Tehnoloģijas

Bijušais premjers Gailis ar dēlu prezentē TV «mākoņa» pakalpojumu

Sanita Igaune, 17.02.2012

Jaunākais izdevums

Uzņēmēja un bijušā premjera Māra Gaiļa kompānija SIA Veset ir uzbūvējusi TV «mākoņa» pakalpojumu. Šis pakalpojums ļauj lietotājam izveidot savu TV kanālu, ko var translēt SD vai HD kvalitātē jebkurā TV apraides tīklā – virszemes televīzijā, kabeļtelevīzijā, jebkurā satelīta tīklā visā pasaulē, kā arī internetā.

Kā pakalpojumu potenciālos klientus SIA Veset valdes priekšsēdētājs Gatis Gailis atzīmē jaunus TV kanālus, mediju arhīvu īpašniekus, universitātes un skolas, lielveikala tīklus un esošos TV kanālus.

Ar TV «mākoņa» pakalpojumu SIA Veset cer piesaistīt klientus ārzemēs. Šāds risinājuma modeli, pēc SIA Veset novērojumiem, iepriekš pasaulē vēl nav ieviests.

Klientiem, lai palaistu TV kanālu, nav nepieciešamas investīcijas un ilgtermiņa saistības. Pakalpojuma infrastruktūra ir izvietota DEAC datu centrā Rīgā. Infrastruktūra tiek dublēta. «Mākonī» tiek koncentrēti skaitļošanas resursi, ko klienti var izmantot pēc vajadzības.

Pakalpojums ir būvēts uz Microsoft Windows un Microsoft SQL bāzes. Mediju materiālu aprite, apstrāde un straumēšana tiek realizēta ar Cinegy un Softlab-NSK programmatūras līdzekļiem.

Mēs esam izveidojuši risinājumu, kas ļauj mediju materiālus ievietot, aprakstīt ar metadatiem, montēt, sakārtot rindā (playlist) un translēt gan virszemē, gan internetā. Un visas šīs darbības notiek virtuālu serveru mākonī datu centrā. Šis risinājums samazina mediju materiālu aprites sistēmas izmaksas vismaz desmitkārtīgi, salīdzinot ar tradicionālajiem risinājumiem, skaidro G. Gailis.

Atbilstoši Lursoft datiem, SIA Veset ir dibināts 2011.gada 8.februārī. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs ir Gatis Gailis, kas iepriekš darbojās IT uzņēmumā DPA. SIA Veset valdes loceklis ir M. Gailis. Uzņēmuma īpašnieki bez G. Gaiļa un M. Gaiļa ir Jānis Krampāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inženiera Gata Gaiļa un viņa tēva, ekspremjera un uzņēmēja Māra Gaiļa izveidoto televīzijas satura straumēšanas mākoņpakalpojumu jaunuzņēmumu SIA Veset iegādājies Japānas lielākā televīzijas operatora Nippon meitasuzņēmums PLAY.

Kopīgiem spēkiem iecerēts Latvijā radīto mākoņpakalpojumu izplatīt daudz plašāk nekā līdz šim. Darījuma summa ir konfidenciāla un netiek atklāta.

"Mēs jau vairākus gadus strādājām kopā, tāpēc zinājām, ka starp abiem uzņēmumiem pastāv laba sinerģija, tostarp kopīga misija nodrošināt digitālo transformāciju mediju un izklaides nozarē. Uzņēmuma iegāde palīdzēs attīstīt piedāvājumu un mērogot uzņēmumu, īpaši palielinot mūsu klātbūtni Āzijā," saka SIA Veset līdzdibinātājs un vadītājs Gatis Gailis.

Bijušais premjers Gailis ar dēlu prezentē TV «mākoņa» pakalpojumu 

Uzņēmēja un bijušā premjera Māra Gaiļa kompānija SIA Veset ir uzbūvējusi TV...

Ar jauno īpašnieku Veset dibinātāji iepazinās 2019. gadā, kad Latvijas uzņēmums Japānas partnerim nodrošināja pirmo četru kanālu satura pārraides mākoņpakalpojumu. Šogad PLAY nolēma iegādāties Veset. "Pēdējos gados, strādājot ar Veset, mūs ir pārliecinājusi ne tikai radītās tehnoloģijas kvalitāte, bet arī visa komanda, kurai ir tādas pašas vērtības kā mums. Esmu pārliecināts, ka apvienošanās būs ieguvums ne tikai abiem uzņēmumiem, bet arī mūsu klientiem un viņu skatītājiem," norāda PLAY vadītājs Kazumichi Kuroda.

G. Gailis norāda, ka šis ir labs darījums, jo Veset iegūst papildu finansiālās iespējas strādāt ar lielākiem klientiem. "Ar mūsu tehnoloģiju PLAY saredz labu iespēju iziet no Japānas tirgus un piedāvāt savus pakalpojumus globāli. Tāpat PLAY ir lielākais "Amazon" mākoņpakalpojuma AWS (Amazon Web Services) klients Japānā, kas ļaus arī mums iegūt labākas cenas par pakalpojumiem un piekļūt AWS pārdošanas tīklam visā pasaulē," saka G. Gailis.

200 televīzijas kanāli visā pasaulēIdeja par satura pārraides mākoņpakalpojumu radās 2011. gadā. Tolaik uzņēmējam un bijušam premjerministram Mārim Gailim viņa draugs Jānis Vaišļa ierosināja atgriezties televīzijas biznesā – viņš jau astoņdesmito gadu beigās darbojās televīzijā. M. Gailis par šo ieceri izstāstīja savam dēlam Gatim Gailim un viņi nolēma kopīgi veidot uzņēmumu, piesaistot arī Jāni Krampānu. "Tolaik Baltijas valstīs bija 20 televīzijas kanāli, tāpēc uzreiz bija skaidrs, ka jāpiedāvā tāds risinājums, kas būs noderīgs plašākā mērogā, ne tikai mūsu reģionā. Kā IT inženieris biju strādājis ar mākoņtehnoloģijām, tāpēc nolēmām izstrādāt risinājumu mākonī," stāsta G. Gailis.

Piedāvāt mākoņpakalpojumus šajā nozarē ir sarežģīti. Televīzija ir konservatīva un lēna nozare, vienlaikus tajā ir augstas pieejamības prasības. Piemēram, ja grāmatvedības sistēma nedarbosies vienu minūti, iespējams, neviens to pat nepamanīs, bet, ja televīzijas kanāls nebūs pieejams piecas sekundes, piegādātājs saņems sodu.

Veset ieguva pirmos klientus pašu spēkiem, tomēr kļuva skaidrs, ka izaugsmei būs vajadzīgi papildus resursi. Tāpēc 2014. gadā uzņēmums piesaistīja 700 tūkstošu eiro investīcijas un izveidoja mātesuzņēmumu "Veset International" Londonā. "Londonā ir Eiropas televīzijas centrs – tur atrodas BBC un visi citi lielākie televīzijas kanāli. Lai būtu viņiem interesanti, mums vajadzēja būt Londonā," saka G. Gailis.

Šobrīd Veset ir klienti 20 valstīs – vairāk nekā 200 televīzijas kanāli izmanto Latvijā radīto satura pārraides programmatūru. 70% klientu ir Eiropā, pārējie ir ASV, Japānā, Meksikā, Brazīlijā u.c. "Šis bizness ir tīrs eksports. Mūsu tehnoloģiju izmanto arī kāda informāciju tehnoloģiju kompānija, kuras tirgus vērtība ir vairāki triljoni dolāru, bet kuras nosaukumu izpaust nedrīkstam," saka G. Gailis.

Veset strādā 16 darbinieki, no kuriem lielākā daļa atrodas Rīgā. Plānots palielināt programmētāju skaitu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top?: Parketa dēļi Riga parket ražotnē

Gunta Kursiša, 07.03.2014

Apmeklējot Riga Parket ražotni, Db.lv šonedēļ piedāvā aplūkot, kā Ķekavā bāzētā uzņēmumā Riga Parket tiek ražoti grīdas dēļi Ozols Wild no Ukrainā iepirktiem ozola dēļiem. Riga Parket Ukrainā ir arī sava dēļu zāģētava.

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ Db.lv piedāvā aplūkot ražotni Riga Parket Ķekavā. Ozolkoks tiek pirkts un zāģēts Ukrainā, savukārt pārējie dēļu ražošanas procesi notiek Latvijā – Ķekavā. Aptuveni 90% saražoto grīdas dēļu nonāk eksporta tirgos.

Ozolkoks, kas izmantots grīdas dēļu ražotnē, tiek pirkts Ukrainā, turpat notiek arī dēļu zāģēšana. Pēc tam dēļi tiek apmaloti, pakoti un sūtīti uz Ķekavu. Piedāvājam aplūkot, kā top ozolkoka grīdas dēļi Ozols Wild galerijā augstāk! !

Ražošanas procesā svarīgākās ir divas lietas – pareiza mitruma nodrošināšana un špaktelēšana, kas tiek veikta ar rokām. «Saražot dēļu dimensijas ir salīdzinoši vienkārši. Tam, kam jāpievērš uzmanība, ir dēļu mitrums. Mitrumam dēļos jābūt no 7% līdz 10%; Riga Parket dēļiem mitrums ir 8% +/- viens procentpunkts. Otra lieta, kurai tiek pievērsta sevišķa uzmanība, ir špaktelēšana. Vietas, kuras tiek aizpildītas ar špakteli, tiek apstrādātas ar rokām, kas ir arī vienīgais veids, kā var garantēt špaktelēšanas kvalitāti,» stāstīja M. Eglītis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienu dzīves darba ritms paliek straujāks un intensīvāks. Attīstās tehnoloģijas un risinājumi, kuru izmantošana biznesā dod iespēju daudz ātrāk un precīzāk pieņemt lēmumus, bet tajā pašā laikā prasa arvien vairāk IT resursu, lai nodrošinātu nemitīgu virzību uz priekšu. Lai nezaudētu savas pozīcijas tirgū, uzņēmumiem jāpielāgojas un jāievieš, lai veicinātu straujāku attīstību, radot augstākas pievienotās vērtības pakalpojumus, vai samazinot izmaksas. Mākoņserveri un esošās IT infrastruktūras vienlaicīga izmantošana, tā sauktais hibrīdmākonis ir ideāls risinājums, ja uzņēmumam nepieciešama attīstība digitalizācijas virzienā.

Kas ir hibrīdmākonis?

Hibrīdmākonis ir IT vide, kas apvieno publiskā un privātā mākoņa elementus vienā. Tas ir IT risinājums, kurā uzņēmumi savus datus var uzglabāt divās vietās vienlaicīgi – privātajā mākonī, kas sastāv no uzņēmuma fiziskajiem serveriem, kuri var būt izvietoti ofisā vai datu centrā, un publiskajā jeb mākoņpakalpojumu sniedzēja mākonī. Šāda iespēja palīdz maksimāli efektīvi un elastīgi izmantot IT jaudas,

palielinot tās publiskajā mākonī, kad tas ir nepieciešams, piemēram, ieviešot jaunus produktus, veicot to testēšanu, vai uzņēmumiem, kuru IT infrastruktūrā ir vērojama sezonalitāte. Ņemot vērā, ka ir organizācijas, kuru drošības politika reglamentē konkrētu datu atrašanos serveru telpās, vai arī programmatūras specifika neļauj to izmantot mākoņu skaitļošanas sistēmās, uzņēmumiem parādās iespēja tos datus, kuriem nav šo drošības vai programmatūras ierobežojumu izvietot mākonī, lai iegūtu mākoņu platformu sniegtās priekšrocības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Ekspremjers Gailis: Lielu investīciju ienākšanai Latvijā traucē pārmērīgā birokratizācija

LETA, 23.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielu investīciju ienākšanai Latvijā traucē pārmērīgā birokratizācija, ierēdņu liktās barjeras, savu viedokli pauž ekspremjers uzņēmējs Māris Gailis.

Prasības celtniecības un rekonstrukcijas projektiem, pēc Gaiļa domām, ir «nenormāli pārspīlētas». Bijušas cerības, ka krīze «atskurbinās» valsts pārvaldes administrāciju un tā sāks ierobežot «savu pārspīlēto vēlmi prasīt nezin ko». Salīdzinot ar laiku pirms desmit gadiem, projektu apstiprināšanai iesniedzamo dokumentu skaits un izvirzītās prasības ir palielinājušās vairākkārt, apgalvo Gailis, pēc kura teiktā, nepieciešams gads, kamēr tiek apstiprināts projekts.

Korupcija, pēc Gaiļa teiktā, nav lielākā problēma. Kukuļus var nedot, bet ir izveidojusies «korupcijas mentalitāte» - uzņēmējiem liekas, ka ierēdņiem ir jādod kukulis, lai nodrošinātu veiksmīgu projektu attīstību. Ja abas puses to akceptē, tad kukuļošana arī notiek. Lielajos valsts pasūtījumos gan, pēc Gaiļa domām, korupcijas risks pastāv. «Paldies Dievam, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs arī kaut ko noķer,» piebilst Gailis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bērza saplākšņa izstrādājumu ražotājs SIA Troja uzsāk jauna inovatīva produkta – atpūtas un sporta inventāra – skimborda dēļu – ražošanu un virzīšanu tirgū.

Vēsturiski pazīstamākais bērza saplākšņa izstrādājums, kas ražots Latvij ir bērnu šūpuļzirdziņš, uz kura savā bērnībā šūpojusies ne viena vien paaudze. Pēdējos gados šo bērnu šūpuļkrēslu klāstu papildinājis Sienāzis un Ola. Ir zināmas arī izturīgās bērza saplākšņa mēbeles. Pirms vairākiem gadiem SIA Troja pievērsās skeitparku rampu ražošanai un nedaudz vēlāk sāka attīsīt arī pašu skrituļdēļu ražošanu. Savukārt pērn uzņēmums, pēc vairāku entuziastu ierosinājuma, pievērsās Latvijā līdz tam tikai šauram lokam zināmo skimborda dēļu izgatavošanai. 2012. gadā šis jaunais produkts ar zīmolu «KaIya» tiks reklamēts tūrisma un atpūtas izstādēs gan ārzemēs, gan arī Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomiskā krīze vairāk ir cilvēku galvās – kā tie jūtas un kā vērtē situāciju, uzskata ekspremjers Māris Gailis.

Runājot raidījumā Dienas Rīts, M. Gailis norādīja, ka viņš situāciju nevērtējot bezcerīgi. Tomēr liela problēma ir saistāma ar to, ka uzņēmēji lieku laiku un naudu tērē birokrātijas pārvarēšanai. Tāpat viņš atzina, ka uzņēmēji praktiski neiziet ārpus Latvijas.

Vērtējot Valda Dombrovska valdību, viņš akcentēja, ka premjers veiksmīgi novadījis Latviju krīzes apstākļos. «Acīmredzami tas, ko vērtēja kā viņa trūkumus, izrādījušies kā plusi,» sacīja M. Gailis.

Viņaprāt V. Dombrovskis ir apdomīgs, kluss, lēns, pamatīgs un uz savām kājām stāvošs. Krīzes pārvarēšanā liels nopelns esot arī pacietīgajai latviešu tautai, uzsvēra ekspremjers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Valsts prezidents apšauba Kariņa lidojumu ar privātajām lidmašīnām samērīgumu

LETA, 27.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ieskatā bijušā premjera, pašreizējā ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumi ar privātajām lidmašīnām varētu nebūt samērīgi un ekonomiski izdevīgi.

Rinkēvičs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" piekrita, ka Covid-19 laikā un dažādu neplānotu vizīšu dēļ politiķiem būtu jābūt iespējai izmantot speciālos reisus. Taču viņš ir bažīgs par to, vai tas nav kļuvis par tādu praksi, kur vairs netiek vērtēts samērīgums un lētākās iespējas.

"Šeit jāsaka, ka informācija, ar ko iepazīstamies, rāda, ka, visticamāk, tā nav bijis un varēja lidot arī ar komercreisiem," sacīja Valsts prezidents.

Viņš arī uzskata, ka Kariņa komunikācija par šo situāciju nav bijusi ļoti veiksmīga, uzsverot, ka sabiedrībai minētais ir jāskaidro. Arī Valsts kancelejas skaidrojumi neesot pietiekami. Rinkēviča ieskatā Valsts kontroles iesaiste procesa izvērtēšanā varētu būt veiksmīga, saprotot, vai procesā ievērots samērīgums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

LK varētu izlīgt ar bijušajām amatpersonām prasībā par 14 miljonu eiro atlīdzības segšanu

LETA, 21.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas apgabaltiesa šodien līdz 19.novembrim atlika AS Latvijas Kuģniecība (LK) prasības izskatīšanu pret bijušajiem uzņēmuma valdes un padomes locekļiem par 9 882 333 latu (14 061 293 eiro) zaudējumu atlīdzināšanu, aģentūru LETA informēja tiesā.

Lietas izskatīšana tika atlikta sakarā ar iespējamu mierizlīgumu.

Tagad lietu skata tiesnesis Juris Freimanis. Iepriekš tiesnese Gunta Freimane nolēma apturēt tiesvedību lietā, tomēr atbildētāji šo lēmumu pārsūdzēja Augstākajā tiesā, kas to atcēla.

LK celtajā prasībā atbildētāju statusā ir Imants Sarmulis, Andris Linužs, Raivis Veckāgans, kā arī LK bijušie padomes locekļi Māris Gailis, Kārlis Boldiševics, Guntis Ločmelis, Uldis Pumpurs, Olga Pētersone, Vladimirs Solomatins, Ansis Sormulis, Normunds Staņēvičs, Andris Vilcmeiers, Svens Zālītis, Miks Ekbaums un Vladimirs Koškuls.

Advokātu biroja Grīnvalds un partneri sabiedrisko attiecību konsultants Jānis Jekševics aģentūrai LETA iepriekš norādīja, ka LK izmantoja nepārliecinošus argumentus, kas turklāt ir pretrunā ar Civilprocesa likumu, mēģinot apturēt pašu ierosināto tiesvedību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aptuveni 30 pašvaldības SIA Rīgas satiksme darbinieku šodien pulcējās Rātslaukumā pie Rīgas domes, lai iestātos par vienlīdzīgām darbinieku tiesībām un paustu neapmierinātību ar Rīgas satiksmes arodorganizāciju darbu.

Daļa piketa dalībnieku ir pagriezuši muguru pret Rīgas domi, lai simboliski norādītu, ka Rīgas dome pagriež muguru Rīgas satiksmē notiekošajam.

Piketa dalībniekiem kaklā uzkārti plakāti, kas vēsta Visām arodbiedrībām vienādas tiesības!, Par godīgu darbu prasām taisnīgu samaksu, Vilku likumiem Eiropā nav vietas, Rīgas satiksmes kabatas arodbiedrībām - nē! un Ar Rīgas satiksmi aizbrauc tikai jumts.

Daļa uzņēmumu darbinieku ir neapmierināti ar Rīgas satiksmes arodorganizāciju darbu. «Situācija ir komplicēta, jo vislielākā problēma ir darba devēja pamatarodbiedrība, kas faktiski nekādā veidā pat necenšas aizsargāt darbinieku intereses, tāpēc šie darbinieki ir izveidojuši savu arodorganizāciju, kas iestājušies mūsu arodbiedrībā kā vienā no struktūrvienībām. Jau ilgstoši vairāk nekā gadu mēģinām panākt, lai ar viņiem uzsāk sociālo dialogu, pieaicina sarunās, bet darba devējs spītīgi ignorē un cenšas visus jautājumus risināt no spēka pozīcijām,» aģentūrai LETA skaidroja Rīgas reģiona pašvaldību darbinieku arodbiedrības vadītāja Dace Kaminska.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Atceļ lēmumu par tiesvedības apturēšanu Latvijas kuģniecības 9,88 miljonus latu vērtajā prasībā pret tās bijušajām amatpersonām

LETA, 12.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstākās tiesas (AT) Civillietu tiesu palāta šodien atcēla lēmumu par tiesvedības apturēšanu AS Latvijas Kuģniecība (LK) prasībā pret bijušajiem uzņēmuma valdes un padomes locekļiem par 9,88 miljonu latu zaudējumu atlīdzināšanu.

Kā norāda AT preses sekretāre Baiba Kataja, šis ir jautājums nodots jaunai izskatīšanai Rīgas apgabaltiesā. Apgabaltiesa maijā apturēja tiesvedību lietā.

LK celtajā prasībā atbildētāju statusā ir Imants Sarmulis, Andris Linužs, Raivis Veckāgans, kā arī LK bijušie padomes locekļi Māris Gailis, Kārlis Boldiševics, Guntis Ločmelis, Uldis Pumpurs, Olga Pētersone, Vladimirs Solomatins, Ansis Sormulis, Normunds Staņēvičs, Andris Vilcmeiers, Svens Zālītis, Miks Ekbaums un Vladimirs Koškuls.

Advokātu biroja Grīnvalds un partneri sabiedrisko attiecību konsultants Jānis Jekševics iepriekš norādīja, ka LK izmantoja nepārliecinošus argumentus, kas turklāt ir pretrunā ar Civilprocesa likumu, mēģinot apturēt pašu ierosināto tiesvedību. «Mēs pastāvam uz to, ka lietas izskatīšana ir jāturpina un jānoved līdz spriedumam saprātīgā termiņā, un izsakām pārliecību, ka tāds pats būs arī tiesas viedoklis un lēmums,» uzsver Gaiļa un citu LK bijušo padomes un valdes locekļu pārstāvis zvērināts advokāts Guntars Precinieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? Riga parket grīdas dēļi

Laura Mazbērziņa, 16.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls db.lv viesojas SIA «Riga Parket» Ķekavas ražotnē, lai vērotu, kā tiek ražoti grīdas dēļi.

«Riga Parket» ražo ozolkoka, oša, kā arī dažādu eksotisko Indonēzijas un Āfrikas koku sugu grīdas dēļus. Uzņēmums visbiežāk ražo divslāņu un trīsslāņu parketa dēļus. Šobrīd masīvkoka grīdas dēļi gandrīz vairs netiek ražoti, jo zāģbaļķu cenas kāpj un pieprasījums krīt - reti kurš tos var atļauties iegādāties. «Mēs specializējamies platu dēļu ražošanā, un dēļu ražošanā ar speciālajām apdarēm. Mūsu stiprā puse ir vecināti dēļi un nestandarta risinājumi,» stāsta Aldis Balodis, «Riga Parket» līdzīpašnieks.

Parketa dēļu ražošana notiek trīs SIA «Riga Parket» ražotnēs – Ukrainā, Skultē un Ķekavā. Ražošanas process sākas Ukrainā, kur atrodas uzņēmuma galvenā zāģētava. 90% no zāģbaļķiem tiek iegādāti Ukrainā un tikai 10% - no vietējiem Latvijas uzņēmumiem. Četras reizes nedēļā zāģmateriāli tiek sūtīti uz Skulti. Šobrīd Skultes ražotnē notiek paplašināšanās darbi, lai varētu palielināt ražošanas jaudu. Esošās ražotnes telpas tiek paplašinātas, iegādātas jaunas iekārtas, investējot kopā 700 tūkstošus eiro. Lielākajai daļai investīciju piesaistīts arī Eiropas Savienības fondu līdzfinansējums. Skultes ražotnē baļķi tiek zāģēti plānās lamelēs, kaltēti, kalibrēti un šķiroti. Tālāk dēļi tiek transportēti uz Ķekavas ražotni, kur tie tiek līmēti uz saplākšņa, izzāģēti defekti, aizšpaktelētas dēļu plaisas un veikta apdare. Ozolkoka grīdas dēļu ražošana prasa lielus kapitālieguldījumus, jo ražošanas un realizācijas cikls ir aptuveni pieci mēneši. Vidēji gada laikā «Riga Parket» saražo aptuveni 40 tūkstošus kvadrātmetru parketa, vidēji mēnesī ap 3,5 tūkstošiem kvadrātmetru koka grīdas dēļu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Pārdaugavā par 800 000 eiro izbūvēts viedierīcēm aprīkots krustojums

Zane Atlāce - Bistere, 13.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai uzlabotu satiksmes plūsmu un drošību, izbūvēts Mūkusalas un Dēļu ielu krustojums, aprīkojot to ar modernām satiksmes detekcijas un vadības iekārtām, informē SIA Mūkusalas Biznesa Centrs valdes priekšsēdētāja Iveta Bahmane.

Tādējādi tiks nodrošināta adaptīva transporta un gājēju plūsma, vadoties pēc satiksmes intensitātes dažādos diennakts laikos.

Krustojuma kapacitāti bija nepieciešams palielināt, jo ik dienu Dēļu ielā, kur atrodas Mūkusalas Biznesa Centrs, iegriežas vairāk nekā 1000 automašīnas, un līdzšinējais satiksmes organizācijas risinājums nebija piemērots tik lielai transporta līdzekļu plūsmai. Līdz ar jaunā krustojuma izbūvi palielināta uz un no Dēļu ielas izbraucošo transporta līdzekļu plūsma, nekavējot esošo satiksmi pa Mūkusalas ielu.

Krustojumā iebūvēts taktilais bruģis, lai informētu neredzīgos cilvēkus par gājēju pārejas sākumu un beigām. Izbūvēta jauna lietus un kanalizācijas sistēma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Māris Gailis: ar mani saraksta priekšgalā ZZS Rīgā varētu tikt pāri 5%

Dienas Bizness, 05.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Jā, bija tāda ideja. Man piezvanīja no LZS daži paziņas un izteica tādu priekšlikumu, izstāstīja dažādus variantus, kādi varētu būt. Es noklausījos un teicu, ka padomāšu, parunāšu ar cilvēkiem, kas zina sabiedrisko domu, kas to pēta. Iespēja šķita interesanta, tādēļ, ka pašlaik tā sauktajā latviešu jeb labējo partiju pusē nav izteiktu līderu, nav praktisku vadītāju,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā, jautāts par runām, ka būšot Rīgas mēra amata kandidāts no Latvijas Zemnieku savienības (LZS), stāstījis bijušais premjers, tagad uzņēmējs Māris Gailis.

«Varētu teikt Sarmīte Ēlerte, taču man šķiet, ka ir daudz cilvēku, kas atsevišķu viņas īpašību dēļ par viņu nebalsos, kaut gan gribētu balsot par labējām partijām. Ja parādītos latviešu pusē pazīstama persona ar praktisku pieredzi, tad varētu apvienot latviešu balsis. Jo daudziem izvēles trūkuma dēļ būs jābalso vai nu par Nilu Ušakovu, vai viņi vispār neies balsot. Es esmu priecīgs, ka man šī grūtā izvēle nav jāveic, jo esmu deklarējies Talsu rajonā un jau zinu, par ko balsošu. Bet Rīgā man arī būtu problēma,» skaidrojis M. Gailis.

«Par savu iespējamo kandidēšanu aprunājos ar ģimeni, pats pārdomāju un nolēmu, ka man to nevajag. Lai gan teorētiski es domāju, ka ar mani saraksta priekšgalā ZZS Rīgā varētu tikt pāri 5%. Tā es uzdrīkstos teikt. Es vēl nebiju paguvis atteikt, kā ziņa par manu iespējamo kandidēšanu noplūda presei un Panorāma to paķēra pastāstīt. Par to dabūju arī savu veco draugu komentārus internetā, kas ir tādi pamatskolas līmeņa cilvēki, kas raksta glupības. Nav sakarīgu kritizētāju interneta vidē,» norādījis ekspremjers.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) atļāvusi tehnoloģiju uzņēmumam SIA "Tet" iegādāties tā līdzīpašniekam Zviedrijas telekomunikāciju uzņēmumam "Telia Company" piederošo SIA "Telia Latvija", informē KP.

Padome lēma par apvienošanās atļaušanu, secinot, ka apvienošanās rezultātā nenostiprināsies "Tet" dominējošais stāvoklis, kā arī netiks būtiski samazināta konkurence nevienā no ietekmētajiem tirgiem.

"Tet" ir Latvijas telekomunikāciju operators, kas sniedz elektronisko sakaru un televīzijas pakalpojumus mājsaimniecībām, uzņēmumiem un valsts un pašvaldības iestādēm Latvijā. Uzņēmuma galvenā darbības joma ir fiksētā tīkla elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanas kā balss telefonijas pakalpojumi, interneta un datu pārraides pakalpojumi. Tāpat "Tet" sniedz arī datu centra un mākoņa pakalpojumus, kā arī elektroenerģijas pakalpojumus.

Tet iegādājas telekomunikāciju uzņēmumu Telia Latvija 

Tehnoloģiju un izklaides uzņēmums Tet un viens no vadošajiem telekomunikāciju uzņēmumiem Ziemeļvalstīs...

"Tet" realizē izšķirošu ietekmi arī citos uzņēmumos - SIA "Helio Media", kas īsteno interaktīvās televīzijas pakalpojumus, SIA "Citrus Solutions", kas nodarbojas ar inženiertīklu projektēšanu un būvniecību, SIA "Baltijas datoru akadēmija", kas sniedz mācību risinājumus un konsultācijas, kā arī SIA "Data Experts", kas nodrošina tehnisko atbalstu un informācijas tehnoloģiju (IT) drošības risinājumus.

Savukārt "Telia Latvija" ir telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējs, kas piedāvā dažādus IT ārpakalpojumus, tostarp, interneta piekļuvi, datu pārraidi, datu centra pakalpojumus, mākoņa pakalpojumus, kā arī mediju risinājumu pakalpojumus.

Tādējādi apvienošanās dalībnieku darbība pārklājas balss telefonijas fiksētajā elektronisko sakaru tīklā, interneta un datu pārraides un nomāto līniju pakalpojumu tirgos. Apvienošanās dalībnieki darbojas arī IT ārpakalpojumu tirgū, tai skaitā, sniedzot datu centra un mākoņa pakalpojumus un nodrošinot "web hostinga" un IT drošības pakalpojumus.

Izvērtējot uzņēmumu sniegto un iestādes rīcībā esošo informāciju, KP secināja, ka apvienošanās rezultātā būtiski nemainīsies tirgus struktūra, nemazināsies konkurence un neizveidosies vai nenostiprināsies dominējošais stāvoklis ietekmētajos tirgos Latvijā, kuros darbojas apvienošanās dalībnieki. Līdz ar to apvienošanās ir atļaujama.

Jau vēstīts, ka 2022.gada 4.janvārī tika parakstīts "Telia Latvija" kapitāldaļu iegādes līgums. "Telia Latvija" iegādes darījuma summa veido 10,75 miljonus eiro, ieskaitot "Telia Company" aizdevuma pārfinansējumu.

"Tet" pārstāvji iepriekš norādīja, ka "Telia Latvija" pievienošana "Tet" grupas uzņēmumiem veicinās konkurētspēju globālās konkurences apstākļos.

Kompānija "Telia Latvija" reģistrēta 1992.gadā, un uzņēmuma pamatkapitāls ir 35,35 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. 2020.gadā uzņēmums strādāja ar 7,687 miljonu eiro apgrozījumu un 83 726 eiro zaudējumiem.

Savukārt "Tet" koncerns pagājušajā gadā strādāja ar 253,253 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 13,7% vairāk nekā gadu iepriekš, bet koncerna peļņa samazinājās par 5,1% - līdz 28,852 miljoniem eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

"Tet" pieder valstij SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" personā (51%) un telekomunikāciju kompānijas Zviedrijas "Telia Company" meitasuzņēmumam "Tilts Communications" (49%). "Tet" pieder arī 23% SIA "Latvijas mobilais telefons" kapitāldaļu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reformēs valstij un pašvaldībām piederošo kapitālsabiedrību pārvaldi, cer uz efektīvāku saimniekošanu, kas dotu papildu naudu valstij, neizpaliek bažas par pārvaldes sadārdzināšanos , ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

To paredz trešdien, 8. oktobrī, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas atbalstītais un parlamenta galīgajam lasījumam nodotais Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likuma projekts. Tādējādi Latvijā plāno veidot daļēji centralizētu valsts kapitālsabiedrību pārvaldības modeli – koordinācijas institūciju, kas pildīs noteiktos uzdevumus saistībā ar valsts kapitālsabiedrību un valsts kapitāla daļu pārvaldi, un to noteiks valdība.

Saskaņā ar atbalstīto likumprojektu lielajos valsts uzņēmumos, kuru apgrozījums pārsniedz 21 milj. eiro, bet bilances kopsumma – 4 milj. eiro, no 2016. gada varēs veidot padomes. Ja kāds no šiem kritērijiem netiek izpildīts divus pārskata gadus pēc kārtas, padome jālikvidē. Daļa šo padomju atjaunošanu apsveica, citi kritizēja. Kritiķi uzskata, ka padome ir tikai kārtējais starpnieks starp īpašnieku – valsti – un reālajiem uzņēmuma vadītājiem. Padomes atjaunošanas atbalstītāji norāda, ka valsts, deleģējot savas uzticības personas, ar šo institūciju nodrošinās valdes uzraudzību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kļūstot populārākiem dažādiem ekstrēmajiem dēļu sporta veidiem, Jēkabpils uzņēmums SIA Boont sācis izgatavot veikborda un longborda dēļus

SIA Boont īpašnieks Pāvels Losevs ar dažādu dēļu izgatavošanu nodarbojas divus gadus. «Ienāca prātā doma, ka vajag uztaisīt savu dēli. Es pats braukāju ar tiem, guvu traumu un man bija laiks padomāt par dzīvi,» atklāj Pāvels. Lai gan nopirkt longborda dēli nav problēma, viņš gribējis kaut ko īpašu. «Kāpēc mēs nevaram Latvijā taisīt saviem sportistiem inventāru? Mēs paši varam ražot dēļus, nevis pirkt no Ķīnas vai Amerikas,» viņš saka.

Dēļo pilsētā

Visi dēļu sporta veidi ir attīstījušies no sērfošanas dēļa. Longborda dēlis pēc izskata līdzinoties garam skrituļdēlim. «Longbords ir domāts sērfošanai pa ielām. Tas ir gan sporta veids, gan pārvietošanās līdzeklis un izklaide,» skaidro Pāvels. Latvijā ir daži sportisti, kas ar longbordu nodarbojas profesionālā līmenī un brauc ar to no kalna, bet tad tiek izmantots pilnīgi cits dēlis un ir ražošanas tehnoloģija. «Mēs tādus netaisām. Mūsu longbordi ir paredzēti izklaidei, lai pārvietotos pa ielām – parastiem cilvēkiem, nevis sportistiem,» saka Pāvels. Boont mārketinga un dizaina vadītāja Sabīne Trūbe teic, ka arī viņai pašai tas ir ikdienas pārvietošanās līdzeklis – vienu dienu uz darbu brauc ar velosipēdu, citu dienu – ar longbordu. «Kāpēc iet ar kājām vai velosipēdu, ja var braukt ar longbordu? Tas ir stilīgi, interesanti un ērti. Longbordi tagad ir populāri. Man ir draugi, kas ikdienā ar logbordu pa pilsētu nobrauc 30 km. Attālums nav šķērslis,» saka Pāvels. Boont longbordi ir 1,35 m gari. Pāvels gribētu izgatavot divmetrīgu longborda dēli – tik garu neviens vēl neesot uztaisījis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: Rada inovatīvus grīdas dēļus

Māris Ķirsons, 22.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Amber Wood iesniedzis pieteikumu Eiropas patentam jaunam divslāņu grīdas dēļu savienojumam, tā izgatavošanas tehnoloģijai, kas ļauj šo produktu ražot teju vai neierobežotā garumā.

«Uzņēmums savu inovatīvo risinājumu ir pārbaudījis, saražojot testa divslāņu grīdas dēļus 5–6 metru garumā, un tie ir piegādāti ārvalstu klientiem,» stāsta SIA Amber Wood līdzīpašnieks Ivars Akerfelds. Inovācija slēpjas grīdas apakšējā slāņa – bērza saplākšņa – savienojumā. «Divslāņu grīdas līdz šim lielākais trūkums bija kvalitatīvu, garu dēļu neesamība, jo to ierobežoja apakšējās – saplākšņa – kārtas izmēri. Savienojuma vietā dēlis agrāk vienmēr bija pavājināts, tādēļ bieži pārlūza, bet tagad šim defektam ir izdevies rast risinājumu,» uzsver I. Akerfelds. Šī novitāte būtībā ļauj ražot divslāņu grīdas dēļus neierobežotā garumā, turklāt tie ir savienojami ar uzņēmuma ražoto produkciju. «Divslāņu grīdas gadījumā – tikai lietojamā virskārta ir no ozola vai oša, savukārt apakšējā tapas savienojuma daļa ir bērza saplāksnis, tādējādi cēlkoka patēriņš ir mazāks (aptuveni trīs reizes) un tā izmantošana ir maksimāli efektīva ar ievērojami mazāku atlieku apjomu, turklāt divslāņu grīda, neraugoties uz temperatūras un mitruma izmaiņām, nedeformējas un «nestaigā»,» jaunā produkta priekšrocības nosauc I. Akerfelds.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Līdzsvara dēli padara par mākslas darbu

Linda Zalāne, 09.08.2013

Ideju par līdzsvara deli kā mākslas darbu izlolojuši Rūdolfs Puķītis un Māris Lazdiņš, kas pie pilotpartijas dizaina strādājuši arī paši.

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noderīgs gan pūķotājiem un skeitbordistiem, gan jogas piekritējiem, turklāt – tik glīts, ka var kārt pie sienas gleznas vietā. Pagaidām dizaina līdzsvara dēļu ražošanas projekts ir sākumposmā, bet tā radītāji redz labas iespējas konkurēt arī pasaulē.

Pirms pusotra gada Rūdolfam Puķītim un Mārim Lazdiņam, kuri ikdienā darbojas pasākumu organizēšanas lauciņā un brīvajā laikā aizraujas ar dažādiem ūdens dēļu sporta veidiem, radās doma par līdzsvara dēļu ražošanu.

Šie dēļi domāti cilvēkiem, kuri vēlas attīstīt savas līdzsvara spējas. Visbiežāk tādus iegādājas tie, kuri aizraujas ar tādiem sporta veidiem kā slēpošana, sērfošana, skrituļošana, veikbords utt. Tomēr, sākot apzināt reālo mērķauditoriju, idejas autori apjautuši, ka jālūkojas nedaudz plašāk. Līdzsvara dēlis tikpat labi ir noderīgs tiem, kuri nodarbojas ar jogu, vai cilvēkiem, kuri ar dēļu sporta veidiem līdz šim nav aizrāvušies, bet vēlas to izmēģināt. «Ja pirmo reizi uzkāpsiet uz skeitborda dēļa, tad tas var beigties ar kājām pa gaisu un galvu uz asfalta, bet ar līdzsvara dēli ir iespēja sajust, ko nozīmē citi dēļu sporta veidi, un pēc tam izlemt – pievērsties kādam no tiem vai ne,» skaidro M. Lazdiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dizaineru iecienītais un Facebook daudzgalvainā sekotāju pūļa novērtētais uzņēmums AW Latvia šogad atver jaunus eksporta tirgus un modernizē ražotni.

Latvijas klimata apsudrabotie šķūņu dēļi un sendienās ar īpašu rūpību cirstie kokmateriāli Smiltenes ražotnē atrod jaunu pielietojumu. Veco dēļu kaudzes uzņēmuma AW Latvia teritorijā, Smiltenē, izskatās kā nolemtas malkai, tomēr paviršam skatam paliek nepamanīta to galvenā vērtība – Latvijas skarbā klimata rūdījums, kura dēļ katru vecu dēli šeit uzlūko pavisam citām acīm.

Atbrīvo no liekā

Nopietns izaicinājums ir atbrīvoties no metāla priekšmetiem, kas gadu un pat gadsimtu laikā dūrušies dēļu mugurās. Ne tikai naglas un stiprinājumi, bet arī lodes un šāviņu šķembas no vecajiem dēļiem jāizdabū ar rokām, jo labāka veida, lai atbrīvotos no metāla daļām, vienkārši nav. AW Latvia valdes loceklis Aivars Eglītis norāda uz vairākām paprāvām kastēm ar metāla drazu, un tas viss no dēļiem iz-vilkts vienas nedēļas laikā. Kad dēļi ir atbrīvoti no liekā, tos ar lielu rūpību apzāģē un apstrādā tā, lai izceltu materiāla dabiski veco izskatu. Ražotni dēļi pamet jaunā veidolā kā dekoratīvi sienu paneļi latviski pelēkajā tonalitātē, arī kā mēbeles un durvis. Naglu caurumi un kukaiņu bojājumi uzskatāmi par materiāla efektu, kas demonstrē koksnes cienījamo vecumu, paskaidro valdes locekle Ineta Bendzule. Latvijā daba koksni nokrāso sudraboti pelēku, kamēr citās valstīs dēļi nomelnē. Maigais, sudrabotais tonis sevišķi piesaista interjera dizaineru uzmanību Alpu reģionā, jo turienes dēļos nevis sudrabs rotājas, bet saule izdedzina dēļus līdz tumši brūnam vai pat melnam tonim. Tā kā nepārejoša interjera tendence ir akcentēt vienu no telpas sienām, klientu Smiltenē tapušajiem dekoratīvajiem paneļiem netrūkst, un eksporta tīkls strauji aužas plašāks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Gailis tiesā vēršas pret Latvijas kuģniecību

Elīna Pankovska, 29.03.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Māris Gailis Augstākajā tiesā iesniedza pierādījumus un pieteikumu pret Latvijas kuģniecību par zaudējumu nodrošināšanu 2,8 milj. Ls apmērā. Latvijas kuģniecība jau trešo reizi tiesā prasot apķīlāt vairāku bijušo uzņēmuma padomes un valdes locekļu, tostarp bijušā padomes priekšsēdētāja M.Gaiļa, nekustamos īpašumus, uzņēmumu kapitāldaļas, kustamo mantu, kā arī naudas līdzekļus, norādīts paziņojumā.

M.Gailis izvirzītos pārmetumus pilnībā noraida, par ko tiesā ir iesniedzis pierādījumus un zaudējumu nodrošinājuma pieteikumu.

«Ņemot vērā, ka tiesa jau divas reizes nolēmusi, ka nav pamata uzlikt man prasības nodrošinājumu, bet Latvijas kuģniecība to mērķtiecīgi cenšas panākt, man nebija citas izvēles. Šobrīd mans īpašums un naudas līdzekļi nav apķīlāti kā prasības nodrošinājums, tomēr, ja tiesa nolems to piemērot, iespējams, kādā brīdī vairs nevarēšu pildīt savas saistības un man nāksies ciest ievērojamus finansiālus zaudējumus,» M. Gailis.

Pieteikuma mērķis esot pasargāt personu no pilnīgas finansiālas iznīcināšanas, pirms konkrētajā lietā stājies spēkā galīgais tiesas lēmums. «Uzskatu, ka Latvijas kuģniecības apsūdzības un prasības apķīlāt manus īpašumus un naudas līdzekļus ir absolūti nepamatotas. Savas darbības laikā, vadot Latvijas kuģniecības padomi, esmu strādājis pēc labākās sirdsapziņas. Paralēli pieteikumam par zaudējumu nodrošināšanu, esmu tiesai iesniedzis arī argumentētu un detalizētu rakstisku paskaidrojumu, kas pastāvošajā tiesvedībā atspēko Latvijas kuģniecības apsūdzības,» savā paziņojumā piebilst M.Gailis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Mana pieredze: no nezināma kambarīša izaug par dizaina kafejnīcu

Renāte Priede, speciāli DB
, 21.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vispirms ir sajūtas, un tikai tad seko bizness, tā savu kafejnīcu Mākonis raksturo Lauris Grass .

Savas gaitas Vecrīgā uzņēmums pirms pusotra gada sāka kā dizaina studija un stilīga, neliela kafijotava – ar kafiju, kūkām un pāris apmeklētājiem dienā. «Sākām rudens pusē, diezgan dramatiskā situācijā – neviens nezina, kas tas par kambarīti, neuzdrīkstas ienākt, apkārt nav daudz iestāžu. Taču pirmais stress jau ir pāri,» stāstu sāk Lauris.

Gadus divus pirms tam Lauris nolēma, ka savas mammas, dizaineres un tobrīd Latvijas Dizaineru savienības valdes priekšsēdētājas Anitas Grases sasniegto vides iekārtošanas zinībās vajadzētu «vērtīgi materializēt». Tā dzima Inteliģences meistarklases lekciju cikls par arhitektūru, mākslu un kultūru, – interjerdizaina birojam pats pieliekot klāt arī dzīves stila kafejnīcu. Lauris pats mākslu un dizainu nekur studējis nav, bet izpratni par kvalitatīvu un labu dizainu, iespējams, ir mantojis no saviem senčiem – LMA profesora vitrāžista, grafiķa un gleznotāja Teņa Grasa, mākslas vēsturnieka un uzņēmēja Klāva Grasa un interjera dizaineres Anitas Grases. Māksla un dizains Laurim ir tuvi, un sevi viņš apzinās drīzāk kā impresāriju – «talanta radīt mākslu pašam nav, bet novērtēju gatavus darbus, spēju tos saprast un pasniegt. Tas ir vajadzīgs, jo mākslinieki paši to bieži nespēj – taisa smukas lietas, bet vajag menedžera pakalpojumus.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Programmatūra

Papildināts - Microsoft: šis gads paies Windows un Office zīmē

Sanita Igaune, Jānis Rancāns, 10.07.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Microsoft jaunākā operētājsistēma Windows 8 tirgū parādīsies šā gada oktobrī. Savukārt ierīču ražotājiem Windows 8 būs pieejama augusta pirmajā nedēļā, lai tie varētu operētājsistēmu uzstādīt datoros, planšetdatoros un viedtālruņos, pavēstījusi kompānija.

Šogad īpaša vērība tikšot pievērsta Microsoft jaunākajai operētājsistēmai Windows 8 un biroja programmatūrai Office – īpaši birojam «mākonī» - Office 365. Liels uzsvars šogad tiks veltīts arī Windows Phone 8, Windows Server 2012 un Windows Azure iespējām, jūlijā notiekošajā Microsoft Worldwide Partner konferencē Toronto akcentēja Microsoft vadītājs Stīvs Balmers.

Mēnesī kompānijas «mākoņa» spēkam pievienojas ap 1000 jaunu parteru, norādīja S. Balmers. Viņš atzina, ka pirms pāris gadiem, kad kompānija runāja par «mākoņa» iespējām, viņš bija diezgan piesardzīgs, jo pieļāva, ka daži partneri varētu tam pretoties, tomēr šobrīd var redzēt «mākoņa» spēku pilnā apmērā. Attiecībā uz Office 365 viņš solīja, ka kompānija strādās pie tā, lai šajā jomā partneriem būtu vieglāk sadarboties ar saviem klientiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas kokapstrādes nozares uzņēmumi ir vieni no stabilākajiem darba devējiem valsts reģionos, taču ne katrs vietējais gateris, kurš pārstrādā kokmateriālus, rada produkciju ar pievienoto vērtību, turklāt ir gatavs pieskaņoties katra konkrētā klienta vajadzībām.

Ogres novada Suntažos jau vairāk kā 20 gadus darbojas kokapstrādes uzņēmums SIA Lielanteni, kas šo gadu laikā ir spējis attīstīt savu ražotni, piedāvājot klientiem plašu kokmateriālu sortimentu, to skaitā dažāda izmēra skuju un lapu koku dēļus, brusas, līstes, sijas un spāres jumta konstrukcijām un koka karkasiem.

“Tā kā mēs neesam liels uzņēmums ar specifiskām, standartizētām iekārtām, līdz ar to esam elastīgi un varam atkarībā no klienta vajadzības un specifikācijas nodrošināt gan populārākos kokmateriālu to skaitā dēļu izmērus, gan arī varam realizēt specifiskāku gan standarta, gan arī nestandarta izmēra dēļu pasūtījumu,” stāsta uzņēmuma īpašnieks un vadītājs Āris Brants. Viņš norāda, ka lielāko daļu kokmateriālu produkcijas uzņēmums realizē ārvalstīs - koka paletes un taras dēļus, ko Lielanteni pārdod klientiem pārsvarā Eiropas Savienības valstīs. “Savukārt zāģmateriālus – dēļus, brusas, līstes, kā arī sijas un spāres jumta konstrukcijām un koka karkasiem – mēs pārsvarā realizējam vietējā tirgū. Galvenie mūsu klienti ir vietējie būvniecības uzņēmumi, kuri attiecīgi mūsu ražojumus izmanto dažādu ēku būvniecībā,” norāda Ā.Brants, piebilstot, ka 20 gadu darbības laikā uzņēmums ir apliecinājis savas produkcijas augsto kvalitāti, ko apstiprina arī Lielantenu klientu loks, no kuriem lielākā daļa ir ilggadēji. “Nenoliegšu, mūsu kokmateriālu produkcijas cenas nav tās zemākās. Bet mēs vadāmies pēc principa, ka biznesam ir jābūt pelnošam, kas nodrošina arī iespēju atvēlēt līdzekļus attīstībai. Vadoties no šā principa, varu viennozīmīgi apliecināt, ka – kopš darba sākšanas pirms 20 gadiem – no nulles – šajā laikā esam būtiski auguši un modernizējuši kokmateriālu ražošanu, par ko liecina arī uzņēmuma apgrozījuma ikgadējais pieaugums,” stāsta Ā.Brants. Viņš pieļauj, ka šo gadu laikā uzņēmuma klienti noteikti ir pamēģinājuši iegādāties kokmateriālus no citiem ražotājiem, kas varbūt piedāvā zemākas cenas, taču tieši pastāvīgais un stabilais klientu portfelis Ā.Brantam ļauj secināt – uzņēmuma darbības stratēģija ir pareiza – maksimāli augsta kokmateriālu kvalitāte par adekvātu cenu. “Šeit ir vēl kāda būtiska nianse – mūsu uzņēmums strādā ar labas kvalitātes apaļkokiem, no kā attiecīgi ražojam kvalitatīvus kokmateriālus. Pilnveidojot un automatizējot ražošanas procesu, esam panākuši izejmateriāla izmantošanu teju 100% apjomā, tādēļ ir ļoti neliels atgriezumu apjoms. Tāpat mūsu ražošanas process ir atbilstoši sertificēts, ko apliecina arī kvalitātes atbilstības sertifikāti, kuri ikvienam klientam redzami uzņēmuma mājas lapā. Respektīvi – tā kā mūsu ražojumi tiek izmantoti arī dažādu ēku, to skaitā dzīvojamo māju būvniecībā, gan mūsu klienti būvnieki, gan arī gala klienti var būt pilnībā pārliecināti, ka pie mums iegādātie kokmateriāli ir izgatavoti atbilstoši visām būvniecības materiālu kvalitātes prasībām,” uzsvēra Ā.Brants. Uzņēmējs atzīst, ka standarta izmēra dēļu tirgū Eiropā konkurenci rada ievestā produkcija no Krievijas un Baltkrievijas par zemākām cenām, tomēr , tajā pašā laikā citos segmentos šie produkti ar Eiropā, tajā skaitā Latvijā, ražotajiem kokmateriāliem nespēj sacensties. Lielantenu produkcijas klāstā ir arī koka mieti, šķelda un malka, no kurām malka ir nelielā apjomā. “Impregnēti koka mieti visbiežāk tiek izmantoti koku (stādījumu) atsiešanai, sētas stabiem, ganībām, ūdenskrātuvju krastu nostiprināšanai, vai arī dažādiem dārza elementiem. Līdz ar to šīs produkcijas pircēji ir gan būvfirmas, gan privātie klienti. Savukārt šķelda kā blakus produkts mums rodas apaļkoku apstrādes procesā. Atceros – pašā darbības sākumā mēs nezinājām, kur likt šķeldu un zāģu skaidas – neviens tos neņēma pat par brīvu. Toties tagad šie kokmateriālu produkti arī ļauj nopelnīt. Tirgus attīstās, tāpēc uzņēmumam vienmēr jābūt gatavam attīstīties līdzi un reaģēt uz jaunām iespējām,” pauž uzņēmējs, piebilstot, ka malku gan uzņēmums tirgo pavisam nosacīti – mazos apjomos. “Tādēļ, ja kāds vietējais izsaka vēlmi nopirkt pie mums malku – nekad neatsakām. Jo diezgan bieži piedzīvots – šodien šis cilvēks nopērk steru malkas, bet varbūt pēc mēneša atbrauc un pasūta dēļu vai brusu kravu. Kā saka – labs mārketings biznesam lieti noder!” nosmej Ā.Brants. Lielantenos ir iespējams ne tikai nopirkt gatavus kokmateriālus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Sākas cīņa pret maksātnespējas administratoru mafiju

Sandris Točs, speciāli DB, 23.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas deputāts Romāns Mežeckis ir vērsies ar iesniegumu KNAB, kurā lūdz pārbaudīt laikraksta «Dienas Bizness» 21. maija publikācijā «Maksātnespējas administratori plāno nolaupīt 400 miljonus» pausto informāciju par valsts institūciju pārstāvju rīcības prettiesiskumu

Tāpat viņš ir lūdzis noskaidrot, vai valsts amatpersonas ar savu darbību vai bezdarbību nav rīkojušās tādu ekonomisku grupu interesēs, kas ir ieinteresētas ABLV Bank novešanā līdz maksātnespējai. Savukārt Saeimas Budžeta komisija skata likumprojektu, kas skar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes ievēlēšanu, kuru premjers raksturoja kā «bīstamu un aizdomīgu». 12. Saeimas deputāts Romāns Mežeckis skaidro, kāpēc nolēmis vērsties pie KNAB.

Romāns Mežeckis

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Premjers Māris Kučinskis Rīta Panorāmā izteicās, ka «sliktākais, kas varētu būt, būtu ABLV Bank maksātnespējas ierosināšana citādā veidā». Premjers paziņoja, ka ir nolēmis vērsties pie koalīcijas partijām, prasot apturēt likuma izmaiņas, kas ļautu Saeimai lemt par visu FKTK padomes locekļu apstiprināšanu un atlaišanu, un piedāvātās izmaiņas viņam šķiet stipri «nesagatavotas un bīstamas». Iepriekš pirmdienas intervijā «Dienas Biznesam» bijušais tieslietu ministrs Guntars Grīnvalds tieši tās raksturoja kā spiediena instrumentu uz FKTK. Kā jūs vērtējat šo premjera soli?

Komentāri

Pievienot komentāru