Citas ziņas

Biežāk uzdotie jautājumi

Latvijas Banka / eiro.lv,03.09.2013

Jaunākais izdevums

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Lai novērstu nepamatotas cenu paaugstināšanas iespēju, tirgotājiem un pakalpojumu sniedzējiem trīs mēnešus pirms un vēl pusgadu pēc eiro ieviešanas būs jānorāda preču cenas gan latos, gan eiro. Tas ļaus vieglāk sekot līdzi cenām. Par nepareizu cenu norādīšanu eiro tirgotājus vai pakalpojumu sniedzējus varēs saukt pie atbildības.

Cik ilgi pēc eiro ieviešanas varēs norēķināties ar latiem?

Pēc eiro ieviešanas dienas iedzīvotāju ērtību labad paredzēta divu nedēļu ilga divu valūtu - lata un eiro - vienlaicīga lietošana. Iedzīvotāji visus maksājumus šai laikā joprojām varēs veikt arī latos. Pēc tam eiro skaidrā nauda kļūs par vienīgo likumīgo maksāšanas līdzekli.

Vai skaidras naudas latus varēs samainīt pret eiro arī pēc tam, kad ar tiem nevarēs norēķināties tirdzniecībā?

Jā, latus pret eiro vēl pusgadu pēc eiro ieviešanas varēs samainīt visās komercbankās, bet turpmāk un neierobežotu laiku - Latvijas Bankā.

Kas notiks ar latu pēc eiro ieviešanas?

Sākot no eiro ieviešanas datuma, eiro banknotes un monētas kļūs par likumīgu maksāšanas līdzekli Latvijā. Latu banknotes un monētas pakāpeniski tiks izņemtas no apgrozības un aizstātas ar eiro.

Kā salīdzināt lata un eiro vērtību?

Lats ir nomināli vērtīgāka valūta par eiro, tātad gan ieņēmumi - algas, pensijas un citi - gan cenas eiro skaitliski būs lielākas. Lai iedzīvotājiem būtu vieglāk orientēties un pierast pie eiro vērtības, jau trīs mēnešus pirms eiro ieviešanas visas pakalpojumu un preču cenas būs norādītas gan latos, gan eiro.

Kādi pasākumi ir paredzēti, lai novērstu cenu celšanos?

Paredzēti vairāki pasākumi, lai novērstu un mazinātu iespēju tirgus dalībniekiem izmantot naudas maiņu par aizsegu cenu paaugstināšanai – preču un pakalpojumu cenu monitorēšana Rīgā un Latvijas reģionos 1 gadu pirms eiro ieviešanas un gadu pēc, t.i., sākot no 2013.gada 1.janvāra līdz 2014.gada 31.decembrim, un akcija Godīgs eiro ieviesējs, kas tiks uzsākta 2013.gada jūlijā un turpināsies līdz 2014.gada vidum. Akcijas Godīgs eiro ieviesējs mērķis ir aizsargāt patērētāja intereses un aicināt uzņēmējus parakstīt labas gribas memorandu par pareizu cenu pārrēķināšanu. Tiks izgatavotas īpašas uzlīmes ar akcijas simbolu izvietošanai tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietās, tādējādi, palīdzot patērētājiem atpazīt godīgus uzņēmumus. Iedzīvotāji tiks mudināti aktīvi sekot cenu izmaiņām un par negodprātīgiem uzņēmējiem informēt PTAC.

Kādā naudā tiks izmaksātas algas pēc eiro ieviešanas dienas? Kā tās pārrēķinās, noapaļos?

Algas, kā arī pabalsti, pensijas pēc eiro ieviešanas dienas tiks izmaksātas eiro, pārrēķinus veicot pēc stingri noteiktā konvertācijas kursa un noapaļojot līdz veseliem eiro centiem (divas zīmes aiz komata) pēc vispārējiem matemātiskiem principiem (līdz 5 - uz leju, no pieci (ieskaitot) - uz augšu).

Kas notiks ar kredītu un noguldījumu līgumiem, kas izteikti latos?

Banku kreditēšanas un citiem līgumiem tiks izmantots tā saucamais līgumu nepārtrauktības princips, tādējādi spēkā esošos līgumus nevajadzēs grozīt vai aizstāt ar jauniem. Summas tiks automātiski pārrēķinātas eiro pēc pārejas kursa. Tas pats attiecas uz visiem citiem līgumiem, kas noslēgti starp privātpersonām, uzņēmumiem.

Vai ar Latvijas eiro monētām varēs norēķināties ārpus Latvijas?

Jā, visu eiro zonas valstu izdotās eiro monētas ir likumīgs maksāšanas līdzeklis citās eiro zonas valstīs. Tas nozīmē, ka ar Latvijas eiro monētām varēs norēķināties Portugālē, Vācijā, Itālijā un visās citās eiro zonas valstis, kā arī otrādi - ar šo valstu monētām - Latvijā.

Kāpēc Latvijai ir būtiski iestāties eirozonā un ieviest eiro?

Latvija ir ES dalībvalsts, kurai eiro ir viens no stūrakmeņiem brīvā kapitāla kustībā, kopējā tirdzniecībā un finanšu sistēmas funkcionēšanā. Atbildīgi saimniekojošām mazajām valstīm finanšu krīzē eiro ir bijis aizvējš gan procentu likmju, gan ECB aizdevuma iespēju ziņā, neskatoties uz to, ka vairākās eirozonas valstīs vēl jārisina parādu izraisītā krīze. Eiro ir vienota valūta 17 ES dalībvalstīs – eirozonā, kur tas kalpo kā instruments vienotā tirgū, lai ES var veiksmīgāk attīstīties. Latvijas iedzīvotāju balsojums referendumā par ES bija arī balsojums par pāreju no lata uz eiro. Būdama eirozonā un ar eiro Latvijas ekonomika attīstītos straujāk un finanšu ieguvumi atsvērtu vienreizējas ieviešanas izmaksas.

Kādi ir ieguvumi no pārejas uz eiro?

Pāreja uz eiro valūtu ļaus daudz ērtāk salīdzināt preču un pakalpojumu cenas dažādās valstīs, un šis aspekts, savukārt, pastiprina tirgotāju un pakalpojumu sniedzēju konkurenci.

Vienota valūta - eiro ir izdevīga tūristiem. Ceļojot pa eiro zonas valstīm, vienas valsts valūta vairs nav jāmaina pret citas valsts valūtu. Tas ceļošanu padara ērtāku un izdevīgāku, jo nav nepieciešamības mainīt naudu un maksāt ar naudas maiņu saistīto komisijas maksu.

Kāpēc valdības plāns ir eiro ieviest 2014.gadā?

Latvijas valdības lēmums izvirza dalību eirozonā jau 2014.gadā kā stratēģisku mērķi. Tas ļauj iespējami drīz izmantotu eiro sniegtās finansiālās iespējas – tai skaitā palielināt ekonomisko aktivitāti un lētāk atdot parādus, kā arī dod iespēju Latvijai piedalīties lemšanā par eirozonā pašreiz veicamajām reformām, kas to stiprina.

Visas ES valstis, izņemot Lielbritāniju un Dāniju, ir apņēmušās ieviest eiro, izpildot attiecīgos (Māstrihtas) kritērijus. Laiku, kad valsts ir gatava to darīt, tā izvēlas pati. Latvijas valdība kopš iestāšanās ES 2004.gadā nav mainījusi mērķi ieviest eiro. Mēs vēlamies, lai Latviju uzskata par uzticamu partneri, kas pilda savus solījumus un sagaida tādu pašu attieksmi arī no citiem.

Kādas būs eiro ieviešanas izmaksas?

Latvijai piecos gados ESM būs jāiemaksā 28 miljoni latu katrā gadā. Savukārt eiro ieviešanas izdevumi valsts sektoram aprēķināti 8,7 miljoni latu apmērā, tai skaitā izmaksas informācijas sistēmu pielāgošanai, skaidras naudas apmaiņas organizēšanai atsevišķās pasta nodaļās, eiro komunikācijai 1,4 miljoni latu, papildu drošības pasākumiem, kā arī nefinanšu sektora pasākumiem - profesionāliem semināriem, cenu monitoringam un cenu kontrolei. Tās būs vienreizējas izmaksas, turklāt izmaksas būs arī tad, ja lemtu iestāties eirozonā kādā vēlākā laikā. Privātajam biznesam būs savi izdevumi, piemēram, grāmatvedības uzskaites pielāgošana eiro, kases aparātu pārprogrammēšana, klientu informēšana. Atkarībā no uzņēmuma lieluma un darbības jomas izdevumi var būt mazāki vai lielāki. Citu valstu pieredze rāda, ka tie varētu būt 0,5% no IKP, jeb ~ 110-219 milj. eiro.

Pēc eiro ieviešanas paredzēts divas nedēļas ilgs eiro un latu apgrozības periods, kuru laikā varēs veikt maksājumus gan eiro, gan latos. Ko darīt jūrniekiem, kuriem reisi nereti ilgst pat 6 mēnešus, vai citu profesiju pārstāvjiem, kuriem ilgstoši jāuzturas ārpus Latvijas?

Vienlaicīga eiro un lata apgrozība divas nedēļas no eiro ieviešanas dienas ir tikai viens no veidiem, kā iedzīvotājiem izmantot skaidrās naudas latus maiņas procesā. Vispirms jāatzīmē, ka bezskaidrie lati banku kontos eiro ieviešanas dienā tiks pārvērsti eiro pēc pārejas kursa automātiski. Tātad šis ir visērtākais veids naudas maiņai. Otrkārt, Latvijas Nacionālajā eiro ieviešanas plānā paredzēts, ka sešus mēnešus pēc eiro ieviešanas dienas bankās, trīs mēnešus - VAS Latvijas Pasts. Neierobežotu laiku pēc eiro ieviešanas dienas un neierobežotā daudzumā lata banknotes un monētas varēs apmainīt Latvijas Bankā.

Ko iesākt ar vienu un divu latu kolekcijas monētām, piemēram, ar stārķa, sēnes un citiem attēliem? Vai ar šādām naudas vienībām varēs likumīgi norēķināties?

Pārejot uz eiro, iedzīvotāji šīs monētas varēs apmainīt pret eiro Latvijas Bankā, bankās, VAS Latvijas Pasts. Latvijas Bankā lata banknotes un monētas varēs apmainīt neierobežotu laiku pēc eiro ieviešanas dienas. Protams, īpašās apgrozības monētas, kā arī jubilejas un piemiņas monētas cilvēki, kas to vēlēsies, saglabās savās kolekcijās.

Kā mainīsies Latvijas Bankas funkcijas pēc eiro ieviešanas?

Pievienojoties eiro zonai, Latvijas Bankai būs jāpiedalās Eiropas Centrālo banku sistēmas uzdevumu izpildē (ES monetārās politikas definēšanā un īstenošanā; ārvalstu valūtas operāciju veikšanā; ES dalībvalstu ārējo rezervju turēšanā un pārvaldīšanā; maksājumu sistēmu raitas darbības veicināšanā; statistisko datu vākšanā, statistikas sagatavošanā un izplatīšanā). Latvijas Bankas prezidentam kā Eiropas Centrālās bankas padomes loceklim būs argumentēti jāpiedalās lēmumu pieņemšanā par eiro procentu likmēm, monetārajiem instrumentiem eiro zonā u.c. jautājumiem.

Vai visiem starpbanku maksājumiem tiks izmantota eiro maksājumu sistēma?

Jā, visiem starpbanku maksājumiem varēs izmantot eiro maksājumu sistēma TARGET-2. Jau 2007. gada novembrī savu darbību uzsāka starpbanku eiro maksājumu sistēma TARGET-2 Latvija - viens no 21 komponentiem Eiropas automatizētajā reālā laika bruto norēķinu sistēmā TARGET-2. TARGET-2 Latvija darbību Latvijas Banka nodrošina kopā ar pārējām Eiropas Centrālo banku sistēmā esošajām autorizētajām bankām. Jāpiezīmē, ka bankas pašas var izvēlēties veidus, kā veikt maksājumus. Eiropā bez TARGET2 pastāv arī citas norēķinu sistēmas, kuras bankas arī var izmantot starpbanku norēķiniem.

Vai Latvijas Bankas maksājumu sistēmas ir sagatavotas eiro ieviešanai?

Jā. Jau kopš 2007. gada Latvijas Banka kopā ar citām Eiropas Centrālo banku sistēmas dalībniecēm nodrošina Eiropas automatizētās reālā laika bruto norēķinu sistēmas TARGET2 darbību. TARGET2 nodrošina ar Eirosistēmas monetārās politikas operācijām saistītus norēķinus, starpbanku darījumus, liela apjoma un steidzamus klientu maksājumus, kā arī citu ES maksājumu sistēmu galanorēķinus. Latvijas Banka uztur TARGET2 komponentu TARGET2-Latvija, kura dalībnieki ir Latvijas bankas, Latvijas Banka un Valsts kase.

Latvijas Banka uztur Latvijas Bankas elektronisko klīringa sistēmu (EKS) – klientu maksājumu sistēmu, kas nodrošina ātru un efektīvu norēķinu veikšanu latos un, sākot no 2008. gada, arī eiro. Kopš 2010. gada novembra EKS ir SEPA (Vienotā eiro maksājumu telpa) prasībām atbilstoša sistēma, un ar EKS palīdzību bankas var izpildīt un saņemt savu klientu maksājumus eiro visās ES valstīs, Islandē, Lihtenšteinā, Norvēģijā, Šveicē un Monako. EKS nodrošina iespēju eiro maksājumus ES ietvaros izpildīt vienas darbadienas laikā.

Kas notiks ar kredītu un noguldījumu līgumiem, kas izteikti eiro?

Kredītlīgumi un ieguldījumi eiro paliks spēkā uz noslēgtajiem nosacījumiem. Ja bankas klientam ir vairāki konti, no kuriem viens ir latos un kurš līdz ar eiro ieviešanu tiks konvertēts uz eiro, tad ar laiku, lai sakārtotu banku sistēmu, banka varēs piedāvāt savam klientam apvienot abus eiro kontus vienā, bet šo jautājumu risināšana individuāli būs bankas un klienta kompetencē.

Kāda procentu likme tiks piemērota kredītu un noguldījumu līgumiem pēc eiro ieviešanas?

Ieviešot eiro, uz visiem līdz eiro ieviešanas datumam noslēgtajiem līgumiem nacionālajā valūta tiks attiecināts līgumu nepārtrauktības princips, kas nosaka, ka līgums paliek spēkā saskaņā ar iepriekš noslēgtajiem nosacījumiem un valūta tiek konvertēta pēc fiksētā kursa (procentos izteiktie vērtību mēri nemainās). Tajā pat laikā klientam un bankai iespējams vienoties par līguma nosacījumu pārskatīšanu gadījumā, ja procentu likmes nacionālajā valūtā un eiro ievērojami atšķiras. Tāpat, vadoties no citu eiro zonai pievienojušos valstu pieredzes, pirms eiro ieviešanas ir izteikta procentu likmju konverģence, līdz ar ko procentu likmes un līgumu nosacījumi nacionālajā valūtā un eiro faktiski neatšķiras. Vienīgie izņēmumi novēroti līgumiem, kas noslēgti, balstoties uz fiksētajām likmēm.

Vai, pārejot no latiem uz eiro, ir plānots atbrīvoties no mazākajām naudas vienībām (piemēram, viena un divu centu monētām)?

Skaidrā naudā eiro plānots ietvert 1, 2, 5, 10, 20 un 50 centu monētas, kā arī 1 un 2 eiro monētas un banknotes. Šāds monētu nominālu klāsts atbilst latu skaidras naudas monētu nominālu klāstam un ir Latvijas iedzīvotājiem ierasts ikdienas norēķinu veikšanai. Ieviešot eiro kā vienīgo maksāšanas līdzekli, paredzēts lietot visu šo monētu klāstu līdzīgi kā pārējās eiro zonas valstīs, izņemot Somiju, kas, lai arī ir emitējusi 1 un 2 eiro centu monētas ar saviem nacionālajiem reversiem, ikdienas skaidras naudas norēķinos šīs monētas neizmanto.

Kā eiro ieviešana ietekmēs naudas tirgus procentu likmes un akciju cenas?

Eiro ieviešana stabilizēs un samazinās naudas tirgus procentu likmes Latvijā. Nelielas valūtas kā lata procentu likmes ir augstākas nekā eiro likmes, jo aizdevēji procentu likmēs ieceno lielāku šādas nelielas valsts risku. Ekonomiskās un politiskās nestabilitātes periodos lata likmes ir ievērojami pārsniegušas eiro likmes. Tuvojoties Latvijas iestāšanās dienai eiro zonā, kas tiks uztverta kā Latvijas ekonomikas stabilizācija, notiks procentu likmju konverģence - likmes Latvijā pietuvosies eiro likmēm. Pēc eiro ieviešanas, tā kā nebūs vairs latu, nebūs arī naudas tirgus indeksu Rigibor un to vietā būs jāizmanto Euribor indeksi, kas patlaban ilgstoši ir zemāki nekā Rigibor indeksi. Paredzams, ka arī Latvijas uzņēmumu akciju cenas eiro ieviešana ietekmēs pozitīvi. Tas jau ir ticis novērots citās jaunajās ES dalībvalstīs, kad tās ieviesa eiro. Eirozonas investoru interese par uzņēmumu akcijām, pieaug, ja ieguldījumus tajās iespējams veikt viņu pašu valūtā - eiro. Eiro ieviešana tādējādi veicinās Latvijas uzņēmumu akciju pieprasījumu, apgrozījumu un cenas kāpumu.

Kas ir banku savienība?

Integrētās finanšu sistēmas jeb tā saucamās banku savienības radīšana nozīmē vienotu banku uzraudzības mehānismu, kā arī kopīgu noguldījumu apdrošināšanas un banku krīžu pārvaldības, citiem vārdiem, noregulējuma sistēmu. Banku darbība daļēji vai pilnībā tiks pakļauta vienotai uzraudzībai, kur galvenā atbildība par lēmumiem un rīcību paredzēta Eiropas līmenī. Vienotā Eiropas uzraudzības mehānisma jeb tā saucamās banku savienības kodolu veidos ECB ciešā sadarbībā ar valstu uzraudzības iestādēm. Arī ES valstīm, kuras ir ārpus eirozonas, būs iespēja šai uzraudzībai pievienoties.

Lai banku glābšanu nebūtu jāfinansē nodokļu maksātājiem, banku savienības ietvaros banku problēmu noregulējumam, kā arī noguldījumu garantēšanai eirozonā tiks radīti fondi, kurus finansēs no pašu banku iemaksām. Turklāt Latvijas bankām, līdzīgi kā pašlaik eirozonas valstu bankām, būs pieejami visi ECB atbalsta instrumenti likviditātes problēmu risināšanai.

Kāds ir eiro starptautiskajā tirgū, vai tam ir nākotne?

Eiro ir spēcīga starptautiska valūta, eirozona ir spēcīgs un atvērts tirdzniecības bloks. Eirozonā dzīvo 332,2 miljoni iedzīvotāju, tās IKP ir 7,8 triljoni eiro, un tas ir 14% no visas pasaules IKP (2011.gada dati). Tas dod vairākas priekšrocības – eirozona ir pievilcīgs galamērķis tām tirdzniecības valstīm, kas grib strādāt vienotā tirgū, jo tad ir zemākas izmaksas un mazāks risks; eiro ir pievilcīga rezerves valūta citām valstīm, 2011.gada beigās centrālo banku valūtas rezervēs eiro veidoja aptuveni 25%; tā ir stingrāka pozīcija starptautiskās finanšu iestādēs un organizācijās (SVF, Pasaules Banka u.c.). Ņemot vērā eirozonas ietekmi un vietu pasaules tirgū, nav pamata domāt, ka šī ekonomiskā savienība varētu sabrukt.

Vai eiro ieviešanas dēļ Latvijā nāksies paaugstināt nodokļus, ņemot vērā, ka vidēji eiro zonas valstīs nodokļu slogs ir augstāks nekā Latvijā?

Eiropas vienotās valūtas eiro ieviešanai nav tieša sakara ar nodokļu likmēm Latvijā, un eiro ieviešanas procesa dēļ nav nepieciešama ne likmju paaugstināšana, ne arī samazināšana, kā arī jebkāda cita veida nodokļu harmonizācija. Eiro ieviešanai ar nodokļu paaugstināšanu nav saistības, jo visas ar nodokļu harmonizāciju ar ES normām saistītās izmaiņas Latvijā ir ieviestas līdz ar pievienošanos ES. Lai sasniegtu Māstrihtas kritērijos noteikto budžeta deficīta līmeni zem 3% no iekšzemes kopprodukta, Latvija ir veikusi būtisku fiskālo konsolidāciju. Tas likumsakarīgi noved pie Māstrihtas kritēriju izpildes kā eiro ieviešanas priekšnoteikuma, tomēr neatkarīgi no eiro ieviešanas vai neieviešanas, šie konsolidācijas pasākumi ir realizējami ilgtspējīgas ekonomiskās stabilitātes nodrošināšanai. Turklāt eiro ieviešana būs neatņemama šīs ilgtermiņa ekonomiskās stabilitātes bāze.

Vai eiro ieviešanas dēļ Latvijā nāksies paaugstināt nodokļus, ņemot vērā, ka vidēji eiro zonas valstīs nodokļu slogs ir augstāks nekā Latvijā?

Eiropas vienotās valūtas eiro ieviešanai nav tieša sakara ar nodokļu likmēm Latvijā, un eiro ieviešanas procesa dēļ nav nepieciešama ne likmju paaugstināšana, ne arī samazināšana, kā arī jebkāda cita veida nodokļu harmonizācija. Eiro ieviešanai ar nodokļu paaugstināšanu nav saistības, jo visas ar nodokļu harmonizāciju ar ES normām saistītās izmaiņas Latvijā ir ieviestas līdz ar pievienošanos ES. Lai sasniegtu Māstrihtas kritērijos noteikto budžeta deficīta līmeni zem 3% no iekšzemes kopprodukta, Latvija ir veikusi būtisku fiskālo konsolidāciju. Tas likumsakarīgi noved pie Māstrihtas kritēriju izpildes kā eiro ieviešanas priekšnoteikuma, tomēr neatkarīgi no eiro ieviešanas vai neieviešanas, šie konsolidācijas pasākumi ir realizējami ilgtspējīgas ekonomiskās stabilitātes nodrošināšanai. Turklāt eiro ieviešana būs neatņemama šīs ilgtermiņa ekonomiskās stabilitātes bāze.

Kas un kā nosaka monetāro politiku Latvijā?

Par monetārās politikas īstenošanu eiro zonā atbild Eiropas Centrālā banka.

Monetārās politikas galvenais mērķis ir nodrošināt cenu stabilitāti, kas ir lielākais centrālās bankas ieguldījums ekonomiskās izaugsmes veicināšanā un jauno darba vietu radīšanā. Monetārā politika iedarbojas uz ekonomiku, nosakot īstermiņa procentu likmes, lai nodrošinātu cenu stabilitāti vidējā termiņā. Eiropas Centrālā banka izmanto speciālo stratēģiju veiksmīgai monetārās politikas īstenošanai, definējot cenu stabilitāti kā patēriņa cenu indeksu eiro zonā zem, bet tuvu 2%. Šī stratēģija balstās uz ekonomisko un monetāro analīzi. Monetārās politikas lēmumus pieņem Eiropas Centrālās bankas padome, kurā piedalās eiro zonas valstu centrālo banku vadītāji. Pēc eiro ieviešanas Latvijā, arī Latvijas Bankas prezidents piedalīsies Eiropas Centrālās bankas monetārās politikas lēmumu pieņemšanā.

Kas noteiks procentu likmes Latvijā?

Kad Latvija kļūs par eiro zonas dalībvalstī, arī šeit būs spēkā tās pašas Eiropas Centrālās Bankas noteiktās monetāro operāciju procentu likmes, kas pārējās eiro zonas dalībvalstīs.

Lēmumus par procentu likmēm pieņem Eiropas Centrālās bankas padome, kurā piedalās eiro zonas valstu centrālo banku vadītāji. Pēc eiro ieviešanas Latvijā arī Latvijas Bankas prezidents piedalīsies Eiropas Centrālās bankas likmju noteikšanā.

Jāpiebilst, ka komercbanku noteiktās likmes eiro kredītiem un noguldījumiem parasti ir tuvas Eiropas Centrālās bankas noteiktajām likmēm un arī mainās kopā ar tām.

Kā mainīsies Latvijas Bankas funkcijas pēc eiro ieviešanas?

Pievienojoties eiro zonai, Latvijas Bankas funkcijas nemainīsies. Mainīsies monetārās politikas lēmumu pieņemšanas vieta – eiro zonā par monetāro politiku lemj Eiropas Centrālās bankas padome. Tajā vienlīdzīgi pārstāvētas visu eiro zonas valstu centrālās bankas.

Latvijas Bankas funkciju loks nesašaurināsies, bet nosedzamais darba lauks, eiro zonas kontekstā pilnvērtīgi iekļaujoties, paplašināsies. Kā līdz šim centrālā banka rūpēsies par skaidras naudas izlaišanu - tobrīd tie jau būtu eiro, nevis lati, par maksājumu sistēmu raitu darbību, maksājumu bilances uzskaiti, bet - procentu likmju un citu monetārās politikas lēmumu sakarā būs jāpārredz visa eiro zona, lai līdzvērtīgi piedalītos lemšanā.

Latvijas Banka (tai skaitā sadarbībā ar citām valsts iestādēm, piemēram, Finanšu ministriju) turpinās pārstāvēt Latvijas intereses vairākās starptautiskās institūcijās (piemēram, Starptautiskajā Valūtas fondā, Eiropas Komisijas ekspertu forumos, u.c.).

Kas notiks ar Latvijas Bankas ārvalstu valūtas un zelta rezervēm pēc eiro ieviešanas?

Pēc eiro ieviešanas ārvalstu valūtas un zelta rezerves paliks Latvijas Bankas īpašumā. Latvijas Banka nodos pārvaldīšanā Eiropas Centrālajai bankai 4,4% ārējo rezervju, par to turpinot saņemt procentu ienākumus.

Saskaņā ar Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas statūtiem salīdzinoši nelielu ārvalstu valūtas un zelta rezervju daļu eiro zonas valstu centrālās bankas nodod pārvaldīšanai Eiropas Centrālajai bankai un iekļauj tās ārvalstu rezervju sastāvā. Latvijas Banka par šo summu iegūs prasību pret ECB izteiktu eiro un saņems procentu ienākumus.

Latvijas Banka Eiropas Centrālajai bankai nodos ārvalstu valūtu un zeltu 252 milj. eiro vērtībā. Paredzams, ka zelta īpatsvars šajā summā būs 15% jeb aptuveni 38 milj. eiro vērtībā, bet atlikušo daļu veidos aktīvi ārvalstu valūtā.

2012. gada beigās Latvijas Bankas rezerves aktīvi bija aptuveni 3,99 miljardi latu (aptuveni 5,68 miljardi eiro), tātad Eiropas Centrālajai bankai nododamā ārvalstu valūtas un zelta rezervju daļa 252 milj. eiro ir aptuveni 4,4% no minētā apjoma.

Visa pārējā ārvalstu valūtas un zelta rezervju daļa, tāpat kā līdz šim, veidos Latvijas Bankas rezerves aktīvus, kurus Latvijas Banka ieguldīs drošos finanšu instrumentos.

Vai Latvijas Banka pelnīs un peļņu ieskaitīs valsts budžetā?

Arī turpmāk, ja Latvijas Banka gūst peļņu, daļu no tās ieskaitīs valsts budžetā.

Pēc eiro ieviešanas – tāpat kā līdz šim – Latvijas Banka savu darbību finansēs galvenokārt no ienākumiem, kas gūti, pārvaldot ārvalstu valūtas un zelta rezerves.

Minētie ienākumi nodrošina finansējumu Latvijas Bankas darbībai, lai tā varētu sekmīgi izpildīt savus uzdevumus un sasniegt mērķus. Tomēr atšķirībā no citām finanšu institūcijām, piemēram, komercbankām, centrālo banku, t.sk. Latvijas Bankas uzdevums nav peļņas gūšana, jo tas varētu nonākt pretrunā ar Latvijas Bankas galveno mērķi – saglabāt cenu stabilitāti. Turklāt centrālās bankas to īpašo uzdevumu dēļ parasti ir pakļautas lielākiem finanšu riskiem, kā rezultātā to peļņu lielā mērā nosaka ārēji apstākļi, piemēram, procentu likmju un valūtas kursu pārmaiņas ārvalstu finanšu tirgos, kā arī nepieciešamība veikt noteiktas monetārās operācijas.

Ja Latvijas Banka gūst peļņu, tad saskaņā ar likumu «Par Latvijas Banku» tā ieskaita valsts pamatbudžetā pārskata gadā gūtās peļņas daļu, kura aprēķināta, piemērojot likumā «Par uzņēmumu ienākuma nodokli» rezidentiem noteikto nodokļa likmi, kā arī maksājumus par valsts kapitāla izmantošanu 50 procentu apmērā no pārskata gadā gūtās peļņas.

Kā Latvijas Banka noteiks un publicēs eiro kursu pret citām valūtām?

Līdz ar eiro ieviešanu Latvijā, Latvijas Banka pārtrauks ārvalstu valūtu oficiālo kursu noteikšanu. Sākot ar eiro ieviešanas dienu, Latvijas Bankas interneta vietnē tiks izveidota norāde uz ECB publicētajiem eiro atsauces kursiem

Pašlaik Latvijas Banka katru darbadienu nosaka vairāku ārvalstu valūtu kursus attiecībā pret latu. Šie kursi stājas spēkā ar nākamo darbadienu un tiek izmantoti LR normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā (ārvalstu aktīvu pārvērtēšanai grāmatvedības vajadzībām, muitas nodokļu aprēķināšanai utt.). Esošā kārtība nodrošina arī to, ka kārtējās dienas valūtu kursi pieejami šīs dienas sākumā (publicēti Latvijas Bankas interneta lapā, laikrakstos, nosūtīti pa e-pastu).

Līdz ar eiro ieviešanu Latvijā, Latvijas Banka pārtrauks ārvalstu valūtu oficiālo kursu noteikšanu. Viens no eiro valūtas kursa avotiem ir eiro atsauces kurss, kuru nosaka Eiropas Centrālā banka, pamatojoties uz Eiropas Centrālo Banku sistēmas un citu centrālo banku saskaņošanas procedūru, kas notiek katru darbadienu plkst. 15.15 (pēc Latvijas laika), un atspoguļo valūtas tirgus situāciju attiecīgajā brīdī.

ECB noteiktais eiro atsauces kurss ir pieejams ECB interneta vietnē, kā arī elektroniskajās informācijas sistēmās (Reuters, Bloomberg). Sākot ar eiro ieviešanas dienu, Latvijas Bankas interneta vietnē tiks izveidota norāde uz ECB publicētajiem eiro atsauces kursiem.

Kāds būs naudas tirgus indekss latu indeksa Rigibor vietā?

Tā kā nebūs vairs latu, nebūs arī naudas tirgus indeksa Rigibor un to vietā būs jāizmanto Euribor indekss. Pēc eiro ieviešanas Latvijas Banka pārstās aprēķināt Rigibor.

Jau pašlaik eiro kredītu procentu likmju mainīgā daļa Latvijā bieži tiek piesaistīta Euribor indeksam. Eiropas Banku federācijas noteiktais Euribor indekss ir procentu likme, par kādu bankas var aizņemties eiro resursus eiro zonas valstu starpbanku tirgū. Indekss tika izveidots 1999. gadā līdz ar eiro ieviešanu. Tas tiek noteikts katru darbadienu, ņemot vērā eiro zonas valstu un citu nozīmīgu pasaules banku piedāvātās procentu likmes starpbanku darījumiem eiro valūtā.

Kāpēc lats jau piesaistīts eiro?

Lata piesaiste eiro ir pirmais solis, lai pievienotos eiro zonai.

Latvijas Banka 2004. gada 30. decembrīir noteikusi lata un eiro piesaistes kursu:1 EUR=0.702804 LVL, kas saskaņā ar valdības apstiprinātoplānupar Latvijas gatavošanos pilntiesīgai dalībai Ekonomikas un monetārajā savienībā ir spēkā no 2005. gada 1. janvāra.

Lata piesaiste eiro ir pirmais nepieciešamais solis ceļā uz eiro kā savu valūtu nākotnē: viens no eiro ieviešanas kritērijiem paredz to, ka vismaz divus gadus pirms eiro ieviešanas valsts nacionālajai valūtai jābūt piesaistītai eiro un tās valūtas kurss attiecībā pret eiro nedrīkst pārlieku svārstīties. Šo soli Latvija spērusi 2005. gada 2. maijā, pievienojoties Valūtas kursa mehānismam II.

Kuri normatīvie akti nosaka, ka eiro Latvijā tiks ieviests ar 2014. gada 1. janvāri?

Valsts pilntiesīga dalība eiro zonā ir noteikta iestāšanās līgumā Eiropas Savienībā (ES), savukārt Latvijas dalība ES tika izšķirta 2003. gada referendumā. Atbilstoši līgumam par ES darbību lēmumu par datumu, kurā dalībvalsti uzņemt eiro zonā, pieņem ES Ministru padome, kurai šajos jautājumos ir ekskluzīvas tiesības. Saskaņā ar juridisko procedūru, lai nonāktu līdz lēmumam par dalībvalsts uzņemšanu eiro zonā, dalībvalsts stabilizē nacionālās valūtas kursu pret eiro un nacionālā līmenī pieņem lēmumu par dalību Valūtas kursa mehānismā II, un līdz ar šo lēmumu tiek uzsākta virzība uz dalību eiro zonā, stabilizējot ekonomiku atbilstoši pieciem ekonomiskiem kritērijiem – zema inflācija, zems budžeta deficīts un valdības parāds, zemas procentu likmes un stabils valūtas kurss. Latvijas dalība Valūtas kursa mehānisma tika uzsākta 2005. gada 2. maijā.

Eiro ieviešanas praktiskā norise ir noteikta Eiro ieviešanas kārtības likumā un Nacionālajā eiro ieviešanas plānā.

Vai eiro ieviešana nebūs naudas reforma?

Tā nebūs naudas reforma. Latus pēc Latvijas Bankas pašreizējā kursa bez komisijas maksas varēs apmainīt mūžīgi un neierobežotā apjomā. Tā būs līdzvērtīga vienas naudas nomaiņa ar citu.

Vēsture rāda, ka Latvijā bijušas reformas, kad cilvēki zaudēja daļu iekrājumu: kara laiku un 1961. gada naudas reforma, lielo naudaszīmju konfiscētāja Pavlova reforma 1991. gadā.

Šoreiz visi lati, kas cilvēkiem ir mājās vai bankā, tiks apmainīti, un nevienu latu iedzīvotāji un uzņēmumi maiņas laikā nezaudēs! Latus Latvijas Bankā varēs neierobežotā apjomā apmainīt mūžīgi.

Vai pāreja uz eiro nozīmē identitātes zudumu?

Nav tādas sakarības – jo vairāk Eiropas, jo mazāk Latvijas. Tas būtu tāpat, kā teikt – jo vairāk Latvijas, jo mazāk Vidzemes vai Latgales. Gudri piedaloties Eiro zonā, Latvija kļūs pārtikušāka un cienījamāka kā pašiem, tā citiem.

Vai vācieši ir mazāk vāciski un igauņi mazāk igauņi? Vai citām valstīm bija vieglāk izšķirties atteikties no savām stabilajām, skaistajām, ilgi lietotajām naudas vienībām?

Latvijas eiro rotās mūsu naudas dizaina lepnums – pieclatnieka Milda. Ja mums patīk, ka pasaule zina Latvijas operdziedātājus, kāpēc gan nepriecāties, ka miljoni eiropiešu lietos skaistāko naudu Eiropā, kas nāk no Latvijas?

Nauda vispirms ir ekonomikas instruments, un pašreizējā pasaulē izdevīgāk un drošāk ir saimniekot lielam reģionam kā Eiropai ar vienu valūtu. ASV nekad nebūtu viena no pasaules veiksmīgākām un ietekmīgākajām ekonomikām, ja tajā būtu 50 valūtas.

Vai ar eiro zaudēsim ietekmi, neatkarību?

Neatkarību nezaudēsim! Līdz ar eiro ieviešanu pieaugs Latvijas ietekme Eiropas Savienībā un iespēja labāk aizstāvēt Latvijas intereses.

Valsts suverenitātes stiprināšanā svarīgāka loma ir ekonomikas struktūrai un valsts parāda līmenim, nevis valūtai. Valstis ar veselīgu ekonomiku un eiro ir suverēnākas par valstīm, kurās ir sava valūta, bet ekonomisko problēmu dēļ rodas problēmas finansēt valsts parādu.

Igauņiem nu jau divus gadus kronas vietā ir eiro. Vai tāpēc igauņi ir zaudējuši savu neatkarību un pašapziņu? Igaunija un igauņi joprojām ir savā vietā, bet kaimiņvalsts iedzīvotāju atbalsts eiro divus gadus pēc ieviešanas pārsniedzis 70%. Eiro ir palīdzējis Igaunijas ekonomikai un stiprinājis mūsu kaimiņu ietekmi Eiropas Savienībā.

Pēc kāda kursa lati tiks mainīti pret eiro?

Latus pret eiro plānots bez komisijas maksas apmainīt pēc Latvijas Bankas pašreiz noteiktā kursa - 0,702804 lati par eiro (1 lats = 1,42 eiro).

Latvijas tautsaimniecībai lata piesaistes kurss eiro ir bijis izdevīgs, ko atzīst arī uzņēmēji un iedzīvotāji, un to nav plānots mainīt. Nevienā no jaunajām ES dalībvalstīm, kas jau ieviesušas eiro, tai skaitā Igaunijā, pārejas kurss ieviešanas brīdī nav mainīts. Tātad par katru latu cilvēks saņems 1,42 eiro.

Lats ir piesaistīts eiro kopš 2005. gada 1. janvāra, un kopš tā paša gada maija Latvija iekļāvās Valūtas kursa mehānismā (VKM II). Vismaz divus gadus ilga dalība VKMII ir viens no pieciem eiro ieviešanas (Māstrihtas) kritērijiem, lai novērtētu valūtas kursa atbilsmi valsts ekonomikai. Latvija ir bijusi šai mehānismā jau septiņus gadus, un lata piesaistes kurss eiro ir atbildis un atbilst tautsaimniecības attīstībai, tādēļ Latvijas Banka uzskata, ka ir pamatoti pāreju uz eiro veikt pēc kursa 0,702804 LVL/EUR, un tā līdz eiro ieviešanai jeb pilntiesīgai dalībai Ekonomikas un monetārajā savienībā (EMS) lata piesaistes kursu nemainīs. Tas nozīmē, ka par saviem 100 latiem pēc eiro ieviešanas saņemsiet 142,29 eiro, un par 1000 latiem – 1422,87 eiro.

Vai reizē ieviesīs skaidras un bezskaidras naudas eiro?

Jā, Latvijā skaidras un bezskaidras naudas eiro ieviesīs vienlaikus.

Cik ilgi varēs apmainīt skaidras naudas latus pret eiro?

Latus pret eiro pēc Latvijas Bankas pašreiz noteiktā kursa - 0,702804 lati par eiro (1 lats = 1,42 eiro) un bez komisijas maksas varēs apmainīt neierobežoti ilgu laiku. Proti, Latvijas Bankas kasēs latus pret eiro varēs samainīt neierobežoti ilgu laiku, sešus mēnešus no eiro ieviešanas dienas tas būs iespējams kredītiestādēs, trīs mēnešus - 302 Latvijas pasta nodaļās.

Arī valūtas maiņas punktiem, kas piedāvās latu maiņu pret eiro, sešus mēnešus pēc eiro ieviešanas dienas tas būs jādara pēc oficiālā pārejas kursa un bez komisijas maksas.

Saskaņā ar aplēsēm 2013. gada sākumā pēc Latvijas pievienošanās eirozonai latus pret eiro bez maksas varēs apmainīt 245 kredītiestāžu filiālēs, 130 valūtas maiņas punktos visā Latvijā, 302 Latvijas pasta nodaļās un Latvijas Bankas kasēs trīs pilsētās, kā arī eiro varēs izņemt 1178 bankomātos.

Cik ilgi apgrozībā būs vienlaikus lats un eiro?

Lati un eiro vienlaikus apgrozībā būs divas nedēļas no eiro ieviešanas dienas, t.i. no 2014. gada 1. janvāra līdz 14. janvārim.

Cik ilgi cenas veikalos un citur būs norādītas latos un eiro?

Cenas vienlaicīgi latos un eiro obligāti jānorāda trīs mēnešus pirms un sešus mēnešus pēc eiro ieviešanas dienas, t.i., no 2013. gada 1. oktobra, līdz 2014. gada 30. jūnijam.

Pārdevēji iedzīvotāju ērtībām cenas abās valūtās var norādīt arī pirms un pēc šī laika.

Kādi ir ar latu pret eiro nomaiņas saistītie naudas summu noapaļošanas principi?

Naudas summas apaļo pēc ierastajiem matemātikas principiem

Naudas summas apaļo līdz tuvākajam centam, ņemot vērā trešo zīmi aiz komata.

1) Ja trešā zīme aiz komata ir no 0 līdz 4, tad centa vērtība nemainās;

2) Ja trešā zīme aiz komata ir no 5 līdz 9, tad cents tiek apaļots par vienu vērtību uz augšu.

Piemēram, ja prece maksā 1 latu, kas pēc oficiālā kursa ir 1,4228… eiro, tad cena noapaļojama uz leju – uz 1,42 eiro. Ja prece maksā 3 latus, kas pēc oficiālā kursa ir 4,2686… eiro, tad cena noapaļojama uz augšu – uz 4,27 eiro.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku?

Ja iespējams, naudu turiet savā bankas kontā, jo bezskaidras naudas latu nomaiņa uz eiro notiks automātiski un bez maksas.

Atcerieties – ja skaidrā naudā vienā reizē vēlēsieties apmainīt vairāk nekā 3000 latu, bankas un Latvijas Pasts būs tiesīgi noteikt personas pienākumu ne vairāk kā trīs darba dienas iepriekš pieteikt apmaiņas veikšanu. Svarīgi arī zināt, ka, veicot liela apjoma darījumus ar skaidru naudu, bankas un Latvijas Pasts ir tiesīgi pieprasīt uzrādīt pasi vai personas apliecību (ID karti).

Ko iesākt ar vienu un divu latu kolekcijas monētām, piemēram, ar stārķa, sēnes un citiem attēliem? Vai ar šādām naudas vienībām varēs likumīgi norēķināties?

Pārejot uz eiro, iedzīvotāji šīs monētas varēs apmainīt tāpat kā citas latu naudas zīmes.

Arī īpašās latu apgrozības monētas varēs apmainīt pret eiro Latvijas Bankā, bankās, Latvijas Pastā. Latvijas Bankā lata banknotes un monētas varēs apmainīt neierobežotu laiku pēc eiro ieviešanas dienas. Protams, cilvēki, kas to vēlēsies, īpašās apgrozības monētas, kā arī jubilejas un piemiņas monētas saglabās savās kolekcijās.

Kas atbild par eiro ieviešanu Latvijā?

Lēmums par eiro ieviešanu ir politisks – par to lemj valdība. Visus ar eiro ieviešanu saistītos jautājumus koordinē Finanšu ministrija.

Latvijas Banka (un citas eiro ieviešanas projektā iesaistītās institūcijas un organizācijas) nodrošina pāreju no latiem uz eiro skaidras un bezskaidras naudas norēķinos.

Kur ir pieejama informācija par pārejas norisi?

Vispilnīgāko informāciju par pāreju uz eiro iespējams atrast speciāli izveidotā interneta vietnē www.eiro.lv vai pa Finanšu ministrijas izveidoto informācijas tālruni 80003000. Informāciju par eiro banknotēm un monētām, kā arī eiro ieviešanas ekonomisko ietekmi varat atrast www.bank.lv sadaļā ES un eiro.

Kas tiek darīts, lai nodrošinātu ērtu un raitu pāreju uz eiro?

Eiro ieviešanai izstrādāts Nacionālais eiro ieviešanas plāns.

Latvijas valdība ir izveidojusi eiro ieviešanas projekta Vadības komiteju. Tās uzdevums ir eiro ieviešanas stratēģijas izvēle, Nacionālā eiro ieviešanas plāna izstrādes un īstenošanas kontrole, kā arī nepieciešamo pasākumu koordinēšana un vadība. Vadības komitejas padotībā ir piecas darba grupas konkrētu uzdevumu veikšanai.

Viens no galvenajiem eiro ieviešanas projekta pamatprincipiem ir orientācija uz iedzīvotājiem, kam finanšu pakalpojumi nav viegli pieejami. Citiem vārdiem – tiek darīts viss, lai atvieglotu pāreju uz eiro norēķiniem tajos valsts reģionos, kur nav pieejami banku pakalpojumi.

Kādi ir ieguvumi no pārejas uz eiro?

Ieguvumi Latvijas tautsaimniecībai kopumā nosegs eiro ieviešanas izmaksas jau pirmajā gadā:

· Valsts kopumā iegūs, jo eiro veicinās tautsaimniecības attīstību un valsts budžetā būs vairāk naudas labklājības celšanai.

· Iedzīvotāju galvenais ieguvums ir augstāka labklājība. To nodrošinās iespējas papildus valsts budžeta naudu novirzīt sociālajām vajadzībām un tautsaimniecības attīstībai, kā arī lētāki kredīti ilgtermiņā. Zudīs arī valūtas maiņu saistītās neērtības un izdevumi.

· Galvenie ieguvumi uzņēmumiem saistīti ar ilgtermiņā lētākiem un drošākiem kreditēšanas līdzekļiem, labākām investīciju un eksporta iespējām, kā arī lētākiem pārrobežu maksājumiem un valūtas konvertācijas izmaksu samazinājumu.

Eiro ieviešana uzlabos Latvijas tautsaimniecības attīstību:

· Augstāki kredītreitingi nozīmē pievilcīgākas aizņēmumu likmes starptautiskos finanšu tirgos, kas ļauj būtiski samazināt valsts parāda apkalpošanas izdevumus (10 gadu laikā ietaupījums varētu sasniegt 900 milj. eiro). Šo naudu būs iespējams atvēlēt citiem mērķiem – sociālajai jomai, izglītībai, veselības aizsardzībai u.c.

· Zemāks valsts kredītrisks radīs priekšrocības arī uzņēmējiem – zemākas finansējuma izmaksas palielinās investīciju iespējas, kā arī Latvija kļūs pievilcīgāka ārvalstu investoriem.

· Palielinoties eksportam un ārējai tirdzniecībai kopumā, uzņēmējiem būs labākas iespējas pelnīt, palielināt atalgojumu darbiniekiem un veidot jaunas darba vietas.

· Ekonomiskās aktivitātes kāpuma rezultātā straujāk augs iekšzemes kopprodukts (laika posmā no 2014. līdz 2020. gadam par 8 miljardiem eiro vairāk, nekā neieviešot eiro). Papildus zemākām procentu likmēm šis ir otrs iemesls, kādēļ eiro ieviešana dos vairāk ieņēmumu budžetā, ko izmantot sabiedrības vajadzībām.

· Valūtas konvertācijas izmaksu atcelšana par savstarpējiem norēķiniem eiro nākamo 10 gadu laikā samazinās uzņēmēju un iedzīvotāju izdevumus par 700 miljoniem eiro.

· Valūtas devalvācijas bažu izzušana ir svarīga gan uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem, piemēram, tiem, kam kredīti ir eiro.

· Latvijas finanšu sistēmas noturību pret paniku tirgos būtiski stiprinās finanšu tirgu integrācija un banku iespēja aizņemties Eiropas Centrālajā bankā. Tas nozīmē, ka ievērojami samazinās valsts risks, ka kāda kredītiestāde problēmu gadījumā būtu jāglābj no budžeta naudas.

Galvenie ieguvumi iedzīvotājiem:

· Uzņēmējdarbības aktivitāte un straujāka ekonomikas attīstība veicinās pakāpenisku algu pieaugumu, kā arī jaunas darba vietas gan privātajā, gan sabiedriskajā sektorā.

· Samazinoties valsts budžeta izdevumiem (mazāki procentu maksājumi par valsts parādu) un palielinoties valsts budžeta ieņēmumiem straujākas iekšzemes kopprodukta izaugsmes dēļ, būtiski palielināsies līdzekļu apjoms, ko valsts var atvēlēt medicīnai, izglītībai, pensijām u.c. sociālajām vajadzībām, kā arī citām no valsts budžeta finansētām jomām.

· Zemākas procentu likmes, jo eiro zonā ir vienots finanšu tirgus visiem tā dalībniekiem – bankām, investīciju fondiem, apdrošinātājiem, pensiju fondiem u.c. Tas nozīmē lielākas iespējas gan aizņēmējiem, gan aizdevējiem, tostarp banku konkurences pieaugumu.

· Cilvēkiem ir iespēja salīdzināt preču vai pakalpojumu cenas dažādās valstīs, piemēram, svarīgākajiem pārtikas produktiem. Tādējādi, pastiprinoties konkurencei, attiecīgi aug arī preču un pakalpojumu kvalitāte un mazinās cenas.

· Eiro ieviešana veicinās arī tūrisma attīstību: gan Latvijas tūristiem, ceļojot pa daudzām Eiropas valstīm, gan tūristiem, kas iebrauc Latvijā no eiro zonas vairs nevajadzēs konvertēt valūtu. Vieglāka cenu salīdzināmība izpaudīsies arī sīvākā konkurencē tūrisma sektorā, un tūristiem būs lielākas izvēles iespējas, plānojot savu braucienu.

· Izzudīs valūtas konvertācijas izmaksas arī iegādājoties preces un pakalpojumus eiro zonas ietvaros, piemēram, iepērkoties internetā.

· Sagaidāms, ka pēc eiro ieviešanas starpvalstu maksājumi eiro no Latvijas maksās līdzīgi kā pašlaik iekšzemes latu maksājumi.

Galvenie ieguvumi uzņēmumiem:

· Zemāks valsts kredītrisks, radīs priekšrocības arī uzņēmējiem – zemākas finansējuma izmaksas palielinās investīciju iespējas, kā arī Latvija kļūs pievilcīgāka ārvalstu investoriem.

· Latvija iegūs lielāku stabilitāti un starptautisku uzticamību, tādēļ eksportējošajiem Latvijas uzņēmumiem eiro ieviešana nozīmēs lielāku partneru uzticību un plašākas eksporta iespējas.

· Būtiskus finansiālus ieguvumus eiro ieviešana nodrošinās uzņēmumiem, kas veic pārrobežu darījumus, jo vairs nebūs jāveic valūtas konvertācijas savstarpēji norēķinoties eiro.

· Mazinoties valūtas riskam, saruks arī pārrobežu maksājumu izmaksas, un būs vieglāk prognozēt ienākumu un izmaksu plūsmu.

Kādas būs eiro ieviešanas izmaksas?

Eiro ieviešanas izmaksas tautsaimniecībai kopumā būs nenozīmīgas – mazākas par 1% no iekšzemes kopprodukta. Ieguvumi no eiro ieviešanas šīs izmaksas nosegs jau pirmajā gadā.

Valsts sektora izmaksas: 8,6 milj. latu.

Izmaksas privātajā sektorā: aptuveni 115 milj. latu.

Finanšu ministrija apkopojusi šādas izmaksas valsts sektoram:

· Informācijas sistēmu pielāgošana – 3,5 milj. latu

· Skaidras naudas nomaiņa Latvijas Pastā – 1,5 milj. latu

· Sabiedrības informēšana – 1,4 milj. latu

· Papildu drošības pasākumi – 0,9 milj. latu

· Cenu novērošana u.c. nefinanšu sektora pasākumi – 0,3 milj. latu

· Pārējie izdevumi – 1 milj. latu

Pievienojoties eiro zonai, Latvijas Banka nodrošinās pāreju uz eiro kā maksāšanas līdzekli gan skaidrā, gan bezskaidrā naudā, lai bez pārrāvuma turpinātu raitu naudas apriti valstī. Procesa "redzamākā", kā arī izmaksu ziņā nozīmīgākā daļa ir banknotes un monētas – organizējama Latvijas eiro monētu kalšana, piegāde, tāpat arī banknošu piegāde Latvijas Bankai un tālāka banku nodrošināšana ar skaidro naudu un tas kopā izmaksās ap 12 milj. latu.

Latvijas Bankas aprēķini liecina, ka eiro ieviešanas izmaksas valstij atmaksāsies jau pirmajā gadā.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Citu valstu pieredze apliecina, ka valūtas nomaiņas procesa dēļ cenas nav augušas vairāk kā par 0,2-0,3%.

Nevienā no piecām jaunajām ES dalībvalstīm, kur eiro ieviests, nav noticis kaut cik nozīmīgs cenu kāpums.

Ir novērtēts, ka eiro skaidras naudas ieviešanas ietekme uz kopējo inflācijas līmeni Igaunijā bija 0,3, Slovākijā – 0,25 un Maltā – 0,2 procentpunktu robežās. Tātad, objektīvi vērtējot, šī ietekme kopumā ir minimāla. Daudz lielāku cenu palielinājumu var izraisīt administratīvi regulējamo cenu palielinājumi, kā arī salnas pavasarī vai lietavas rudenī, ietekmējot ražas lauksaimniecībā un palielinot pārtikas produktu cenas.

Arī Latvijā eiro ieviešana neatstās būtisku ietekmi uz cenām, jo Ekonomikas ministrijas pārraudzībā tiek veikts cenu monitorings, tirgotāji tiks iesaistīti godīgas cenu noapaļošanas līgumā, tirgotājiem un pakalpojumu sniedzējiem 3 mēnešus pirms un 6 mēnešus pēc eiro ieviešanas būs jānorāda preču cenas gan latos, gan eiro. Svarīga ir arī sabiedrības līdzdalība iesaistīties godīga preču un pakalpojumu cenu pārrēķina kampaņā, neizmantojot negodīga komersanta pakalpojumus.

Vai ieviešot eiro Latvija neuzņemas pārāk lielu risku ciest zaudējumus gadījumā, ja eiro zonas valstīs padziļinās ekonomiskās problēmas?

Ja eiro zonas valstīs padziļināsies ekonomiskās problēmas, Latvijai papildu zaudējumi radīsies jebkurā gadījumā. Atrodoties eiro zonā varam līdzdarboties šo problēmu risināšanā.

Iestājoties eiro zonā apņemamies piedalīties arī kopīgā eiro zonas problēmu risināšanā gan citās eiro zonas valstīs, gan arī ja nepieciešams – pašu mājās. Līdzīga apņemšanās vada arī citas eiro zonas valstis, tādēļ jautājumu par eiro zonas valstu glābšanu nedrīkst uzlūkot tikai vienpusēji, t.i, no izmaksu aspekta.

Ekonomisko problēmu padziļināšanās eiro zonas valstīs Latvijai papildu zaudējumus radītu jebkurā gadījumā, jo Latvijas tautsaimniecība ir atvērta un integrēta Eiropas Savienībā. Esot eiro zonā, ekonomisko problēmu padziļināšanās gadījumā Latvijas finanšu sistēma būs daudz pasargātāka pret negatīvu ietekmi. Turklāt, tikai esot eiro zonā Latvija var ietekmēt lēmumu pieņemšanu eiro zonas problēmu risinājumu ietvara izveidē, savukārt atrodoties ārpusē – mums atliek īstenot citu pieņemtos lēmumus.

Vai eiro ir uzticama valūta?

Eiro ir uzticama valūta. Tā ir otrā lielākā pasaules valūta – 40% globālo tirdzniecības darījumu tiek veikti eiro un 25% ārvalstu valūtu rezerves pasaulē tiek glabātas šajā valūtā.

To lieto arvien vairāk uzņēmumu un cilvēku pasaulē un arī Latvijā. Latvijā pusei iedzīvotāju un uzņēmumu noguldījumi ir eiro, un ekonomikas nestabilitātes brīžos cilvēki steidza mainīt savus latus pret eiro.

Arī Latvijas iedzīvotāji un uzņēmumi uzticas eiro – gandrīz puse naudas tiek noguldīta eiro, vairāk nekā 80% kredītu ir eiro, un 60% ārējo norēķinu par precēm un pakalpojumiem tiek veikti eiro.

Vai ieviešot eiro Latvijai nevar nākties apmaksāt citu eiro zonas valstu parādus?

Par līdzšinējiem eiro zonas valstu parādiem Latvijai jāmaksā nebūs. Līdz šim izmantotie palīdzības instrumenti (divpusēji aizdevumi Grieķijai un Eiropas Finanšu stabilitātes instruments) savus mērķus jau ir izpildījuši un Latvija netiks iesaistīta finansējuma nodrošināšanā.

Latvijas iedzīvotāji var būt mierīgi – mums nebūs ar atpakaļejošu datumu jāiesaistās Grieķijas, Portugāles, Īrijas problēmu risināšanā.

Turpmāk atbalstu nodrošinās pastāvīgs krīzes risināšanas mehānisms - Eiropas Stabilizācijas mehānisms (ESM). Iestājoties eiro zonā, arī Latvija kļūs par ESM akcionāru. Pēc būtības ESM ir apdrošināšanas polise, kurā eiro zonas valstis piedalās kā akcionāri, nepieciešamības gadījumā saņemot finanšu atbalstu. Lai pieņemtu lēmumu par ESM darbības pamatprincipu maiņu (piemēram, izmaiņām kapitālā un akciju struktūrā), būtu nepieciešams visu eiro zonas valstu finanšu ministru, tostarp potenciāli arī Latvijas, vienprātīgs lēmums.

Nav pamatots arī mīts, ka norakstīti Grieķijas valdības parādi – patiesībā daļu no Grieķijas valdības parāda bija spiesti norakstīt tikai privātie investori, bet pret oficiāliem aizdevējiem saistības būs jāpilda.

Cik ilgi varēs apmainīt latus pret eiro?

Latus pret eiro pēc Latvijas Bankas pašreiz noteiktā kursa - 0,702804 lati par eiro (1 lats = 1,42 eiro) un bez komisijas maksas varēs apmainīt mūžīgi un neierobežotā apjomā.

Proti, Latvijas Bankas kasēs latus pret eiro varēs samainīt mūžīgi. Sešus mēnešus no eiro ieviešanas dienas tas būs iespējams arī kredītiestādēs, trīs mēnešus - 302 Latvijas pasta nodaļās.

Saskaņā ar aplēsēm 2014. gada sākumā pēc Latvijas pievienošanās eiro zonai latus pret eiro bez maksas varēs apmainīt kredītiestāžu filiālēs, 302 Latvijas pasta nodaļās un Latvijas Bankā un tās filiālēs Daugavpilī un Liepājā, kā arī eiro varēs izņemt 1178 bankomātos.

Kā pret eiro tiks samainīti tie lati, kas atrodas banku kontos?

Banku kontos latu nomaiņa ar eiro notiks automātiski pēc Latvijas Bankas pašreiz noteiktā kursa - 0,702804 lati par eiro (1 lats = 1,42 eiro).

Eiro ieviešanas dienā visi bezskaidrās naudas lati banku kontos tiks pārrēķināti un izteikti eiro pēc oficiālā maiņas kursa, un visi bezskaidras naudas darījumi un maksājumi tiks veikti eiro. Latvijas Bankas maksājumu sistēmās, sākot ar eiro ieviešanas dienu, norēķini tiks veikti tikai eiro.

Vai būs kādi ierobežojumi bezskaidras naudas latu apmaiņai pret eiro?

Bezskaidrā nauda – nauda iedzīvotāju un uzņēmumu banku kontos tiks apmainīta automātiski 2014. gada 1. janvārī pēc Latvijas Bankas pašreiz noteiktā kursa - 0,702804 lati par eiro (1 lats = 1,42 eiro) – bez maksas un bez jebkādiem ierobežojumiem.

Kas notiks ar manu latu norēķinu/maksājumu kontu bankā?

Klienta konta numurs saglabāsies nemainīgs. Kontā esošie lati tiks automātiski pēc oficiālā kursa bez maksas konvertēti uz eiro.

Ja bankas klientam ir, piemēram, divi konti – viens latos un otrs eiro, tad pēc eiro ieviešanas abi būs eiro konti. Divu mēnešu laikā, tas ir, līdz 2014. gada 28. februārim, klients varēs viena konta atlikumu pārskaitīt uz otru kontu un slēgt tukšo kontu bez bankas komisijas maksas par šo pakalpojumu.

Kas notiks ar manu maksājumu karti?

Maksājumu karte turpinās darboties bez jebkādām izmaiņām.

Maksājumu kartes eiro dēļ nav jāmaina, un katra karte turpinās darboties līdz tās termiņa beigām, kas norādīts uz kartes. Sākot no 2014. gada 1. janvāra, izmantojot karti bankomātā, varēsiet saņemt tikai eiro vai arī varēsiet iemaksāt tikai eiro.

Kādu pēc 01.01.2014. es redzēšu maksājumu vēsturi konta izrakstā / pārskatā, ja aplūkošu to internetbankā?

Maksājumus, kas veikti līdz 2013. gada 31. decembrim, varēs redzēt latos, maksājumus, kas veikti pēc eiro ieviešanas – eiro.

Cik ilgi varēs norēķināties ar latiem?

Iedzīvotāju ērtībām paredzēta 2 nedēļu ilga abu valūtu – lata un eiro – vienlaicīga lietošana. Iedzīvotāji visus maksājumus šai laikā varēs veikt arī latos, atlikumu par veikto darījumu saņemot eiro.

Vai pēc eiro ieviešanas dienas tirdzniecības vietās varēs izdot atlikumu latos?

Tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietās atlikumu varēs izdot tikai eiro, bet ir daži izņēmumi. Sabiedriskajā transportā atlikumu varēs izdot valūtā, kurā tiek maksāts. Spēļu automāti un azartspēļu automāti laikā, kamēr apgrozībā lati un eiro, varēs izmantot vienu vai otru valūtu.

Vai būs apjoma ierobežojumi skaidras naudas latu apmaiņai pret eiro?

Iedzīvotāji un uzņēmumi varēs apmainīt visu viņu rīcībā esošo skaidro naudu bez apjoma ierobežojumiem.

Vai latus pret eiro varēs samainīt arī valūtas maiņas punktos?

Ja sešus mēnešus pēc eiro ieviešanas valūtas maiņas punkti izvēlēsies mainīt latus pret eiro, šo maiņu varēs veikt bez komisijas maksas.

Vai ir izdevīgi latus pret eiro samainīt jau iepriekš, pirms eiro ieviešanas?

Tas darāms vien tad, ja ir nepieciešamība pēc skaidras naudas eiro.

Jārēķinās, ka pirms eiro ieviešanas bankas un valūtas maiņas punkti ir tiesīgi noteikt citu apmaiņas kursu, kas var būt neizdevīgāks par oficiālo maiņas kursu.

Kādu naudu varēs saņemt bankomātos laikā, kad vienlaikus būs apgrozībā lati un eiro?

Līdz ar eiro ieviešanu latus bankomātos vairs nevarēs saņemt.

Lielākā daļa bankomātu izsniegs eiro no pirmās eiro ieviešanas dienas. Daļa – vecākās paaudzes – bankomātu kādu brīdi varētu būt atslēgti, lai tos sagatavotu eiro izsniegšanai.

Kā salīdzināt lata un eiro vērtību?

Cenas 3 mēnešus pirms un 6 mēnešus pēc eiro ieviešanas būs norādītas gan latos, gan eiro.

Lats ir nomināli vērtīgāka valūta par eiro, tātad gan ieņēmumi – algas, pensijas un citi –, gan cenas eiro skaitliski būs lielākas. Lai iedzīvotājiem būtu vieglāk orientēties un pierast pie eiro vērtības, cenas un cita informācija norēķinu dokumentos 3 mēnešus pirms un 6 mēnešus pēc eiro ieviešanas, t.i. no 2013. gada 1. oktobra, līdz 2014. gada 1. jūlijam būs norādītas gan latos, gan eiro.

Kad Latvijas Banka piegādās banknotes bankām un bankas – veikaliem?

Latvijas Banka mēnesi pirms eiro ieviešanas sāks piegādāt eiro banknotes un monētas komercbankām, lai tās savukārt divas nedēļas pirms varētu sākt nodrošināt savus klientus – tirdzniecības uzņēmumus u.c.

Cik maksās eiro banknošu un monētu izgatavošana?

Pievienojoties eiro zonai, Latvijas Banka nodrošinās pāreju uz eiro kā maksāšanas līdzekli gan skaidrā, gan bezskaidrā naudā, lai bez pārrāvuma turpinātu raitu naudas apriti valstī.

Procesa redzamākā, kā arī izmaksu ziņā nozīmīgākā daļa ir banknotes un monētas – organizējama Latvijas eiro monētu kalšana, piegāde, tāpat arī banknošu piegāde Latvijas Bankai un tālāka banku nodrošināšana ar skaidro naudu un tas kopā izmaksās ap 12 milj. latu.

Kas notiks ar latu banknotēm un monētām pēc eiro ieviešanas?

Latu banknotes tiks sasmalcinātas un iznīcinātas. Metāla nauda tiks sasmalcināta un metāls pārdots, ienākumus izmantojot eiro monētu iegādei.

Kā to paredz Eiro ieviešanas kārtības likums, latu naudas zīmes tiks iznīcinātas, taču Latvijas Banka uzrunās Latvijas muzejus, lai pilni lata komplekti būtu saglabāti vēsturei. Visu no apgrozības izņemto latu uzglabāšana nepieciešamības gadījumam būtu dārgāka nekā to saražošana no jauna.

Kādām monētām un banknotēm varēs norēķināties kases automātos (piemēram, autostāvvietās, degvielas uzpildes stacijās) laikā, kad apgrozībā būs gan latu, gan eiro monētas?

Kases automātos no pirmās eiro ieviešanas dienas paredzēts norēķināties tikai eiro monētās un banknotēs

Kas notiks ar kredītu un noguldījumu līgumiem, kas izteikti latos?

Spēkā esošos līgumus nevajadzēs grozīt vai aizstāt ar jauniem. Summas tiks automātiski pārrēķinātas eiro pēc Latvijas Bankas pašreiz noteiktā kursa - 0.702804 lati par eiro (1 lats = 1,42 eiro). Automātisko pārrēķinu nosaka Eiro ieviešanas kārtības likums.

Tas pats attiecas uz visiem citiem līgumiem, kas noslēgti starp privātpersonām, uzņēmumiem.

Latu kredīti, pārejot uz eiro, kļūs lētāki. Kredīta likmi veido mainīgā daļa un bankas pievienotā likme. Eiro mainīgās likmes jeb Euribor ir zemākas un stabilākas nekā latu likmes Rigibor. Rigibor likmes pie pārejas tiks automātiski pārvērstas Euribor likmēs – tātad samazināsies.

Turklāt latu likmes ekonomikas nestabilitātes brīžos būtiski pieaug, un latu kredītņēmēja ikmēneša maksājums ir brīžiem pieaudzis pat trīs, četras reizes, no pusotra simta latu līdz pieciem simtiem. Savukārt eiro likmes pat krīzes laikā bijušas zemas un stabilas.

Kas notiks ar debetkartēm un kredītkartēm, kas izsniegtas norēķiniem latos?

Latu kredītkaršu un debetkaršu atlikumi tiks automātiski pārrēķināti eiro, izmantojot oficiālo pārejas kursu.

Kā līgumos, kas noslēgti starp privātpersonām, uzņēmumiem, latos izteiktās summas tiks pārrēķinātas automātiski?

Šīs summas tiks pārrēķinātas automātiski, izmantojot oficiālo pārejas kursu.

Kā un kad eiro tiks izteikti latos izdotie vērtspapīri?

Eiro ieviešanas dienā latos izdotie vērtspapīri tiks denominēti no latiem uz eiro, ievērojot oficiālo pārejas kursu, kā arī noteiktos noapaļošanas principus.

Akciju nominālvērtība tiks izteikta eiro un eiro centos, sabiedrību ar ierobežotu atbildību pamatkapitāla daļu nominālvērtība tiks izteikta veselos eiro. Katra individuālā investora īpašumā esošo parāda vērtspapīru nominālo apmēru izteiks eiro centos.

Kas notiks ar dāvanu kartēm un citiem maksājuma instrumentiem, uz kura attēlota nominālvērtība, kas izteikta latos?

Dāvanu kartes vai citi maksājumu instrumenti latos pēc eiro ieviešanas dienas būs derīgi līdz tajos noteiktā termiņa beigām.

Dāvanu karšu vai citu maksājumu instrumentu summas latos tiks automātiski pārrēķinātas eiro pēc oficiālā pārejas kursa.

Kas mainīsies iedzīvotāju un banku maksājumos Latvijā pēc eiro ieviešanas?

Visi darījumi un maksājumi bankās no eiro ieviešanas pirmās dienas tiks veikti tikai eiro.

Latvijas Bankas maksājumu sistēmās, sākot ar eiro ieviešanas dienu, norēķini tiks veikti tikai eiro, saglabājot līdzšinējos maksājumu izpildes principus starp Latvijas bankām.

Vai Latvijas Bankas maksājumu sistēmas ir sagatavotas eiro ieviešanai?

Jā, Latvijas Bankas maksājumu sistēmas ir gatavas eiro ieviešanai.

Jau kopš 2007. gada Latvijas Banka kopā ar citām Eiropas Centrālo Banku Sistēmas dalībniecēm nodrošina Eiropas automatizētās reālā laika bruto norēķinu sistēmas TARGET2 darbību. TARGET2 nodrošina ar Eirosistēmas monetārās politikas operācijām saistītus norēķinus, starpbanku darījumus, liela apjoma un steidzamu klientu maksājumus, kā arī citu ES maksājumu sistēmu gala norēķinus. Latvijas Banka uztur TARGET2-Latvija komponentu, kuras dalībnieki it Latvijas komercbankas, Latvijas Banka un Valsts kase.

Latvijas Banka uztur klientu maksājumu sistēmu EKS (Elektroniskā klīringa sistēma), kas nodrošina ātru un efektīvu norēķinu veikšanu latos un, sakot no 2008. gada, arī eiro valūtā. Kopš 2010. gada novembra, EKS ir SEPA (vienotā eiro maksājumu telpa) prasībām atbilstoša sistēma un ar EKS palīdzību, bankas var izpildīt un saņemt savu klientu maksājumus eiro visās ES valstīs, Īslandē, Lihtenšteinā, Norvēģijā, Šveicē un Monako. EKS nodrošina iespēju eiro maksājumus ES ietvaros izpildīt vienas darbadienas laikā.

Vai naudas pārskaitījumu komisijas maksa uz eiro zonas valstīm samazināsies?

Sagaidāms, ka pēc eiro ieviešanas starpvalstu maksājumi eiro no LV maksās līdzīgi kā šobrīd iekšzemes latu maksājumi.

Jau kopš 2003. gada, maksājuma komisijas maksai jābūt vienādai kā iekšzemes, tā pārrobežu eiro maksājumiem uz Eiropas Ekonomiskās telpas valstīm.

Latvijai iestājoties eiro zonā visi šobrīd latos veiktie iekšzemes maksājumi kļūs par iekšzemes maksājumiem eiro. Latvijas Banka nesaskata pamatojumu, lai, pārejot uz eiro, pieaugtu iekšzemes maksājumu komisijas maksas. Tādēļ sagaidām, ka pēc eiro ieviešanas starpvalstu maksājumi eiro no Latvijas maksās līdzīgi kā pašlaik iekšzemes latu maksājumi.

Maksājumu komisijas maksas lielums, tāpat kā līdz šim būs atkarīgs no banku konkurences, sniedzot maksājumu pakalpojumus.

Vai reizē ar latu nomaiņu pret eiro pārskaitījumi uz citām eiro zonas valstīm kļūs ātrāki?

Maksājumi uz citām eiro zonas valstīm būs tik pat ātri kā šobrīd – saņēmējam tie jāsaņem vēlākais nākamajā darba dienā.

To nosaka ES normatīvie akti un Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likums. Šis nosacījums būs spēkā arī pēc latu nomaiņas ar eiro. Bankām jau šobrīd ir pieejamas maksājumu sistēmas, kas ļauj maksājumus eiro veikt pietiekoši ātri.

Kas kontrolēs, vai kāds latu nomaiņu pret eiro neizmanto iedzīvošanās nolūkos?

Savās atbildības jomās likuma ievērošanu kontrolēs Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, Latvijas Banka, Satiksmes ministrija un nodokļu administrācija.

Svarīga ir arī sabiedrības līdzdalība iesaistīties kampaņā par godīgu preču un pakalpojumu cenu pārrēķina kampaņā, neizmantojot negodīga komersanta pakalpojumus.

Vai ar Latvijas eiro monētām varēs norēķināties ārpus Latvijas?

Jā, visu eiro zonas valstu izlaistās eiro monētas ir likumīgs maksāšanas līdzeklis citās eiro zonas valstīs.

Tas nozīmē, ka, piemēram, ar Latvijas eiro monētām varēs norēķināties Portugālē un ar Itālijas monētām – Latvijā. Izņēmums būs eiro jubilejas un piemiņas monētas, kuras būs oficiāls maksāšanas līdzeklis tikai tajā valstī, kur tiks izlaistas.

Kas ir eiro?

Eiro ir Eiropas Savienības vienotā valūta. Tā šobrīd ir ieviesta 17 ES valstīs, kuras īsuma labad saucam par eiro zonu, juridiski precīzi – par Ekonomikas un monetāro savienību.

Kāds ir pareizais Eiropas vienotās valūtas nosaukums latviski – eiro vai euro?

Eiropas vienotās valūtas nosaukums ir euro. Taču ikdienas saziņā varam lietot (un visbiežāk arī tiek lietots) eiro.

Līguma par Eiropas Savienību 3. panta 4. punkts nosaka, ka Eiropas Savienība izveido ekonomisko un monetāro savienību, kuras valūta ir euro. Atbilstoši 1998. gada 3. maija Padomes Regulai Nr. 974/98 «Par euro ieviešanu» un Eiro ieviešanas kārtības likumam valūtas nosaukums ir euro. Tomēr tas neliedz ikdienas saziņā izmantot nosaukumu eiro, kas latviešu valodā jau ir iegājies. Tiesību aktos lietojams euro (slīprakstā).

Kā radās ES vienotās valūtas nosaukums un kāds ir tās grafiskais simbols?

ES vienotās valūtas nosaukums simbolizē Eiropu.

Eiro grafiskais simbols ir €.

ES vienotās valūtas euro nosaukumu Eiropadome apstiprināja 1995. gada decembrī Madridē, pieņemot lēmumu1999. gada 1. janvārī ieviest vienoto valūtu kā bezskaidras naudas norēķinu vienību 11 ES valstīs.

Vienotās eiro valūtas grafiskais simbols € veidots, izmantojot grieķu alfabēta burtu epsilons, un simboliski iezīmē arī vārda Eiropa pirmo burtu. Divas horizontālās svītras apzīmē eiro stabilitāti.

Eiro grafiskās zīmes krāsas ir zilā un dzeltenā.

Eiro valūtas oficiālais saīsinājums (valūtas kods) ir EUR.

Kad tika izveidota vienotā valūta?

Bezskaidras naudas veidā kopīgo valūtu ieviesa 1999. gada 1. janvārī. Vēl pēc trim gadiem – 2002. gada 1. janvārī – eiro zonā apgrozībā laida eiro skaidro naudu, tai pakāpeniski aizvietojot nacionālās naudas vienības.

Kurās valstīs apgrozībā ir eiro?

Šobrīd eiro ir oficiālajā apgrozībā 17 valstīs – Austrijā, Beļģijā, Francijā, Grieķijā, Igaunijā, Īrijā, Itālijā, Kiprā, Luksemburgā, Maltā, Nīderlandē, Portugālē, Slovākijā, Slovēnijā, Somijā, Spānijā un Vācijā.

Kad eiro ieviesīs ES valstis, kas to vēl nav izdarījušas?

Šāds lēmums ir atkarīgs no katras konkrētās valsts paveiktā ekonomikas kritēriju izpildē.

Vai eiro ir stabila valūta?

Eiro ir tikpat stabila valūta kā citas globālās valūtas – ASV dolārs, Japānas jena, Lielbritānijas mārciņa.

Eiro vērtība, izteikta citās valūtās, nepārtraukti mainās atkarībā no eiro un attiecīgās valūtas pieprasījuma un piedāvājuma.

Kas nosaka eiro kursu pret citām valūtām?

Eiro vērtība, izteikta citās valūtās, nepārtraukti mainās atkarībā no eiro un attiecīgās valūtas pieprasījuma un piedāvājuma.

Eiro ir viena no svarīgākajām pasaules valūtām, jo tā pārstāv ļoti nozīmīgu pasaules ekonomikas daļu – Ekonomikas un monetāro savienību ar 17 valstīm, kas nākotnē vēl pieaugs.

Valūtas kursu pret citām valūtām nosaka attiecīgo ekonomiku attīstība un ekonomiskais potenciāls, procentu likmju starpība starp valūtām, kā arī pieprasījums un piedāvājums no investoriem. Piemēram, labas ziņas par eiro zonas ekonomisko attīstību vai eiro procentu likmes celšana var izsaukt lielāku pieprasījumu pēc eiro un tā kursa pieaugumu.

Kādu nominālu eiro banknotes ir apgrozībā?

Eiro ir septiņi banknošu nomināli: 5, 10, 20, 50, 100, 200 un 500 eiro. Tātad no lata atšķirīgs ir tikai 200 eiro banknotes nomināls.

Vai eiro banknotes visās eiro zonas valstīs ir vienādas?

Eiro banknotēm ir vienots dizains visās eiro zonas valstīs.

Banknošu priekšpusē jeb aversā attēloti dažādi arhitektūras elementi – logi un durvis, kas simbolizē brīvību un atvērtību. Naudas zīmju aizmugurē jeb reversā attēlotie tilti ir cilvēku sadarbības simbols. Uz banknotēm attēlota arī Eiropas karte un Eiropas karogs. Katra nomināla banknote ir atšķirīgā krāsā un lielumā.

Ar 2013. gadu eiro zonā sākusies otrās – Eiropas – sērijas eiro banknošu ieviešana. Jaunās banknotes būs vienādas visās valstīs, taču to dizains nedaudz atšķirsies no pirmās sērijas eiro banknotēm.

Kas ir eiro banknošu dizaina autors?

Eiro banknošu dizaina autors ir austriešu mākslinieks Roberts Kalina.

Viņa piedāvājums tika izvēlēts, pamatojoties uz konkursa un sabiedrības aptaujas rezultātiem.

R. Kalina zīmējumiem izvēlējās tēmu Eiropas laikmeti un stili. Tajos attēloti septiņu Eiropas kultūras vēstures periodu arhitektūras stili: antīkais 5 eiro banknotei, romānika 10 eiro banknotei, gotika 20 eiro banknotei, renesanse 50 eiro banknotei, baroks un rokoko 100 eiro banknotei, 19. gadsimta tērauda un stikla arhitektūra 200 eiro banknotei un modernā 20. gadsimta arhitektūra 500 eiro banknotei.

Logi un durvju ailes ir galvenās iezīmes banknošu aversā, bet tilti – banknošu reversā. Attēli veidoti, izmantojot tipisku attiecīgā laikposma arhitektūras stilu, nevis konkrētas celtnes.

Otrās (Eiropas) sērijas eiro banknotēs, kuras sāks pakāpeniski ieviest no 2013. gada 2. maija, uzlaboti pretviltošanas elementi, kā arī nedaudz izmainīts dizains. Uz jaunajām eiro banknotēm joprojām būs redzami pirmās sērijas laikmetu un stilu motīvi un izmantotas tās pašas dominējošās krāsas, taču jauno pretviltošanas elementu dēļ tās izskatīsies nedaudz atšķirīgi.

Otrās sērijas eiro banknošu dizaina atjaunināšana tika uzticēta vācu autoram Reinholdam Geršteteram.

Kādas izmaiņas gaidāmas saistībā ar otrās sērijas eiro banknošu laišanu apgrozībā?

Ar 2013. gadu eiro zonā sāksies otrās – Eiropas – sērijas eiro banknošu ieviešana. Tajās uzlaboti vairāki pretviltošanas elementi. Tie ir viegli pamanāmi.

Nepārtraukti tiek domāts par eiro banknošu attīstību, tostarp modernāko pretviltošanas elementu iestrādāšanu. Jaunās – Eiropas – sērijas banknotes apgrozībā tiks ieviestas pakāpeniski vairāku gadu garumā. Kā pirmo2013. gada 2. maijā apgrozībā laidīs jauno 5 eiro banknoti.

Kādu laiku pirmās sērijas 5 eiro banknotes tiks emitētas vienlaikus ar jaunajām 5 eiro banknotēm, lai izlietotu atlikušos krājumus. Abu sēriju banknotes apgrozībā būs vienlaikus. Diena, kad pirmās sērijas banknotes pārstās būt likumīgs maksāšanas līdzeklis, tiks izziņota savlaicīgi. Tomēr pirmās sērijas banknotes vienmēr saglabās savu vērtību un tās neierobežotu laiku varēs apmainīt eiro zonas valstu nacionālajās centrālajās bankās.

Kādu nominālu eiro monētas ir apgrozībā?

Apgrozībā laistas astoņu dažādu nominālu eiro un centu monētas: 1 un 2 eiro un 1, 2, 5, 10, 20 un 50 centi. Tātad nomināli ir tādi paši kā lata un santīmu monētām.

Vai eiro monētas visās eiro zonas valstīs ir vienādas?

Visu astoņu nominālu monētu aizmugures jeb reversa zīmējums katrā eiro zonas valstī ir atšķirīgs, bet monētu priekšpuse visās eiro zonas valstīs ir vienāda.

Monētu reversā katra eiro zonas valsts kaļ pašas izraudzītu simboliku. Eiro un centu monētu vienādajā pusē vienā no trim dažādiem veidiem attēlotas ES kartes aprises, ko ieskauj 12 ES simbolizējošas zvaigznes.

Kas ir eiro monētu dizaina autors?

Eiro monētu vienotās puses dizainu izstrādāja beļģu mākslinieks Luks Luikss.

Vai eiro monētas izlaistas arī valstīs, kas nav eiro zonā?

Jā - Vatikānā, Monako un Sanmarino.

Vai Latvijā izlaistām eiro naudas zīmēm būs atšķirīgs dizains?

Banknotēm visās eiro zonas valstīs dizains ir vienots, bet, tāpat kā ikviena eiro zonas valsts, arī Latvija kals monētas ar nacionālo reversa dizainu.

Kas būs attēlots uz Latvijas eiro monētām?

Tautas ideju konkursā noskaidrots, ka Latvijas eiro monētas rotās mums būtiski simboli – uz 1 un 2 eiro monētām tautumeitas portrets no sudraba pieclatnieka. Uz 10, 20 un 50 centu monētām – Latvijas Republikas lielais valsts ģerbonis un uz 1, 2 un 5 centu monētām Latvijas Republikas mazais valsts ģerbonis.

Vai Latvijā būs pieejamas tikai Latvijas eiro monētas?

Visas eiro naudas zīmes ir likumīgs maksāšanas līdzeklis eiro zonā. Tātad arī Latvijā, kad šeit ieviesīs eiro, varēs norēķināties un cilvēku makos nonāks dažādas eiro monētas.

Pārsvarā gan būs sastopamas eiro monētas ar Latvijas simboliku. Citu dalībvalstu izlaistās eiro monētas Latvijā galvenokārt nonāks tūrisma ceļā.

Ja monētas ar Latvijas simboliem tiks vestas ārā no valsts, mēs drīz vien zaudēsim savas eiro monētas un būsim spiesti lietot svešas? Vai monētas tiek šķirotas un tālāk nosūtītas pa savām valstīm?

Visas eiro monētas ir derīgas visās eiro zonas valstīs. Patiešām norēķinos Latvijā parādīsies arī citās valstīs izlaistās monētas, savukārt Latvijas eiro monētas nonāks apritē citās Eiropas Savienības valstīs un vēstīs par Latviju.

Uz citām valstīm ļaudis parasti izved nelielu daudzumu skaidras naudas atlikumu monētās to svara dēļ. Tādējādi katrā valstī apgrozībā vairumā gadījumu cirkulē šajā valstī izlaistās eiro monētas. Īpaša monētu šķirošana un nosūtīšana atpakaļ valstīm, kurās tās izlaistas, netiek veikta. Monētas ar laiku nolietojas un tiek aizvietotas ar jaunām.

Kur var iepazīties ar eiro naudas zīmju paraugiem?

Ar eiro naudas zīmju paraugiem var iepazīties Eiropas Centrālās bankas interneta vietnē: www.ecb.eu un Latvijas Bankas interneta vietnē www.bank.lv.

Latvijas eiro monētu reversa dizainparaugi ir apskatāmi Latvijas Bankas interneta vietnē www.bank.lv.

Tuvojoties eiro ieviešanai, iedzīvotāji saņems drukātu un cita veida informāciju par eiro naudaszīmēm un to pretviltošanas pazīmēm.

Vai ir veikti īpaši pasākumi, lai palīdzētu neredzīgajiem un vājredzīgajiem atšķirt dažādās eiro banknotes?

Viens no uzskatiem eiro banknošu izstrādes pamatā bija, ka labs dizains neredzīgajiem un vājredzīgajiem ir labs dizains visiem. Tāpēc eiro banknotes ir vienkārši izmantot.

Katrai no septiņām banknotēm ir mazliet atšķirīgs izmērs. Tāpēc neredzīgajiem un vājredzīgajiem vajadzētu būt vieglāk tās atšķirt. Turklāt daži banknošu dizaina elementi veidoti reljefā iespiedumā, izmantojot īpašas iespiedtehnoloģijas (dobspiedi).

Vājredzīgie var viegli atšķirt banknotes, jo:

katrai banknotei ir viena noteicošā krāsa (piem., 20 eiro banknote ir zila);

lai nošķirtu katru nākamās nominālvērtības banknoti, izvēlētas spilgti kontrastējošas krāsas (piem., sarkana 10 eiro banknotei, zila 20 eiro banknotei);

katras banknotes nominālvērtības uzraksts ir iespiests lieliem, trekniem cipariem.

Kā eiro naudas zīmes nodrošina pret viltojumiem?

Eiro banknotēs ir iestrādāti vairāki drošības elementi, kuru viltošana ir ļoti sarežģīta, piemēram, ūdenszīme, sīkdruka, metalizētā josla, metalizētā zīme, dobspiedes tehnoloģija, optiski mainīgā krāsa, caurskates zīme un citas.

Vai eiro vilto biežāk nekā latus?

Eiro banknotes ir labi aizsargātas pret viltošanu, un viltojumu apjoms pret kopējo naudas daudzumu apgrozībā ir niecīgs.

Viltojumu izplatīšana eiro zonā gan ir iespējamāka tās teritorijas lieluma un ievērojami lielākā iedzīvotāju skaita dēļ. Bez tam eiro viltojumu izgatavošanai noziedzniekiem ir izdevīgāk ieguldīt lielākus līdzekļus (pagrīdes tipogrāfijās u.tml.).

Nepārtraukti tiek domāts par eiro banknošu attīstību, tostarp modernāko pretviltošanas elementu iestrādāšanu. Ar 2013. gadu eiro zonā sāksies otrās – Eiropas – sērijas eiro banknošu ieviešana. Tajās uzlaboti vairāki pretviltošanas elementi (ūdenszīme, hologramma, reljefais iespiedums, pretviltošanas josla u.c.). Tie ir viegli pamanāmi.

Kur drukās Latvijas eiro banknotes?

Eiro banknošu izgatavošanai Latvijas vajadzībām sadarbībā ar citu valstu centrālajām bankām tiks organizēts atklāts konkurss starp Eiropas Centrālās bankas autorizētajām naudas spiestuvēm. Pirmajā – eiro ieviešanas – gadā banknotes aizņemsimies no citām eiro zonas valstīm.

Kur kals Latvijas eiro monētas?

Latvijas eiro monēta kals Bādenes-Virtembergas Valsts kaltuve (Vācija). Tā tika izvēlēta atklātā konkursā, kurā piedalījās piecas kaltuves.

Vai tiek izlaistas eiro jubilejas monētas? Vai tādas būs ar Latvijas sižetiem?

Arī pēc eiro ieviešanas Latvija plāno izlaist jubilejas monētas ar mūsu zemei raksturīgiem sižetiem.

Kolekciju monētas tiks izlaistas ik gadu aptuveni tādā pašā apjomā, kā līdz šim. Tirāžas būs atkarīgas no pieprasījuma vietējā un starptautiskajā tirgū. Šīs monētas ir maksāšanas līdzeklis tikai emisijas valstī. To nominālvērtībai jābūt atšķirīgai no apgrozības monētu nominālvērtības.

Katru gadu katrai dalībvalsti ir tiesības izlaist vienu īpašo (piemiņas) 2 eiro monētu, kas veltīta valsts, Eiropas pasaules nozīmes notikumam. Papildus var tikt izlaista vēl otra 2 eiro monēta kāda kopēja ES valstu projekta ietvaros, piem., ES vai EMU jubileja

AVOTS: LATVIJAS BANKA, EIRO.LV

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā sāks skatīt 2024.gada valsts budžeta projektu un to pavadošos likumus.

Ar budžetu saistītajā likumu izmaiņu paketē ir vairāki tādi, kas izraisījuši plašas debates, piemēram, grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kur lielākie strīdi ir par PVN lauksaimniecības produktiem. Deputāti visvairāk priekšlikumu ir iesnieguši tieši ar nodokļiem saistītajiem likumiem - par iedzīvotāju ienākuma nodokli, par akcīzes nodoklim par uzņēmumu ienākuma nodokli un PVN likumā.

No šo likumprojektu pieņemšanas gaitas būs atkarīgs, vai šodien izdosies sākt skatīt likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam" un tam iesniegtos priekšlikumus.

Tieši budžeta projektam deputāti ir iesnieguši ap 350 priekšlikumus. Deputātu budžeta ieceru summas sasniedz ap 5 miljardus eiro, taču valdība ir atbalstījusi tikai Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas (ZZS) priekšlikumu par 150 000 eiro samazināt Saeimas izdevumus 2024.gadā. Valdošās koalīcijas politiķi ir solījuši, ka "deputātu kvotu", proti, salīdzinoši nelielu summu piešķiršanas pamatā valdošās koalīcijas deputātu atbalstītiem projektiem, šogad nebūšot.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas vairākums 16.novembrī konceptuāli atbalstīja likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam".

Tāpat konceptuāli atbalstīti grozījumi 19 saistītajos likumos - Sporta likumā, Enerģētikas likumā, likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", likumā "Par akcīzes nodokli", Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā, likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, Dabas resursu nodokļa likumā, Pievienotās vērtības nodokļa likumā, Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, Likumā par budžetu un finanšu vadību, likumā "Par valsts pensijām", Bērnu tiesību aizsardzības likumā, likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli", Augstskolu likumā un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma 2024.gada valsts budžetu, kurā konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti nepilni 14,5 miljardi eiro, izdevumi - nedaudz virs 16,2 miljardi eiro, bet vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 2,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, pret bija 27.

Saeima budžeta projektu un 19 to pavadošos likumus skatīja nepilnas trīs dienas, debatēm ar pārtraukumiem kopumā veltot aptuveni 27 stundas. Budžeta izskatīšana ieilga, jo politiķi bija apņēmušies to neskatīt pa naktīm. Salīdzinoši 2023.gada budžets tika pieņemts martā pēc aptuveni diennakti ilgas nepārtrauktas sēdes, par to saņemot kritiku par neauglīgu darbu.

Savukārt, piemēram, 2022.gada budžeta pieņemšana, kas 2021.gadā Covid-19 pandēmijas laikā notika e-Saeimas platformā, kopā ar pārtraukumiem, bet nerēķinot brīvdienas, prasīja 51 stundu. Ieskaitot brīvdienas, darbs pie budžeta tolaik ritēja no 15.novembra līdz 23.novembrim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijas laika un Ukrainas kara krīzes ietekme vairojusi sabiedrības noslāņošanos, tostarp nabadzību kopumā, kas savukārt pastiprina dažādu cilvēktiesību neievērošanu.

To Dienas Biznesam norādīja Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas nodaļas vadītājas vietnieks Raimonds Koņuševskis, atbildot uz jautājumiem publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība – stabila valsts ietvaros, kuru Dienas Bizness realizē ar Mediju atbalsta fonda (MAF) atbalstu. Eksperts uzsver, ka Tiesībsarga funkcijas ir cilvēktiesību un labas pārvaldības principu ievērošanas uzraudzība, nevis noslāņošanās sabiedrībā, kas vairāk ir sociālekonomiska parādība.

Ieņēmumi dilst - palīdzības saucienu vairāk

Publikāciju sērijā jau apskatījām Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datus par mājsaimniecību ieņēmumiem. Atbilstoši 2021. gada CSP datiem vairāk nekā piektdaļai Latvijas mājsaimniecību ir samazinājušies ienākumi, bet 18,5% tie ir pieauguši. Proti, pandēmijas laiks vairojis sabiedrības noslāņošanos. Pērnajā Tiesībsarga gada pārskatā ir norāde, ka jautājumi par sociālo nodrošinājumu ir otrajā vietā pēc skaita un konsultāciju daudzuma, kas gada laikā sniegts, piemēram, 253 juridiskās konsultācijas par šo tēmu, ko pārspēj vien jautājumi par tiesībām uz taisnīgu tiesu. Dienas Biznesa jautājums tiesībsargam ir: “Vai tā ir pieaugoša tendence, un kas tam par iemeslu? Vai sabiedrībā ir vairāk cilvēku, kuri zemāku ieņēmumu dēļ saskata grūtības realizēt savas tiesības?”

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ārpus bankām aizņemas rekordsummas

Zanda Zablovska, Māris Ķirsons,05.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fizisku personu aizņēmumi no citām personām (izņemot kredītiestādes) pērnā gada nogalē bijuši 677,2 milj. eiro, savukārt aizdevumi tikai 58,7 milj. eiro

To liecina Valsts ieņēmumu dienesta informācija. Jāatgādina, ka 30.jūnijs bija pēdējā diena, kad fiziskas personas, kas līdz pērnā gada 31.decembrim saņēmušas aizdevumu, kura neatmaksātā daļa pārsniedz 15 tūkstošus eiro, par to varēja informēt Valsts ieņēmumu dienestu (VID). Pēc VID sniegtās informācijas DB, 504 fiziskas personas ir iesniegušas informāciju par izsniegtā aizdevuma apmēru un izsniegtā aizdevuma apmērs ir 58,748 miljoni eiro. Savukārt 2755 fiziskas personas iesniegušas informāciju par saņemtā aizdevuma apmēru un saņemtā aizdevuma apmērs veido 677,154 miljonus eiro.

DB jau rakstījis, ka grozījumi likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli tika pieņemti, lai novērstu Latvijā pašlaik vērojamo situāciju, kad uzņēmumi vai, piemēram, individuālie komersanti darbiniekiem izsniedz aizdevumus, taču pēc būtības šādā veidā izmaksā viņiem ienākumus, izvairoties no IIN maksāšanas. Uzņēmumi joprojām var izsniegt aizdevumus laulātajam vai radiniekiem līdz trešajai pakāpei, darbinieku medicīnas vai izglītības izdevumiem, ko apliecina attaisnojuma dokumenti, kā arī mazos aizdevumus darbiniekiem līdz 1500 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Papildināta - Dombrovskim EK viceprezidenta amats eiro un sociālā dialoga jautājumos

Dienas Bizness,10.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas (EK) prezidenta kandidāts Žans Klods Junkers (Jean-Claude Juncker) trešdien ir nācis klajā ar savu piedāvājumu Eiropas komisāru portfeļu sadalījumam. Atbilstoši viņa piedāvājumam, Latvijas izvirzītais Eiropas komisāra kandidāts Valdis Dombrovskis (Vienotība) ieņems ietekmīgo EK viceprezidenta amatu eiro un sociālā dialoga jautājumos, informē ETP grupas Latvijas preses un komunikācijas padomnieks Ģirts Salmgriezis.

V. Dombrovska pārraudzībā būs ekonomikas un monetārās savienības jeb eirozonas jautājumi, nodokļu un muitas jautājumi, finanšu stabilitātes jautājumi, sociālais dialogs, kā arī vairākas citas atbildības jomas.

«Junkera kunga piedāvātais Eiropas Komisijas viceprezidenta amats ir vienlaikus gan liels gods, gan arī liela atbildība. Šajā darbā būs jārisina jautājumi, kas ir vistiešāk saistīti ar finanšu stabilitāti un ekonomikas izaugsmi,» gandarījumu par izteikto piedāvājumu pauž V. Dombrovskis.

«Vairums ES dalībvalstu lielā mērā ir pabeigušas fiskālās konsolidācijas fāzi, vai arī ļoti drīz to pabeigs. Tuvākajos piecos gados būtiskākais ir nodrošināt ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi un jaunu darbavietu radīšanu. Jānovērš riska faktori, kas var ievirzīt Eiropas ekonomiku ilgstošā ļoti lēnas izaugsmes un pat stagnācijas scenārijā. Atslēgas vārds ir konkurētspēja, kas aktuāla visām dalībvalstīm, tai skaitā Latvijai, kas daudz paveikusi tautsaimniecības pārstrukturēšanā pēdējos gados un vairākās pozīcijās uzrāda straujāko izaugsmi ES. Ir jāstrādā gan pie Eiropas Savienības kopumā, gan arī atsevišķu dalībvalstu konkurētspējas stiprināšanas. Jāstiprina ES iekšējais tirgus, jāīsteno nepieciešamās strukturālās reformas ES dalībvalstīs. Svarīgi arī nodrošināt, lai ekonomiskās izaugsmes augļus sajustu visi ES iedzīvotāji, mazinot ienākumu nevienlīdzību starp ES dalībvalstīm, kā arī pašās dalībvalstīs,» norāda V. Dombrovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Reiderisms par valsts naudu?

Jānis Goldbergs,18.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gada novembrī Dienas Biznesā publicējām interviju Pēc būtības tika realizēts reiderisms! ar Kurzemes finiera bijušo īpašnieku Dzintaru Odiņu, kurš tikai pēc 7 gadu pauzes bija apjēdzis notikušo. Intervijā paustais par Stiga RM veikto Kurzemes finiera pārņemšanu un tā īpašnieka Andra Ramoliņa darbībām faktiski ir divu uzņēmēju strīds, kurš interesants vien no viedokļa – bija reiderisms vai nē? Tomēr intervija deva pamatu aizdomām par nodokļu maksātāju naudas izsaimniekošanu ar iespējamu maksātnespējas administratora, VID un Hipotēku un zemes bankas (ALTUM) līdzdalību.

Ievads – no Gazeles līdz maksātnespējai

Kurzemes finieris saņēma Dienas Biznesa balvu Gazele 2012 pēc darbinieku skaita pieauguma 2011. gadā un pēc būtības tādēļ raisīja medija uzmanību brīdī, kad Dzintars Odiņš 2021. gadā vēlējās atklāt uzņēmuma pārņemšanas detaļas savā redzējumā.

No Gazeles balvas līdz slēgtiem bankas kontiem  

Dienas Biznesa balva Gazele 2012 pēc darbinieku skaita pieauguma un 2011. gadā...

Līdz tam figurēja A. Ramoliņa versija par uzņēmuma pārņemšanu dažādos medijos, kas vēstīja vien to, ka viss ir likumīgi, pareizi un ka uzņēmuma darbinieki paglābti no maksātnespējīga saimnieka. Līdz 2014. gadam uzņēmuma īpašnieks bija Dzintara tēvs Dainis Odiņš, bet pats Dzintars bija Kurzemes finiera valdes priekšsēdētājs. 2021. gadā abi bija parādos, un Dz. Odiņš apgalvoja Dienas Biznesam, ka viņam ir grūtības atvērt kontu Latvijas bankās, kas, pēc viņa domām, ir fiktīva parāda izveidošanas sekas pēc uzņēmuma maksātnespējas procesa noslēguma. Kurzemes finieris līdz 2012. gadam ņēma kredītus Zemes un hipotēku bankā (šobrīd Altum) gan iekārtām, gan koku žāvētavai, katlu mājai utt. “Protams, bijām ambiciozi, gribējām augt strauji, radīt darba vietas, eksportēt. Atskatoties varbūt jāsaka, ka pārāk ambiciozi, taču īstu kļūdu nebija, viss bija izplānots pareizi,” tā Dz. Odiņš.

Pirmais kredīts bijis miljonu vērts, otrs - tāpat miljonu, bet noslēgumā uzņēmuma kredītsaistības tuvojās trīs miljoniem. No lobskaidas tirgošanas uzņēmums pārgāja uz finiera līmēšanu, tomēr tas notika 2008. gadā, kas ar šodienas zināšanām visiem sagādāja problēmas. Brīdī, kad Kurzemes finieris saņēma Gazeles balvu, tas jau bija strādājis divus gadus ar pamatīgiem zaudējumiem. Odiņš cerēja uz labākiem laikiem. 2014. gada vidū Dz. Odiņš sapratis, ka jāmeklē investors ar dziļākām kabatām. Izskatot dažādus piedāvājumus, viņš sastapis A. Ramoliņu, kurš esot izrādījis “pretimnākšanu un sapratni”.

Pret STIGA RM 2014. gadā jau bijis neliels parāds – 65 tūkstoši eiro, bet tādu Odiņam nav trūcis. “Bija arī nelieli parādi pret citiem bērza finierkluču piegādātājiem, taču viņi, apzinoties tirgus situāciju, izturējās ar sapratni,” intervijā stāstīja Dz. Odiņš. Jāpiebilst, ka šis fakts ir būtisks, izskatot vēlākos notikumus, lai apzinātos kopējo uzņēmuma kreditoru pulku. Pēc Dz. Odiņa teiktā, A. Ramoliņš sākotnēji piedāvājis ienākt Kurzemes finiera daļā ar 60%, 40% atstājot Odiņu ģimenei, līdztekus sarunās izrādījis interesi par procesiem uzņēmumā un kā topošais partneris visu arī uzzinājis. STIGA RM Kurzemes finierim arī piegādājis kokus par 83 tūkstošiem eiro, kas esošo parādu palielināja. Līdztekus abi viesojušies pie jurista Mārtiņa Krūma. Kad visa informācija par uzņēmuma stāvokli bija nodota topošajam partnerim, pienākusi vēstule par parāda atmaksu STIGA RM, bet jau drīzumā arī tiesas paziņojums par maksātnespējas ierosināšanu. “Mans topošais partneris un investors ir ierosinājis pret mani maksātnespēju,” ievadstāstu noslēdzot, atceras Dz. Odiņš.

Kurzemes finieris pēc maksātnespējas

Jāteic, saistošākā daļa sākas pēc maksātnespējas pasludināšanas, jo Dienas Biznesam nav iespēju pārbaudīt, kurš no uzņēmējiem par otru saka taisnību vai septiņus gadus senus notikumus atceras mazliet citādi. Proti, mutvārdu vienošanās starp Ramoliņu un Odiņu nav apstiprināmas, bet pēc tiesas lēmuma parādās dokumenti un atsauces iespējas. Proti, tikai procesa sekas parāda reiderisma fakta pastāvēšanu.Vēstule par maksātnespēju atnāca 2014. gada oktobra vidū, bet to pasludināja 15. novembrī. Pēc tās nekādas sarunas ar Dz. Odiņu netika veiktas.

“Tālāk viss notika zibens ātrumā. Izrādījās, ka man aiz muguras patiesībā visu laiku tika gatavots šis uzņēmuma pārņemšanas process caur maksātnespēju, un to īstenoja ātri un precīzi, notika gluži vai militāra operācija. Ne velti tika iesaistīti maksātnespējas administratori ar labi zināmu reputāciju,” intervijā klāsta Dz. Odiņš.

Ieradies maksātnespējas administrators Andris Bērziņš, un banka nomainījusi apsardzi. STIGA RM uzreiz kļuvusi par uzņēmuma nomnieku, uzreiz pēc maksātnespējas, 2014. gada novembrī! Jau 2015. gada februārī STIGA RM kļuva par visas uzņēmuma mantas īpašnieku, izpērkot bankas cesijas no Zemes un hipotēku bankas (Altum). Līdz ar maksātnespējas administratora ierašanos Kurzemes finierī ieradies arī STIGA RM pārstāvis, kurš vēlāk kļuvis par ražošanas direktoru. Lielākā ķeza Odiņam iznākusi tāda, ka pēc Kurzemes finiera cesiju pārdošanas STIGA RM viņš tomēr nonācis pamatīgos parādos, kas, visticamāk, ir galvenais iemesls, kādēļ cilvēks vēl pēc septiņiem gadiem atceras šādus nepatīkamus notikumus. Parāds izrādījies gan bankai, gan pieminētajam juristam Mārtiņam Krūmam. Dz. Odiņš atceras, ka viņam draudēts ar krimināllietas ierosināšanu par uzņēmuma izsaimniekošanu, ja tiks celtas iebildes, piebilstot, ka tieši Hipotēku un zemes bankas norāde citām bankām bijusi pamats viņam kontus neatvērt. No visa šī stāsta jau 2021. gadā izrietēja vairāki jautājumi.

Pirmkārt, vai Ramoliņš Odiņu ir piemānījis un uzņēmuma pārņemšana tādēļ būtu uzskatāma par reiderismu, kas tiešā veidā ir gandrīz nepierādāms fakts, jo eksistē tikai mutvārdu vienošanās. Otrkārt, vai Zemes un hipotēku banka, pārdodot cesijas, bija tiesīga tās tirgot bez izsoles, jo bez STIGA RM eksistēja vēl citi kreditori, kuri neko nesaņēma, bet notika tieši šāds darījums. Kā Dz. Odiņš paliek parādā Mārtiņam Krūmam 200 tūkstošus eiro un kādēļ? Visbeidzot, paliek arī viena nepārdota cesija, un Odiņš vēl ir parādā bankai. “Prasība ir solidāri arī pret manu tēvu,” par bankas parādu saka Dz. Odiņš, piebilstot, ka šādu summu nopelnīt mūža laikā nevarot, tādēļ cīnīsies par taisnīgu atrisinājumu.

Runa ir par publisku naudu

Slīcēja glābšana ir paša slīcēja rokās, tā var teikt par Dz. Odiņa stāstu, jo Dienas Biznesa jautājumi Altum kā Hipotēku un zemes bankas saistību pārņēmējam nenesa augļus. Arī jautājumi Valsts ieņēmumu dienestam par Kurzemes finiera PVN parādiem 2014. gadā un 2015. gadā atbildēs īpašu skaidrību nevieš. Tādēļ arī jautājām pašam Dz. Odiņam, ko viņš laikā kopš intervijas Dienas Biznesam darījis pats. Aptuveni gadu pēc intervijas Dz. Odiņš uzrakstījis iesniegumu Valsts policijas Galvenajai kriminālpolicijas pārvaldei par uzņēmuma aktīvu izkrāpšanu un izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas. Kriminālprocesa vēl nav, bet minētie fakti papildina stāstu.

Proti, ir skaidra norāde, ka Altum ir 100% valsts kapitālsabiedrība un rīkojas ar publiskiem līdzekļiem, un pamatprasība pret Kurzemes finieri ir aptuveni 3,35 miljoni eiro. Savukārt pārdošanas darījumā 2015. gada 13. februārī parādās summas, kas par īpašumiem jāsamaksā ieskaita veidā, pirmkārt par virkni nekustamo īpašumu 322 tūkstoši eiro, bet par kustamo mantu pirkuma cena 1,86 miljoni eiro un PVN summa 391 tūkstotis. Vēl ir prasījuma tiesības pret citiem debitoriem. Kopējā pirkuma vērtība ir 2,19 miljoni eiro un PVN - 391 tūkstotis eiro, kuru vēlāk atgūst no VID.

Faktiski forma – ieskaita veidā - nozīmē, ka STIGA RM, neveicot pirkuma maksājumus, kļūst par publiskas mantas turētāju, turklāt izsole par šādu pārdošanas procesu netika rīkota, ko, visticamāk, pēc dokumentiem spriežot, nokārtoja maksātnespējas administrators Andris Bērziņš. Dz. Odiņš iesniegumā policijai norāda, ka uzskata - starp A. Bērziņu, A. Ramoliņu un VID amatpersonām, visticamāk, pastāvējusi vienošanās par šādu procesa organizēšanu. Tāpat viņš uzskata, ka Altum vecākais jurists Aivis Brūders ir nepamatoti cedējis vairumu bankas prasību pret Kurzemes finieri, kas pārsniedz 3 miljonus eiro.

Starp citu, ne bez pamata Dz. Odiņš lūdz izmeklēt naudas izcelsmi, kas tērēta prasījuma tiesību iegūšanai, jo STIGA RM gada pārskati atbilstošā laika periodā no tiesas nav tik spīdoši, lai nomaksātu 2,19 miljonus eiro un vēl PVN. Tostarp iesniegums satur informāciju par iespējamu PVN shēmu par jau minēto summu, kur Dz. Odiņš norāda, ka VID kā nodrošinātais kreditors nodokļu parādu piedziņas direktores personā ir atteicies no nodokļu maksājumu ieņēmumiem valsts labā. Kopumā iesniegums policijā lūdz izmeklēt reiderisma gadījumu, publisko līdzekļu izsaimniekošanu un administratora manipulācijas, prasot ierosināt kriminālprocesu pēc virknes Krimināllikuma pantu.

Tikai VID veiks pārbaudi

Dz. Odiņš cita starpā ir arī vērsies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā ar norādēm par iespējamām prettiesiskām Altum darbinieku darbībām, kā arī lūdzis Finanšu ministriju skaidrot pārraugāmās institūcijas darbu atbilstošā laika periodā. KNAB iesniegumu atstāj bez virzības, bet Finanšu ministrijas skaidrojums, īsi sakot, ir – ievērojot visus nākotnes izdevumus, kādi varēja rasties, un STIGA RM piedāvājumu, darījums bija izdevīgs, un Altum tā varēja rīkoties!

Proti, FM norāda uz to, ka maksātnespējas procesā nav jāņem vērā mantas potenciālā vērtība, bet gan faktiskās iespējas, ievērojot apgrozības ātruma principu. Tautas valodā iznāk – nestiept gumiju un pārdot, ja ir iespēja! Valsts sekretāres vietniece nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas apkarošanas jomā Jana Salmiņa vēstulē Odiņam norāda, ka VID pienākums ir nodrošināt nodevu un nodokļu iekasēšanu, nevis īstenot juridisko personu maksātnespējas procesus, esot atbildīgiem par to efektīvu norisi un mērķu sasniegšanu, piebilstot: “Jo pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas administratoram ir visas normatīvajos aktos, parādnieka statūtos vai līgumos paredzētās pārvaldes institūciju tiesības, pienākumi un atbildība, un tādējādi administratoram ir pienākums pārvaldīt parādnieka mantu un veikt tās atsavināšanu kā krietnam un rūpīgam saimniekam, vadoties no kreditoru kopuma ekonomiskajām interesēm, nevis konkrēta kreditora mantiskajām vai savām personiskajām interesēm, un nepieļaut interešu konfliktu un šaubas par objektivitāti savā darbībā.”

Valsts ieņēmumu dienests šā gada 13. februārī vēstī Dz. Odiņam, ka par VID amatpersonu darbību ir uzsākta pārbaude un par rezultātiem tiks ziņots atsevišķi. Pēc FM skaidrojuma, pārbaude, visticamāk, noslēgsies ar fakta konstatāciju, ka viss bijis kārtībā. Šobrīd ir vērojama tāda kā birokrātiskā durvju spēle ar atbildību. Šādu spēli nereti var novērot arī žurnālisti, kad par nepatīkamu jautājumu prasi, kurās durvīs gribi, vienmēr parādīs citas. FM netieši norāda uz administratora atbildību. Tajā pašā laikā nav jau īsti skaidrs, cik par Kurzemes finieri tiešām tika saņemts, jo Altum darbība ir noslēpums.

“Vispirms vēlreiz uzsveram, ka sabiedrībai Altum kā Latvijas Hipotēku un zemes bankas tiesību un saistību pārņēmējai ir saistošs Kredītiestāžu likuma regulējums, saskaņā ar kuru neesam tiesīgi atklāt informāciju par konkrētiem šajā laikā noslēgtajiem darījumiem gan starp fiziskām, gan juridiskām personām. Vienlaikus, nekomentējot konkrētus klientus un darījumus, vēlamies akcentēt, ka aktīvu realizācijai ir iespējamas dažādas formas, savukārt bankas jeb kreditora uzdevums ir maksimāli atgūt darījumā ieguldītos līdzekļus. Cesiju pārdošana ir banku praksē ierasts un racionāls instruments. Tas, cik un kādas saistības tiek cedētas, atkarīgs no virknes faktoru. Lemjot par prasījuma tiesību pārdošanu, vērā tiek ņemti gan finansiāli, gan juridiski aspekti. Tiek vērtēti esošie un sagaidāmie izdevumi par aktīvu apsaimniekošanu (piemēram, par apsardzi, komunālajiem pakalpojumiem, nodokļiem u.c.), tiek analizēta potenciālo prasījuma tiesību pircēju naudas līdzekļu izcelsme, citu kreditoru esamība un daudzi citi faktori. Tiek vērtēts arī tas, kādas parādsaistības bankai ir tiesības cedēt. Katrā gadījumā tiek vērtēts sagaidāmais ieguvums no cesijas darījuma, un tas tiek salīdzināts ar sagaidāmajiem ieguvumiem no citiem aktīvu realizācijas veidiem. Praksē tiek lietoti dažādi risinājumi, nereti arī pats klients iesaistās pircēju vai investoru meklēšanā. Kreditora mērķis ir mazināt izdevumus un maksimāli atgūt ieguldītos līdzekļus. Visos gadījumos lēmumu par fiziskās personas maksātnespējas procesa uzsākšanu vai izbeigšanu pieņem tiesa, vērtējot fiziskās personas maksātnespējas procesa atbilstību Maksātnespējas likuma normām,” tā 2021. gada decembrī Dienas Biznesam atbild Altum pārstāve Sandra Eglīte.

Proti, noslēgumā visi institūciju pirksti pārkāpumu gadījumā rāda maksātnespējas administratora Andra Bērziņa virzienā, un pagaidām šis ir vienīgais pavediens, aiz kura problēmu kamolu Dz. Odiņam iespējams risināt, turklāt ne ar mediju palīdzību tas darāms, lai arī tieši šī administratora darbība ne reizi vien apšaubīta publiski. Piemēram, 2013. gadā sabiedriskajā medijā LSM ir norāde uz administratora darbības pārkāpumiem. 2014. gadā parādās publikācijas, kurās Dobeles Dzirnavnieka valdes priekšsēdētājs norāda uz iespējamu reiderisma mēģinājumu.

Jau 2018. gadā parādās tiesnešu saraksti, kuru lēmumi maksātnespējas lietās ir pretrunā ar tiesību normām un ne bez A. Bērziņa pieminēšanas. Turklāt avots ir Tieslietu padomes ekspertu komisija.

Proti, pamats šaubīties ir par administratora darbu, un netiešās norādes FM un Altum atbildēs ir patiesas, tomēr, ja neskatām lietas tikai pēc likuma burta, tad viens pats A. Bērziņš neko nespētu. Runa, iespējams, ir par korupciju, par augsta līmeņa sakariem un protekcionismu pat politiskā līmenī. Visbeidzot, noslēguma jautājums ir – ja bija noteikti 2,19 miljoni eiro ieskaita veidā un 391 tūkstotis PVN, kopā 2,5 miljoni eiro, cik no šīs naudas valsts patiešām saņēma, vai PVN atmaksāja? Skaidru atbilžu Dienas Biznesam nav, un šaubas tomēr paliek!

Uzziņai

PVN shēmas tehniskā puse

Tā kā, iegādājoties īpašumu, apmaksa tiek veikta ar ieskaitu, t.sk. attiecībā uz PVN, veidojas situācija, ka pircējam rodas tiesības atskaitīt priekšnodokli, konkrētajā gadījumā vairāk nekā 300 000 eiro. Līdz ar to pircējs var par šo summu samazināt savu maksājamo PVN vai arī lūgt valstij to atmaksāt. Pārdevējam attiecīgi rodas pienākums samaksāt šo PVN. Tomēr, tā kā samaksa notiek ar ieskaitu un maksātnespējīgajā SIA reāla nauda neienāk, pie tam maksātnespējīgajam uzņēmumam nav citas mantas un naudas, līdz ar to ir skaidrs, ka šāda apmēra PVN maksātnespējīgais uzņēmums nekad nesamaksās. Tādā veidā pircējs iegūst ekonomisko labumu samazināto nodokļu vai pat no valsts atmaksāto nodokļu veidā. Savukārt valsts nodokļu maksājumu no maksātnespējīgā pārdevēja nesaņem, un šis parāds, pabeidzot bankrota procedūru un izslēdzot maksātnespējīgo uzņēmumu no reģistra, tiek norakstīts. Ir visai dīvaini, ka Valsts ieņēmumu dienests ir piekritis un nav iebildis šādai maksātnespējīga uzņēmuma, kuram jau bija nodokļu parāds, īpašuma pārdošanas kārtībai, kas neizbēgami rada valstij papildu zaudējumus un vēl vairāk palielina bankrotējušā uzņēmuma nodokļu parādu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Saeima pieņem nākamā gada budžetu, paredzot būtiski vairāk līdzekļu veselībai un aizsardzībai

LETA,23.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien pieņēma nākamā gada valsts budžetu, kurā ieņēmumi plānoti 8,75 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 8,95 miljardu eiro apmērā. Nākamā gada budžetā lielākais līdzekļu pieaugums ir paredzēts veselības aprūpei, savukārt aizsardzības jomas budžets sasniegs NATO prasītos 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Budžetu atbalstīja 59 koalīcijas deputāti, bet pret balsoja 37 opozīcijas parlamentārieši.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), uzrunājot parlamentu pirms balsojuma par budžetu, pateicās par paveikto darbu un opozīcijas aktīvu iesaisti.

Premjers uzskata, ka bija pareizi lemt par nodokļu politikas izmaiņām jau vasarā, nevis kopā ar budžeta jautājumiem. Premjers atzina, ka tā bija mācība - jautājumi par nodokļiem jārisina pirms budžeta pieņemšanas.

Komentējot opozīcijas priekšlikumus, Kučinskis sacīja, ka arī viņš vēlētos piešķirt vēl naudu ceļiem, tai skaitā atjaunot ceļu fondu, vēl palielināt izglītības finansējumu un īstenot citas lietas. «Tomēr valsts aug tik strauji, cik strauji tā var augt», piebilda valdības vadītājs. Viņš uzsvēra - ja saskaita priekšlikumus budžetam, tie būtu ar uzviju «apēduši» līdzekļus neparedzētiem gadījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Galvenie jautājumi par ilgtspējas ziņošanas pienākumu – ko tas nozīmē Latvijas uzņēmējiem?

Jānis Kauliņš, EY Klimata pārmaiņu un ilgtspējas pakalpojumu līderis Baltijā,15.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2023. gadā Eiropas Savienības līmenī stājās spēkā Korporatīvā ilgtspējas ziņošanas direktīva (CSRD), dodot dalībvalstīm 18 mēnešus, lai transponētu to valsts likumdošanā.

Jaunā CSRD tiks ieviesta valsts likumdošanā līdz 2024. gada otrajai pusei, kas nozīmē, ka Latvijas uzņēmumiem ir ierobežots laiks sagatavoties jaunajām ziņošanas prasībām, un tiem uzņēmumiem, kuri vēl nav to izdarījuši, ir būtiski sākt gatavoties jau tagad. Šeit centīšos atbildēt uz galvenajiem jautājumiem, kas rodas saistībā ar jaunajām prasībām, lai uzņēmēji spētu novērtēt, kas tiem būtu darāms:

1.Uz ko attieksies Eiropas Savienības jaunās ilgtspējas ziņošanas prasības?

CSRD ziņošana būs obligāta un tiks īstenota trīs fāzēs:

1) Lielajiem uzņēmumiem ar vairāk nekā 500 darbiniekiem būs jāinformē par 2024. finanšu gadu ziņojumiem, kas publicēti 2025. gadā;

Komentāri

Pievienot komentāru
Kapitāla tirgus aktualitātes ar Signet Bank

Obligāciju emisija dos iespēju būvēt modernāko noliktavu Latvijā

Jānis Goldbergs,01.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Amber Beverage Group ir strauji augošs uzņēmums, kas nolēmis būvēt pilnībā automatizētu noliktavu Latvijā, par finansējuma piesaistes mehānismu izvēloties obligāciju emisiju ar Signet Bank atbalstu.

Par grupu, tās izaugsmi, projektu un finansējuma piesaistes mehānisma izvēli Dienas Bizness izjautāja grupas valdes priekšsēdētāju Jekaterinu Stuģi.

Pastāstiet, lūdzu, īsumā par Amber Beverage Group pamatbiznesu, vēsturisko izaugsmi.

Amber Beverage Group tika izveidota 2014. gadā kā daļa no SPI Group. Šobrīd bez mums SPI grupā ietilpst arī stipro alkoholisko dzērienu koncerns Stoli Group, vīna koncerns Tenute del Mondo un nekustamo īpašumu kompānija Towers Construction Management, kuru zināmākais objekts ir Zunda Torņi Rīgā, Raņķa dambī.2014. gadā izveidojot Amber Beverage Group, koncernā tika apvienoti četri Baltijas uzņēmumi – trīs no tiem pārstāvēja alkoholisko dzērienu vairumtirdzniecības segmentu, savukārt Latvijas balzams - ražošanu. Veidojot vienotu uzņēmumu grupu, visas atbalsta funkcijas centralizējām vienkopus un koncentrējām uzņēmumu darbību uz pamatbiznesu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kopš Latvijas pievienošanās eirozonai piedzīvotas fundamentālas pārmaiņas finanšu stabilitātes jomā

Latvijas Bankas ekonomiste Dace Antuža,18.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apritējuši pieci gadi, kopš Latvija ir pievienojusies eirozonai, un ir vērts atskatīties, kas kopš tā laika eirozonā mainījies finanšu stabilitātes jomā.

Jāteic, ka tieši pēdējos piecos gados eiro zonas un līdz ar to arī Latvijas finanšu sektora stabilitātes nodrošināšanas jomā notikušas iespaidīgas, fundamentālas pārmaiņas.

Šīs pārmaiņas eiro zonā galvenokārt saistāmas ar Banku savienības izveidi. Banku savienība nozīmē, ka tās dalībvalstīs tiek īstenota:

  1. vienota banku uzraudzība (sākot ar 2014. gada novembri);
  2. vienots banku noregulējums un atveseļošana banku finanšu grūtību gadījumā (pilnā apmērā, sākot ar 2016. gada janvāri);
  3. vienota noguldījumu garantiju sistēma (vēl nav ieviesta).

Vienotā banku uzraudzība, atveseļošana un noregulējums balstās uz vienotu regulējošo prasību kopumu[2] (Single rule book), kurā ietverti:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gan centrālā banka, gan komercbankas un inkasācijas uzņēmumi ir gatavi jaunās 20 eiro banknotes ieviešanai, pārliecināts Latvijas Bankas valdes loceklis un Kases un naudas apgrozības pārvaldes vadītājs Jānis Blūms.

No 25.novembra Latvijā un pārējā eirozonā apgrozībā nonāks Eiropas jeb otrās sērijas 20 eiro banknote. Tā ir līdzīga pirmās sērijas 20 eiro banknotei, bet tai ir uzlabots dizains un drošība. Banknotēs ir caurspīdīgs logs, un šāds drošības elements Latvijas iedzīvotājiem ir pazīstams jau no latu laikiem, jo tāds tika izmantots arī 100 latu un 500 latu banknotēs.

20 eiro banknotes ir visizplatītākās Latvijā - to īpatsvars starp eiro banknotēm ir 29%. Nākamā populārākā ir 50 eiro banknote, kuras īpatsvars ir 26%, un 10 eiro banknote ar 25%.

Jaunās 20 eiro banknotes apgrozībā nonāks pakāpeniski ar komercbanku un inkasācijas kompāniju starpniecību. Latvijas Bankā no komercbankām ienākošās pirmās sērijas banknotes tiks aizstātas ar otrās sērijas banknotēm. Iedzīvotājiem un arī uzņēmējiem nekur nav jāiet speciāli mainīt savu naudu, jo viss notiks automātiski skaidras naudas apstrādes ciklā, un pirmās sērijas banknotes saglabā savu vērtību bez laika ierobežojuma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien iedzīvotāju aktivitāte saistībā ar latu nomaiņu uz eiro pieaugusi, norāda banku pārstāvji.

Ceturtdien SEB bankas bankomātos līdz plkst.14 kopā izmaksāti 1,8 miljoni eiro (1. janvārī pa visu diennakti eiro izmaksāts 1,1 miljons eiro), bet iemaksāti - 673 tūkstoši latu (1. janvārī pa visu diennakti - 363 tūkstoši latu), un bankomātus kopā izmantojuši 26,4 tūkstoši klientu, informē SEB bankas valdes locekle Ieva Tetere.

Viņa norāda, ka jau šobrīd var novērot, ka šī būs viena no aktīvākajām bankomātu izmantošanas dienām pēdējo nedēļu laikā. Redzams, ka cilvēki vēlas iepazīties ar jauno valūtu, par ko liecina bankas dati - vakardienas laikā 17% apmeklētāju bija izvēlējušies izņemt 5 eiro un 21% - 10 eiro. Tāpat banka saņem daudz jautājumus, piemēram, filiālē klients lūdza Vācijas eiro un eiro centu monētas samainīt pret latu monētām, jo tas palielina viņa drošības sajūtu. Tāpēc banka atgādina klientiem, ka Latvijā visu eirozonas valstu eiro banknošu un monētu nomināli ir vienlīdz oficiāli maksāšanas līdzekļi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kā kreditēšanas tendences vērtē uzņēmumi un kā - bankas?

Žanete Hāka,05.01.2018

1. attēls. MVU pieprasījums pēc kredītiem banku un uzņēmumu vērtējumā

(par pieprasījuma pieaugumu ziņojošo banku neto skaits un par finansējuma vajadzību pieaugumu ziņojošo uzņēmumu neto skaits, %)

Piezīmes:

1 – vidēji 1. un 2. gada ceturksnī;

2 – līdz 2014. gadam ir pieejami dati par banku vērtējumu par uzņēmumu pieprasījumu kopumā, neizdalot MVU sektoru;

3 – vidēji banku kredītiem un banku kredītlīnijām, overdraftiem, kredītkartēm 1. pusgadā;

4 – aptaujas dati par uzņēmumu finansējuma pieejamību publicēti par 2009., 2011. un 2013. - 2017. gadu Eiropas Komisijas mājas lapā.

Datu avots: Latvijas Bankas dati, Eiropas Komisijas mājas lapa, autora aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Aizsardzības un drošības industrija ir Latvijas ekonomikas lielā iespēja

Jānis Goldbergs,21.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldot vienu eiro aizsardzības un drošības industrijā, atpakaļ saņemam trīs, un saprotams, ka pieprasījums tuvākajā nākotnē tikai augs. Latvijai ir jāspēj kāpināt aizsardzības un drošības iepirkumu kapacitāte, vienlaikus domājot par preču un pakalpojumu saņemšanas nepārtrauktību.

To intervijā Dienas Biznesam pauž Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle.

Fragments no intervijas

Nu jau aizvadīti divi aktīvās karadarbības gadi Ukrainā, lai arī Krievijas agresijas ievads ir desmitgades garumā. Kādi ir secinājumi par Latvijas kritisko infrastruktūru kopumā? Kas šobrīd ir fokusā, par ko būtu jārunā, ja raugāmies no pašmāju uzņēmēju iespējām, nevis no iespējas tērēt budžeta naudu iepirkumiem ārvalstīs?

Sākšu ar to, ka aizsardzības un drošības industrijā strādājošajiem uzņēmumiem šie jau ir 10 kara gadi. Daudzi no jautājumiem, kas ir nonākuši dienaskārtībā pēdējā laikā, ja domājam par biznesa darbības nepārtrauktības nodrošināšanu, piegādes ķēžu pārtraukumiem, šajā industrijā ir atrisināti jau ilgāku laika periodu, gan uz piegādātājiem, gan noieta tirgiem skatoties. Galvenie piegādātāji ir NATO dalībvalstis, un noieta tirgi tāpat ir NATO dalībvalstīs. Manuprāt, mūsu organizācija ir vienīgā no nozaru organizācijām, kas finanšu nozares sakārtošanas laikā sagatavoja savas finanšu atbilstības vadlīnijas. Proti, industrijas dalībnieki nopietni pārskatīja savas finanšu plūsmas vēl pirms aktīvās karadarbības sākuma Ukrainā. Nozares spēlētāju gatavība situācijas saasinājumam ir bijusi gana augsta. Es gribētu teikt, ka uzņēmumi, kas nodrošina Latvijā kritisko infrastruktūru, ir pietiekami veiktspējīgi visneparedzamākajos apstākļos. Piemēram, kiberdrošības jomā organizēti un labi finansēti uzbrukumi mūsu infrastruktūrai bijuši jau krietnu laiku pirms 2022. gada februāra, un infrastruktūras turētāji labi tiek galā ar izaicinājumiem. Tas, par ko būtu jādomā, ir gatavība tiešiem konvencionāliem uzbrukumiem un uzņēmumu darbības nepārtrauktība šādos apstākļos. Darbs pie šāda tipa gatavošanās jau notiek un nepārtraukti. Kritiskās infrastruktūras uzņēmumi gatavojas, sadarbojoties gan ar Aizsardzības ministriju, gan ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, iesaistoties mācībās gan praktiski, gan teorētiskā līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no bitkoina sākotnējiem mērķiem bija aizvietot apgrozībā esošās centrālo banku emitētās banknotes un monētas ar vienotu globālo digitālo naudu. Tas ir ne tikai raisījis diskusijas sabiedrībā, bet arī rosinājis centrālās bankas vērtēt, vai digitālās transformācijas laikmetā centrālo banku emitētām banknotēm un monētām būtu jāmainās līdzi laikam un vai ir pienācis laiks domāt par digitālajām eiro banknotēm un monētām.

Liela Latvijas sabiedrības daļa pirmo reizi uzzināja par globāli pazīstamāko kriptoaktīvu (tā būtu pareizāk dēvēt to, kas faktiski ir ieguldījumu instruments, ne norēķinu līdzeklis) bitkoinu 2013. gada beigās, kad tā cena ar raķetes ātrumu no 150 ASV dolāriem uzlidoja līdz 1000 dolāriem par 1 bitmonētu. Pasaules mediji toreiz nemitīgi vēstīja par virtuālo brīnumu, kam ātri sekoja Eiropas Banku iestādes (European Banking authority - EBA), kā arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un Latvijas Bankas brīdinājumi par riskiem, ko nes Bitcoin, un aicinājums iedzīvotājiem atteikties no iesaistīšanās darījumos ar bitkoiniem. Neskatoties uz to, ka toreiz Bitcoin cena ātri vien noripoja lejā un visu 2014. gadu turējās vidēji pie 500 dolāru atzīmes, cilvēku prātus turpināja nodarbināt virtuālo valūtu ekosistēmas jautājumi, bet medijos plaši izskanēja ziņas par bitkoinu uzvaras gājienu, piemēram, nacionālās lidsabiedrības airBaltic lēmumu pieņemt bitkoinus apmaksai par aviobiļetēm (vienlaikus īpaši nereklamējot faktu, ka saņemtie bitkoini nekavējoties tika konvertēti naudā – eiro).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā 580 000 iedzīvotāju jau ir iesnieguši ienākumu deklarācijas par 2019. gadu, no viņiem 54 102 personām bija jāveic iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemaksa 15,9 milj. eiro apmērā, bet teju 497 095 personām pienācās šī nodokļa atmaksa 123,3 milj. eiro apmērā.

Taču šie cipari mainīsies jo līdz 1. jūnijam vēl daudziem cilvēkiem šāda deklarācija ir obligāti jāiesniedz.

Valsts ieņēmumu dienesta informācija liecina, ka gada ienākumu deklarācija par 2019. gadā gūtajiem ienākumiem līdz 2020.gada 1.jūnijam, bet, ja taksācijas gada ienākumi pārsniedz 62 800 eiro - līdz 1.jūlijam obligāti ir jāiesniedz tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri:

— ir veikuši saimniecisko darbību (piemēram, ir individuālā uzņēmuma īpašnieki, izīrē vai iznomā savu īpašumu, ir zemnieku saimniecības īpašnieki, ir guvuši ienākumus no profesionālās darbības u.c.);

— ir guvuši ienākumus ārvalstīs, tajā skaitā jūrnieki, kuri bijuši nodarbināti uz starptautiskos pārvadājumos izmantojama kuģa, izņemot gadījumu, ja nodokļa maksātājs ir saņēmis algota darba ienākumus, kas kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm ir pakļauti aplikšanai ar iedzīvotāju ienākuma nodoklim analoģisku nodokli;

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Reizniece-Ozola: Nākamā gada budžets ir solījumu pildīšanas budžets

Zane Atlāce - Bistere,10.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabineta ārkārtas sēdē valdība izskatīs 2017. gada valsts budžeta projektu, kā arī likumprojektu par vidējā termiņa budžeta ietvaru 2017., 2018. un 2019. gadam. Nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 8,066 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi – 8,367 miljardi eiro, informē Finanšu ministrijā.

Salīdzinot ar 2016. gada budžetu, nākamgad plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 664 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi nākamgad paredzēti par 681 miljonu eiro lielāki nekā šogad.

«Nākamā gada budžets ir solījumu pildīšanas budžets. Tā prioritātes ir reformas veselības un izglītības jomās, kā arī sabiedrības drošība un demogrāfijas jautājumi. Būtiski, ka lielu daļu no šīm jomām nepieciešamajiem līdzekļiem mums izdevās rast, rūpīgi pārskatot esošos budžeta izdevumus nozarēs, kā arī ieviešot vairākus pasākumus ēnu ekonomikas mazināšanai,» norāda finanšu ministre Dana Reizniec-Ozola.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kapitāla tirgus aktualitātes, nākotnes tendences un praktiski ieteikumi

Jānis Goldbergs,26.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par galvenajiem notikumiem Latvijas un Baltijas kapitāla tirgū, par lielākajām gaidām un iespējamiem notikumiem, kā arī sīkiem knifiem investoriem iesācējiem Dienas Bizness izjautāja Signet Bank kapitāla tirgus ekspertus Kristiānu Janvari un Edmundu Antufjevu.

Ir pieejama samērā plaša, nu jau var teikt – pat bibliotēka ar jau notikušajām obligāciju emisijām ar Signet Bank atbalstu tajās. Vai iespējams sniegt tādu kā TOP10 emitentu sarakstu, piemēram, pēc kupona likmes? Kas kopš pērnā gada ir bijuši gardākie investoru kumosi?

Edmunds Antufjevs: No pērnā gada obligāciju emisijām no kupona likmes viedokļa es gribētu izcelt pirmo trijnieku – Eleving Group, kas piedāvāja 13% kupona likmi, tam sekoja Storent Group ar 11% kupona likmi un LHV banka ar 10,5% kupona likmi. Šogad šī tendence turpinās, jo kuponu likmes saglabājas augstas. Piemēram, Grenardi Group nāca klajā ar 10% likmes piedāvājumu, savukārt Citadele banka, kas ir liels uzņēmums ar augstu kredītreitingu, piedāvāja 8%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Valdība atbalsta bēgļu uzņemšanas plānu

LETA,03.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība šodien beidzot apstiprināja patvēruma meklētāju uzņemšanas plānu, lai pilnveidotu Latvijas līdzšinējo patvēruma meklētāju uzņemšanas sistēmu un šo personu sociālekonomisko iekļaušanu Latvijas sabiedrībā.

Valdība noteica, ka jautājumu par papildu nepieciešamā finansējuma piešķiršanu Labklājības ministrija (LM) lemj pēc LM iesniegtā informatīvā ziņojuma par Nodarbinātības valsts aģentūras faktisko noslodzi, īstenojot plānā noteiktos pasākumus. Informatīvais ziņojums jāiesniedz Ministru kabinetā līdz 2016.gada 1.maijam.

Tāpat valdība noteica, ka jautājumu par nepieciešamā finansējuma piešķiršanu pašvaldībām lemj, izskatot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par bēgļu un personu ar alternatīvo statusu uzņemšanas un integrācijas pasākumu ietekmi uz pašvaldību budžetiem, atbilstoši pašvaldību faktiskajiem izdevumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecības kari un to ietekme uz ekonomiku topa tēma pasaulē bija pirms pandēmijas.

1. Pakaros vēl tirdzniecības frontē

ASV un Ķīnas attiecības, kuras jau pirms pandēmijas nevarēja saukt par tām labākajām, kļūst arvien saspīlētākas. ASV amatpersonas Ķīnu vaino pie tā, ka tā pārējo pasauli maldinājusi par COVID-19 apmēriem un risku. Augstākajā līmenī runāts par to, ka šis vīruss patiesībā varētu būt "izbēdzis" no Ķīnas laboratorijām. Rezultātā ASV prezidents Donalds Tramps, lai gūtu kāda veida kompensāciju, piedraudējis ar jauniem tarifiem pret šo valsti. Daži tik karstasinīgu ASV vēršanos pret Ķīnu saista ar arvien tuvākajām ASV prezidenta vēlēšanām. Savukārt Ķīna norādījusi, ka ASV vadītāji cenšas uz citiem novelt atbildību par to, ka tie paši slikti tiek galā ar pandēmijas krīzi. No Ķīnas pat pretī likta informācija, ka vīrusu šajā valstī gaisā palaiduši savukārt jau ASV militāristi. Valdot šādam fonam, piesaukta nesen panāktā šo valstu tirdzniecības vienošanās laušana. Tirdzniecības kari un to ietekme uz ekonomiku topa tēma pasaulē bija pirms pandēmijas.Vēl šā gada sākumā - neilgi pirms COVID-19 sāgas eskalēšanās - ASV un Ķīna parakstīja kaut ko līdzīgu tirdzniecības pamieram. Ķīna bija tā, kas, apmaiņā pret pakāpenisku daļēju tarifu atcelšanu, piekrita pirkt ASV preces papildu 200 miljardu ASV dolāru vērtībā. "Bloomberg" ziņo, ka pagaidām Ķīnas pirkumi atpaliek no grafika, ko aizkavējusi arī pandēmija. Pastāv uzskats, ka, patērētāju tēriņiem brūkot un biznesiem aizveroties, tas pat īsti vairs nav iespējams. Tramps gan norādījis, ja tas netiks pildīts, agrākā vienošanās tiks lauzta. Jauna tirdzniecības karu eskalēšanās šādā brīdī radītu papildu slogu jau tā faktiski nokdaunā esošajai globālajai ekonomikai.Katrā ziņā abu šo lielvaru sastapējā vārdu apmaiņa kļuvusi visai asa un dažkārt ļoti haotiska. Piemēram, šīs nedēļas beigās abu minēto valstu amatpersonas jau bija neaudz nomierinājušās un ziņoja par to, ka tirdzniecības ziņā tomēr virzīsies uz kompromisu.Kopumā nepatika par Ķīna rīcību saistībā ar pandēmiju aug ne tikai ASV. "Šajos trīs mēnešos Ķīna ir zaudējusi Eiropu," "Bloomberg" pirms kāda laika norādījis Vācijas Zaļās partijas pārstāvis Reinards Butikofers, kas vada Eiropas Parlamenta delegāciju attiecībām ar Ķīnu. Viņš izcēla Ķīnas "patiesības menedžmentu" vīrusa agrīnajā fāzē, ārkārtīgi agresīvo šīs valsts Ārlietu ministrijas nostāju un "stingrās līnijas propagandu", kas atbalsta Komunistiskās partijas pārākumu pār demokrātiju. Kopumā šāda attieksme liek domāt, ka daudzu valstu stratēģija varētu būt vērsta, lai mazinātu savu dažāda veida atkarību no Ķīnas. Tāpat šīs valsts un tās kompāniju ieguldījumi citur arvien lielākā mērā var tikt uzskatīti par stratēģiski mazāk vēlamiem vai pat vienkārši nepieņemamiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitālo pakalpojumu nodoklis Latvijā varētu tikt ieviests pēc tam, kad par to tiks panākta vienošanās OECD līmenī, kura tiek gaidīta jau šogad.

Tādu aina iezīmējās Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē, vērtējot digitālās ekonomikas nodokļu izaicinājumus.

Pēc Finanšu ministrijas (FM) informācijas, digitālo pakalpojumu nodokļa nav ne Igaunijā, ne arī Lietuvā. Jāņem vērā, ka tās ES dalībvalstis, kuras ieviesušas digitālo pakalpojumu nodokli, nesteidzas ar tā piemērošanu, piemēram, Francija atlikusi tā piemērošanu līdz šā gada beigām, Spānija - noteikusi, ka attiecīgais likums (kurš bijis izstrādāts jau pirms diviem gadiem) nestājas spēkā, liecina FM informācija.

Maina visu būtību

"Digitālās ekonomikas izaicinājumi skar visus nodokļu veidus," uzsvēra FM valsts sekretāres vietnieks Ilmārs Šņucins. Digitalizētajiem uzņēmumiem ir vairākas būtiskas iezīmes, kas tos atšķir no klasiskās ekonomikas. Proti, jauno tehnoloģiju attīstība rada iespēju būtiskai līdzdalībai konkrētā ekonomikā bez (vai ar nebūtisku) fiziskās klātbūtnes, piemēram, tiešaistes mazumtirgotāji, sadarbības platformas Airbnb, abonentmaksas "Netflix". Tāpat liela nozīme ir, tā dēvētajiem, nemateriālajiem aktīviem -- datiem, algoritmiem, intelektuālajam īpašumam, kas var ļoti viegli mainīt savu pieraksta adresi. Digitalizēto uzņēmumu darbībā pastāv tāds fakts kā lietotāju radītā vērtība un pats produkts nepastāv, ja tā lietotāji nepiedalās tā radīšanā, piemēram, "Facebook" (pats neraksta ziņas, tās raksta lietotāji).

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Publisko iepirkumu likuma grozījumu ēnas puse – Rīgas un ārvalstu kompāniju priekšrocības

Māris Ķirsons, Zanda Zablovska,03.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī uzņēmēji atbalsta algas līmeņa vērtēšanu valsts iepirkumos, tomēr pastāv bažas, kā šī norma tiks īstenota un kā tas ietekmēs reģionu uzņēmumu konkurētspēju. Saeima grozījumus Publisko iepirkumu likumā atbalstīja galīgajā lasījumā – «par» balsoja 77 deputāti, «pret» nebija neviens un neviens arī neatturējās. Pare- dzēts, ka izmaiņas stāsies spēkā 2015.gada 1.augustā.

Vērtē pozitīvi

Aptaujātie uzņēmēji likuma grozījumus vērtē pozitīvi, tomēr ir jautājumi, kā tas izskatīsies praksē. «Pozitīvi, ka turpmāk publisko iepirkumu konkursos vairs nevarēs startēt un nodokļu maksātāju naudu saņemt tie, kuriem pašiem ir nodokļu parādi, un tie, kuri legāli maksā tikai daļu no algas, jo darbinieku vidējā alga būs zemāka par 80% no konkrētās profesijas vidēji valstī,» situāciju vērtē SIA Siltums jums valdes loceklis Māris Ozoliņš. Šāda prasība piespiedīšot daļu uzņēmumu, kuri cer strādāt ilgtermiņā, legalizēt reālās algas. «Tas mainīs situāciju, kādu pašlaik nereti novēro publiskajos iepirkumos, kad starpība starp konkursa uzvarētāju un ceturtās vietas ieguvēju ir 30%,» tā M. Ozoliņš. Pēc viņa domām, godīgajiem nodokļu maksātājiem šie grozījumi ir atbalsts cīņā ar aplokšņu algu saņēmējiem, jo tie var solīt zemākas pakalpojumu cenas un augstākas iepirkuma cenas. Vēl vairāk – pēc dažu citu aptaujāto uzņēmēju sacītā, Saeima pirms vēlēšanām pēkšņi saprata, ka nodokļu nemaksātāji līdz šim bieži vien bijuši vairāk privileģētā situācijā nekā nodokļu maksātāji un ka nodokļus maksājošie tādējādi tiek diskriminēti valsts līmenī. Jāatgādina, ka likuma grozījumi paredz divas būtiskas izmaiņas – pretendējot uz valsts iepirkumu, jau tā izsludināšanas brīdī būs jābūt nomaksātiem visiem nodokļiem un tiks vērtēts arī uzņēmuma darbinieku vidējais atalgojums. Saskaņā ar Saeimas lemto pasūtītājs pretendentu no dalības iepirkumā izslēdz, ja, ievērojot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskās nodokļu parādnieku datu bāzes pēdējo datu aktualizāciju, ir konstatēts, ka uzņēmumam iepirkuma izsludināšanas brīdī (dienā, kad paziņojums par līgumu publicēts IUB mājaslapā, vai dienā, kad iepirkuma komisija pieņēmusi lēmumu par iepirkuma uzsākšanu, vai arī dienā, kad pieņemts lēmums par iespējamu līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu) ir nodokļu parādi, kas kopsummā pārsniedz 150 eiro. Turklāt šī norma attieksies arī uz pretendenta piesaistītajiem apakšuzņēmējiem. Pašlaik nodokļu nomaksa tiek pārbaudīta tikai iespējamam konkursa uzvarētājam, turklāt ir dots 10 dienu laiks, lai parādu samaksātu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enerģētikas politikas kontekstā vērtējot, kodolenerģijas attīstība pašlaik nav Latvijas prioritāte, norādīja Ekonomikas ministrijā (EM), vienlaikus atzīmējot, ka Latvijas prioritāte ir atjaunojamo energoresursu plašāka izmantošana un šīs enerģijas ražošana.

Atbilstoši Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021.-2030.gadam mērķiem, nepieciešams veicināt atjaunojamās enerģijas ražošanu un izmantošanu, tostarp, līdz 2030.gadam ir jāpalielina no vēja iegūtās enerģijas apjoms līdz 800 megavatiem. Līdz ar to EM strādā ne tikai pie regulējuma pilnveidošanas, bet arī sākusi aktīvu darbu pie Igaunijas - Latvijas atkrastes vēja enerģijas projekta īstenošanas.

Ministrijā pauda, ka kopumā jaunu enerģijas ražošanas jaudu ieviešana reģionā un Eiropas Savienībā (ES) kopumā ir atbalstāma. Taču jautājums tieši par kodolenerģijas plašāku izmantošanu rūpīgi jāizvērtē no kodoldrošības aspekta, un kodoldrošības jautājumi Latvijā ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārziņā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Papildināta - Rīgas satiksmes pagaidu vadītājs Matīss saņem Ušakova atbalstu un paliek amatā

LETA,28.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» pagaidu vadītājs Anrijs Matīss turpinās vadīt uzņēmumu, lai arī vēl šodien tika pieļāvis iespēju to pamest, ja negūs skaidru atbalstu viņa rosinātajām izmaiņām, - par to viņš paziņoja pēc vairāk nekā stundu ilgas tikšanās ar Rīgas mēru un «Rīgas satiksmes» akciju turētāju Nilu Ušakovu (S).

Ušakovs žurnālistiem sacīja, ka šodien ar Matīsu izrunājis daudzus jautājumus, kas saistīti ar uzņēmuma funkcionēšanu gan tuvākā, gan tālākā nākotnē un patlaban neesot iemeslu runāt par to, ka uzņēmumam draudētu nestabilitātes problēmas.

Viņš atkārtoti uzsvēra, ka Matīss darot «ārkārtīgi grūtu darbu» un daudzas lietas neuztvert emocionāli nemaz neesot iespējams.

Tāpat viņš norādīja, ka pēc sarunas ar medijiem abi ar Matīsu turpinās strādāt pie uzņēmuma šī gada budžeta veidošanas. «Rīt, »Rīgas satiksmes« akcionāru sanāksmē lemsim par uzņēmuma budžetu, skatot to kontekstā arī ar pašvaldības budžetu, kuru iecerēts pieņemt 27.martā,» sacīja Ušakovs.

Komentāri

Pievienot komentāru