Kopš šā gada sākuma “Bigbank” kopējais juridisko personu kredītportfelis Baltijas valstīs pieaudzis gandrīz par ceturto daļu jeb 24 %, sasniedzot 900 miljonus eiro, informē “Bigbank” Latvijas filiālē.

“Bigbank” grupas izsniegto aizdevumu apjoms juridisko personu segmentā šā gada astoņos mēnešos jau pārsniedzis 500 miljonu eiro atzīmi, apsteidzot kopējo 2024. gadā izsniegto aizdevumu apjomu. Arī “Bigbank” Latvijas filiālē no šā gada janvāra līdz augustam izsniegto juridisko personu aizdevumu apjoms bijis lielāks nekā visā 2024. gadā kopā.

Latvijas komercbanku kopējais kredītportfelis uzņēmumiem šogad audzis divreiz straujāk nekā mājsaimniecībām. Latvijas Bankas jaunākie dati liecina, ka līdz šā gada jūlija beigām Latvijas uzņēmumiem – gan valsts, gan privātajā sektorā – kredītos izsniegti kopumā 6,25 miljardi eiro. Līdz jūlijam izsniegto kredītu apjoms juridiskām personām pieaudzis par aptuveni 11,1 %, salīdzinot ar pagājušā gada beigām. Tikmēr mājsaimniecībām līdz jūlijam izsniegti 6,48 miljardi eiro, kas ir par aptuveni 5,6 % vairāk nekā bija 2024. gada decembrī.

Igaunijas kapitāla banka "Bigbank" parakstījusi sintētiskās vērtspapīrošanas darījumu ar Eiropas Investīciju bankas (EIB) grupu, kas ļaus bankai samazināt kapitāla prasības un nākamajos trijos gados novirzīt aptuveni 254 miljonus eiro papildu aizdevumiem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) Baltijas valstīs, informē "Bigbank" valdes loceklis Argo Kiltsmans.

Darījums noslēgts ar EIB grupu, kuru veido EIB un Eiropas Investīciju fonds (EIF).

Īpašu uzmanību paredzēts pievērst mikrouzņēmumiem, agrīnā attīstības stadijā esošiem uzņēmumiem, kā arī projektiem ar pozitīvu ietekmi uz vides ilgtspēju.

EIF sniedzis "Bigbank" finanšu garantiju, kas aptver references portfeli vairāk nekā 210 miljonu eiro apmērā, kurā iekļauti aizdevumi, kredītlīnijas un līzingi, kas izsniegti visās trijās Baltijas valstīs un Somijā. Garantija nodrošina kredītriska aizsardzību augstākās prioritātes laidienam 184 miljonu eiro apmērā un otrās kārtas laidienam 23 miljonu eiro apmērā.

Savukārt EIF risku saistībā ar otrās kārtas laidienu, kā arī daļu no riska saistībā ar augstākās prioritātes laidienu garantē EIB. References portfeļa zemākās kārtas laidienu, kas veido aptuveni trīs miljonus eiro, pilnībā saglabā "Bigbank".

Latvijas mājokļu tirgū aug ne tikai darījumu skaits un summas, bet arī izsniegto hipotekāro kredītu apjoms, informē “Bigbank” Latvijas filiālē.

Tiek prognozēts, ka līdz 2040. gadam vairāk nekā trešdaļā jeb 36 % Eiropas mājsaimniecību dzīvos tikai viena persona, bet Latvijā šāda situācija būs raksturīga gandrīz pusei mājsaimniecību, atklāj starptautiskās tirgus izpētes kompānijas “Euromonitor International” 2024. gada pētījums. Tas varētu nozīmēt augošu pieprasījumu pēc kompaktākiem mājokļiem, un par aizvien svarīgāku kritēriju pircējiem kļūst arī ilgtspēja un energoefektivitāte.

Eiropas Savienības ekonomikā 2025. gads bijis pieticīgas izaugsmes gads, un nekustamā īpašuma cenas turpināja pieaugt. “Eiropas Centrālās bankas procentu likmju, “Euribor” krituma, kā arī atalgojuma pieauguma un nekustamā īpašuma piedāvājuma trūkuma dēļ mājokļu cenas ir kāpušas arī Latvijā,” skaidro “Bigbank” Latvijas filiāles vadītājs Edgars Surgofts.

“Bigbank” paplašinoties kā universālai bankai Baltijas reģionā, grupas noguldījumu portfelis šā gada pirmā ceturkšņa beigās sasniedza 3 miljardus eiro, bet kredītportfelis – 2,8 miljardus eiro, informē “Bigbank” valdes priekšsēdētājs Martins Lants.

Vienlaikus ceturkšņa neto peļņa bija 7,5 miljoni eiro, kas ir par 2,3 miljoniem eiro mazāk nekā gadu iepriekš, galvenokārt investīciju nekustamo īpašumu vērtības samazinājuma dēļ.

2026. gada pirmais ceturksnis grupai iezīmēja stabilu izaugsmi – kredītu un noguldījumu portfeļi pieauga atbilstoši plānam, kredītportfeļa kvalitātei saglabājoties augstai. Salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, pieauga arī bankas neto procentu ienākumi.

“Ceturkšņa rezultātu būtiski ietekmēja 2,6 miljonu eiro vērtības samazinājums lauksaimniecības zemei, kas ietilpst grupas nekustamo īpašumu investīciju portfelī. Bez šī faktora pirmā ceturkšņa peļņa pārsniegtu pērnā gada attiecīgā perioda rezultātu,” norāda Lants.

Igaunijas bankas "Bigbank" padome nolēmusi no 31. maija izbeigt bankas filiāles Zviedrijā darbību.

Pēc 31. maija sāksies filiāles Zviedrijā slēgšanas process.

Lēmums izbeigt darbību tika pieņemts ceturtdien notikušajā uzraudzības padomes sēdē. Tādējādi no piektdienas bankas Zviedrijas filiāle vairs nepieņem jaunus noguldījumus un koncentrējas vienīgi uz esošā noguldījumu portfeļa apkalpošanu.

Tādējādi tiek turpināts pagājušā gada novembrī, kad "Bigbank" paziņoja par Zviedrijas filiāles kredītportfeļa pārdošanu, uzsāktā procesa turpinājums.

"Bigbank" ir Igaunijas banka, kuras darbība ir vērsta uz aizdevumiem un noguldījumiem privātpersonām un uzņēmumiem. Papildus darbībai Igaunijā "Bigbank" ir filiāles Somijā, Zviedrijā, Latvijā, Lietuvā un Bulgārijā, kā arī tā piedāvā produktus kā pārrobežu pakalpojumus Austrijā, Vācijā un Nīderlandē.

Hipotekārās kreditēšanas pieaugums bieži tiek pasniegts kā labsajūtas rādītājs, taču dati liecina, ka izaugsme ne visur nozīmē vienu un to pašu. Latvijas reģionos hipotekāro kredītu īpatsvars joprojām ir zems, un tas nav skaidrojams ar vāju ekonomisko aktivitāti vien. Drīzāk – ar to, kā mēs skatāmies uz risku, izvēli un informāciju.

Ko rāda dati – un ko tie nerāda? Jau pirms diviem gadiem Latvijas Banka publicēja visnotaļ skaudrus datus: reti kurā pašvaldībā hipotekāro kredītu atlikums pārsniedz 10 % no pašvaldības iekšzemes kopprodukta (IKP). Rīgā šis rādītājs bija 9,3 %, Jūrmalā – 22 %, bet pārējā Pierīgā – 29 %. Gandrīz katrā otrajā Latvijas pašvaldībā hipotekāro kredītu apjoms nepārsniedza 3 % no IKP. Dati ir nepielūdzami, un vēl būtiskāk – tie rāda, ka zemajai kreditēšanas aktivitātei nav tiešas saistības ar ekonomisko aktivitāti reģionos.

Vienlaikus jāatzīst: kopējais tirgus pēdējā gadā ir kļuvis aktīvāks. Latvijas Bankas statistika liecina, ka 2025. gada novembrī privātpersonām kredītos mājokļa iegādei, rekonstrukcijai un remontam izsniegti 194,7 miljoni eiro – par 40,7 % vairāk nekā 2024. gada novembrī. To veicināja algu pieaugums, labāka mājsaimniecību finanšu plānošana un “Euribor” likmes samazināšanās, kā rezultātā mājokļu kredītu gada procentu likme pērn samazinājās no 5,15 % līdz 4,13 %, un šobrīd likmes ir stabilizējušās.

Mājokļa iegāde vienmēr ir viens no svarīgākajiem finansiālajiem lēmumiem cilvēka dzīvē. 2025. gadā nekustamā īpašuma tirgus turpina mainīties – procentu likmes svārstās, pieprasījums pēc energoefektīviem mājokļiem pieaug un banku prasības kļūst stingrākas. Lai nepieļautu kļūdas un izvairītos no liekiem tēriņiem, ir svarīgi plānot katru soli rūpīgi un balstīties uz faktiem, nevis emocijām.

Budžeta noteikšana un finanšu izvērtēšana

Pirmais solis ceļā uz jaunu mājokli ir skaidra budžeta noteikšana. Ieteicams:

• Aprēķināt ikmēneša ienākumus un izdevumus, iekļaujot esošos kredītus, komunālos maksājumus un uzkrājumu iespējas;

• Atvēlēt drošības spilvenu vismaz 3–6 mēnešu izdevumu apmērā;

• Ņemt vērā ne tikai pirkuma cenu, bet arī papildu izmaksas – notāra pakalpojumus, valsts nodevas, aģenta komisiju, remontu un mēbeles;

• Aprēķināt cik lieli ir uzkrājumi pirmajai iemaksai – parasti bankas pieprasa vismaz 10–15% no īpašuma vērtības.

Lai izvairītos no finansiālām problēmām, ja tiek ņemts kredīts mājokļa iegādei, tā maksājums nedrīkst pārsniegt 30–35% no Jūsu ikmēneša ienākumiem. Tas nodrošinās, ka paliek līdzekļi ikdienas izdevumiem un neparedzētiem gadījumiem.

Lai arī mājokļu kreditēšana Latvijā pieaug, kopējā tirgus aktivitāte joprojām ir viena no zemākajām eirozonā: tas norāda uz strukturāliem šķēršļiem, kas kavē attīstību.

Pērn mājokļu kreditēšana piedzīvoja ievērojamu izaugsmi. Hipotekārajos kredītos, neskaitot pārskatītos jeb refinansētos aizdevumus, no jauna izsniegtā summa pieauga par 40 %: no 0,89 miljardiem eiro 2024. gadā līdz 1,25 miljardiem eiro 2025. gadā, liecina Latvijas Bankas statistika.

Izaugsmi veicināja algu un uzkrājumu pieaugums, kā arī Eiropas Centrālās bankas lēmumi samazināt “Euribor” likmi, uzlabojot mājsaimniecību finansiālo stāvokli un ļaujot īstenot atliktos darījumus.

Kreditēšanas kāpums nav tikai apliecinājums iedzīvotāju ticībai nākotnei un savai finanšu stabilitātei, bet arī ieguvums tautsaimniecībai – pieaug ieņēmumi valsts budžetā no būvniecības, patēriņa un nodokļiem.

Latvijas nodokļu sistēma starptautiski izskatās kā veiksmes stāsts, bet realitātē aina ir krietni sarežģītāka, jo ar labu nodokļu rāmi vien nepietiek – ekonomisko izaugsmi nosaka ekonomikas struktūra, investīciju piesaiste un nodokļu sistēmas stabilitāte.

Ne velti redzam, ka sabiedrības vērtējums būtiski atšķiras no starptautiskajiem reitingiem.

Proti, pēc “Bigbank” Latvijas filiāles pasūtījuma veiktās “Norstat” aptaujas tikai 14 % iedzīvotāju uzskata Latvijas nodokļu sistēmu par konkurētspējīgu, kamēr 45 % domā pretēji, un 41 % nespēj to novērtēt. Īpaši kritiski ir zemāko ienākumu grupu pārstāvji, bezdarbnieki un mazkvalificēti darbinieki.

Tikmēr saskaņā ar Amerikas Savienoto Valstu domnīcas “Tax Foundation” 2025. gada indeksu Latvijai ir otrā konkurētspējīgākā nodokļu sistēma OECD valstu vidū, un šo pozīciju saglabājam jau astoņus gadus.

Te jāņem vērā, ka šis indekss galvenokārt vērtē sistēmas neitralitāti un konkurētspēju, proti, cik liels ir kapitāla nodokļu īpatsvars.

Investīciju pārvaldības uzņēmums “Capitalica Asset Management”, kas plaši pazīstams kā Latvijā zaļākā biznesa kvartāla “Verde” attīstītājs, uzsāk darbu pie jauna nekustamā īpašuma projekta Rīgā.

Uzņēmuma meitas sabiedrība “Capitalica Residential” no “SBA Urban” ir iegādājusies 7,2 hektārus plašu teritoriju Pārdaugavā, Lielirbes ielā, ar mērķi attīstīt mūsdienīgu, daudzfunkcionālu kvartālu ar dzīvojamo un komerciālo apbūvi.

Plānots, ka projekta kopējā platība pārsniegs 100 000 m², un kopējās investīcijas plānotas 300 miljonu eiro apmērā. Pirmā posma būvniecība sāksies 2027. gadā. Līdz ar jaunā kvartāla attīstību Pārdaugavā, kopējais “Capitalica Asset Management” investīciju apjoms Rīgā, tostarp biroju kvartālā “Verde”, tuvosies 500 miljoniem eiro.

“SBA Urban” vadītājs Mants Kunčaitis: “Gan “SBA Urban”, gan “Capitalica Asset Management” ir vienas grupas uzņēmumi, turklāt “Capitalica” jau ilgāku laiku veiksmīgi darbojas Rīgā, attīstot augstas kvalitātes projektus. Tāpēc lēmums uzticēt turpmākās attīstības iespējas kolēģu komandai bija loģisks un savlaicīgs. Esam pārliecināti, ka šeit taps projekts, ar kuru varēsim lepoties visas “SBA” grupas ietvaros”.

Straujais izmaksu pieaugums Baltijā liecina, ka lētā darbaspēka priekšrocība izsīkst – tas atspoguļojas pakalpojumu cenu kāpumā un eksporta nozares konkurētspējā, norāda “Bigbank” galvenais ekonomists Rauls Eametss.

Septembrī statistikas birojs “Eurostat” publicēja darbaspēka izmaksu indeksa rādītājus par 2025. gada otro ceturksni. Tas būtībā ir algu pārskats, kam pievienotas citas ar darbaspēku saistītās izmaksas – nodokļi, subsīdijas, pabalsti. Šī indeksa dinamika parāda, cik ātri Eiropas Savienībā augušas darbaspēka izmaksas, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn.

Jāatzīst, pieaugums ir iespaidīgs. Igaunija ar 10,3 % un Lietuva ar 9,4 % kāpumu ir starp valstīm, kurās darbaspēka izmaksas augušas visstraujāk. Igaunija piekāpusies vien Bulgārijai, Ungārijai un Rumānijai. Arī Latvijā vidējās stundas darbaspēka izmaksas kļuvušas par 8,7 % augstākas. Baltijas valstīs novērotais pieaugums bijis straujāks nekā Eiropas Savienībā vidēji, kur redzam 4 % kāpumu, vai eirozonā, kur izmaksas palielinājušās par 3,6 %.

Rīgā, Grenču ielā top Aura kvartāls, kas iecerēts kā Baltijā lielākais interjera, dizaina un mājokļu iekārtošanas tirdzniecības kvartāls, kas apvienos vairāk nekā 60 dažādus zīmolus un pakalpojumu sniedzējus.

Ēku kopējā platība kvartāla pirmajās 2 kārtās sasniedz 15 600 m² un trešā kārta būs vēl aptuveni 7000 m². Kopējās projekta investīcijas sasniedz 25 miljonus eiro, finansējumu nodrošina Bigbank. Projekta mērķis ir piedāvāt vienotu un pieejamu vidi visiem mājokļa iekārtošanas pakalpojumiem un tirgotājiem. 26. novembrī tika iemūrēts vēstījums nākamajām paaudzēm, kā arī svinēti kvartāla vienas kārtas spāru svētki.

Aura kvartāls veidots kā “open-air” tipa centrs - līdzīgs tiem, kas populāri ASV un Austrālijā. Tā vietā, lai apmeklētāji dotos cauri lielām iekštelpu tirdzniecības zonām, kvartāls sastāvēs no atsevišķi pieejamiem veikaliem ar ērtu autostāvvietu pie katras ieejas.Šis formāts īpaši piemērots mājokļa, biroja iekārtošanai, kur pircēji parasti meklē konkrētu telpu iekārtojumu, vienu mēbeli vai vienu risinājumu.

Igaunijā pērn visvairāk palielinājies ārvalstniekiem piederošu uzņēmumu skaits, liecina Statistikas departamenta jaunākie dati.

Kopumā pērn Igaunijā bija reģistrēti 159 378 ekonomiski aktīvi uzņēmumi, kas ir par 0,9% vairāk nekā 2024. gadā. No tiem 87,3% bija Igaunijas kapitāla uzņēmumi, 12,5% bija ārvalstu kapitālam piederoši uzņēmumi, savukārt 200 bija valsts sektora uzņēmumi.

Visvairāk - par 10% - gada salīdzinājumā pērn pieaudzis ārvalstu kapitāla uzņēmumu skaits. Salīdzinājumā ar 2019. gadu, kas bija pirms Covid-19 pandēmijas, ārvalstu kapitālam piederošu uzņēmumu skaits Igaunijā palielinājies par 58%.

Savukārt vietējā kapitāla uzņēmumu skaits gada laikā saglabājies stabils, bet pēdējo sešu gadu laikā tas audzis par 15,5%.

Valsts sektora uzņēmumu skaits šajā pašā sešu gadu periodā samazinājies par 16%.