Pamatojoties uz aizdomām par nelegālu pirmsvēlēšanu kampaņas finansēšanu 2007. gadā, šonedēļ pārmeklēts bijušā Francijas prezidenta Nikolā Sarkozī (Nicolas Sarkozy) mājoklis un birojs, vēsta pasaules mediji.

Esot Francijas prezidenta amatā, N. Sarkozī bija imūns pret tiesvedību uzsākšanu, taču pēc pilnvaru beigām policisti kļuva tiesīgi veikt «kratīšanu» viņa mājoklī un birojā. Tiesvedība tikusi atlikta vairākus gadus, kamēr N. Sarkozī pildīja valsts prezidenta amata pienākumus, tomēr viņš zaudēja imunitāti pēc sociālistu pārstāvja Fransuā Olanda uzvaras prezidenta vēlēšanās.

Šīs nedēļas sākumā desmit policisti veica kratīšanu N. Sarkozī un viņa sievas Karlas Bruni (Carla Bruni) dzīvesvietā, kā arī jaunajā N. Sarkozī birojā, ko valsts viņam nodrošina kā bijušajam prezidentam. Daži avoti ziņo arī par pārbaudēm daļēji N. Sarkozī piederošajā advokātu birojā. Pats bijušais Francijas prezidents un viņa sieva pirmdien devās brīvdienās uz Kanādu.

Francijas tiesa pirmdien eksprezidentu Nikolā Sarkozī atzinusi par vainīgu korupcijā un piespriedusi trīs gadu cietumsodu, no kuriem divi gadi ir nosacīts cietumsods.

66 gadus vecais Sarkozī atzīts par vainīgu korupcijā un ietekmes izmantošanā saistībā ar mēģinājumu piekukuļot Kasācijas tiesas tiesnesi Žilbēru Azibēru, lai iegūtu slepenu informāciju par izmeklēšanu citā ar Sarkozī saistītā lietā. Apmaiņā pret informāciju Sarkozī piedāvājis atbalstīt Azibēra pieteikumu uz izdevīgu amatu Monako.

Sarkozī un viņa advokāts Tjerī Hercogs mēģināja piekukuļot Azibēru, lai saņemtu informāciju par izmeklēšanu citā lietā, kurā Sarkozī tika apsūdzēts par nelikumīgu maksājumu saņemšanu no uzņēmuma "L'Oreal" mantinieces Lilianas Betankūras savas 2007.gada prezidenta vēlēšanu kampaņas laikā.

Apsūdzības pret Sarkozī balstītas uz viņa un Hercoga telefonsarunām, kuras ierakstījusi policija. Sarkozī noliedza, ka būtu pastrādājis noziegumu, un apgalvo, ka viņa telefonsarunas noklausītas nelegāli.

Publiski pazīstamas personas un uzņēmumus savulaik biedēja preses pastiprināta uzmanība viņu teiktajam un darītajam. Tagad šīs bažas nobāl interneta jaunajā realitātē, kur katru pārsteidzīgi publicētu teikumu vai foto kāri gaida tūkstošiem vērotāju. Ko mācīties no gadījumiem, kad interneta lietotāju labvēlības iegūšanai publicētās ziņas sagādā pilnīgi pretēju rezultātu?

Privātu ziņojumu kļūdaina publicēšana uzņēmumu korporatīvajos profilos, ļaundabīgas programmatūras, kas izsūta citiem cilvēkiem ziņas no augstu amatpersonu privātajiem profiliem – tā jau ir kļuvusi par interneta lietotāju ikdienu, un šādas kļūmes raisa smaidu, tomēr par skandālu to vis nenosauksi. Tomēr arī pavisam nopietnu sociālo mediju komunikācijas izgāšanos arī Latvijā netrūkst, lai gan, šķiet, nevienam nav gājis tik apkaunojoši kā amerikāņu politiķim Entonijam Vīneram, kurš mikroblogošanas vietnē twitter.com visu šīs vietnes lietotāju aplūkošanai publicējis intīmu fotogrāfiju, kas bija domāta pavisam privātai lietošanai. Cik graujoša šāda kļūda būtu Latvijas politiķu reputācijai, ir diskutējams jautājums, jo jāsecina, ka Latvijas sabiedrība ir gatava piedot arī pavisam atšķirīgi vērtējamus, internetā paustus politiķu uzskatus, bet tik nopietns reitingu grāvējs kā Francijas prezidenta Fransuā Olanda gadījumā pie mums vēl nav novērots.

Francija vēlas piešķirt jaunu impulsu Turcijas virzībai uz Eiropas Savienību (ES) un plāno atsākt sarunas par valsts pievienošanos ES, pavēstījis Francijas ārlietu ministrs Lorāns Fabiuss.

Līdz šim Francija bija asi noskaņota par Turcijas iespējamo iestāšanos ES un tās iepriekšējais prezidents Nikolā Sarkozī izteicies, ka Turcijai nekad nevajadzētu pievienoties blokam. N. Sarkozī gan arī rosināja Turcijai piedāvāt kādu speciālu sadarbības modeli.

Sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā Trucija uzsāka 2005. gadā. Patlaban no 35 sarunu sadaļām noslēgtas tikai vienas. Pret Turcijas dalību ES iebilda ne tikai Francija, bet arī Kipra un Vācija, kuras valdība gan norāda, ka nav pret sarunām kā tādām. Pirms trīs gadiem sarunas par Turcijas iestāšanos ES tika apturētas.

Šāda situācija vairākkārt izraisījusi Ankaras sašutumu. Aizvadītajā nedēļā Turcijas premjers Tajips Erdogans pavēstīja, ka viņa valsts ES vietā varētu iestāties Šanhajas sadarbības organizācijām, vēsta Euobserver.

Vācijas augstspiediena produktu ražotājs Kärcher vērsies pie Francijas prezidenta vēlēšanu kampaņas kandidātiem, prasot pārtraukt izmantot tā zīmolu diskusijās par noziegumiem, vēsta thelocal.de.

Vārds Kärcher Francijas politiskajā valodā iegāja 2005. gadā, kad toreizējais iekšlietu ministrs Nikolā Sarkozī apmeklēja vietu, kur tika nošauts 11 gadus vecs zēns. Toreiz viņš iedzīvotājiem solīja apkarot noziedzību sakot: «Sākot ar rītdienu, mēs iztīrīsim šejieni ar Kärcheriem.»

Uzņēmums norāda, ka kopš tā brīža ir pagājuši jau 11 gadi, bet tā zīmols joprojām tiek izmantots, to sasaistot ar politiskiem, strīdīgiem un negatīviem problēmjautājumiem. Tas kaitējot uzņēmumam, tā vērtībām un klientiem.

Francijas eksprezidentam, atbrīvojot viņu no īslaicīga apcietinājuma, kā drošības līdzeklis ir noteikta tiesas uzraudzība. Eksprezidentam ir izvirzītas apsūdzības korupcijā un nelegālā kampaņas finansēšanā. Francijas tiesībsargu ieskatā, N. Sarkozī pieņēmis vairākus miljonus eiro no nu jau gāztā un nogalinātā Lībijas diktatora Muamara Kadafi savas 2007. gada vēlēšanu kampaņas finansēšanai. Pieci izmeklēšanas gadi un divas dienas ilgusī N. Sarkozī nopratināšana tiesnešiem ir bijusi pietiekama, lai apsūdzētu 63 gadus veco Francijas politiķi korupcijā, nelegālā kampaņas finansēšanā un Lībijas valsts naudas slēpšanā

Bijušajam Francijas prezidentam Nikolā Sarkozī iedalīti 10 policijas darbinieki, kas nodrošinās drošību viņam un viņa ģimenei. Šī pakalpojuma gada izmaksas sasniegšot 700 tūkstošus eiro, vēsta thelocal.fr.

Sarkozī palīgi atteikušies apstiprināt vai noliegt šo informāciju, bet norādījuši, ka tā bijusi policija, nevis pats politiķis, kas izlēma par viņa drošības līmeni.

Valsts pārskati liecina, ka vidējās izmaksas, norīkojot policijas darbinieku politiķa sargāšanai, ir 72 tūkstoši eiro gadā.

Pašreizējam prezidentam un valdības ministriem ir nodrošināta pastāvīga policijas apsardze. Tāda ir arī visiem bijušajiem valsts vadītājiem, premjeriem un iekšlietu ministriem.

Fotoradari Francijā šogad varētu nest rekordlielus ienākumus, valdībai no tiem gūstot aptuveni 700 miljonus eiro (491,9 miljonus latu).

Laika periodā no 1.janvāra līdz 30.jūnijam fotoradari Francijas budžetu papildinājuši par 324 miljoniem eiro (227,7 miljoniem latu), liecina Francijas Ceļu pārkāpumu pārvaldes apkopotā informācija.

Prognozes liecina, ka šogad šie ieņēmumi varētu būt lielāki nekā pērn, kad fotoradaru sodos tika iekasēti 639 miljoni eiro (449,09 miljoni latu), kas ir rekordaugsts līmenis.

Ienākumu pieaugums tiek skaidrots ar fotoradaru skaita palielināšanos uz valsts ceļiem. 2012.gadā fotoradaru skaits sasniedzis 2200, salīdzinot ar 1473 2008.gadā.

Turklāt liels skaits fotoradaru šogad izvietots pie skolām.

Kāds ceļu satiksmes eksperts intervijā laikrakstam "Les Echos" norāda, ka daļēji šo sodu pieaugums varētu būt saistīts ar prezidenta vēlēšanu sekām.

Bijušais Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vadītājs Dominiks Štrauss Kāns panācis izlīgumu ar Ņujorkas istabeni Nafisatu Dialo (Nafissatou Diallo), kas viņu apsūdzēja izvarošanas mēģinājumā.

Panāktā izlīguma nosacījumi netiek atklāti. Istabene no SVF bijušā vadītāja mēģināja piedzīt naudas kompensāciju par morālu, emocionālu un fizisku kaitējumu, kā arī viņas reputācijas iedragāšanu. D. Štrausa – Kāna advokāti nolieguši, ka istabenei tikušas samaksātas prāvas kompensācijas.

Iepriekš izskanēja, ka bijušais SVF vadītājs prasības istabenei varētu izmaksāt pat sešus miljonus dolāru lielu kompensāciju.

N. Dialo D. Štrausu Kānu izvarošanā apsūdzēja aizvadītā gada vasarā, izraisot pamatīgu skandālu, kas D. Štrausam Kānam lika atkāpties no SVF vadītāja amata un sagrāva viņa politisko karjeru, tostarp izredzes kļūt par Francijas prezidentu.

Ekonomikas nedienas frančiem liek apsvērt sveštautiešu pielaišanu nacionālajiem dārgumiem.

Parīzes Luvra ir viens no pasaulē lielākajiem un senākajiem muzejiem, un viss liecina, ka tā vairāk nekā 200 gadu pastāvēšanas vēsturē (tauta mākslas vērtībām tika pielaista pēc revolūcijas – 1793. gadā) ārzemniekiem vērs ne tikai ieejas, bet arī direktora kabineta durvis. Pašreizējā direktora, 60. gadus vecā Anrī Luareta, līgums beidzas aprīlī, un viņš ir nolēmis pēc 12 darba gadiem uz šo amatu vairs nepretendēt. Tā kā muzeja un kolekciju uzturēšana līmenī prasa milzu summas, Fransuā Olanda valdība pasaules finanšu piesaistes vārdā ir noskaņota savā mākslas templī ielaist ārzemnieku, ziņo Bloomberg.

Francijas nodarbinātības ministrs Mišels Sapins (Michel Sapin) radio intervijas laikā atzinis, ka Francija ir pilnībā bankrotējusi, pamatīgi samulsinot Francijas prezidentu Fransuā Olandu (Francois Hollande), kuram nu nākas glābt sociālistu valdības reputāciju, raksta pasaules mediji.

«Valsts pastāv, bet tā ir pilnīgi bankrotējusi valsts,» intervijā pauda nodarbinātības ministrs. «Tieši tādēļ mums jārealizē deficīta samazināšanas plāns, un nekas nedrīkst mūs novirzīt no šī mērķa,» citējot M. Sapinu, raksta Independent.

Nodarbinātības ministra izteikumi radījuši jautājumu par F. Olanda «nodokļu un tēriņu» politiku, kopš kuras ieviešanas vairāki uzņēmēji un augsta līmeņa slavenības pametušas valsti. Nākamo piecu gadu laikā Francijā plānots samazināt tēriņus par 60 miljardiem eiro un palielināt nodokļu ieņēmumus par 20 miljardiem eiro.

Jau ziņots, ka, piemēram, aktieris Žerārs Depardjē kļuvis par Krievijas pilsoni. Tāpat valsti pametis arī tās bagātākais cilvēks Bernards Arno, kā arī izskanējušas bažas, ka ekonomisku apsvērumu dēļ uz Londonu varētu pārcelties arī bijušais Francijas prezidents Nikolā Sarkozī un viņa sieva Karla Bruni. Lielbritānijas premjers Deivids Kamerons (David Cameron) iepriekš izteicies, ka ir gatavs «izritināt sarkano paklāju» turīgajiem francūžiem, kas vēlas apmesties Apvienotajā Karalistē.

Princis Alvalīds bin Talals (Alwaleed bin Talal) tiek uzskatīts par bagātāko cilvēku Saūda Arābijā un vienu no bagātākajiem arī visā pasaulē.

Tomēr pēc Forbes jaunākā pasaulē bagātāko cilvēku saraksta publicēšanas izcēlies strīds par to, cik tieši bagāts ir princis.

Pats Alvalīds uzskata, ka viņam pieder 29,6 miljardi ASV dolāru, kamēr Forbes nepiekrīt un viņa bagātību lēš 20 miljardu ASV dolāru apmērā, līdz ar to viņu atzīstot par 26. bagātāko cilvēku pasaulē. Par šādu novērtējumu princis esot dziļi aizvainots un atteicies no jebkādas turpmākas sadarbības ar Forbes.

Francijas policija pārmeklējusi Starptautiskās Valūtas fonda (SVF) izpilddirektores Kristīnes Lagardes māju Parīzē, pārbaudot viņas iespējamo pilnvaru pārkāpšanu laikā, kad viņa bija Francijas finanšu ministre, raksta money.cnn.com.

Francijas tiesa 2011. gada augustā jau paziņoja, ka izmeklē K. Lagardes lomu ilgtermiņa strīdā starp toreizējo Francijas prezidenta Nikolā Sarkozī atbalstošo uzņēmēju Bernāru Tapī un kādreiz valstij piederošo banku Credit Lyonnais.

Izmeklēšana saistīta ar iespējamo amatu pilnvaru pārkāpumu, dodot rīkojumu strīdu izskatīt privātā šķīrējtiesā, kas lēma par labu Tapī, liekot izmaksāt viņam 400 miljonus eiro (281,12 miljonus latu). Viņa gan vienmēr noliegusi savu vainu, uzsverot, ka tas tajā laikā bija labākais risinājums.

SVF apsūdzības nekomentē.

Neņemot vērā valsts prezidenta Fransuā Olanda atbalstu progresīvajiem nodokļiem, Francijā dzīvo vairāk miljonāru nekā jebkurā citā Eiropas valstī. Pasaules «miljonāru klubā» ir 2211 francūži, noskaidrojusi banka Credit Suisse.

Miljonāru skaita ziņā Francija apsteigusi Vāciju un Lielbritāniju, kurā dzīvo attiecīgi 1735 un 1529 bagātnieki.

Credit Suisse paredz, ka līdz 2018. gadam Francijā miljonāru skaits būs pieaudzis līdz 3224, bet Vācijā pēc pieciem gadiem dzīvos 2537, savukārt Lielbritānijā – 2377 miljonāri.

Jau rakstīts, ka Francijas prezidents vēlējies ieviest nodokli 75% apmērā tiem valsts iedzīvotājiem, kas gada laikā nopelna vairāk nekā vienu miljonu eiro. Tomēr šā gada janvārī valsts konstitucionālā tiesa atzina šādu nodokli par neatbilstošu pamatlikumam.

Lai izvairītos no augsto nodokļu maksāšanas, piemēram, aktieris Žerārs Depardjē kļuvis par Krievijas pilsoni. Tāpat valsti pametis arī tās bagātākais cilvēks Bernards Arno, kā arī izskanējušas bažas, ka ekonomisku apsvērumu dēļ uz Londonu varētu pārcelties arī bijušais Francijas prezidents Nikolā Sarkozī un viņa sieva Karla Bruni. Lielbritānijas premjers Deivids Kamerons (David Cameron) iepriekš izteicies, ka ir gatavs «izritināt sarkano paklāju» turīgajiem francūžiem, kas vēlas apmesties Apvienotajā Karalistē.

Slavenais investors un konglomerāta Berkshire Hathaway vadītājs Vorens Bafets (Warren Buffet) un Microsoft dibinātājs Bils Geits (Bill Gates), izrādās, pārvalda arī galda tenisa raketi. Ziņu aģentūra Reuters apkopojusi fotogrāfijas, kurās šie un citi pasaulslaveni uzņēmēji un politiķi rāda savas pingponga meistarības prasmes.

Galda tenisa spēle nav sveša nedz ASV prezidentam Barakam Obamam un viņa kundzei Mišelai Obamai, nedz bijušajam Francijas prezidentam Nikolā Sarkozī un Beļģijas kroņprincesei Matildei. Šīs un citas pasaulē ietekmīgas personas spēlējam pingpongu skatiet fotogalerijā augstāk!

Pingpongs ir viens no populārākajiem sporta viediem pasaulē. Iespējams, tādēļ, ka tenisa galdu iespējams novietot jebkurā palielākā istabā vai birojā, un spēle neprasa ārkārtīgi labu fizisko sagatavotību.

Interesanti, ka galda tenisa otrs nosaukums – pingpongs (ping-pong) 1901. gadā tika reģistrēts kā britu ražotājam J. Jaques & Son Ltd piederoša preču zīme. Vēlāk preču zīmi pārdeva amerikāņu uzņēmumam Parker Brothers, kura pašreizējais īpašnieks ir Escalade Sports.

Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) izpilddirektorei Kristīnei Lagardai būs jāstājas Francijas tiesas priekšā par apšaubāmiem maksājumiem kādam pretrunīgi vērtētam uzņēmējam laikā, kad viņa ieņēma finanšu ministres amatu, piektdien atzina Francijas augstākā apelācijas tiesu instance.

Reaģējot uz tiesas lēmumu, SVF apliecināja uzticību Lagardai.

Valde ir informēta par jaunākajiem notikumiem, kas saistīti ar šo lietu, un turpina apliecināt uzticību izpilddirektores spējām efektīvi veikt savus pienākumus, paziņoja SVF.

Tiesa noraidīja Lagardas iebildumus pret lēmumu saukt viņu pie atbildības par nolaidību, risinot konfliktu starp kādu valstij piederošu banku un uzņēmēju Bernāru Tapī.

Pēc Lagardas lēmuma nodot konfliktu par sporta piederumu ražotāja Adidas pārdošanu izskatīšanai šķīrējtiesā Tapī 2008.gadā saņēma 404 miljonus eiro lielu kompensāciju.

Tagad 60 gadus vecajai Lagardai nāksies stāties īpaša tribunāla priekšā, kurš izskata to valdības amatpersonu lietas, kas pieļāvušas pārkāpumus, veicot savus dienesta pienākumus.

Francijas jaunais prezidents Fransuā Olands nācis klajā ar plānu pazemināt pensionēšanās vecumu daļai darbinieku līdz 60 gadiem, kas bija viens no galvenajiem priekšvēlēšanu solījumiem, ziņo BBC.

Viņa priekšgājējs Nikolā Sarkozī saskārās ar spēcīgu pretreakciju laikā, kad viņš paaugstināja pensionēšanās vecumu par diviem gadiem - līdz 62.

Šis solis 2010. gadā izraisīja nedēļas ilgus streikus valstī, kuros galvenokārt piedalījās valsts sektora darbinieki.

Lēmums par pensionēšanās vecuma pazemināšanu pieņemts laikā, kad ES brīdina - Francijai būs grūti bez izdevumu samazināšanas sasniegt savus fiskālos mērķus.

Olanda ierosināto izmaiņu rezultātā tiem, kuri sākuši darba gaitas 18 gadu vecumā, kā arī mātēm, kurām ir trīs vai vairāk bērnu, un vecāka gadagājuma bez darba esošiem cilvēkiem pensiju sāks izmaksāt 60 nevis 62 gados.

Pretēji gaidītajam, eirozonas līderu samitā 28.-29. jūnijā tomēr izdevās pieņemt dažus svarīgus lēmumus. Viens no šiem lēmumiem attiecas uz banku sektoru - tagad eirozonas perifērijas valstu bankas varēs saņemt atbalstu no Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM) tiešā veidā, uzskata Hipo Fondi valdes loceklis Aleksejs Marčenko.

«Tas atvieglos ekonomisko situāciju valstī, kuras bankas pieteiksies pēc palīdzības. Tagad līdzekļi, kas tiks ieguldīti banku rekapitalizācijā, nepalielinās attiecīgas valsts budžeta deficītu. Līdz ar to perifērijas valstīm būs vieglāk plānot budžeta deficīta samazināšanu, jo teorētiski nebūs iespējama situācija, ka banku sektora glābšanas izdevumu dēļ pēkšņi pieaugošie valsts izdevumu pārsvītros visus centienus samazināt budžeta deficītu. Tas arī ļaus perifērijas valstīm (pirmkārt, Spānijai un Itālijai) nodrošināt savu valsts obligāciju zemākus ienesīgumus, jo situācijā, kad budžeta tēriņu līmenis būs stabils, investoriem būs vairāk uzticības attiecīgās valsts kredītspējai. Agrāk bija iespējama situācija, ka, sniedzot valstij finanšu palīdzību ar nosacījumu, ka oficiāliem kreditoriem valsts parāda restrukturizācijas gadījumā būtu priekšrocība salīdzinājumā ar privātiem kreditoriem, glābjamā valsts uzreiz zaudēja pieeju parāda tirgiem. Jo restrukturizācijas gadījumā privāto kreditoru zaudējumi būtu jo lielāki, jo vairāk attiecīgā valsts pirms tam saņēma palīdzības no oficiāliem kreditoriem. Jaunā shēma ļaus izvairīties no tādas situācijas,» uzskata A. Marčenko.