Apaļkoku pārdošanas modelis valsts mežu apsaimniekotājam dod lielākus ienākumus un arī peļņas masu, kaut arī visrentablākais koksnes tirdzniecības veids ir augošu koku izsoles. To rāda valsts mežu apsaimniekotāja valsts a/s Latvijas valsts meži (LVM) veiktā analīze pa koksnes pārdošanas veidiem. «Lai arī apaļkoku sortimentu tirdzniecība rada papildu izmaksas 8.65 Ls/m3 – mežizstrādē, transportēšanā utt. — tomēr skaitļi rāda, ka šis modelis rada papildu peļņu 4.55 Ls par katru pārdoto koksnes m3,» skaidro LVM finanšu viceprezidents Gints Bumbieris. Viņš norāda, ka apaļkoku sortimentu pārdošanai ražošanas izmaksas ir 4.7 reizes augstākas par augošu koku pārdošanas izmaksām izsolēs un ilgtermiņa mežizstrādes līgumturētājiem, tomēr tīrā peļņa uz 1m3 koksnes, realizējot apaļkokus, ir 1.7 reizes augstāka nekā pārdodot augošus kokus izsolēs. Pēc G. Bumbiera teiktā, viszemāko rentabilitāti 18 % pašlaik LVM dod augošu koku pārdošana ilgtermiņa mežizstrādes līgumturētājiem, 43.8 % lielu — apaļkoku sortimentu tirdzniecība, taču visrentablākā — 53.5 % ir augošu koku pārdošana izsolēs. Tomēr vislielāko tīro peļņu naudā rada tieši apaļkoku pārdošana: ja pēc šā gada I ceturkšņa iegūtajiem datiem visu valsts mežā ciršanai paredzēto apjomu 4 milj. m3 koksnes pārdotu ilgtermiņa mežizstrādes līgumturētājiem, tad tīrajai peļņai vajadzētu būt ap 5.3 milj. Ls, realizējot augošu koku izsolēs — ap 27 milj. Ls, bet apaļkoku sortimentu veidā — ap 45 milj. Ls. (Tirā peļņa pērn bija 5.18 milj. Ls, bet 2001. gadā tikai — 1 milj. Ls) «Protams, tas ir tikai teorētisks aprēķins, jo minētās peļņas dati iegūti, rēķinot ienākumus no koksnes pārdošanas kailcirtēs, bet ne kopšanas un citās cirtēs, kurās arī nemaz tik maz neizcērt, taču to pārdošanas cena nav tik augsta kā kailcirtēs,» uzsver G. Bumbieris. Tomēr, viņaprāt, šie skaitļi pierāda, kurš no koksnes pārdošanas veidiem ir pats izdevīgākais gan no ienākumu, gan arī no iespējamās peļņas viedokļa. G. Bumbieris arī atgādina, ka vēl pirms dažiem gadiem vidēji ikviens koksnes m3, kas tika pārdots ilgtermiņa mežizstrādes līgumturētājiem, LVM radīja 6 santīmus lielus zaudējumus. Lai nerastos nekādu spekulāciju par to, kāpēc kādam LVM koksnes pārdošanas veidam ir tādas vai citas izmaksas, visiem tika lietotas vienādas izmaksas, kas attiecas uz meža atjaunošanu, kopšanu, meža infrastruktūras izdevumi, nodokļi, valsts noteiktais fiksētais maksājums, LVM centrālā aparāta izmaksas pārrēķinātas uz 1 m3 šogad pārdošanai paredzētās koksnes. Savukārt pārdošanas veidu vidējās koksnes cenas tika noteiktas pēc šā gada I ceturksnī reāli pārdoto koksnes m3 attiecināšanas pret iegūtajiem ienākumiem, skaidro G. Bumbieris. Viņš atzīst, ka sākotnēji bija plānots no apaļkoku sortimentu tirdzniecības ieņemt tikai 6.5 milj. Ls, taču reāli izdevies noslēgt ligumus jau gandrīz par 7 milj. Ls, turklāt vēl jau visi šogad pārdošanai paredzētie 331 000 m3 vēl nemaz nav pārdoti, tādējādi reālos ienākumus jau pašlaik iespējams prognozēt vēl lielākus, atzīst G. Bumbieris. Tiesa, šo prognozi var mainīt apaļkoku pircēju līgumos ierakstītais punkts, ka tirgus situācijas dēļ apaļkoku sortimentu izsoļu cenas var tikt paaugstinātas vai arī samazinātas. Tiesa, ja šis punkts tiks darbināts, tad tas tiks attiecināts uz visiem pircējiem, nevis tikai uz kādu atsevišķu pircēju grupu. «Raugoties no īpašnieka viedokļa apaļkoku pārdošana rada lielāku peļņas masu nekā citi pašreizējie koksnes realizācijas veidi,» secina G. Bumbieris.

2004. gadā valsts mežu apsaimniekotājs valsts a/s Latvijas valsts meži (LVM) apaļkokus pārdos 760 000 m3 apmērā, kā arī nepagarinās ilgtermiņa mežizstrādes līgumus, kuru termiņš ir beidzies. Tā nolēmis zemkopības ministrs Mārtiņš Roze. Paredzēts, ka lielākā daļa no apaļkokiem — 700 000 m3 tiks izcirsti galvenajā cirtē, bet 60 000 m3 starpizmantošanas cirtē. Koksne, kura tiks iegūta tajās valsts mežu platībās, kurās šogad beidzās ilgtermiņa mežizstrādes līgumu (27 līgumi ar kopējo platību 81 000 ha) vai cirsmu pirkuma līguma (kopā 32) termiņš, tiks pārdota jau sagatavotu apaļkoku sortimentu izsolēs, bet atlikusī daļa — augošu koku izsolēs. Tādējādi 2004. gadā augošu koku cirsmu izsolēs pēc aptuveniem aprēķiniem tiks pārdoti 1.6 milj. m3 koksnes un ilgtermiņa mežizstrādes līgumturētājiem (kuriem līgumu termiņš vēl nav beidzies) arī 1.6 milj. m3. Jāatgādina, ka LVM vadība vēlējās pārdot 881 000 m3 koksnes jeb apmēram 22 % no kopējā koksnes pārdošanas apjoma, taču bija iebildumi, ka šo īpatsvaru gada laikā nevajadzētu tik strauji palielināt (2003. gadā apaļkokus plānots pārdot tikai 9 % apmērā (367 000 m3) no kopējās realizējamās koksnes daudzuma). Db jau rakstīja, ka meža nozares uzņēmēju vidū nav vienprātības par šo soli. Daļa nozares uzņēmēju iestājas par to, lai netiktu pagarināti ilgtermiņa mežizstrādes līgumi un tiktu palielināts koksnes apjoms, kas tiek pārdots apaļkoku veidā, bet daļa iestājās par ilgtermiņa mežizstrādes līgumu pagarināšanu. Diskusijās tika norādīts, ka ilgtermiņa mežizstrādes līgumi ir sava veida valsts atbalsts, kurš dažiem ir, bet lielākajai daļai meža nozares uzņēmēju nav. Turklāt pēdējo gadu laikā ilgtermiņa mežizstrādes līgumi tiekot koncentrēti, tos pārpērkot. Tiesa, tika arī norādīts, ka nevar pieņemt konkrētu lēmumu, pirms darba grupa devusi savu gala slēdzienu par valstij perspektīvāko koksnes realizācijas modeli.

Pašvaldības ar to īpašumā esošajiem meža resursiem nerīkojas saimnieciski, negūstot iespējami lielāko labumu no šo vērtīgo publisko aktīvu pārvaldības, lietderības revīzijā par pašvaldību rīcību ar meža resursiem secinājusi Valsts kontrole.

Revīzijā gūtie pierādījumi liecina, ka revidētajās Alūksnes, Jelgavas, Krāslavas, Saldus un Siguldas novada pašvaldībās kopumā nav informācijas par 63% jeb 5451 hektāru (ha) meža resursiem - nav veiktas meža inventarizācijas. Taču arī inventarizētajās meža platībās 5072 ha netiek pienācīgi veiktas visas meža apsaimniekošanas ciklā paredzētās darbības, piemēram, meža atjaunošana pēc cirsmu izstrādes, jaunaudžu un krājas kopšana, aizsardzība pret kaitēkļu un dzīvnieku bojājumiem, meliorācijas un meža infrastruktūras uzturēšana. Neveicot šīs darbības, pašvaldības samazina meža nākotnes vērtību un iespēju ik gadu gūt ieņēmumus līdz pat 3 438 400 eiro.

«Labāk slikts miers nekā labs karš,» tā valsts mežu apsiamniekotāja lēmumu uz 2003. gadu noslēgt cirsmu pirkuma līgumus ar ilgtermiņa mežizstrādes līgumturētājiem, kuriem termiņš šogad beidzās komentē mežizstrādes un kokapstrādes SIA Žīguru MRS direktors Ēvalds Macāns:. Tāpēc arī E. Macāns bijis priecīgs par to, ka ilgtermiņa mežizstrādes līgums, kura termiņš šogad beidzās, vēl uz vienu gadu tika pagarināts ar cirsmu pirkuma līgumu. Tiesa, 2003. gadā valsts mežos uzņēmums varēs cirst par 4000 m3 mazāk, bet par augošu koku iegādi būs jāmaksā par 90 000 Ls vairāk nekā šogad, skaidro Ē. Macāns Bez noslēgtā cirsmu pirkuma līguma 2003. gadam SIA Žīguru MRS ir vēl divi ilgtermiņa mežizstrādes līgumi, kuriem termiņš vēl nav beidzies.

Latvijas mežizstrādātāju savienības prezidents Andrejs Cunskis uzskata, ka sava daļa vainas par nevajadzīgas nervozitātes un spriedzes radīšanu meža nozarē ir jāuzņēmas LVM vadībai. Proti, pirms dažiem gadiem tika prezentēta augošu koku pārdošanas stratēģija valsts mežos 2001. — 2003. gadā, kas paredz augošu koku tirdzniecību un partnerattiecību attīstību uz ilgtermiņa mežizstrādes līguma pamata 70 %, bet izsolēs – 30 %, taču jau 2002. gadā sāka plānot jaunu apaļkoku sortimentu pārdošanu, kas samazinās augošas koksnes iegādi ilgtermiņa mežizstrādes līgumplatībās. LVM vadība prezentēja arī darba uzsākšanu pie kritēriju un procedūru izstrādes jaunu ilgtermiņa mežizstrādes līgumu slēgšanai, jo kopš 1998. gada šādu līgumu slēgšanai valdība bija noteikusi moratoriju. Tiesa, ilgtermiņa mežizstrādes līgumturētāji, kuriem šie līgumi beidzas, to, LVM vadības solīto, pagarināšanu tā arī nav sagaidījuši. Tikai pēc Meža konsultatīvās padomes attiecīga lēmuma 2001. gadā tika nolemts tos ilgtermiņa mežizstrādes līgumus, kuriem termiņš beidzās 2001. gadā (47 līgumi), pagarināt līdz 2002. gada nogalei (pagarināja tikai 32). Savukārt 2002. gadā pēc Meža konsultatīvās padomes spiediena tiem, kuriem ilgtermiņa līgumi beidzās (kopā 44), tika piedāvāts noslēgt cirsmu pirkuma līgumus uz 2003. gadu (noslēdza 37). Arī šobrīd nav īsti skaidrs, ar ko būtu jārēķinās tiem, kuriem šie ilgtermiņa mežizstrādes līgumi, kā arī noslēgtie cirsmu pirkuma līgumi beidzas. Ja būtu šāda ilgtermiņa attīstības stratēģija, tad no šādas biznesam traucējošas neziņas un raustīšanās varētu izvairīties, bet iecerētās radikālās pārmaiņas visus nostādītu vienādā situācijā un tās būtu prognozējamas. A. Cunskis pieļauj, ka spriedze varētu būt mazāka, ja vien LVM neuzvestos kā zilonis trauku veikalā — jūtot, ka nesodīti var darīt ko vien vēlas, un neievērot paša noteiktos spēles noteikumus. «Nepārtrauktas stratēģijas pārmaiņas valsts mežos augošas koksnes iegūšanā rada neprognozējamu uzņēmējdarbības attīstību,» skaidro A. Cunskis. Līdzšinējā pieredze, agrāk deklarēto nostādņu maiņā, A. Cunskim nerada pārliecību, ka arī pašreiz izstrādātātajā LVM korporatīvās attīstības stratēģijas projektā līdz 2006. gadam iekļautie koksnes pārdošanas nosacījumi nemainīsies, skeptisks ir A. Cunskis.

Potenciālais celulozes rūpnīcas investors – Metsäliitto – vēlas ne tikai diktēt, kā un kas Latvijas valstij jādara tai piederošajos mežos, bet arī veikt būtisku pārdali valsts meža resursu ieguvē.Šādu secinājumu var izdarīt, izvērtējot Somijas koncerna Metsäliitto Latvijas valstij parakstīšanai piedāvāto Koksnes nodrošinājuma līgumprojektu. Neraugoties uz pērn valdības nolemto garantēt celulozes rūpnīcai papīrmalkas piegādes 1.2 milj. m3 apmērā (30 % no apaļkoksnes eksporta 2001. gadā), investors turpina prasīt valsts mežu nodošanu apsaimniekošanā, kaut arī celulozes ražošanai ir vajadzīga tikai papīrmalka. Tiek prasīts, lai tos ilgtermiņa mežizstrādes līgumus, kuri beidzas, vai arī tos, kuri kādu iemeslu dēļ tiek lauzti, celulozes rūpnīcas — Ozolsalas apkaimē nodotu Metsäliitto grupai. Ja pieņem, ka papīrmalkas pārvadājumi ar autoransprtu ir ekonomiski izdevīgi līdz 100 —150 km, tad faktiski lielākā daļa Vidzemē, Latgalē un daļēji Zemgalē esošo ilgtermiņa mežizstrādes līgumu pakāpeniski nonāks Metsaliitto pārziņā. Prasība par to, ka ilgtermiņa mežizstrādes līgumi Latvijas valstij ir jāpagarina, uzņēmējprāt ir saistīta ar to, ka Metsäliitto pēc Thomesto iegādes pieder Latvijas lielākā mežizstrādātāja SIA Silva kontrolpakete, kur arī daļai no šiem līgumiem tuvākajā laikā beidzas termiņš. Tas arī viņuprāt vieš skaidrību, kāpēc Metsäliitto netieši iegādājas to uzņēmumu kontrolpaketi, kuriem šo līgumu termiņš drīzumā beigsies. Projekts paredz, ka Latvijas valstij ir jāsaglabā pašreizējie nosacījumi valsts mežu resursu ieguvē — respektīvi, jāturpina pārdot augoša koksne (33 % — izsolēs, bet 67 % — ilgtermiņa mežizstrādes līgumturētājiem), kaut arī tas ir pretrunā ar Latvijas valsts politiku par pakāpenisku atteikšanos no šiem līgumiem. Latvijai, parakstot šo līgumu, faktiski tiktu liegta iespēja turpināt meklēt citus koksnes pārdošanas veidus. Tādējādi arī būtu jāpārtrauc valsts mežu apsaimniekotāja iecerētā augošu koku pārdošanas aizstāšana ar jau sagatavotu apaļkoku tirdzniecību. Līdz ar to valstij būtu jāatsakās arī no lielākiem valsts ienākumiem no savos mežos izaugušas koksnes, jo ilgtermiņa mežizstrādes līgumturētājiem augoša koksne tiek pārdota turpat vai divas reizes lētāk nekā izsolēs. Metsäliitto prasa, lai Latvijas valsts apņemtos savos mežos nekad nenodarboties ar mežizstrādi un apaļkoku tirdzniecību. Tāpat no Latvijas tiek pieprasīts palielināt mežu ciršanas apjomus.

Ilgtermiņa mežizstrādes līgumturētājiem Latvijas Austrumu reģionā valsts mežu apsaimniekotājs koksni pārdod, balstoties uz augošu koku izsoles cenām, savukārt Rietumu reģionā augošu koku cirsmas pārdošanas cenu noteiks, vētras postīto cirsmu cenu attiecinot pret koeficientu 2, jo šobrīd augošu koku cirsmas praktiski netiek pārdotas. «Pēc janvāra vētras pārtraucām augošu skujkoku, bet pēc maija lokālajiem viesuļiem - arī lapu koku cirsmu izsoles, jo tika realizētas vēja izpostītās audzes,» secina valsts mežu apsaimniekotāja a/s Latvijas valsts meži (LVM) struktūrvienības Mežs direktors Edvīns Zakovics. Viņš norāda, ka šobrīd valsts mežu apsaimniekotājs cirsmu izsoles nosaka ik mēnesi, ievērojot Latvijas tirgus pieprasījumu. Tā jūlijā kopumā paredzētas 14 cirsmu izsoles, taču tās joprojām ir galvenokārt dabas stihijas postītās mežu audzes, nevis augoši koki. Savukārt, jūlijā tiks nolemts, cik daudz cirsmu izsoļu, kādas un kur būs augustā utt. «Janvāra vētrā cieta skujkoku audzes Kurzemē, bet radās lapu koku deficīts un augošu koku izsolēs tika realizēti tikai lapu koki, pēc maija-jūnija «pūtiena», kurā pārsvarā cieta lapu koku, it īpaši bērza, audzes Austrumu reģionā, steidzīgi bija jāuzsāk svaigi vējlauztās koksnes pārdošana. Atšķirībā no janvāra vētras, kad vējlauztā koksne strauji nebojājās, jūnija negaisa seku likvidēšanai atvēlētais laiks ir ļoti īss. Šādos —gan maza pieprasījuma un zemas cenas, gan papildus vējlauztas koksnes nonākšanas tirgū rezultātā — nav jēgas rīkot augošu koku izsoles,» uzsver E. Zakovics.

Līdz vēja gāzto un lauzto koku izciršanai valsts mežos Kurzemē, Zemgalē un Ziemeļrietumvidzemē ir apturēta augošu koku cirsmu pārdošana valsts mežos, kamēr Latgalē un Vidzemē šādi ierobežojumi netikšot piemēroti. «Augošu koku cirsmas šā gada I pusgadā ir aizstātas ar vētras lauzto/ gāzto cirsmu pārdošanu,» skaidro valsts mežu apsaimniekotājs valsts a/s Latvijas valsts meži (LVM) struktūrvienības «LVM Mežs» direktors Edvīns Zakovics. Šajos reģionos augošu koku ciršana ir pieļaujama tikai tajās vietās, kurās paredzēta meža ceļu būvniecība. «Faktiski šobrīd ir nojauktas robežas starp izsolēm un apaļkoku sortimentu sagatavošanu, jo vētras vissmagāk bojātajās platībās, kur koki sagāzti vairākos stāvos un darbs ir ļoti bīstams, strādājam ar harvesteriem, gatavojot apaļkoku sortimentus, bet tās mežu platības, kurās ir jāpiemēro izlases sanitārā cirte, tiek pārdotas izsolēs ar lejupejošu soli,» norāda E. Zakovics. Viņš arī uzsver, ka tiem ilgtermiņa mežizstrādes līgumturētājiem (IML), kuru platības ir skārusi vētra, vispirms ir jāizcērt šīs cirsmas un tikai tad tikšot piedāvāts cirst augošu koku cirsmas. IML turētājiem dota arī iespēja pērnā gada nogalē un šā gada sākumā pirkto augošu koku cirsmu izstrādi pagarināt līdz gada beigām, lai varētu koncentrēt spēkus uz vētras lauzto/gāzto cirsmu izstrādi. Savukārt Latgalē un Vidzemē, kur vētras postījumi ir nelieli, paralēli vētras nopostītajām cirsmām līdztekus tiek pārdotas arī augošu koku cirsmas, pie tam lielāks akcents tiek likts uz lapu koku cirsmu pārdošanu.

2005. gadā būtiski — par 69.7 % pieaugs apaļkoksnes sortimentu tirdzniecības apjoms valsts mežos, bet saruks — par 19.3 % augošas koksnes pārdošanas apjomi ilgtermiņa mežizstrādes līgumturētājiem, kā arī augošu koku cirsmu pircējiem izsolēs — par 14.5 %. To paredz savulaik zemkopības ministra Mārtiņa Rozes pieņemtais lēmums, skaidro valsts mežu apsaimniekotājs valsts a/s Latvijas valsts meži (LVM) struktūrvienības «LVM Mežs» direktors Edvīns Zakovics. Viņš norāda, ka tādējādi LVM 2005. gadā 1.3 milj. m3 pārdos ilgtermiņa mežizstrādes līgumturētājiem, 1.3 milj.m3 — augošu koku izsolēs un 1.29 milj. m3 apaļkoksnes sortimentu veidā. 2005. gadā valsts mežos samazinās ilgtermiņa mežizstrādes līgumturētāju skaits (no 223 šogad līdz 169 2005. gadā) un tiem pārdotās koksnes daudzums (no 1.6 milj. m3 šogad līdz 1.3 milj. m3 2005. gadā), tāpat samazinās augošu koku izsolēs pārdodamās koksnes apjoms (no 1.52 milj.m3 līdz 1.3 milj. m3), toties pieaug (no 0.76 milj. m3 šogad līdz 1.29 milj. m3 nākošgad) apaļkoku sortimentu pārdošana. Tāpat paredzēts palielināt nākošā gada decembra augošu koku izsoļu apjomu uz februārī un martā augošu koku izsoļu apjoma samazināšanas rēķina.

Lai mazinātu mežizstrādes jaudu deficītu Latvijā un pēc iespējas ātrāk izstrādātu vētras gāzto/lauzto koku cirsmas, uzņēmēji meklē iespējas iznomāt mežizstrādes tehniku kaimiņvalstīs.Šobrīd valsts mežu apsaimniekotājs ir piesaistījis lauvas tiesu visu Latvijas mežizstrādes jaudu, bet privātīpašniekiem lielākoties vien atliek paļauties uz agrāk noslēgtiem līgumiem ar mežizstrādātājiem vai arī pašiem sakopt vētras radītos postījumus. Turklāt, neraugoties uz milzīgo darba apjomu, peļņā uz Zviedriju ir devušies ne tikai kaimiņvalstu, bet arī Latvijas mežizstrādātāji. Līdz ar to brīvu mežizstrādes jaudu nav ne Latvijā, ne arī kaimiņvalstīs, tomēr, neraugoties uz to, viens no lielākajiem Latvijas mežizstrādātājiem SIA Silva no Igaunijas iznomājis sešus tehnikas komplektus (harvesters + forvarders) ar mātes kompānijas Metsaliitto Igaunijas meitas uzņēmuma palīdzību. «Pirmās tehnikas vienības uz Latviju atceļoja jau martā,» skaidro SIA Silva valdes loceklis Juris Antoņevičs. Viņš norāda, ka tehnika ir iznomāta līdz šā gada 1. jūlijam, taču esot iespējas šo nomas līgumu pagarināt. «Tas izmaksā dārgāk nekā tad, ja šo tehniku iznomātu no Latvijas uzņēmumiem, taču šeit brīvu jaudu nav,» sīkākos komentāros par nomas maksas apjomiem neielaižas J. Antoņevičs. Viņš atzīst, ka iznomātās tehnikas vienības galvenokārt strādās SIA Silva ilgtermiņa mežizstrādes līgumplatībās valsts mežos, kuras cietušas no janvāra vētras. Uzņēmums visas jaudas koncentrēja uz ilgtermiņa līgumsaistību izpildi. «Nepiesaistot papildu mežizstrādes jaudas, Silva nevarētu likvidēt vētras postījumus ilgtermiņa mežizstrādes līgumplatībās,» atzīst J. Antoņevičs. Viņš norāda — jo ilgāk vētrā lauztā/gāztā koksne atrodas mežā, jo tā arvien vairāk zaudē savas kvalitātes īpašības un līdz ar to arī pielietojumu un cenu tirgū. «Ņemot vērā siltos laika apstākļus, ilgi vilcināties nav laika, jo vētras gāztie koki sāk bojāties un to kvalitāte strauji pazeminās,» uzsver SIA Silva valdes loceklis. Viņš atgādina, ka, tikai sakopjot vētras postījumus, ir iespējams novērst kaitēkļu savairošanos nesakoptās mežaudzēs un ugunsbīstamības risku. Turklāt, strādājot vējgāzēs un vējlauzēs, krasi pazeminās darba ražīgums un līdz ar to arī mežizstrādes apjoms. Tāpēc arī, pēc J. Antoņeviča teiktā, pat iznomājot papildus sešus tehnikas komplektus, uzņēmuma mežizstrādes apjoms mēnesī no 55 000 m3 pieaugs līdz 75 000 m3. Šobrīd Silva mežizstrādē izmanto 10 harvesterus, kamēr janvārī uzņēmuma rīcībā bija tikai 2 harvesteri un pāri par 300 koku gāzējiem. «Faktiski līdz šim esam piesaistījuši 8 tehnikas komplektus, no kuriem 6 ir iznomāti no Igaunijas un, ja situācija to prasīs, tad varētu iznomāt vēl kādu,» uzsver J. Antoņevičs.

Daļa Latvijas mežizstrādes uzņēmumu būs spiesti samazināt strādājošo skaitu, kā arī, iespējams, pārtraukt savu darbību mežsaimniecībā. Tā vakar notikušajā preses konferencē atzina vairāku mežizstrādes uzņēmumu vadītāji. Šāda secinājuma pamatā ir valsts mežu apsaimniekotāja valsts a/s Latvijas valsts meži lēmums nepagarināt ilgtermiņa mežizstrādes līgumus, toties tirgū pārdot apaļkoksnes sortimentus. «Šobrīd uznēmumā strādā ap 150 cilvēku, taču beridzoties ilgtermina mežizstrādes līgumam, labākajā gadījumā varētu palikt kādi 25,» atzina SIA Bērzkalni direktors Māris Sīmanis. Viņš norādīja: lai atlaistu strādājošos, vajadzēs samaksāt kompensāciju — ap 100 000 Ls, taču tas sastādot piekto daļu no visa uzņēmuma īpašuma. M. Sīmanis arī atzina, ka uzņēmuma mežizstrādes apjoms no kādreizējiem 80 000 m3 esot nokrities līdz 50 000 m3. «Lai arī valsts mežu apsaimniekotājs lepojās ar apaļkoksnes sortimentu tirdzniecību, tomēr reāli tas nozīmēs vairāku tūkstošu darba vietu zaudēšanu laukos, kur vienkārši citu darba vietu nav,» uzsvēra M. Sīmanis. Savukārt SIA GRK direktors Haralds Barviks norādīja, ka nemitīgi tiek uzturēti nepatiesi mīti par «sliktajiem» ilgtermiņa mežizstrādes līgumturētājiem, kuri koksni no valsts mežiem iegādājušies par smiekla naudu, jo bez samaksātās celma naudas, kas patiešām bija zemāka par reālo koksnes tirgus cenu, šie līgumturētāji no savas peļņas uzturēja meža infrastruktūru — ceļus, meliorācijas sistēmas — veica augsnes sagatavošanu, mežu stādīšanu, kopšanu. «Diemžēl šie fakti tiek aizmirsti,» secināja H. Barviks. Tagad pasūtījumus veikt šos mežsaimnieciskos darbus var saņemt izsolē ar lejupejošu soli, kā rezultātā tur jāstrādā par dempinga cenām. «Kā var būt, ka visas izmaksas valstī pieaug, bet, lai saņemtu tos pašus pasūtījumu, kāda mežsaimnieciskā darba veikšanai šogad jāsola mazāka cena nekā pērn,» brīnijās M. Sīmanis. Pēc mežizstrādātāju domām, ekonomiski daudzas nosolītās cenas ir nepamatotas un to varot izskaidrot tikai ar negodīgu konkurenci (piemēram, nodokļu nemaksāšanu). Savukārt SIA Žīguru MRS direktors Ēvalds Macāns norādīja, ka uzņēmumam valsts mežu apsaimniekotāja noteiktā cena egles zāģbaļķiem ir augstāka nekā Latvijas valsts meži to realizējot ar visu piegādi kokrūpniekiem apaļkoku sortimentu tirdzniecības modeļa ietvaros. «Tas nav pamatoti, ka mums cena ir augstāka, vēl jāpieskaita transportēšanas izdevumi un 15 % koksnes iztrūkuma,» norādīja Ē. Macāns.

Bijušajiem "Parex banka" valdes locekļiem Valērijam Karginam un Viktoram Krasovickim nāksies atmaksāt SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" ("Possessor", iepriekš - Privatizācijas aģentūra) un kādreizējās Privatizācijas aģentūras meitassabiedrībai SIA "Reap" 124,3 miljonu eiro zaudējumus, izriet no Augstākās tiesas (AT) Civillietu departamenta pieņemtā lēmuma.

Kā aģentūru LETA informēja tiesā, AT Civillietu departaments trešdien izskatīja Kargina un Krasovicka kasācijas sūdzību, kā arī "Possessor", "Reap" un AS "Reverta" pretsūdzību par Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2021.gada 25.janvāra spriedumu. AT nolēma neierosināt lietā kasācijas tiesvedību, līdz ar to ir stājies spēkā Latgales apgabaltiesas spriedums, kurš noteica bijušajiem bankas akcionāriem par labu "Reap" un "Possessor" atlīdzināt 124,3 miljonus eiro, aģentūra LETA uzzināja tiesā.

AT atzina, ka tai nav acīmredzama pamata uzskatīt, ka pārsūdzētajā spriedumā ietvertais lietas iznākums ir nepareizs un ka izskatāmajai lietai ir būtiska nozīme vienotas tiesu prakses nodrošināšanā vai tiesību tālākveidošanā.

Gandrīz gada laikā kopš tiesa lika bijušajiem "Parex banka" valdes locekļiem Valērijam Karginam un Viktoram Krasovickim valstij atmaksāt 124,3 miljonus eiro, no viņiem ir izdevies atgūt vien 540 000 eiro.

SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" aģentūru LETA informē, ka naudas līdzekļi ir atgūti, realizējot "Possessor" hipotekārā kreditora tiesības. Parādnieku aktīvi ir nodrošināti ar hipotēkām par labu "Possessor" un tā meitas sabiedrībai SIA "Reap".

Sprieduma izpilde atlikušajā daļā tiks nodrošināta, ievērojot normatīvo aktu, tostarp Civilprocesa likuma, prasības un pašlaik noteiktās darbības atlikušā parāda atgūšanai.

Jau vēstīts, ka Augstākā tiesa (AT) pērnā gada maijā lēma neierosināt kasācijas tiesvedību pēc Kargina un Krasovicka kasācijas sūdzībām, kā arī "Possessor", "Reap" un AS "Reverta" pretsūdzību par Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2021.gada 20201.gada 25.janvāra spriedumu.

To, ka visiem koksnes pircējiem valsts mežos ir jābūt vienādiem koksnes cenu veidošanas principiem un mehānismam, norādīja kokapstrādes SIA Rona direktors Valdis Aunītis. Asociācijas Latvijas mēbeles izpilddirektors Andris Plezers norādīja, ka atlaidēm ilgāka termiņa sadarbības partneriem ir jābūt, tomēr gan esošajiem ilgtermiņa mežizstrādes līgumturētājiem, gan arī tiem ilgāka termiņa (līdz 3 gadiem) līgumpartneriem, kuri par tādiem konkursa izsoles kārtībā kļūs nākošgad, koksnes cenām un to atlaižu sistēmai ir jābūt vienotai. Šim viedoklim oponēja Latvijas mežizstrādātāju savienības prezidents Andrejs Cunskis un mežizstrādes un kokapstrādes a/s Saldus MR valdes priekšsēdētājs Jānis Bertrāns, norādot, ka pateicoties ilgtermiņa mežizstrādes līgumiem pēc Latvijas neatkarības tika veikta ne tikai koksnes ciršana valsts mežos, bet arī stādīšana, un kopšana, šie līgumi glāba uzņēmumus no parādiem un bankrota. Minēt iemeslu un arī tāpēc, kā arī to, ka šie līgumi ir ievērojami garāki par jaunievedumu — trīs gadiem ilgāka termiņa sadarbības līgumiem — Latvijas mežizstrādātāju savienība aicināja M. Rozi ilgtermiņa mežizstrādes līgumturētājiem arī 2005. gadā saglabāt 20 % lielu atlaidi.

2004. gadā tiks dubultots apaļkoku pārdošanas apjoms valsts mežos, tādējādi samazinot augošu koku pārdošanas apjomus. Tā vakar nolemts valdības sēdē. Tādējādi valdība pilnīgi ir atbalstījusi zemkopības ministra Mārtiņā Rozes 16. jūlijā pieņemto lēmumu. Kopumā tiks pārdoti 760 000 m3. Lielākā daļa no apaļkoku — 700 000 m3 tiks izcirsti galvenajā cirtē, bet 60 000 m3 starpizmantošanas cirtē. Netiks pagarināti ilgtermiņa mežizstrādes līgumi, kuru termiņš beidzies. Tāpēc koksne, kura tiks iegūta tajās valsts mežu platībās, kurās šogad beidzās ilgtermiņa mežizstrādes līgumu (27 līgumi ar kopējo platību 81 000 ha) vai cirsmu pirkuma līguma (kopā 32 līgumi) termiņš, tiks pārdota jau sagatavotu apaļkoku sortimentu izsolēs, bet atlikusī daļa — augošu koku izsolēs. Tādējādi 2004. gadā augošu koku cirsmu izsolēs pēc aptuveniem aprēķiniem tiks pārdoti 1.6 milj. m3 koksnes un ilgtermiņa mežizstrādes līgumturētājiem (kuriem līgumu termiņš vēl nav beidzies) — arī 1.6 milj. m3. Sākotnēji valsts mežu apsaimniekotāja vadība vēlējās pārdot 881 000 m3 koksnes (2003. gadā apaļkokus plānots pārdot tikai 367 000 m3) no kopējās realizējamās koksnes daudzuma).

Vētras lauztās/gāztās cirsmas vētras skartajos reģionos tiek pārdotas lejupejošā izsolē, kuras starta cena ir samazināta par 40 % salīdzinājumā ar analogu augošu koku cirsmu, skaidro valsts mežu apsaimniekotājs valsts a/s Latvijas valsts meži (LVM) struktūrvienības «LVM Mežs» direktors Edvīns Zakovics. Viņš norāda, ka, ja uz izsoli reģistrējušies pretendenti par sākotnējo cenu konkrēto cirsmu nenopērk, tad tā tiek samazināta par katrā konkrētā gadījumā noteiktu soli. Tiesa, šāda lejupejoša cirsmu izsole tiek apturēta brīdī, kad cirsmas sākotnējā cena ir samazināta par 80 %, piemēram, sākotnējā izsoles cena bija 10 Ls/m3, bet izsole tiek pārtraukta pie 2 Ls/m3. Pēc E. Zakovica teiktā, nedēļā no 31.01- 04.02 nav pārdotas tikai 17% no visām izsolē piedāvātajām cirsmām (ap 13 tūkst. m3). «Ja cirsma netiek nosolīta iepriekš minētajā kārtībā, tad izmanto nepārtrauktu piedāvājumu, kura būtība ir tāda: izsolē nenopirkto cirsmu saraksts pieejams attiecīgajā mežsaimniecībā un uzņēmuma mājas lapā un pircējs sev interesējošo cirsmu varēs nopirkt nepiedaloties izsolē, pietiks ar rakstisku pieteikumu attiecīgajā mežsaimniecībā,» uzsver E. Zakovics. Viņš arī atzīst, ka līdz šim šādā veidā ir pārdoti 60% nedēļā no 17.01-21.01. izsolēs nepārdoto cirsmu apjoma (3 tūkst.m3). «Var jau apgalvot, ka tādējādi vētras lauztās/gāztās cirsmas tiek pārdotas par salīdzinoši zemu cenu, tomēr šīs ir jānovāc. Šī ir laba iespēja gan nelieliem uzņēmējiem, gan lauku saimniekiem par saprātīgām cenās iegādāties koksni valsts mežā,» uzsver E. Zakovics. Savukārt valsts mežos, kur nogāzi ir daži koki un ekonomiski neatmaksājas tos izstrādāt ar tehniku, vietējiem iedzīvotājiem ir iespēja tos bez izsoles iegādāties par vidējo izsoļu cenu. Tajās vietās, kur koki ir gāzti krustu šķērsām un nav iespējama nekāda uzmērīšana, šīs cirsmas tiks pārdotas, ņemot vērā to meža inventarizācijas datus, skaidro E. Zakovics.

Celulozes rūpnīcas investora Metsäliitto piedāvājums pagarināt ilgtermiņa mežizstrādes līgumus esot sabiedroto meklēšana Latvijas mežizstrādātājos, kuriem šadi līgumi beidzas tuvākajos gados un to pastāvēšanai ir ļoti būtiski. Tā apgalvoja vairāki meža nozares uzņēmēji, kuri vēlējās palikt nezināmi plašākai publikai. Viņi norāda, ka Metsaliitto ar šo savu priekšlikumu ir trāpījis šobrīd ļoti sāpīgajā strīdā starp Latvijas valsts mežu apsaimniekotāju un mežizstrādātājiem, kuriem ir ilgtermiņa mežizstrādes līgumi. Latvijas valsts meži ir deklarējis, ka netiks pagarināti tie ilgtermiņa mežizstrādes līgumi, kuri beidzas, un pakāpeniski tiks attīstīta apaļkoku pārdošana, kura ļaušot palielināt valsts kā īpašnieka ieņēmumus no saviem mežiem. Jāatgādina, ka pērnā gada nogalē apaļkoku pārdošana tika prezentēta kā veids, kā nodrošināt celulozes rūpnīcu ar papīrmalku 1,2 milj. m3 apmērā, kuru garantētu valdība. Šobrīd, kā izriet no Metsalitto priekšlikuma, tādas nepieciešamības vairs nav. Tādējādi investors, piespiežot valsti pagarināt ilgtermiņa līgumus, varētu ļaut palielināt to uzņēmumu tirgus vērtību, kuriem sakarā ar šo līgumu termiņa beigu tuvošanos, šī vērtība kritās un tālākā pastāvēšana būtu probelāmtiska. Iedzenot ķīli meža nozares uzņēmējos, investoram vairs nebūs jāsastopas ar masveida nozares uzņēmēju pretestību savu interešu realizācijai Latvijā. Tiesa, daži mežizstrādātāji atzīst, ka, nostājoties pret Metsaliitto priekšlikumu, faktiski ir jāatbalsta apaļkoku tirdzniecība valsts mežos, taču šis modelis ir joprojām esot nesaprotams. Tāpat tiek norādīts, ka mežizstrādātāji savulaik jau piedāvāja ilgtermiņa mežizstrādes līgumus un, ja nepieciešams, arī augošu koku izsoles apgrūtināt ar papīrmalkas piegādēm celulozes rūpnīcai, taču tas netika ņemts vērā. «Nozares uzņēmējiem celulozes rūpnīca ir vajadzīga kā sabiedrotais, kurš iegādāsies papīrmalku, kā arī kokapstrādes procesā radušās koksnes atliekas, paaugstinās to konkurētspēju, bet nav nepieciešama rūpnīca, kuras investors pakāpeniski vēlas iegūt kontroli pār lielu daļu valsts mežos augošās koksnes un to pārdalīt sev par labu,» uzsver uzņēmējs, kurš vēlējās, lai tā vārds netiktu atklāts. Jāatgādina, ka Db jau rakstīja par Metsäliitto vēlmēm — pagarināt ilgtermiņa mežizstrādes līgumus tiem, kuriem tie beidzas, taču Ozolsalas apkaimē tos līgumi, kuri beidzas, vai arī tos, kuri kādu iemeslu dēļ tiek lauzti, celulozes rūpnīcas būtu jānodod Metsäliitto grupai. Tāpat tiek pieprasīts lai Latvijas valsts apņemtos savos mežos nekad nenodarboties ar mežizstrādi un apaļkoku tirdzniecību. Tāpat no Latvijas tiek pieprasīts palielināt mežu ciršanas apjomus.

Par otru valstiski svarīgāko ieguvumu no apaļkoksnes sortimentu tirdzniecības valsts mežos a/s Latvijas valsts meži prezidents Roberts Strīpnieks min vietējo kokrūpnieku pieejamību koksnes resursiem valsts mežos. «Tieši pieejamība koksnes resursiem ir problēma, kas dzen izmisumā lielāko daļu Latvijas kokrūpnieku, radot resursu deficītu, tirgus izkropļojumus un superaugstās koksnes cenas, kas reizēm pārsniedz pat attīstīto Skandināvijas valstu cenu līmeni,» norāda R. Strīpnieks. Ilgtermiņa mežizstrādes līgumi (IML) nodrošina to turētājiem bezkonkurences pieeju resursiem, savukārt augošu koku izsoļu dati rāda, ka arī šajā pārdošanas veidā lielākie pircēji ir tie paši IML turētāji. Veidojās it kā noslēgts loks - fantastiskās cenas augošu koku izsolēs veidojās tāpēc, ka ilgtermiņa mežizstrādes līgumturētāji iegādājās augošus kokus par ievērojami zemākām cenām, nekā tās ir augošu koku izsolēs, bet ar šādi ietaupīto naudu piedalījās augošu koku izsolēs un vēl pirka koksnes papildu resursus, par tiem solot superaugstas cenas, skaidro LVM prezidents. Tiklīdz šogad ilgtermiņa mežizstrādes līgumturētājiem šādas iespējas maksāt ievērojami mazāku cenu līgumplatībās beidzās, augošu koku izsoļu vidējās cenas arī kritās, norāda R. Strīpnieks. Viņaprāt, tas tikai apstiprina iepriekš minētos pieņēmumus un daudzu uzņēmēju kritikas pamatotību par šo augošu koku izsoļu cenu veidošanas shēmu, kad lielie ilgtermiņa mežizstrādes līgumturētāji lielākoties bija arī augošu koku pircēji izsoles. «Pārdodot apaļkoksnes sortimentus, šādu cenu pārnesi no augošu koku tirgus neesam novērojuši. Šī gada tendences norāda, ka, palielinot apaļkoksnes sortimentu apjomus tirgū, zāģbaļķu cenas stabilizējas un pat nedaudz samazinās Tieši pieejamība valsts mežu koksnei visiem ir tas iemesls, kāpēc oponenti, kuri kokrūpniekus mēģina turēt resursu badā vai tālu no koksnes piegāžu ķēdēm, to tik ļoti kritizē,» uzsver R. Strīpnieks. Viņš atzīst, ka šobrīd apaļkoku sortimentu tirdzniecība ir tas veids kā paplašināt potenciālo klientu loku apstākļos, kad notiek mežizstrādes un kokapstrādes jaudu koncentrēšanās, kas nebūt nav Latvijas valsts interesēs. «Šobrīd apaļkoku sortimentu tirdzniecības modelis var visefektīvāk normalizēt konkurences nosacījumus koksnes tālākajos posmos, kā arī nodrošināt nacionālās kontroles paturēšanu pār koksnes resursiem,» uzsver LVM prezidents.

Lēmumu ilgtermiņa mežizstrādes līgumus, kuri šogad beidzas, aizstāt ar cirsmu pirkuma līgumiem vai ne, kā arī apaļkoku tirdzniecības apjomu 2004. gadā pieņems valdībā. Tā piektdien nolemts Ministru prezidenta Einara Repšes un zemkopības ministra Mārtiņa Rozes tikšanas laikā. Db 18. jūlija numurā rakstīja, ka zemkopības ministrs nolēma, ka 2004. gadā valsts mežu apsaimniekotājs valsts a/s Latvijas valsts meži apaļkokus pārdos 760 000 m3 apmērā, kā ilgtermiņa mežizstrādes līgumus, kuru termiņš ir beidzies nepiedāvās cirsmu pirkuma līgumus. Koksne, kura iegūta tajās valsts mežu platībās, kurās šogad beidzās ilgtermiņa mežizstrādes līgumu tiks pārdota jau sagatavotu apaļkoku sortimentu izsolēs, bet atlikusī daļa — augošu koku izsolēs. «M. Roze savu nostāju nav mainījis un arī valdībā aizstāvēs savu 16. jūlijā pieņemto lēmumu,» skaidro Zemkopības ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Dagnija Muceniece. Pēc Db rīcībā esošas neoficiālas informācijas Ministru kabinets šo jautājumu varētu skatīt 29. jūlija sēdē.

Lai arī nereti koksnes resursu cenu kāpumā kā galveno ieguvēju (liels apgrozījuma un peļņas pieaugums) meža nozares uzņēmēji min tieši valsts mežu apsaimniekotāju, tomēr valsts a/s Latvijas valsts meži Mežsaimniecibas daļas vadītājs Normunds Priede uzskata, ka cenas ceļ paši uzņēmēji. «Neesam ieinteresēti, lai strauji saruktu koksnes pircēju skaits valsts mežos, jo tad, visticamāk, uzvarētāji būs daži sprinteri, bet nevis tie, kuri varētu būt sekmīgi konkurenti maratonā — tie, kuri ar savu produkciju un darbu var pierādīt savu konkurētspēju ilgākā laikā,» secina xxx. Turklāt līdz šim augsās un varbūt arī ekonomiski mazpamatotās cenas konkrētās augošu koku izsolēs varēja rasties arī tāpēc, ka tie uzņēmēji, kuriem ir ilgtermiņa mežizstrādes līgumi, no šīm platībām iegūto koksni varēja iegādāties par daudz zemāku cenu, nekā tā bija tirgū. Tajā pašā laikā šie ilgtermiņa mežizstrādes līgumturētāji šo cenu starpību varēja ieguldīt, augošu koku izsoļu iegādē solot augstākas cenas, jo tā vidējā (ilgtermiņa mežizstrādes līgumplatībās + izsolēs) koksnes iegādes cena būs apmierinoša, skaidro N. Priede. Pašlaik LVM nevar ietekmēt ilgtermiņa mežizstrādes līgumturētāju vēlmes, kad, ko un cik cirst. Šā gada novembrī LVM plāno pārdot 135 000 m3, bet decembrī — vēl 90 000 m3. Savukārt 9 mēnešos ir pārdoti 1.077 milj. m3.«LVM plānotais augošu koku pārdošanas apjoms nav sadalīts proporcionāli (saprotot gada apjomu dalīšanu uz 12), bet vadoties no iepriekšējo gadu pieredzes — pieprasījuma augošo koku tirgū, uzsver N. Priede. Taču gada laikā notiek korekcijas, jo divos pārdošanas veidos: ilgtermiņa mežizstrādes līgumplatībās un apaļkoksnes pārdošanā — LVM ir pilnīgi atkarīgs no pircēju vēlmes pirkt koksni, taču tikai ar cirsmu izsoli LVM var manevrēt, lai stabilizētu gan kopējo LVM augošo koku piedāvājumu tirgū, gan savu naudas plūsmu pa mēnešiem, skaidro N.Priede.

Tā asociācija Latvijas koks iestājas par to, lai netiktu pagarināti ilgtermiņa mežizstrādes līgumi un tiktu palielināts koksnes apjoms, kas tiek pārdots apaļkoku veidā. Tāpat tika norādīts, ka ilgtermiņa mežizstrādes līgumi ir sava veida valsts atbalsts, kurš dažiem ir, bet lielākajai daļai meža nozares uzņēmēju nav. Turklāt pēdējo gadu laikā ilgtermiņa mežistrādes līgumi tiekot koncentrēti, tos pārpērkot. Pēc LVM datiem, 42 ilgtermiņa mežizstrādes līgumi (ar kopējo platību 144 006.8 ha un kopējo mežizstrādes apjomu 233 035 m3) mainījuši īpašniekus, mainoties uzņēmuma nosaukumam, bet vēl sešos gadījumos īpašnieku maiņa (ar kopējo platību 29 655.9 ha un mežizstrādes apjomu 88 100 m3) notikusi, nemainot uzņēmuma nosaukumu. Turklāt īstenojot apaļkoku pārdošanu no valsts mežiem tiek izslēgti starpnieki. Savukārt Latvijas mežizstrādātāju savienība, Ludzas rajona padome, Bauskkas rajona padome un citas pašvaldības iestājās par to, lai pagarinātu ilgtermiņa mežizstrādes līgumus. Tāpat aicināja vispirms izvērtēt apaļkoku pārdošanas pilotprojekta rezultātus un tikai tad pieņemt konkrētus lēmumus.

Ieviesis jaunus ilgāka termiņa līgumus valsts mežos un to turētājiem — koksnes pircējiem — valsts mežos otrajā un trešajā sadarbības gadā būs cenu atlaides. Tādu lēmumu pieņēma Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze. Lēmums paredz, ka ilgāka termiņa līgumpartneriem pirmajā gadā būs jāmaksā tirgus (izsoļu) cena, otrajā tiks piemērota atlaide 3.5 % no pirmā gada tirgus cenas, bet trešajā pircējs pats varēs izvēlēties starp divām iespējām — saņemt 7 % lielu atlaidi pret pirmā gada izsoļu tirgus cenu vai arī esošā gada izsoļu tirgus cenas. Turklāt šis nosacījums attieksies arī uz spēkā esošajiem ilgtermiņa mežizstrādes līgumturētājiem. Tādējādi ilgtermiņa mežizstrādes līgumturētājiem atlaide no pašreizējiem 20 % samazināsies līdz 7 %.

Augustu iezīmēja koksnes iztrūkums un mežizstrādes izmaksu kāpums, kas papildus ģeopolitiskajai situācijai, saistīts ar degvielas sadārdzinājumu un nepietiekamu darbaspēka pieejamību.

Augusta mēnesī bija novērojams cenas kritums skujkoku zāģbaļķiem, pašās mēneša beigās piedzīvojot kāpumu, kā rezultātā vidējai skujkoku cenai pat paaugstinoties par gandrīz 4 % vidēji priedes un par 6 % egles zāģbaļķim. Mēreni turpina kāpt malkas un granulu izejmateriālu cenas.

Šobrīd ir novērojams koksnes un īpaši granulu iztrūkums Eiropā. Pagaidām nav gaidāms, ka koksnes cenas varētu atgriezties pirmskara perioda līmenī, kad tā bija zemāka, liecina “E-silva” ekspertu prognozes. Koksnes cenas kritums augustā saistīts ar uzkrājumiem, kas izveidoti noliktavās, gatavojoties tam, ka jūlijā tika pārtraukts Krievijas meža produkcijas eksports uz Eiropu. Šobrīd ir stājušās spēkā Eiropas Savienības sankcijas, kas ierobežo koksnes izstrādājumu piegādi no Krievijas un Baltkrievijas. Veidotie uzkrājumi noliktavās palēnām sāk tukšoties. Tomēr ne tik ātri kā gaidīts, ņemot vērā straujo inflāciju un kreditēšanas procentu likmju kāpumu, kas veicina sabiedrības kavēšanos uzsākt jaunus būvniecības projektus.

19., 20., 21., 24. un 25. februārī valsts a/s “Latvijas valsts meži” (LVM) pirmo reizi Latvijā organizē apaļo kokmateriālu izsoles, kurās uz piedāvātajiem sortimentiem pretendēs 48 dalībnieki, kuri iesniedza savus finansu piedāvājumus un tika atzīti par atbilstošiem konkursa “Par apaļo kokmateriālu sortimentu piegādi 2003. gada apaļkoksnes tirdzniecības pilotprojekta ietvaros” nolikuma prasībām, norādīts a/s “Latvijas valsts meži Komunikācijas vadītāja T.Kotoviča informācijā. Kokmateriālu piegādes tiks veiktas 2003. gadā no Ziemeļkurzemes, Zemgales, Austrumvidzemes, Rietumvidzemes un Vidusdaugavas mežsaimniecībām ar kopējo apjomu 301 000 m3. Atklātā izsole tiek organizēta katram cirsmu komplektam, katrai caurmēru grupai, skuju koku zāģbaļķiem un finieru klučiem, kā arī atsevišķi katras sugas papīrmalkai un stabu koksnei. Visas izsoles notiks LVM Zemgales mežsaimniecības telpās Jelgavas rajona, Jaunsvirlaukas pagasta, Mežciema “Silos”. 19. un 20. februārī plkst. 10 tiks izsolīti skujkoku zāģbaļķi. 19. februārī tiks izsolīti skujkoku zāģbaļķi no Mētru, Mērsraga, Garozas un Misas, 20. februārī – Ogres, Madlienas, Silvas un Valmieras cirsmu komplektiem. 21. februārī plkst. 10 tiks izsolīta papīrmalka. Sortiments tiks izsolīts no Mētru, Mērsraga, Garozas, Misas, Ogres, Valmieras, Silvas un Madlienas cirsmu komplektiem. 24. februārī plkst. 11 tiks izsolīti A un B klases finierkluči. Sortimenti tiks izsolīti no Mētru, Mērsraga, Garozas, Misas, Ogres, Valmieras, Silvas un Madlienas cirsmu komplektiem. 25. februārī plkst. 10 tiks izsolīta stabu koksne. Sortiments tiks izsolīts no Mētru, Mērsraga, Garozas, Misas, Ogres, Valmieras, Silvas un Madlienas cirsmu komplektiem. Saskaņā ar atklātās izsoles instrukciju izsoles sākumcena ir visaugstākā galīgā cena, ko piedāvājis kāds no tās dalībniekiem. Izsoles solis ir Ls 0,10, un solīšana turpinās līdz brīdim, kamēr nosolītā cena vairs netiek pārsolīta, norādīts a/s “Latvijas valsts meži Komunikācijas vadītāja T.Kotoviča informācijā.

Valsts meža dienests ar 2006. gada 1. aprīli sāk maksas pakalpojumu sniegšanu cirsmu sagatavošanas darbos pēc iesniedzēja pieprasījuma. Jau janvārī Ministru kabinets apstiprināja noteikumus par Valsts meža dienesta sniegto maksas pakalpojumu cenrādi. Šajos noteikumos ir jauna sadaļa, kas kā maksas pakalpojumu apstiprina cirsmu sagatavošanas darbus – cirsmu iestigošanu, cirsmu uzmērīšanu, koku uzmērīšanu un izzīmēšanu, datu apstrādi un dokumentāciju, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Maksas pakalpojums tiek sniegts, saņemot meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja iesniegumu par konkrētā darba veikšanu – cirsmas sagatavošanu izstrādei vai cirsmas sagatavošanu izsolei. Piemēram, 1 hektāru lielas cirsmas sagatavošana izstrādei maksātu sākot no 50 latiem. Tas ir teorētiskā situācijā, ja cirsma ir kvadrāts, jo izcenojumu ietekmē ļoti daudzi faktori – cirsmas platība, konfigurācijas, koku sastāvs un veicamie darbi. Privāto mežu īpašniekiem būs iespēja uzzināt arī aptuveno savas pārdodamās cirsmas vērtību, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Lai realizētu maksas pakalpojumu sniegšanu, Valsts meža dienests noteicis savām struktūrvienībām vienotu kārtību cirsmu sagatavošanā visā Valsts meža dienesta uzraugāmajā teritorijā. Valsts meža dienesta struktūrvienību vadītājiem jānodrošina maksas pakalpojumu sniegšanas pārbaudes sistēmas ieviešana un izpilde.