plāna dalībnieku. Pēc tam jāinformē VSAA par privātā pensiju fonda pensiju plānu.

Labklājības ministrs Jānis Reirs ir izrādījis pretimnākšanu LTRK iniciatīvai, ka jaunie vecāki, kas saņem vecāku pabalstu, turpmāk varēs strādāt ceturtdaļu slodzes un saņemt pilnu pabalstu.

Pašlaik bērnu kopšanas atvaļinājumā esošas personas, kas vēlas strādāt, var saņemt vecāku pabalstu tikai 30% apjomā no aprēķinātās summas. Kā norāda LTRK, lai nezaudētu valsts atbalstu, bieži vien jaunie vecāki turpina strādāt nelegāli, gūstot ģimenei papildu līdzekļus, bet nenomaksājot par to nodokļus.

Jāteic, ka šāda iniciatīva ir gana apsveicama, ja vien paliek pie nodarbinātības – viena ceturtā daļa slodzes, to nepaaugstinot. Pabalstu pūristi gan teiks, ka vecāku pabalsts, kuru maksā tikai sociāli apdrošinātām personām, ir domāts kā īslaicīgi zaudēto darba ienākumu atvietojums, tādēļ, ja ir ienākumi no darba, tad nav ko atvietot un pabalsts nepienākas.

Lai saņemtu bezdarbnieka pabalstu, būs jāstrādā par trešdaļu ilgāk, darba devēji jauninājumu slavē, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

1. aprīlī stāsies spēkā pērn Saeimā akceptētie grozījumi «Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam», kas faktiski bezdarbnieka pabalstus liegs tiem, kuri sezonu strādā un pēc tam pāris mēnešus «atpūšas,» izmantojot bezdarbnieka pabalstu. Proti, lai saņemtu bezdarbnieka pabalstu, turpmāk būs jānostrādā 12 mēneši (līdzšinējo 9 vietā) pēdējo 16 mēnešu (līdzšinējo 12) laikā. Tiek prognozēts, ka jauninājums mazinās gan reģistrēto bezdarbnieku skaitu, gan arī valsts izmaksas šo cilvēku pabalstos. CSP dati liecina, ka 2016. gadā 95,3 tūkst. iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki.

Spējam, nespējam, drīkstam, nedrīkstam. Ko valdības lēmums samazināt bezdarbnieka pabalstu nozīmē no nodokļu teorijas skatupunkta?

Veidojot jauno valsts budžetu un vērtējot dažādas izmaksas, tiek lemts par to, vai samazināt bezdarbnieka pabalstu izmaksu apmēru un ilgumu. Motīvs pietiekami vienkāršs: izmaiņas motivēs cilvēkus ātrāk atgriezties darba tirgū; tiks ietaupīti 12 miljoni eiro.

Šobrīd izskatās, ka lēmums tiks pieņemts ar vieglu roku, uzskatot, ka tā drīkst un tā vienkārši būtu pareizi, jautājumam pieejot tīri matemātiski, ignorējot sociālās apdrošināšanas būtību, darbības pamatprincipus un mērķus, pakalpojuma saņēmēja un sniedzēja attiecību elementu.

Bezdarbnieka pabalsts nav vis valsts dāvana vai kāds citāds labvēlības žests grūtdieņiem. Tas ir viens no sociālās apdrošināšanas veidiem. Tiesības uz bezdarbnieka pabalstu iegūst tikai tie, kuri veic sociālās apdrošināšanas iemaksas (ik mēnesi speciālajā budžetā iemaksā 1,84 % no savas algas).

Igaunijas valdība apstiprinājusi un iesniegusi izskatīšanai parlamentā regulējuma projektu, kas paredz noteikt, ka bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilgums automātiski mainīsies atkarībā no darba tirgus situācijas.

Regulējuma projekts paredz, ka bezdarbnieka pabalsts tiek izmaksāts ilgāku laika periodu tad, kad darba tirgus situācija ir slikta un bezdarbs pieaug. Savukārt periodos, kad darba atrašanas iespējas ir vieglākas un bezdarba līmenis ir zems, pabalsts tiks izmaksāts tā dēvēto bāzes laiku, informēja Igaunijas Sociālo lietu ministrijā.

Laikā, kad ekonomika stagnē, bezdarba pabalsta izmaksas periods tiks pagarināts par 60 dienām sociāli apdrošinātai personai, liecina regulējuma projekts. Sliktā ekonomikas situācijā, kad bezdarba līmenis ir augsts un vakanču nav daudz, pabalsta izmaksa automātiski tiks pagarināta par ne ilgāk kā 120 dienām.

Cilvēkiem, kuru bezdarba apdrošināšanas periods nepārsniedz piecus gadus, pabalsts tiks izmaksāts 180 kalendārās dienas un laikā, kad bezdarbs ir ierastā līmenī, pabalsta termiņš netiks pagarināts. Ekonomikas situācijai pasliktinoties, pabalsta termiņš šādām personām tiks pagarināts par 60 dienām.

Novecojušas programmatūras dēļ Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) veiktā pensiju datu apstrāde daļai pensionāru izrādījusies kļūdaina, kā rezultātā Valsts ieņēmumu dienestam (VID) nosūtīti nepatiesi aprēķini, Db.lv informēja VSAA pārstāve Iveta Daine.

«Pensiju un pabalstu izmaksām tiek apstrādāts milzīgs datu apjoms, un esošā programmatūra ir novecojusi. Katru gadu mainoties likumdošanai, programmatūras kodā jāpievieno jaunas izmaiņas. Tādējādi ir augsts risks, ka, neraugoties uz rūpīgu testēšanu, programmatūrā ar rasties rodas kļūdas, kuras vēlāk jālabo. Tā tas, diemžēl šoreiz ir noticis,» Db.lv skaidro VSAA Informācijas tehnoloģiju departamenta vadītājs Māris Veģeris.

VSAA plāno nomainīt datu apmaiņas ar VID tehnoloģisko risinājumu tuvāko gadu laikā, tam paredzēti 700 000 eiro. Plānots mainīt visu risinājumu.

VSAA kļūdainas datu apstrādes rezultātā VID ir nosūtījusi nepareizus datus par 6 098 pensiju saņēmējiem, uzrādot lielākus ienākumus. Šīm personām VID gada ienākumu deklarācijās kļūdaini uzrādās iedzīvotāju ienākuma nodokļa parāds.

Laba ideja, kas ir izgāzusies pilnīgi nemākulīgas realizācijas rezultātā, – tā kārtējo reizi jāizsakās par vienu no Latvijas valsts īstenotajās iecerēm, kas gaidīto miljonu vietā ir devusi vien kapeikas. Runa ir par deviņdesmito gadu pašā sākumā pieņemto lēmumu, paredzot 10% no privatizēto uzņēmumu daļām nodot Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) rīcībā.

Doma bija laba – prasmīgi rīkojoties, VSAA bija iespēja izveidot par labi strādājošu pensiju fondu, kas varētu reķināties ne tikai ar sociālā nodokļa iemaksām, bet arī uzņēmumu dividendēm. Problēma ir faktā, ka prasmīgi šis process netika veikts, radot vienu otru visnotaļ būtisku sarežģījumu.

Pirmkārt, acīm redzami ir tas, ka nav noticis faktiski nekāds analizējošais darbs attiecībā uz to, cik veiksmīgi katrs konrētais uzņēmums, nonākot privātās rokās, varētu strādāt.

Otrkārt, Privatizācijas aģentūra, organizējot daža laba uzņēmuma privatizēšanu, tās nosacījumos nemaz nav peredzējusi 10% kapitāldaļu vai akciju nodošanu VSAA rīcībā, apmierinoties ar mazāku apjomu. Principā var teikt, ka atbildīgās institūcijas šajā jomā ir rīkojušās kā valstis valstī, radot savus likumus un noteikumus.

Labklājības ministrija septembrī nāca klajā ar piedāvājumu veikt izmaiņas bezdarbnieku pabalstu izmaksas kārtībā – mainot pabalsta apmēru, kā arī saīsinot tā izmaksas periodu. Šī ideja būtībā ir signāls, kas mudina domāt - nodokļus maksāt nav jēgas – un tikai palielinās nodokļu maksāšanas nihilismu.

Vai 12 miljonu eiro ietaupījums attaisno līdzekļus?

Iecere no nākamā gada bezdarbnieku pabalstu izmaksāt nevis deviņus mēnešus, kā tas ir pašlaik, bet gan astoņus, kā arī veikt izmaiņas pabalsta aprēķinos – pirmos divus mēnešus pabalsts būs 100% apmērā, nākamos divus – 75% apmērā, nākamos divus – 50%, bet pēdējos divus – 45% apmērā. Šobrīd visiem bezdarbniekiem neatkarīgi no darba stāža pabalstu izmaksā deviņus mēnešus. Pirmos trīs mēnešus - 100% apmērā, nākamos trīs - 75% apmērā, bet pēdējos trīs – 50% apmērā. Tiek lēsts, ka izmaiņas ļaus ietaupīt aptuveni 12 miljonus eiro.

Bezdarbniekiem mazāk, deputātiem – vairāk

Manuprāt, ziņa par bezdarbnieku pabalsta izmaiņām jāskata kontekstā ar plānotājām korekcijām deputātu un ministru atalgojumā. Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums regulē arī valsts pārvaldē strādājošo algas. Saskaņā ar likumu, ja aug vidējā alga valstī, tad automātiski ir palielināma alga arī Saeimas deputātiem, ministriem, parlamentārajiem sekretāriem, tiesnešiem, prokuroriem un kā arī, piemēram, tiesībsargam, Valsts kontrolei, Centrālajai vēlēšanu komisijai. Veidojot jauno budžetu, valdība ir ņēmusi vērā šo regulējumu. Deputātu algu izmaksāšanai kopumā atvēlēti 5,6 miljoni eiro, kas ir vairāk nekā 300 000 eiro palielinājums, salīdzinot ar šo gadu. Ministru algām atvēlēts aptuveni miljons. Premjera alga augs par 248 eiro un būs 4814 eiro pirms nodokļiem. Ministri pelnīs 4570 eiro mēnesī, kas ir par 236 eiro vairāk kā šogad, vēstīts raidījumā. Tomēr stāsts nav tik daudz par cipariem, kā par principu – vai tiešām ir pieņemami vienlaikus samazināt pabalstu apjomu un paaugstināt valsts pārvaldes un deputātu algas?

Valsts sociālā apdrošināšanas aģentūra (VSAA) šī gada pirmajos astoņos mēnešos bezdarbnieku pabalstos izmaksājusi 86,708 miljonus eiro jeb 66,6% no gada plāna, liecina VSAA publiskotā statistika.

Kopumā šogad provizoriski bezdarbnieka pabalstos ir plānots izmaksāt 130,285 miljonus eiro. Vidēji mēnesī bezdarbnieku pabalstos tiek izmaksāti 10,8 miljoni eiro.

Visvairāk šogad izmaksāts februārī - 11,605 miljoni eiro, kad pabalstu saņēma 34 541 cilvēks, bet vidējais tā apmērs bija 332 eiro mēnesī.

Savukārt vismazāk izdevumu šogad bijis maijā, kad 32 077 bezdarbniekiem pabalstos izmaksāti 10,232 miljoni eiro jeb vidēji 316 eiro mēnesī. Tikmēr apdrošināšanai bezdarba gadījumā šogad veiktas obligātās iemaksas 105,079 miljonu eiro apmērā, bet kopumā šogad tam paredzēts iekasēt 157,360 miljonus eiro. 2018.gadā bezdarbnieku pabalstos tika izmaksāti 119,887 miljoni eiro jeb 94% no gada plāna, bet apdrošināšanas obligātajās iemaksās tieši šim mērķim iekasēti 156,148 miljoni eiro.

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) šogad no iedzīvotājiem visvairāk elektroniski ir saņēmusi iesniegumus slimības un maternitātes pabalstu piešķiršanai un pārrēķināšanai. Tomēr tikai daļa cilvēku, kuriem ārsts darbnespējas lapu B reģistrējis E-veselības sistēmā, izmantojuši priekšrocību slimības vai maternitātes pabalstu pieprasīt portālā Latvija.lv elektroniski, nedodoties uz VSAA vai Valsts un pašvaldības vienotajiem klientu apkalpošanas centriem, informē aģentūra.

2017.gada 1.pusgadā VSAA pieņēmusi 249,3 tūkstošus lēmumu par slimības un maternitātes pabalstu piešķiršanu vai pārrēķināšanu. No tiem 7,1 tūkstotis lēmumu pieņemti, pamatojoties uz elektroniski izsniegtajām darbnespējas lapām B. Tomēr tikai 40 procentos gadījumu pabalstu pieprasītāji izvēlējušies arī iesniegumus iesniegt elektroniski.

VSAA atgādina, ka personām, kurām ārsts darbnespējas lapu B ir reģistrējis E-veselības sistēmā un to noslēdzis pēc darbnespējas perioda, lai saņemtu slimības vai maternitātes pabalstu, VSAA ir jāiesniedz tikai iesniegums Visērtāk to izdarīt, aizpildot iesniegumu portālā Latvija.lv, izmantojot e-pakalpojumu E-iesniegums VSAA pakalpojumiem.

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) un VAS Privatizācijas aģentūra (PA) ir vienojušās par sadarbību VSAA turējumā esošo valsts pensiju speciālajam budžetam nodoto valsts kapitāla daļu pārdošanā, informē PA.

Valsts kapitāla daļu pārdošana tiks veikta pamatojoties uz Ministru kabineta (MK) akceptēto Pārresoru koordinācijas centra (PKC) izstrādāto ziņojumu par valsts līdzdalības kapitālsabiedrībās izvērtējuma rezultātiem.

VSAA direktore Inese Šmitiņa norāda, ka noslēgtais sadarbības līgums ar PA ļaus veikt VSAA valsts kapitāla daļu pārdošanu bez papildus valsts budžeta resursu piesaistes. Veiksmīgas pārdošanas rezultātā valsts pensiju speciālais budžets saņems papildu ieņēmumus. Šis ir labs piemērs kā valsts iestādes, apvienojot to kapacitāti, var valsts pārvaldes procesus padarīt efektīvākus un būtiski ietaupīt līdzekļus, saka VSAA pārstāve.

Kopš 1.janvāra, kad stājās spēkā Valsts fondēto pensiju likums, kas paredz, ka ikvienam pensiju 2.līmeņa dalībniekam, kurš vēl nav pieprasījis vecuma pensiju (tai skaitā priekšlaicīgo), ir iespēja izdarīt izvēli, kam atstāt viņa pensiju 2.līmenī uzkrāto kapitālu, ja gadījumā viņš nomirst līdz vecuma pensijas piešķiršanai, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) ir saņēmusi 29 tūkstošus iesniegumu.

Būtiski palielinājies VSAA Kontaktu centram adresēto jautājumu apjoms. Kopš gada sākuma sniegtas 1600 konsultācijas par pensiju jautājumiem, galvenokārt jautājumi bijuši par pensiju 2.līmeņa uzkrājuma novēlēšanu.

Vairākums (63%) pensiju 2.līmeņa dalībnieku izvēlējušies uzkrāto kapitālu nodot mantojumā Civillikumā noteiktajā kārtībā. Mantinieki par mirušā uzkrāto pensiju 2.līmeņa kapitālu uzzinās pie zvērināta notāra, uzsākot kārtot mantojuma lietas. Mantinieks varēs izvēlēties viņam pienākošo daļu saņemt kā pārskaitījumu bankas kontā vai pievienot savam pensiju 2.līmeņa kapitālam.

Otra populārākā izvēle (35%) ir pievienot citas personas pensiju 2.līmeņa kapitālam. Persona, kas būs saņēmusi mirušā pensiju 2.līmenī uzkrāto kapitālu, to varēs izmantot, sasniedzot valstī noteikto pensijas vecumu un pieprasot valsts vecuma pensiju.

Beidzoties dīkstāves un dīkstāves palīdzības pabalstam, kad prognozējams turpmāks bezdarbnieku skaita pieaugums, tiks ieviesti vairāki jauni un paplašināti esošie nodarbinātības atbalsta pasākum.

To paredz valdības otrdien atbalstītās izmaiņas noteikumos par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanu.

Dīkstāves pabalstu izmaksa tiks pārtraukta pēc 30.jūnija. Pēc tam plānots veidot algu subsīdijas atbalsta pasākumu, kura laikā darba devējiem tiks piešķirtas subsīdijas 50% apmērā no darbiniekam noteiktās mēneša darba algas četru mēnešu garumā. Subsīdijas maksimālais apmērs būs 430 eiro mēnesī.

Tādējādi, ja darbinieka mēneša darba alga ir 860 eiro, subsīdija veidos 430 eiro mēnesī, savukārt, ja darba alga ir 430 eiro, būs iespējams saņemt subsīdiju 215 eiro mēnesī.

Lai mazinātu finanšu atbalsta negodprātīgas izmantošanas risku, paredzēts, ka pie viena darba devēja kādā no subsidētās nodarbinātības pasākumiem bezdarbnieki varēs iesaistīties tikai vienu reizi. Tāpat plānots, ka darba devējs nevarēs dibināt darba attiecības ar bezdarbnieku, ko iepriekš ir nodarbinājis pēdējo divu mēnešu laikā pirms iesaistes pasākumā.

Mazliet pastumdām naudiņas, mazliet paspēlējamies ar termiņiem – un, lūk, valsts budžeta fiskālā telpa pieaug par 12 miljoniem eiro.

Tāds ir labklājības ministres Ramonas Petravičas stratēģiskais skatījums uz bezdarbnieku pabalstiem – proti, tā saņemšanas termiņu samazināsim no deviņiem uz astoņiem mēnešiem, beigu mēnešos samazināsim atbalsta intensitāti, un 12 miljoni eiro ir mūsējie. Protams, izmaiņas ir samērā nebūtiskas, tomēr pietiekami slikti ir tas, ka bezdarbnieku pabalstu sistēmai, par kuru rakstīti daudzi nopietni pētījumi, tostarp to darījusi arī Eiropas Komisija, nozares atbildīgā ministre pieiet tik pavirši. Tāda sajūta, ka vienkārši paspēlējās ar cipariem.

Es absolūti neuzskatu, ka pašreizējā bezdarbnieku atbalsta sistēma, tostarp pabalstu, būtu ideāla. Taču, ja ir vēlme to mainīt, tad būtu jābūt stratēģiskam ilgtermiņa skatījumam, apjausmai, kāds ir mērķis utt. Eiropas Komisija ir norādījusi, ka bezdarbnieka pabalsts ir viens no sociālās drošības sistēmas stūrakmeņiem, taču, to dizainējot, ir jāsabalansē tas, lai cilvēks krīzes situācijā nepaliek bez pietiekamiem ienākumiem un viņam ir gana ilgs laiks, lai atrastu darbu, tostarp, ja nepieciešams, pārkvalificētos, un tas, lai cilvēkam nezustu motivācija iekļauties darba tirgū, lai būtu spiediens darbu aktīvi meklēt. Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Vilerts saistībā ar šo lēmumu tvīto: «Ņemot vērā ekonomikas bremzēšanos, samazināt bezdarbnieka pabalsta apmēru ir visai savdabīgs solis. Šis pabalsts tomēr pilda arī ekonomikas stabilizatora funkciju, saglabājot iedzīvotāju pirktspēju apstākļos, kad ekonomikai klājas grūtāk un bezdarbs pieaug.»

Aizvadītās nedēļas beigās pensiju un pabalstu izmaksa «PNB bankā» tika pārtraukta 10 342 klientiem, informēja Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) pārstāve Iveta Daine.

Pēc viņas paustā, no 10 342 klientiem, kuriem tika apturēta pensiju un pabalstu izmaksa un aizkavēti augusta maksājumi, 2600 klientiem izmaksas jau operatīvi veiktas. Dažiem, kuri ļoti savlaicīgi iesniedza iesniegumus, VSAA pensijas vai pabalstus izmaksāja laikā, piebilda Daine.

Viņa informēja, ka līdz trešdienas plkst.13 VSAA reģistrēti 10 444 klientu iesniegumi par bankas konta maiņu, un lielākā daļa no tiem iesniegta personīgi VSAA klientu apkalpošanas centros.

Daine norādīja, ka daļa cilvēku bija izlēmuši kontu atvērt bankā «Citadele», kas veiks garantēto atlīdzību izmaksu. VSAA patlaban vienojies ar šo banku par VSAA adresēto iesniegumu pieņemšanu.

No 2018.gada 1.janvāra tiks mainīta cena par Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) piešķirto valsts pensiju, pabalstu vai atlīdzību piegādi saņēmēja dzīvesvietā, informē VSAA.

VSAA organizētā publiskā iepirkuma rezultātā pakalpojuma sniegšanas tiesības ieguva VAS Latvijas Pasts, kurš pakalpojumu periodā no 2018.gada 1.janvāra līdz 2022. gada 31. decembrim piedāvāja sniegt par cenu 2,39 eiro iepriekšējās cenas 1,74 eiro vietā. Šīs izmaksas sedz saņēmējs.

Sākot no nākamā gada janvāra, VSAA no izmaksājamās pensijas, pabalsta vai atlīdzības ieturēs 2,39 eiro un pārskaitīs šo summu VAS Latvijas Pasts.

Kopumā VSAA pakalpojumus ar piegādi dzīvesvietā saņem 95 tūkstoši cilvēku, lielākā daļa no tiem - 86,4 tūkstoši, ir vecuma pensijas saņēmēji.

VSAA atgādina, ka VSAA piešķirtos pakalpojumus izmaksā atbilstoši pakalpojuma saņēmēja izvēlētajam izmaksas veidam. 89 % no visiem VSAA izmaksātajiem pakalpojumiem tiek pārskaitīti uz klientu bankas kontu vai pasta norēķinu sistēmas kontu

Cilvēkiem, kuru pabalsti un pensijas pašlaik tiek pārskaitīti uz kontu AS GE Money Bank, steidzami jāinformē Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) par jaunu kontu citā bankā, informē VSAA.

GE Money banka ir paziņojusi, ka turpinās sniegt pakalpojumus līdz 20. septembrim, pēc tam pārtrauks iedzīvotāju un uzņēmumu norēķinu kontu apkalpošanu.

Līdz 19.septembrim GE Money banka turpina pieņemt VSAA maksājumus un ieskaitīt esošajos klientu GE Money bankas kontos. Cilvēki, kuri saņem naudu no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras GE Money bankā atvērtajā kontā,

tiek lūgti iespējami ātrāk atvērt jaunu kontu.

Pēc konta atvēršanas jāuzraksta iesniegums ar lūgumu turpmāk visas VSAA izmaksas pārskaitīt uz jauno kontu, iesniegumu var iesniegt jebkurā VSAA nodaļā. Iespējams, ka izvēlētā banka piedāvās pati nogādāt šo iesniegumu VSAA, tomēr jārēķinās, ka tad, ja iesniegums tiks sūtīts pa pastu vai ar jaunās bankas starpniecību, tas aizņems ilgāku laiku, kamēr VSAA saņems un nomainīs informāciju.