Jaunākais izdevums

Šā gada marta sākumā Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) uzskaitē bija 87,87 tūkstoši, bet marta beigās – 86,6 tūkstoši bezdarbnieku, liecina NVA dati.

Bezdarbnieku skaits valstī mēneša laikā ir samazinājies par 1269 cilvēkiem jeb 1,4 procentpunktiem.

Ik gadu pavasarī Centrālā statistikas pārvalde (CSP) veic ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita pārrēķinu, kas tiek izmantots aprēķinot reģistrētā bezdarba līmeni valstī. Ņemot vērā iepriekš aprēķinos izmantoto ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitu, tad 2015.gada marta beigās reģistrētā bezdarba līmenis valstī bija 9,0%, un, salīdzinot ar 2015.gada februāri, tas samazinājies par 0,1% punktu. Savukārt, ņemot vērā CSP šī gada martā aktualizēto ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitu, reģistrētā bezdarba līmenis 31.martā bija 9,2%, tas ir par 0,1% punktu augstāks nekā rēķinot pēc iepriekš izmantotā ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita. CSP aktualizētais ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits tiks izmantots reģistrētā bezdarba līmeņa aprēķināšanai arī turpmāk.

Zemākais bezdarba līmenis martā reģistrēts Rīgas reģionā – 5,6%, augstākais bezdarba līmenis bija Latgales reģionā – 19,8. Kurzemes reģionā bezdarba līmenis marta beigās - 11,3%, Vidzemē – 10,2% un Zemgalē – 9,6%.

Valsts lielākajās pilsētās bezdarba līmenis 2015. gada marta beigās: Rīgā – 5,3%, Jūrmalā – 6,3%, Valmierā – 7,0%, Jelgavā – 7,6%, Ventspilī – 8,3%, Daugavpilī – 11,5%, Jēkabpilī – 11,9%, Liepājā – 12,9%, Rēzeknē – 18,0%.

NVA datu bāzē marta beigās bija 4872 brīvo darba vietu, pieprasītākās profesijas - kravas automobiļa vadītājs, pavārs, mazumtirdzniecības veikala pārdevējs, šuvējs, vilcējautomobiļa vadītājs, kuģu remontatslēdznieks, veikala kasieris, programmētājs u.c.

NVA organizētajos aktīvajos nodarbinātības pasākumos 2015. gada martā piedalījās 15,5 tūkstoši bezdarbnieku un darba meklētāju.

Karjeras konsultācijas 2015.gada martā saņēmušas 4407 personas, no tām 3 679 bezdarbnieki un darba meklētāji. Karjeras konsultācijas Jauniešu garantijas ietvaros saņēmuši 3 150 cilvēki. 6071 bezdarbnieks martā iekārtojās pastāvīgā darbā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ekonomisti: Darba tirgus vēl arvien būs ekonomikas karstais punkts

Žanete Hāka, 22.02.2019

Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš

Sekmīgā ekonomikas attīstība 2018. gadā nodrošināja tālāku darba tirgus rādītāju uzlabošanos. Gan nodarbinātības kāpums, gan bezdarba kritums paātrinājās. Šogad pārmaiņas darba tirgū turpināsies līdzšinējā virzienā, taču jau lēnāk. Ja 2018. gadā nodarbinātība pieauga par 1,6%, tad šogad kāpums varētu būt apmēram procentu liels. Bremzēšanās visdrīzāk jau ir sākusies — ja pērnā pirmajos trīs ceturkšņos nodarbināto skaits gada griezumā auga vidēji par 1,9%, tad 4.ceturksnī par 0,8%.

Spēcīgākais ekonomikas sildītājs pērn bija celtniecība — nozare, kas spēj strauji palielināt strādājošo skaitu, ja ir pasūtījumi. Labi attīstījās arī tādas darbietilpīgas nozares kā tūrisms, informācijas tehnoloģijas, biznesa pakalpojumi. Šogad celtniecība augs krietni pieticīgāk nekā pērn, bet pārējās vadošās nozares varētu attīstīties līdzīgi.

Vidējais bezdarba līmenis pērn samazinājās par 1,3 procentpunktiem, līdz 7,4%. Jo īpaši strauji samazinās īstermiņa bezdarbnieku skaits. Augošais ilgstoši nestrādājošo īpatsvars ir galvenokārt reģionālo kontrastu atspoguļojums, kas ir tikai pakāpeniski atrisināma problēma, arī tas bremzēs bezdarba tālāku samazināšanos.

Šie dati parāda — lai arī palielināt strādājošo skaitu nav viegli, tas ir iespējams. Salīdzinājums ar ziemeļu kaimiņiem vēsta, ka to ir iespējams turpināt. Starpība starp nodarbinātības līmeni Igaunijā un Latvijā pērnā gada nogalē bija 4,6 procentpunkti (attiecīgi 69,1% un 64,5%). Nodarbinātība abās valstīs kopš krīzes augusi līdzīgi, bet starpība svārstījusies bez noteiktas tendences. Darbinieku piesaiste un noturēšana kaimiņvalsts uzņēmumiem bijusi skaudra problēma jau vairākus gadus, taču nodarbinātības līmenis ir sasniedzis augstāku līmeni, nekā jebkurš spēja iztēloties. Tas parāda — Latvijā imigrācija noteikti ir viens no risinājumiem, bet prioritāte joprojām ir nodarbinātības līmeņa palielināšana. Panākot Igaunijas līmeni, Latvijā strādājošo skaitu vēl var palielināt par vairākiem desmitiem tūkstošu cilvēku.

Par nodarbinātības palielināšanas iespējām signalizē arī atšķirīgais vīriešu un sieviešu bezdarba līmenis, pērn attiecīgi 8,4% un 6,4%. 2007. gadā bezdarbs starp vīriešiem bija 6,5%. Lai arī kopumā nodarbinātības līmenis pērn sasniedza rekordu, visaktīvākajās vecuma grupās — starp 25 un 54 gadu vecumu, augstākie nodarbinātības līmeņi joprojām ir 2006. – 2007. gadā reģistrētie.

Attīstības stratēģijā “ko nedarīt” ir vismaz tikpat svarīgs punkts kā “ko darīt”. Pieņemt lēmumu kaut ko nedarīt — neattīstīt kādu nozari, kādu apvidu, politiķiem var būt ļoti grūti. Arī uzņēmumu vadītājiem lēmumi par nedarīšanu var sagādāt emocionālas ciešanas. Cilvēki mēdz izvairīties no situācijām, kas viņiem rada diskomfortu. Tad lēmumu (ne)pieņēmēju vietā izvēles izdara dzīve. Dzīves nosaukums šobrīd ir “darba tirgus”.

Iespējams, ka visbanālākā patiesība, ko vien var pavēstīt par ekonomikas attīstību, ir tās atkarība no darba ražīguma kāpuma. Šajā procesā ir pozitīvā, bet ir arī negatīvā dienaskārtība. Darba ražīguma audzēšana notiek gan ar pozitīvām pārmaiņām daļā uzņēmumu, gan ar mazāk efektīvu uzņēmumu darbības pārtraukšanu. Ekonomikas lejupslīdes ciklā to, ka uzņēmuma vēsture ir beigusies, visbiežāk pavēsta nodokļu inspektors vai banka. Augšupejas ciklā šis ziņnesis ir darba tirgus. Ziņnešu vainošana par ziņām ir ļoti sena un tradīcijām bagāta nodarbošanās.

Latvijā imigrācija ir notikusi un notiks nākotnē. Tā ir vajadzīga ne tikai ekonomisku apsvērumu dēļ. Taču dažu uzņēmēju un viņu pārstāvošo organizāciju precīzi neizteiktā, bet nojaušamā vēlme ar imigrāciju atgriezt darba tirgū pēcpadomju ēras vidēji aritmētisko stāvokli, ir vēlmju domāšana. Šī ēra bija kā laiks pēc vētras mežā, kas ir izgāzusi daudzus vecus kokus, paverot iespējas izaugt jaunajiem, kas citādi nonīktu bez saules. Tas bija lielisks iespēju logs uzņēmīgiem cilvēkiem, kas ir gandrīz aizvēries. Arī turpmāk mežā laiku pa laikam kāds koks nolūzīs, bet par tā atbrīvoto vietu būs liela konkurence.

Ir cerības nākotnē izvairīties no strādājošo skaita sarukuma Latvijā, taču ir skaidrs, ka strauji augt tas nevarēs. Tomēr ir nozares, kuras spēs no pārējās ekonomikas paņemt tik strādājošo, cik vien vēlēsies, jo tās ir ļoti maksātspējīgas, te pirmkārt jāmin informācijas tehnoloģijas un dažādi biznesa pakalpojumi, atsevišķas rūpniecības apakšnozares. Kādam citam no šiem cilvēkiem būs jāatvadās.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gadā 72,8 tūkstoši iedzīvotāju bija bezdarbnieki, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Galerijā augstāk - ekonomistu komentāri un prognozes par jaunākajiem darba tirgus datiem!

Salīdzinot ar 2017. gadu, bezdarbnieku skaits ir samazinājies par 12,6 tūkstošiem jeb 14,8 %. Pērn bezdarba līmenis Latvijā bija 7,4 %, kas ir par 1,3 procentpunktiem zemāks nekā 2017. gadā. Sievietēm bezdarba līmenis joprojām saglabājas zemāks nekā vīriešiem (attiecīgi 6,4 % un 8,4 %).

2018. gada 4. ceturksnī, salīdzinājumā ar 3. ceturksni, bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,1 procentpunktu un bija 6,9 %. 4. ceturksnī 67,1 tūkstotis iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, kas ir par 1,7 tūkstošiem jeb 2,5 % mazāk nekā 3. ceturksnī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Bezdarba līmenis Latvijā pērn bija 9,9 %

Dienas Bizness, 23.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015. gadā 98,2 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Salīdzinot ar 2014. gadu, bezdarbnieku skaits ir samazinājies par 9,5 tūkstošiem jeb 8,8 %. Pērn bezdarba līmenis Latvijā bija 9,9 %, kas ir par 0,9 procentpunktiem mazāk nekā 2014. gadā. Sievietēm bezdarba līmenis arvien ir zemāks nekā vīriešiem (attiecīgi 8,6 % un 11,1 %).

2015. gada 4. ceturksnī salīdzinājumā ar 3. ceturksni bezdarba līmenis ir palielinājies par 0,1 procentpunktu un bija 9,8 %. 2015. gada 4. ceturksnī 98,1 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, kas ir par 1,2 tūkstošiem jeb 1,2 % vairāk nekā 3. ceturksnī.

Kopš 2014. gada 2. ceturkšņa bezdarba līmenis Latvijā tikai nedaudz atšķiras no Eiropas Savienības (ES) valstu vidējā rādītāja, bet 2015. gada 1. ceturksnī tas bija vienāds ar ES valstu vidējo rādītāju (10,2 %). 2015. gada 3. ceturksnī bezdarba līmenis par 0,7 procentpunktiem pārsniedza ES valstu vidējo rādītāju (9,0 %). Kopš 2014. gada 3. ceturkšņa Latvijā ir augstākais bezdarba līmenis Baltijas valstīs (2015. gada 4. ceturksnī Igaunijā bezdarba līmenis bija 6,4 %, bet Lietuvā – 8,8 %).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn bezdarba līmenis Latvijā bija 8,7 %, kas ir par 0,9 procentpunktiem zemāks nekā 2016. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Dati atklāj, ka 2017. gadā 85,4 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki. Salīdzinot ar 2016. gadu, bezdarbnieku skaits ir sarucis par 9,9 tūkstošiem jeb 10,4 %. Sievietēm bezdarba līmenis joprojām saglabājas zemāks nekā vīriešiem (attiecīgi 7,7 % un 9,8 %).

2017. gada 4. ceturksnī, salīdzinājumā ar 3. ceturksni, bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,4 procentpunktiem un bija 8,1 %. 4. ceturksnī 79,7 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, kas ir par 4,4 tūkstošiem jeb 5,2 % mazāk nekā 3. ceturksnī.

CSP dati atklāj, ka kopš 2008. gada 3. ceturkšņa bezdarba līmenis Latvijā pārsniedz Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējo rādītāju (izņemot 2015. gada 1. ceturksni, kad tas bija vienāds ar ES vidējo rādītāju). 2017. gada 3. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā (8,5 %) par 1,2 procentpunktiem pārsniedza vidējo rādītāju ES (7,3 %). 2017. gada 4. ceturksnī Latvijā joprojām saglabājas augstākais bezdarba līmenis Baltijas valstīs – Igaunijā bezdarba līmenis bija 5,3 %, bet Lietuvā – 6,7 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Jauniešu bezdarba līmenis Latvijā ir zemāks nekā ES vidējais rādītājs

Žanete Hāka, 21.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gadā 95,3 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Salīdzinot ar 2015. gadu, bezdarbnieku skaits ir sarucis par 2,9 tūkstošiem jeb 3,0 %. Pērn bezdarba līmenis Latvijā bija 9,6 %, kas ir par 0,3 procentpunktiem zemāks nekā 2015. gadā. Sievietēm bezdarba līmenis joprojām saglabājas zemāks nekā vīriešiem (attiecīgi 8,4 % un 10,9 %).

2016. gada 4. ceturksnī salīdzinājumā ar 3. ceturksni bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,2 procentpunktiem un bija 9,3 %. 4. ceturksnī 90,8 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, kas ir par 3,6 tūkstošiem jeb 3,8 % mazāk nekā 3. ceturksnī.

Lai gan bezdarba līmenis Latvijā turpina samazināties, tas vēl arvien nedaudz pārsniedz Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējo rādītāju. 2016. gada 3. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā (9,5 %) par 1,3 procentpunktiem pārsniedza vidējo rādītāju ES (8,2 %). 4. ceturksnī Latvijā joprojām saglabājas augstākais bezdarba līmenis Baltijas valstīs – Igaunijā bezdarba līmenis bija 6,6 %, bet Lietuvā – 7,6 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ilgstošo bezdarbnieku skaits Rīgā lēnām samazinās

Dienas Bizness, 09.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bezdarba līmenis Rīgā turpina saglabāties zems un jūlija beigās bija 5,1%. Nodarbinātības valsts aģentūras Rīgas reģionālajā filiālē (NVA) bija reģistrēti 16 109 bezdarbnieki. Valstī 2015. gada 31.jūlijā bija reģistrēti 80 671 bezdarbnieki un bezdarba līmenis jau trešo mēnesi ir nemainīgs - 8,6%. 2014. gada jūlijā un 2015. gada jūlijā bezdarba līmenis Rīgā bija 5,1%, informē Rīgas domes Labklājības departamenta pārstāve Lita Brice.

NVA Rīgā jūlija beigās bija pieejamas 4 139 reģistrētas brīvas darba vietas, salīdzinot ar 2014. gada jūliju, brīvo darba vietu skaits palielinājies par 331 darba vakanci. No gada sākuma brīvo darba vietu skaits Rīgā palielinājās par 1 366 vakancēm. Uz katru brīvo darba vietu Rīgā 2015. gada jūlija beigās pretendēja 3,9 bezdarbnieki, tas ir par 0,3 mazāk kā jūnijā. Valstī 2015. gada 31.jūlijā pavisam bija pieejamas 6 448 reģistrētas brīvas darba vietas, no tām 64% reģistrētas Rīgā.

Pašvaldības testētos sociālos pabalstus Rīgas Sociālajā dienestā (RSD) 2015. gada jūlijā saņēma 1 751 darbspējīga nestrādājoša persona jeb 10,9% no visiem NVA reģistrētajiem bezdarbniekiem. Salīdzinot ar 2014. gada jūliju, darbspējīgo nestrādājošo testēto pabalstu saņēmēju skaits RSD samazinājies par 651 personu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Beidzoties dīkstāves un dīkstāves palīdzības pabalstam, kad prognozējams turpmāks bezdarbnieku skaita pieaugums, tiks ieviesti vairāki jauni un paplašināti esošie nodarbinātības atbalsta pasākum.

To paredz valdības otrdien atbalstītās izmaiņas noteikumos par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanu.

Dīkstāves pabalstu izmaksa tiks pārtraukta pēc 30.jūnija. Pēc tam plānots veidot algu subsīdijas atbalsta pasākumu, kura laikā darba devējiem tiks piešķirtas subsīdijas 50% apmērā no darbiniekam noteiktās mēneša darba algas četru mēnešu garumā. Subsīdijas maksimālais apmērs būs 430 eiro mēnesī.

Tādējādi, ja darbinieka mēneša darba alga ir 860 eiro, subsīdija veidos 430 eiro mēnesī, savukārt, ja darba alga ir 430 eiro, būs iespējams saņemt subsīdiju 215 eiro mēnesī.

Lai mazinātu finanšu atbalsta negodprātīgas izmantošanas risku, paredzēts, ka pie viena darba devēja kādā no subsidētās nodarbinātības pasākumiem bezdarbnieki varēs iesaistīties tikai vienu reizi. Tāpat plānots, ka darba devējs nevarēs dibināt darba attiecības ar bezdarbnieku, ko iepriekš ir nodarbinājis pēdējo divu mēnešu laikā pirms iesaistes pasākumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Banku analītiķi: Uzņēmējiem jārēķinās ar aizvien izteiktāku darbinieku deficītu

LETA, 15.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārskatāma nākotnē uzņēmējiem jārēķinās ar aizvien izteiktāku darbinieku deficītu, brīdina banku analītiķi.

«Swedbank» galvenā ekonomista Latvijā vietas izpildītāja Agnese Buceniece sacīja, ka Latvijā bezdarba līmenis turpināja samazināties, neskatoties uz lēnāku ekonomikas izaugsmi otrajā ceturksnī. Tas saruka līdz 6,4%, kas ir par 1,3 procentpunktiem mazāk nekā pērn otrajā ceturksnī. Šajā periodā bezdarbnieku skaits samazinājās par 18%, kas ir gandrīz piektā daļa.

«Ņemot vērā ekonomikas izaugsmes bremzēšanos varēja gaidīt, ka bezdarbnieku skaits vairs nesamazināsies tik strauji kā iepriekšējos ceturkšņos, tomēr tā vietā ieraudzījām straujāko kritumu pēdējo piecu gadu laikā. Bezdarba līmenis šobrīd jau ir zemāks nekā 2008.gadā. Norises darba tirgū diktē demogrāfija. Bezdarbā redzam kritumu, galvenokārt tāpēc ka samazinās iedzīvotāju skaits, nevis tādēļ, ka liela daļa bezdarbnieku būtu iekārtojusies darbā – tas nav noticis,» atzina Buceniece.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 radītās krīzes iespaidā vislielākais jaunreģistrēto bezdarbnieku skaits šogad bija martā un aprīlī, tomēr augustā to skaits jau pietuvojās gada sākuma rādītājiem, turklāt tiek novērotas arī citas pozitīvas darba tirgus tendences, informē Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA).

Ja aprīlī bezdarbnieka statuss bija piešķirts kopumā aptuveni 15 800 personām, tad augustā 6900 iedzīvotājiem. Tikmēr šī gada janvārī bezdarbnieka statuss bija piešķirts aptuveni 7900 iedzīvotājiem, bet februārī - 6100.

Aģentūrā novēro arī citas pozitīvas darba tirgus tendences, tostarp arī reģistrēto vakanču skaita pieaugumu. Ja aprīlī darba devēji NVA bija reģistrējuši aptuveni 4800 jaunu vakanču, tad augustā - 6500. Visvairāk brīvo darba vietu bija reģistrētas tādās jomās kā būvniecība un nekustamais īpašums, ražošana, pakalpojumi, transports un loģistika. Augusta beigās darba meklētājiem kopumā bija pieejami aptuveni 18 000 aktuālo vakanču.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Bezdarba līmenis jauniešu vidū pieaudzis

Žanete Hāka, 17.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 2. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija 9,5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bezdarba līmenis samazinājies par 0,8 procentpunktiem, bet gada laikā – par 0,3 procentpunktiem.

2. ceturksnī 94,5 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, kas ir par 2,6 tūkstošiem mazāk nekā pirms gada (2015. gada 2. ceturksnī – 97,1 tūkstotis) un par 7,1 tūkstoti mazāk nekā ceturksni iepriekš (2016. gada 1. ceturksnī – 101,6 tūkstoši).

Pērnā gada 1. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija vienāds ar Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējo rādītāju (10,2 %), bet šā gada 1. ceturksnī Latvijas bezdarba rādītājs 10,3 % par 1,1 procentpunktu pārsniedza ES dalībvalstu vidējo rādītāju (9,2 %). Latvijā joprojām saglabājas augstākais bezdarba līmenis Baltijas valstīs. 2016. gada 2. ceturksnī Igaunijā bezdarba līmenis bija 6,5 %, bet Lietuvā – 8,0 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijā pakāpeniski samazinās bezdarba līmenis

Dienas Bizness, 11.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015. gada 3. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija 9,7%, rādītājam gada laikā samazinoties par 0,9 procentpunktiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

2015. gada 3. ceturksnī 96,9 tūkst. iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, kas ir par 8 tūkst. jeb 7,6% mazāk nekā pirms gada. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,1 procentpunktu.

Ja 2015. gada 1. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija vienāds ar ES valstu vidējo rādītāju (10,2%), tad 2015. gada 2. ceturksnī tas nedaudz (par 0,3 procentpunktiem) pārsniedza ES valstu vidējo rādītāju (9,5%).

2015. gada 3. ceturksnī ilgstošo bezdarbnieku, kuri nevar atrast darbu 12 mēnešus un ilgāk, īpatsvars kopējā bezdarbnieku skaitā bija 50,6%. Gada laikā tas ir palielinājies par 7,9 procentpunktiem (2014. gada 3. ceturksnī – 42,7%). Lai gan kopējais bezdarbnieku skaits samazinās, ilgstošo bezdarbnieku skaits palielinājās no 44,6 tūkst. 2014. gada 3. ceturksnī līdz 48,5 tūkst. 2015. gada 3. ceturksnī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

2016. gada 1. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija 10,3 %

Dienas Bizness, 18.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gada 1. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija 10,3 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bezdarba līmenis palielinājies par 0,5 procentpunktiem, bet gada laikā – par 0,1 procentpunktu. 2016. gada 1. ceturksnī 101,6 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, kas ir par 1 tūkstoti vairāk nekā pirms gada (2015. gada 1. ceturksnī – 100,6 tūkstoši) un par 3,5 tūkstošiem vairāk nekā 2015. gada 4. ceturksnī.

2015. gada 1. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija vienāds ar Eiropas Savienības (ES) valstu vidējo rādītāju (10,2 %), bet 2015. gada 4. ceturksnī tas par 0,7 procentpunktiem pārsniedza ES valstu vidējo rādītāju (9,1 %). Kopš 2014. gada 3. ceturkšņa Latvijā ir augstākais bezdarba līmenis Baltijas valstīs. 2016. gada 1. ceturksnī Igaunijā bezdarba līmenis bija 6,5 %, bet Lietuvā – 8,4 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada 3. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija 8,5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Savukārt salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,4 procentpunktiem, bet gada laikā – par 1,0 procentpunktu.

CSP dati atklāj, ka 2017. gada 3. ceturksnī valstī bija 84,1 tūkstotis bezdarbnieku vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 10,3 tūkstošiem mazāk nekā pirms gada un par 2,5 tūkstošiem mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī.

Statistikas pārvaldē atzīmē, ka kopš 2008. gada 3. ceturkšņa bezdarba līmenis Latvijā pārsniedz Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējo rādītāju (izņemot 2015. gada 1. ceturksni, kad tas bija vienāds). 2017. gada 2. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā (8,9 %) par 1,3 procentpunktiem pārsniedza vidējo rādītāju ES (7,6 %). 2017. gada 3. ceturksnī Latvijā joprojām saglabājas augstākais bezdarba līmenis Baltijas valstīs – Igaunijā bezdarba līmenis bija 5,2 %, bet Lietuvā – 6,6 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Gada laikā samazinājies bezdarba līmenis

Dienas Bizness, 12.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015. gada 2. ceturksnī bezdarba līmenis1 bija 9,8%, rādītājam gada laikā samazinoties par 0,9 procentpunktiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,4 procentpunktiem. 2015. gada 2. ceturksnī 97,1 tūkst. iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, kas ir par 9,1 tūkst. jeb 8,6% mazāk nekā pirms gada.

Kopš 2014. gada 2. ceturkšņa bezdarba līmenis Latvijā tikai nedaudz atšķiras no Eiropas Savienības (ES) valstu vidējā rādītāja, bet 2015. gada 1. ceturksnī tas bija vienāds ar ES rādītāju (10,2%).

2015. gada 2. ceturksnī ilgstošo bezdarbnieku, kuri nevar atrast darbu 12 mēnešus un ilgāk, īpatsvars kopējā bezdarbnieku skaitā bija 43%. Gada laikā tas palielinājies par 2,8 procentpunktiem (2014. gada 2. ceturksnī – 40,2%). Turpinot samazināties kopējam bezdarbnieku skaitam, arī ilgstošo bezdarbnieku skaits samazinājās no 42,4 tūkst. 2014. gada 2. ceturksnī līdz 41,7 tūkst. 2015. gada 2. ceturksnī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2023. gada 1. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija 6,4 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,3 procentpunktiem, bet gada laikā – par 0,9 procentpunktiem.

Šī gada 1. ceturksnī bija 59,8 tūkstoši bezdarbnieku vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 8,2 tūkstošiem mazāk nekā pirms gada un par 3,7 tūkstošiem mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī.

2022. gada 4. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā (6,7 %) bija par 0,6 procentpunktiem augstāks nekā vidēji Eiropas Savienībā (6,1 %). 1. ceturksnī Latvijā bija augstāks bezdarba līmenis nekā Igaunijā (5,3 %), bet zemāks nekā Lietuvā (7,7 %).

2023. gada 1. ceturksnī 33,9 tūkstoši bezdarbnieku bija bez darba līdz 5 mēnešiem. Tas ir par 2,3 tūkstošiem mazāk nekā pirms gada, bet par 0,4 tūkstošiem vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī. 8,8 tūkstoši bija bez darba 6–11 mēnešus. Šo personu skaits, salīdzinot ar pagājušā gada 1. ceturksni, ir samazinājies par 3,8 tūkstošiem, bet salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni – par 3,4 tūkstošiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reģistrētā bezdarba līmenis valstī 2014.gada decembra beigās sasniedzis 8,5%, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) dati.

Salīdzinājumā ar novembri, bezdarba līmenis valstī palielinājies par 0,2% punktiem. Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) decembra sākumā uzskaitē bija 79,9 tūkstoši, bet decembra beigās – 82 tūkstoši bezdarbnieku. Bezdarbnieku skaits valstī mēneša laikā ir palielinājies par 2158 cilvēkiem.

Zemākais bezdarba līmenis decembrī reģistrēts Rīgas reģionā – 5,2%, augstākais bezdarba līmenis bija Latgales reģionā – 17,8%. Kurzemes reģionā bezdarba līmenis decembrī bija 10,7%, Vidzemē – 9,9% un Zemgalē – 8,3%. Valsts lielākajās pilsētās bezdarba līmenis 2014. gada beigās bija: Rīgā – 4,9%, Jūrmalā – 5,8%, Jelgavā – 6,4%, Valmierā – 6,7%, Ventspilī – 8,6%, Daugavpilī – 9,5%, Jēkabpilī – 9,7%, Liepājā – 12,5%, Rēzeknē – 15,2%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tieši šāds secinājums izriet no OECD datiem par dažādu Eiropas Savienības valstu izdevumiem darba tirgus programmām 2020. gadā, kad vairākums valstu faktiski dubultoja izdevumus pašmāju darba tirgus uzturēšanai, bet Latvija izdevumus palielināja 1,15 reizes, kas ir zemākais rādītājs visā ES.

Startā nokavē par apli

Latvijas sniegums, sākoties Covid-19 pandēmijai, kas paredzēja pamatīgu ietekmi uz darba tirgu, dažādus darba ierobežojumus, ir pielīdzināms kādām skriešanas sacensībām, kur visi startā izskrien ar pamatīgu ātrumu, bet viens sportists uz sava celiņa lēnā garā pastaigājas. Rezultāts jau ir paredzams pašā sākumā, jo novērojam, ka sportists sāk skriet tikai tad, kad visi ir nojoņojuši pirmo apli. 2020. gads pagaidām ir pēdējais pieejamais no OECD apkopotajiem datiem, bet tāpat ir zināms, ka 2021. gadā Latvija dažādās atbalsta jomās pamatīgi sarosījās. Iespējams, ka kaut kas arī no startā zaudētā tika saglābts, tomēr, ja saglābts būtu daudz, šobrīd sabiedrībā nebūtu tik asa diskusija par darbaspēka importa nepieciešamību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Covid-19 izplatībai noteikti bija negatīva ietekme uz darba tirgu, tas nebija apstājies nevienu brīdi, un šobrīd darba tirgū vērojama attīstība, informēja Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Evita Simsone.

Aprīlis bija tas mēnesis, kad visstraujāk pieauga bezdarbnieku skaits un visstraujāk kritās reģistrēto vakanču skaits, norāda Simsone. Iztirzāti skaidrojot situāciju darba tirgū pēdējo trīs mēnešu laikā,

NVA direktore norāda, ka aprīlī, salīdzinot ar marta beigām, reģistrēto bezdarbnieku kopskaits ir palielinājies par 10 991 cilvēku, bet no 1. līdz 29.maijam, salīdzinot ar aprīļa beigām, reģistrēto bezdarbnieku skaits bija pieaudzis par 3466 personām. Tagad, pēc NVA direktores paustā, situācija sāk stabilizēties, un jaunreģistrēto bezdarbnieku skaits samazinās - ja aprīlī bezdarbnieka statuss tika piešķirts 15 826 cilvēkiem, tad no 1. līdz 27.maijam - 7713.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Valmierā mēnesī darbā iekārtojas teju 150 bezdarbnieku

Dienas Bizness, 24.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Valmieras filiālē tika reģistrētas 1367 vakances, kas ir 44% no visām Vidzemes reģionā kopumā piereģistrētajām vakancēm. 2014.gadā darbā iekārtojās 1747 bezdarbnieki, vidēji mēnesī – 146 bezdarbnieki, informē Valmieras pilsētas pašvaldības Sabiedrisko attiecību un tūrisma nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste Laura Moča.

Valmierā pieprasīti ir dažādu jomu speciālisti, sākot ar strādniekiem un beidzot ar augsti kvalificētiem inženieriem un medicīnas darbiniekiem. Liels pieprasījums visa gada garumā ir pēc darbiniekiem tirdzniecības jomā, kā arī savas jomas profesionāļiem - metinātājiem, būvinženieriem, autoatslēdzniekiem u.c. Kā apliecināja NVA Valmieras filiāles vadītāja Agra Spurdziņa, Valmiera ir ekonomiski aktīva pilsēta, uz kurieni strādāt un meklēt darbu brauc cilvēki no visas Vidzemes. Tā kā pilsēta nepārtraukti domā par attīstību, ražošanas teritoriju paplašināšanu, investoru un uzņēmumu piesaisti, arī darbavietu skaits turpina pieaugt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Situācija ir paradoksāla – darba devēji arvien vairāk rāda tukšās darba vietas, savukārt daļa absolventu nespēj atrast darbu profesijā vai dodas peļņā uz ārzemēm.

Lai arī vakanču skaits pērn pieaudzis un bezdarbnieku pabalsta saņēmēju skaits – sarucis, tomēr bezdarbnieku pabalstos ik gadu tiek izmaksāti vairāk nekā 100 milj. eiro, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Lai arī datus atsevišķi var skatīt un vērtēt, tomēr, liekot tos kopā, kaut kas īsti nesakrīt. Kamēr vieni (potenciālie darba ņēmēji) žēlojas par darba vietu trūkumu, otri (potenciālie darba devēji) uzrāda vakanto darba vietu skaita pieaugumu, bezdarbniekiem pabalstos ik gadu tiek izmaksātas milzu summas.

Rezultātā veidojas paradoksāla situācija – darba devēji arvien vairāk rāda tukšās darba vietas, savukārt daļa mācību iestāžu absolventu nespēj atrast darbu profesijā (vai arī atalgojumu uzskata par neatbilstošu), dodas peļņā uz ārzemēm. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2017. gada trešā ceturkšņa beigās brīvo darba vietu skaits sasniedzis 17,3 tūkst., kas ir par 3,1 tūkst. vairāk nekā 2016. gadā. Protams, visvairāk trūkst kvalificētu darbinieku, tomēr deficīts esot arī vienkāršo darbu darītāji, tāpēc valdību veidojošie tiek aicināti plašāk atvērt darbaspēka importa vārtus. Savukārt potenciālās darba rokas par piedāvāto algu negrib strādāt un «slēpjas» ārzemēs vai bezdarbniekos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 krīzes ietekmē ir pieaudzis bezdarbnieku skaits ar augstāko izglītību, kā arī sieviešu bezdarbnieču skaits, teica Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Evita Simsone.

"Kopumā vidējais statistiskais bezdarbnieka portrets nav mainījies, bet ir pieaudzis bezdarbnieku skaits ar augstāko izglītību," teica Simsone.

Līdz ar Covid-19 krīzi konkurence darba tirgū ir pieaugusi 

Līdz ar Covid-19 krīzi konkurence darba tirgū ir pieaugusi un jauna darba...

Viņa stāstīja, ka "vidējais statistiskais bezdarbnieks" pārsvarā ir cilvēks, kas ieguvis vidējo profesionālo izglītību, vecumā virs 45 gadiem.

"Dzimumu sadalījumā Covid-19 krīzes ietekmē ir palielinājies bezdarbnieču skaits. Decembra sākumā NVA uzskaitē bija 55,8% sieviešu un 44,2% vīriešu. Vienlaikus 35% bezdarbnieku bija profesionālā izglītība, 25,8% - vispārējā vidējā izglītība, 15% - pamatizglītība, 1,9% bezdarbnieku izglītības līmenis ir zemāks par pamatizglītību. Ar augstāko izglītību decembra sākumā bija 22,3% bezdarbnieku," teica NVA vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Rīgā joprojām zems bezdarba līmenis

Dienas Bizness, 11.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bezdarba līmenis Rīgā turpina saglabāties zems un maija beigās bija 5,0%, kas ir viszemākais rādītājs pēdējo gadu laikā, informē Rīgas dome.

2015. gada 31. maijā Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Rīgas reģionālajā filiālē bija reģistrēti 15 952 bezdarbnieki. Valstī 2015.gada 31.maijā bija reģistrēti 80 567 bezdarbnieki un bezdarba līmenis bija 8,6%. Salīdzinājumā ar 2014.gada maiju, bezdarba līmenis Rīgā samazinājies par 0,5 procentu punktiem.

NVA Rīgas reģionālajā filiālē maija beigās bija pieejamas 3 819 reģistrētas brīvas darba vietas, salīdzinot ar 2014.gada maiju, brīvo darba vietu skaits palielinājies par 145 darba vakancēm. Uz katru brīvo darba vietu Rīgā 2015. gada maija beigās pretendēja 4,2 bezdarbnieki. Valstī 2015. gada 31. maijā pavisam bija pieejamas 6 421 reģistrētas brīvas darba vietas, no tām 60% reģistrētas Rīgā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbaspēka resursu sarukums Latvijā liek meklēt dažādus risinājumus, kur līdzās viesstrādnieku importam ir arī bezdarbnieku armija, mobilitātes risinājumi, kā arī citi valsts politikas instrumenti, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tāda aina tika uzburta Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē, kurā tika apspriests jautājums par darbaspēka nodrošinājumu tautsaimniecībā. Saeimas Analītiskais dienests prezentēja sagatavoto sintēzes ziņojumu, kurā tika izvērtēta Latvijas darba tirgus situācija, vienlaikus liekot uzsvaru tieši uz imigrāciju. Saeimas Analītiskā dienesta pētnieks Visvaldis Valtenbergs deputātiem norādīja, ka uzņēmēju rīcībā ir vairāki instrumenti darbaspēka deficīta slāpēšanai, taču tie ir atkarīgi no daudz dažādiem faktoriem. Vienlaikus V. Valtenbergs uzsvēra, ka statistikas dati rāda pretrunīgas tendences – bezdarbnieku skaits, lai gan sarūk, tomēr saglabājas ievērojami lielāks nekā brīvo vakanču skaits. Viens no risinājumiem ir darbaspēka imports. Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētāja Laimdota Straujuma uzsvēra, ka Saeimas Analītiskā dienesta sagatavotais ziņojums ļauj skatīties uz šiem jautājumiem nevis tikai no viena atsevišķa, bet gan no vairākiem skatupunktiem, kā rezultātā iegūstot pilnīgāku ainu, kas ļaušot arī pieņemt adekvātus lēmumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējais reģistrētā bezdarba līmenis 2019. gadā varētu būt 5,9% apmērā, liecina Labklājības ministrijas prognozes.

Būtiskāks reģistrētā bezdarba samazinājums sagaidāms otrajā un trešajā ceturksnī, ko lielā mērā ietekmēs sezonālā darba iespēju pieaugums šajā periodā. Savukārt 2019. gada beigās reģistrētā bezdarba līmenis varētu nokristies līdz 5,7%, rudens pusē līdz 50 tūkstošiem samazinoties arī reģistrēto bezdarbnieku skaitam. Bezdarba mazināšanos ietekmēs arī demogrāfiskie faktori, jo samazinās darbaspējīgo iedzīvotāju skaits kopumā.

Kopumā sagaidāms, ka arī 2019. gadā darba tirgus situācija uzlabosies – lai gan mainīga, tomēr vēl arvien ir samērā labvēlīga situācija eksporta tirgos, vērojams augošs mājsaimniecību patēriņš, ES fondu līdzekļu pieejamība, kā arī aktivitāte būvniecības nozarē sekmēs arī nodarbinātības kāpumu, jaunu darbavietu veidošanos, bezdarba mazināšanos, ienākumu pieaugumu nodarbinātajiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Gada laikā bezdarba līmenis Latvijā nedaudz samazinājies

Zane Atlāce - Bistere, 16.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gada 3. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija 9,5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bezdarba līmenis nav mainījies, bet gada laikā samazinājies par 0,2 procentpunktiem.

2016. gada 3. ceturksnī 94,4 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, kas ir par 2,5 tūkstošiem mazāk nekā pirms gada un par 0,1 tūkstoti mazāk nekā ceturksni iepriekš.

Kopš 2015. gada 2. ceturkšņa bezdarba līmenis Latvijā pārsniedz Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējo rādītāju. 2016. gada 2. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā (9,5 %) par 0,9 procentpunktiem pārsniedza vidējo rādītāju ES (8,6 %). 2016. gada 3. ceturksnī Latvijā joprojām saglabājas arī augstākais bezdarba līmenis Baltijas valstīs (Igaunijā un Lietuvā – 7,5 %).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad trešajā ceturksnī bezdarba līmenis bija 8,4% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem.

Tas ir par 0,2 procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī, bet par 2,4 procentpunktiem vairāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie darbaspēka apsekojuma rezultāti.

2020.gada trešajā ceturksnī Latvijā bija 81,4 tūkstoši bezdarbnieku vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 2,1 tūkstoti mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī, bet par 22,5 tūkstošiem vairāk nekā pirms gada.

Valsts spēlē darba tirgus šahu  

Bezdarba kāpums pandēmijas pirmajā vilnī bija zemāks nekā visoptimistiskākajās sākotnējās...

Statistikas pārvaldē norādīja, ka šogad trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu par 10,4 procentpunktiem samazinājies ilgstošo bezdarbnieku (nevar atrast darbu ilgāk par gadu) īpatsvars bezdarbnieku skaitā. Gada laikā tas samazinājies no 37% līdz 26,6%, bet ilgstošo bezdarbnieku skaits sarucis par 0,3 tūkstošiem, un trešajā ceturksnī tas bija 21,5 tūkstoši.

Bezdarbs vīrusa ierobežojumu spīlēs 

Ekonomikas aktivitātes atgūšanās un ikgadējais sezonas darbu pieaugums vasaras mēnešos un rudens...

2020.gada trešajā ceturksnī jauniešu (15-24 gadi) bezdarba līmenis bija 14,8%, kas ir par 3,5 procentpunktiem vairāk nekā pirms gada, bet par 3,4 procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī. Gada laikā jauniešu bezdarbnieku skaits ir palielinājies par 1,6 tūkstošiem un bija 8,8 tūkstoši.

Šogad trešajā ceturksnī starp visiem bezdarbniekiem 10,8% bija jaunieši. To īpatsvars gada laikā samazinājies par 1,4 procentpunktiem, bet, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni - par 2,8 procentpunktiem.

2020.gada trešajā ceturksnī 34,9% no visiem jauniešiem bija ekonomiski aktīvi, proti, bija nodarbināti vai aktīvi meklēja darbu (bezdarbnieki), bet 65,1% jauniešu bija ekonomiski neaktīvi - pārsvarā vēl mācījās un darbu nemeklēja.

Šogad trešajā ceturksnī 29,9% jeb 414,9 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija ekonomiski neaktīvi, proti, nebija nodarbināti un aktīvi nemeklēja darbu. Salīdzinot ar otro ceturksni, ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 0,3 tūkstošiem jeb 0,1%, bet gada laikā - par 6,4 tūkstošiem jeb 1,5%.

Trešajā ceturksnī 10,3 tūkstoši jeb 2,5% ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju bija zaudējuši cerību atrast darbu. Salīdzinājumam gadu iepriekš tādu bija 3,5%, bet otrajā ceturksnī - 2,4%.

Šogad trešajā ceturksnī darbaspēka apsekojumā par ekonomisko aktivitāti piedalījās 4,1 tūkstotis mājsaimniecību, kurās aptaujāja 7,2 tūkstošus iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru