Pārtika

Bijušais zemkopības ministrs pievērsies zivjaudzēšanai

Vēsma Lēvalde, 14.09.2011

Jaunākais izdevums

Zivju pārstrādes LSEZ SIA Kolumbija Ltd. Lauku atbalsta dienestā (LAD) iesniegusi vērienīgu projektu zivju audzētavas izveidei. Projekta koordinators ir bijušais zemkopības ministrs Mārtiņš Roze.

Jūnijā noslēdzās iepirkuma procedūra saldūdens zivju audzēšanas tehnoloģisko līniju komplekta piegādei, kurā uzvarēja Vācijas ražotājs AGK Kronawitter GmbH, kas solījies iekārtas piegādāt par gandrīz 1,3 miljoniem eiro. «Izšķīrāmies par projektu divu iemeslu dēļ – pirmais ir izejvielu trūkums, bet otrs – bijušās Liepājas Zivju konservu rūpnīcas teritorijā, kur strādā Kolumbija Ltd., ir piemērotas telpas – bijusī kūpinātava,» DB stāsta projekta vadītājs Mārtiņš Roze.

DB rakstīja, ka uzņēmums jau pirms kāda laika pievērsās saldūdens zivju pārstrādei, lai risinātu izejvielu problēmu. «Tomēr izrādās, ka trūkst arī saldūdens zivju,» apgalvo M. Roze. Tāpēc arī tapis projekts. Ja LAD to atbalstīs, tad vēl šajā gadā plānots sākt pārbūvēt aptuveni 3000 m2 plašo kūpinātavu par zivju audzētavu, bet nākamgad rudenī jau varot domāt par zivju mazuļiem.

Visu rakstu lasiet laikrakstā Dienas bizness.

Laikraksta abonentiem elektroniskā versija DB arhīvā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kolumbija LTD tiesiskās aizsardzības procesa lietā izbeigta tiesvedība

LETA, 17.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kurzemes rajona tiesa ir izbeigusi Liepājas zivju pārstrādes uzņēmuma SIA «Kolumbija LTD» tiesiskās aizsardzības procesu un izbeigusi tiesvedību kompānijas tiesiskās aizsardzības procesa lietā, aģentūrai LETA pastāstīja Kurzemes rajona tiesas pārstāve Velga Lūka.

«Kolumbija LTD» Kurzemes rajona tiesā 16.jūlijā iesniedza pieteikumu par tiesiskās aizsardzības procesa plāna izstrādes termiņa pagarināšanu uz vienu mēnesi. Tiesnese Inta Pūce pieteikumu izskatīja un otrdien, 17.jūlijā izlēma noraidīt «Kolumbija LTD» pieteikums par tiesiskās aizsardzības procesa pasākuma plānu izstrādes un saskaņošanas termiņa pagarināšanu.

Tiesnese izbeidza «Kolumbija LTD» tiesiskās aizsardzības procesu un izbeidza arī tiesvedību «Kolumbija LTD» tiesiskās aizsardzības procesa lietā.

Jau ziņots, ka šā gada 14.maijā «Kolumbija Ltd.» iesniedza Kurzemes rajona tiesā tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu. Kurzemes rajona tiesa šā gada 15.maijā izlēma pieteikumu atstāt bez virzības trūkumu novēršanai līdz šā gada 12.jūnijam. Taču «Kolumbija Ltd.» šā gada 15.maijā tiesas lēmumā norādītos trūkumus tolaik novērsa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Liepājas zivju pārstrādes uzņēmumam Kolumbija Ltd. ierosināts tiesiskās aizsardzības process

LETA, 18.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas zivju pārstrādes uzņēmumam Kolumbija Ltd. ierosināts tiesiskās aizsardzības process, liecina informācija Maksātnespējas reģistrā.

Informācija Firmas.lv liecina, ka 14.maijā Kolumbija Ltd. iesniedza Kurzemes rajona tiesā tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu. Kurzemes rajona tiesa šā gada 15.maijā izlēma pieteikumu atstāt bez virzības trūkumu novēršanai līdz šā gada 12.jūnijam. Taču Kolumbija Ltd. šā gada 15.maijā tiesas lēmumā norādītos trūkumus novērsusi.

Kolumbija Ltd. tiesā iesniegtajā tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumā norādījusi, ka uzņēmums ir nonācis finansiālās grūtībās, kas ierobežo pieteicējas spēju veikt aktuālus norēķinus ar darbiniekiem un kreditoriem. Pieteikumā teikts, ka kompānijas saistību apmērs turpina palielināties, bet apgrozāmo līdzekļu trūkums liedz turpināt pilnvērtīgu saimniecisko darbību, tostarp arī izpildīt uzņemtās saistības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Sākta Liepājas zivju pārstrādes uzņēmuma Kolumbija LTD likvidācija

LETA, 13.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākta Liepājas zivju pārstrādes uzņēmuma SIA "Kolumbija LTD" likvidācija, liecina informācija "Firmas.lv".

Uzņēmuma likvidācijas process sākts pirmdien, 12.aprīlī.

Jau ziņots, ka uzņēmuma "Kolumbija Ltd" saimnieciskā darbība apturēta no 2020.gada 10.novembra.

"Kolumbija LTD" saimnieciskā darbība apturēta atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes 2020.gada 5.novembra lēmumam.

Lielā krīze pāri 

Tiem, kas asiņainajā izdzīvošanas cīņā izturējuši un strādā, ir labas nākotnes perspektīvas....

"Kolumbija LTD" reģistrēti trīs VID piemērotie nodrošinājumi - aizliegums reorganizācijai, aizliegums komercķīlas reģistrācijai, pārjaunošanai un grozīšanai, kā arī aizliegums kapitāldaļu atsavināšanai un pārreģistrācijai Uzņēmumu reģistra Komercķīlu reģistrā.

Tāpat kompānijai reģistrētas deviņas aktīvas komercķīlas, kuru ņēmējs ir likvidējamā "Trasta komercbanka".

Zivju pārstrādes uzņēmums Kolumbija Ltd slīkst problēmu jūrā 

Liepājas zivju pārstrādes uzņēmumu Kolumbija Ltd piemeklējušas vairākas problēmas – tiesiskās...

"Kolumbija LTD" 2019.gada un 2020.gada finanšu rezultāti nav publiskoti, bet 2018.gadā kompānijas apgrozījums samazinājās trīs reizes salīdzinājumā ar 2017.gadu un bija 402 388 eiro, kā arī kompānija cieta zaudējumus 366 067 eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš.

"Kolumbija LTD" ir reģistrēta 2001.gadā, un tās pamatkapitāls ir 2,134 miljoni eiro. "Kolumbijas LTD" īpašnieki vienādās daļās ir Igors Krupņiks (33%), Krievijas pilsonis Vadims Prokofjevs (33%) un Kiprā reģistrētais uzņēmums "Nirtolex Limited" (33%).

Kompānijas galvenais darbības virziens bija saldūdens akvakultūra, svaigo zivju pārstrāde, zivju produkcijas ražošana un pārdošana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Zivju pārstrādes uzņēmums Kolumbija Ltd slīkst problēmu jūrā

Laura Mazbērziņa, 10.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas zivju pārstrādes uzņēmumu Kolumbija Ltd piemeklējušas vairākas problēmas – tiesiskās aizsardzības process, tirgus noieta problēmas, obligātās iepirkuma komponentes (OIK) maksājumu dārdzība un darbaspēka trūkums.

Jau ziņots, ka Kolumbija Ltd ir nonākusi finansiālās grūtībās un par savu eksistenci cīnās, atrodoties tiesiskās aizsardzības procesā. Kolumbija Ltd tiesā iesniegtajā tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumā bija norādījusi, ka uzņēmums ir nonācis finansiālās grūtībās, kas ierobežo spēju veikt aktuālus norēķinus ar darbiniekiem un kreditoriem. Pieteikumā bija teikts, ka kompānijas saistību apmērs turpina palielināties, bet apgrozāmo līdzekļu trūkums liedz turpināt pilnvērtīgu saimniecisko darbību, tostarp arī izpildīt uzņemtās saistības.

«Iegriež» banka

Kolumbijai Ltd ir noslēgti vairāki kredīta un kredītlīnijas līgumi ar AS Trasta komercbanka, kura nonāca finansiālās grūtībās un 2016. gada 14. martā ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas spriedumu uzsākusi kredītiestādes likviditātes procesu. Kredītiestāde neturpināja ierasto komercdarbību, bet, īstenojot maksātnespējas procesa īpatnības, atsavināja savus aktīvus un arī prasījuma tiesības. «Es uzskatu, ka bankas maksātnespējas administratoriem ir nepareiza tiešas darbības politika – nesaglabāt darbojošos uzņēmumu, tas ir absurds,» sacīja Kolumbija Ltd īpašnieks Igors Krupņiks (Igor Krupnik).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Lielā krīze pāri

Ilze Šķietniece, speciāli DB, 28.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiem, kas asiņainajā izdzīvošanas cīņā izturējuši un strādā, ir labas nākotnes perspektīvas.

Tā par situāciju zivju pārstrādē saka Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents Didzis Šmits. Visgrūtākais posms pēc Krievijas embargo ir garām, un uzņēmēji atraduši jaunus noieta tirgus.

Liepājā zivju pārstrādes un konservēšanas nozarē darbojas seši uzņēmumi – Kolumbija, Baltā zivīte, Vido, Roņu 6, Silverfish un PK Invest, informē pašvaldībā. 2017. gadā šo uzņēmumu neto apgrozījums bija 5,7 miljoni eiro, bet prognozes liecina, ka pērn tas samazinājies.

«Esam runājuši ar uzņēmējiem, kritums ir saistībā ar Kolumbija Ltd un ar to saistīto uzņēmumu Baltā zivīte un Roņu 6 apgrozījuma samazināšanos,» skaidro Liepājas domes Sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas vadītāja Zita Lazdāne.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Liepājā ražotos konservus atzīst par piemērotiem kosmonautiem

Gunta Kursiša, 02.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas zivju konservu ražotāja Kolumbija Ltd. produkcija atzīta par piemērotu kosmonautiem, un pirmie konservi jau nogādāti kosmosā testēšanai, vēsta laikraksts Kurzmes Vārds.

Kolumbija Ltd. konservi iekļauti Krievijas Lauksaimniecības zinātņu akadēmijas Pārtikas koncentrātu industrijas zinātniski pētnieciskā institūta sarakstā, kurā minēta produkcija, ko rekomendē kosmonautu uzturam, ziņo medijs.

No minētā saraksta kosmonauti, gatavojoties lidojumiem, izvēlās produktus, ko piegādā Starptautiskajai kosmosa stacijai.

Kolumbija Ltd. vadītājs Igors Krupņiks stāstīja, ka pašlaik izturēta pirmā atlases kārta un šobrīd notiek otrais posms, kura laikā tiek testēts, kā konservu kvalitāti un derīguma termiņu ietekmē bezsvara stāvoklis un gravitācija.

Pašlaik institūts saskaņā ar Krievijas Kosmosa aģentūras noslēgto līgumu strādā pie tā, lai Kolumbija Ltd. karpu želejā, samu želejā, zuti želejā un līdaku tomātu mērcē iekļautu kosmonautu uzturā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Rekordliels Latvijas ražotāju skaits piedalās lielākajā privāto preču zīmju ražotāju izstādē Eiropā

Dienas Bizness, 19.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas pārtikas un dzērienu ražotāji piedalās Eiropas nozīmīgākajā privāto preču zīmju izstādē World of Private Label 2015, kas 19. un 20.maijā norisinās Amsterdamā, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvniecības vadītāja Nīderlandē Egita Aizsilniece-Ibema.

Šogad izstādē piedalās rekordliels skaits ražotāju un organizāciju no Latvijas. Savu produkciju privāto preču zīmju iepircējiem piedāvās 23 uzņēmumi no Latvijas.

Lielākā daļa no Latvijas dalībniekiem pārstāv Zivrūpniecības nozari (10 uzņēmumi un organizācijas: AS Brīvais Vilnis, SIA Banga Ltd, Gamma-A Ltd, SIA Jaunkrasts, Karavela Ltd, LSEZ SIA Kolumbija Ltd, Piejūra Ltd, SIA Sabiedrība IMS, SIA AV Food, Latvijas Zivrūpnieku savienība) un ražotāji no citām nozarēm: SIA Aloja-Starkelsen (kartupeļu ciete un garšvielas), AS Balticovo (olas), CIDO Grupa Ltd (sulas), Dimdini Ltd (kāposti), Dobeles Dzirnavnieks (maize un konditorejas izstrādājumi), Latvijas Piens (piena produkti), Rēzeknes gaļas kombināts (gaļa un izstrādājumi), SIA Maiznīca Flora (konditoreja), Milda KM Ltd (mērces), Pernes L (Kulinārijas izstrādājumi, uzkodas), SITNO Ltd (saimniecības preces) un Venden Mineral Water (minerālūdens).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas zivju pārstrādes SIA Kolumbija LTD pabeigusi vērienīgas zivjaudzētavas būvniecību, lai iekarotu jaunu tirgus nišu.

Zivjaudzētavas kompleksa izveidē ieguldīti trīs miljoni eiro, savukārt kompleksa teritorijā esošo inženierkomunikāciju nomaiņai un attīrīšanas iekārtu izveidē – vēl miljons eiro. Infrastruktūras pilnveidošana turpinās, taču maijā iecerēts vairāk nekā 50 baseinos ielaist pirmos zivju mazuļus – Āfrikas samus. Nākotnē šeit audzēs arī foreles, stores un zušus.

Lielāko daļu no izaudzētajām zivīm uzņēmums plāno pārstrādāt konservos, turpinot jau pērn sākto sortimenta pārorientēšanu uz augstākas pievienotās vērtības produktiem. Šādu lēmumu rosinājuši vairāki apstākļi – tirgus kritums, konkurence šprotu un tradicionālo konservu tirgū, kā arī strauji augošās energoresursu cenas, kas kāpina produkcijas pašizmaksu. «Mēs stāvam jaunas krīzes priekšā. Tirgus pieprasījums samazinājies kā Eiropā, tā Krievijā. Krītas kravu apgrozījums ostās, ražotājiem ir pilnas noliktavas ar nerealizētām precēm, jādomā, kā noturēt uzņēmumu,» skaidro SIA Kolumbija LTD valdes priekšsēdētājs Igors Krupņiks. Pērnais gads bijis ļoti labs, Latvijas zivju pārstrādātāji saražoja par 25% vairāk konservu nekā gadu iepriekš. Arī Kolumbija LTD pērn saražoja 15 miljonus kārbu, par vairākiem miljoniem pārsniedzot iepriekšējo gadu veikumu. Daļa uzņēmuma pārgāja uz diennakts režīmu, lai nodrošinātu pieprasījumu. Taču vienlaikus par 25% auga elektrības cenas, par aptuveni 30% – gāzes cena. Savukārt decembrī preču realizācija sāka «bremzēt». Šogad ražošanas apjoms nepārsniegs 12 miljonus kārbu, lēš I.Krupņiks. Turklāt Kipras krīze tomēr ietekmējusi uzņēmumu – puse saražotā tiek realizēta Krievijā, kur vairākiem klientiem norēķinu konti ir Kiprā. Banku darbības apturēšana šajā problēmvalstī liepājniekiem palielinājusi debitoru parādus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Jaunatklātā vērtīgo zivju audzētava sola ekoloģiskas delikateses

Vēsma Lēvalde, 10.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas SIA Kolumbija LTD jaunatklātā vērtīgo zivju audzētava cer konkurēt ar ekoloģisko ražošanu.

Baltijas valstīs lielākajā slēgta tipa recirkulācijas tehnoloģijas audzētavā jau projektā iestrādāti ekoloģiskie standarti – ūdens zivju baseiniem tiek ņemts no dziļurbumiem 370 m zem zemes, pēc izlietošanas to vairākkārt attīra ar bioloģiskiem paņēmieniem, lai atkārtoti varētu izmantot tehnoloģiskajā procesā.

Baseinus apsilda ar tvaiku, kas rodas zivju pārstrādes cehā. Pēc tam, kad būs apgūta visa audzētavas jauda un pilns tehnoloģiskais cikls, uzņēmums varētu pretendēt uz speciālu sertifikāciju atbilstoši ekoloģiskas ražošanas standartiem.

Kopumā projekts izmaksājis ap diviem miljoniem latu.

LSEZ SIA Kolumbija LTD iecerējusi īstenot vēl vienu projektu, piesaistot ES finansējumu un papildinot ražošanas ciklu. Lai garantētu izaudzēto zivju atbilstību ekoloģiskajām prasībām, iecerēts ierīkot pirmsaudzētavu, kur iegūst ikrus un audzē mazuļus, stāsta SIA Kolumbija LTD valdes priekšsēdētājs Igors Krupņiks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Papildināts ar foto - Pārstrādātājs audzēs un zvejos zivis

Vēsma Lēvalde, 25.07.2012

LSEZ SIA Kolumbija LTD valdes priekšsēdētājs Igors Krupņiks, zivju audzētavas projekta vadītājs Mārtiņš Roze.

Foto: Vēsma Lēvalde

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

LSEZ SIA Kolumbija LTD iegādājusies zvejas kuģi, būvē zivju audzētavu un projektē zivju restorānu.

Nozvejas kvotu samazinājums pēdējo piecu gadu laikā par aptuveni 80% radījis gana daudz problēmu zivju pārstrādātājiem, kas risinājumu saskata saldūdens zivju audzēšanā un delikatešu ražošanā. Dziļāka pārstrāde, produkti ar augstāku pievienoto vērtību varētu arī pārliecināt Eiropas ierēdņus par nozvejas kvotu palielināšanu Latvijai, uzskata LSEZ SIA Kolumbija LTD līdzīpašnieks Igors Krupņiks.

Vienlaikus uzņēmums nolēmis pats rūpēties par izejvielu sagādi. Topošajai zivju audzētavai jau uzlikts jumts, tikko piegādāti baseini un bioloģisko attīrīšanas iekārtu rezervuāri, stāsta audzētavas projekta vadītājs Mārtiņš Roze. Sākta arī tehnoloģisko iekārtu montāža. Jau šā gada novembrī baseinos paredzēts ielaist mazuļus. Liepājā audzēs varavīksnes foreles, stores, zušus un Āfrikas samus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Zivju konservu ražotājs Gamma-A apsver iespēju apvienoties ar kādu citu nozares uzņēmumu

LETA, 31.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zivju konservu ražotāja «Gamma-A» pieļauj iespēju apvienoties ar kādu citu zivju konservu ražošanas nozares uzņēmumu, lai gan pagaidām konkrēts lēmums par konsolidāciju nav pieņemts, atzina uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Aivars Lejietis.

Viņš teica, ka zivju konservu ražošanas nozari joprojām negatīvi ietekmē ierobežotās tirgus iespējas Krievijas embargo dēļ, taču pozitīvi vērtējams, ka nozare minētajos apstākļos ir saliedējusies, kopīgi pārspriež ekonomikas aspektus, tostarp nav izslēgtas plašāka vai šaurāka mēroga dažādu nozares uzņēmumu apvienošanās. Arī «Gamma-A» šāda veida pārrunu procesā ir iesaistījusies.

«Šāds variants ir pieļaujams. Jebkura veida apvienošanās nenoliedzami atrisina kaut kādas ekonomikas problēmas, samazina izdevumus un efektivizē. Zināmu pozitīvu ekonomisko efektu tas dod, tāpēc ir vērts par to domāt, un, ja var, realizēt,» pārdomās dalījās Lejietis, vienlaikus norādot, ka konkrēts lēmums par «Gamma-A» apvienošanas ar citu kompāniju vēl nav pieņemts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

PVD pārbauda zivrūpniekus Kolumbija un Rānda

Lelde Petrāne, 15.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī oficiāla informācija par konstatētajiem pārkāpumiem divu Latvijas zvejas produktu eksportētājuzņēmumu ražotajā un eksportētajā produkcijā no Krievijas atbildīgajiem dienestiem nav saņemta, Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) inspektori ir devušies uz uzņēmumiem ārpuskārtas pārbaudēs. Liecina informācija dienesta interneta vietnē.

Uzņēmumā Rānda PVD izvērtēs uzņēmuma paškontroles ietvaros veiktos testēšanas pārskatus. Līdz šim saražotās produkcijas laboratoriskajās pārbaudēs neatbilstības nav konstatētas.

PVD izvērtēs arī SIA Kolumbija Ltd eksportētās produkcijas marķējumu, izmantotās metodes marķējumā noteikto uzturvērtību noteikšanā, kā arī paņems paraugus produkcijas laboratoriskai testēšanai.

Tāpat PVD ir sagatavojis un nosūtīs vēstuli Krievijas Federācijas Patērētāju tiesību aizsardzības dienestam ar lūgumu sniegt informāciju par konstatētajiem pārkāpumiem SIA Kolumbija Ltd.

Detalizētākas pārbaudes dienests veiks pēc informācijas saņemšanas no Krievijas atbildīgajiem dienestiem, pēc kuras būs iespējams identificēt aizturētās partijas numuru un produkcijas veidu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Šobrīd tas noteikti nav šprotu karš, ja vien mēs paši to par tādu neuztaisīsim ar nepamatoti lielas ažiotāžas sacelšanu,» intervijā laikrakstam Diena norāda Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents Didzis Šmits.

«Šiem diviem uzņēmumiem nav aizliegta to produkcijas eksportēšana uz Krieviju. Ir izņemta atsevišķu partiju produkcija pārbaudei, uzņēmumi joprojām eksportē savu produkciju bez jebkādiem ierobežojumiem. Jāsaprot, ka Latvijā ir apmēram 100 reģistrētu zivju pārstrādes uzņēmumu un mēs ražojam vismaz miljonu zivju produktu vienību dienā. Un tādos apjomos kaut kur kaut kad var gadīties kāda formāla neatbilstība. Taču tikpat labi ir iespējama laboratorisko analīžu kļūda,» intervijā skaidrojis zivrūpnieku pārstāvis.

«Pirms izvirzām jebkādas hipotēzes, ir jāpārbauda visa veida informācija. Katrā ziņā šobrīd nav nekādas informācijas, kas ļautu teikt, ka šeit ir kāds politisks konteksts. Tātad - mieru! Ja mēs paši netaisīsim karu, nekāds karš nav sācies. Tas ir arī mans aicinājums masu medijiem, ko esmu teicis visiem žurnālistiem, kas man ir zvanījuši. Latvijas interesēs nav mums pašiem radīt kaut kādus kariņus ar Krieviju, Latvijas interesēs ir sadarboties un pārdot tur savu produkciju. Saprotu, ka ir nepieciešamība pēc asa sižeta, bet šī jautājuma eskalācija nekādā gadījumā nav Latvijas interesēs,» viņš uzsvēris laikrakstam Diena.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas zivju konservu rūpnīcas teritorijā, kas atrodas Roņu ielā 6, turpmāk saimniekos zivju pārstrādes uzņēmums SIA "Syfud", aģentūru LETA informēja uzņēmuma īpašnieks Sigits Ambrazevičs.

Uzņēmuma īpašnieks darījuma summu, par kādu iegādāta ražotnes teritorija, neatklāja, taču norādīja, ka zivju pārstrādes uzņēmumā plānots investēt vairākus desmitus miljonus eiro, kas paredzēti gan veco ražošanas ēku pielāgošanai, gan jaunu ēku būvniecībai un jaunu tehnoloģiju iegādei.

Ambrazevičs uzsvēra, ka plāno izveidot vienu no modernākajiem zivju pārstrādes uzņēmumiem Latvijā un Baltijā, kurā plānots nodarbināt vairāk nekā 500 strādājošos. Darbinieki tiks meklēti gan Liepājā, gan apkārtējos reģionos.

Jautāts, ko uzņēmums plāno ražot, Ambrazevičs sacīja, ka paredzēts pārstrādāt Norvēģijā zvejotas zivis un ražot patēriņam gatavu zivju produkciju. "Tie nebūs ne konservi, ne saldētas zivis, tā būs veikalos nopērkama, patēriņam gatava zivju produkcija," sacīja Ambrazevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

SIA Kolumbija par 400 tūkstošiem eiro iegādāsies zivju konservu ražošanas iekārtu

Žanete Hāka, 19.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzies zivju konservu ražošanas uzņēmuma LSEZ SIA Kolumbija Ltd iepirkums par zivju konservu ražošanas iekārtu komplekta iegādi, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības birojā.

Iepirkumā piedāvājumus iesniedza trīs uzņēmumi – SIA Regrand, SIA Peruza un Mangano OU, bet par uzvarētāju pasludināta SIA Regrand. Līgumcena ir 400,7 tūkstoši eiro. Iepirkuma paredzamā līgumcena bija 500 tūkstoši eiro.

Kā skaidro uzņēmums, iegādājamā zivju konservu ražošanas līnija ir paredzēta darbam ar stikla taru līdz 300 ml tilpumam, aizvākošana ar TWIST-OFF tipa vākiem, un darbam ar plastikāta taru līdz 300 ml tilpumam, aizvākošana ar EASY OPEN tipa vākiem.

Līnijas orientējošā ražība ir 5000 zivju konservu iepakojumu maiņā.

Iepirkums ietver tehnoloģiskā projekta izstrādi, ražošanas iekārtu komplekta piegādi, uzstādīšanu un palaišanu, kā arī personāla sākotnējo apmācību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinot ar 2017. gada pirmo ceturksni, Liepājā šogad saražots par 6,6% (jeb 4,3 miljoniem eiro) vairāk nekā pērn, liecina Liepājas pilsētas pašvaldības Attīstības pārvaldes apkopotie dati par apstrādes rūpniecību šā gada pirmajā ceturksnī.

Kopumā apstrādes rūpniecības produkcija 2018. gada pirmajā ceturksnī Liepājā saražota par 69,8 miljoniem eiro, kas ir 4,1% no Latvijas kopapjoma, savukārt realizētās produkcijas apjoms gada pirmajā ceturksnī bija 71,1 miljons eiro (arī 4,1% no Latvijas kopapjoma). Salīdzinot ar 2017. gada pirmo ceturksni, realizētās rūpniecības produkcijas apjoms palielinājies par 4,2 miljoniem eiro jeb par 6,3%.

2018. gada pirmajā ceturksnī eksportētas preces par 55,1 miljonu eiro, kas ir par 0,3 miljoniem eiro jeb par 0,6% vairāk nekā 2017. gada pirmajā ceturksnī. Vietējā tirgū realizētas preces par 16 miljoniem eiro, kas ir par 3,9 miljoniem eiro jeb par 32,2% vairāk nekā pērn šajā pašā laika posmā. Dati liecina, ka vietējā tirgū realizēto preču apjoma pieaugums bijis straujāks nekā eksportēto preču apjoma pieaugums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Roze: Pirms iestājas ES statistikas datus «vilkām uz augšu»

Nozare.lv, 02.02.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja pirms iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) netiktu darīts viss iespējamais lauksaimniecības statistikas datu uzlabošanā jeb «vilkšanā uz augšu», situācija ar jau tā zemajiem tiešmaksājumiem varētu būt vēl sliktāka, atzina kādreizējais zemkopības ministrs Mārtiņš Roze (ZZS).

Jautāts, kāda bija situācija ar lauksaimniecības datu rādītājiem, ko kopā ar toreizējo valsts sekretāri, tagadējo zemkopības ministri Laimdotu Straujumu Roze iesniedza Briselei, politiķis norādīja, ka dati bijuši objektīvi, tomēr procesa veiksmīgai virzībai kaitējusi zemnieku vēlme nedeklarēt visas ražas.

«Dati bija korekti. Vēl vairāk - tajā brīdī meklējām visas iespējas, lai rādītājus vilktu uz augšu. Tolaik darbojās likums «Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi», kurā bija noteikts, ka līdz 1.oktobrim jādeklarē saražotās tonnas. Jābūt godīgiem un jāatzīst, ka ne jau visi zemnieki ražas nodeklarēja pilnībā, baidīdamies no nodokļiem. Rezultātā 1998.gadā, kura dati tika izmantoti par atskaites punktu maksājumu aprēķināšanai, zemnieki nebija deklarējuši visu saražoto, līdz ar to informācija bija tāda, kāda nu bija, tomēr - objektīva,» sacīja Roze.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/s Liepājas metalurgs vadība gatavo publisku paziņojumu, tomēr noraida bažas par darbības pārtraukšanu.

Publisks paziņojums gaidāms šodien, 28.martā, DB informēja a/s Liepājas metalurgs sabiedrisko attiecību speciāliste Simona Laiveniece. Vienlaikus viņa apliecināja, ka rūpnīca turpina strādāt, lai arī tēraudkausēšanas cehā saimnieciskā darbība apturēta sakarā ar filtru uzstādīšanu. «Rīkojums ir atsākt ražošanu 2.aprīlī,» viņa sacīja, piebilstot, ka uzņēmumā valda lietišķa gaisotne.

Satraukums pilsētā

Liepājas metalurga strādnieki, pilsētas uzņēmēji un pašvaldība ir satraukti par sekām, ko izraisīs krīze uzņēmumā. Papildu bažas radījis fakts, ka saistībā ar kriminālprocesu, ko par Liepājas metalurga meitasuzņēmuma Liepājas Osta LM iespējami nelikumīgām darbībām ar muitas uzraudzībā esošo preci – metāllūžņiem, pērn sākusi Muitas kriminālpārvalde, uzņēmuma vadītājam Pēterim Iesalniekam noteikts aizliegums pildīt valdes priekšsēdētāja amata pienākumus. «Jebkurā gadījumā Liepājas metalurgs būs spiests samazināt tēriņus, un tas sponsorēšanas slogs, ko viņi turēja, tagad būs jādala pilsētai,» DB atzina LSEZ SIA Kolumbija LTD valdes priekšsēdētājs Igors Krupņiks. Vislielākā ietekme Metalurgam ir uz sporta jomu, uzturot ne tikai profesionālas komandas, bet arī vairākas bērnu un jaunatnes sporta skolas. Jautājums par sporta klubiem pagaidām vēl nav skatīts, bet, visticamāk, jau tuvākajā laikā tas varētu nonākt domes dienaskārtībā, DB apliecināja Liepājas domes priekšsēdētāja padomnieks Andrejs Rjabcevs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir nepieciešama visu reģionu attīstība, kas var prasīt nepopulāru lēmumu pieņemšanu gan ES naudas izlietošanā, gan budžeta veidošanā, savukārt Liepājas metalurga pārdošanā radušies šķēršļi.

DB klubā, kas apvieno ietekmīgākos Latvijas uzņēmējus, uz to norādīja Liepājas mērs Uldis Sesks. Pašvaldību budžeta veidošanas jomā ir vajadzīgas pārmaiņas, jo likums Par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu tika pieņemts pirms vairākiem gadiem. Šai laikā daudz kas ir mainījies, un nevar būt tā, ka pilsētās vai pašvaldībās, kurās ir attīstīta ražošana, noteicošais kritērijs ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN). Tādējādi pašvaldībās, kas ir netālu no Rīgas, nav daudz darbavietu, bet cilvēki tajās dzīvo, ir deklarējušies, rezultātā to budžets ir lielāks nekā Latvijas lielākajās pilsētās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Liepājā top zivjaudzētava

Vēsma Lēvalde, 21.05.2012

Projekta vadītājs Mārtiņš Roze un SIA Kolumbija LTD valdes priekšsēdētājs Igors Krupņiks

Foto: Vēsma Lēvalde, Dienas mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Kolumbija LTD teritorijā Liepājā sākta zivjaudzētavas būvniecība, kur gadā saražos 160-170 t zivju.

Projekta lēstās izmaksas ir līdz diviem miljoniem latu, no tiem 1,1 miljons latu ir Eiropas Zivsaimniecības fonda un valsts līdzekļi, savukārt pārējo summu nodrošina Trasta komercbanka. Plānots, ka Liepājā audzēs varavīksnes foreles, stores, zušus un Āfrikas samus. Audzētavā būs ap 50 vannu zivju mazuļiem, kurus tur plāno ielaist jau šā gada novembrī.

Zivju audzēšanas kompleksā izmantos recirkulācijas metodi, apsildot audzētavu ar tvaiku, kas paliek pāri zivju pārstrādes procesā konservu cehā.

Plašāk par uzsākto projektu lasiet 22. maija laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Liepājā atklās slēgtā tipa vērtīgo zivju audzētavu

Vēsma Lēvalde, 22.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

LSEZ SIA Kolumbija ltd ceturtdien, 23.maijā, Liepājā atklās Baltijas valstīs lielāko slēgtā tipa vērtīgo zivju audzētavu.

Db.lv rakstīja, ka zivjaudzētavas būvi uzņēmums pabeidza jau martā, plānojot maijā vairāk nekā 50 baseinos ielaist pirmos zivju mazuļus – Āfrikas samus. Kompleksa izveidē ieguldīti trīs miljoni eiro, savukārt kompleksa teritorijā esošo inženierkomunikāciju nomaiņai un attīrīšanas iekārtu izveidē – vēl miljons eiro.

Patlaban Baltijas jūras zivis uzņēmumam piegādā pērn izveidotā SIA Liepājas zvejas osta, delikatesēm sami un zuši tiek iepirkti no Latvijas un Lietuvas audzētavām, taču cena ir augsta. Zivaudzētava rūpnīcas teritorijā nozīmē, ka nav administratīvās un transporta izmaksu, turklāt kompleksā izmantos recirkulāciju, apsildot to ar tvaiku, kas rodas pāri zivju pārstrādes procesā konservu cehā. Uzņēmumam ir savs dziļurbums, tagad būs arī mehāniskās un bioloģiskās attīrīšanas iekārtas baseiniem un kanalizācijai. Pirmos rezultātus uzņēmums cer sagaidīt aptuveni pēc gada, iepriekš db.lv klāstīja uzņēmuma īpašnieks Igors Krupņiks. Zivis, kuras nepatērēs paši, plānots pārdot dzīvas, kā arī atdzesētas Baltijas valstīs. Audzētavu būvēja SIA RUP, iekārtas izgatavo Latvijas SIA Regrand, attīrīšanas iekārtas – SIA AHM Victory. Projektu iesāka nu jau aizsaulē aizgājušais bijušais zemkopības ministrs Mārtiņš Roze.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kolumbija daļu ēkas pārveidos par zivju konservu ražošanas cehu

Žanete Hāka, 11.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

LSEZ SIA Kolumbija Ltd izsludinājusi iepirkumu par ēkas daļas rekonstrukciju par zivju konservu ražošanas cehu, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Iepirkuma paredzamā līgumcena ir 270 tūkstoši eiro.

Rekonstrukcijas darbi ietver ēkas daļas rekonstrukciju, pielāgojot to pārtikas ražotnes – zivju konservu ražošanas ceha vajadzībām. Kopējā rekonstruējamo telpu platība aptuveni 800 m2 divstāvu ēkas pirmajā stāvā.

Iepirkums tiek veikts ar Lauku atbalsta dienesta finansējuma palīdzību aktivitātē Zvejas un akvakultūras produktu apstrāde. Pretendenti pieteikumus var iesniegt līdz 29. maijam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Liepājas brīvzonas kapitālsabiedrību kopējais apgrozījums - viena trešā daļa no Liepājas metalurga apgrozījuma

Vēsma Lēvalde, 27.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) 36 kapitālsabiedrību kopējais neto apgrozījums 2012. gadā bija 107,76 miljoni latu, kas par 18,9 % pārsniedza 2011.gada veikumu.

Salīdzinājumam - a/s Liepājas metalurgs pērn pārsniedza 300 miljonu latu apgrozījumu.

Tomēr, salīdzinot ar 2011.gadu, brīvzonā audzis gan apgrozījums, gan darbavietu skaits, liecina LSEZ pārvaldes apkopotie dati. Nodarbināto skaits LSEZ kapitālsabiedrībās 2012. gadā palielinājies par 107 darbiniekiem.

2012. gada rezultātus ietekmēja labvēlīgā tirgus situācija, un Liepājas speciālās ekonomiskās zonas kapitālsabiedrības to izmantoja, ne tikai palielinot apgrozījumu, bet investējot savos uzņēmumos, kas nodrošinās stabilu darbību ilgtermiņā, norāda Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieka vietnieks Jānis Lapiņš.

LSEZ kapitālsabiedrību kopējie ieguldījumi sasnieguši 19,8 miljonus latu. No LSEZ kapitālsabiedrībām lielākos ieguldījumus 2012. gadā veikuši Liepājas metalurga saistītie uzņēmumi - LSEZ SIA Elme Messer Metalurgs – 10,2 milj. Ls, kas paplašināja ražotni. Nozīmīgus ieguldījumus 2012. gadā veikusi arī LSEZ AS Liepajas Osta LM – 2,65 milj.Ls, kas iegādājusies portālceltni, divas pārkraušanas mašīnas un frontālo iekrāvēju, lai palielinātu kravu apstrādes ātrumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Par sakoptāko Liepājas ostas uzņēmumu atzīst Terrabalt

Vēsma Lēvalde, 25.07.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) pārvalde nolēmusi turpmāk ik gadus apbalvot brīvzonas sakoptākos uzņēmumus un atzīmēt arī nolaidīgākos.

Kopumā žūrija izvērtēja 19 LSEZ uzņēmumu teritorijas, bet par sakoptāko atzina prāmju termināļa apkalpotāju, stividoru LSEZ SIA Terrabalt. Atzinības rakstus un Valda Ķikuta gleznas saņēma LSEZ SIA Dan Store; LSEZ SIA Baltic Transhipment Center; SIA Cemex un LSEZ SIA Kolumbija Ltd. Šogad netīrākā uzņēmuma tituls netika piešķirts, jo LSEZ pārvalde nolēmusi pirmajā konkursa rīkošanas gadā tikai iedvesmot visus, uzteicot kārtīgākos.

LSEZ pārvaldnieks Guntars Krieviņš norādīja, ka konkurss sevi ir attaisnojis, jo veicinājis ostas uzņēmumu sakārtošanu, padarot Liepājas ostu skatam pievilcīgāku. Konkursa uzvarētāja sumināšanas pasākums esot arī iespēja ostas uzņēmējiem satikties un varbūt arī izlīgt, ja bijuši kādi konflikti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaut gan lielākā daļa Latvijas uzņēmēju jau ir pārorientējušies uz citiem tirgiem, daļa joprojām ir atkarīga no Krievijas. Šī iemesla dēļ iespējama jaunu sankciju ieviešana uzņēmēju vidū tiek uztverta ar zināmām bažām. Krieviju par jaunām sankcijām brīdinājuši Eiropas Savienības (ES) līderi, tādējādi reaģējot uz karadarbības saasināšanos Ukrainā, trešdien raksta laikraksts Diena.

Līdzīgi norādījuši arī pasaules industriāli visattīstītāko valstu grupas G7 līderi samitā, brīdinot, ka sankcijas tiks pastiprinātas, ja situācija Austrumukrainā pasliktināsies. Lielākas konkrētības pagaidām gan nav. Arī tas, uz ko varētu būtu vērstas šīs sankcijas, komentāros neizskan. Tāpēc vēl grūtāk ir prognozēt, kā uz gaidāmo lēmumu varētu reaģēt pati Krievija.

Par spīti tam, ka uzņēmēji nekādas lielās perspektīvas kaimiņvalsts tirgū nesagaida, gada laikā ne visi ir paspējuši pārorientēties. Iespējams, daļa cerēja, ka situācija uzlabosies un savstarpējie ierobežojumi drīzumā tiks atcelti. Neoficiāli zināms, ka sankcijas tiks pagarinātas līdz gada beigām, oficiāli gan šo lēmumu paredzēts pieņemt jūnija beigās. Nesen vietējiem Vācijas medijiem kanclere Angela Merkele uzsvēra, ka sankcijas tiks atceltas tikai tad, «ja apstākļi, kādos tās tika ieviestas, vairs nepastāvēs».

Komentāri

Pievienot komentāru