Privatizēt vai neprivatizēt LMT un Lattelecom, tam jābūt politekonomiskam lēmumam, uzskata Latvijas Mobilā telefona (LMT) prezidents Juris Binde.
«Diskusijas par uzņēmumu privatizāciju turpinās vismaz 12 gadus, tāpēc man ir grūti spriest, ar ko šobrīd tas saistās,» intervijā Dienas Biznesam stāsta J. Binde. Viņš norāda, ka «īpašnieku jautājumus uzņēmuma vadība nekomentē. No korporatīvās pārvaldes viedokļa nav būtiski, vai uzņēmuma īpašnieks ir valsts vai privātais investors, jo svarīgākie ir mērķi, kas uzņēmumam ir izvirzīti un kā tie tiek realizēti. Premjers ir nācis klajā ar pētījumu par valsts uzņēmumu aktīviem, tajā ir plašs diapazons: ir daļa uzņēmumu, kuri strādā nožēlojami, bet ir tādi kā Lattelecom un LMT, kas ir rentabli un pelnoši. Tāpēc viennozīmīgas atbildes, nav – tie ir politekonomiski lēmumi».
«Valsts kā īpašnieks ir īpatnējs ar to, ka pilda biznesa un veic sociālas, valsts līmeņa funkcijas. Tāpēc ir vajadzīga nopietna analīze, jo uzņēmumi valstī rada papildus sociālo efektu – ne tikai nodokļu maksājumu veidā. Ekonomikā ir zināms ziloņa un blusas princips – ap jebkuru lielu kompāniju veidojas daudz mazu uzņēmumu. Jo vairāk lielu uzņēmumu, jo mazie aug lielāki – valsts ekonomika attīstās, parādās aizvien vairāk uzņēmumu. Līdz ar to palielinās darba vietu skaits, ieņēmumi, pieaug iekšzemes kopprodukts un ekonomiskā aktivitāte un tai sekojošā sabiedrības labklājība. Šādi lieli uzņēmumi pilda ekonomikas katalizatora funkcijas,» saka LMT vadītājs.
Viņš komentē arī priekšvēlēšanu politiķu cīņas: «Par solījumiem – pagaidīsim, kad vēlēšanas beigsies un tad skatīsimies, jo būtiskākais dokuments, ko vērts analizēt, būs jaunās valdības deklarācija. Pašlaik televīzijā ir reklāma, kurā pausts – «es jūtos kā pasakā, kur pūķis man sola salūtu katru dienu, zvaigznītes un citus labumus,» tas ļoti precīzi raksturo esošo pirmsvēlēšanu situāciju Latvijā. Atcerēsimies teicienu, ka politiķi ir kā baloži, kas pirms vēlēšanām ēd no rokas, bet pēc vēlēšanām taisa uz galvas.»