Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa pieņēmusi lēmumu izbeigt AS VEF Radiotehnika RRR tiesiskās aizsardzības procesu, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Tāpat nolemts izbeigt tiesiskās aizsardzības procesā noteiktos rīcības ierobežojumus un piemēroto metožu izmantošanu, izbeidzot tiesiskās aizsardzības procesa lietu.

AS VEF Radiotehnika RRR TAP laikā ir pilnībā norēķinājusies ar nodrošinātajiem kreditoriem AS SEB banka un VID un sedza arī paredzētos maksājumus nenodrošinātajiem kreditoriem.

Iebildumi vai pretenzijas par kreditoru prasījumu segšanai paredzēto maksājumu veikšanu netika saņemti, skaidrots paziņojumā.

Ņemot vērā šo paziņojumu, Nasdaq Riga valde 2. februārī nolēma nekavējoties atsaukt AS VEF Radiotehnika RRR uzraudzības statusu, jo ir beiguši pastāvēt apstākļi, pamatojoties uz kuriem no 2014. gada 19. septembra sabiedrībai tika piemērots uzraudzības statuss.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien aiz slēgtām durvīm izskatīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) iesniegto «PNB banka» maksātnespējas pieteikumu un paziņoja, ka nolēmums šajā jautājumā būs pieejams 12.septembrī tiesas kancelejā.

Šodienas tiesas sēde ilga vairāk nekā piecas stundas, kuras laikā, aiz slēgtām durvīm, tika uzklausīti gan bankas, gan FKTK argumenti.

Pēc tiesas sēdes FKTK pārstāvis žurnālistiem norādīja, ka komisija vēl aizvien uzskata, ka bankā ir iestājusies maksātnespēja. Viņš arī atzina, ka viens no strīdiem bankas un komisijas starpā ir tieši par dažādu bankas aktīvu vērtību. Jau ziņots, ka par bankas maksātnespējas procesa administratora amata kandidātu izraudzīts Vigo Krastiņš.

Komisijā iepriekš informēja, ka FKTK, reaģējot uz Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumu atzīt «PNB banku» par tādu finanšu iestādi, kas ir vai nonāks finanšu grūtībās un Eiropas Vienotā noregulējuma valdes (Single Resolution Board) lēmumu neveikt «PNB bankas» noregulējumu, ir sagatavojusi pieteikumu tiesai par bankas maksātnespējas procesa sākšanu. Pieteikums 22.augustā iesniegts Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā, vienlaikus lūdzot tiesu lemt par bankas maksātnespējas procesa administratora iecelšanu.

Šodien ABLV Bank ir jāiesniedz bankas pašlikvidācijas projekts, kuru vērtēs 30 dienu laikā. Finanšu un kapitāla tirgus komisija patlaban nesaskata šķēršļus pašlikvidācijas plāna apstiprināšanai. Tomēr savādi signāli nāk no Finanšu ministrijas puses.

Tās parlamentārais sekretārs ir izteicies, ka pastāv iespēja neļaut ABLV Bank pašlikvidēties. «Ja pašlikvidācijas plāns neatbildīs FKTK prasībām un netiks apmierinātas visas kreditoru prasības, tad, protams, pašlikvidācija netiks apstiprināta,» pārliecināts Edgars Putra, uzsverot, ka «citādi man nav nekādas intereses atbalstīt maksātnespējas administratorus». Vai tomēr savāda nav bijusi finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas uzvedība laikā, kad valdībai bija jāmēģina glābt trešā lielākā Latvijas banka? Uzņēmums, kurā strādā 900 darbinieku. Banka, kuras sabrukums, pēc Reuters atzinuma, «rada 8 miljardus eiro vērtu jautājumu valsts finanšu sistēmai». Tikmēr mūsu finanšu ministre stāsta, ka «ABLV Bank nav uzskatāma par sistēmisku banku», nemaz nerunājot par to, ka finanšu ministrei tomēr bija jāizrāda vislielākā politiskā aktivitāte, lai aizstāvētu latviešu banku. Jābrauc uz Eiropu, ASV, jāskaidro, jāpieprasa informācija, jāatbalsta. Zīmīgi, ka 2017. gada oktobrī oficiālās vizītes laikā ASV Dana Reizniece-Ozola aizvadīja tikšanos ar ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla FinCEN pārstāvjiem. Kā zināms, ABLV Bank pašreizējo sabrukumu aizsāka tieši ASV Finanšu ministra vietnieces Sigalas Mandelkeres asie izteikumi un tiem sekojošais ļoti sasteigtais FinCEN publiskais paziņojums par iespējamajām sankcijām, lai gan tas bija tikai priekšlikums un ABLV Bank bija tiesības sniegt paskaidrojumus 60 dienu laikā. Tieši pēc šī ASV institūcijas paziņojuma dažu dienu laikā ABLV Bank zaudēja 600 miljonus eiro.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 2.septembrī plkst.9.30 aiz slēgtām durvīm turpinās skatīt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) iesniegto «PNB bankas» maksātnespējas pieteikumu.

Bankas pārstāve žurnālistiem pēc stundu ilgušās tiesas sēdes paziņoja, ka banka tiesai lūdza pasludināt pārtraukumu, lai dotu bankai iespēju iepazīties ar visiem lietas materiāliem. Viņa piebilda, ka daļu no materiāliem banka saņēma tikai šodien.

Jau ziņots, ka par bankas maksātnespējas procesa administratora amata kandidātu izraudzīts Vigo Krastiņš.

Komisijā iepriekš informēja, ka FKTK, reaģējot uz Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumu atzīt «PNB banku» par tādu finanšu iestādi, kas ir vai nonāks finanšu grūtībās un Eiropas Vienotā noregulējuma valdes (Single Resolution Board) lēmumu neveikt «PNB bankas» noregulējumu, ir sagatavojusi pieteikumu tiesai par bankas maksātnespējas procesa sākšanu. Pieteikums 22.augustā iesniegts Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā, vienlaikus lūdzot tiesu lemt par bankas maksātnespējas procesa administratora iecelšanu.

Ņemot vērā medijos izskanējušo informāciju par ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla (FinCEN) publicēto priekšlikumu, kā arī ap šo gadījumu paustos komentārus, AS ABLV Bank vēlas sniegt papildu informāciju par ABLV darbību Latvijā un tas nozīmi valsts tautsaimniecībā.

ABLV banka ir viens no nozīmīgākajiem finanšu tirgus dalībniekiem, kuru kā sistēmiski nozīmīgu banku uzrauga Eiropas Centrālā banka. Tā koncernā darbojas vairāk nekā 900 darbinieku, kas strādā ne tikai ar Latvijas un ārvalstu apkalpošanu, bet arī nodrošina ieguldījumu pārvaldīšanu, brokeru pakalpojumus, kā arī šobrīd Latvijā aktīvi attīsta darbību nekustamo īpašumu jomā. Līdz 2033.gadam bankas koncerna plānos ir attīstīt jaunu Rīgas darījumu centru New Hanza, kopā ar partneriem tajā ieguldot līdz 1 miljardam eiro.

ABLV bankas koncerns ik gadu tiešā un netiešā veidā Latvijas valsts budžetu papildina ar vairākiem desmitiem miljoniem eiro nodokļu maksājumos. Nozīmīgu ieguldījumu bankas koncerns nodrošina arī Latvijas ekonomikas un tautsaimniecības attīstībai, aktīvi izsniedzot komerckredītus Latvijā strādājošiem uzņēmumiem, kas ir vadošie savā jomā. Banka kreditējusi viesnīcu būvi, medicīnas centru izveidi, biroja ēku un loģistikas jomā strādājošus uzņēmumus un citas nozares. Tas palīdz piesaistīt arī tiešās ārvalstu investīcijas, attīstīt valsts ekonomiku un eksportspēju. Bankas komerckredītu apjoms uz 2017. gada 31. decembri bija 625 miljoni eiro. Banka veicina arī Latvijas mājsaimniecību labklājību, izsniedzot hipotekāros kredītus mājokļu iegādei. Šobrīd bankas klientu vidū ir 7000 mājsaimniecību, no kurām 120 ir jaunās ģimenes, kuras mājokļus iegādājušās ar valsts atbalsta programmas ALTUM palīdzību.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pasludinājusi «PNB banku» par maksātnespējīgu, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK).

Par bankas maksātnespējas procesa administratoru apstiprināts Vigo Krastiņš.

«FKTK rūpīgi sekos līdzi maksātnespējas procesa gaitai, vienlaikus Latvijas Noguldījumu garantiju fonds, kas no saviem līdzekļiem nodrošināja garantētās atlīdzības izmaksu bankas klientiem, maksātnespējas procesā būs kreditors, pretendējot uz visu izmaksāto līdzekļu atgūšanu,» atzīmēja FKTK.

Pēc kredītiestādes pasludināšanas par maksātnespējīgu administratoram ir visi likumos un kredītiestādes statūtos paredzētie pārvaldes institūciju un to vadītāju pienākumi, tiesības un pilnvaras. Līdz ar bankas pasludināšanu par maksātnespējīgu, tā zaudē tiesības rīkoties ar savu mantu, kā arī ar tās valdījumā vai turējumā esošo trešo personu mantu un šīs tiesības iegūst administrators, bankas pārvaldes institūciju darbība tiek apturēta un bankas pārvaldīšanu veic administrators.

Likvidējamās AS «Latvijas Krājbanka» (Krājbanka), AS «Ogres komercbanka», AS «VEF Banka», kā arī Raunas KKS un Metalurga KKS noguldītājiem vēl ir iespējas saņemt valsts garantēto atlīdzību līdz š.g. 13. jūnijam, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK).

Savukārt Vecumnieku KKS noguldītājiem to būs iespējams izdarīt līdz 1.07.2019. Šādi termiņi ir spēkā saskaņā ar grozījumiem Noguldījuma garantiju likumā, kuri stājās spēkā 2014. gada 14. jūnijā nosakot, ka Latvijas banku un kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību (KKS) noguldītāji valsts garantēto atlīdzību (līdz 100 000 eiro) var saņemt piecus gadus.

14.06.2014. pieņemtie Noguldījuma garantiju likuma grozījumi paredz, ka noguldītājs zaudē prasījuma tiesības pret Noguldījumu garantiju fondu (NGF) par garantētās atlīdzības izmaksu dienā, kad pagājuši pieci gadi kopš lēmuma par noguldījumu nepieejamības iestāšanos bankā vai KKS pieņemšanas. Minētajai normai nav retrospektīvas iedarbības, kas nozīmē, ka noguldītāju interešu aizsardzības nolūkā garantētās atlīdzības saņemšanas termiņš tiek skaitīts no grozījumu spēkā stāšanās dienas – 2014. gada 14. jūnija nevis no katras finanšu iestādes noguldījumu nepieejamības iestāšanās dienas. Tādēļ š. g. 14. jūnijā Latvijas banku un kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību noguldītāji, kuriem bija tiesības izņemt garantēto atlīdzību piecu gadu laikā, bet kuri vēl nebūs to izdarījuši, zaudēs tiesības uz tās saņemšanu.

2021. gadā Latvija varēja būt ar ievērojami lielāku iekšzemes kopproduktu, attiecīgi arī lielākiem nodokļu ieņēmumiem un pavisam citu dzīves līmeni, ja vien valdošie politiķi nevis domātu par iespējamo nākamo pakāpienu savā karjerā, bet gan būtu valstsvīri, kuriem rūp Latvijā pašlaik dzīvojošo un nākamo paaudžu liktenis.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta vairāku finanšu iestāžu – AS Saules Banka, AS Invest One – bijušais prezidents, auto montāžas AS AMO Plant bijušais komunikācijas direktors, TSI bijušais rektors, RISEBA bijušais attīstības prorektors, Rīgas domes Ārējo sakaru un attīstības departamentu vadībā (2002–2008) strādājušais Igors Graurs.

Viņš norāda, ka pēdējo 30 gadu laikā Latvijā ir izkūpējuši vairāki veiksmes stāsti – tranzīta, finanšu pakalpojumu, kā arī starptautisko konferenču centra, kā sekas ir depopulācija un arvien pieaugošā atpalicība no Igaunijas un arī Lietuvas, bez tam minētie procesi nebūt nav apstājušies.

VAS Latvijas Pasts valdē veiktas izmaiņas, liecina Lursoft dati.

Uzņēmuma valdes locekles pienākumus sākusi pildīt Ilze Bagatska, kas patlaban ir arī SIA Wood Energy administratore un AS VEF banka likvidatore. Jānorāda, ka līdzās Ilzei Bagatskai uzņēmuma valdes locekļu amatus ieņem Arnis Gulbis un Egons Strazdiņš, savukārt valdes priekšsēdētājs ir Arnis Salnājs.

Pēdējais gada pārskats, ko iesniedzis Latvijas Pasts, ir par tā saimniecisko darbību 2013. gadā, kad tas nodarbināja vairāk nekā četrus tūkstošus darbinieku. Latvijas Pasts pārskata gadā apgrozīja 57,859 miljonus eiro, kas bija augstākais apgrozījuma rādītājs pēdējo četru gadu laikā. Jānorāda, ka uzņēmums 2013. gadā nopelnīja 4,537 miljonus eiro pēc nodokļu nomaksas.

Orientēšanās uz pašmāju tirgu ir ļāvusi SIA Kate nostiprināt pozīcijas; to nebiedē konkurence, kas saasināsies, tirgū ienākot IKEA

SIA Kate 23 gados ir apmēbelējis daudzus Latvijas birojus un publiskās telpas. No pieciem uzņēmuma dibinātājiem, šobrīd pie vadības grožiem ir palicis tikai viens – SIA Kate īpašnieks un valdes loceklis Jānis Vējš. Savu ilgo darbību biznesā viņš skaidro ar mīlestību pret mēbelēm.

Nezināšana palīdz nebaidīties

1993. gada vasarā SIA Kate izveidoja Juris Kalnrācenis, Ainārs Tamisārs, Juris Bogdānovs, Didzis Neļķe un Jānis Vējš. «Savā ziņā tā bija tāda puiciska aušība, nevienam no mums nebija nedz pieredzes, nedz zināšanu. Bijām draugi, skola beidzās, stipendija arī. Sapratām, ka kaut ko vajag darīt – Jurim bija izpratne par biznesu, kāda nu tā varēja būt 90. gadu sākumā, man bija padziļinātas zināšanas par mēbelēm – esmu kokapstrādes inženieris, Aināram bija izpratne par finansēm un grāmatvedību, – tā arī viss sākās,» pirmsākumus atminas J. Vējš. Viņš atzīst, ka dažkārt nezināšana biznesa veidošanā ir pat labāka par pieredzi. «Sasniedzām to, ko bieži vien ar pieredzi un prātu nemaz nevarētu iedomāties.» Tas gan ir raksturīgi visam 90. gadu sākuma biznesam. Ar J. Vēja tēva žigulīti puiši brauca uz Igauniju un Lietuvu, tur pirka mēbeles un, cik varēja iekrāmēt bagāžniekā, veda uz Latviju. Tad apstaigājuši zināmākās bankas un cilvēkus, kurus pazina, uzrunāja viņus un piedāvāja piegādāt mēbeles un iekārtot birojus. Pirmais klients bija VEF banka, kura iegādājās biroja krēslu galvenajai grāmatvedei par 140 rubļiem. Uzņēmuma sākuma kapitāls bija 300 rubļi, to ieguldīja J. Bogdānovs. «Ar to pietika, lai varētu ieliet benzīnu un veikt iemaksu par pirmajām mēbelēm. Nekādus kredītus neņēmām.»

Šā gada 1. ceturksnī AS New Hanza Capital koncerns strādājis ar peļņu 204 205 eiro, kas ir par 651% vairāk, salīdzinot ar attiecīgo periodu 2017. gadā, savukārt sabiedrībai bija zaudējumi 18 tūkstošu eiro apmērā, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Sasniegtie finanšu rezultāti atbilst plānotajam un tos veicināja uzņēmuma pārvaldīto īpašumu nomas ieņēmumu pieaugums.

Koncerna ieņēmumi 2018. gada pirmajos trīs mēnešos bija 936 696 EUR. Salīdzinot ar 2017. gada attiecīgo periodu, tie auguši par 247%. EBITDA (ienākumi pirms nodokļiem, procentu izmaksām, nolietojuma un amortizācijas, ieguldījuma īpašumu pārvērtēšanas rezultāta) 2018. gada 31. martā bija 338 127 eiro.

Koncerna aktīvi, salīdzinot ar 2017. gada 31. martu, auguši par 5,78%, sasniedzot 55,39 miljonus eiro.

Pārskata periodā AS New Hanza Capital īpašumā esošo ieguldījuma īpašumu skaits palika nemainīgs. Jaunu objektu iegādes vietā aktīvi tika strādāts pie esošo ieguldījuma īpašumu uzlabošanas un attīstības. Piemēram, loģistikas īpašumā Maskavas ielā 462 / 464A šobrīd tiek izstrādāts attīstības koncepts, savukārt projektēšanas darbus ir plānots iesākt jau 2018. gada 2. ceturksnī. Papildus turpinās rekonstrukcijas koncepta izstrāde biroju ēkās bijušās Valsts Elektrotehnikas Fabrikas (VEF) teritorijā – Rīgā, Brīvības gatvē 214B, Brīvības gatvē 214M un Bērzaunes ielā 1.