Ikvienam vadītājam ir jāapzina savā pārziņa esošie resursi un iespējas to izmantošanai X stundā, ja nepieciešams - pielāgošana šādas izmantošanas iespējām, vienlaikus negaidot kādas komandas vai resursus no valsts, bez tam ikvienam jāzina, ko un kā darīt, ja iestājas X stunda.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā par tēmu Meža nozare un valsts drošība. Meža nozarei ir ne tikai būtiska nozīme tautsaimniecībā, bet arī plašas iespējas valsts aizsardzībā - izmantot ne tikai pašus mežus kā slēptuvi un tajos izvietot pārsteigumus nelūgtajiem ienācējiem, bet arī vienlaikus nozarei ir smagā tehnika, kura var veikt gan šķēršļu joslu izveides, gan drupu novākšanas funkcijas, galu galā nozarei ir būves, kurās ir telpas, kas izmantojamas kā patversmes gaisa uzbrukuma situācijā. Līdztekus kokrūpnieki var ražot nepieciešamās preces, kuras nepieciešamas kara darbības apstākļos.

Kokapstrādes uzņēmums AS "Latvijas finieris" paredz, ka šogad koncerna apgrozījums varētu pārsniegt 250 miljonus eiro, prognozēja "Latvijas finiera" padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis.

Tādējādi koncerna apgrozījums pieaugs par aptuveni 25-30 miljoniem eiro, salīdzinot ar gadu iepriekš, kad tas bija 223,55 miljoni eiro.

Biķis uzsvēra, ka, neskatoties uz apgrozījuma kāpumu, ievērojami sadārdzinājušās teju visas "Latvijas finiera" ražošanas izmaksas, kuru sabalansēšana ir viens no kompānijas būtiskākajiem izaicinājumiem.

"Koncerna diversificētā tirgus gadījumā šis process nav ātrs, un noteikti šis būs viens no svarīgākajiem jautājumiem arī nākamgad," skaidroja Biķis.

Minēto iemeslu dēļ uzņēmuma padomes priekšsēdētājs no "Latvijas finiera" peļņas prognozēm atturējās. "Jāskatās, kā noslēgsies decembris," piebilda Biķis.

Vaicāts par investīcijām, padomes priekšsēdētājs pauda, ka šogad "Latvijas finiera" attīstībā ieguldīti vairāk nekā 20 miljoni eiro. Starp uzsāktajiem projektiem ir rūpnīcas "Furniers" telpu kompleksa paplašināšana, Rīgā būvējot jaunu lielizmēra koka konstrukciju industriālo ēku.

Ikvienam zemes īpašniekam nāksies izvērtēt savu saimniecisko darbību ikkatrā m2 , lai varētu sasniegt izvirzītos ES mērķus, savukārt Latvijai ir vajadzīga valsts politika ar stimuliem, kura veicinātu brīvprātīgu saimnieciskās darbības transformāciju to zemju saimniekiem, kurās līdzšinējās saimnieciskā darbība būs apgrūtināta vai mazefektīva.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par Eiropas Zaļā kursa iespējamo sociāli ekonomisko ietekmi uz zemes nozarēm un darbavietām, un apdzīvotību reģionos.

Zina uzstādījumus

“Eiropas lielie politiskie uzstādījumi lauksaimniecībai ir zināmi – par 50% samazināt augu aizsardzības līdzekļu lietošanu, par 50% samazināt antibiotiku izmantošanu, par 20% samazināt mēslojuma apmērus, samazināt CO2 emisijas, palielināt bioloģiskās lauksaimniecības īpatsvaru līdz 25% no lauksaimniecībā izmantojamās zemes apmēra. Tajā pašā laikā nav skaidrības, piemēram, attiecībā uz stratēģijas “no lauka līdz galdam” mērķu sasniegšanas devumu no katras ES dalībvalsts, jo īpaši, ja katra atrodas citādā situācijā,” skaidro Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.

Šogad konkurence bērza saplākšņa tirgū ir saasinājusies vēl vairāk nekā pērn, atzina bērza saplākšņa produktu ražotāja AS «Latvijas finieris» padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis.

«Pirmos signālus par tautsaimniecības pieauguma tempa piebremzēšanos atsevišķos pasaules reģionos, it īpaši Rietumeiropā, «Latvijas finieris» sāka izjust jau pagājušā gada nogalē. Šogad konkurence bērza saplākšņa tirgū ir vēl vairāk saasinājusies un klientu pusē jūtama nogaidoša politika,» sacīja Biķis.

Pēc viņa teiktā, konkurences saasināšanos ietekmē daudzi faktori, tostarp pasaules politiskajā arēnā vērojamā tirdzniecības pozīciju maiņa vairāku lielo spēlētāju starpā, ieilgusī nenoteiktība par Eiropas Savienības un Lielbritānijas tirdzniecības attiecībām pēc «Brexit», Itālijas nestabilā politiskā un ekonomiskā situācija un citi faktori. Biķis arī atzina, ka iepriekš minētā rezultātā 2019.gads «Latvijas finierim» ekonomiskā ziņā būs pieticīgāks par pagājušo.

A/s Latvijas finieris papildus investē 60 miljonus eiro bērza saplākšņa ražotnes izveidē Igaunijā, tādējādi palielinot kopējo produkcijas ražošanas apjomu aptuveni par 18%, vienlaikus audzējot konkurētspēju, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Jaunās ražotnes 17 700 m2 platībā nodošana ekspluatācijā paredzēta 2016. gada vēlā rudenī,» pamatakmens ielikšanas brīdī plānus atklāj a/s Latvijas finieris padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis. Viņš atgādina, ka Kohilā pašlaik izgatavo bērza saplākšņa ražošanai nepieciešamo finieri, kura tālākā pārstrāde gatavā produktā – saplāksnī šobrīd notiek Rīgā. «Jaunajā rūpnīcā ražos saplāksni,» stāsta U. Biķis. Viņš norāda, ka pašlaik uzņēmuma produkcija tiek eksportēta uz vairāk nekā 60 valstīm.

Vajadzēs 180 darbiniekus

Savukārt OÜ Kohila vineer valdes priekšsēdētājs Vaiko Dorbeks atzina, ka, īstenojot iecerēto, uzņēmuma neto apgrozījums no 11,3 milj. eiro pērn pieaugtu vairāk nekā trīs reizes, sasniedzot līdz 35 milj. eiro gadā. Par būtiskāko izaicinājumu gan U. Biķis, gan V. Dorbeks atzina ražotnei nepieciešamo darbinieku piesaisti. «Jārēķinās ar specifiku, ka Igaunijas darba tirgus ir uzņēmis integrācijas kursu Somijas virzienā, tomēr pašlaik nepieciešamos darbiniekus ir daudz vieglāk piesaistīt, nekā ja to darītu, piemēram, pēc gadiem pieciem,» skaidro U. Biķis. Viņš arī min 180 papildu darbinieku pakāpenisku atlasi. «Grafiks jau ir sastādīts, un vidēji ik ceturksni tiks pieņemti darbā no 30 līdz 50 jauni darbinieki,» skaidro V. Dorbeks. Viņš arī atzīst, ka jaunu darba vietu radīšanā ir ļoti ieinteresēta vietējā pašvaldība. «Reģionā ir aptuveni 18 500 darbspējas vecuma iedzīvotāju, no kuriem vairums ik dienu dodas uz darbu 50 km attālajā Tallinā. Mums ir konkurētspējīga atalgojuma politika un laba motivācijas pakete, kas šos cilvēkus ļauj piesaistīt darbam uzņēmumā,» tā uz jautājumu par iecerēto darbinieku atlases plānu atbild V. Dorbeks. Viņš gan steidz piebilst, ka svarīga būs tieši jaunpieņemto darbinieku apmācība. Paredzēts, ka pēc jaunās ražotnes nodošanas ekspluatācijā kopumā OÜ Kohila vineer tiks nodarbināti 230 strādājošo, pašlaik strādā – 50.

Uzņēmums Latvijas Finieris samazinājis pamatkapitālu par 868 tūkstošiem latu, dzēšot akcionāru iesniegtās akcijas, liecina uzņēmuma paziņojums.

Tādējādi uzņēmuma pamatkapitāls pēc samazināšanas ir 34,37 miljoni latu, kas sastāv no 5786 akcijām.

Db.lv jau rakstīja, ka Latvijas Finieris padomē un valdē ir veiktas izmaiņas, liecina uzņēmuma paziņojums.

A/s Latvijas finieris, iegādājoties bērza saplākšņa izstrādājumu ražošanas uzņēmumu Sastamalā (Somijā), gadā varēs saražot par 9% vairāk.

Tādējādi līdzās trijām kokapstrādes ražotnēm Latvijā – a/s Latvijas finieris — Lignums un Furniers, RSEZ SIA Verems, pa vienai – Lietuvā – UAB Likmere (Ukmerģē) un Igaunijā – OU Kohila Vineer (Kohilā), pievienojusies sestā Somijā. Projektēšanas stadijā ir vēl viena kokapstrādes ražotne Kurzemē Kalvenē. Faktiski Latvijas kokapstrādes līderis īsteno to attīstības modeli, ko savulaik realizēja Somijas un Zviedrijas meža nozares uzņēmumi – vispirms izauga savās mājās, pēc tam ražotnes izvietoja (iegādājās) tuvākajās kaimiņvalstīs un vēlāk pat citos kontinentos. Darījuma summa netiek atklāta, jo tas ir komercnoslēpums.

Latvijas lielākais kokapstrādes uzņēmums Latvijas finieris šogad plāno palielināt apgrozījumu par apmēram 10% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, aģentūrai LETA pastāstīja kompānijas padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis.

Biķis teica, ka viens no Latvijas finiera apgrozījuma pieauguma noteicošajiem elementiem ir ražošanas apjomu izmaiņas. Šogad plānots apmēram 10% apgrozījuma pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, kas ir saistīts ar investīciju apgūšanu Igaunijas ražotnē.

Tāpat uzņēmuma attīstību ietekmē arī izmaiņas pasaules ekonomikā, piebilda Latvijas finiera padomes priekšsēdētājs. «Jo vairāk mūsu klients ražo un pārdod savu preci kā Eiropā, tā ārpus tās, jo lielāks ir pieprasījums pēc Latvijas finiera produkcijas, tādejādi arī mēs netieši izjūtam ekonomikas izaugsmes tempus citos reģionos,» sacīja Biķis.

Latvijas finiera padomes priekšsēdētājs pastāstīja, ka, neraugoties uz kompānijas stabilo esošo pircēju bāzi, kas būtiski nav mainījusies pēdējo desmit gadu laikā un atrodas vairāk nekā 60 valstīs, Latvijas finieris šogad aktīvāk strādā Ziemeļamerikas tirgū, kā arī veic Centrālamerikas, Dienvidamerikas un Āfrikas izpēti.

Latvijas nodokļu sistēmā izmaiņas ir ļoti nepieciešamas, tādēļ ir jāvirzās tālāk ar nodokļu reformas apstiprināšanu, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta Panorāma teica Latvijas lielākā kokapstrādes uzņēmuma Latvijas finieris padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis.

Viņš uzsvēra, ka nodokļu reforma ir ļoti nepieciešama un atbalstāma. «Izmaiņas ir vajadzīgas, ja mērķis ir ko uzlabot. Izmaiņas ir pašsaprotama lieta, vienkārši jāvirzās uz priekšu,» teica Biķis.

No uzņēmēju viedokļa, īpaši svarīga ir reinvestētās peļņas ieviešana. Tas pēc Latvijas finieris padomes priekšsēdētāja teiktā, veicinās gan uzņēmumu investīcijas, gan tautsaimniecības attīstību kopumā.

Tāpat svarīga ir darbaspēka nodokļu samazināšana. Tuvākajā nākotnē uzņēmēju izaicinājums ir atalgojuma palielināšana, lai novērstu darbaspēka izbraukšanu no valsts, norādīja Biķis.

Jau vēstīts, ka valdošā koalīcija šonedēļ gaidāmajā Saeimas sēdē atbalstīs nodokļu reformas likumus pirmajā lasījumā.

Bērza saplākšņa izstrādājumu ražotājs a/s Latvijas finieris samazinājis savu apmaksāto pamatkapitālu līdz 35,2 milj. Ls, liecina informācija Lursoft.

Saskaņā ar pēdējiem datiem Latvijas finiera apmaksātais pamatkapitāls iepriekš bija 37,4 milj. Ls, bet vēl pirms gada – 40,6 milj. Ls. Iepriekš uzņēmuma apmaksātais pamatkapitāls tika samazināts par 3,8% likumā noteiktajā kārtībā, dzēšot akcijas, kuras iesnieguši akcionāri.

Uzņēmuma pamatkapitāls, kas reģistrēts 2006. gada 5. jūnijā, ir 40,56 milj. Ls.

Uzņēmuma valdē darbojas Jānis Ciems, Indulis Kovisārs, Mārtiņš Lācis, Aigars Veitmans un Pauls Ābele, savukārt uzņēmuma valdes priekšsēdētāja amatā ir Uldis Biķis. Uzņēmuma padomi vada Juris Biķis, savukārt padomes locekļu amata pienākumus pilda Andris Pucēns un Juris Matvejs.

Bērza saplākšņa produktu ražošanas a/s Latvijas Finieris valdē turpmāk strādās arī rūpnīcas Lignums direktors Māris Būmanis, nolemts uzņēmuma akcionāru sapulcē.

M. Būmanis valdē būs atbildīgs par produktu attīstības padomi. A/s Latvijas Finieris valdē pašlaik bija pieci locekļi – valdes priekssēdētājs Jānis Ciems, valdes locekļi – Indulis Kovisārs, Mārtiņš Lācis, Pauls Ābele un Aigars Veitmans.

Padomes loceklim Andrim Pucēnam dodoties pensijā, no četriem līdz trim samazināts a/ Latvijas Finieris padomes locekļu skaits. Uzņēmuma padomē kā priekssēdētājs turpina strādāt Uldis Biķis, Juris Matvejs – priekšsēdētāja vietnieks un padomes loceklis – Jānis Staris, liecina uzņēmuma informācija.

Koncerns Latvijas Finieris 2016. gadā sasniedza 213,4 milj. eiro apgrozījumu, kas ir par 9% vairāk, nekā 2015. gadā, savukārt pārdotais bērza saplākšņa apjoms pieauga līdz 260 000 m3. Tie ir līdz šim augstākie rādītāji uzņēmuma vēsturē. Pateicoties iepriekšējos gados veiktajām investīcijām ražošanas jaudu palielināšanā, arī šogad Latvijas Finieris apgrozījuma pieaugums tiek prognozēts aptuveni 10% apmērā.

Kokrūpniecības uzņēmuma AS "Latvijas finieris" valdē turpmāk strādās arī Gunita Meiere, liecina "Latvijas finieris" publiskotā informācija.

Tādējādi turpmāk kompānijas valdē būs septiņi locekļi.

Valdes priekšsēdētājs ir Jānis Ciems, valdē strādā arī Aigars Veitmans, Mārtiņš Lācis, Indulis Kovisārs, Māris Būmanis un Pauls Ābele.

Uzņēmuma valde paplašināta, jo stājušās spēkā izmaiņas uzņēmuma organizatoriskajā struktūrā un "Latvijas finierī" izveidots jauns Personāla un administratīvais sektors, par kura vadītāju iecelta līdzšinējā Personāla attīstības dienesta direktore Meiere.

Latvijas Finiera produkcijai jauns eksporta zīmols  

Koncerna “Latvijas Finieris” bērza saplākšņa produkti, ko uzņēmums piegādā 70 pasaules valstīs,...

Personāla un administratīvā sektora pārziņā turpmāk būs Personāla daļa un no 1.februāra arī Nekustamā īpašuma pārvaldības daļa.

"Latvijas finiera" padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis uzsver, ka ar personāla attīstību saistītie jautājumi ir vieni no svarīgākajiem ikvienā no uzņēmuma darbības jomām.

"Ticu, ka Meiere ar savu pieredzi un kompetenci personāla vadības jautājumos sniegs atbalstu visam "Latvijas finiera" kolektīvam turpināt augt par motivētu komandu," komentē Biķis.

"Latvijas finiera" koncerna apgrozījums 2020.gadā bija 223,55 miljoni eiro, kas ir par 2,4% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt koncerna peļņa pieauga par 11,9% - līdz 12,038 miljoniem eiro.

Biķis iepriekš atklāja, ka 2021.gadu kompānija plāno noslēgt ar 250 miljonu eiro apgrozījumu. Tādējādi koncerna apgrozījums pieaugs par aptuveni 25-30 miljoniem eiro.

"Latvijas finieris" reģistrēts 1992.gadā, un koncernā ietilpst 20 nozares uzņēmumi. Kompānijas pamatdarbība ir bērza saplākšņa ražošana un pārdošana.

Akciju sabiedrības Latvijas Finieris padomē un valdē ir veiktas izmaiņas, liecina uzņēmuma paziņojums.

Līdzšinējais padomes priekšsēdētājs Juris Biķis atstāja padomes priekšsēdētāja amatu un turpmāk pildīs Latvijas Finiera padomnieka – pārstāvja pienākumus sadarbībai ar valsts un sabiedriskajām organizācijām.

Līdz ar to ir ievēlēta jauna padome šādā sastāvā – padomes priekšsēdētājs būs līdzšinējais uzņēmuma vadītājs Uldis Biķis un padomē turpinās darbu līdzšinējie padomes locekļi Juris Matvejs un Andris Pucēns.

Savukārt sakarā ar Ulda Biķa ievēlēšanu uzņēmuma padomē, ir samazināts valdes locekļu skaits no sešiem uz pieciem.

Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs būs Jānis Ciems, bet valdes locekļi: Pauls Ābele, Aigars Veitmans, Mārtiņš Lācis un Indulis Kovisārs.

Latvijas Finieris vēlas būt kopā ar globālajiem bioekonomikas līderiem, pirmie soļi šajā virzienā jau sperti – bioloģiskās izcelsmes lignīns saplākšņu līmēšanā izmantots kā daļējs aizvietotājs tradicionāli lietotajam fosilajam fenolam

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Finiera padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis un Latvijas Finiera valdes loceklis, rūpnīcas Lignums direktors Māris Būmanis. Viņuprāt, uzņēmumam ir jābūt gatavam gan sekot globālajām tendencēm, gan risināt būtiskus lokālos jautājumus, piemēram, darbaspēka izmaksu pieaugumu, kas sasniedzams ar produktivitātes kāpināšanu. Vienlaikus lēmumu pieņemšanu par lielu investīciju veikšanu ražošanas paplašināšanā bremzē ne tikai ekonomiskās izaugsmes tempu pieauguma samazināšanās, bet arī jautājumi par efektīvākas mežsaimniecības iespējām Latvijā.

Kā vērtējat 2018. gada sasniegtos ekonomiskās darbības rādītājus?

Latvijas Finieris investēs vēl aptuveni 180 milj. eiro saplākšņa ražošanā Latvijā un ārpus tās

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Latvijas Finieris padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis.

Viņš atzīst, ka uzņēmuma veiksmes stāsta pamatā ir tā vērtības un uz tām balstītie četri vaļi – investīcijas tehnoloģijās, produktu un pakalpojumu attīstība kopā ar klientu, pieeja koksnes resursiem, motivēts un prasmīgs darbinieku kolektīvs. Latvijas Finieris 25 gadu garumā 16 reizes paaugstinājis neto apgrozījumu, kaut arī saražotās produkcijas apjoms pieaudzis tikai sešas reizes, bet darbinieku vidējā alga palielinājusies pat 20 reizes, vienlaikus uzņēmums pierādījis spēju apsteigt notikumus noieta tirgos, tajā skaitā Latvijā.

Finiera lokšņu un koka paneļu ražotāja a/s Latvijas finieris 2012. gadā nopelnījusi 6,83 miljonus latu, savukārt kompānijas apgrozījums veidoja 126 miljonus latu, liecina Lursoft dati.

Pērn koncerns savā attīstībā ieguldījis 15,3 miljonus Ls, tostarp 6,9 milj. Ls ieguldīti koncerna vadošajā uzņēmumā a/s Latvijas finieris. Pērn tika atklāta rekonstruētā bērza pārstrādes rūpnīca Igaunijā. Uzņēmuma vadība paredz, ka atjaunotā ražotne spēs pārstrādāt 120 tūkst. m3 bērza finierkluču gadā un, ja tiks īstenots uzņēmuma plāns, laika gaitā paredzēts izveidot aptuveni 70 darbavietas.

Tāpat 2012. gadā a/s Latvijas finieris nodibināja produktu attīstības un tirdzniecības uzņēmumu Turcijā, kas ir vienpadsmitā kompānija ārpus Latvijas. Tās uzdevums ir uzturēt tiešu saikni ar eksporta klientiem.

A/s Latvijas finieris 2011. gadā apgrozīja 118 milj. Ls, un tas ļāva uzņēmumam Lursoft un laikraksta Dienas Bizness veidotajā lielāko Latvijas uzņēmumu sarakstā TOP 500 ierindoties 23. vietā.

Laikā no 2019. līdz 2022. gadam mežu platība procentos pret kopējo novada sauszemes platību palika nemainīga vai pat palielinājās 98,9% visu Latvijas novadu (izņemot Ķekavas un Varakļānu) sauszemes platības, tieši tāpēc nesaprotama ir ornitologu un citu nevalstisko organizāciju iesniegtā prasība Satversmes tiesā.

Februāra nogalē tikai nedaudzi mediji un visai pieklusinātos toņos atainoja viena no Latvijas visietekmīgākajiem eksportējošajiem uzņēmumiem - AS Latvijas Finieris - padomes priekšsēdētāja Ulda Biķa izmisuma pilno viedokli par centieniem izmantot valsts rīcībā esošos instrumentus, lai Latvijā iznīcinātu mežsaimniecību un kokrūpniecību gan kā saimniecības, gan kā eksporta nozari. Uldis Biķis : “Visticamāk likumdevēji, tiesu vara un izpildvara šogad pieņems lēmumus bez adekvātas kompensācijas zemes īpašniekiem būtībā nacionalizēt lielas privāto mežu teritorijas, kas savukārt krasi samazinās koksnes resursu pieejamību eksporta produktu ražošanai un novedīs pie bankrota daudzus mežsaimniecības un kokapstrādes uzņēmumus Latvijas laukos.”

Daļa kokrūpnieku turpina neto apgrozījuma pieaugumu, citi dažādu iemeslu dēļ piebremzē; kopējie rezultāti līdzīgi pērnajiem

Tā liecina asociācijas Latvijas koks apkopotie dati par saimniecisko darbību šā gada pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar analogu laiku pērn. Kopumā šogad asociācijā ietilpstošie uzņēmumi savu neto apgrozījumu salīdzinājumā ar analogu laiku pērn saglabājuši tajā pašā apmērā – 216 milj. eiro.

«Kritums par 0,4% vairāk nozīmē, ka šogad un pērn rezultāti faktiski ir identiski,» skaidro asociācijas Latvijas koks izpilddirektors Andris Plezers. Viņš norāda, ka kopējie rādītāji ir atkarīgi no divu lielāko kokrūpniecības uzņēmumu – plātņu ražotāju – SIA Kronospan Riga Ltd un a/s Latvijas finieris – iespētā. Lai arī abiem līderiem šogad neto apgrozījums ir bijis mazāks, tomēr A. Plezers norāda, ka šis kritums procentuālā izteiksmē ir niecīgs – 3–5% robežās.

Dažādu nozaru uzņēmēju asociāciju pārstāvji, zinātnieki, mācībspēki un uzņēmēji nosūtījuši atklātu vēstuli Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam, norādot, ka lēmums nedrīkst būt lēmuma nepieņemšana.

Atklātās vēstules parakstītāji pauž sarūgtinājumu par valdības nespēju pieņemt sistēmiskus attīstības lēmumus. Tas rada apdraudējumu valsts attīstībai ilgtermiņā. "Premjerministra teiktajā šī gada 3. marta LTV raidījumā "1 : 1" bija skaidri redzama vēlme neuzņemties atbildību novadīt līdz galam procesu jautājumā par mežsaimniecības attīstību," uzsvērts atklātajā vēstulē premjeram.

Un tas nav vienīgais piemērs. Latvijas politisko neizlēmību ļoti labi raksturo gadiem neatrisinātais OIK jautājums, ieilgušās diskusijas ap mikrouzņēmuma nodokli, izglītības un veselības nozaru reforma, reģionālā reforma un zemes izmantošanas (ieskaitot arī jau pieminēto mežsaimniecību) jautājums.

Kokrūpnieki un farmācijas uzņēmumi turpina veiksmes stāstus

Kokapstrāde turpina būt Latvijas stabilākā eksporta nozare, kas jau ilgstoši ir valsts galvenais preču noieta radītājs ārvalstīs, kopējā preču eksportā veidojot apmēram piektdaļu. Arī lielāko preču eksportētāju TOP 100 sarakstā kokrūpniecības uzņēmumu ir daudz, tie ir augstās vietās – pirmajā piecniekā Latvijas finieris un Kronospan Riga, otrajā – Latgran utt.

Latvijas finiera padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis atzīst, ka Latvijas meža nozarei un arī Latvijas finiera grupas uzņēmumiem nācies saskarties ar pieaugošiem ārējo apstākļu radītiem izaicinājumiem. Koksnes resursu pieejamība pagājušajā gadā katrā no Baltijas valstīm attīstījās pēc dažādiem scenārijiem. Situācija ir kļuvusi sarežģītāka arī koksnes produkcijas noieta tirgos, un šobrīd nākas izvērtēt krietni vairāk riska faktoru nekā 2016. gada sākumā. «Pieaugošās valūtas kursu svārstības, ietekmīgāko valstu līderu politiskā nostāja un finanšu sektora lēmumi atstāj ļoti būtisku ietekmi uz reģionālo un starpkontinentālo tirdzniecību. Tas vairo nenoteiktību un eksportētājiem liek būt elastīgiem, nepieciešamības gadījumā esot gataviem arī veikt būtiskas izmaiņas iepriekš nospraustajos plānos,» norāda U. Biķis.

Covid-19 dēļ 2020. gada būtiskākais izaicinājums bija nenoteiktība, kuras apstākļos bija nepieciešama ātra objektīvi pamatotu lēmumu pieņemšana, vienlaikus elastīgi reaģējot uz situācijas izmaiņām.

Tā intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Latvijas Finieris padomes priekšsēdētājs un Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidents Uldis Biķis.

Svarīgākais bija un būs sabalansētība gan valsts, gan nozaru, gan arī uzņēmumu līmenī, savukārt perspektīvā ļoti daudz kas būs atkarīgs no dažādu sabiedrības interešu grupu spējām kvalitatīvi diskutēt un valsts mērogā pieņemt vietējai sabiedrībai būtiskus lēmumus, tostarp saistībā ar ES pasludināto Zaļo kursu un klimata neitralitāti, uzskata U. Biķis.

Fragments no intervijas

Vai šī Covid-19 radītā nenoteiktība nav likusi uzņēmumam pārskatīt iecerēto attīstību un ar to saistītos investīciju plānus, to īstenošanas termiņus?

No 2024. gada valsts mežu apsaimniekotājs a/s Latvijas valsts meži (LVM) atsakās no dubultās meža apsaimniekošanas sertifikācijas un darbosies tikai vienā brīvprātīgās sertifikācijas sistēmā – PEFC.

Latvijas valsts mežu apsaimniekotājs līdz šim 12 gadus ir uzturējis dubulto meža apsaimniekošanas un koksnes piegādes ķēdes sertifikāciju — pēc FSC (Forest Stewardship Council) un PEFC (Programme for the Endorsement of Forest Certification). Pēc PEFC sistēmas Latvijā ir sertificēti aptuveni 1,75 milj. ha mežu platības valstī, bet pēc FSC sistēmas ir sertificēti līdz šim tikai 1.2 milj. ha. Sertifikācija ir brīvprātīgs process, tā tiek veikta atbilstoši sertifikācijas sistēmas apstiprinātam standartam. Latvijas normatīvi prasa īstenot ilgtspējīgu mežsaimniecību.

Vairāku faktoru rezultāts

«Lēmuma pamatā ir vairāki aspekti, proti, FSC International ar saviem lēmumiem apturējis pašlaik spēkā esošo meža apsaimniekošanas standartu darbību, tā vietā piedāvājot pagaidu meža apsaimniekošanas standartu, kurš tapis aiz Latvijas robežām un nav pat izstrādāts atbilstoši paša FSC noteiktajiem fundamentālajiem darbības principiem, jo nacionālā standarta izstrādē jābūt iesaistītiem visu triju sektoru — vides, ekonomiskā un sociālā — pārstāvjiem no Latvijas,» situāciju raksturo a/s Latvijas valsts meži mežsaimniecības direktors Andris Balodis. Viņš atgādina, ka FSC Latvijas nacionālā standarta izstrāde jau vairākus gadus ir apturēta. «Ir dīvaini, ja sertifikācijai piedāvā standartu, kurš nav atbilstoši pielāgots Latvijas klimatiskajiem un mežu augšanas un mežsaimniecības apstākļiem, kā arī tradīcijām, bet vairāk atbilst kādas ģeogrāfiski un klimatiski atšķirīgas citas teritorijas situācijai,» tā A. Balodis. Viņš savu sacīto pamato, ka FSC piedāvātajā pagaidu standartā ir ietverti starptautiskie indikatori, kuri nav pielāgoti ne tikai Latvijas situācijai, bet arī zinātnieku pētījumiem, atzinumiem un arī tradīcijām. «Ir iekļauti indikatori, par kuriem vispār Latvijā nav bijis pat diskusiju FSC Latvijas nacionālā standarta izstrādes procesā, kā arī ir vairāki indikatori kuri nav skaidri interpretējami, kas savukārt rada riskus šī standarta piemērošanas brīdī,» uz jautājumu, kas ir bijuši būtiskākie iebildumi pret piedāvāto sertifikācijas standartu, atbild A. Balodis. Viņš uzsver, ka LVM saimnieciskajā darbībā nevar pieļaut tik augstu riska pakāpi, vēl jo vairāk, ja tas caur piegāžu ķēdēm skar arī kokrūpniekus, viņu izstrādājumu tirgotājus un arī gala patērētājus — pircējus visā pasaulē.

Šodien, 3.novembrī, plkst.10 Jelgavā notiks 7. starptautiskā Latvijas mežu sertifikācijas padomes konference "Zemes izmantošanas nozaru ilgtspēja – Eiropas vides politikas prasību un ģeopolitiskās realitātes apstākļos".

Konference būs vērojama tiešraidē portālā www.db.lv, zemeunvalsts.lv, konferences.db.lv.

Konferences programma:

10.00 – 10.15 Konferences atklāšana

Irīna Pilvere, Latvijas Biozinātņu un Tehnoloģiju universitātes rektore

Edvards Ratnieks, Zemkopības ministra padomnieks

Māris Liopa, Latvijas Mežu sertifikācijas padomes priekšsēdētājs

Dr.silv. Linards Sisenis, Latvijas Biozinātņu un Tehnoloģiju universitātes Meža fakultātes dekāns

1. SESIJA STRATĒĢISKAIS REDZĒJUMS KONKURĒTSPĒJĪGAI UN KLIMATNEITRĀLAI EKONOMIKAI JAUNAJOS APSTĀKĻOS – UZŅĒMĒJDARBĪBAS UN ZINĀTNES KORELĀCIJA

10.15 – 10.40 Latvijas skatījums atjaunojamo energoresursu izmantošanā mūsdienu ģeopolitiskajā situācijā

Izdevniecība “Dienas Bizness” sadarbībā ar VARAM, biedrību "Zaļās mājas", AS "Swedbank", SIA "Fortum Latvia", AS "Balticovo", AS "Maxima Latvija" un Izraēlas vēstniecību Latvijā rīko tiešsaistes konferenci - diskusiju platformu “Aprites ekonomika Latvijā”.

2019.gadā EK nāca klajā ar paziņojumu par “Eiropas zaļo kursu”, kas daudz skaidrāk iezīmē to, ka Latvijas izaugsmes veicināšanai un tās atsaistīšanai no dabas resursu izmantošanas un aprites ekonomikas kā izaugsmes potenciāla izmantošanai nepieciešama saskaņotība un aprites ekonomikas principu integrēšana dažādu nozaru politikās.

Nodrošinot Eiropas zaļā kursa ieviešanu, Eiropas komisija 2020. gada 11. martā paziņoja par Jauno aprites ekonomikas rīcības plānu, kas iezīmē iniciatīvas, kuras skars visus produktu aprites cikla posmus un dažādas materiālu grupas, panākot, ka saražotie produkti ir ilgtspējīgi un ilglietojami, un sabiedrība var pilnvērtīgi iesaistīties aprites ekonomikā un izmantot pozitīvo pārmaiņu sniegtās priekšrocības. Minētie principi iestrādāti Rīcības plānā pārejai uz aprites ekonomiku 2020.-2027. gadam, ko šā gada 4.septembrī apstiprināja Ministru kabinets.

Latvijas Finieris ir izstrādājis attīstības plānu tuvākajiem gadiem, ir sagatavots investīciju portfelis teju 200 milj. eiro apmērā, bet tā realizācijas ātrums būs atkarīgs no tā, kā uzņēmums spēs sabalansēt savu attīstību ar konkurētspēju, kāda būs koksnes resursu – bērza finierkluču – pieejamība Baltijā un Skandināvijā.

To intervijā Dienas Biznesa zīmola izdevumam TOP500 stāsta AS Latvijas Finieris padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis.

Viņš uzsver, ka Zaļais kurss mainīs cilvēku paradumus, attieksmi un vienlaikus tam ir jāgatavojas ikvienam uzņēmumam, it sevišķi tiem, kuri strādā meža nozarē, jo bez koksnes, kuru var izmantot ne tikai kā būvmateriālu un kurināmo, tā kļūs par izejvielu ķīmijas, farmācijas, kosmētikas, vieglās rūpniecības produkcijai un pat degvielas ražošanai.

Fragments no intervijas

Kas pašlaik ir lielākie izaicinājumi?