Jebkura uzņēmuma un organizācijas veiksmes pamatā primāri ir ticība sev, kā arī līdzcilvēku talantiem un spējām, atzīmē Ilona Bičevska, Avantis vadītāja.

Izvirzīto mērķu sasniegšanā, komandai un tās dalībnieku spējai sadarboties vienmēr ir izšķiroša loma, spriež I.Bičevska. Tāpat kā basketbolā, arī biznesā komandai ir jāstrādā viena mērķa vārdā un katram spēlētājam jābūt savai vietai uz laukuma, domā Avantis vadītāja. Līderim savukārt jāmāk šī komanda motivēt un atbalstīt, katram cilvēkam atrodot individuālu pieeju, kas ļautu laukumā spīdēt vēl spožāk un priecāties par kopīgi gūtajām uzvarām, secina I.Bičevska.

Plāni mainās

Savu pirmo darbavietu radīju pati, atminas I.Bičevska. “Bērnībā nopietni spēlēju basketbolu, un šī aizraušanās mani aizveda līdz pat otrajai vietai pasaules čempionātā strītbolā. Tās bija neaizmirstamas emocijas, un viss piedzīvotais likās kā pasaka – gan lidojums, čempionāta organizācijas līmenis, ekipējums un rūpes par dalībniekiem, gan milzīga sudraba keda balvā un foto ar Nacionālās basketbola līgas zvaigznēm. Jāsaka, ka arī šobrīd nereti uzņēmējdarbību salīdzinu ar basketbolu, jo arī biznesā ļoti svarīgs ir komandas darbs. Turklāt šis sports lieliski parāda arī to, ka nevajag baidīties mēģināt - ne visas bumbas iekrīt grozā, taču, ja baidīsies mest, punktus negūsi,” secina I.Bičevska, kura, pēc vidusskolas beigšanas, savu profesionālo karjeru ar sportu gan lēma nesaistīt.

Otrdien valdība lems par līdzšinējā Finanšu ministrijas valsts sekretāra Mārtiņa Bičevska atbrīvošanu no amata, liecina valdības sēdes darba kārtība.

No sēdē skatāmajiem dokumentiem izriet, ka M. Bičevskis darbu Finanšu ministrijā pametīs 13. maijā.

Jāatgādina, ka M. Bičevskis turpmāk strādās Latvijas Komercbanku asociācijā – viņš asociācijas prezidenta amatā nomainīs ilggadējo Latvijas Komercbanku asociācijas prezidentu Teodoru Tverijonu.

M. Bičevskis savulaik ieņēma Tieslietu ministrijas valsts sekretāra amatu, bet laikā, kad finanšu ministra amatu ieņēma kādreizējais M. Bičevska partijas biedrs Atis Slakteris (Tautas partija), viņš tika iecelts par Finanšu ministrijas valsts sekretāru.

Finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība) pagaidām nav nosaucis M. Bičevska pēcteci Finanšu ministrijas valsts sekretāra amatā, taču par ticamākajiem kandidātiem tiek uzskatīti līdzšinējais M. Bičevska vietnieks Andžs Ūbelis un eiro ieviešanas projekta vadītāja Sanita Bajāre.

Iepirkumu uzraudzības birojs atļāvis a/s Pasažieru vilciens slēgt līgumu ar konkursā uzvarējušo Spānijas Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles S.A. (CAF), un, kā šorīt preses konferencē informēja Pasažieru vilciens valdes priekšsēdētājs Nils Freivalds, līgums tiks parakstīts aptuveni mēneša laikā.

Tādējādi noslēdzas teju divus gadus ilgušais jaunu pasažieru vilcienu iepirkuma konkurss, kurā bez sūdzībām IUB ir notikusi arī Pasažieru vilciena (PV) valdes nomaiņa, veiktas vairākārtējas konkursa nolikuma izmaiņas.

Šobrīd sākts darbs pie dokumentācijas, lai vilcienus iepirktu.

Pirmais testa vilciens Latvijā varētu nonākt 2013. gadā, bet regulārus pārvadājumus ar jaunajiem vilcieniem var gaidīt 2014. gadā.

Konkursa pirmajā kārtā pieteicās trīs pretendenti -CAF (Spānija), a/s RVR sadarbībā ar Bombardier un Stadler Bussnang AG (Šveice). Visi pretendenti ieguva tiesības startēt otrajā kārtā. Tiesa, vienam pretendentam RVR sadarbībā ar Bombardier tiek izvirzīts nosacījums, proti, RVR sadarbības partnerim Bombardier būs jāuzņemas atbildība par iepirkuma līguma izpildi. Otrajā kārtā savu piedāvājumu iesniedza tikai CAF.

Līdz ar IT attīstību uzņēmējiem ir radīta iespēja savu ikdienas darbu padarīt efektīvāku, to savlaicīgi plānojot un modelējot dažādus procesus sākotnēji teorētiski, bet pēc tam to ieviest reālajā biznesa ikdienā. Tas ļauj ne tikai ietaupīt resursus, bet arī savlaicīgi novērst nepilnības programmatūrā

«Nevienu vairs nav jāpārliecina par informācijas sistēmu (IS) radītajiem efektivitātes uzlabojumiem. Taču aktuāls ir jautājums – kā IS uzņēmumos un iestādēs izveidot un ieviest optimālā veidā? Praksē biežāk pielietotā pieeja ir programmēt konkrētajai vajadzībai atbilstošu IS. Tomēr šī pieeja nav ilgtspējīga, jo brīdī, kad kādu iemeslu dēļ biznesa procesi tiek mainīti, ir nepieciešama jauna IS. Tas ir dārgi un laikietilpīgi,» norāda IT uzņēmuma DIVI grupa vadītāja Zane Bičevska. Tādēļ IT pasaulē arvien plašāk izmanto biznesa procesu modelēšanas iespējas. Lietotājiem saprotamā un grafiskā formā aprakstīti biznesa procesi ne vien ir noderīgi prasību noskaidrošanai un saskaņošanai, bet arī izmantojami IS darbā, iegūstot risinājumu, kas spēj momentā pieskaņoties izmaiņām.

Atkritumu apsaimniekotāja SIA Getliņi Eko pērnā gada nogalē izsludinātā atkritumu šķirošanas rūpnīcas būvniecības konkursa, kura rezultāti noteiks, vai Latvija spēs nodrošināt ES prasības un izvairīties no bargām soda sankcijām, prasībām varētu nebūt atbilstošu pretendentu, skaidroja atkritumu apsaimniekotāju SIA Eko Rīga pārstāve Jana Duhovska un SIA Vides pakalpojumu grupa padomes priekšsēdētājs Guntars Kokorevičs.

Kā ziņots, Eiropas Savienības (ES) regulas paredz, ka no 2015.gada Getliņi Eko teritorijā obligāti jāveic savākto atkritumu šķirošana, taču vairākkārtēji mēģinājumi izsludināt konkursu par šķirošanas nodrošināšanu beigušies bez rezultātiem, jo konkurss Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) nemitīgi apstrīdēts.

Getliņu Eko valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns iepriekš uzsvēra, ka šis ir jau trešais Getliņu Eko izsludinātais konkurss par sadzīves atkritumu sagatavošanu noglabāšanai, un šim konkursam ir izšķiroša nozīme, jo tā norise un rezultāti noteiks, vai Latvija spēs iekļauties termiņā un nodrošināt ES prasības par atkritumu šķirošanu.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Bičevskis ir nolēmis atkāpties no amata.

Bičevska pēdējā darba diena būs 9. decembris. VNĪ padomē kopā ar Bičevski strādā arī Inta Komisare un Ansis Grasmanis. Pārējie padomes locekļi turpinās darbu, tā nodrošinot uzņēmuma darbības nepārtrauktību.

"Manuprāt, padomei triju gadu laikā ir izdevies izveidot pietiekami stiprus pamatus, lai VNĪ kļūtu par aktīvu, citu respektētu nekustamā īpašuma tirgus dalībnieku. Uzņēmuma valdei ir izvirzīti augsti mērķi, kas nodrošina strauju izaugsmi, ekonomiski pamatotu un efektīvu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu," uzsver Bičevskis.

VNĪ padomes priekšsēdētājs atzīst, ka vairākas VNĪ iniciatīvas, tostarp koncepcija "Nākotnes birojs", kas paredz modernas un efektīvas darba vides izveidi publiskajā sektorā, pirmajā posmā prasa augstākas investīcijas un aktīvāku virzību. Taču Bičevska izpratnē finanšu ministrs Jānis Reirs vēlējās mierīgāku tempu, stabilizāciju un mērenāku izaugsmi.

Ja Finanšu ministrijas valsts sekretāru Mārtiņu Bičevski šodien, 11.martā, tiks ievēlēts Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) vadītāja amatā, reālākais viņa pēctecis varētu būt kāds no viņa pašreizējiem vietniekiem ministrijā. Tas secināms no Dienas uzrunāto politiķu atbildēm.

«Atbilde ir īsa – vispirms pārliecināmies, sagaidām lēmumu un apstiprinājumu, ka M.Bičevskis aiziet no šī amata. Taču tā noteikti nebūs politiska kandidatūra,» norāda FM parlamentārā sekretāre Ilze Viņķele (Vienotība), kurai piekrīt arī finanšu ministrs Andris Vilks.

Uzstādījumam, ka valsts sekretārs nedrīkst būt politiķis, pēc ministra preses sekretāra Alekša Jarocka teiktā, nav nekāda sakara ar M. Bičevska kādreizējo darbību Tautas partijā. No tās ierēdnis esot norobežojies sen.

Pagaidām neesot spriests par procedūru, kādā tiks izvēlēts piemērotākais M.Bičevska pēctecis. Tomēr, pēc finanšu ministra teiktā esot trīs ceļi – meklēt kandidātu FM iekšienē, visā valsts pārvaldē vai ārējā konkursā. I.Viņķele atbalsta kandidāta meklēšanu starp augstas raudzes ierēdņiem valsts pārvaldē un tieši FM iekšienē.

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) 23.augustā izsludināja starptautisku metu konkursu TabFab radošā kvartāla pilnīgas izbūves arhitektoniskā vīzija.

Projekta kopējais budžets ir 5,058 miljoni eiro, no tiem 4,980 miljoni eiro ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums un Latvijas budžeta līdzekļi, bet 78 tūkstoši ir Dānijas Karalistes atbalsts.

Pretendentiem pieteikumi ir jāiesniedz līdz 2018. gada 26. novembrim, informē VNĪ valdes locekle un konkursa žūrijas priekšsēdētāja Kitija Gruškevica. Uzvarētāju plānots nosaukt decembra vidū.

«Vecā Tabakas fabrika vai TabFab ir kas vairāk, nekā tikai vēl viena vieta, kura jāatjauno. Mēs runājam par teritoriju, kuras kopējā platība ir 7229 m2 un kopējā apbūves platība – 13 362 m2. Jau tagad TabFab ir sevi pieteikusi kā nozīmīga radošo aktivitāšu norises vieta. Tādēļ mēs ceram ieraudzīt iedvesmojošus un inovatīvus risinājumus, kas atklātu šā rajona garu un vienlaikus spētu radīt jaunas izjūtas,» skaidroja Gruškevica.

Mazumtirdzniecība iegājusi lēnākas izaugsmes fāzē, tomēr nākamgad papildus stimulus patēriņam sola pirktspējas tālāka atgūšanās dažādu faktoru rezultātā, prognozē eksperti.

Šogad vērojamais mazumtirdzniecības kāpumu un kritumu precīzais ritms septembrī ir rimis, saglabājot tādu pašu pārdošanas apjomu līmeni kā augustā, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Bičevska. Lai gan mēneša noskaņojuma un tirdzniecības apjomu pārmaiņas ne vienmēr sakrīt, tendencēm ir kopsakarības – augot optimismam, arī tēriņi parasti palielinās. Savukārt šogad ir vērojama atšķirība dinamikās. Patērētāju un tirgotāju noskaņojuma rādītāji pasliktinājušies, savukārt mazumtirdzniecības apgrozījums turpina pakāpeniski palielināties. Šo dinamikas atšķirību noteica vairāki faktori, tostarp arī tūristu aktīvāka plūsma un skaidras naudas latos uzkrājumu tērēšana pirms eiro ieviešanas, kas veicina tirdzniecības apgrozījuma kāpumu, uzsver eksperte.

Ja nebūs pēkšņu satricinājumu pasaules ekonomikās, patēriņa izaugsmes tempi saglabāsies, prognozē eksperti.

«Lai arī ekonomikā iezīmējas lēnāks izaugsmes temps, patēriņa bums turpinās,» uzsver SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis, piebilstot, ka to turpina uzturēt salīdzinoši labvēlīgā jeb zemā inflācija, darba samaksas kāpums un nodokļu samazināšana, kas pozitīvi atspoguļojas iedzīvotāju pirktspējā.

«Jau kopš gada sākuma mazumtirdzniecība demonstrē stabilu pārmaiņu ritmu gluži kā kardiogramma – kāpums janvārī, kritums februārī, kāpums martā, kritums aprīlī,» saka Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Bičevska. Šāds svārstīgums mēneša griezumā ir Latvijai ar tās salīdzinoši nelielo patēriņa apjomu raksturīgs, un mazumtirdzniecības apgrozījums nedaudz pārsniedz līmeni pērnā gada nogalē, tātad var runāt par stabilu tirdzniecības asinsrites pulsāciju normas robežās. Vāja ārējā pieprasījuma apstākļos imunitāti Latvijas tautsaimniecībai palīdz nodrošināt iekšējais patēriņš, ko arī labi atspoguļo mazumtirdzniecība un privātā patēriņa dinamika. 1. ceturksnī privātais patēriņš kļuva par galveno noteicēju tautsaimniecības izaugsmes nodrošināšanā, atstājot eksportam otro vietu, norāda eksperte.

Pats svarīgākais ir sasniegts – mēs šobrīd ejam pareizajā virzienā, uzskata bijušais Finanšu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis.

Faktiski jebkura lēmuma pieņemšana, konsolidējot valsts budžetu, lielākā vai mazākā mērā ir bijis politisks kompromiss, atzīst nu jau bijušais Finanšu ministrijas valsts sekretārs un jaunieceltais Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents. Viņš pats pāreju no publiskā sektora uz finanšu sektora interešu lobijorganizāciju skaidro ar jauniem izaicinājumiem, taču kuluāros dzirdams, ka jau tūlīt pēc pašreizējās valdības ievēlēšanas jaunā vara skaidri likusi saprast, ka viņa dienas augstajā ministrijas amatā ir skaitītas, vēsta biznesa žurnāls LD.

«Savā laikā es pietiekami esmu strādājis privātajā sektorā – gan skolas un studiju gados, gan pēc tam arī profesionālajā darbībā. Savukārt mana darbība publiskajā sektorā vairākus gadus pastarpināti ir bijusi saistīta ar uzņēmējdarbību, ar komercdarbību. Piemēram, esmu strādājis Privatizācijas aģentūrā, bet kā valsts sekretāram man ir bijis jāpilda kapitāldaļu arī turētāja pienākumi daudzās kapitālsabiedrībās, kur ir bijusi nepārprotama saikne ar privāto sektoru. Tādējādi var teikt, ka es neesmu klasisks publiskā sektora darbinieks, kas vēl nodarbojas ar tiesību aktu ietvara veidošanu. Paskatoties, kāds ir mans jaunais izaicinājums, droši var teikt, ka tā ir robežšķirtne, kas atrodas tikai nedaudz vairāk uz privāto pusi. Tā ir nevalstiska organizācija, kas ir kā tilts starp privāto un publisko sektoru, spēj pietiekami visaptveroši formulēt attiecīgā sektora intereses, vīziju, vajadzības, piedāvājumu publiskajam sektoram saprotamā, viegli uztveramā valodā. Zināmā mērā mans jaunais darbs sasaucas ar to, ko es darīju ministrijā,» intervijā skaidro Bičevskis.

Neatkarīgi no Latvijā un pasaulē valdošajiem apstākļiem, biznesa simulāciju un uzņēmējdarbības uzsākšanas konkurss jauniešiem "Bizness24h" šogad turpina savu norisi.

Neapdraudot konkursa dalībnieku un citu iesaistīto personu veselību, konkursa 3. kārta un fināls notiek tiešsaistē ar dažādu komunikācijas un uzdevumu risināšanas platformu palīdzību. Līdz ar to dalībnieku komandas turpina cīņu par "Biznesa Guru 2020" titulu, kuru konkursa žūrija piešķirs tikai vienai labākajai dalībnieku komandai konkursa finālā 6.aprīlī.

Konkurss savu norisi uzsāka februāra sākumā, kad teju 740 motivēti jaunieši ar interesi par uzņēmējdarbību vienlaikus iesaistījās konkursa sadarbības partnera "airBaltic" gadījuma izpētē jeb business case study. Dalību konkursa 2.kārtā turpināja 200 jeb 66 komandu labāko risinājumu autori. Šajā kārtā dalībnieki tikās Banku augstskolas telpās, lai izspēlētu valsts politisko un ekonomisko procesu simulāciju spēli "Prezidents - papildinātais". Šīs kārtas laikā tika pārbaudītas problēmu risināšanas, organizācijas stratēģijas, finanšu plānošanas, efektīvas komunikācijas un sadarbošanās komandā prasmes. Taču tikai divdesmit piecas komandas, kuras sevi vislabāk parādīja otrajā kārtā, šobrīd turpina cīņu konkursa trešajā kārtā jeb finālā.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar Ekonomikas ministriju jau divpadsmito gadu rīko konkursu Eksporta un inovācijas balva. Konkursa patrons ir Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Uzņēmumus, kuri ir sasnieguši labus rezultātus biznesā un apliecinājuši uzņēmējdarbībai raksturīgo konkurences garu, aicina pieteikties konkursam Eksporta un inovācijas balva 2016. Iepazīties ar konkursa nolikumu un pieteikt savu dalību var LIAA mājaslapā liaa.gov.lv līdz š.g. 26.septembrim.

Konkursā tiks novērtēti komercsabiedrību sasniegumi un noteikti laureāti šādās kategorijās:

- Eksportspējīgākais komersants lielo/ vidējo un mazo komercsabiedrību grupās,

- Importa aizstājējprodukts,

- Inovatīvākais produkts,

- Rūpnieciskais dizains,

Vācijas būvfirmas Josef Möbius Bau-Aktiengesellschaft rīcību, apstrīdot konkursa par ostas infrastruktūras izbūvi Krievu salā rezultātus, var dēvēt par ekonomisko diversiju, norāda konkursa uzvarētāja pilnsabiedrības BMGS S dalībnieka būvfirmas AS BMGS valdes priekšsēdētājs un lielākais akcionārs Viktors Para.

Viens no galvenajiem Vācijas būvfirmas Josef Möbius argumentiem, apstrīdot Krievu salas konkursa rezultātus, bija tas, ka, viņuprāt, pilnsabiedrībai BMGS S ir bijusi piekļuve pie "Josef Möbius" konkursā iesniegtā piedāvājuma. Jautāts, vai BMGS S bija šī piekļuve, Para atbildēja, ka «tās ir pilnīgas muļķības».

«Šķiet, ka Josef Möbius izsmēlusi visus argumentus, ja jau tiek izmantoti klaji meli. Gan Josef Möbius, gan BMGS S savus piedāvājumus iesniedza vienlaikus - konkursa pēdējā dienā, starpība starp iesniegšanas laikiem bija aptuveni pusstunda. Labi, pieņemsim, ka man šis Josef Möbius piedāvājums bija pieejams - tad jājautā, kāpēc tad BMGS S nekoriģēja savu piedāvājuma cenu, lai tā būtu tuvāk Josef Möbius piedāvātajai? Interesanti, ko vēl no Josef Möbius piedāvājuma mēs varējām ielikt savā piedāvājumā un kāpēc? BMGS S strādāja tikai ar tiem dokumentiem, kas bija publiski pieejami visiem pretendentiem,» sacīja Para.

Šogad starptautiskajā populārās mūzikas jauno izpildītāju konkursā Jaunais vilnis 2013 paredzēts gandrīz pilnībā atteikties no fonogrammas izmantošanas.

Taujāts, kāpēc tieši šogad notiks šādas izmaiņas, konkursa žūrijas priekšsēdētājs komponists Igors Krutojs preses konferencē sacīja, ka visam ir savs laiks un, šim jautājumam aktualizējoties, tika pieņemts šāds lēmums. Viņš arī stāstīja, ka daudzi Krievijas dziedātāji sākuši vairāk dziedāt dzīvajā, kad sapratuši, ka tas ir neizbēgami, un kad šo tēmu sāka apspriest Krievijas Valsts domē.

Krutojs teica, ka šogad konkursa organizatoriem izveidojās labas attiecības ar Jūrmalas pašvaldības pārstāvjiem. Vaicāts par konkursa nākotni Jūrmalā, Krutojs atbildēja, ka nav kādas ilgtermiņa vienošanās uz 25 gadiem, tomēr pilsēta ir ieinteresēta konkursā un arī organizatori ir ieinteresēti to rīkot šajā vietā. «Mēs saņēmām citus piedāvājumus, taču es neplānoju neko mainīt,» akcentēja Krutojs.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) un Ekonomikas ministrijas rīkotā konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» četrās kategorijās iesniegti 107 pieteikumi no uzņēmumiem visā Latvijā. Noslēgusies konkursa pirmās kārtas rezultātu apkopošana un izvērtēšana, un konkursa 2. kārtai ir izvirzīti 30 uzņēmumi.

Saskaņā ar konkursa nolikumu iesniegto pieteikumu izvērtēšana notiek divās kārtās. Konkursa pirmajā kārtā tika izvērtēti dalībnieku pieteikumi, un žūrijas komisija izvirzīja dalībai konkursa otrajā kārtā visvairāk punktus ieguvušos pretendentus katrā kategorijā. Otrā kārta ietver uzņēmumu apmeklējumus un konkursam pieteikto produktu vai pakalpojumu prezentācijas, kā arī intervijas ar uzņēmējiem.

Konkursa kategorijā «Eksportspējīgākais komersants» lielo un vidējo komercsabiedrību grupā, apkopojot un izvērtējot 1. kārtas rezultātus, 2. kārtā izvirzīti sekojoši uzņēmumi:

Šodien, 21.maijā, Dienas Bizness redakcijā visas dienas garumā norisinās konkursa «Biznesa Tīģeris» pusfināls, kurā konkursa dalībnieki aci pret aci tiekas ar žūriju, lai prezentētu savus sasniegumus.

Konkursa pusfinālā šogad startē 8 dalībnieki. Ar pusfinālistu vizītkartēm varat iepazīties šeit:

Andris Jēkabsons, SIA Baltijas Izklaides Aģentūra radošais valdes loceklis;

Evija Dundure, Compensa TU S.A. Vienna Insurance Group Latvijas filiāles vadītāja;

Valters Kaže, AS Latvijas balzams komercdirektors;

Valsts kanceleja (VK) šodien izsludinājusi jaunu atklātu konkursu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatam, aģentūrai LETA pavēstīja VK pārstāve Santa Jirgensone.

Pretendenti amatam var pieteikties līdz 14.septembrim.

Konkursā aicināti piedalīties ne tikai finanšu, bet arī administratīvie vadītāji. Gluži tāpat kā citos augstākā līmeņa vadītāju konkursos, arī šoreiz tiks piesaistīta personālatlases kompānija. Tas būs iepirkuma konkursā uzvarējušais uzņēmums «Amrop», kas palīdzēs definēt amatam nepieciešamās prasības, aicinās piedalīties konkursā potenciālos amata pretendentus, kā arī veiks to izvērtēšanu visās konkursa kārtās, skaidroja Jirgensone.

Galvenās pretendentiem izvirzītās prasības ir nevainojama reputācija, maģistra grāds, vismaz trīs gadu nepārtraukta pieredze privātā sektora organizācijā ar vismaz piecu miljonu eiro apgrozījumu un 50 darbiniekiem vai publiskā sektora organizācijā ar vismaz trīs miljonu eiro budžeta atbildību un 150 nodarbinātajiem, šīs organizācijas vadot vai ieņemot vadošu amatu organizācijas vadītāja tiešā pakļautībā. Pieredze zemākā amata pozīcijā pieļaujama, ja pretendenta tiešā vai netiešā padotībā bijuši vismaz 200 darbinieki.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka amata atlases komisija konkursa otrajai kārtai nolēmusi nevirzīt nevienu no pretendentiem, šodien žurnālistiem pavēstīja komisijas vadītājs Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš.

Konkursa komisija šodien izvērtējusi pretendentu iesniegtos dokumentus un no Satversmes aizsardzības biroja (SAB) saņemto informāciju un vienbalsīgi pieņēmusi lēmumu, ka konkursa otrajai kārtai netiek virzīts neviens pretendents. Tas nozīmē, ka konkurss uz KNAB priekšnieka amatu ir beidzies bez rezultāta, paskaidroja Krieviņš.

Konkrētus iemeslus, kāpēc neviens no kandidātiem nav atbildis definētajiem kritērijiem, viņš neminēja, vien norādīja, ka šie iemesli bijuši dažādi. Krieviņš arī atturējās komentēt no SAB saņemto informāciju.

Par komisijas lēmumu šodien tiks informēts arī Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), kuram tiks lūgts izsludināt jaunu konkursu. Patlaban gan nav zināms, kad tas notiks. Ņemot vērā, ka pašreizējā KNAB priekšnieka Jaroslava Streļčenoka pilnvaras beigsies 17.novembrī, visticamāk, pēc šī termiņa varētu tikt iecelts vietas izpildītājs. Krieviņš skaidroja, ka līdzīga pieredze jau ir ar Valsts ieņēmumu dienestu, kuru patlaban vada ģenerāldirektora pienākumu izpildītājs, un "šī iestāde nav sagruvusi".

Kompānijai AS «Amberstone Group» piederošā SIA «ASG 3» izsludinājusi atklātu ideju konkursu par četrzvaigžņu viesnīcas izveidi bijušā Vecrīgas alus dārza «Doma dārzs» vietā, liecina Latvijas Arhitektu savienības mājaslapā publicētais paziņojums.

Četrzvaigžņu viesnīcas jaunbūve plānota Tirgoņu ielā 1. Konkrētais zemes gabals atrodas valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklī «Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs» un vienlaicīgi ir UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma vietas «Rīgas vēsturiskais centrs» teritorijā.

Viesnīcas jaunbūve ir projektējama kā pilnvērtīgi funkcionējoša viesnīca. Tai ir jāpapildina un jānobeidz Doma laukuma apbūves perimetrs, tāpēc tai ir jābūt arhitektoniski saistošai un izteiksmīgai ēkai, atzīmē «ASG 3» pārstāvji.

Konkursa nolikumā teikts, ka pretendentiem jāizstrādā viesnīcas pilsētbūvnieciskais un arhitektoniskais risinājums, konkursa programmas un noteikumu prasībām atbilstīgas projekta ideju skices. Izmantojot radošu sacensību un nodrošinot vispusīgu piedāvājumu salīdzinājumu, konkursa rīkotāji plāno iegūt iespējami labākos priekšlikumus, kurus varētu ņemt par pamatu četrzvaigžņu viesnīcas būvprojekta izstrādei.

Ekonomikas ministrijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rīkotā konkursa Eksporta un inovācijas balva 2014 četrās kategorijās iesniegts 101 pieteikums no uzņēmumiem visā Latvijā. Noslēgusies konkursa pirmās kārtas rezultātu apkopošana un izvērtēšana, un konkursa 2. kārtai ir izvirzīts 31 uzņēmums.

Saskaņā ar konkursa nolikumu, iesniegto pieteikumu izvērtēšana notiek divās kārtās. Konkursa pirmajā kārtā tika izvērtēti dalībnieku pieteikumi un žūrijas komisija izvirzīja dalībai konkursa otrajā kārtā visvairāk punktus ieguvušos pretendentus katrā kategorijā. Otrajā kārtā ietilpst uzņēmumu apmeklējumi un konkursam pieteikto produktu vai pakalpojumu prezentācijas, kā arī intervijas ar uzņēmējiem.

Konkursa kategorijā Eksportspējīgākais komersants lielo/ vidējo komercsabiedrību grupā, apkopojot un izvērtējot 1. kārtas rezultātus, 2. kārtā izvirzīti uzņēmumi:

• 66 NORTH BALTIC, SIA

• COMPAQPEAT, SIA

• KARAVELA, SIA

Šodien tika aizvadīts Latvijas tūrisma forums, kurā nozares pārstāvji atskatījās uz aizvadīto gadu un iezīmēja mērķus nākošajam gadam. Tiešsaistes pasākumu organizēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), un tajā tika apbalvoti arī konkursa "Jaunais tūrisma produkts 2020" uzvarētāji un labākie studentu zinātniski pētniecisko darbu autori tūrisma nozarē, informē LIAA.

"Tūrisma nozarei šis gads bija ļoti sarežģīts, bet ir notikušas arī pozitīvas lietas. Pieauga interese par vietējo tūrismu, tapuši jauni tūrisma produkti un meklēti risinājumi, kā strādāt pandēmijas apstākļos. Jau šobrīd ir skaidrs, ka, atveroties tūrisma iespējām, nozares pārstāvjiem būs jāskrien daudz un ātri. Ieguvēji būs tie, kas pēc ceļošanas ierobežojumu atcelšanas, spēs ātrāk noreaģēt, tādēļ mums jābūt gataviem un jau šobrīd jāiezīmē, risinājumi dažādām situācijām," tā, atklājot forumu, dalībniekus uzrunāja LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

Ar LIAA starpniecību tūrisma nozares uzņēmumu atbalstam krīzes seku mazināšanai šogad ir novirzīti 19,4 miljoni eiro. Lielākā daļa no šiem līdzekļiem jau izmaksāta algu subsīdijās 826 tūrisma nozares uzņēmumu, bet šobrīd ir atvērta pieteikšanās viesnīcu operacionālo izmaksu programmā, kuras kopējais finansējums ir 4,8 miljoni eiro. Ekonomikas ministrija turpina darbu arī pie īpašas vaučeru programmas viesnīcām, kuras varēs cilvēkiem nodrošināt pašizolācijas pakalpojumus ar valsts atbalstu.

Aizvadīta konkursa vidusskolēniem un studentiem "Bizness 24h" 1. kārta.

Vidusskolēnu un studentu biznesa simulācijas spēļu konkursa "Bizness 24h" pirmā kārta norisinājās šā gada 5. februārī. Dalībai konkursā sevi pieteica 740 vidusskolēni un studenti no visas Latvijas, kuri pirmās kārtas ietvaros radīja praktiskus risinājumus "airBaltic" gadījuma izpētes situācijai, lai noskaidrotu ideju dzīvotspēju, kā arī 200 veiksmīgākos un prasmīgākos konkursa dalībniekus, kuri turpinās cīņu 2. kārtā.

Konkursa pirmās kārtas ietvaros dalībnieki risināja "airBaltic" un Banku augstskolas īpaši sagatavoto business case study jeb gadījuma izpētes uzdevumu. Šogad konkursa norisē visievērojamākās pārvērtības piedzīvoja konkursa pirmā kārta, kuras koncepts tika pilnībā mainīts. Dalībniekiem tika sniegta iespēja piedalīties konkursā ne tikai klātienē, Banku augstskolas telpās, bet arī attālināti ar tiešsaistes palīdzību.

Starptautiskā lidosta «Rīga» ir izsludināju konkursu «Par pasažieru pārvadājumu pakalpojumu un satiksmes organizēšanas stratēģijas izstrādi VAS «Starptautiskā lidosta «Rīga»» teritorijā un tās īstenošanu». No pretendentu puses interese par šo konkursu jau ir izrādīta, biznesa informācijas portālam db.lv atklāja Rīgas lidostas komunikācijas projektu vadītājs Edgars Vilcāns.

Šobrīd lidostas «Rīga» teritorijā tiek sniegti dažāda veida pasažieru pārvadājumu pakalpojumi, tai skaitā - starppilsētu un tālsatiksmes autobusu, mikroautobusu, pilsētas satiksmes autobusu un taksometru pakalpojumi. «Konkursa uzvarētājam būs jāizstrādā stratēģija par kopējo pasažieru pakalpojumu organizēšanu lidostas teritorijā, ietverot arī taksometru pakalpojumu pieejamību lidostas klientiem,» apstiprina E. Vilcāns.

Taksometru pakalpojumu sniegšanas kārtība lidostas teritorijā vienmēr pievērsusi nedalītu uzmanību. Ir bijuši dažādi risinājumi, kā nodrošināt šo pakalpojumu. Administratīvā apgabaltiesa lēmusi, ka lidostai šī pakalpojuma sniedzējiem jāpiemēro vienādi nosacījumi. Pagājušā gada otrajā pusē atcelta taksometru caurlaižu sistēma starptautiskās lidostas «Rīga» teritorijā un demontēta automātiskā barjera.